Amlodipine/Valsartan Teva

Apvalkotā tablete

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PVH/Aclar/PVH/Al blisteris, N14
Zālem nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Amlodipinum Valsartanum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0091-01

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0091

Ražotājs

Merckle GmbH, Germany; Teva Pharma B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Pliva Croatia Ltd., Croatia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-MAY-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

16-MAY-21

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/160 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Teva B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipinum/Valsartanum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Amlodipine/Valsartan Teva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas

3. Kā lietot Amlodipine/Valsartan Teva

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Teva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Amlodipine/Valsartan Teva un kādam nolūkam to lieto

Amlodipine/Valsartan Teva tabletes satur divas aktīvās vielas, ko sauc par amlodipīnu un valsartānu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder vielu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Amlodipīns aptur kalcija ieplūšanu asinsvadu sienā, kas savukārt aptur asinsvadu sašaurināšanos.

Valsartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna-II receptoru antagonistiem. Angiotensīnu II sintezē organisms, un tas liek asinsvadiem sašaurināties, tādējādi palielinot asinsspiedienu. Valsartāns darbojas, bloķējot angiotensīna II ietekmi.

Tas nozīmē, ka abas šīs aktīvās vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Amlodipine/Valsartan Teva lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar amlodipīnu vai tikai ar valsartānu.

Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas

Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Teva šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai jebkuru citu kalcija kanālu blokatoru. Tā var izpausties kā nieze, ādas apsārtums vai apgrūtināta elpošana;

- ja Jums ir alerģija pret valsartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja Jūs domājat, ka Jums var būt alerģija, konsultējieties ar ārstu pirms Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas;

- ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi vai žults izvades traucējumi, piemēram, biliāra ciroze vai holestāze;

- ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (arī grūtniecības sākumā labāk izvairīties no Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas, skatīt sadaļu ,,Grūtniecība”);

- ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

- ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks

(stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj piegādāt pietiekoši daudz asiņu organismam);

ja Jums pēc sirdslēkmes ir sirds mazspēja;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, NELIETOJIET Amlodipine/Valsartan Teva un konsultējieties ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jums ir slikta dūša (vemšana un caureja);

ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir veikta nieres transplantācija vai Jums ir teikts, ka Jums ir nieru artēriju sašaurinājums;

ja Jums ir stāvoklis, kas ietekmē virsnieru dziedzerus un ko sauc par primāru hiperaldosteronismu;

ja Jums ir bijusi sirds mazspēja vai miokarda infarkts. Uzmanīgi ievērojiet ārsta ieteikumus par pirmās devas lietošanu. Jūsu ārsts var arī pārbaudīt Jūsu nieru darbību;

ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir sirds vārstuļu sašaurinājums (ko sauc par aortas atveres vai mitrālu stenozi) vai ka Jūsu sirds muskuļa biezums ir patoloģiski palielināts (ko sauc par obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju);

ja Jums ir bijis pietūkums, īpaši sejas un rīkles citu zāļu (tai skaitā angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru) lietošanas laikā. Ja Jums rodas šie simptomi, PĀRTRAUCIET Amlodipine/Valsartan Teva lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu. Jūs NEKAD nedrīkstat lietot Amlodipine/Valsartan Teva atkārtoti;

ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu.

Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Teva šādos gadījumos”.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to ārstam pirms Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas.

Bērni un pusaudži

Amlodipine/Valsartan Teva lietošana bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav ieteicama.

Citas zāles un Amlodipine/Valsartan Teva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Jūsu ārstam varētu būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus.

Dažos gadījumos Jums varētu būt JĀPĀRTRAUC kādu zāļu lietošana. Tas īpaši attiecas uz tālāk minētajām zālēm:

AKE inhibitori vai aliskirēns (skatīt arī informāciju sadaļās „Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Teva šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

ja Jūs lietojat diurētiskus līdzekļus (zāles, ko sauc arī par urīndzenošajiem līdzekļiem, kas palielina izdalītā urīna daudzumu);

litijs (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni;

noteikts pretsāpju līdzekļu veids, tā sauktie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) vai selektīvie ciklooksigenāzes-2 inhibitori (COX-2 inhibitori). Ārsts var arī pārbaudīt Jūsu nieru darbību;

pretkrampju līdzekļi (piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons);

divšķautņu asinszāle;

nitroglicerīns un citi nitrāti vai citas vielas, ko sauc par vazodilatatoriem;

zāles, ko lieto HIV/AIDS ārstēšanai (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs);

zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);

zāles, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai (antibiotikas, piemēram, rifampicīns, eritromocīns, klaritromicīns, talitromicīns);

verapamils, diltiazems (sirds zāles);

simvastatīns (zāles, ko lieto, lai kontrolētu augstu holesterīna līmeni);

dantrolēns (infūzija, kuru lieto pie ķermeņa temperatūras krasām novirzēm no normas);

zāles, ko lieto, lai novērstu transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns);

takrolims (lieto, lai kontrolētu organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, lai novērstu pārstādīta orgāna atgrūšanu);

klaritromicīns (lieto baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai).

Amlodipine/Valsartan Teva kopā ar uzturu un dzērienu

Greipfrūtus un greipfrūtu sulu NEDRĪKST lietot cilvēki, kuri lieto Amlodipine/Valsartan Teva. Tas ir tāpēc, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas jeb amlodipīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas savukārt var izraisīt neprognozējamu Amlodipine/Valsartan Teva asinsspiediena pazeminošās iedarbības pastiprināšanos (skatīt 3. punktu ,,Kā lietot Amlodipine/Valsartan Teva”).

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, pastāstiet par to ārstam. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Amlodipine/Valsartan Teva lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums Amlodipine/Valsartan Teva vietā lietot citas zāles. Amlodipine/Valsartan Teva NAV IETEICAMS lietot grūtniecības sākumā (pirmie 3 mēneši) un to NEDRĪKST lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Amlodipine/Valsartan Teva nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums nozīmēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Tas savukārt var ietekmēt Jūsu spēju koncentrēties. Tāpēc, ja Jūs neesat pārliecināts, kā šīs zāles Jūs ietekmēs, nevadiet transportlīdzekli, neapkalpojiet mehānismus, un neveiciet citas darbības, kuru veikšanai nepieciešama spēja koncentrēties.

Amlodipine/Valsartan Teva satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Kā lietot Amlodipine/Valsartan Teva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam. Tas Jums palīdzēs sasniegt vislabākos rezultātus un mazināt blakusparādību risku.

Lietošana

Parasti Amlodipine/Valsartan Teva deva ir viena tablete dienā.

Ieteicams zāles lietot vienā un tai pašā laikā katru dienu.

Norijiet tabletes, uzdzerot glāzi ūdens.

Jūs varat lietot Amlodipine/Valsartan Teva ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no tām. NELIETOJIET Amlodipine/Valsartan Teva kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu.

5 mg/160 mg: dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu.

10 mg/160 mg: tableti var sadalīt vienādās devās.

Atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu, ārsts var ieteikt Jums lielāku vai mazāku devu.

NEPĀRSNIEDZIET parakstīto devu.

Amlodipine/Valsartan Teva un gados vecāki cilvēki (no 65 gadu vecuma)

Ārstam jāievēro piesardzība, palielinot Jūsu devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja esat lietojis Amlodipine/Valsartan Teva vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis pārāk daudz Amlodipine/Valsartan Teva tablešu vai kāds cits ir lietojis Jūsu tabletes, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Amlodipine/Valsartan Teva

Ja esat aizmirsis lietot šīs zāles, lietojiet tās, tiklīdz atceraties. Pēc tam lietojiet nākamo devu parastajā

laikā. Tomēr, ja gandrīz ir pienācis laiks lietot nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu. NELIETOJIET

dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Amlodipine/Valsartan Teva

Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas pārtraukšana var izraisīt Jūsu slimības simptomu pastiprināšanos. NEPĀRTRAUCIET zāļu lietošanu, ja vien Jūsu ārsts to nav norādījis.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt smagas, un to gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā

palīdzība.

Dažiem pacientiem radās šādas smagas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to ārstam:

alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles pietūkums, apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens (ģīboņa sajūta, neskaidra sajūta galvā).

Citas iespējamās Amlodipine/Valsartan Teva blakusparādības

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): gripa; aizlikts deguns, rīkles iekaisums un nepatīkama sajūta rīšanas laikā; galvassāpes; roku, plaukstu, kāju, potīšu vai pēdu pietūkums; nogurums; astēnija (vājums); piesarkums un siltuma sajūta sejā un/vai kaklā.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): reibonis; slikta dūša un sāpes vēderā; sausa mute; miegainība; plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums; vertigo; paātrināta sirdsdarbība, tostarp sirdsklauves; reibonis, ceļoties stāvus; klepus; caureja; aizcietējums; izsitumi, ādas apsārtums; locītavu pietūkums, muguras sāpes; sāpes locītavās.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem): trauksmes sajūta; troksnis ausīs; ģībonis; lielāks urīna daudzums nekā parasti vai izteiktāka vajadzība urinēt; nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju; smaguma sajūta; zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, neskaidra sajūta galvā; pastiprināta svīšana; izsitumi pa visu ķermeni; nieze; muskuļu spazmas.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Blakusparādības, kas radušās, lietojot tikai amlodipīnu vai tikai valsartānu, bet nav novērotas Amlodipine/Valsartan Teva lietotājiem, vai novērotas biežāk nekā Amlodipine/Valsartan Teva lietošanas gadījumā

Amlodipīns

NEKAVĒJOTIES sazinieties ar ārstu, ja pēc šo zāļu lietošanas rodas jebkura no tālāk minētajām smagām blakusparādībām:

pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums;

mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu;

smagas ādas reakcijas, ieskaitot intensīvus izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, čūlas, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas;

sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība;

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā un ļoti slikta pašsajūta.

Saņemti ziņojumi par šādām blakusparādībām. Konsultējieties ar ārstu, ja kāda no tām ir Jums apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Bieži (var rasties līdz 1cilvēkam no 10): reibonis, miegainība; sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība); pietvīkums, potīšu pietūkums (tūska); sāpes vēderā, slikta dūša.

Retāk (var rasties līdz 1 cilvēkam no 100): garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs, trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis, sāpju sajūtas zudums; redzes traucējumi, džinkstoņa ausīs; zems asinsspiediens; šķavas/tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts); gremošanas traucējumi, vemšana (slikta dūša); matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, ādas krāsas maiņa; urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums; nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes, slikta pašsajūta, muskuļu sāpes, muskuļu krampji; pieņemšanās svarā vai svara samazināšanās.

Reti (var rasties līdz 1 cilvēkam no 1000): apjukums.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 cilvēkam no 10 000): samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano asins šūnu bojājums); paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija); smaganu pietūkums, vēdera uzpūšanās (gastrīts); aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena ādas krāsa (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus; palielināts muskuļu sasprindzinājums; asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas, paaugstināta jutība pret gaismu; traucējumi, kas apvieno stīvumu, trīci un/vai kustību traucējumus.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem): drebuļi, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nelīdzsvarota gaita.

Valsartāns

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem): sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, drudzis, infekcijas izraisīts kakla iekaisums vai čūlas mutē; negaidīti radusies asiņošana vai zilumi; paaugstināts kālija līmenis asinīs; izmainīti aknu testu rezultāti; pavājināta nieru darbība un stipri pavājināta nieru darbība; sejas un rīkles tūska; sāpes muskuļos; izsitumi, purpura krāsas plankumi; drudzis; nieze; alerģiskas reakcijas; pūslīši uz ādas (stāvokļa, ko sauc par bullozu dermatītu, pazīme).

Ja Jums rodas kāda no šīm reakcijām, nekavējoties informējiet ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Teva

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc ,,Derīgs līdz” un uz blistera pēc ,,EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Amlodipine/Valsartan Teva satur

Aktīvās vielas ir amlodipīns (amlodipīna besilāta veidā) un valsartāns.

Katra Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg tablete satur 5 mg amlodipīna un 160 mg valsartāna.

Katra Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg tablete satur 10 mg amlodipīna un 160 mg valsartāna.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta kukurūzas ciete, krospovidons, nātrija cietes glikolāts (A tips), bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts, laktozes monohidrāts, hipromeloze 15cP, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171) un makrogols 4000.

Amlodipine/Valsartan Teva ārējais izskats un iepakojums

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg ir ovālas, tumši dzeltenas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ~14,5 mm x 7,5 mm diametrā, ar iespiedumiem 5 un 160, kas atdalīti ar dalījuma līniju.

Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg ir ovālas, dzeltenas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ~14,5 mm x 7,5 mm diametrā, ar iespiedumiem 10 un 160, kas atdalīti ar dalījuma līniju.

Amlodipine/Valsartan Teva iepakojumi: 14, 28, 30, 56, 90, 98 vai 100 apvalkotās tabletes blisteros; 14x1, 28x1, 30x1, 56x1, 90x1, 98x1 vai 100x1 apvalkotā tablete dozējamu vienību blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

Ražotājs

Teva Operations Poland Sp. z o.o., ul. Mogilska 80, Kraków 31-546, Polija

Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, Blaubeuren 89143, Vācija

Teva Pharma B.V., Swensweg 5, Haarlem 2031 GA, Nīderlande

PLIVA Hrvatska d.o.o., Prilaz baruna Filipovića 25, Zagreb 10000, Horvātija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrijā: Amlodipin/Valsartan ratiopharm 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) Filmtabletten

Francijā: Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) comprimé pelliculé

Horvātijā: Amlodipin/Valsartan Pliva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) filmom obložene tablete Islandē: Amlodipin/Valsartan ratiopharm 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) filmuhúðaðar töflur

Īrijā, Maltā: Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) Film-coated tablets

Latvijā: Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) apvalkotās tabletes

Lietuvā: Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) plėvele dengtos tabletės

Nīderlandē: Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg), filmomhulde tabletten

Portugālē: Amlodipina + Valsartan Teva Rumānijā: AMLODIPINĂ/VALSARTAN TEVA 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) comprimate filmate Slovēnijā: Amlodipin/valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) filmsko obložene tablete Somijā: Amlodipin/Valsartan ratiopharm 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) tabletti, kalvopäällysteinen Spānijā: Amlodipino/Valsartan Teva 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) comprimidos recubiertos con película EFG Vācijā: Valsartan/Amlodipin-ratiopharm 5 mg/160 mg (10 mg/160 mg) Filmtabletten

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2018

SASKAŅOTS ZVA 08-03-2018

EQ PAGE 2 Version: 2018-01-02_var007_2.1

Version: 2016-04-08_registration_0.1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg

valsartāna (Valsartanum).

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg

valsartāna (Valsartanum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra 5 mg/160 mg apvalkotā tablete satur 5,4 mg laktozes monohidrāta.

Katra 10 mg/160 mg apvalkotā tablete satur 5,4 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg ir ovālas, tumši dzeltenas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ~14,5 mm x 7,5 mm diametrā, ar iespiedumiem 5 un 160, kas atdalīti ar dalījuma līniju.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg ir ovālas, dzeltenas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ~14,5 mm x 7,5 mm diametrā, ar iespiedumiem 10 un 160, kas atdalīti ar dalījuma līniju.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālās hipertensijas ārstēšanai.

Amlodipine/Valsartan Teva ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem, kuriem asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot amlodipīnu vai valsartānu monoterapijā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Amlodipine/Valsartan Teva ieteicamā deva ir viena tablete dienā.

Amlodipine/Valsartan Teva 5 mg/160 mg var lietot pacientiem, kuriem asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 5 mg amlodipīna vai tikai 160 mg valsartāna.

Amlodipine/Valsartan Teva 10 mg/160 mg var lietot pacientiem, kuriem asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 10 mg amlodipīna vai tikai 160 mg valsartāna.

Amlodipine/Valsartan Teva var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Pirms pārejas uz fiksētas devas kombināciju ieteicama individuāla devas titrēšana ar atsevišķām

sastāvdaļām (t.i., amlodipīnu un valsartānu). Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu terapijas maiņu no

monoterapijas uz fiksētas devas kombināciju.

Ērtības labad pacientiem, kuri saņem valsartānu un amlodipīnu atsevišķu tablešu/kapsulu veidā,

terapiju var nomainīt uz Amlodipine/Valsartan Teva, kas satur tādas pašas sastāvdaļu devas.

Nieru darbības traucējumi

Klīniskie dati par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem nav pieejami. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un kreatinīna līmeņa

kontroli asinīs.

Aknu darbības traucējumi

Amlodipine/Valsartan Teva ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot Amlodipine/Valsartan Teva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā ieteicamā valsartāna deva ir 80 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem amlodipīna dozēšana nav noteikta. Šiem pacientiem ar hipertensiju un aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.1. apakšpunktu), mainot terapiju uz amlodipīnu vai Amlodipine/Valsartan Teva, jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterapijas vai amlodipīnu saturošas kombinācijas deva.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem, palielinot devu, jāievēro piesardzība. Šiem gados vecākiem pacientiem

ar hipertensiju (skatīt 4.1. apakšpunktu), mainot terapiju uz amlodipīnu vai Amlodipine/Valsartan Teva, jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterapijas vai amlodipīnu saturošas kombinācijas deva.

Pediatriskā populācija

Amlodipine/Valsartan Teva drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Amlodipine/Valsartan Teva ieteicams lietot, uzdzerot nedaudz ūdens.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja, aknu ciroze vai holestāze.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) amlodipīna/valsartāna lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija un augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Grūtniecība

Ārstēšanu ar angiotensīna II receptoru blokatoriem (ARB) nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā.

Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar ARB nesniedz būtisku

ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošuma

profils saistībā ar grūtniecību. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ARB lietošana

nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija (skatīt 4.3. un

4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar nātrija un/vai intravaskulāra tilpuma samazināšanos

Pārmērīgu hipotensiju novēroja 0,4% pacientu ar nekomplicētu hipertensiju, kurus ārstēja ar amlodipīnu/valsartānu placebo kontrolētos pētījumos. Pacientiem ar aktivētu renīna-angiotensīna sistēmu (piemēram, pacientiem ar šķidruma un/vai sāls deficītu, kuri saņem lielas diurētisku līdzekļu devas), kuri saņem angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties simptomātiskā hipotensija. Ieteicama šī stāvokļa koriģēšana pirms amlodipīna/valsartāna lietošanas vai stingra medicīniska uzraudzība, sākot ārstēšanu.

Ja, lietojot amlodipīnu/valsartānu, rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus, un ja nepieciešams, intravenozi infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais sāls šķīdums. Ārstēšanu var turpināt pēc asinsspiediena stabilizēšanas.

Hiperkaliēmija

Kālija papildterapijas, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu sāls aizstājēju vai citu zāļu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīns u.c.), vienlaicīga lietošana jāveic uzmanīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni.

Nieru artērijas stenoze

Amlodipīnu/valsartānu jālieto piesardzīgi, ārstējot hipertensiju pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šādiem pacientiem var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par amlodipīna/valsartāna drošu lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Valsartāns tiek galvenokārt izvadīts nemainītā veidā ar žulti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot amlodipīnu/valsartānu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā

ieteicamā deva ir 80 mg valsartāna.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna/valsartāna devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības

traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2) nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un kreatinīna līmeņa kontroli asinīs.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar angiotensīna II antagonistu valsartānu, jo

viņu renīna-angiotensīna sistēma ir aktivēta pamatslimības dēļ.

Angioedēma

Pacientiem, kuri ārstēti ar valsartānu, ziņots par angioedēmu, tai skaitā par balsenes pietūkumu, kas izraisa elpceļu nosprostošanos un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu. Dažiem no šiem pacientiem iepriekš ir bijusi angioedēma pēc citu zāļu, tai skaitā pēc AKE inhibitoru lietošanas. Ja pacientiem rodas angioedēma, nekavējoties jāpārtrauc amlodipīna/valsartāna lietošana, un šīs zāles nedrīkst lietot atkārtoti.

Sirds mazspēja/nesen pārciests miokarda infarkts

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā jutīgiem cilvēkiem var būt iespējamas nieru darbības izmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuriem nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar AKE inhibitoriem un angiotensīna receptora antagonistiem saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, un (reti) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Par līdzīgu rezultātu ziņots, lietojot valsartānu. Pacientiem ar sirds mazspēju vai pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru darbība.

Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE-2) ar amlodipīnu pacientiem ar III un IV klases neišēmiskas izcelsmes sirds mazspēju (pēc NYHA (New York Heart Association) klasifikācijas) amlodipīna lietošanas laikā palielinājās ziņojumu skaits par plaušu tūsku, lai gan nozīmīgu sirds mazspējas pasliktināšanās biežuma atšķirību, salīdzinot ar placebo, nekonstatēja.

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro traucējumu rašanās risku un mirstību.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze

Tāpat kā lietojot visus citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuri slimo ar mitrālā vārstuļa stenozi vai ar nozīmīgu, bet neizteiktas pakāpes aortas atveres stenozi.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, ARB vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, ARB vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni asinīs un asinsspiedienu. AKE inhibitorus un ARB vienlaicīgi nedrīkst lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Amlodipīns/valsartāns ir pētīts tikai hipertensijas pacientu grupā.

Laktoze

Amlodipine/Valsartan Teva satur laktozi. Pacienti ar retu, iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijai raksturīga mijiedarbība

Amlodipīna/valsartāna mijiedarbības pētījumi ar citām zālēm nav veikti.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Bieži lietotie antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, alfa blokatori, diurētiskie līdzekļi) un citas zāles, kas var izraisīt ar asinsspiediena pazemināšanos saistītas blakusparādības (piemēram, tricikliskie antidepresanti, alfa blokatori, ko lieto labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai), var palielināt kombinācijas antihipertensīvo iedarbību.

Ar amlodipīnu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Greipfrūti un greipfrūtu sula

Vienlaicīga amlodipīna un greipfrūtu vai greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kā rezultātā pastiprināsies hipotensīvā iedarbība.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai vidēji stipru CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piem., eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) lietošana var izraisīt būtisku amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniski šīs farmakokinētikas izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem cilvēkiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniska novērošana un devas pielāgošana.

Lietojot takrolimu vienlaicīgi ar amlodipīnu, pastāv risks, ka takrolima līmenis asinīs var būt paaugstināts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, ordinējot amlodipīnu pacientam, kuru ārstē ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un, ja nepieciešams, jāpielāgo takrolima deva.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Lietojot vienlaicīgi amlodipīnu un klaritromicīnu, ieteicams pacientus rūpīgi novērot.

CYP3A4 induktori (pretkrampju līdzekļi [piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons], rifampicīns, divšķautņu asinszāle)

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var

būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas

zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā

(piemēram, rifampicīns, asinszāle (Hypericum perforatum)).

Simvastatīns

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība palielinājās par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, ieteicams ierobežot simvastatīna devu līdz 20 mg dienā.

Dantrolēns (infūzija)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi līdzekļi

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna vai ciklosporīna farmakokinētiku.

Ar valsartānu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu, arī valsartāna, vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā palielināšanos un toksicitāti. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā. Ja kopā ar amlodipīnu/valsartānu tiek lietots arī diurētisks līdzeklis, litija toksicitātes risks, iespējams, var palielināties.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas,

kas var palielināt kālija līmeni

Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles jāparaksta kombinācijā ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (>3 g dienā) un neselektīvi NPL

Lietojot angiotensīna II antagonistus vienlaicīgi ar NPL, var pavājināties antihipertensīvā iedarbība.

Turklāt, lietojot vienlaicīgi angiotensīna II antagonistus un NPL, var rasties paaugstināts risks, ka pasliktinās nieru darbība un palielinās kālija koncentrācijas serumā. Tādēļ terapijas sākumā ir ieteicama nieru darbības uzraudzība, kā arī adekvāta pacienta hidratācija.

Uzsūkšanās transportvielas (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportvielas (ritonavīrs)

inhibitori

In vitro pētījuma rezultāti ar cilvēka aknu audiem norāda, ka valsartāns ir aknu uzsūkšanās transportvielas OATP1B1 un aknu izvadīšanas transportvielas MRP2 substrāts. Vienlaicīga uzņemšanas transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportieru (ritonavīrs) inhibitoru lietošana var pastiprināt valsartāna sistēmisko iedarbību.

RAAS dubulta blokāde ar ARB, AKE inhibitoriem vai aliskirēnu

Klīniskie dati liecina, ka RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, ARB vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Citi līdzekļi

Lietojot valsartānu monoterapijā, nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar šādām vielām: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns, glibenklamīds.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav pierādīts. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota, lietojot lielas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecēm zāles ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.

Valsartāns

Angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). ARB lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu grūtniecības pirmajā trimestrī. Tomēr nevar izslēgt nelielu riska pieauguma iespējamību. Kamēr nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati par angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošanas risku, līdzīgs risks pastāv visai šai zāļu klasei. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas

turpināšana ar ARB nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošuma profils grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ARB lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu darbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem var radīt fetotoksicitāti (pavājinātu nieru darbību, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja ARB tiek lietots grūtniecības laikā pēc otrā trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru darbības un galvaskausa pārbaudi.

Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas ARB, rūpīgi jānovēro vai neattīstās hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav informācijas par amlodipīna/valsartāna lietošanu, barojot bērnu ar krūti. Tāpēc amlodipīnu/valsartānu nav ieteicams lietot un barošanas ar krūti periodā līdzšinējā terapija jāaizstāj ar alternatīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai, īpaši, ja bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Amlodipīns

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Fertilitāte

Ar amlodipīnu/valsartānu nav veikti klīniskie pētījumi par fertilitāti.

Valsartāns

Lietojot valsartāna devas līdz 200 mg/kg/dienā iekšķīgi vīriešu un sieviešu dzimuma žurkām nenovēroja ar fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, aprēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto devu 320 mg/dienā).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu/valsartānu un vada transportlīdzekli vai apkalpo mehānismus, jāņem vērā, ka reizēm var rasties reibonis vai nogurums.

Amlodipīns var nedaudz vai vidēji izteikti ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacients, lietojot amlodipīnu, jūt reiboni, galvassāpes, nespēku vai sliktu dūšu, viņam var būt palēnināta reakcija.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Amlodipīna/valsartāna drošums novērtēts piecos kontrolētos klīniskajos pētījumos ar 5175 pacientiem, no kuriem 2613 saņēma valsartānu kombinācijā ar amlodipīnu. Tālāk minētās blakusparādības tika novērotas visbiežāk vai tika uzskatītas par visnozīmīgākajām vai vissmagākajām: nazofaringīts, gripa, paaugstināta jutība, galvassāpes, sinkope, ortostatiska hipotensija, tūska, tūska, kas pēc piespiešanas veido bedrīti, sejas tūska, perifēra tūska, nespēks, pietvīkums, astēnija un karstuma viļņi.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Blakusparādības ir sarindotas to rašanās biežuma secībā, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās

blakusparādības

Biežums

Amlodipīns/

valsartāns

Amlodipīns

Valsartāns

Infekcijas un

infestācijas

Nazofaringīts

Bieži

--

--

Gripa

Bieži

--

--

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Pazemināts hemoglobīna

līmenis un hematokrīts

--

--

Nav zināms

Leikopēnija

--

Ļoti reti

--

Neitropēnija

--

--

Nav zināms

Trombocitopēnija, dažkārt ar purpuru

--

Ļoti reti

Nav zināms

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināta jutība

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Anoreksija

Retāk

--

--

Hiperkalcēmija

Retāk

--

--

Hiperglikēmija

--

Ļoti reti

--

Hiperlipidēmija

Retāk

--

--

Hiperurikēmija

Retāk

--

--

Hipokaliēmija

Bieži

--

--

Hiponatriēmija

Retāk

--

--

Psihiskie

traucējumi

Depresija

--

Retāk

--

Trauksme

Reti

--

--

Bezmiegs/miega traucējumi

--

Retāk

--

Garastāvokļa pārmaiņas

--

Retāk

--

Apjukums

--

Reti

--

Nervu sistēmas

traucējumi

Koordinācijas izmaiņas

Retāk

--

--

Reibonis

Retāk

Bieži

--

Posturāls reibonis

Retāk

--

--

Garšas sajūtas traucējumi

--

Retāk

--

Ekstrapiramidālais sindroms

--

Nav zināms

--

Ekstrapiramidāli traucējumi

--

Nav zināms

--

Galvassāpes

Bieži

Bieži

--

Hipertonuss

--

Ļoti reti

--

Parestēzija

Retāk

Retāk

--

Perifēra neiropātija,

neiropātija

--

Ļoti reti

--

Miegainība

Retāk

Bieži

--

Ģībonis

--

Retāk

--

Trīce

--

Retāk

--

Hipoestēzija

--

Retāk

--

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Reti

Retāk

--

Redzes pasliktināšanās

Retāk

Retāk

--

Ausu un labirinta

bojājumi

Troksnis ausīs

Reti

Retāk

--

Vertigo

Retāk

--

Retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

Sirdsklauves

Retāk

Bieži

--

Ģībonis

Reti

--

--

Tahikardija

Retāk

--

--

Aritmijas (tai skaitā

bradikardija, ventrikulāra

tahikardija un priekškambaru mirdzēšana)

--

Ļoti reti

--

Miokarda infarkts

--

Ļoti reti

--

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Pietvīkums

--

Bieži

--

Hipotensija

Reti

Retāk

--

Ortostatiska hipotensija

Retāk

--

--

Vaskulīts

--

Ļoti reti

Nav zināms

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Klepus

Retāk

Ļoti reti

Retāk

Elpas trūkums

--

Retāk

--

Sāpes balsenē un rīklē

Retāk

--

--

Rinīts

--

Retāk

--

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Diskomforta sajūta vēderā, sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Bieži

Retāk

Vēdera izejas pārmaiņas

--

Retāk

--

Aizcietējums

Retāk

--

--

Caureja

Retāk

Retāk

--

Sausuma sajūta mutē

Retāk

Retāk

--

Dispepsija

--

Retāk

--

Gastrīts

--

Ļoti reti

--

Smaganu hiperplāzija

--

Ļoti reti

--

Slikta dūša

Retāk

Bieži

--

Pankreatīts

--

Ļoti reti

--

Vemšana

--

Retāk

--

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Izmainīti aknu funkcionālie

testi, ieskaitot bilirubīna

līmeņa paaugstināšanos

asinīs

--

Ļoti reti *

Nav zināms

Hepatīts

--

Ļoti reti

--

Intrahepātiska holestāze,

dzelte

--

Ļoti reti

--

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Alopēcija

--

Retāk

--

Angioedēma

--

Ļoti reti

Nav zināms

Bullozs dermatīts

--

--

Nav zināms

Eritēma

Retāk

--

--

Erythema multiforme

--

Ļoti reti

--

Eksantēma

Reti

Retāk

--

Hiperhidroze

Reti

Retāk

--

Fotosensitivitātes reakcija

--

Retāk

--

Nieze

Reti

Retāk

Nav zināms

Purpura

--

Retāk

--

Izsitumi

Retāk

Retāk

Nav zināms

Ādas krāsas pārmaiņas

--

Retāk

--

Nātrene un cita veida

izsitumi

--

Ļoti reti

--

Eksfoliatīvs dermatīts

--

Ļoti reti

--

Stīvensa-Džonsona sindroms

--

Ļoti reti

--

Kvinkes tūska

--

Ļoti reti

--

Toksiska epidermas nekrolīze

--

Nav zināms

--

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Artralģija

Retāk

Retāk

--

Muguras sāpes

Retāk

Retāk

--

Locītavu pietūkums

Retāk

--

--

Muskuļu spazmas

Reti

Retāk

--

Mialģija

--

Retāk

Nav zināms

Potīšu pietūkums

--

Bieži

--

Smaguma sajūta

Reti

--

--

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Kreatinīna līmeņa

paaugstināšanās asinīs

--

--

Nav zināms

Urinācijas traucējumi

--

Retāk

--

Niktūrija

--

Retāk

--

Pollakiūrija

Reti

Retāk

--

Poliūrija

Reti

--

--

Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi

--

--

Nav zināms

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Impotence

--

Retāk

--

Erektilā disfunkcija

Reti

--

--

Ginekomastija

--

Retāk

--

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Retāk

--

Diskomforts, savārgums

--

Retāk

--

Nespēks

Bieži

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Bieži

--

--

Pietvīkums, karstuma viļņi

Bieži

--

--

Nekardiālas sāpes krūtīs

--

Retāk

--

Tūska

Bieži

Bieži

--

Perifēra tūska

Bieži

--

--

Sāpes

--

Retāk

--

Tūska, kas pēc piespiešanas

veido bedrīti

Bieži

--

--

Izmeklējumi

Paaugstināts kālija līmenis

asinīs

--

--

Nav zināms

Ķermeņa masas

palielināšanās

--

Retāk

--

Ķermeņa masas

samazināšanās

--

Retāk

--

* Galvenokārt saistīts ar holestāzi

Papildu informācija par kombināciju

Labi zināma amlodipīna blakusparādība - perifēra tūska - kopumā bija retāk sastopama pacientiem, kuri saņēma amlodipīna/valsartāna kombināciju, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma tikai amlodipīnu. Dubultmaskētos kontrolētos klīniskajos pētījumos perifēras tūskas sastopamības biežums atkarībā no devas bija šāds:

% pacientu, kuriem bija

perifēra tūska

Valsartāns (mg)

0

40

80

160

320

Amlodipīns (mg)

0

3,0

5,5

2,4

1,6

0,9

2,5

8,0

2,3

5,4

2,4

3,9

5

3,1

4,8

2,3

2,1

2,4

10

10,3

NA

NA

9,0

9,5

Vidējā perifērās tūskas sastopamība visām amlodipīna/valsartāna kombinācijas devām bija 5,1%.

Papildu informācija par atsevišķām aktīvajām vielām

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot kādu no atsevišķām aktīvajām vielām (amlodipīnu vai valsartānu), var rasties arī, lietojot amlodipīnu/valsartānu, pat ja tās nav novērotas ar šo zāļu kombināciju veiktajos klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.

Amlodipīns

Bieži Miegainība, reibonis, sirdsklauves, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums

Retāk Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija, tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, redzes traucējumi (tostarp diplopija), troksnis ausīs, hipotensija, elpas trūkums, rinīts, vemšana, dispepsija, alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze, eksantēma, mialģija, muskuļu krampji, sāpes, urinācijas traucējumi, palielināts urinācijas biežums, impotence, ginekomastija, sāpes krūtīs, savārgums, pieņemšanās svarā, svara samazināšanās.

Reti Apjukums.

Ļoti reti Leikopēnija, trombocitopēnija, alerģiskas reakcijas, hiperglikēmija, hipertonuss, perifēra neiropātija, miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un ātriju fibrilācija), vaskulīts, pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija, hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*, angioedēma, multiformā eritēma, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte.

* Galvenokārt saistīts ar holestāzi.

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Valsartāns

Nav zināms Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta pazemināšanās, neitropēnija, trombocitopēnija, kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās, tai skaitā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās serumā, nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, angioedēma, mialģija, vaskulīts, paaugstināta jutība, tai skaitā seruma slimība.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām 
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pieredzes par amlodipīna/valsartāna pārdozēšanu nav. Galvenais valsartāna pārdozēšanas simptoms, iespējams, ir izteikta hipotensija ar reiboni. Amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam, tai skaitā par šoku ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja zāles lietotas nesen, var apsvērt vemšanas izraisīšanu vai kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem tūlīt vai līdz divām stundām pēc amlodipīna lietošanas būtiski samazina amlodipīna uzsūkšanos. Klīniski nozīmīgas amlodipīna/valsartāna izraisītas hipotensijas gadījumā nepieciešami aktīvi kardiovaskulārās sistēmas darbību uzturoši pasākumi, tostarp bieža sirdsdarbības un elpošanas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija kanālu blokādes izraisīto parādību novēršanu.

Ne valsartānu, ne amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi; angiotensīna II

antagonisti, kombinācijas; angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori,

ATĶ kods: C09DB01

Amlodipīns/valsartāns apvieno divus antihipertensīvos līdzekļus ar komplementāru darbības mehānismu asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai, bet valsartāns pieder angiotensīna II antagonistu grupas zālēm. Šo vielu kombinācijai piemīt papildinoša antihipertensīvā iedarbība, samazinot asinsspiedienu lielākā mērā nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Amlodipīns/valsartāns

Amlodipīna un valsartāna kombinācija terapeitisko devu diapazonā rada ar devu saistītu asinsspiediena samazināšanos. Kombinācijas vienas devas antihipertensīvā iedarbība saglabājās 24 stundas.

Placebo kontrolēti pētījumi

Divos placebo kontrolētos pētījumos vairāk nekā 1400 pacientu ar hipertensiju saņēma amlodipīnu/valsartānu vienu reizi dienā. Tika iesaistīti pieaugušie ar vieglu vai vidēji smagu nekomplicētu esenciālu hipertensiju (vidējais diastoliskais asinsspiediens sēdus stāvoklī ≥95 un <100 mm Hg). Pacienti ar augstu kardiovaskulāro risku – sirds mazspēju, 1. tipa un slikti kontrolētu 2. tipa cukura diabētu un miokarda infarktu vai insultu anamnēzē pēdējā gada laikā netika iekļauti.

Aktīvi kontrolēti pētījumi pacientiem, kuriem, lietojot zāles monoterapijā, nebija atbildes reakcijas

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, ar aktīvo vielu kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā pacientiem, kuriem asinsspiedienu neizdevās pietiekami kontrolēt ar 160 mg valsartāna, konstatēja asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus stāvoklī <90 mm Hg pētījuma beigās) 75% pacientu, kuri ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, un 62% pacientu, kuri ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 5 mg/160 mg, salīdzinot ar 53% pacientu, kuri turpināja lietot 160 mg valsartāna. Pievienojot 10 mg un 5 mg amlodipīna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par attiecīgi 6,0/4,8 mm Hg un 3,9/2,9 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot tikai 160 mg valsartāna.

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, ar aktīvo vielu kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā pacientiem, kuriem asinsspiedienu neizdevās pietiekami kontrolēt ar 10 mg amlodipīna, konstatēja asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus <90 mm Hg pētījuma beigās) 78% pacientu, kuri ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, salīdzinot ar 67% pacientu, kuri turpināja lietot 10 mg amlodipīna. Pievienojot 160 mg valsartāna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par 2,9/2,1 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot tikai10 mg amlodipīna.

Amlodipīnu/valsartānu pētīja arī ar aktīvo vielu kontrolētā pētījumā 130 hipertensijas pacientiem ar vidējo diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī ≥110 mm Hg un <120 mm Hg. Šajā pētījumā (sākotnējais asinsspiediens 171/113 mm Hg) amlodipīna/valsartāna shēma pa 5 mg/160 mg, titrējot devu līdz 10 mg/160 mg, samazināja asinsspiedienu sēdus stāvoklī par 36/29 mm Hg, salīdzinot ar 32/28 mm Hg, lietojot lizinoprilu/hidrohlortiazīdu 10 mg/12,5 mg un titrējot devu līdz 20 mg/12,5 mg.

Divos ilgtermiņa novērošanas pētījumos amlodipīna/valsartāna iedarbība saglabājās ilgāk nekā gadu. Pēkšņa amlodipīna/valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar strauju asinsspiediena palielināšanos.

Vecums, dzimums, rase vai ķermeņa masas indekss (≥30 kg/m2, <30 kg/m2) neietekmē atbildes reakciju uz amlodipīnu/valsartānu.

Amlodipīns/valsartāns nav pētīts nevienai citai pacientu populācijai, izņemot hipertensijas pacientus. Valsartāns ir pētīts pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu un sirds mazspēju. Amlodipīns ir pētīts pacientiem ar hronisku, stabilu stenokardiju, vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu koronāro sirds slimību.

Amlodipīns

Amlodipīna/valsartāna sastāvā esošais amlodipīns nomāc kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu gludajos muskuļos caur membrānu. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša relaksējoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot perifērās asinsvadu pretestības un asinsspiediena mazināšanos. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna, gan nedihidropiridīna saistīšanās vietām. Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras saraušanās process ir atkarīgs no ekstracelulāro kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu kanāliem.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, tā rezultātā samazinās asinsspiediens guļus un stāvus stāvoklī. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņas.

Koncentrācija plazmā korelē ar iedarbību gan jauniem, gan gados vecākiem pacientiem.

Pacientiem ar hipertensiju un ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas izraisīja nieru asinsvadu pretestības samazināšanos un glomerulārās filtrācijas ātruma un efektīvas plazmas plūsmas nierēs palielināšanos, nemainot filtrācijas frakciju vai proteīnūriju.

Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru darbību, kuri ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Lietojot terapeitiskās devas veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, hemodinamikas pētījumos amlodipīnam nebija negatīvas inotropas iedarbības, pat lietojot vienlaikus ar bēta blokatoriem cilvēkiem.

Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem. Klīniskajos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar bēta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskajiem raksturlielumiem.

Lietošana pacientiem ar hipertensiju

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) (Antihipertensīva un lipīdu līmeni pazeminoša terapija sirdslēkmes novēršanai) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai: amlodipīna 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles līdzekļi un tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no vieglas līdz smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33357 pacienti ar hipertensiju, kuri vecāki par 55 gadiem un kuri tika novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: bijis miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā) vai cita dokumentēta aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrammā vai ehokardiogrāfijā diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts. Primārais mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska attiecība (RA) 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Sekundāro mērķa kritēriju vidū sirds mazspējas rašanās biežums (kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponente) bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, nekā salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25‑1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda iemesla mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Valsartāns

Valsartāns pēc iekšķīgas lietošanas ir aktīvs, spēcīgs un specifisks angiotensīna II receptoru antagonists. Tas selektīvi ietekmē AT1 apakštipa receptorus, kas nodrošina zināmo angiotensīna II ietekmi. Paaugstināts angiotensīna II līmenis plazmā pēc AT1 receptoru blokādes ar valsartānu var stimulēt nebloķētos AT2 apakštipa receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru ietekmi. Valsartānam nepiemīt daļēja agoniska ietekme uz AT1 receptoriem un tam ir daudz lielāka (aptuveni 20 000 reižu) afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem.

Valsartāns nenomāc AKE, ko sauc arī par kinināzi II, kas pārvērš angiotensīnu I par angiotensīnu II un sadala bradikinīnu. Tā kā angiotensīna II antagonistiem nav raksturīga ietekme uz AKE un bradikinīna vai P vielas iedarbības pastiprināšanās, tiem nav raksturīga arī saistība ar klepu. Klīniskajos pētījumos, salīdzinot valsartānu ar AKE inhibitoru, sausa klepus sastopamība ar valsartānu ārstētiem pacientiem bija nozīmīgi (p<0,05) zemāka nekā ar AKE inhibitoru ārstētiem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kuriem anamnēzē ir sauss klepus AKE inhibitora terapijas laikā, 19,5% pētījuma dalībnieku, kuri saņēma valsartānu, un 19,0% dalībnieku, kuri saņēma tiazīdu diurētisko līdzekli, radās klepus, salīdzinot ar 68,5% ar AKE inhibitoru ārstēto pacientu (p<0,05). Valsartāns nesaistās ar citiem hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kam ir zināma nozīme kardiovaskulārā regulācijā, un tos nebloķē.

Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos, neietekmējot pulsu.

Lielākai daļai pacientu pēc vienas devas iekšķīgas lietošanas antihipertensīvā iedarbība sākas 2 stundu laikā un maksimālais asinsspiediena kritums tiek sasniegts 4-6 stundu laikā. Antihipertensīvā iedarbība saglabājas 24 stundas pēc lietošanas. Atkārtotas lietošanas laikā maksimālo asinsspiediena samazinājumu ar kādu devu parasti sasniedz 2-4 nedēļu laikā un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas atjaunošanos vai citām nevēlamām klīniskām reakcijām.

Citi: renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos (ONTARGET [ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial] un VA NEPHRON-D [The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar ARB.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un ARB.

Tādēļ AKE inhibitorus un ARB nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai ARB pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām smagām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Linearitāte

Amlodipīnam un valsartānam piemīt lineāra farmakokinētika.

Amlodipīns/valsartāns

Pēc iekšķīgas amlodipīna/valsartāna lietošanas valsartāna un amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 3 un 6‑8 stundu laikā. Amlodipīna/valsartāna uzsūkšanās ātrums un apjoms ir līdzvērtīgs valsartāna un amlodipīna biopieejamībai, lietojot atsevišķu tablešu veidā.

Amlodipīns

Uzsūkšanās: pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%. Uztura lietošana neietekmē amlodipīna biopieejamību.

Izkliede: izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni 97,5% cirkulējošo zāļu ir saistītas ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija: aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija: amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 30‑50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7‑8 dienas. 10% sākotnējā amlodipīna un 60% amlodipīna metabolītu izdalās ar urīnu.

Valsartāns

Uzsūkšanās: pēc tikai valsartāna iekšķīgas lietošanas valsartāna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2‑4 stundu laikā. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs samazina valsartāna iedarbību (nosakot pēc AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan aptuveni 8 h pēc devas lietošanas valsartāna koncentrācija plazmā grupās, kas zāles lietoja pēc ēšanas un tukšā dūšā, ir līdzīga. Tomēr šī AUC samazināšanās nav vērojama vienlaikus ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības samazināšanos, tādēļ valsartānu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Izkliede: valsartāna izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos pēc intravenozas ievades ir aptuveni 17 litri, kas liecina, ka valsartāns audos plaši neizkliedējas. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumiem (94‑97%), galvenokārt seruma albumīnu.

Biotransformācija: valsartāns netiek pārveidots lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā mazā koncentrācijā (mazāk nekā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija: valsartānam piemīt multieksponenciāla rakstura kinētika (t½α <1 h un t½ß aptuveni 9 h). Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt ar izkārnījumiem (aptuveni 83% devas) un urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (jaunāki par 18 gadiem)

Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence mazināties, izraisot zemlīknes laukuma (AUC) un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Valsartāna vidējā sistēmiskā AUC gados vecākiem cilvēkiem ir par 70% augstāka nekā gados jaunākiem cilvēkiem, tādēļ paaugstinot devu jāievēro piesardzība.

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku būtiski neietekmē. Kā sagaidāms savienojumam, kura nieru klīrenss ir tikai 30% no kopējā plazmas klīrensa, sakarību starp nieru darbību un valsartāna sistēmisko iedarbību nekonstatēja.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir samazināts amlodipīna klīrenss, tā rezultātā AUC palielinās par aptuveni 40-60%. Caurmērā pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hronisku aknu slimību valsartāna iedarbība (nosakot pēc AUC vērtībām) ir divreiz lielāka nekā veseliem brīvprātīgiem (līdzīga vecuma, dzimuma un ķermeņa masas cilvēkiem). Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Amlodipīns/valsartāns

Blakusparādības, kas novērotas pētījumos ar dzīvniekiem ar iespējamu klīnisku nozīmi, bija šādas: histopatoloģiskas kuņģa dziedzeru iekaisuma pazīmes novēroja žurku tēviņiem, ja iedarbība aptuveni 1,9 (valsartāns) un 2,6 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas – 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Pie augstākas iedarbības konstatēja čūlas un erozijas kuņģa gļotādā gan mātītēm, gan tēviņiem. Līdzīgas pārmaiņas novēroja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Palielinātu nieru kanāliņu bazofīlijas/hialinizācijas, dilatācijas un cilindru sastopamību un smaguma pakāpi, kā arī intersticiālu limfocītu iekaisumu un arteriolu mediālu hipertrofiju konstatēja, ja iedarbība 8‑13 (valsartāns) un 7‑8 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Līdzīgas pārmaiņas konstatēja valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5‑11,0 reizes pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Embrija-augļa attīstības pētījumā žurkām palielinātu paplašinātu urīnvadu, krūšu kaula anomāliju un nepārkaulojušos priekšķepu falangu biežuma palielināšanos konstatēja, ja iedarbība aptuveni 12 (valsartāns) un 10 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg amlodipīna. Paplašinātus urīnvadus konstatēja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 12 reizes pārsniedz klīniskās devas 160 mg valsartāna iedarbību). Šajā pētījumā konstatēja tikai nelielas toksicitātes pazīmes mātītei (mērens ķermeņa masas samazinājums). Konstatēja, ka līmenis bez ietekmes attiecībā uz attīstību bija 3 (valsartāns) un 4 (amlodipīns) reizes lielāks par klīnisko ietekmi (vērtējot pēc AUC).

Atsevišķiem savienojumiem mutagēnas, klastogēnas vai kancerogēnas īpašības nav konstatētas.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Kancerogenitāte, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kancerogenitāte šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu 50 kg.

Valsartāns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām, lietojot mātītei toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra un laktācijas periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, palēnināta pieņemšanās svarā un neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Neklīniskajos drošuma pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām izraisīja sarkano asins šūnu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) samazināšanos un nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu urīnvielas slāpekļa koncentrāciju asinīs un nieru urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā) apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Lietojot salīdzināmas devas pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur izmaiņu rezultātā radās nefropātija, tai skaitā palielināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija.

Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Krospovidons

Nātrija cietes glikolāts, A tips

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalks

Laktozes monohidrāts

Hipromeloze15cP

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 4000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/ACLAR/PVH//Al blisteri.

Iepakojuma lielumi: 14, 28, 30, 56, 90, 98 vai 100 apvalkotās tabletes blisteros; 14x1, 28x1, 30x1, 56x1, 90x1, 98x1 vai 100x1 apvalkotās tabletes dozējamu vienību blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

5 mg/160 mg

16-0091

10 mg/160 mg

16-0092

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 17. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

SASKAŅOTS ZVA 08-03-2018

EQ PAGE 2 Version: 2018-01-02_var007_2.1

Version: 2016-04-08_registration_0.1

EQ PAGE 1

Amlodipine/Valsartan Teva variācijas