Tricorlix

Apvalkotā tablete

Tricorlix 7 mg/5 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, Polipropilēna konteiners, N10
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Perindoprili argininum Amlodipinum Indapamidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

18-0074-01

Zāļu reģistrācijas numurs

18-0074

Ražotājs

Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; ANPHARM Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A., Poland; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-APR-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

16-APR-23

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

7 mg/5 mg/2,5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Les Laboratoires Servier, France

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Tricorlix 7 mg/5 mg/ 2,5 mg apvalkotās tabletes

perindoprili argininum/ amlodipinum/ indapamidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Tricorlix un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Tricorlix lietošanas

3. Kā lietot Tricorlix

4. Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Tricorlix

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Tricorlix un kādam nolūkam to lieto

Tricorlix ir kombinācija, ko veido trīs aktīvās vielas: perindoprils, amlodipīns un indapamīds. Tricorlix ir antihipertensīvās zāles, ko izmanto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanā pieaugušajiem.

Pacienti, kuri jau lieto perindoprilu/amlodipīnu fiksētu devu kombināciju un indapamīdu atsevišķu tablešu veidā, šo zāļu vietā var lietot vienu Tricorlix tableti, kas satur trīs aktīvās vielas tādā pašā stiprumā.

Katra no aktīvajām vielām pazemina asinsspiedienu, un kopā tās ļauj regulēt asinsspiedienu.

- Perindoprils pieder zāļu grupai, ko sauc par agiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem. Tas darbojas, paplašinot asinsvadus, kas ļauj sirdij vieglāk sūknēt pa tiem asinis.

- Amlodipīns ir kalcija kanālu blokators (kurš pieder zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem). Tas darbojas, atslābinot asinsvadus, lai pa tiem vieglāk varētu plūst asinis.

- Indapamīds ir diurētiskais līdzeklis (kurš pieder zāļu grupai, ko sauc par indola gredzenu saturošiem sulfonamīda atvasinājumiem). Diurētiskie līdzekļi palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs. Tomēr indapamīds atšķiras no citiem diurētiskajiem līdzekļiem, jo tas tikai nedaudz palielina urīna daudzumu.

Kas Jums jāzina pirms Tricorlix lietošanas

Nelietojiet Tricorlix šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, pret amlodipīnu vai kādu citu kalcija antagonistu, pret indapamīdu vai kādu citu sulfonamīdu vai kādu citu (6. apakšpunktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jums tiek veikta dialīze vai cita veida asins filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Tricorlix Jums var nebūt piemērots;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta asins plūsma uz nierēm (nieru artēriju stenoze);

ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Tricorlix”);

ja Jums ir smaga aknu slimība vai stāvoklis, ko sauc par aknu encefalopātiju (aknu darbības traucējumi, kas ietekmē galvas smadzenes un centrālo nervu sistēmu);

- ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;

ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli dēvē par angioedēmu);

ja Jums vairāk nekā 3 mēnešus ir grūtniecība (arī grūtniecības sākumā labāk ir izvairīties no Tricorlix lietošanas — skatīt punktu par grūtniecību);

ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);

ja Jums ir sašaurināts aortas sirds vārstulis (aortas stenoze) vai kardiogēnisks šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu daudzumu asiņu);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuru sastāvā ir aliskirēns.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Tricorlix lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir bijušas fotosensibilizācijas reakcijas;

ja Jums ir hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība);

ja Jums ir sirds mazspēja vai jebkādi citi sirds ritma traucējumi;

ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);

ja Jums ir jebkādi citi ar sirdi saistīti traucējumi;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi (arī veikta nieres pārstādīšana);

ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms);

ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;

ja Jums ir cukura diabēts;

ja Jums ir jāievēro diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja Jūs lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus (liela nozīme ir sabalansētam kālija līmenim asinīs);

ja Jūs esat gados vecāks cilvēks;

ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai:

“angiotensīna II receptoru blokatori” (ARB, tiek dēvēti arī ar sartāniem, piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēns.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piem., kālija) daudzumu Jūsu asinīs. Skatīt arī informāciju sadaļā “Nelietojiet Tricorlix šādos gadījumos”;

ja Jums ir melna ādas krāsa, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kuriem nav melna ādas krāsa;

ja Jums ir podagra;

ja Jums ir jāveic pārbaude, lai konstatētu, cik labi darbojas Jūsu epitēlijķermenīši;

ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks:

racekadotrils (izmanto caurejas ārstēšanai);

sirolīms, everolīms, temsirolīms un citas zāles, kas ietilpst tā dēvēto mTor inhibitoru grupā (lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu);

sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko izmanto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai.

Angioedēma

Ir saņemti ziņojumi par angioedēmu (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu) pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Tricorlix un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Tricorlix neiesaka lietot grūtniecības sākuma posmā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību un barošanu ar krūti).

Tricorlix lietošanas laikā Jums arī jāinformē savs ārsts vai medicīniskais personāls:

ja Jums ir plānota vispārējā anestēzija un/vai liela ķirurģiska operācija;

ja Jums ir nesen bijusi caureja vai vemšana;

ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem;

ja Jums jāveic medicīniskas pārbaudes, kuru gadījumā nepieciešams injicēt jodu sadurošas kontrastvielas (vielas, kas padara orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzamus rentgenuzņēmumā).

Jūsu ārsts var nozīmēt Jums asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Jūsu asinīs nav zems nātrija vai kālija līmenis, vai augsts kalcija līmenis.

Bērni un pusaudži

Tricorlix nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Citas zāles un Tricorlix

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Jāizvairās lietot Tricorlix kopā ar šādām zālēm:

litijs (lieto mānijas vai depresijas ārstēšanai);

estramustīns (izmanto vēža ārstēšanā);

kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīns, ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu);

aliskirēns (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai; skatīt arī informāciju zem virsraksta “Nelietojiet Tricorlix šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

angiotensīna II receptoru blokatori (ARB; lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai; piem., valsartāns, telmisartāns, irbesartāns u.c.);

dantrolēns (infūzija; lieto muskuļu stīvuma novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, gadījumā vai ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanai anestēzijas laikā, kad simptomi ir izteikts drudzis un muskuļu stīvums);

zāles, ko visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolīms, everolīms, temsirolīms un citas zāles, kuras ietilpst tā dēvēto mTOR inhibitoru grupā). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktus „Nelietojiet Tricorlix šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Ārstēšanu ar Tricorlix var ietekmēt citas zāles. Noteikti pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:

citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, tostarp diurētiskie līdzekļi (zāles, kuras palielina nieru saražotā urīna daudzumu) un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori (izmanto augsta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai);

zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, ibutilīds, dofetilīds, uzpirkstītes preparāti);

prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns (zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai);

zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas u.c. traucējumu, ārstēšanai (piem., tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, imipramīnam līdzīgie antidepresanti, neiroleptiski līdzekļi);

dažas antibiotikas, piemēram, rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns, sparfloksacīns, moksifloksacīns (bakteriālu infekciju ārstēšanai);

bepridils (ko lieto stenokardijas (stāvokļa, kas izraisa sāpes krūškurvī) ārstēšanai);

cisaprīds (lieto, lai ārstētu samazinātu barības vada un kuņģa peristaltiku);

difemanils (lieto, lai ārstētu kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus, piemēram, čūlu, palielinātu skābes daudzumu, pārmērīgu gremošanas sistēmas aktivitāti);

vinkamīns injekciju veidā (lieto simptomātisku apziņas traucējumu, tostarp atmiņas zuduma, ārstēšanai gados vecākiem cilvēkiem);

halofantrīns (pretparazītu zāles, ko lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);

pentamidīns (ko lieto noteiktu pneimonijas veidu ārstēšanai);

mizolastīns (ko lieto alerģisku reakciju, piemēram, siena drudža ārstēšanai);

amfotericīns B injekciju veidā (pretsēnīšu zāles);

itrakonazols, ketokonazols (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

tetrakozaktīds (Krona slimības ārstēšanai);

stimulējoši caurejas līdzekļi;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (piem., insulīns, gliptīni metformīns);

baklofēns, ko izmanto muskuļu stīvuma novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, gadījumā;

kāliju aizturošas zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā, amilorīds, trimaterēns;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piem., ibuprofēns) pret sāpēm vai aspirīns lielās devās;

Hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle, augu valsts līdzeklis, ko lieto depresijas ārstēšanai);

vazodilatatori, arī nitrāti (zāles, kas paplašina asinsvadus);

kortikosteroīdi (ko lieto, lai ārstētu dažādus stāvokļus, tostarp smagu astmu un reimatoīdo artrītu);

alfa blokatori, ko lieto palielināta priekšdziedzera ārstēšanai, piemēram, prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns;

amifostīns (ko lieto citu zāļu vai staru terapijas, ko izmanto vēža ārstēšanai, izraisītu blakusparādību novēršanai vai mazināšanai);

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā dēvētie proteāzes inhibitori, ko izmanto HIV ārstēšanā);

zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai);

jodu saturošas kontrastvielas (ko izmanto izmeklējumos, kuri ietver rentgenstarojumu);

kalcija tabletes vai citi kalcija papildinājumi;

imūnsupresanti (zāles, kas mazina organisma aizsargspējas), ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgāna pārstādīšanas operācijas (piem., ciklosporīns, takrolīms);

allopurinols (podagras ārstēšanai);

pretepilepsijas līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons;

trimetoprims (infekciju ārstēšanai).

Tricorlix kopā ar uzturu un dzērienu

Skatīt 3. punktu.

Cilvēki, kuri lieto Tricorlix, nedrīkst lietot uzturā greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanos, kas var izraisīt neparedzamu Tricorlix asinsspiedienu pazeminošās iedarbības pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība.

Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Tricorlix pirms grūtniecības iestāšanās vai, tiklīdz būsiet uzzinājusi par grūtniecības iestāšanos, Tricorlix vietā ieteiks Jums lietot citas zāles. Tricorlix neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam.

Barošana ar krūti

Pierādīts, ka amlodipīns nelielā daudzumā nonāk mātes pienā. Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Tricorlix ir kontrindicēts sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Tricorlix var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tablešu ietekmē Jūs jūtaties slims, vājš, apreibis vai noguris vai izjūtat galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Tricorlix satur nātriju

Viena Tricorlix apvalkotā tablete satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, proti, tajā praktiski nav nātrija.

Kā lietot Tricorlix

Vienmēr lietojiet Tricorlix tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir viena Tricorlix tablete vienu reizi dienā.

Tableti vēlams lietot katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta pirms ēšanas.

Nedrīkst pārsniegt parakstīto devu.

Ja esat lietojis Tricorlix vairāk nekā noteikts

Ja esat iedzēris pārāk daudz tablešu, sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Visticamāk, pārdzēšanas gadījumā var rasties zems asinsspiediens, kura dēļ iespējams reibonis vai ģībonis. Tādā gadījumā var palīdzēt atgulšanās un kāju pacelšana uz augšu.

Tas var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, krampjus, miegainību, apmulsumu un nierēs saražotā urīna daudzuma pārmaiņas.

Jums var būt apreibuma sajūta, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens pazeminās ļoti izteikti, ir iespējams šoks. Āda var būt auksta un lipīga, un var zaudēt samaņu.

Ja esat aizmirsis lietot Tricorlix

Svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija darbojas labāk. Taču, ja esat aizmirsis vienu Tricorlix devu, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Tricorlix

Tā kā ārstēšana ar Tricorlix parasti turpinās visu turpmāko dzīvi, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas jākonsultējas ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kāda no šādām blakusparādībām, kas var būt nopietnas:

pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma; retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);

plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);

mutes, mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (angioedēma; retāk — var rasties līdz 1 no 100  cilvēkiem);

smagas ādas reakcijas, arī intensīvi izsitumi uz ādas, nātrene, ādas piesārtums pa visu ķermeni, stipra nieze (erythema multiforme; ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), tulznas uz ādas, ādas lobīšanās un ādas pietūkums (eksfoliatīvais dermatīts; ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms; ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem) vai citas alerģiskas reakcijas (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem), toksiska epidermas nekrolīze (nav zināmi — biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem);

stiprs reibonis vai ģībonis (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);

roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

sirdslēkme, sāpes krūškurvī (stenokardija; ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), neparasti ātra sirdsdarbība vai citi sirdsdarbības traucējumi (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

galvas smadzeņu slimība, ko izraisa aknu slimība (aknu encefalopātija; biežums nav zināms).

Iespējamas šādas blakusparādības, kas minētas biežuma samazinājuma secībā.

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes, roku vai kāju notirpums vai tirpšanas sajūta, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā), izmainīta garšas sajūta, redzes pasliktināšanās (arī redzes dubultošanās), troksnis ausīs (sajūta, ka ausīs skan trokšņi), vertigo, sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), pietvīkums, apreibuma sajūta, klepus, elpas trūkums (dispnoja), sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, dispepsija vai gremošanas traucējumi, slikta dūša, vemšana, vēdera izejas izmaiņas, nieze, alerģiskas reakcijas, piemēram, izsitumi, nieze, ādas piesārtums, muskuļu krampji, potīšu pietūkums (tūska), noguruma sajūta, vājums.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

rinīts (aizlikts vai tekošs deguns), palielināts noteikta veida leikocītu skaits (eozinofīiija), zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), augsts kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt sirds ritma traucējumus (hiperkaliēmija), zems nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija), bezmiegs, garastāvokļa svārstības, trauksmes sajūta, depresija, miega traucējumi, sāpju sajūtas zudums, trīce, ģībonis, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), sausums mutē, matu izkrišana, sarkani plankumi uz ādas (purpura), ādas krāsas pārmaiņas, pastiprināta svīšana, fotosensibilizācijas reakcija (ādas izskata izmaiņas) pēc uzturēšanās saulē vai pēc mākslīgā UVA starojuma iedarbības, pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas, muskuļu vai locītavu sāpes, muguras sāpes, urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktī, biežāka urinēšana, nieru darbības traucējumi, impotence, diskomforta sajūta krūtīs vai krūšu piebriešana vīriešiem, sāpes krūškurvī, sāpes, slikta pašsajūta, drudzis, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, palielināts urīnvielas daudzums asinīs, palielināts kreatinīna daudzums asinīs, kritieni.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

apmulsums, psoriāzes pastiprināšanās, augsta bilirubīna koncentrācija serumā, paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, mazāks leikocītu un eritrocītu skaits, zemāks hemoglobīna līmenis, mazāks trombocītu skaits, palielināts cukura daudzums asinīs (hiperglikēmija), augsts kalcija līmenis asinīs (hiperkalciēmija), paaugstināts muskuļu tonuss, nervu traucējumi, kas var izraisīt vājumu, eozinofiliska pneimonija (rets pneimonijas veids), smaganu pietūkums, vēdera pūšanās (gastrīts), ādas dzelte, akūta nieru mazspēja.

Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija var rasties ar AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

zems kālija līmenis asinīs, tuvredzība (miopija), neskaidra redze, sistēmiskas sarkanās vilkēdes (saistaudu slimības veids) pastiprināšanās, ja Jums ir šāda slimība, novirzes EKG, trīce, stīvums, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un trīcēšana, nelīdzsvarota gaita, urīnskābes (viela, kas var izraisīt podagru) daudzuma palielināšanās (sāpošas locītavas, it īpaši pēdās), roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Tricorlix

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un konteinera. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Pēc pirmās atvēršanas Tricorlix jāizlieto 10 dienu laikā (tablešu konteineri, kuros ir 10 apvalkotās tabletes), 30 dienu laikā (tablešu konteineri, kuros ir 30 apvalkotās tabletes) vai 100 dienu laikā (tablešu konteineri, kuros ir 100 apvalkotās tabletes).

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Tricorlix satur

Aktīvās vielas ir perindoprila arginīns, amlodipīns un indapamīds.

Viena Tricorlix 7 mg/5 mg/2,5 mg apvalkotā tablete satur 4,75 mg perindoprila, kas atbilst 7 mg perindoprila arginīna, 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna, un 2,5 mg indapamīda.

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: kalcija karbonāta un cietes savienojums: 90 % kalcija karbonāta, 10 % preželatinizētas kukurūzas cietes, mikrokristāliskā celuloze (E460), kroskarmelozes nātrija sāls (E468), magnija stearāts (E572), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, preželatinizēta ciete.

Tabletes apvalks: glicerīns (E422), hipromeloze 6mPa.s (E464), makrogols 6000, magnija stearāts (E572), titāna dioksīds (E171).

Tricorlix ārējais izskats un iepakojums

Tricorlix ir balta, iegarena apvalkotā tablete, kuras garums ir 11,5 mm, un platums — 6,09 mm, ar iespiedumu vienā pusē.

Tricorlix tabletes ir pieejamas iepakojumos pa 10, 30, 60 (2 tablešu konteineri pa 30), 90 (3 tablešu konteineri pa 30) vai 100 apvalkotajām tabletēm.

10, 30, 60, 90 apvalkoto tablešu konteineru vāciņos ir desikants.

100 apvalkoto tablešu pudelēs skrūvējamajos vāciņos ir desikants.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex

Francija

Ražotājs

Servier (Ireland) Industries Ltd

Gorey Road

Arklow - Co. Wicklow – Īrija

un

Les Laboratoires Servier Industrie

905 route de Saran

45520 Gidy – Francija

un

EGIS Pharmaceuticals PLC

H-9900 Körmend, Mátyás király u.65

Ungārija

un

Anpharm Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A.

03-236 Warszawa, ul. Annopol 6b

Polija

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija

Viacorlix 7 mg/5 mg/2.5 mg, филмирани таблетки

Francija

Tricorlix 7 mg/5 mg/2,5 mg, comprimé pelliculé

Vācija

Viacorind 7 mg/5 mg/2,5 mg Filmtabletten

Itālija

Viacorinda 7 mg/5 mg/2.5 mg compresse rivestite con film

Latvija

Tricorlix 7 mg/5 mg/2.5 mg apvalkotās tabletes

Nīderlande

Tricorlix 7 mg/5 mg/2,5 mg Filmomhulde tabletten

Portugal

Viacorlix 7 mg/5 mg/2.5 mg comprimidos revestidos por película

Rumānija

Viacorlix 7 mg/5 mg/2.5 mg comprimate filmate

Spānija

Viacorlix 7 mg/5 mg/2,5 mg comprimidos recubiertos con película

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ PAGE 2

Version: 03-2019_WS-349

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ

PAGE 1

Version: 03-2019_WS-349

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Tricorlix 7 mg/5 mg/ 2,5 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 4,75 mg perindoprila, kas atbilst 7 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum), un 2,5 mg indapamīda (indapamidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Tricorlix ir balta, iegarena apvalkotā tablete, kuras garums ir 11,5 mm un platums 6,09 mm, ar iespiedumu vienā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Tricorlix indicēts kā aizstājterapija esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar perindoprila/amlodipīna fiksētu devu kombināciju un indapamīdu, lietojot tādās pašās devās.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Viena Tricorlix apvalkotā tablete dienā, ko vēlams lietot no rīta un pirms ēšanas.

Šī fiksētu devu kombinācija nav piemērota terapijas uzsākšanai.

Ja nepieciešams mainīt devas, titrēšana jāveic, katru sastāvdaļu lietojot atsevišķi.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Tricorlix ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min).

Medicīniskā novērošana parasti ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Tricorlix ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)

Gados vecāki pacienti var lietot Tricorlix, ja vien nieru darbības rādītāji ir normāli vai tikai nedaudz pasliktināti. Medicīniskajā novērošanā parasti jāietver regulāra kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšana.


Pediatriskā populācija

Tricorlix drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, AKE inhibitoriem, dihidropiridīna atvasinājumiem, citiem sulfonamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min; skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu);

aknu encefalopātija vai smagi aknu darbības traucējumi;

hipokaliēmija;

angioedēma anamnēzē saistībā ar iepriekš lietotu AKE inhibitoru terapiju;

iedzimta vai idiopātiska angioedēma;

otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);

barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu);

smaga hipotensija;

šoks, arī kardiogēns šoks;

kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., augstas pakāpes aortas stenoze);

hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta;

Tricorlix vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu pacientiem, kam ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²; skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu);

Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu);

ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu);

būtiska abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artēriju stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši brīdinājumi

Fotosensibilizācija

Saistībā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem un tiazīdiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem ir ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā ar Tricorlix rodas fotosensibilizācija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja uzskata, ka nepieciešams atsākt lietošanu, ieteicams aizsargāt saules iedarbībai vai mākslīgajam UVA starojumam pakļautās ķermeņa daļas.

Paaugstināta jutība/ angioedēma

Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā var attīstīties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Tādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc Tricorlix lietošana un jāsāk atbilstoša novērošana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši antihistamīna līdzekļi.

Angioedēmai, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāls iznākums. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un ir aizdomas, ka tā varētu izraisīt elpceļu obstrukciju, steidzami jāsniedz neatliekamā palīdzība. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai pacienta elpceļu caurlaidības uzturēšanu. Pacientam jābūt stingrā mediķu uzraudzībā, līdz panākta pilnīga un ilgtspējīga simptomu izzušana.

Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks Tricorlix lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pacientiem iepriekš nebija bijusi sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Šāda angioedēma diagnosticēta ar vēdera dobuma datortomogrāfijas vai ultraskaņas procedūru palīdzību, vai arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas beigām simptomi izzuda. Ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ar sāpēm vēderā diferenciāldiagnozē jāietver zarnu angioedēma (skat. 4.8 apakšpunktā).

Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot kāmēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā). Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.

Lietošana vienlaicīgi ar mTOR inhibitoriem (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi terapijā saņem mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), var būt palielināts angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus saturošas zāles desensibilizācijas terapijas laikā (piem., ar plēvspārņu indi), ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Tiem pašiem pacientiem no šādām reakcijām ir izdevies izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, taču šādas reakcijas atjaunojās, nejauši atkal lietojot AKE inhibitoru.

Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, novērota neitropēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citām komplikācijām neitropēnija attīstās reti. Tricorlix īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēnu (vaskulāru) slimību, pacientiem, kuri lieto imūnsupresīvu terapiju, un pacientiem, kurus ārstē ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, kā arī pacientiem ar šo komplicējošo faktoru kombināciju, it īpaši nieru darbības traucējumu gadījumā. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja Tricorlix lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu, un pacientiem jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm (piem., iekaisušu kaklu, drudzi).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisošu ārstēšanu uzskata par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbības rādītājus, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ šo zāļu lietošana nav ieteicama.

Grūtniecība

Tricorlix nedrīkst sākt lietot grūtniecības laikā. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt Tricorlix terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar Tricorlix nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Tricorlix ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min; skatīt 4.3. apakšpunktu).

Medicīniskajā novērošanā parasti jābūt ietvertai regulārai kālija līmeņa un kreatinīna noteikšanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērota urīnvielas koncentrācijas palielināšanās asinīs un kreatinīna koncentrācijas palielināšanās serumā, kas pēc terapijas pārtraukšanas parasti ir atgriezeniska. Tā īpaši iespējama pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Dažiem pacientiem ar hipertensiju bez iepriekš zināmiem klīniskiem renovaskulāras slimības simptomiem ir novērota palielināta urīnvielas koncentrācija asinīs un palielināta kreatinīna koncentrācija serumā, kas parasti ir bijusi viegla un pārejoša, īpaši, ja perindoprils lietots vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli. Tas biežāk iespējams pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem.

Amlodipīnu pacientiem ar nieru mazspēju var lietot parastajās devās. Izmaiņas amlodipīna koncentrācijā plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu smagumu. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.

Tiazīds un tam radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir pilnīgi efektīvi vienīgi tad, ja ir normāla vai tikai nedaudz traucēta nieru darbība (kreatinīna koncentrācija plazmā pieaugušam cilvēkam zemāka par 25 mg/l jeb 220 µmol/l). Gados vecākiem cilvēkiem kreatinīna koncentrācijas plazmā vērtība jākoriģē atbilstoši vecumam, ķermeņa masai un dzimumam.

Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tas var izraisīt urīnvielas koncentrācijas asinīs un kreatinīna koncentrācijas plazmā paaugstināšanos. Pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem šāda pārejoša funkcionāla nieru mazspēja nekādas sekas nerada, taču var pastiprināt jau iepriekš bijušu nieru mazspēju.

Nieres transplantācija

Tā kā nav pieredzes, lietojot Tricorlix pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija, ārstēšana ar Tricorlix tādā gadījumā nav ieteicama.

Renovaskulāra hipertensija

Ja ar AKE inhibitoriem ārstē pacientu, kam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artēriju stenoze, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētisku līdzekli var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.

Aknu darbības traucējumi

Ja ir aknu darbības traucējumi, tiazīdu diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju, jo īpaši elektrolītu disbalansa gadījumā. Ja rodas šis traucējums, Tricorlix lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (dažreiz) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms vēl nav izprasts.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna pusperiods un augstākas zemlīknes laukuma (AUC) vērtības.

Pacientiem, kuri lieto Tricorlix un kuriem rodas dzelte, izteikti paaugstināts aknu enzīmu līmenis vai aknu encefalopātija, jāpārtrauc Tricorlix lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniskā novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Pirms ārstēšanas sākuma jāpārbauda nieru darbības rādītāji un kālija līmenis. Medicīniskajā novērošanā jābūt ietvertai regulārai kālija un kreatinīna noteikšanai (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Piesardzība lietošanā

Hipertensīvā krīze

Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.

Tricorlix piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo amlodipīns var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.

Hipotensija un ūdens un nātrija zudums

AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti; lielāka tās rašanās iespējamība ir pacientiem, kam ir bijis šķidruma zudums, piemēram, saistībā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diētu ar ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, vai pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku Tricorlix lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru darbības rādītāji un kālija koncentrācija serumā.

Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai kādu cerebrovaskulāru notikumu.

Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī uz muguras un, ja nepieciešams, viņam intravenozas infūzijas veidā jāievada 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdums. Pārejoša hipotensijas reakcija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, un parasti tās var lietot bez problēmām, tiklīdz pēc cirkulējošā tilpuma atjaunošanas ir paaugstinājies asinsspiediens.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas un ar regulāriem intervāliem pēc tam jānosaka nātrija koncentrācija serumā. Nātrija koncentrācijas plazmā pazemināšanās sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ svarīga ir regulāra monitorēšana, un vēl biežāk tā jāveic gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu). Visi diurētiskie līdzekļi var izraisīt hiponatriēmiju, kam dažkārt var būt ļoti nopietnas sekas. Hiponatriēmija ar hipovolēmiju var izraisīt dehidratāciju un ortostatisku hipotensiju. Vienlaicīgs hlora jonu zudums var novest pie sekundāras kompensējošas metaboliskas alkalozes: sastopamība un ietekme ir neliela.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija

AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi vai kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozes vai hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā.

Rase

Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori izraisa angioedēmu biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.

Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori asinsspiedienu var samazināt mazāk efektīvi nekā pacientiem ar citu ādas krāsu, iespējams, tāpēc, ka pacientiem ar melnu ādas krāsu hipertensijas slimniekiem biežāk sastopama zema renīna koncentrācija organismā.

Klepus

Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.

Ķirurģiskas procedūras/ anestēzija

Pacientiem, kuriem veic apjomīgas ķirurģiskas operācijas, anestēzijai izmantojot hipotensiju izraisošus līdzekļus, perindoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos pēc kompensējošas renīna izdalīšanās. Ārstēšana ar Tricorlix ir jāpāartrauc vienu dienu pirms ķirurģiskas procedūras. Ja rodas hipotensija un tiek uzskatīts, ka tās iemesls ir šis mehānisms, to var koriģēt ar tilpuma atjaunošanu.

Pacienti ar cukura diabētu

Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar Tricorlix rūpīgi jāveic glikēmiskā kontrole, it īpaši hipokaliēmijas klātbūtnē (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Tricorlix kombinācija ar kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Dažiem ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem novērota kālija līmeņa paaugstināšanās serumā. Pie hiperkaliēmijas riska faktoriem pieder nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, interkurenti notikumi, jo īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabolā acidoze un kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktons, eplerenons, triamterēns vai amilorīds, lietojot atsevišķi vai kombinācijā), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana; šāds risks ir arī pacientiem, kas lieto citas zāles, kuras saistītas ar kālija līmeņa paaugstināšanos asinīs (piem., heparīns, ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu, citi AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, acetilsalicilskābe ≥ 3 g/dienā, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu kālija koncentrācijas paaugstināšanos serumā, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu aritmiju, kam dažkārt var būt letāls iznākums. Ja iepriekš minēto līdzekļu lietošanu vienlaicīgi ar Tricorlix uzskata par atbilstošu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hipokaliēmija

Kālija zudums un hipokaliēmija ir nopietnākie riski, kas saistīti ar tiazīdiem un tiazīdiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem. Noteiktās augsta riska populācijās, t. i., gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri neuzņem pilnvērtīgu uzturu, un/vai cilvēkiem, kuri lieto daudzas zāles, pacientiem ar aknu cirozi, kuriem ir tūska un ascīts, pacientiem ar koronāro artēriju slimību un pacientiem, kam ir sirds mazspēja, jānovērš hipokaliēmijas rašanās risks (<3,4 mmol/l). Tādā gadījumā hipokaliēmija palielina uzpirkstītes tipa glikozīdu kardiālo toksicitāti un aritmijas risku.

Riskam pakļauti arī pacienti ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, tādā gadījumā ir faktors, kas veicina smagas aritmijas, jo īpaši torsades de pointes ar iespējami letālu iznākumu, rašanos.

Visās iepriekš minētajās situācijās biežāk jānosaka kālija koncentrācija plazmā. Pirmoreiz kālija koncentrācija plazmā jānosaka pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas sākuma.

Ja konstatē hipokaliēmiju, stāvoklis jākoriģē.

Hiperkalciēmija

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izvadi ar urīnu un izraisīt nelielu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā pieaugumu. Izteiktas hiperkalciēmijas cēlonis var būt iepriekš neatklāta hiperparatireoze.

Pirms epitēlijķermenīšu funkcijas izmeklēšanas ārstēšana jāatceļ.

Urīnskābe

Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt pastiprināta nosliece uz podagras lēkmēm.

Nātrija līmenis

Viena Tricorlix apvalkotā tablete satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, proti, tajā praktiski nav nātrija.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Tricorlix kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.

Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu):

Aliskirēns:

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem — hiperkaliēmijas risks, nieru funkcijas pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Ekstrakorporāla terapija:

Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo pastāv palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3 apakšpunktu). Ja šāda ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.

Sakubitrils/valsartāns:

Tricorlix un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna un AKE vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas. (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu):

Aliskirēns:

Pacientiem, neskaitot pacientus ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem - hiperkaliēmijas, nieru darbības pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risks.

Estramustīns:

Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas risks.

Ko-trimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols):

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds u.c.), kālijs (sāļi):

Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). AKE inhibitorus nedrīkst kombinēt ar vielām, kas izraisa hiperkaliēmiju, izņemot hipokaliēmijas gadījumā.

Minēto līdzekļu lietošana kombinācijā ar Tricorlix nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr šo līdzekļu vienlaicīga lietošana indicēta, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt zemāk.

Litijs

Ir ziņots par litija koncentrācijas serumā atgriezenisku paaugstināšanos un toksicitāti, vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus. Vienlaicīga Tricorlix un litija lietošana nav ieteicama, bet, ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dantrolēns (infūzijās):

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas amlodipīnu (kalcija kanālu blokators) saturošā Tricorlix lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Zāles, kas inducē torsades de pointes:

IA klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds);

III klases antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons, sotalols, defetilīds, ibutilīds);

daži antipsihotiskie līdzekļi:

fenotiazīni (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns);

benzamīdi (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds);

butirofenoni (droperidols, haloperidols);

citi līdzekļi: bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns i/v, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, moksifloksacīns, vinkamīns i/v.

Palielināts ventrikulāras aritmijas, jo īpaši torsades de pointes, risks (riska faktors ir hipokaliēmija).

Jāvēro, vai nav hipoakliēmija, un, ja nepieciešams, pirms šīs kombinācijas lietošanas sākuma jākoriģē stāvoklis. Klīniskais, elektrolītu koncentrācijas plazmā un EKG monitorings.

Jāizmanto vielas, kurām nepiemīt tāds trūkums kā spēja izraisīt torsades de pointes hipokaliēmijas apstākļos.

Citi savienojumi, kuri izraisa hipokaliēmiju: amfotericīns B (ievadot i/v), glikokortikosteroīdi un mineralokortikoīdi (sistēmiski), tetrakozaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi

Palielināts hipokaliēmijas risks (papildu iedarbība).

Kālija koncentrācijas plazmā monitorings un koriģēšana, ja nepieciešams. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījuma, ja vienlaicīgi tiek veikta ārstēšana ar uzpirkstītes preparātiem. Jāizmanto nestimulējošie laksatīvie līdzekļi.

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi):

Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Baklofēns:

Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Jākontrolē asinsspiediens, nieru darbības rādītāji un pēc vajadzības jāpielāgo antihipertensīvo līdzekļu deva.

Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi

Pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, it īpaši tiem pacientiem, kuriem ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus vai palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar Tricorlix.

Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš lietota diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, pirms Tricorlix lietošanas sākuma jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana (tādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli).

Pirmajās Tricorlix terapijas nedēļās jānovēro nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).

Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons, triamterēns, amilorīds):

Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:

Ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas) ar izsviedes frakciju <40% un iepriekšēju ārstēšanu ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.

Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.

Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju asinīs - pirmajā ārstēšanas mēnesī vienu reizi nedēļā, bet pēc tam – vienu reizi mēnesī.

Lai gan racionālas kombinācijas dažiem pacientiem ir lietderīgas, tomēr iespējama hipokaliēmijas un hiperkaliēmijas rašanās, jo īpaši pacientiem ar nieru mazspēju vai cukura diabētu. Jākontrolē kālija koncentrācija plazmā un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāpārskata ārstēšana.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), ieskaitot aspirīnu devā ≥ 3 g/dienā:

Ja AKE inhibitorus un indapamīdu lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem vai neselektīvajiem NSPL), var pavājināties to antihipertensīvā darbība. Tricorlix un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, arī iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī izraisīt palielinātu kālija koncentrāciju serumā, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru darbības rādītāju kontrole pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.

Racekadotrils:

Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Ja tos lieto vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko izmanto akūtas caurejas ārstēšanai), šis risks var būt palielināts.

mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims):

Pacientiem, kuri vienlaicīgi terapijā saņem mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 induktori

Ja vienlaicīgi tiek lietoti zināmi CYP3A4 induktori, var mainīties amlodipīna koncentrācija plazmā. Tāpēc vienlaicīgas lietošanas laikā un pēc tam, it īpaši, ja tiek lietoti spēcīgi CYP3A4 induktori (piem., rifampicīns, divšķautņu asinszāle), jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devu pielāgošana.

CYP3A4 inhibitori:

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un Tricorlix devas pielāgošana.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot.

Uzpirkstītes preparāti

Hipokaliēmija veicina uzpirkstītes toksisko iedarbību.

Jākontrolē kālija koncentrācija serumā un EKG un, ja nepieciešams, jāpielāgo ārstēšana.

Allopurinols:

Vienlaicīga ārstēšana ar indapamīdu var palielināt hipersensivitātes reakciju biežumu.

Vienlaicīga lietošanas lietošanas gadījumā nepieciešama zināma piesardzība

Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori), vazodilatatori, imipramīnam līdzīgie antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi

Šādu zāļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt Tricorlix asinsspiedienu pazeminošo iedarbību un palielināt ortostatiskas hipotensijas risku (papildus iedarbība).

Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tāpēc tā jāvērtē piesardzīgi.

Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)

Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīna ietekmē.

Metformīns

Palielināts metformīna ierosinātas laktātacidozes risks, ko rada funkcionālas nieru mazspējas, kas saistīta ar diurētiskajiem līdzekļiem un it īpaši ar cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, iespējamība. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna koncentrācija plazmā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm — 12 mg/l (110 μmol/l).

Tricikliskie antidepresanti/Antipsihptiskie līdzekļi/ Anestēzijas līdzekļi

Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar Tricorlix var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu 4.4.).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt Tricorlix antihipertensīvo efektu.

Kortikosteroīdi, tetrakozaktīds

Antihipertensīvās darbības samazinājums (ūdens un sāļu aizture kortikosteroīdu dēļ).

Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns)

Pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori:

mTOR inhibitori, tādi kā sirolims, temsirolims un everolims, ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi ar TOR inhibitoriem, amlodipīns var pastiprināt mTOR iedarbību.

Amifostīns

Var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo iedarbību.

Zelta preparāti

Pacientiem, kuri saņem terapiju ar injicējamu zelta preparātu (aurotiomaleāta nātrija sāls) vienlaicīgi ar AKE inhibitora terapiju, arī perindoprilu, retos gadījumos novērotas nitritoīdās reakcijas (simptomi ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās.

Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.

Kalcijs (sāļi)

Hiperkalciēmijas risks, kura cēlonis ir samazināta kalcija izvade ar urīnu.

Takrolims

Arī tad, ja nav vērojams ūdens vai nātrija zudums, lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, pastāv palielinātas takrolima koncentrācijas asinīs risks, un, lietojot vienlaicīgi ar indapamīdu, pastāv palielinātas kreatinīna koncentrācijas plazmā risks bez jebkādām ciklosporīna līmeņa izmaiņām asinsritē.

Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri lieto Tricorlix, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.

Ciklosporīns

Arī tad, ja nav vērojams ūdens vai nātrija zudums, lietojot vienlaicīgi ar indapamīdu, pastāv kreatinīna koncentrācijas plazmā paaugstināšanās risks, nemainoties ciklosporīna daudzumam asinsritē.

Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0% - 40%). Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.

Greipfrūti

Tā kā dažiem pacientiem var būt palielināta amlodipīna biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošā iedarbība, nav ieteicama Tricorlix lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Šī kombinētā preparāta sastāvā esošo atsevišķo komponentu efekti grūtniecības un krūts barošanas laikā:

Pirmajā grūtniecības trimestrī Tricorlix lietošana nav ieteicama. Tricorlix lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.

Tricorlix ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā. Lēmumu par krūts barošanas pārtraukšanu vai Tricorlix terapijas pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot šīs terapijas nozīmību mātei.

Grūtniecība

Saistībā ar perindoprilu

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie dati par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī nebija pārliecinoši, taču nelielu riska pieaugumu izslēgt nevar. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots.Tiklīdz ir konstatēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija; skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfiskus izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar indapamīdu

Nav vai ir ierobežots daudzums datu (mazāk par 300 grūtniecībām) par indapamaīda lietošanu grūtniecības laikā. Ilgstoša tiazīdu lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra išēmija un augšanas aizture. Turklāt retos gadījumos pēc zāļu lietošanas neilgi pirms dzemdībām ir ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Tricorlix ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā.

Saistībā ar perindoprilu

Tā kā informācija par perindoprila lietošanu krūts barošanas laikā nav pieejama, perindoprila lietošana šajā laikā nav ieteicama, un alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu krūts barošanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Saistībā ar amlodipīnu

Amlodipīns izdalās cilvēka pienā. Tiek lēsts, ka zīdainis saņem tādu daļu no mātei lietotās devas, kas atbilst 3–7% starpkvartiļu diapazonam, maksimāli — 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Saistībā ar indapamīdu

Informācija par indapamīda/metabolītu izdalīšanos mātes pienā ir ierobežota. Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīdu atvasinājumiem un hipokaliēmija. Risku jaundzimušajiem/ zīdaiņiem nevar izslēgt.

Indapamīds ir tuvi radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kuri, lietojot zīdīšanas periodā, ir saistīti ar piena daudzuma samazināšanos vai pat laktācijas nomākumu.

Fertilitāte

Kopēji perindoprilam un indapamīdam

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi neuzrādīja ietekmi uz fertilitāti žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav paredzama.

Saistībā ar amlodipīnu

Ir ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par Tricorlix ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Perindoprils, amlodipīns un indapamīds maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem ir reibonis, galvassāpes, nespēks vai slikta dūša, iespējami reakcijas spējas traucējumi.

Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Īpaša piesardzība ar Tricorlix ir ieteicama ārstēšanas sākumā.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežākās ziņotās blakusparādības, lietojot perindoprilu, amlodipīnu un indapamīdu atsevišķu preparātu veidā, ir šādas: tūska, reibonis, galvassāpes, parestēzija, miegainība, garšas sajūtas traucējumi, redzes pasliktināšanās, diplopija, troksnis ausīs, vertigo, sirdsklauves, pietvīkums, hipotensija (un ar hipotensiju saistīti efekti), klepus, elpas trūkums, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, slikta dūša, dispepsija, vemšana), vēdera izejas izmaiņas, nieze, izsitumi, makulopapulāri izsitumi, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums (potīšu pietūkums), astēnija un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums tabulā

Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības novērotas, atsevišķi lietojot perindoprilu, amlodipīnu vai indapamīdu, un tās sakārtotas atbilstoši MedDRA klasifikācijai, ņemot vērā orgānu sistēmas un biežuma kategoriju:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Perindoprils

Amlodipīns

Indapamīds

Infekcijas un infestācijas

Rinīts

Ļoti reti

Retāk

-

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofilija

Retāk*

-

-

Agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

Ļoti reti

Aplastiskā anēmija

-

-

Ļoti reti

Pancitopēnija

Ļoti reti

-

-

Leikopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Hemolītiskā anēmija

Ļoti reti

-

Ļoti reti

Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

-

Ļoti reti

Bieži

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Retāk*

-

-

Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk*

-

-

Hiponatriēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk*

-

Nav zināmi

Hiperglikēmija

-

Ļoti reti

Nav zināmi

Hiperkalciēmija

-

-

Ļoti reti

Kālija zudums ar hipokaliēmiju, kas ir īpaši nopietni augsta riska populācijās (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

-

Nav zināmi

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

-

Retāk

-

Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksmes sajūta)

Retāk

Retāk

-

Depresija

-

Retāk

-

Miega traucējumi

Retāk

-

-

Apmulsuma stāvoklis

Ļoti reti

Reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis (īpaši ārstēšanas sākumā)

Bieži

Bieži

-

Galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā)

Bieži

Bieži

Reti

Parestēzija

Bieži

Retāk

Reti

Miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā)

Retāk*

Bieži

-

Hipoestēzija

-

Retāk

-

Disgeizija (garšas sajūtas traucējumi)

Bieži

Retāk

-

Trīce

-

Retāk

-

Ģībonis

Retāk*

Retāk

Nav zināmi

Hipertonija

-

Ļoti reti

-

Perifēriska neiropātija

-

Ļoti reti

-

Insults, iespējams, sekundārs pēc pārmērīgas hipotensijas augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidālais sindroms)

-

Nav zināmi

-

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Bieži

Bieži

Nav zināmi

Diplopija

-

Bieži

-

Miopija

-

-

Nav zināmi

Redzes miglošanās

-

-

Nav zināmi

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Bieži

Retāk

-

Vertigo

Bieži

-

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Retāk*

Bieži

-

Tahikardija

Retāk*

-

-

Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un priekškambaru fibrilāciju)

Ļoti reti

Retāk

Ļoti reti

Miokarda infarkts, iespējams, sekundārs pēc pārmērīgas hipotensijas augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

-

Torsade de pointes (iespējams, ar letālu iznākumu) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

-

-

Nav zināmi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

-

Bieži

-

Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme; skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Vaskulīts

Retāk*

Ļoti reti

-

Reino sindroms

Nav zināmi

-

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Klepus

Bieži

Retāk

-

Elpas trūkums

Bieži

Bieži

-

Bronhospazma

Retāk

-

-

Eozinofiliska pneimonija

Ļoti reti

-

-

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Bieži

-

Aizcietējums

Bieži

Bieži

Reti

Caureja

Bieži

Bieži

-

Dispepsija

Bieži

Bieži

-

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Reti

Vemšana

Bieži

Retāk

Retāk

Sausuma sajūta mutē

Retāk

Retāk

Reti

Vēdera izejas izmaiņas

-

Bieži

-

Smaganu hiperplāzija

-

Ļoti reti

-

Pankreatīts

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Gastrīts

-

Ļoti reti

-

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts - citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ļoti reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Dzelte

-

Ļoti reti

-

Aknu darbības traucējumi

-

-

Ļoti reti

Aknu mazspējas gadījumā iespējams aknu encefalopātijas sākums (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

-

-

Nav zināmi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze

Bieži

Retāk

-

Izsitumi

Bieži

Retāk

-

Ekzantēma

-

Retāk

-

Makulopapulāri izsitumi

-

-

Bieži

Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Retāk

Ļoti reti

Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Ļoti reti

Ļoti reti

Alopēcija

-

Retāk

-

Purpura

-

Retāk

Retāk

Ādas krāsas pārmaiņas

-

Retāk

-

Hiperhidroze

Retāk

Retāk

-

Fotosensibilizācijas reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk*

Ļoti reti

Nav zināmi

Pemfigoīds

Retāk*

-

-

Psoriāzes paasinājums

Reti

-

-

Erythema multiforme

Ļoti reti

Ļoti reti

-

Stīvensa-Džonsona sindroms

-

Ļoti reti

Ļoti reti

Eksfoliatīvais dermatīts

-

Ļoti reti

-

Toksiska epidermāla nekrolīze

-

Nav zināmi

Ļoti reti

Kvinkes tūska

-

Ļoti reti

-

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas

Bieži

Bieži

-

Locītavu pietūkums (potīšu pietūkums)

-

Bieži

-

Artralģija

Retāk*

Retāk

-

Mialģija

Retāk*

Retāk

-

Muguras sāpes

-

Retāk

-

Iespējams jau esošas akūtas diseminētās sarkanās vilkēdes paasinājums

-

-

Nav zināmi

Nieru un urīnizvadsistēmas darbības traucējumi

Urinēšanas traucējumi

-

Retāk

-

Niktūrija

-

Retāk

-

Pollakiūrija

-

Retāk

-

Akūta nieru mazspēja

Ļoti reti

-

-

Nieru mazspēja

Retāk

-

Ļoti reti

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektilā disfunkcija

Retāk

Retāk

-

Ginekomastija

-

Retāk

-

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Bieži

-

Nespēks

-

Bieži

Reti

Tūska

-

Ļoti bieži

-

Perifēriska tūska

Retāk*

-

-

Sāpes krūškurvī

Retāk*

Retāk

-

Sāpes

-

Retāk

-

Savārgums

Retāk*

Retāk

-

Drudzis

Retāk*

-

-

Izmeklējumi

Ķermeņa masas palielināšanās

-

Retāk

-

Ķermeņa masas samazināšanās

-

Retāk

-

Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs

Retāk*

-

-

Palielināta kreatinīna koncentrācija asinīs

Retāk*

-

-

Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs

Reti

-

-

Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un hematokrīta vērtība (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

-

-

Nav zināmi

Paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs

-

-

Nav zināmi

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Kritieni

Retāk*

-

-

* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem

Ir ziņots par antidiurētiskā (ADH) hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.

Ziņošana par iespējamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieredzes ar Tricorlix pārdozēšanu.

Perindoprils

Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti.

Simptomi:

Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var būt hipotensija, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, nemiers un klepus.

Ārstēšana:

Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir fizioloģiskā nātrija hlorīda šķīduma intravenoza infūzija. Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda šoka pozīcijā. Ja iespējams, var apsvērt arī terapiju ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Perindoprilu no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja ir bradikardija, kas nereaģē uz terapiju, indicēta elektrokardiostimulatora lietošana. Pastāvīgi jākontrolē dzīvībai svarīgie rādītāji, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija serumā.

Amlodipīns

Pieredze saistībā ar tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamie dati ļauj domāt, ka masīva pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot to, kad rezultātā bijis letāls iznākums.

Ārstēšana

Klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ prasa aktīvu kardiovaskulārās sistēmas uzturēšanu, ietverot biežu sirdsdarbības un elpošanas funkcijas monitoringu, ekstremitāšu pacelšanu un uzmanību cirkulējošajam šķidruma daudzumam un izvadītā urīna daudzumam.

Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.

Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.

Indapamīds

Simptomi

Konstatēts, ka indapamīdam līdz pat 40 mg devai, t .i., 16 reizes pārsniedzot terapeitisko devu, toksicitāte nepiemīt.

Akūtas saindēšanās pazīmes galvenokārt ir ūdens/ elektrolītu līdzsvara traucējumi (hiponatriēmija, hipokaliēmija). Klīniski iespējama slikta dūša, vemšana, hipotensija, krampji, vertigo, miegainība, apmulsums, poliūrija vai oligūrija, līdz pat anūrijai (hipovolēmijas dēļ).

Ārstēšana

Sākotnējie pasākumi ietver ātru uzņemtās(-o) vielas(-u) izvadi, veicot kuņģa skalošanu un/vai lietojot aktivēto ogli, kam seko normāla ūdens/ elektrolītu līdzsvara atjaunošana specializētā centrā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, AKE inhibitori, citas kombinācijas, perindoprils, amlodipīns un indapamīds, ATĶ kods: C09BX01.

Tricorlix ir trīs antihipertensīvu sastāvdaļu kombinācija ar savstarpēji papildinošu mehānismu, lai kontrolētu asinsspiedienu pacientiem ar hipertensiju. Perindoprila arginīna sāls ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors, amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors, un indapamīds ir hlorsulfamila grupas diurētiskais līdzeklis.

Tricorlix farmakoloģiskās īpašības nosaka katras atsevišķās sastāvdaļas īpašības. Šādai vielu kombinācijai piemīt sinerģiska antihipertensīvā darbība.

Darbības mehānisms

Perindoprils:

Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš angiotensīnā II (angiontensīnu konvertējošais enzīms, AKE). Šis konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas veic gan angiotensīna I konversiju par angiontenzīnu II, kas sašaurina asinsvadus, gan izraisa bradikinīna, kas paplašina asinsvadus, noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibīcijas rezultātā plazmā pazeminās angiotensīna II koncentrācija, kas izraisa palielinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot negatīvo renīna atbrīvošanās atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošās un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi tiek aktivizēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).

Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta perindoprilāta starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.

Amlodipīns:

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un nomāc kalcija jona plūsmu cauri membrānai sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā.

Indapamīds

Indapamīds ir ne-tiazīdu sulfonamīds ar indola gredzenu, un tas pieder diurētisko līdzekļu grupai. Devā 2,5 mg dienā indapamīdam piemīt ilgstoša antihipertensīvā darbība cilvēkiem ar hipertensiju.

Farmakodinamiskā darbība

Perindoprils:

Perindoprils ir iedarbīgs jebkādas pakāpes hipertensijas gadījumā: ja ir viegla, vidēji smaga vai smaga hipertensija. Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā.

Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vismaz 24 stundas.

Pēc 24 stundām joprojām novēro izteiktu angiotensīnu konvertējošā enzīma blokādi, proti, aptuveni 80 % apmērā.

Pacientiem, kam novēro atbildes reakciju, asinsspiediens normalizējas pēc viena mēneša, un efekts saglabājas bez tahiflaksijas.

Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “rikošeta” efektu attiecībā uz hipertensiju.

Perindoprilam piemīt vazodilatējošas īpašības, un tas atjauno maģistrālo artēriju elastību, koriģē histomorfoloģiskas pārmaiņas pretestības artērijās un mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Ja vajadzīgs, tiazīdu diurētiskā līdzekļa pievienošana nodrošina sinerģisku darbību.

Kombinējot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru ar tiazīdu diurētisko līdzekli, tiek samazināts hipokaliēmijas risks, kas saistīts ar diurētisko līdzekļu monoterapiju.

Amlodipīns:

Amlodipīna antihipertensīvo darbību nodrošina tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnīgi noskaidrots, taču tas mazina kopējo išēmisko slogu šādi:

Amlodipīns paplašina perifēriskās arteriolas un tā mazina kopējo perifērisko pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirds darbojas. Tā kā sirdsdarbības ātrums nemainās, šī sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu un skābekļa patēriņu miokardā.

Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno sirds vainagartēriju un arteriolu dilatāciju gan normālās, gan išēmiskās miokarda zonās. Šī dilatācija pastiprina skābekļa piegādi miokardam pacientiem ar koronārās artērijas spazmu (Princmetala jeb varianto stenokardiju).

Pacientiem ar hipertensiju lietošana vienreiz dienā nodrošina klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazeminājumu gan guļus, gan stāvus pozīcijā 24 stundu garumā. Lēnā darbības sākuma dēļ amlodipīna lietošanai nav raksturīga akūta hipotensija.

Amlodipīns nav saistīts ne ar kādu nevēlamu metabolo ietekmi vai plazmas lipīdu pārmaiņām, un tas ir piemērots lietošanai pacientiem ar astmu, diabētu vai podagru.

Indapamīds

Monoterapijā lietotam indapamīdam piemīt antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir 24 stundas. Tā bija vērojama devās, kad bija viegla diurētiskā iedarbība.

Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un arteriolu un kopējās perifērās pretestības samazināšanos.

Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Tiazīdam un tam radniecīgajiem diurētiskajiem līdzekļiem pēc noteiktas devas piemīt terapeitiskās iedarbības plato, bet blakusparādības turpina palielināties. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.

Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:

neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdus, ZBL holesterīna un ABL holesterīnu;

neietekmē ogļhidrātu metabolismu — arī ne tādiem pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar diabētu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Perindoprils/ amlodipīns:

ASCOT-BPLA pētījums bija veidots ar mērķi salīdzināt 2 antihipertensīvās terapijas stratēģijas (amlodipīns ± perindoprils vs. atenolols ± bendroflumetiazīds) koronāro notikumu profilaksē 19 257 pacientiem ar hipertensiju, bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuriem bija vismaz 3 citi KV riska faktori.

Primārais mērķa kritērijs bija kombinēts un ietvēra neletālu miokarda infarktu un koronāro sirds slimību ar letālu iznākumu. Šis pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts, jo amlodipīna grupā salīdzinājumā ar atenolola grupu bija vērojams būtisks mirstības samazinājums.

Amlodipīna ± perindoprila shēma efektīvāk nekā shēma uz atenolola bāzes pazemināja brahiālo asinsspiedienu: vidējā sistoliskā asinsspiediena atšķirība pētījuma laikā bija 2,7 mmHg (p<0,0001), bet vidējā diastoliskā asinsspiediena atšķirība pētījuma laikā bija 1,9 mmHg (p<0,0001). Salīdzinājumā ar atenolola terapiju, amlodipīns ± perindoprils samazināja neletāla miokarda infarkta (MI) + letālas koronārās sirds slimības risku par 10% vai par 13%, ja ietvēra arī klusu MI (p=0,04); koronāru notikumu risku — par 13% (p=0,007); kardiovaskulāru notikumu un revaskularizācijas procedūru risku — par 16% 23 (p<0,0001); mirstības jebkāda cēloņa dēļ risku — par 11% (p=0,02); kardiovaskulāras mirstības risku — par 24% (p=0,001); letāla un neletāla insulta risku — par 23% (p=0,0003); cukura diabēta rašanās risku — par 30% (p<0,0001); nieru darbības traucējumu rašanās risku — par 15% (p=0,02); letālas un neletālas sirds mazspējas risku — par 16% (NS).

Sešus mēnešus ilgā daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 1774 pacienti ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu 3,5 mg devā/amlodipīnu 2,5 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg, 14 mg/10 mg un pēc tam līdz 14 mg/10 mg, kombinācijā ar indapamīdu devā 1,5 mg, vai valsartāna-amlodipīna shēmu (valsartāns 80 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 160 mg, valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/5 mg un pēc tam līdz valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/10 mg).

Pēc trīs mēnešiem perindoprila/amlodipīna shēmas lietotājiem bija konstatējams klīniski un statistiski nozīmīgs sistoliskā asinsspiediena (SAS)/ diastoliskā asinsspiediena (DAS) vidējais pazeminājums (25,9/16,9 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna shēmu (23,6/15,5 mmHg; visiem salīdzinājumiem p<0,001).

Asinsspiediena kontrole tika panākta 56,4 % pacientu, kuriem lietoja perindoprila/amlodipīna shēmu, un 49,0 % pacientu, kuriem lietoja valsartāna-amlodipina shēmu ārstēto pacientu (p=0,002), un tādu pacientu, kam bija vērojama atbildes reakcija, īpatsvars bija attiecīgi 87,4 % un 81,6 % (p<0,001).

Perindoprila/amlodipīna shēmas pārākums salīdzinājumā ar valsartāna-amlodipīna shēmu, vērtējot asinsspiediena pazemināšanos un tādu pacientu īpatsvaru, kam bija atbildes reakcija, bija vērojams no pirmā mēneša un saglabājās visās vizītēs līdz sešu mēnešu laikā.

Šie rezultāti tika apstiprināti 24 stundas ilgā automatizētā asinsspiediena monitorēšanā (AASM), ko veica 1029 pacientiem. Pēc 3 mēnešiem un 6 mēnešiem vidējā SAS un DAS pazeminājums 24 stundu periodā bija izteiktāks, lietojot perindoprila/amlodipīna shēmu attiecīgi 15,5/9,4 mmHg un 17/10,4 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna shēmu (attiecīgi 12,7/8,0 mmHg un 14,7/9,2 mmHg, p≤0,001).

Astoņus mēnešus ilgā nemaskētā papildus pētījumā, kurā piedalījās 1554 pacienti, perindoprila/amlodipīna drošuma profils izrādījās atbilstošs perindoprila un amlodipīna drošuma profilam.

Deviņus mēnešus ilgā daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 3270 pacienti ar vieglu līdz smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu/ amlodipīnu devā 3,5 mg/2,5 mg, ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg, 14 mg/5 mg un pēc tam 14 mg/10 mg, vai irbesartāna-hidrohlortiazīda shēmu (irbesartāns 150 mg devā, tas irbesartāns/hidrohlortiazīds 150 mg/12,5 mg, 300 mg/12,5 mg un 300 mg/25 mg devā).

Tādu pacientu īpatsvars, kam asinsspiediens tika statistiski nozīmīgi kontrolēts, palielinājās ar katru perindoprila/amlodipīna terapijas devu un katrā novērtēšanas posmā (p<0,001 līdz 3 mēnešiem un p≤0,003 līdz 6 mēnešiem).

Pēc 6 ārstēšanas mēnešiem vidējais asinsspiediena pazeminājums perindoprila/ amlodipīna grupā (22,0/10,1 mmHg) un irbesartāna-hidrohlortiazīda grupā (22,5/9,6 mmHg) bija līdzīgs, vērtējot gan SAS (p=0,116), gan DAS (p=0,050).

Biežākās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija reibonis, klepus un tūska.

Klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības atbilda paredzamajām blakusparādībām, ņemot vērā sastāvdaļu perdindoprila un amlodipīna drošuma profilu.

Perindoprils/ indapamīds:

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā un aktīvi kontrolētajā pētījumā PICXEL ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.

Pētījumā PICXEL pacientiem ar hipertensiju, kam bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un >100 g/m2 sievietēm), pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai vienu gadu reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/ 0,625 mg indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas deva tika pielāgota līdz 8 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34 % pacientu (salīdzinājumam — 20 % pacientu ar 10 mg enalaprila).

Ārstēšanas beigās visā randomizēto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (–1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95 % TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).

Labāku ietekmi uz KKMI atstāja perindoprila/ indapamīda devas, kas bija augstākas par perindoprila/ indapamīda 2,5 mg/0,625 mg un perindoprila/indapamīda 5 mg/1,25 mg apstiprinātajām devām.

Attiecībā uz asinsspiedienu aplēstā vidējā atšķirība starp grupām randomizēto pacientu populācijā sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95 % TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam — –2,3 mmHg (95 % TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/ indapamīda grupai.

Pētījums ADVANCE bija daudzcentru, starptautisks, randomizēts, 2x2 faktoriāls pētījums, kura mērķis bija noteikt asinsspiediena pazemināšanas ieguvumu no perindoprila/ indapamīda kombinācijas salīdzinājumā ar placebo, lietojot tos papildus standarta terapijai (dubultmaskēts salīdzinājums) un gliklazīda MR intensīvai glikozes kontrolei (HbA1c mērķa vērtība 6,5 % vai mazāka) salīdzinājumā ar standarta glikozes kontroli (PROBE [Prospective Randomised Open study with Blinded Evaluation] dizains) saistībā ar būtiskiem makrovaskulāriem un mikrovaskulāriem notikumiem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

Primārais kombinētais mērķa kritērijs bija makrovaskulāri notikumi (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults) un mikrovaskulāri notikumi (radusies vai pastiprinājusies nefropātija vai acu slimība).

Kopumā pētījumā piedalījās 11 140 pacienti ar 2. tipa diabētu (vidējie rādītāji: vecums 66 gadi, ĶMI 28 kg/m2, diabēta ilgums 8 gadi, HbA1c 7,5 % un SAS/DAS 145/81 mmHg). 83 % no tiem bija hipertensija, un 32 % un 10 % bija attiecīgi makro- vai mikrovaskulāra slimība, un 27 % bija mikroalbuminūrija. Vienlaikus lietotās zāles bija, piemēram, asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi (75 %), lipīdu koncentrāciju pazeminoši līdzekļi (35 %; galvenokārt statīni — 28 %), aspirīns vai citi antiagreganti (47 %).

Pēc 6 nedēļu sākumposma, kura laikā nemaskētā veidā tika lietota perindoprila/ indapamīda kombinācija un ierastā terapija glikozes koncentrācijas pazemināšanai, pacienti tika randomizēti, lai lietotu placebo (n=5571) vai perindoprila/ indapamīda kombināciju (n=5569).

Pēc novērošanas vidēji 4,3 gadu garumā ārstēšana ar perindoprilu/ indapamīdu bija būtiski, proti, par 9 %, mazinājusi primārā mērķa kritērija risku (95 % TI [0,828; 0,996], p=0,041).

Tādu ieguvumu noteica būtiski, proti, par 14 %, samazināts relatīvais kopējās mirstības risks (95 % TI [0,75; 0,98], p=0,025), par 18 % samazināts kardiovaskulārsas nāves risks (95 % TI [0,68; 0,98], p=0,027) un par 21 % samazināts kopējais renālu notikumu risks (95 % TI [0,74; 0,86], p<0,001) perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu.

Interesējošajā hipertensijas pacientu apakšgrupā būtisku makrovaskulāru un mikrovaskulāru notikumu kombinētā relatīvā riska samazinājums perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija 9 % (95 % TI [0,82; 1,00], p=0,052).

Tādu ieguvumu noteica būtiski, proti, par 16 %, samazināts relatīvais kopējās mirstības risks (95 % TI [0,73; 0,97], p=0,019), par 20 % samazināts kardiovaskulāras nāves risks (95 % TI [0,66; 0,97], p=0,023) un par 20 % samazināts kopējais renālu notikumu risks (95 % TI [0,73; 0,87], p<0,001) perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu.

Asinsspiedienu pazeminošās iejaukšanās radītais ieguvums bija neatkarīgs no ieguvuma, kādu novēroja ar intensīvo glikozes kontroli.

Amlodipīns:

Tika veikts randomizēts, dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT), un tajā tika salīdzinātas jaunāku zāļu terapijas: amlodipīns devā 2,5–10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils devā 10–40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās līnijas terapija ar tiazīdu diurētisko līdzekli hlortalidonu devā 12,5–25 mg dienā vieglas līdz vidēji smagas hipertensijas ārstēšanai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 pacienti ar hipertensiju 55 gadu vecumā vai vecāki, un viņus novēroja vidēji 4,9 gadu garumā. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, ieskaitot iepriekš bijušu miokarda infarktu vai insultu (>6 mēnešus pirms iesaistīšanas pētījumā) vai dokumentētu citu aterosklerotisku KVS (kopumā 51,5 %), 2. tipa diabētu (36,1 %), ABL-H <35 mg/dl (11,6 %), kreisā kambara hipertrofiju, kas diagnosticēta, veicot elektrokardiogrammu vai ehokardiogrāfiju (20,9 %), smēķēšanu (21,9 %).

Primārais kombinētais mērķa kritērijs bija letāla KSS vai neletāls miokarda infarkts. Būtiskas primārā mērķa kritērija atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,98 (95 % TI (0,90–1,07) p=0,65. Vērtējot sekundāros mērķa kritērijus, sirds mazspējas (kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponents) sastopamība amlodipīna grupā bija būtiski lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2 % pret 7,7 %, RR 1,38, 95 % TI 1,25–1,52, p<0,001). Tomēr, vērtējot visu cēloņu radītu mirstību, būtiskas atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,96, (95 % TI [0,89–1,02], p=0,20).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde — klīnisko pētījumu dati:

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) ir pētīta AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora vienlaicīga lietošana.

Pētījumā ONTARGET piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa diabēts un kuriem bija pierādīti mērķa orgānu bojājumi. Pētījumā VA NEPHRON-D piedalījās pacienti ar 2. tipa diabētu un diabētisko nefropātiju.

Šajos pētījumos nav konstatēta būtiska labvēlīga ietekme uz nieru un/vai kardiovaskulārajiem iznākumiem un mirstību, bet tajos salīdzinājumā ar monoterapiju novērots palielināts hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risks. Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šādi rezultāti ir būtiski arī attiecībā uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisko nefropātiju.

Pētījuma ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) dizains bija tāds, lai pārbaudītu ietekmi, kādu rada aliskirēna pievienošana standarta terapijai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai abām šīm slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi, jo bija palielināts nevēlama iznākuma risks. Aliskirēna grupā skaitliski biežāk nekā placebo grupā novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā biežāk nekā placebo grupā novēroja nevēlamās blakusparādības un noteiktas smagas nevēlamās blakusparādības (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru disfunkcija).

Pediatriskā populācija:

Dati par Tricorlix lietošanu bērniem nav pieejami.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par šo fiksētu devu kombināciju hipertensijas ārstēšanai visās pediatriskās populācijas apakškopās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Tricorlix

Lietojot perindoprila/ amlodipīina un indapamīda kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.

Perindoprils

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas perindoprils uzsūcas ātri, un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.

Perindoprils ir priekšzāles. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.

Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila arginīns jālieto perorāli tikai vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.

Ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.

Izkliede

Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20 % apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.

Eliminācija

Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.

Amlodipīns

Uzsūkšanās, izkliede, piesaistīšanās pie plazmas proteīniem

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6‑12 stundas pēc devas lietošanas. Aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinīs esošā amlodipīna ir piesaistīti pie plazmas proteīniem.

Uzturs amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/ eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35‑50 stundas, kas atbilst zāļu lietošanai vienu reizi dienā. Amlodipīns plaši tiek metabolizēts aknās līdz neaktīviem metabolītiem, bet 10 % neizmainīta amlodipīna un 60 % metabolītu tiek izvadīti kopā ar urīnu.

Indapamīds

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1 līdz 2 stundām.

Izkliede

Indapamīds ir koncentrēts eritrocītos, un 79% ir saistījušies ar plazmas olbaltumvielām un eritrocītiem. Ņemot vērā tā izteikto šķīdību lipīdos, tas tiek uzņemts asinsvadu gludajā muskulatūrā asinsvadu sieniņās.

Metabolisms un eliminācija

70% no vienreizējas perorālas devas tiek eliminēta caur nierēm, bet 23% — caur kuņģa-zarnu traktu. Indapamīds tiek izteikti metabolizēts, un nemainītā veidā 48 stundu laikā pēc tā lietošanas tiek izvadīti tikai 7%. Indapamīda eliminācijas pusperiods (β fāze) ir aptuveni 15–18 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (<18 gadi)

Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem un jauniem pacientiem laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu.

Gados vecākiem cilvēkiem šo zāļu lietošana jāsāk piesardzīgi, ņemot vērā nieru darbības rādītājus.

Gados vecākiem cilvēkiem ir samazināta perindoprilāta eliminācija. Jākontrolē nieru darbības rādītāji. Tāpēc parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktu).

Ir pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu nepietiekamību ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā ir ilgāks eliminācijas pusperiods un aptuveni par 40–60 % lielāks zemlīknes laukums (AUC).

pacientiem ar cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: sākotnējā savienojuma aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Perindoprils:

Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, radot atgriezenisku bojājumu.

Mutagenitāte in vitro un in vivo pētījumos nav novērota.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) pierādīja, ka nav embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmju. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiontenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, augstāka peri- un postnatālā mirstība. Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogēns efekts netika novērots. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.

Amlodipīns:

Reproduktīvā toksicitāte:

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti:

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz fertilitāti. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Kanceroģenēze, mutaģenēze:

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Indapamīds:

Indapamīdam pārbaudēs nav konstatētas mutagēnas vai kancerogēnas īpašības.

Ar lielākajām dažādu sugu dzīvniekiem perorāli lietotajām devām (40 līdz 8000 reižu pārsniedzot terapeitisko devu) ir novērota indapamīda diurētisko īpašību pastiprināšanās. Nozīmīgākie saindēšanās simptomi akūtas toksicitātes pētījumos ar intravenozi vai intraperitoneāli ievadītu indapamīdu bija saistīti ar indapamīda farmakoloģisko darbību, proti, tie bija bradipnoja un perifēra vazodilatācija.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes.

Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Kalcija karbonāta un cietes savienojums: 90 % kalcija karbonāta, 10 % preželatinizētas kukurūzas cietes

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)

Magnija stearāts (E572)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Preželatinizēta ciete

Tabletes apvalks:

Glicerīns (E422)

Hipromeloze 6 mPa.s (E464)

Makrogols 6000

Magnija stearāts (E572)

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Tablešu konteiners, kurā ir 10 apvalkotas tabletes: pēc pirmās atvēršanas Tricorlix jāizlieto 10 dienu laikā.

Tablešu konteiners, kurā ir 30 apvalkotas tabletes: pēc pirmās atvēršanas Tricorlix jāizlieto 30 dienu laikā.

Pudele ar 100 apvalkotajām tabletēm: pēc pirmās atvēršanas Tricorlix jāizlieto 100 dienu laikā.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

10, 30, 60 vai 90 apvalkotās tabletes polipropilēna konteinerā ar zema blīvuma polietilēna plūsmas ierobežotāju un vāciņu, kurā ietverts desikants.

100 apvalkotās tabletes augsta blīvuma polietilēna pudelē ar skrūvējamu polipropilēna vāciņu, kas ietver desikantu.

Kastīte ar 1 tablešu konteineru, kurā ir 10 apvalkotās tabletes.

Kastīte ar 1 tablešu konteineru, kurā ir 30 apvalkotās tabletes.

Kastīte ar 2 tablešu konteineriem, kuros ir pa 30 apvalkotajām tabletēm.

Kastīte ar 3 tablešu konteineriem, kuros ir pa 30 apvalkotajām tabletēm.

Kastīte ar 1 pudeli, kurā ir 100 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex – Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

18-0074

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2018. gada 17. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ PAGE 21

Version: 03-2019_WS-349

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ PAGE 1

Version: 03-2019_WS-349