Norvasc

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Norvasc 5 mg tabletes

Norvasc 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur amlodipīna besilātu, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum).

Katra tablete satur amlodipīna besilātu, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum).

Palīgvielas:

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, smaragda formas tabletes, kurām vienā pusē iegravēta dalījuma līnija un AML 5, bet otrā pusē Pfizer logo.

10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, smaragda formas tabletes, kurām vienā pusē iegravēts AML-10, bet otrā pusē Pfizer logo.

Norvasc 5 mg tableti var sadalīt divās vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hroniska stabila stenokardija

Vazospastiska (Princmetāla) stenokardija

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Parastā sākuma deva hipertensijas un stenokardijas ārstēšanai ir 5 mg Norvasc vienu reizi dienā, kuru var palielināt līdz 10 mg, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas uz terapiju.

Hipertensijas pacientiem Norvasc tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem. Stenokardijas gadījumā Norvasc var lietot kā monoterapiju vai kombinācijā ar citiem līdzekļiem pacientiem ar stenokardiju, kas ir grūti ārstējama ar nitrātiem un/vai atbilstošām bēta blokatoru devām.

Norvasc devas pielāgošana nav nepieciešama, lietojot to vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Lietojot Norvasc parastās devās, tas tiek vienlīdz labi panests gan gados vecākiem pacientiem, gan jaunākiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta, tādēļ devas izvēle jāveic ar piesardzību un jāpiemēro zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk ar zemāko devu un dozēšana jāpielāgo pakāpeniski.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Amlodipīna koncentrācijas līmenis plazmā nav saistīts ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ rekomendē parastās devas. Amlodipīns nepakļaujas hemodialīzei.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem.

Ieteicamā antihipertensīvā iekšķīgi lietojamā deva pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā kā sākuma deva, ko var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā, ja 4 nedēļu laikā netiek sasniegts vēlamais asinsspiediens. Pediatriskiem pacientiem deva virs 5 mg dienā nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni līdz 6 gadu vecumam

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstinātu jutību pret dihidropiridīna atvasinājumiem, amlodipīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

smagu hipotensiju;

šoku (tai skaitā kardiogēnu šoku);

sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, ar izteiktu aortas atveres stenozi);

hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav izvērtēta.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilglaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagas pakāpes sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA) plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā nav atkarīga no nieru bojājuma pakāpes. Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 inducētāji

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var

būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas

zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā

(piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu hipotensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims

Pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaikus ar amlodipīnu, bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, kad nepieciešams.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Ciklosporīns

Ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Amlodipīna 10 mg devas atkārtota lietošana vienlaikus ar 80 mg simvastatīna izraisīja simvastatīna iedarbības pieaugumu par 77%, salīdzinot ar simvastatīna atsevišķu lietošanu. Simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav zināma.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecēm zāles ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir

starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna iedarbība uz zīdaiņiem nav zināma. Jāizlemj, vai turpināt/ pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai turpināt/ pārtraukt amlodipīna lietošanu, ņemot vērā mātes piena nozīmīgumu bērnam un amlodipīna terapijas nozīmīgumu mātei.

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacients, lietojot amlodipīnu, jūt reiboni, galvassāpes, nespēku vai sliktu dūšu, viņam var būt palēnināta reakcija. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikocitopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Depresija, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), bezmiegs

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, galvas reibšana, galvassāpes (sevišķi terapijas sākumā)

Retāk

Tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Džinkstoņa ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Retāk

Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un ātriju fibrilācija)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Elpas trūkums

Retāk

Klepus, rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)

Retāk

Vemšana, sausa mute

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas zudums, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene

Ļoti reti

Angioneirotiskā tūska, multiformā eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte

Nav zināms

Toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu pietūkums, muskuļu krampji

Retāk

Artralģija, mialģija, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Tūska

Bieži

Nespēks, astēnija

Retāk

Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Pieņemšanās svarā, svara zudums

* galvenokārt saistīts ar holestāzi

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Datu par cilvēkiem, kas ar nolūku pārdozējuši zāles, ir maz.

Simptomi

Pašreiz zināmie dati liecina, ka ievērojama pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Tika ziņots par izteiktu un iespējams ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar fatālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja amlodipīna pārdozēšanas rezultātā iestājas klīniski izteikta hipotensija, aktīvi jāuztur kardiovaskulārās sistēmas funkcijas, proti, bieži jāpārbauda sirdsdarbība un elpošana, uz augšu jāpaceļ kājas un jāseko cirkulējošā šķidruma apjomam un izdalītā urīna daudzumam.

Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli, ja vien tas nav kontrindicēts. Kalcija kanālu blokādes efektu novēršanai var vēnā ievadīt kalcija glikonātu.

Dažos gadījumos var būt noderīga kuņģa skalošana. Aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem nekavējoties vai divu stundu laikā pēc amlodipīna 10 mg lietošanas būtiski samazināja amlodipīna absorbciju.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, dialīze nedos efektu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar galvenokārt vaskulāru iedarbību. ATĶ kods: C08CA01.

Amlodipīns ir kalcija jonu transmembrānās plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās.

Amlodipīna hipotensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa;

2) Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT), papildus standarta terapijai ar statīniem, beta- blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Dati par efektivitāti ir iekļauti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.

SEQ Table \* ARABIC 1. tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā Kardiovaskulāro notikumu koeficients, Nr. (%)Amlodipīns vs. PlaceboIznākumsAmlodipīnsPlaceboEnalaprilsBīstamības koeficients (95% TI)P vērtībaPrimārais mērķa rezultātsNelabvēlīgi kardiovaskulārie gadījumi110 (16,6)151 (23,1)136 (20,2)0,69 (0,54-0,88).003Individuāli notikumiKoronāra revaskularizācija78 (11,8)103 (15,7)95 (14,1)0,73 (0,54-0,98).03Hospitalizācija stenokardijas gadījumā51 (7,7)84 (12,8)86 (12,8)0,58 (0,41-0,82).002Nefatāls MI14 (2,1)19 (2,9)11 (1,6)0,73 (0,37-1,46).37Insults vai TIA6 (0,9)12 (1,8)8 (1,2)0,50 (0,19-1,32).15Kardiovaskulāra nāve5 (0,8)2 (0,3)5 (0,7)2,46 (0,48-12,7).27Hospitalizācija CHF gadījumā3 (0,5)5 (0,8)4 (0,6)0,59 (0,14-2,47).46Reanimēta sirds apstāšanās04 (0,6)1 (0,1)NA.04Jauna perifērā asinsvadu slimība5 (0,8)2 (0,3)8 (1,2)2,6 (0,50-13,4).24Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie pētījumi par slodzes toleranci pacientiem ar II-IV klases sirds mazspēju (pēc NYHA) liecina, ka, vērtējot pēc slodzes panesības, sirds kreisā kambara izsviedes tilpuma un klīniskās simptomātikas, Norvasc neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, Norvasc nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.

Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā Norvasc pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar III un IV klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez išēmiskās sirds slimības klīniskajām izpausmēm un objektīvās atrades, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, Norvasc neietekmēja ne kopējo, ne kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā Norvasc lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.

Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums „Antihipertenzīvās un lipīdu -pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT)) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: bijis miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).

Primārā mērķa rezultātā bija iekļauta fatāla koronārā sirds slimība vai nefatāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa rezultātā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,98 95%, ticamības intervāls (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu rezultātiem sirds mazspējas (viens no mērķiem kombinētajā kopējā kardiovaskulārajā galamērķī) sastopamības biežums bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % vs. 7,7 %, relatīvais risks 1,38, ticamības intervāls 95% [1,25-1,52], p<0,001). Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,96 95%, ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.

Lietošana bērniem (vecumā no 6 gadiem)

Pētījums, kurā tika iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar dominējošu sekundāru hipertensiju un kurā tika salīdzinātas amlodipīna 2,5 mg un 5 mg devas ar placebo, parādīja, ka abas devas samazināja sistolisko spiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām devām bija statistiski nenozīmīga.

Amlodipīna ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Tāpat nav izvērtēta amlodipīna lietošanas bērna vecumā ietekme ilgtermiņā, lai samazinātu saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, sadalījums, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām:

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6­12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64­80% robežās. Izplatības tilpums ir aptuveni 21 L/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka ap 97,5 % cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/ eliminācija

Eliminācijas pusperiods no plazmas ir 35­50 stundas, un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu devu dienā. Amlodipīns tiek aknās intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem; 10% zāļu nepārveidotā formā un 60% - metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki cilvēki

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Pediatriskā populācija

Farmakokinētiskie pētījumi populācijā tika veikti 74 hipertensīviem bērniem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kuri saņēma amlodipīnu devās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes dienā. Tipiskais perorālais klīrenss (CL/F) bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem bija attiecīgi 22,5 un 27,4 L/h zēniem un 16,4 un 21,3 L/h meitenēm. Starp indivīdiem tika novērota augsta ekspozīcijas dažādība. Ziņojumi par lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, ir ierobežoti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m²), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m²) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristaliskā celuloze

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

A tipa nātrija cietes glikolāts

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 mg tabletes

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteri, kas satur 4, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60, 98, 100, 300, 500 tabletes.

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteri kalendāra iepakojumos, kas satur 28 un 98 tabletes.

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteru plāksnītes, kas satur 50 x 1 un 500 x 1 tabletes.

10 mg tabletes

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteri, kas satur 4, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60, 90, 98, 100, 300, 500 tabletes.

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteri kalendāra iepakojumos, kas satur 28 un 98 tabletes.

PVH-PVdH/Alumīnija folijas blisteru plāksnītes, kas satur 50 x 1 un 500 x 1 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Norvasc 5 mg tabletes: 97-0600

Norvasc 10 mg tabletes: 97-0601

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 3. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 18-10-2018

EQ PAGE 1

Pfleet 2018-0041754

SASKAŅOTS ZVA

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Pfleet 2018-0041754