Zenicamo 16 mg/10 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Candesartanum cilexetilum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
14-0199-01
14-0199
UAB "Oriola Vilnius", Lithuania; Zentiva, k.s., Czech Republic
17-JUL-19
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
16 mg/10 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes
Candesartanum cilexetili/ Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Zenicamo un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Zenicamo lietošanas
3. Kā lietot Zenicamo
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Zenicamo
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Zenicamo un kādam nolūkam to lieto
Zenicamo satur divas aktīvās vielas – amlodipīnu un kandesartānu. Abas šīs vielas palīdz regulēt paaugstinātu asinsspiedienu.
Amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Amlodipīns pārtrauc kalcija nokļūšanu asinsvadu sieniņās, novēršot asinsvadu sašaurināšanos.
Kandesartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II veidojas organismā un liek asinsvadiem sašaurināties, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Kandesartāns bloķē angiotensīna II iedarbību.
Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tā rezultātā asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.
Zenicamo lieto pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuriem asinsspiediens jau tiek kontrolēts ar amlodipīna un kandesartāna kombināciju, lietojot tos atsevišķi tādās pašās devās, kā tās satur Zenicamo.
2. Kas Jums jāzina pirms Zenicamo lietošanas
Nelietojiet Zenicamo šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai citiem kalcija antagonistiem, pret kandesartāna cileksetilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
- ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija),
- ja Jums ir aortas vārstuļa sašaurināšanās (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj organismu pietiekami apgādāt ar asinīm),
- Ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes,
- ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus (skatīt punktu par grūtniecību),
- ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu obstrukcija (žults izdalīšanās problēmas no žultspūšļa),
- ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Zenicamo lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir vai agrāk ir bijis kaut kas no zemāk minētā:
nesen pārciesta sirdslēkme,
sirds mazspēja,
izteikta asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze),
zems asinsspiediens (hipotensija),
Jūs esat gados vecāks cilvēks un Jums nepieciešams palielināt devu,
aknu vai nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze,
ja Jums nesen veikta nieres transplantācija,
ja Jums ir vemšana, nesen bijusi stipra vemšana vai Jums ir caureja,
ja Jums ir virsnieru slimība, ko sauc par Kona sindromu (sauc arī par primāru hiperaldosteronismu),
ja Jūs agrāk esat pārcietis insultu,
ja Jums plānota anestēzija; to izmanto operācijas laikā vai zobārstniecībā;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Zenicamo šādos gadījumos”.
Jums jāpastāsta ārstam, ja Jūs domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Zenicamo nav ieteicams lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus, jo lietošana šajā periodā var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Nav pieredzes par Zenicamo lietošanu bērniem (kas jaunāki par 18 gadiem). Tāpēc nelietojiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Zenicamo
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Zenicamo var ietekmēt citas zāles vai tās var ietekmēt Zenicamo iedarbību. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja Jūs lietojat:
ketokonazolu, itrakonazolu (pretsēnīšu zāles),
ritonavīru, indinavīru, nelfinavīru (proteāžu inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai),
rifampicīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu (antibiotikas - baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai),
divšķautņu asinszāli(Hypericum perforatum),
verapamilu, diltiazēmu (zāles sirds slimību ārstēšanai),
dantrolēnu (infūzija smagām ķermeņa temperatūras izmaiņām),
takrolimu, sirolimu, temsirolimu un everolimu (zāles, ko lieto organisma imūnās atbildes kontrolei; tās ļauj organismam pieņemt transplantēto orgānu),
simvastatīnu (holesterīnu pazeminošas zāles),
ciklosporīnu (imūnsupresants),
citas zāles asinsspiediena pazemināšanai, tostarp, bēta blokatoru un diazoksīdu, AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Zenicamo šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku, celekoksibu vai etorikoksibu (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai),
acetilsalicilskābi (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai), ja Jūs lietojat vairāk kā 3 g katru dienu,
kāliju saturošos uztura bagātinātājus vai sāls aizstājējus (zāles, kas palielina kālija saturu asinīs),
heparīnu (zāles asins šķidrināšanai),
kotrimoksazolu (antibiotisks līdzeklis), pazīstamu arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu,
urīndzenošās tabletes (diurētiskie līdzekļi),
litiju (zāles psihisko slimību ārstēšanai).
Zenicamo kopā ar uzturu un dzērienu
Zenicamo lietošanas laikā nedrīkst lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas savukārt var radīt asinsspiedienu pazeminošā efekta neparedzamu palielināšanos.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt Zenicamo pirms iestājas grūtniecība vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums citas zāles Zenicamo vietā. Zenicamo nav ieteicams agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot pēc 3. grūtniecības mēneša, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, Jums tas jāizstāsta ārstam pirms Zenicamo lietošanas. Zenicamo nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja Jūs vēlaties barot ar krūti, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Zenicamo var būt vidēji izteikta ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja, lietojot tabletes, Jūs novērojat sliktu dūšu, reiboni vai nogurumu, Jums rodas galvassāpes, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojat mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Zenicamo satur laktozes monohidrātu un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Zenicamo
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteiktā Zenicamo 8 mg/ 5 mg tablešu deva ir 1 vai 2 tabletes dienā.
Ieteiktā Zenicamo 16 mg/ 10 mg tablešu deva ir 1 tablete dienā.
Jūs varat lietot Zenicamo neatkarīgi no ēdienreizes.
Ja esat lietojis Zenicamo vairāk nekā noteikts
Lietojot vairāk tabletes nekā ieteikts, Jūsu asinsspiediens var pazemināties vai tas var kļūt bīstami zems. Jums var rasties reibonis, apreibums, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens pazeminās izteikti, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mikla, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis par daudz tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Ja esat aizmirsis lietot Zenicamo
Ja esat aizmirsis lietot tableti, izlaidiet šo devu. Lietojiet nākamo devu pareizajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Zenicamo
Ārsts Jums ieteiks, cik ilgi jālieto zāles. Ja Jūs pārtrauksiet lietot zāles agrāk nekā noteikts, Jūsu slimība var atjaunoties. Tāpēc nepārtrauciet Zenicamo lietošanu, ja iepriekš neesat konsultējies ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja pēc šo zāļu lietošanas Jums rodas kāda no zemāk uzskaitītajām, ļoti retām, smagām blakusparādībām:
pēkšņa svelpjoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,
plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums,
mēles un rīkles pietūkums, kas izteikti apgrūtina elpošanu,
smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums uz visa ķermeņa, izteikta nieze, pūšļu veidošanās, lobīšanās un ādas pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,
sirdslēkme, sirdsdarbības traucējumi,
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.
Kandesartāns var izraisīt leikocītu skaita samazināšanos. Jūsu pretošanās spēja infekcijas slimībām var būt samazināta un Jums var rasties nogurums, infekcija vai drudzis. Ja tā notiek, sazinieties ar ārstu. Ārsts var Jums palaikam veikt asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Zenicamo nav kāda ietekme uz asins sastāvu (agranulocitoze).
Citas iespējamās blakusparādības
Tā kā Zenicamo ir divu aktīvo vielu kombinācija, ziņotās blakusparādības ir saistītas vai nu ar amlodipīna, vai kandesartāna lietošanu.
Blakusparādības, kas saistītas ar amlodipīna lietošanu
Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem):
tūska (šķidruma aizture).
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā),
sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums,
sāpes vēderā, slikta dūša (vemšana),
izmainīta vēdera izeja, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,
nogurums, nespēks,
redzes traucējumi, dubultošanās,
muskuļu krampji,
potīšu pietūkums.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
garastāvokļa izmaiņas, trauksme, depresija, bezmiegs,
trīce, garšas sajūtas izmaiņas, ģībonis,
nejutīgums vai tirpšanas sajūta ekstremitātēs; sāpju sajūtas zudums,
zvanīšana ausīs,
zems asinsspiediens,
šķaudīšana/ deguna tecēšana saistīta ar deguna gļotādas iekaisumu (rinīts),
klepus,
sausums mutē, vemšana,
matu izkrišana, pastiprināta svīšana, ādas nieze, sārti plankumi uz ādas, ādas pigmentācijas,
urīna izdalīšanās traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktī, palielināts urinēšanas biežums,
nespēja iegūt erekciju, diskomforta sajūta krūts dziedzeros vai krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem,
sāpes, slikta pašsajūta,
sāpes locītavās vai muskuļos, muguras sāpes,
svara palielināšanās vai samazināšanās.
Reti (var rasties līdz 1no 1 000 lietotājiem):
apjukums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju):
samazināts leikocītu skaits, samazināts trombocītu skaits, kā rezultātā var veidoties zilumi neparastās vietās vai viegli rasties asiņošana (eritrocītu bojājums),
paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija),
nervu bojājums, kas var izraisīt muskuļu vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu,
smaganu pietūkums,
vēdera pūšanās,
aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltenīga ādas krāsa (dzelte), paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kas var ietekmēt dažu medicīnisko pārbaužu rezultātus,
palielināts muskuļu saspringums,
asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas,
jutība pret gaismu.
Nav zināmi (nevar noteikt no pieejamiem datiem):
trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.
Blakusparādības, kas saistītas ar kandesartāna lietošanu
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotāju):
reibšanas sajūta/ griešanās sajūta,
galvassāpes,
elpceļu infekcija,
zems asinsspiediens. Tā rezultātā Jums var rasties ģībšanas sajūta vai reibonis;
izmaiņas asins analīžu rezultātos: palielināts kālija līmenis asinīs, īpaši, ja Jums ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Ja smagi izteikta, Jūs varat novērot nogurumu, neregulāru sirdsdarbību vai notirpumu;
ietekme uz nieru darbību, it īpaši, ja jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Ļoti retos gadījumos var rasties nieru mazspēja.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju):
sejas, lūpu un/vai rīkles pietūkums,
eritrocītu vai leikocītu skaita samazināšanās. Jūs varat novērot nogurumu, infekciju vai drudzi;
ādas izsitumi, virs ādas piepacelti izsitumi (nātrene),
nieze,
muguras sāpes, sāpes locītavās un muskuļos,
ietekme uz aknu darbību, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat novērot nogurumu, ādas un acu baltumu dzelte un gripai līdzīgi simptomi;
klepus,
slikta dūša,
izmaiņas asins analīžu rezultātos: pazemināts nātrija līmenis asinīs. Ja tas ir smagi izteikts, Jūs varat novērot vājumu, enerģijas zudumu vai muskuļu krampjus.
Nav zināmi:
caureja
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Zenicamo
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes/ blistera pēc „ EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Zenicamo satur
Aktīvās vielas ir kandesartāna cileksetils un amlodipīns.
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir hidroksipropilceluloze, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, kukurūzas ciete, trietilcitrāts, magnija stearāts.
Zenicamo ārējais izskats un iepakojums
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar gravējumu “8” vienā pusē un “5” otrā pusē.
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un gravējumu “16 16” vienā pusē un “10 10” otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Iepakojuma lielums: 14, 28, 30, 56, 84, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
Ražotājs
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Kiprā, Grieķijā, Rumānijā, Čehijā,
Polijā, Vācijā Caramlo
Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā Zenicamo
Portugālē CARZAP AM
Bulgārijā Карамло
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetili) un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) (Amlodipinum).
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetili) un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) (Amlodipinum).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts un nātrijs.
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 60,9 mg laktozes monohidrāta un 0,19 mg nātrija.
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 121,9 mg laktozes monohidrāta un 0,38 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes, diametrā apmēram 6 mm, ar gravējumu “8” vienā pusē un “5” otrā pusē.
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes, diametrā apmēram 8 mm, ar dalījuma līniju abās pusēs un gravējumu “16 16” vienā pusē un “10 10” otrā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zenicamo lieto kā aizvietojošu terapiju pieaugušiem pacientiem ar esenciālu hipertensiju, kuriem asinsspiediens tiek adekvāti kontrolēts ar amlodipīnu un kandesartānu, lietojot tos vienlaicīgi tādās pašās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pacientiem jālieto stiprums, kas atbilst iepriekšējai terapijai.
Parastajām devām ir pieejami dažādi šo zāļu stiprumi.
8 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna devai lieto Zenicamo 8 mg/ 5 mg vienu tableti dienā.
16 mg kandesartāna cileksetila un 10 mg amlodipīna devai lieto Zenicamo 8 mg/ 5 mg divas tabletes vai Zenicamo 16 mg/ 10 mg vienu tableti dienā.
Maksimālā kandesartāna cileksetila deva ir 32 mg dienā un maksimālā amlodipīna deva ir 10 mg dienā.
Gados vecāki pacienti (65 gadi un vecāki)
Deva ir jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas ieteikumi nav apstiprināti. Zenicamo ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 15 ml/min, skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Ieteicams kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem.
Pediatriskā populācija
Zenicamo drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.
Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Tabletes var lietot neatkarīgi no ēšanas.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Izteikta hipotensija.
- Šoks, tostarp kardiogēns šoks.
- Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).
- Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
- Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
- Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Zenicamo lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Amlodipīns
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav izvērtēta.
Sirds mazspēja
Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus ar sirds mazspēju. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācija), plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts un AUC vērtības ir augstākas; ieteikumi par devām nav pierādīti. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un jāievēro piesardzība gan uzsākot terapiju, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru mazspēja
Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā nav atkarīga no nieru mazspējas pakāpes. Amlodipīns nav dializējams.
Kandesartāns
Nieru darbības traucējumi
Līdzīgi kā ar citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem jutīgiem pacientiem var novērot nieru darbības izmaiņas, lietojot kandesartānu.
Lietojot kandesartānu hipertensijas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju vai nieru darbības traucējumiem beigu stadijā (Clkreatinīna< 15 ml/min) lietošanas pieredze ir ierobežota. Šiem pacientiem kandesartānu jātitrē uzmanīgi, rūpīgi kontrolējot asinsspiedienu. Novērtējot sirds mazspējas pacientus, periodiska jāizvērtē nieru darbība, īpaši gados vecākiem pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Kandesartāna devas titrēšanas laikā ieteicams kontrolēt kreatinīna un kālija līmeni serumā. Sirds mazspējas klīniskajos pētījumos netika iekļauti pacienti ar kreatinīnu serumā > 265 μmol/l (> 3 mg/dl).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hemodialīze
Hemodialīzes laikā asinsspiediens var būt īpaši jutīgs pret AT1-receptoru blokādi sakarā ar samazināto plazmas tilpumu un renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivāciju. Tāpēc hemodialīzes pacientiem kandesartāna deva jātitrē uzmanīgi, stingri kontrolējot asinsspiedienu.
Nieru artērijas stenoze
Zāles, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, tostarp angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), var palielināt urīnvielas līmeni asinīs un kreatinīna līmeni serumā pacientiem ar abpusēju nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.
Nieru transplantācija
Pieejami ierobežoti klīniskie dati par kandesartāna lietošanu pacientiem, kuriem veikta nieru pārstādīšana.
Hipotensija
Sirds mazspējas pacientiem kandesartāna terapijas laikā var rasties hipotensija. Tā var rasties arī hipertensijas pacientiem ar intravaskulāru šķidruma tilpuma samazināšanos, piemēram, tiem, kuri lieto lielas diurētisko līdzekļu devas. Uzsākot terapiju, jāievēro piesardzība un jācenšas novērst hipovolēmija.
Anestēzija un ķirurģiskas operācijas
Anestēzijas un ķirurģiskas operācijas laikā pacientiem, kuri lieto angiotensīna II antagonistus var rasties hipotensija renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokādes rezultātā. Ļoti reti hipotensija var būt tik izteikta, ka ir nepieciešama intravenoza šķidrumu un/vai vazopresoru ievadīšana.
Aortas atveres un mitrālo vārstuļu stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)
Līdzīgi kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāievēro pacientiem, kuriem ir hemodinamiski nozīmīga aortas atveres vai mitrālo vārstuļu stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacienti ar primāru hiperaldosteronismu parasti nereaģē uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri iedarbojas, inhibējot renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tāpēc šiem pacientiem kandesartāna lietošana nav ieteicama.
Hiperkaliēmija
Kandesartāna lietošana vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem un citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni (piem., heparīnu, kotrimoksazolu, zināmu arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu), var paaugstināt kālija līmeni serumā hipertensijas pacientiem. Jākontrolē kālija līmenis.
Sirds mazspējas pacientiem, kuri lieto kandesartānu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā. AKE inhibitora, kāliju aizturoša diurētiskā līdzekļa (piem., spironolaktona) un kandesartāna kombinācija nav ieteicama, un ir pieļaujama tikai pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanas.
Vispārēji ieteikumi
Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagas pakāpes sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi), vienlaicīga terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, ir saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Nevar izslēgt līdzīgu efektu, lietojot AIIRA. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus, pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību pārmēru asinsspiediena pazemināšanās rezultātā var rasties miokarda infarkts vai insults.
Kandesartāna antihipertensīvo efektu var pastiprināt citas zāles ar asinsspiedienu pazeminošām īpašībām, neatkarīgi vai tās parakstītas asinsspiediena pazemināšanai vai citām indikācijām.
Grūtniecība
AIIRA terapiju nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija ir jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nozīmīgu. Konstatējot grūtniecību, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Brīdinājumi par palīgvielām
Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība, kas saistīta ar amlodipīna lietošanu
Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu
CYP3A4 inhibitori
Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, tādi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un nepieciešama devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori
Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum).
Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.
Dantrolēns (infūzijās)
Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārais kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība pastiprina citu hipotensīvo zāļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.
Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.
Takrolims
Takrolimu lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir risks paaugstināties takrolima līmenim asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa asinīs kontrole un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.
Ciklosporīns
Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un jāsamazina ciklosporīna deva, ja nepieciešams.
Simvastatīns
10 mg amlodipīna atkārtotu devu un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar simvastatīnu lietošanu monoterapijas veidā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.
Mijiedarbības, kas saistītas ar kandesartāna lietošanu
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Litijs
Lietojot vienlaicīgi litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (AKE), ziņots par pārejošu palielinātu litija koncentrāciju serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība var rasties ar AIIRA. Kandesartāna lietošana kopā ar litiju nav ieteicama. Ja nepieciešams lietot šo kombināciju, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
AIIRA lietojot vienlaicīgi ar NPL (piemēram, COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g dienā) un neselektīviem NPL), var mazināties antihipertensīvā darbība.
Tāpat kā ar AKE inhibitoriem vienlaicīga AIIRA un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku, tostarp iespējamu nieru mazspēju un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, it īpaši pacientiem ar jau pavājinātu nieru darbība. Tāpēc šī kombinācija lietojama piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija, un jāapsver nieru darbības kontrole, uzsākot vienlaicīgo terapiju, kā arī periodiski pēc tam.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni
Vienlaicīga lietošana ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm (piem., heparīnu) var paaugstināt kālija līmeni serumā. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aktīvās vielas, ar kurām veikti klīniskie farmakokinētikas pētījumi, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piem., etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds, nifedipīns un enalaprils. Klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar šīm zālēm nav noteikta.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Zenicamo nav ieteicams grūtniecības pirmajā trimestrī, jo dati nav pieejami un ne amlodipīna, ne kandesartāna drošības profils nav pierādīts. Lietošana grūtniecības agrīnā periodā ir ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.
Zenicamo ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī kandesartāna satura dēļ.
Amlodipīns
Amlodipīna lietošanas drošība grūtniecības periodā cilvēkam nav pierādīta. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota, lietojot lielas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Kandesartāns
AIIRA lietošana nav ieteicama pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par teratogenitātes risku, lietojot AKE inhibitorus pirmā grūtniecības trimestra laikā; nevar izslēgt nedaudz palielinātu risku. Lai gan kontrolētu epidemioloģisko datu par AIIRA risku nav, šai zāļu grupai risks varētu būt līdzīgs. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija ir jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nozīmīgu. Konstatējot grūtniecību, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AIIRA terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti cilvēkam (samazinātu nieru darbību, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja, sākot no otrā grūtniecības trimestra, paciente lietojusi AIIRA, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklēšana. Uzmanīgi jāseko, vai zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA, nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3-7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Nav pieejama informācija par kandesartāna lietošanu barošanas ar krūti laikā. Tāpēc Zenicamo nav ieteicams lietot un ieteicama alternatīva terapija ar labāk pierādītu drošības profilu lietošanai barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Fertilitāte
Amlodipīns
Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Kandesartāns
Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka kandesartāna cileksetilam nav nelabvēlīgas ietekmes un fertilitāti žurkām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Zenicamo mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem, lietojot Zenicamo, rodas reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, reakcijas spēja var būt samazināta. Ieteicams ievērot piesardzību, it īpaši terapijas sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas ziņotas, lietojot atsevišķi kādu no komponentiem (amlodipīnu vai kandesartānu), var būt potenciālas Zenicamo blakusparādības.
Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar amlodipīna lietošanu
Drošības profila kopsavilkums
Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā bija miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.
Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas zemāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1 000); ļoti reti (≤1/10 000); nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
| Orgānu sistēmu klase | Biežums | Nevēlamās blakusparādības |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Leikopēnija, trombocitopēnija |
| Imūnās sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Alerģiskas reakcijas |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Ļoti reti | Hiperglikēmija |
| Psihiskie traucējumi | Retāk | Depresija, garastāvokļa izmaiņas (tostarp nemiers), bezmiegs |
| Reti | Apjukums | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi ārstēšanas sākumā) |
| Retāk | Tremors, garšas izmaiņas, sinkope, hipoestēzija, parestēzija | |
| Ļoti reti | Hipertonija, perifēra neiropātija | |
| Nav zināmi | Ekstrapiramidāli traucējumi | |
| Acu bojājumi | Bieži | Redzes traucējumi (tostarp diplopija) |
| Ausu un labirinta bojājumi | Retāk | Tinnīts |
| Sirds funkcijas traucējumi | Bieži | Sirdsklauves |
| Retāk | Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija) | |
| Ļoti reti | Miokarda infarkts | |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Bieži | Pietvīkums |
| Retāk | Hipotensija | |
| Ļoti reti | Vaskulīts | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Bieži | Elpas trūkums |
| Retāk | Klepus, rinīts | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Bieži | Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums) |
| Retāk | Vemšana, sausums mutē | |
| Ļoti reti | Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija | |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis* |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Retāk | Alopēcija, purpura, ādas pigmentācijas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene |
| Ļoti reti | Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija | |
| Nav zināmi | Toksiska epidermas nekrolīze | |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Bieži | Potīšu pietūkums, muskuļu krampji |
| Retāk | Artralģija, mialģija, sāpes mugurā | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Retāk | Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Retāk | Impotence, ginekomastija |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Ļoti bieži | Tūska |
| Bieži | Nogurums, astēnija | |
| Retāk | Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums | |
| Izmeklējumi | Retāk | Svara palielināšanās, svara zudums |
*Vairumā gadījumu saistīts ar holestāzi
Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar kandesartāna lietošanu
Hipertensijas ārstēšana
Kontrolētos klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības bija vieglas un īslaicīgas. Blakusparādību kopējais biežums nebija saistīts ar devu vai pacienta vecumu. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija līdzīgs kandesartāna cileksetila grupā (3,1%) un placebo (3,2%) grupā.
Hipertensijas pacientu klīnisko pētījumu datu kopējā analīzē kandesartāna cileksetila blakusparādības tika noteiktas, ja kandesartāna cileksetila grupā blakusparādību biežums bija vismaz par 1% lielāks nekā placebo grupā. Saskaņā ar šo nosacījumu visbiežāk ziņotās blakusparādības bija reibonis/vertigo, galvassāpes un elpceļu infekcijas.
Tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēc zāļu reģistrācijas. Visās apakšpunkta 4.8 tabulās izmantoti šādi biežuma apzīmējumi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem datiem).
| Orgānu sistēmu klasifikācija | Biežums | Nevēlamās blakusparādības |
| Infekcijas un infestācijas | Bieži | Elpceļu infekcijas |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Ļoti reti | Hiperkaliēmija, hiponatriēmija |
| Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Reibonis/vertigo, galvassāpes |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Ļoti reti | Slikta dūša |
| Nav zināmi | Caureja | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūškurvja un videnes slimības | Ļoti reti | Klepus |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, izmainīta aknu funkcija vai hepatīts |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Ļoti reti | Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Ļoti reti | Muguras sāpes, artralģija, mialģija |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Nieru bojājums, tostarp nieru mazspēja jutīgiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Laboratoriskie izmeklējumi
Kopumā klīniski nozīmīga ietekme uz parastajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, lietojot kandesartāna cileksetilu, netika novērota. Ar citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem novēroja nelielu hemoglobīna pazemināšanos. Parasti pacientiem, kuri lieto kandesartāna cileksetilu, nav nepieciešama rutīnas laboratorisko rādītāju kontrole. Taču pacientiem ar nieru bojājumu ir ieteicama periodiska kālija un kreatinīna līmeņa kontrole serumā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Nav pieredzes par Zenicamo pārdozēšanu. Kandesartāna pārdozēšanas galvenie simptomi varētu būt izteikta hipotensija un reibonis. Amlodipīna pārdozēšanas rezultātā var rasties pārmēru perifēra vazodilatācija un iespējama reflektora tahikardija. Ir ziņots par izteiktu un iespējams ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu. Individuālu kandesartāna pārdozēšanas gadījumu ziņojumos (līdz pat 672 mg kandesartāna cileksetila), pacientu atveseļošanās noritēja bez īpašiem notikumiem.
Rīcība
Ja pārdozēšana notikusi nesen, jāapsver vemšanas izraisīšana vai kuņģa skalošana. Aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem nekavējoties vai divu stundu laikā pēc amlodipīna 10 mg lietošanas būtiski samazināja amlodipīna absorbciju. Zenicamo pārdozēšanas rezultātā klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva kardiovaskulārās sistēmas funkcijas uzturēšana, tostarp bieža sirds un elpošanas funkcijas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Vazokonstriktīvi līdzekļi var būt lietderīgi asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai, ja vien to lietošana nav kontrindicēta. Intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana lietderīga kalcija kanālu blokatoru iedarbības nomākšanai.
Ne kandesartānu, ne amlodipīnu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kuri iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori
ATĶ kods: C09DB07
Zenicamo apvieno divus antihipertensīvus savienojumus ar papildinošu mehānismu, lai nodrošinātu asinsspiediena kontroli pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai, un kandesartāns pieder angiotensīna II antagonistu zāļu grupai. Šo vielu kombinācijai ir papildinošs antihipertensīvs efekts, kas samazina asinsspiedienu vairāk nekā katrs no komponentiem atsevišķi.
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai:
Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.
Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb varianto stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.
Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.
Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.
Kandesartāns
Darbības mehānisms
Angiotensīns II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas vazoaktīvais hormons, un tam ir nozīme hipertensijas, sirds mazspējas un citu kardiovaskulāru traucējumu patofizioloģijā. Tam ir arī nozīme mērķorgānu hipertrofijas un bojājuma patoģenēzē. Vissvarīgākā angiotensīna II fizioloģiskā iedarbība, piem., vazokonstrikcija, aldosterona stimulācija, sāls un ūdens homeostāzes regulāciju, un šūnu augšanas veicināšana, tiek nodrošināta ar 1.tipa receptoru 1 (AT1) starpniecību.
Farmakodinamiskā iedarbība
Kandesartāna cileksetils ir priekšzāles, kas piemērotas iekšķīgai lietošanai. Uzsūcoties no kuņģa-zarnu trakta, kandesartāns ar estera hidrolīzes palīdzību ātri pārvēršas aktīvā vielā. Kandesartāns ir AIIRA, kas selektīvi darbojas uz AT1 receptoriem, ar ciešu saistīšanos un lēnu atdalīšanos no receptora. Tam nepiemīt agonista aktivitāte.
Kandesartāns nekavē AKE, kas pārvērš angiotensīnu I angiotensīnā II un noārda bradikinīnu. Nav ietekmes uz AKE un nav bradikinīna vai P vielas potencēšanas. Kontrolētos, klīniskos pētījumos, salīdzinot kandesartānu ar AKE inhibitoriem, klepus biežums pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, bija mazāks. Kandesartāns nesaistās un nebloķē citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kas ir būtiski kardiovaskulārā regulācijā. Angiotensīna II (AT1) receptoru antagonisms izraisa devas atkarīgu plazmas renīna, angiotensīna I un angiotensīna II līmeņu pieaugumu, kā arī aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Hipertensijas gadījumā kandesartāns izraisa devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena samazināšanos. Antihipertensīvā darbība ir saistīta ar samazinātu sistēmisko perifēro rezistenci bez reflektora sirds ritma palielināšanās. Nav pierādījumu par smagu vai pārmērīgu pirmās devas hipotensiju vai rikošeta efektu pēc terapijas pārtraukšanas.
Pēc vienas kandesartāna cileksetila devas lietošanas, antihipertensīvā iedarbība parasti sākas 2 stundu laikā. Nepārtrauktas terapijas gadījumā, ar jebkuru devu asinsspiedienu pazeminošais efekts pārsvarā tiek sasniegts četrās nedēļās un saglabājas ilgtermiņa terapijas laikā. Saskaņā ar metaanalīzi vidējā papildu iedarbība, devu palielinot no 16 mg līdz 32 mg vienu reizi dienā, ir maza. Ievērojot pacientu individuālās atšķirības, dažiem pacientiem sagaidāma iedarbība, kas pārsniedz vidējo. Kandesartāna cileksetila lietošana vienu reizi dienā, nodrošina efektīvu un vienmērīgu 24 stundu asinsspiediena samazinājumu, ar nelielu atšķirību starp maksimālo un minimālo iedarbību lietošanas intervālu laikā.
Kandesartāna un losartāna antihipertensīvā iedarbība un panesamība tika salīdzināta divos randomizētos, dubultaklos pētījumos 1268 pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju. Asinsspiediena (sistoliskā/ diastoliskā) samazinājums pirms nākamās devas lietošanas bija 13,1/10,5 mmHg, lietojot kandesartāna cileksetilu pa 32 mg vienu reizi dienā, un 10,0/8,7 mmHg, lietojot losartāna kāliju pa 100 mg vienu reizi dienā (asinsspiediena samazinājuma starpība 3,1/1,8 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).
Ja kandesartāna cileksetilu lieto kopā ar hidrohlortiazīdu, asinsspiediena pazemināšanās ir izteiktāka. Palielinātu asinspiedienu pazeminošo iedarbību novēro arī, lietojot kandesartāna cileksetilu kombinācijā ar amlodipīnu vai felodipīnu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu bloķējošo zāļu antihipertensīvā iedarbība melnādainiem pacientiem (parasti iedzīvotāju grupa ar zemu renīna līmeni) ir mazāk izteikta nekā pacientiem ar citu ādas krāsu. Tā tas ir arī kandesartāna gadījumā. Atklātā klīniskās pieredzes pētījumā, kurā piedalījās 5156 pacienti ar diastolisku hipertensiju, asinsspiediena samazinājums kandesartāna terapijas laikā melnādainiem pacientiem bija būtiski mazāks nekā pacientiem ar citu ādas krāsu (14,4/10,3 mmHg, salīdzinot ar 19,0/12,7 mmHg; p<0,0001/p<0,0001).
Kandesartāns pastiprina asinsriti nierēs, un vai nu neietekmē, vai palielina glomerulārās filtrācijas ātrumu, vienlaikus samazinot nieru asinsvadu pretestību un filtrācijas frakciju. 3 mēnešus ilgā klīniskā pētījumā hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju antihipertensīva terapija ar kandesartāna cileksetilu mazināja albumīna ekskrēciju urīnā (albumīna/kreatinīna attiecība, vidējā 30%, 95%;CI 15-42%). Pašlaik nav datu par kandesartāna ietekmi uz diabētiskas nefropātijas progresēšanu.
Lietojot 8 - 16 mg kandesartāna cileksetila (vidējā deva 12 mg) vienu reizi dienā, tā iedarbība uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību tika vērtēta vidēji vairāk nekā 3,7 gadus randomizētā klīniskā pētījumā ar 4937 gados vecākiem pacientiem (vecumā no70 - 89 gadiem, 21% no tiem bija 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu vai vidēji smagu hipertensiju (Study on COgnition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma vai nu kandesartāna cileksetilu, vai placebo, kā arī, ja nepieciešams, citu papildus antihipertensīvu terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens samazinājās no 166/90 līdz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā – no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Nebija statistiski būtisku atšķirību attiecībā uz pētījuma primāro galamērķi, smagiem kardiovaskulāriem notikumiem (kardiovaskulāro mirstību, insultu bez letāla iznākuma un miokarda infarktu bez letāla iznākuma). Kandesartāna grupā bija 26,7 notikumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā bija 30,0 notikumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95% -CI 0,75 - 1,06, p=0,19).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un izkliede
Amlodipīns
Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi; maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundas pēc lietošanas. Absolūtā biopieejamība ir 64%-80% robežās. Sadales tilpums ir apmēram 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka apmēram 97,5% cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.
Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.
Kandesartāns
Pēc perorālas lietošanas kandesartāna cileksetils pārvēršas aktīvā vielā - kandesartānā. Kandesartāna absolūtā biopieejamība pēc kandesartāna cileksetila perorālas šķīduma lietošanas ir aptuveni 40%. Tablešu zāļu formas relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar tādu pašu perorāli lietojamo šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti nelielām svārstībām. Aprēķinātā absolūtā tablešu biopieejamība tādējādi ir 14%. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3 - 4 stundas pēc tabletes lietošanas. Kandesartāna koncentrācija serumā, devu palielinot terapeitisku devu intervālā, palielinās lineāri. Nav novērota kandesartāna farmakokinētikas atšķirības atkarībā no dzimuma. Uzturs būtiski neietekmē kandesartāna laukumu zem seruma koncentrācijas un laika līknes (AUC). Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99%). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.
Uztura uzņemšana kandesartāna biopieejamību neietekmē.
Biotransformācija/eliminācija
Amlodipīns
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā.
Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.
Kandesartāns
Kandesartāns tiek izvadīts galvenokārt neizmainītā formā ar urīnu un žulti, un tikai neliela daļa vielas metabolizējas aknās (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi liecina, ka nav ietekmes uz CYP2PC9 un CYP3A4. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti in vitro, mijiedarbība in vivo nav sagaidāma mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolisms atkarīgs no citohroma P450 izoenzīmu CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4 darbības. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairākām devām nav novērojama uzkrāšanās. Kopējais kandesartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, bet renālais klīrenss - aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna ekskrēcija caur nierēm notiek gan glomerulārās filtrācijas, gan aktīvās kanāliņu sekrēcijas ceļā. Pēc perorālas ar radioaktīvu 14-C iezīmēta kandesartāna cileksetila devas lietošanas, aptuveni 26% devas tiek izvadīti ar urīnu kandesartāna formā, bet 7% - neaktīva metabolīta formā, savukārt, aptuveni 56% devas izdalās ar fēcēm kandesartāna formā, 10% - neaktīva metabolīta formā.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Aknu darbības traucējumi
Amlodipīns
Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.
Kandesartāns
Divos pētījumos, abos iekļaujot pacientus ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kandesartāna vidējais AUC palielinājās apmēram par 20% vienā pētījumā un par 80 % otrā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav pieredzes ar pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
Gados vecāki pacienti
Amlodipīns
Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.
Kandesartāns
Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem) kandesartāna Cmax un AUC palielinās par attiecīgi aptuveni 50% un 80%, salīdzinot ar gados jaunākiem cilvēkiem. Taču asinsspiediena atbildes reakcija un blakusparādību biežums bija līdzīgs jauniem un vecākiem pacientiem pēc vienādas kandesartāna devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Amlodipīns
Izmaiņas amlodipīna plazmas koncentrācijā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīns nav dializējamas.
Kandesartāns
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru darbību, pēc atkārtotas dozēšanas kandesartāna Cmaxun AUC izmainījās par attiecīgi aptuveni 50% un 70%, bet t1/2nemainījās. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagu nieru bojājumu attiecīgi bija aptuveni 50% un 110%. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pacientiem ar smagu nieru bojājumu bija aptuveni divas reizes lielāks. Kandesartāna AUC pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, bija līdzīgs kā pacientiem ar smagu nieru bojājumu.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību laiku, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozīdu skaits Sertoli šūnās.
Kanceroģenēze, mutaģenēze
Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kanceroģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.
Kandesartāns
Vēlīnā grūtniecības periodā novēro fetotoksicitāti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Lietojot klīniski nozīmīgās devās, nav pierādījumu par sistēmisku patoloģiju vai mērķorgānu toksicitāti. Preklīniskajos drošuma pētījumos kandesartānam lielās devās bija ietekme uz peļu, žurku, suņu un mērkaķu nierēm un eritrocītu raksturlielumiem. Kandesartāns izraisīja eritrocītu raksturlielumu (eritrocītu skaita, hemoglobīna līmeņa, hematokrīta) samazināšanos. Kandesartāna izraisītā darbība uz nierēm (piem., intersticiāls nefrīts, kanāliņu dilatācija un tubulāra bazofīlija; palielināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija plazmā) varētu būt sekundāra ietekme uz hipotensīvo efektu, radot izmaiņas nieru perfūzijā. Turklāt kandesartāns ierosināja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šīs izmaiņas izraisa kandesartāna farmakoloģiskā darbība. Uzskata, ka, lietojot terapeitiskas kandesartāna devas cilvēkam, nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nekādas nozīmes.
Nav pierādījumu par kancerogenitāti, lietojot kandesartānu.
Dati no in vitro un in vivo mutagenitātes izmeklējumiem liecina, ka klīniskas lietošanas apstākļos kandesartānam nav mutagēnas vai klastogēnas aktivitātes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Hidroksipropilceluloze
Laktozes monohidrāts
Kroskarmelozes nātrija sāls
Kukurūzas ciete
Trietilcitrāts
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PE/PVDH//Al blisteris
Iepakojuma lielums: 14, 28, 30, 56, 84, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Zenicamo 8 mg/ 5 mg tabletes: Reģ.Nr. 14-0200
Zenicamo 16 mg/ 10 mg tabletes: Reģ.Nr. 14-0199
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2014.gada 10.septembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada oktobris
