Wamlox

Apvalkotā tablete

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N10
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Amlodipinum Valsartanum

Wamlox tabletes satur divas vielas, ko sauc par amlodipīnu un valsartānu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur kalcija ieplūšanu asinsvadu sienā, kas savukārt aptur asinsvadu sašaurināšanos. Valsartāns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “angiotensīna-II receptoru antagonistiem”. Angiotensīnu II sintezē organisms, un tas liek asinsvadiem sašaurināties, tādējādi palielinot asinsspiedienu. Valsartāns darbojas, bloķējot angiotensīna II ietekmi. Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās. Wamlox lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušajiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar amlodipīnu vai valsartānu.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0052-01

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0052

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia; KRKA-FARMA d.o.o., Croatia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-MAR-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

16-MAR-21

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/80 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Wamlox 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Wamlox 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipinum/Valsartanum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Wamlox un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Wamlox lietošanas

3. Kā lietot Wamlox

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Wamlox

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Wamlox un kādam nolūkam to lieto

Wamlox tabletes satur divas vielas, ko sauc par amlodipīnu un valsartānu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur kalcija ieplūšanu asinsvadu sienā, kas savukārt aptur asinsvadu sašaurināšanos.

Valsartāns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “angiotensīna-II receptoru antagonistiem”. Angiotensīnu II sintezē organisms, un tas liek asinsvadiem sašaurināties, tādējādi palielinot asinsspiedienu. Valsartāns darbojas, bloķējot angiotensīna II ietekmi.

Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Wamlox lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušajiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar amlodipīnu vai valsartānu.

2. Kas Jums jāzina pirms Wamlox lietošanas

Nelietojiet Wamlox šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai jebkuriem citiem kalcija kanālu blokatoriem. Tas var ietvert niezi, ādas apsārtumu vai apgrūtinātu elpošanu.

ja Jums ir alerģija pret valsartānu vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja Jūs domājat, ka Jums var būt alerģija, konsultējieties ar savu ārstu pirms Wamlox lietošanas.

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi vai žults izvades sistēmas traucējumi, piemēram, aknu ciroze vai holestāze.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Wamlox lietošanas labāk izvairīties, skatīt apakšpunktu “Grūtniecība”).

ja Jums ir stipri pazemināts asinsspiediens (hipotensija).

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj piegādāt pietiekoši daudz asiņu ķermenim).

ja Jums ir sirds mazspēja pēc miokarda infarkta.

ja Jums asinsspiedienu pazeminošo zāļu- aliskirēna, lietošanas laikā ir augsts cukura līmenis asinīs un Jums ir 2. tipa cukura diabēts (saukts arī par insulīna neatkarīgo cukura diabētu) vai traucēta nieru darbība.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Wamlox un pastāstiet par to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Wamlox lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jums ir slikta dūša (Jums ir vemšana vai caureja).

ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi.

ja Jums ir veikta nieres transplantācija vai ja Jums teikts, ka Jums ir nieru artēriju sašaurinājums.

ja Jums ir stāvoklis, kas ietekmē virsnieru dziedzerus un ko sauc par “primāru hiperaldosteronismu”.

ja Jums ir bijusi sirds mazspēja vai ir bijis miokarda infarkts. Uzmanīgi sekojiet Jūsu ārsta rekomendācijām par pirmās devas lietošanu. Jūsu ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas.

ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir sirds vārstuļu sašaurinājums (ko sauc par “aortas atveres vai mitrālu stenozi”) vai ka Jūsu sirds muskuļa biezums ir patoloģiski palielināts (ko sauc par “obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju”).

ja Jums ir bijis pietūkums, īpaši sejas un rīkles citu zāļu (tai skaitā angiotensīnu konvertējoša enzīma inhibitoru) lietošanas laikā. Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet Wamlox lietošanu un nekavējoties sazinieties ar Jūsu ārstu. Jūs nekad nedrīkst lietot Wamlox vēlreiz.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

Aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Wamlox šādos gadījumos”.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to ārstam pirms Wamlox lietošanas.

Bērni un pusaudži

Wamlox lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama (līdz 18 gadu vecumam).

Citas zāles un Wamlox

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu zāļu lietošana. Tas īpaši attiecas uz tālāk minētajām zālēm:

citas zāles, ko sauc par AKE inhibitoriem vai aliskirēnu, kas pazemina asinsspiedienu;

diurētikas (zāles, ko sauc arī par “urīndzenošajiem līdzekļiem”, kas palielina izdalītā urīna daudzumu);

litijs (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas, kas var palielināt kālija līmeni;

dažu veidu pretsāpju līdzekļi, tā saucamie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) vai selektīvie ciklooksigenāzes - 2 inhibītori (COX - 2 inhibītori). Jūsu ārsts var arī pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas;

pretkrampju līdzekļi (piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons);

divšķautņu asinszāle;

nitroglicerīns un citi nitrāti vai citas vielas, ko sauc par “vazodilatatoriem”;

zāles, ko lieto HIV/AIDS ārstēšanai (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs);

zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);

antibiotikas (zāles, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai), piemēram, rifampicīns, eritromocīns, klaritromicīns, talitromicīns;

verapamils, diltiazēms (sirds zāles);

simvastatīns (zāles, ko lieto, lai kontrolētu augstu holesterīna līmeni);

dantrolēns (infūzija, kuru lieto smagas pakāpes ķermeņa temperatūras izmaiņu gadījumā);

zāles, ko lieto, lai novērstu transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns, takrolīms).

Wamlox kopā ar ēdienu un dzērienu

Greipfrūtu un greipfrūtu sulu nedrīkst lietot uzturā cilvēkiem, kuri lieto Wamlox. Tas ir tāpēc, ka greipfrūts un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas jeb amlodipīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas, savukārt, var izraisīt neprognozējamu Wamlox asinsspiediena pazeminoša efekta pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Wamlox lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums Wamlox vietā lietot citas zāles. Wamlox nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā (pirmie 3 mēneši) un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Wamlox nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var Jums izraisīt reiboni. Tas savukārt var ietekmēt Jūsu spēju koncentrēties. Tāpēc, ja Jūs neesat pārliecināts, kā šīs zāles Jūs ietekmēs, nevadiet transportlīdzekļus, neapkalpojiet mehānismus, un neveiciet citas darbības, kuru veikšanai nepieciešama liela spēja koncentrēties.

3. Kā lietot Wamlox

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Tas Jums palīdzēs sasniegt vislabākos rezultātus un mazināt blakusparādību risku.

Wamlox parastā deva ir viena tablete dienā.

Ieteicams lietot zāles vienā un tai pašā laikā katru dienu.

Norijiet tabletes, uzdzerot glāzi ūdens.

Jūs varat lietot Wamlox kopā ar maltīti vai neatkarīgi no ēdienreizes. Nelietojiet Wamlox kopā ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu.

Atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu, Jūsu ārsts var ieteikt Jums lielāku vai mazāku devu.

Nepārsniedziet parakstīto devu.

Wamlox un gados vecāki cilvēki (vecumā no 65 gadiem un vairāk)

Jūsu ārstam nepieciešams ievērot piesardzību, palielinot devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja esat lietojis Wamlox vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis pārāk daudz Wamlox tablešu, vai kāds cits ir lietojis Jūsu tabletes, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Wamlox

Ja aizmirstat lietot šīs zāles, lietojiet tās, tiklīdz atceraties. Pēc tam lietojiet nākamo devu parastā laikā. Tomēr, ja gandrīz ir pienācis laiks lietot nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Wamlox

Wamlox lietošanas pārtraukšana var izraisīt Jūsu slimības pasliktināšanos. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien Jūsu ārsts to nav norādījis.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt būtiskas, un to gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība:

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to ārstam:

Alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles pietūkums, apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens (ģīboņa sajūta, neskaidra sajūta galvā).

Citas Wamlox iespējamās blakusparādības:

Bieži (var attīstīties līdz 1 no 10 cilvēkiem): gripai līdzīgi simptomi; aizlikts deguns, rīkles iekaisums un nepatīkama sajūta rīšanas laikā; galvassāpes; roku, plaukstu, kāju, potīšu vai pēdu pietūkums; nogurums; astēnija (vājums); piesarkums un siltuma sajūta sejā un/vai kaklā.

Retāk (var attīstīties līdz 1 no 100 cilvēkiem): reibonis; slikta dūša un sāpes vēderā; sausums mutē; miegainība; plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums; vertigo; paātrināta sirdsdarbība, tostarp sirdsklauves; reibonis, ceļoties stāvus; klepus; caureja; aizcietējums; ādas izsitumi, ādas apsārtums; locītavu pietūkums, muguras sāpes; sāpes locītavās.

Reti (var attīstīties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem): trauksmes sajūta; troksnis ausīs (tinnīts); ģībonis; lielāks urīna daudzums nekā parasti vai izteiktāka vajadzība urinēt; nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju; smaguma sajūta; zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, neskaidra sajūta galvā; pastiprināta svīšana; ādas izsitumi pa visu ķermeni; nieze; muskuļu spazmas.

Ja kāda no šīm reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Blakusparādības, kas radušās tikai amlodipīna vai valsartāna lietotājiem, bet nav novērotas Wamlox lietotājiem vai novērotas biežāk:

Amlodipīns

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajām ļoti retām, nopietnām blakusparādībām:

pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums;

mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu;

smagas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, čūlas, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas;

sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība;

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Saņemti ziņojumi par sekojošām novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Bieži (var attīstīties līdz 1 no 10 cilvēkiem): reibonis, miegainība; sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība); pietvīkums, potīšu pietūkums (tūska); sāpes vēderā, slikta dūša.

Retāk (var attīstīties līdz 1 no 100 cilvēkiem): garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs, trīsas, garšas sajūtas izmaiņas, ģībonis, sāpju sajūtas zudums; redzes traucējumi, izmainīta redze, džinkstoņa ausīs; zems asinsspiediens; šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts); gremošanas traucējumi, vemšana (slikta dūša); matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, ādas krāsas maiņa; urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums; nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes, slikta pašsajūta, muskuļu sāpes, muskuļu krampji; svara pieaugums vai samazinājums.

Reti (var attīstīties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem): apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem): samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano asins šūnu bojājums); paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija); smaganu pietūkums, vēdera uzpūšanās (gastrīts); aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzeltēšana (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus; palielināts muskuļu tonuss; asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas, paaugstināta jutība pret gaismu.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem): trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un kāju šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Valsartāns

Nav zināmi (blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem): sarkano asins šūnu skaita samazināšanās asinīs, drudzis, infekcijas izraisīts kakla iekaisums vai čūlas mutē; negaidīti radusies asiņošana vai zilumi; paaugstināts kālija līmenis asinīs; izmainīti aknu testu rezultāti; pavājināta nieru darbība un smagi nieru darbības traucējumi; sejas un rīkles tūska; sāpes muskuļos; izsitumi, purpura krāsas plankumi; drudzis; nieze; alerģiskas reakcijas; pūslīši uz ādas (stāvokļa, ko sauc par bullozu dermatītu, pazīme).

Ja Jums rodas kāda no šīm reakcijām, nekavējoties informējiet ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Wamlox

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot Wamlox pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc ”EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Wamlox satur

Aktīvās vielas ir valsartāns un amlodipīns.

Wamlox, 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes:

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 80 mg valsartāna.

Wamlox, 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes:

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg valsartāna.

Wamlox, 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes:

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg valsartāna.

Citas sastāvdaļas tabletes kodolā ir mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, kroskarmelozes nātrija sāls, povidons K25, nātrija laurilsulfāts, mannīts un bezūdens koloidālais silīcija dioksīds un tabletes apvalkā polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, talks un dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Wamlox ārējais izskats un iepakojums

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes (tabletes): brūngani dzeltenas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām un iespējamiem tumšiem plankumiem (tabletes diametrs: 8 mm, biezums: 3,0 mm- 4,3 mm).

Wamlox 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes (tabletes): brūngani dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar iespējamiem tumšiem plankumiem (tabletes izmēri: 13 mm x 8 mm, biezums: 3,8 mm- 5,4 mm).

Wamlox 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes (tabletes): gaiši brūngani dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes (tabletes izmēri: 13 mm x 8 mm, biezums: 3,8 mm- 5,4 mm).

Blisteri (OPA/Al/PVH-Al folija): 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotāji

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

KRKA-FARMA d.o.o., V. Holjevca 20/E, 10450 Jastrebarsko, Horvātija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Ungārija, Slovākija, Čehija, Slovēnija, Igaunija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Austrija

Wamlox

Bulgārija

Вамлокс

Vācija

Amlo-Valsacor

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Wamlox 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Wamlox 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 80 mg valsartāna (Valsartanum).

Wamlox 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg valsartāna (Valsartanum).

Wamlox 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg valsartāna (Valsartanum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Wamlox 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

brūngani dzeltenas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām un iespējamiem tumšiem plankumiem (tabletes diametrs: 8 mm, biezums: 3,0 mm- 4,3 mm).

Wamlox 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

brūngani dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar iespējamiem tumšiem plankumiem (tabletes izmēri: 13 mm x 8 mm, biezums: 3,8 mm- 5,4 mm).

Wamlox 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

gaiši brūngani dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes (tabletes izmēri: 13 mm x 8 mm, biezums: 3,8 mm- 5,4 mm).

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālās hipertensijas ārstēšana.

Wamlox ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot amlodipīnu vai valsartānu monoterapijā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Wamlox ieteicamā deva ir viena tablete dienā.

Wamlox 5 mg/80 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 5 mg amlodipīna vai 80 mg valsartāna.

Wamlox 5 mg/160 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 5 mg amlodipīna vai 160 mg valsartāna.

Wamlox 10 mg/160 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 10 mg amlodipīna vai 160 mg valsartāna.

Wamlox var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Pirms pārejas uz fiksētas devas kombināciju ieteicama individuāla devas titrēšana ar atsevišķām sastāvdaļām (t.i., amlodipīnu un valsartānu). Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu terapijas maiņu no monoterapijas uz fiksētas devas kombināciju.

Ērtības labad pacientiem, kas saņem valsartānu un amlodipīnu atsevišķu tablešu/kapsulu veidā, terapiju var nomainīt uz Wamlox, kas satur tādas pašas sastāvdaļu devas.

Īpašā populācija

Nieru darbības traucējumi

Nav pieejami klīniskie dati pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un kreatinīna līmeņa kontroli asinīs.

Aknu darbības traucējumi

Wamlox ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot Wamlox pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā ieteicamā valsartāna deva ir 80 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem amlodipīna dozēšana nav noteikta.

Piemērojot atbilstošiem gados vecākiem hipertensijas pacientiem (skatīt 4.1. apakšpunktu) ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna vai Wamlox terapiju, ir jālieto attiecīgi zemākās iespējamās amlodipīna monoterapijas vai amlodipīna kombināciju devas.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem, palielinot devu, jāievēro piesardzība. Piemērojot atbilstošiem gados vecākiem hipertensijas pacientiem (skatīt 4.1. apakšpunktu) amlodipīna vai Wamlox terapiju, ir jālieto attiecīgi zemākās iespējamās amlodipīna monoterapijas vai amlodipīna kombināciju devas.

Pediatriskā populācija

Wamlox drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Wamlox ieteicams lietot, uzdzerot nedaudz ūdens.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja, aknu ciroze vai holestāze.

Vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta pacientiem cukura diabētu vai ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija un augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Grūtniecība

Ārstēšanu ar angiotensīna II receptoru blokatoriem (ARB) nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar ARB nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošības profils saistībā ar grūtniecību. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ARB lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar nātrija un/vai intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos

Pārmērīgu hipotensiju novēroja 0,4% pacientu ar nekomplicētu hipertensiju, kurus ārstēja ar amlodipīnu/valsartānu placebo kontrolētos pētījumos. Pacientiem ar aktivētu renīna-angiotensīna sistēmu (piemēram, pacientiem ar šķidruma tilpuma un/vai sāls samazināšanos, kas saņem lielas diurētiku devas), kas saņem angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties simptomātiskā hipotensija. Ieteicama šī stāvokļa koriģēšana pirms Wamlox lietošanas vai stingra medicīniska uzraudzība, sākot ārstēšanu.

Ja, lietojot amlodipīnu/valsartānu, rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus, un ja nepieciešams, intravenozi infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais sāls šķīdums. Ārstēšanu var turpināt pēc asinsspiediena stabilizēšanas.

Hiperkaliēmija

Vienlaicīga lietošana ar kālija papildterapiju, kāliju aizturošām diurētikām, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni (heparīns u.c.), jāveic uzmanīgi un biežikontrolējot kālija līmeni.

Nieru artērijas stenoze

Amlodipīns/valsartāns jālieto piesardzīgi, lai ārstētu hipertensiju pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šādiem pacientiem var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par amlodipīna/valsartāna drošu lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Valsartāns tiek galvenokārt izvadīts nemainītā veidā ar žulti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas nav noskaidrotas. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot amlodipīnu/valsartānu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā ieteicamā deva ir 80 mg valsartāna.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna/valsartāna devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2) nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un kreatinīna līmeņa kontroli asinīs.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar angiotensīna II antagonistu valsartānu, jo viņu renīna-angiotensīna sistēmu ir skārusi primārā slimība.

Angioedēma

Tika ziņots par angioedēmu, tai skaitā par balsenes un balss spraugas pietūkumu, kas izraisa elpceļu nosprostošanās un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu, pacientiem, ārstētiem ar valsartānu. Dažiem no šiem pacientiem iepriekš ir bijusi angioedēma, pēc citu zāļu, tai skaitā pēc AKE inhibitoru lietošanas. Nekavējoties jāpārtrauc amlodipīna/valsartāna lietošana, ja pacientiem attīstās angioedēma, un nedrīkst atkārtoti lietot šīs zāles.

Sirds mazspēja/nesen pārciests miokarda infarkts

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā jutīgiem cilvēkiem var pastiprināties nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju, kam nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar AKE inhibitoriem un angiotensīna receptora antagonistiem saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un (reti) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Par līdzīgu rezultātu ziņots, lietojot valsartānu. Pacientiem ar sirds mazspēju vai pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.

Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE-2) ar amlodipīnu pacientiem ar II un IV klases neišēmiskas cilmes sirds mazspēju (pēc NYHA (New York Heart Association) klasifikācijas) amlodipīna lietošanas laikā palielinājās ziņojumu skaits par plaušu tūsku, lai gan nozīmīgu sirds mazspējas pasliktināšanās biežuma atšķirību, salīdzinot ar placebo, nekonstatēja.

Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze

Tāpat kā lietojot visus citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kas slimo ar mitrālā vārstuļa stenozi vai ar nozīmīgu, bet ne augstas pakāpes aortas atveres stenozi.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, ARB vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, ARB vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un ARB nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Wamlox nav pētīts citās pacientu grupās kā tikai hipertensijas pacientu grupā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijai raksturīgas mijiedarbības

Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar valsartānu/amlodipīnu kopā ar citām zālēm.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Bieži lietotie antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, alfa blokatori, diurētikas) un citas zāles, kas var izraisīt blakusparādības, kas saistītas ar asinsspiediena pazemināšanos (piemēram, tricikliskie antidepresanti, alfa blokatori, ko lieto labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai) var palielināt kombinācijas hipotensīvo ietekmi.

Ar amlodipīnu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Greipfrūts un greipfrūtu sula

Vienlaicīga amlodipīna un greipfrūta un greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kas rezultātā vedīs pie palielināta asinsspiedienu pazeminoša efekta.

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) lietošana var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs farmakokinētikas izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori (pretkrampju līdzekļi [piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns,

fosfenitoīns, primidons], rifampicīns, Hypericum perforatum)

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Simvastatīns

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība palielinājās par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Ir ieteicams ierobežot simvastatīna devu ar 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Takrolims

Lietojot vienlaikus ar amlodipīnu, ir palielināts takrolima līmeņa risks asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, ir nepieciešama takrolima līmeņa kontrole asinīs un, ja nepieciešams, takrolima devas pielāgošana.

Klaritromicīns

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu ir paaugstināts hipotensijas risks. Amlodipīna un klaritromicīna vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicama cieša pacientu novērošana.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi līdzekļi

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna vai ciklosporīna farmakokinētiku.

Ar valsartānu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu, arī valsartāna, vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā palielināšanos un toksicitāti. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā. Ja kopā ar amlodipīnu/valsartānu tiek lietots arī diurētisks līdzeklis, litija toksicitātes risks, iespējams, var palielināties.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas,

kas var palielināt kālija līmeni

Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles jāparaksta kombinācijā ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (>3 g dienā) un neselektīvi NPL

Lietojot angiotensīna II antagonistus vienlaicīgi ar NPL, var vājināties antihipertensīvā ietekme.

Turklāt, lietojot vienlaicīgi angiotensīna II antagonistus un NPL, var palielināties nieru darbības traucējumi un kālija koncentrācijas serumā palielināšanās risks. Tādēļ terapijas sākumā ir ieteicama nieru darbības uzraudzība, kā arī atbilstoša pacienta hidratācija.

Uzņemšanas transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportieru (ritonavīrs) Inhibitori

In vitro pētījuma rezultāti ar cilvēka aknu audiem norāda, ka valsartāns ir aknu uzņemšanas transportiera OATP1B1 un aknu izvadīšanas transportiera MRP2 substrāts. Vienlaikus uzņemšanas transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportieru (ritonavīrs) inhibitoru lietošana var palielināt valsartāna sistēmisku iedarbību.

RAAS dubulta blokāde ar ARB, AKE inhibitoriem vai aliskirēnu

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus (ARB) vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Citi līdzekļi

Monoterapija ar valsartānu neizraisa klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar šādām zālēm nav konstatēta: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlorotiazīds, amlodipīns, glibenklamīds.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas drošība grūtniecības periodā cilvēkam nav zināma. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecēm zāles ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.

Valsartāns

Angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). ARB lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4.apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu grūtniecības pirmajā trimestrī. Tomēr, nevar izslēgt nelielu riska pieauguma iespējamību. Kamēr nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati par angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošanas risku, līdzīgs risks pastāv visai šai zāļu klasei. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar ARB nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošības profils grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ARB lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu darbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem var radīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja ARB tiek lietots grūtniecības laikā, pēc otrā trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkciju un galvaskausa pārbaudi.

Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas ARB, rūpīgi jānovēro, vai neattīstās hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Tādēļ nav ieteicams lietot valsartānu/amlodipīnu un, barošanas ar krūti laikā līdzšinējā terapija jāaizstāj ar alternatīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai, īpaši, ja bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Fertilitāte

Nav veikti klīniskie pētījumi par fertilitāti ar valsartānu/amlodipīnu.

Valsartāns

Lietojot valsartāna 200 mg/kg/dienā devas iekšķīgi žurku tēviņiem un mātītēm, nenovēroja ar fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, aprēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto 320 mg/dienā devu).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri lieto valsartānu/amlodipīnu un vada transportlīdzekli vai apkalpo mehānismus, jāņem vērā, ka laiku pa laikam var rasties reibonis vai nogurums.

Amlodipīns var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacients, lietojot amlodipīnu, jūt reiboni, galvassāpes, nespēku vai sliktu dūšu, viņam var būt palēnināta reakcija.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Amlodipīna/valsartāna drošums novērtēts piecos kontrolētos klīniskos pētījumos 5 175 pacientiem, 2 613 no kuriem saņēma valsartānu kombinācijā ar amlodipīnu. Sekojošās blakusparādības tika uzskatītas kā visbiežāk novērotās vai visnozīmīgākās, vai vissmagākās: nazofaringīts, gripa, paaugstināta jutība, galvassāpes, sinkope, ortostatiska hipotensija, tūska, tūska, kas pēc piespiešanas veido bedrīti, sejas tūska, perifēra tūska, nespēks, pietvīkums, astēnija un karstuma viļņi.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādības ir klasificētas pēc biežuma, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Amlodipīns/valsartāns

Amlodipīns

Valsartāns

Infekcijas un

infestācijas

Nazofaringīts

Bieži

-

-

Gripa

Bieži

--

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Pazemināts hemoglobīna

līmenis un hematokrīts

-

-

Nav zināms

Leikopēnija

-

Ļoti reti

-

Neitropēnija

-

-

Nav zināms

Trombocitopēnija, dažkārt ar

purpuru

-

Ļoti reti

Nav zināms

Imūnas sistēmas

traucējumi

Paaugstināta jutība

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Anoreksija

Retāk

-

-

Hiperkalcēmija

Retāk

-

-

Hiperglikēmija

-

Ļoti reti

-

Hiperlipidēmija

Retāk

-

-

Hiperurikēmija

Retāk

-

-

Hipokaliēmija

Bieži

-

-

Hiponatriēmija

Retāk

-

-

Psihiskie

traucējumi

Depresija

-

Retāk

-

Trauksme

Reti

-

-

Bezmiegs/miega traucējumi

-

Retāk

-

Garastāvokļa pārmaiņas

-

Retāk

-

Apjukums

-

Reti

-

Nervu sistēmas

traucējumi

Koordinācijas izmaiņas

Retāk

-

-

Reibonis

Retāk

Bieži

-

Reibonis,

Posturāls reibonis

Retāk

-

-

Garšas sajūtas traucējumi

-

Retāk

-

Ekstrapiramidālais sindroms

-

Nav zināms

-

Galvassāpes

Bieži

Bieži

-

Hipertonija

-

Ļoti reti

-

Parestēzija

Retāk

Retāk

-

Perifēra neiropātija,

neiropātija

-

Ļoti reti

-

Miegainība

Retāk

Bieži

-

Ģībonis

-

Retāk

-

Trīce

-

Retāk

-

Hipoestēzija

-

Retāk

-

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Reti

Retāk

-

Redzes pasliktināšanās

Retāk

Retāk

-

Ausu un labirinta

bojājumi

Džinkstēšana ausīs

Reti

Retāk

-

Reibonis

Retāk

-

Retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

Sirdsklauves

Retāk

Bieži

-

Ģībonis

Reti

-

-

Tahikardija

Retāk

-

-

Sirds ritma traucējumi (tai skaitā

bradikardija, ventrikulāra

tahikardija un

priekškambaru mirdzēšana)

-

Ļoti reti

-

Miokarda infarkts

-

Ļoti reti

-

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Pietvīkums

-

Bieži

-

Hipotensija

Reti

Retāk

-

Ortostatiska hipotensija

Retāk

-

-

Vaskulīts

-

Ļoti reti

Nav zināms

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un

videnes slimības

Klepus

Retāk

Ļoti reti

Retāk

Elpas trūkums

-

Retāk

-

Sāpes balsenes un rīkles daļā

Retāk

-

-

Rinīts

-

Retāk

-

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Diskomforta sajūta vēderā,

sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Bieži

Retāk

Vēdera izejas pārmaiņas

-

Retāk

-

Aizcietējums

Retāk

-

-

Caureja

Retāk

Retāk

-

Sausuma sajūta mutē

Retāk

Retāk

-

Dispepsija

-

Retāk

-

Gastrīts

-

Ļoti reti

-

Smaganu hiperplāzija

-

Ļoti reti

-

Slikta dūša

Retāk

Bieži

-

Pankreatīts

-

Ļoti reti

-

Vemšana

-

Retāk

-

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Izmainīti aknu funkcionālie

testi, ieskaitot bilirubīna

līmeņa paaugstināšanos

asinīs

-

Ļoti reti*

Nav zināms

Hepatīts

-

Ļoti reti

-

Intrahepātiska holestāze,

dzelte

-

Ļoti reti

-

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Alopēcija

-

Retāk

-

Angioedēma

-

Ļoti reti

Nav zināms

Bullozs dermatīts

-

-

Nav zināms

Eritēma

Retāk

-

-

Erythema multiforme

-

Ļoti reti

-

Eksantēma

Reti

Retāk

-

Hiperhidroze

Reti

Retāk

-

Fotosensibilizācijas reakcija

-

Retāk

-

Nieze

Reti

Retāk

Nav zināms

Purpura

-

Retāk

-

Izsitumi

Retāk

Retāk

Nav zināms

Ādas krāsas pārmaiņas

-

Retāk

-

Nātrene un cita veida izsitumi

-

Ļoti reti

-

Eksfoliatīvs dermatīts

-

Ļoti reti

-

Stīvena-Džonsona sindroms

-

Ļoti reti

-

Kvinkes tūska

-

Ļoti reti

-

Toksiska epidermas nekrolīze

Nav zināms

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Artralģija

Retāk

Retāk

-

Muguras sāpes

Retāk

Retāk

-

Locītavu pietūkšana

Retāk

-

-

Muskuļu spazmas

Reti

Retāk

-

Mialģija

-

Retāk

Nav zināms

Potīšu pietūkums

-

Bieži

-

Smaguma sajūta

Reti

-

-

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Kreatinīna līmeņa

paaugstināšanās asinīs

-

-

Nav zināms

Urinēšanas traucējumi

-

Retāk

-

Niktūrija

-

Retāk

-

Polakiūrija

Reti

Retāk

-

Poliūrija

Reti

-

-

Nieru mazspēja un darbības

traucējumi

-

-

Nav zināms

Reproduktīvās

sistēmas

traucejumi un

krūts slimības

Impotence

-

Retāk

-

Erektilā disfunkcija

Reti

-

-

Ginekomastija

-

Retāk

-

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Retāk

-

Diskomforts, savārgums

-

Retāk

-

Nespēks

Bieži

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Bieži

-

-

Pietvīkums, karstuma viļņi

Bieži

-

-

Nekardiālas sāpes krūtīs

-

Retāk

-

Tūska

Bieži

Bieži

-

Perifēra tūska

Bieži

-

-

Sāpes

-

Retāk

-

Tūska, kas pēc piespiešanas

veido bedrīti

Bieži

-

-

Izmeklējumi

Paaugstināts kālija līmenis asinīs

-

-

Nav zināms

Ķermeņa masas

palielināšanās

-

Retāk

-

Ķermeņa masas mazināšanās

-

Retāk

-

* Galvenokārt saistīts ar holestāzi

Papildu informācija par kombināciju

Perifērā tūska, labi pazīstama amlodipīna blakusparādība, kopumā biežāk tika novērota pacientiem, kuri saņēma tikai amlodipīnu, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma amlodipīna/valsartāna kombināciju. Dubultmaskētos kontrolētos klīniskajos pētījumos perifēras tūskas sastopamības biežums atkarībā no devas bija sekojošs:

% pacientu, kuriem novēroja perifēro tūsku

Valsartāns (mg)

0

40

80

160

320

Amlodipīns (mg)03,05,52,41,60,902,58,02,35,42,43,953,14,82,32,12,41010,3NANA9,09,5

Vidējā perifērās tūskas sastopamība visām amlodipīna/valsartāna kombinācijas devām bija 5,1%.

Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot kādu no atsevišķām vielām (amlodipīnu vai valsartānu), var rasties arī, lietojot amlodipīnu/valsartānu, pat ja tās nav novērotas ar šo preparātu veiktos klīniskos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.

Amlodipīns

Bieži

Miegainība, reibonis, sirdsklauves, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums.

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija, tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, redzes traucējumi (tostarp diplopija), džinkstoņa ausīs, hipotensija, elpas trūkums, rinīts, vemšana, dispepsija, alopēcija, purpura, ādas krāsas zudums, hiperhidroze, nieze, eksantēma, mialģija, muskuļu krampji, sāpes, urinācijas traucējumi, bieža urinācija, impotence, ginekomastija, sāpes krūtīs, savārgums, pieņemšanās svarā, svara zudums.

Reti

Apjukums

Ļoti reti

Leikopēnija, trombocitopēnija, alerģiskas reakcijas, hiperglikēmija, hipertonija, perifēra neiropātija, miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un atriju fibrilācija), vaskulīts, pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija, hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*, angioedēma, multiformā eritēma, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija.

Nav zināms

Ekstrapiramidāli traucējumi

* galvenokārt saistīts ar holestāzi

Valsartāns

Nav zināmi

Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās, neitropēnija, trombocitopēnija, kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās, tai skaitā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās serumā, nieru mazspēja un funkciju traucējumi, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, angioneirotiskā tūska, mialģija, vaskulīts, paaugstināta jutība, tai skaitā seruma slimība.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pieredzes par valsartāna/amlodipīna pārdozēšanu nav. Galvenais valsartāna pārdozēšanas simptoms, iespējams, ir izteikta hipotensija ar reiboni. Amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu.

Terapija

Ja zāles lietotas nesen, var apsvērt vemšanas stimilāciju vai kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgiem tūlīt vai divas stundas pēc amlodipīna lietošanas nozīmīgi samazina amlodipīna uzsūkšanos. Klīniski nozīmīgas valsartāna/amlodipīna izraisītas hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva kardiovaskulāras sistēmas uzturēšana, tostarp bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanā var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glukonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanu.

Ne valsartānu, ne amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu; angiotensīna II antagonisti, kombinācijas; angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori,

ATĶ kods: C09DB01.

Amlodipīns/valsartāns apvieno divus antihipertensīvos līdzekļus ar komplementāru mehānismu asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder pie kalcija antagonistu grupas, valsartāns pieder pie angiotensīna II antagonistu grupas zālēm. Šo vielu kombinācijai piemīt papildinoša antihipertensīvā ietekme, samazinot asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Amlodipīns/valsartāns

Amlodipīna un valsartāna kombinācija rada ar devu saistītu asinsspiediena samazināšanos terapeitisko devu diapazonā. Kombinācijas vienas devas antihipertensīvā ietekme saglabājās 24 stundas.

Placebo kontrolēti pētījumi

Vairāk nekā 1 400 hipertensijas slimnieku saņēma amlodipīnu/valsartānu reizi dienā divos placebo kontrolētos pētījumos. Tika iesaistīti pieaugušie ar vieglu vai vidēji smagu nekomplicētu esenciālu hipertensiju (vidējais diastoliskais asinsspiediens sēdus ≥95 un <100 mm Hg). Pacienti ar augstu kardiovaskulāro risku – sirds mazspēju, 1. tipa un slikti kontrolētu 2. tipa cukura diabētu un miokarda infarktu vai insultu anamnēzē pēdējā gada laikā – netika iekļauti.

Aktīvi kontrolēti pētījumi ar pacientiem, kuriem zāļu lietošana monoterapijā neizraisīja atbildes reakciju

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar 160 mg valsartāna, konstatēja asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus <90 mm Hg pētījuma beigās) 75% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, un 62% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 5 mg/160 mg, salīdzinot ar 53% pacientu, kas turpināja lietot 160 mg valsartāna. Pievienojot 10 mg un 5 mg amlodipīna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par attiecīgi 6,0/4,8 mm Hg un 3,9/2,9 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kas turpināja lietot tikai 160 mg valsartāna.

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar 10 mg amlodipīna, konstatēja asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus <90 mm Hg pētījuma beigās) 78% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, salīdzinot ar 67% pacientu, kas turpināja lietot 10 mg amlodipīna. Pievienojot 160 mg valsartāna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par 2,9/2,1 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kas turpināja lietot tikai10 mg amlodipīna.

Amlodipīnu/valsartānu pētīja arī ar aktīvu vielu kontrolētā pētījumā 130 hipertensijas slimniekiem ar vidējo diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī ≥110 mm Hg un <120 mm Hg. Šajā pētījumā (sākotnējais asinsspiediens 171/113 mm Hg) Copalia lietošanas shēma pa 5 mg/160 mg, titrējot devu līdz 10 mg/160 mg, samazināja asinsspiedienu sēdus stāvoklī par 36/29 mm Hg, salīdzinot ar 32/28 mm Hg, lietojot lizinoprilu/hidrohlortiazīdu 10 mg/12,5 mg un titrējot devu līdz 20 mg/12,5 mg.

Divos ilgstošos novērošanas pētījumos amlodipīna/valsartāna ietekme saglabājās ilgāk nekā gadu. Pēkšņa amlodipīna/valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar strauju asinsspiediena palielināšanos.

Vecums, dzimums, rase vai ķermeņa masas indekss (≥30 kg/m2, <30 kg/m2) neietekmē atbildes reakciju pret amlodipīnu/valsartānu.

Amlodipīns/valsartāns nav pētīts nevienai citai pacientu populācijai, izņemot hipertensijas slimniekus. Valsartāns ir pētīts pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu un sirds mazspēju. Amlodipīns ir pētīts pacientiem ar hronisku, stabilu stenokardiju, vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu koronāro sirds slimību.

Amlodipīns

Amlodipīna/valsartāna sastāvā esošais amlodipīns nomāc kalcija jonu transmembrāno iekļūšanu sirds un asinsvadu gludajos muskuļos. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša relaksējoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot perifērās asinsvadu pretestības un asinsspiediena mazināšanos. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna, gan nedihidropiridīna saistīšanās vietām. Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras saraušanās process ir atkarīgs no ekstracelulāro kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu kanāliem.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, kā rezultātā samazinās asinsspiediens guļus un stāvus stāvoklī. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņas.

Koncentrācija plazmā korelē ar ietekmi gan jauniem, gan gados veciem pacientiem.

Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas izraisīja nieru asinsvadu pretestības samazināšanos un glomerulārās filtrācijas ātruma un efektīvas plazmas plūsmas nierēs palielināšanos, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.

Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru funkciju, kas ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Lietojot terapeitiskās devas veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, hemodinamikas pētījumos amlodipīns neizraisīja negatīvu inotropisku ietekmi, pat lietojot vienlaikus ar beta blokatoriem cilvēkiem.

Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem. Klīniskos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar beta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskiem raksturlielumiem.

Lietošana pacientiem ar hipertensiju

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) (Antihipertensīva un lipīdu līmeni pazeminoša terapija sirdslēkmes novēršanai) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai: amlodipīna 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās rindas līdzekļi no tiazīdu grupas diurētikām, hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no vieglas līdz smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas pacienti vecāki par 55 gadiem, kuri tika novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: bijis miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā) vai diagnosticēta aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrammas vai ehokardiogrāfijas diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts.

Primārais mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska attiecība (RA) 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Starp sekundāriem mērķa kritērijiem sirds mazspējas rašanās biežums (kombinēta kardiovaskulāra mērķa kritērija komponents) bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, nekā salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda iemesla mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Valsartāns

Valsartāns aktīvs, spēcīgs un specifisks angiotensīna II receptoru antagonists iekšķīgas lietošanas gadījumā. Tas selektīvi ietekmē AT1 apakštipa receptorus, kas nodrošina zināmo angiotensīna II ietekmi. Palielināts angiotensīna II līmenis plazmā pēc AT1 receptoru blokādes ar valsartānu var stimulēt nebloķētos AT2 apakštipa receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru ietekmi. Valsartānam nepiemīt daļēja agonistiska ietekme uz AT1 receptoriem un tam ir daudz lielāka (aptuveni 20 000 reižu) afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem.

Valsartāns nenomāc AKE, ko sauc arī par kinināzi II, kas pārvērš angiotensīnu I par angiotensīnu II un sadala bradikinīnu. Tā kā angiotensīna II antagonistiem nav raksturīga ietekme uz AKE un bradikinīna vai P vielas iedarbības pastiprināšanās, tiem nav raksturīga arī saistība ar klepu. Klīniskos pētījumos, salīdzinot valsartānu ar AKE inhibitoru, sausa klepus sastopamība ar valsartānu ārstētiem pacientiem bija nozīmīgi (p<0,05) zemāka nekā ar AKE inhibitoru ārstētiem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kam anamnēzē ir sauss klepus AKE inhibitora terapijas laikā, 19,5% pētījuma dalībnieku, kas saņēma valsartānu, un 19,0% dalībnieku, kas saņēma tiazīdu diurētiku, radās klepus, salīdzinot ar 68,5% ar AKE inhibitoru ārstēto pacientu (p<0,05). Valsartāns nesaistās ar citiem hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kam ir zināma nozīme kardiovaskulārā regulācijā, un nebloķē tos.

Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos, neietekmējot pulsu.

Lielākai daļai pacientu pēc vienas devas iekšķīgas lietošanas antihipertensīvā iedarbība sākas 2 stundu laikā, un maksimālais asinsspiediena kritums tiek sasniegts 4-6 stundu laikā. Antihipertensīvā iedarbība saglabājas 24 stundas pēc lietošanas. Atkārtotas lietošanas laikā maksimālo asinsspiediena samazinājumu ar kādu devu parasti sasniedz 2-4 nedēļu laikā, un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas atjaunošanos vai citām nevēlamām klīniskām reakcijām.

Citi: renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos (ONTARGET [ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial] un VA NEPHRON-D [The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar ARB.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un ARB.

Tādēļ AKE inhibitorus un ARB nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai ARB pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Linearitāte

Amlodipīnam un valsartānam piemīt lineāra farmakokinētika.

Amlodipīns/valsartāns

Pēc iekšķīgas valsartāna/amlodipīna lietošanas valsartāna un amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 3 un 6-8 stundu laikā. Valsartāna/amlodipīna uzsūkšanās ātrums un apjoms ir līdzvērtīgs valsartāna un amlodipīna biopieejamībai, lietojot atsevišķu tablešu veidā.

Amlodipīns

Uzsūkšanās: pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%. Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.

Izkliede: izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni 97,5% cirkulējošo zāļu ir saistītas ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija: aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija: amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 30-50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7-8 dienas. 10% oriģinālā amlodipīna un 60% amlodipīna metabolītu izdalās ar urīnu.

Valsartāns

Uzsūkšanās: pēc tikai valsartāna iekšķīgas lietošanas valsartāna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-4 stundu laikā. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs samazina valsartāna iedarbību (nosakot pēc AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan aptuveni 8 h pēc devas ieņemšanas valsartāna koncentrācija plazmā grupās, kas zāles lietoja pēc ēšanas un tukšā dūšā, ir līdzīga. Tomēr šī AUC samazināšanās nav vērojama vienlaikus ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības samazināšanos, tādēļ valsartānu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Izkliede: valsartāna izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos pēc intravenozas ievades ir aptuveni 17 litri, kas liecina, ka valsartāns audos plaši neizkliedējas. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumiem (94-97%), galvenokārt seruma albumīnu.

Biotransformācija: valsartāns netiek pārveidots lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā mazā koncentrācijā (mazāk nekā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija: valsartānam piemīt multieksponenciāla rakstura kinētika (t½α <1 h un t½ß aptuveni 9 h). Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt ar izkārnījumiem (aptuveni 83% devas) un urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna pusperiods ir 6 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (jaunāki par 18 gadiem)

Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.

Gados veci cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence mazināties, izraisot zemlīknes laukuma (AUC) un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Valsartāna sistēmiskā ietekme AUC gados vecākiem cilvēkiem ir par 70% augstāka nekā gados jaunākiem cilvēkiem, tādēļ paaugstinot devu jāievēro piesardzība.

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē. Kā sagaidāms savienojumam, kura nieru klīrenss ir tikai 30% no kopējā plazmas klīrensa, sakarību starp nieru darbību un valsartāna sistēmisko iedarbību nekonstatēja.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā AUC palielinās par aptuveni 40-60%. Caurmērā pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hronisku aknu slimību valsartāna ietekme (nosakot pēc AUC vērtībām) ir divreiz lielāka nekā veseliem brīvprātīgiem (līdzīga vecuma, dzimuma un ķermeņa masas cilvēkiem). Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2 apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Amlodipīns/valsartāns

Blakusparādības, kas novērotas pētījumos ar dzīvniekiem ar iespējamu klīnisku nozīmi bija šādas:

Histopatoloģiskas kuņģa dziedzeru iekaisuma pazīmes novēroja žurku tēviņiem, ja iedarbība aptuveni 1,9 (valsartāns) un 2,6 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas – 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Pie augstākas iedarbības konstatēja čūlas un erozijas kuņģa gļotādā gan mātītēm, gan tēviņiem. Līdzīgas pārmaiņas novēroja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Palielinātu nieru kanāliņu bazofīlijas/hialinizācijas, dilatācijas un cilindru sastopamību un smaguma pakāpi, kā arī intersticiālu limfocītu iekaisumu un arteriolu medijas hipertrofiju konstatēja, ja iedarbība 8-13 (valsartāns) un 7-8 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Līdzīgas pārmaiņas konstatēja valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Embrija-augļa attīstības pētījumā ar žurkām palielinātu paplašinātu urīnvadu, krūšu kaula anomāliju un nepārkaulojušos priekšķepu falangu biežuma palielināšanos konstatēja, ja iedarbība aptuveni 12 (valsartāns) un 10 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Paplašinātus urīnvadus konstatēja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 12 reizes pārsniedz klīniskās devas 160 mg valsartāna iedarbību). Šajā pētījumā konstatēja tikai nelielas toksicitātes pazīmes mātītei (mērens ķermeņa masas samazinājums). Konstatēja, ka līmenis bez ietekmes attiecībā uz attīstību bija 3 (valsartāns) un 4 (amlodipīns) reizes lielāks par klīnisko ietekmi (vērtējot pēc AUC).

Atsevišķiem savienojumiem mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības nav konstatētas.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), nebija nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenitāte, mutaģenitāte

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenitātes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenitāti neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Valsartāns

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām, lietojot mātītei toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra un laktācijas periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt 4.6 apakšpunktu). Šīs žurkām lietotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām izraisīja sarkano asinsķermenīšu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) samazināšanos un nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu urīnvielas slāpekļa koncentrāciju asinīs un nieru urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā) apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Salīdzināmas devas lietojot pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur izmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, ieskaitot palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju.

Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Mannīts

Magnija stearāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons K25

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Nātrija laurilsulfāts

Tabletes apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3000

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (OPA/Al/PVH-Al folija): 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

16-0052

16-0053

16-0054

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 17. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

PAGE

Wamlox variācijas