Atordapin

Apvalkotā tablete

Atordapin 10 mg + 10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N10
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Amlodipinum Atorvastatinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

13-0059-01

Zāļu reģistrācijas numurs

13-0059

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-APR-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg + 10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Amlodipinum/Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Atordapin un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Atordapin lietošanas

3. Kā lietot Atordapin

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Atordapin

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Atordapin un kādam nolūkam tās lieto

Atordapin tiek lietots, lai novērstu kardiovaskulārus notikumus (piemēram, stenokardiju, sirdslēkmi) pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuriem ir vēl citi kardiovaskulārā riska faktori, kā smēķēšana, palielināts ķermeņa svars, sirds slimības gadījumi ģimenē vai diabēts. Šie riska faktori kopā ar augstu asinsspiedienu pacientiem paaugstina kardiovaskulāro notikumu risku.

Atordapin ir zāles, kas satur divas aktīvās vielas: amlodipīnu (kalcija antagonists) un atorvastatīnu (statīns), un tas tiek lietots gadījumos, kad Jūsu ārsts ir izvērtējis abu zāļu lietošanas nepieciešamību. Amlodipīnu lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju), un atorvastatīns samazina holesterīna līmeni.

Augsts asinsspiediens (hipertensija) ir klīnisks stāvoklis, kad regulāri tiek konstatēts ļoti augsts asinsspiediens, un tas ir viens no kardiovaskulāro notikumu (stenokardijas, sirdslēkmes, triekas) riska faktoriem.

Holesterīns ir dabīga viela organismā, kas nepieciešama normālai augšanai. Taču, ja holesterīna līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, palielina asins trombu veidošanās un kardiovaskulāro notikumu risku. Tas ir viens no biežākajiem sirds slimību cēloņiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Atordapin lietošanas

Nelietojiet Atordapin šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai atorvastatīnu, vai jebkuru citu kalcija kanālu blokatoru,

ja Jums ir alerģija pret kādu citu šo zāļu sastāvdaļu (uzskaitītas lietošanas instrukcijas beigās),

ja Jums pašlaik ir slimība, kas ietekmē aknas (ja Jums agrāk ir bijusi slimība, kas ietekmē aknas, skatīt tālāk apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),

ja Jums jebkad ir bijušas neizskaidrojamas novirzes asins analīzēs, kas parāda aknu funkciju,

ja Jūs esat grūtniece, plānojat grūtniecību vai barojat bērnu ar krūti,

ja Jūs lietojat kādu no sekojošām zālēm: ketokonazolu, itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu vai mikožu infekciju ārstēšanai), telitromicīnu (antibiotisks līdzeklis),

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija),

ja Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (aortāla stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekošā daudzuma piegādāt asinis ķermenim),

ja Jūs pēc sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas,

ja C hepatīta ārstēšanai Jūs lietojat glekaprevīra/pibrentasvīra kombināciju.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Atordapin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir nieru darbības traucējumi,

ja Jums ir samazināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze),

ja Jums ir bijušas atkārtotas vai arī neizskaidrojamas izcelsmes smeldzoša rakstura muskuļu sāpes vai sāpes, vai Jūsu vai ģimenes anamnēzē ir iedzimtas muskuļu slimības. Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Var būt nepieciešami papildu testi un zāles, lai to diagnosticētu un ārstētu.

ja Jums iepriekš bijušas problēmas ar muskuļiem, ārstējoties ar citām holesterīnu (lipīdu) pazeminošām zālēm (piem., citiem statīniem vai zālēm, ko sauc par fibrātiem),

ja Jūs regulāri lietojat daudz alkohola,

ja Jums agrāk ir bijusi slimība, kas ietekmē Jūsu aknas,

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem,

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs vai Jums ir saglabājušies nelieli šķidruma norobežojumi smadzenēs no agrākiem insultiem,

ja lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis iekšķīgi vai saņēmis injekcijas veidā zāles, ko sauc par fuzidīnskābi (zāles pret bakteriālu infekciju). Fuzidīnskābes un Atordapin vienlaicīga lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi).

Pirms Atordapin lietošanas pārrunājiet ar ārstu vai farmaceitu

ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja.

Ja kāds no šiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asinsanalīzi pirms ārstēšanās ar Atordapin un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu blakusparādību risku saistībā ar muskuļu bojājumu. Zināms, ka muskuļu bojājuma paaugstināts risks, piemēram, rabdomiolīze, ir gadījumos, kad vienlaikus tiek lietotas noteiktas zāles (skatīt „Citas zāles un Atordapin”).

Ja Jums ir cukura diabēts vai cukura diabēta rašanās risks, šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs. Ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekā ķermeņa masa un augsts asinsspiediens, Jums ir iespējams cukura diabēta risks.

Bērni un pusaudži

Atordapin lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Citas zāles un Atordapin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Ir dažas zāles, kuras var mijiedarboties ar Atordapin. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību risku vai arī to smaguma pakāpi, ieskaitot muskuļu masas zudumu, ko sauc par rabdomiolīzi un miopātiju (aprakstīti 4. punktā):

dažas antibiotikas, piem., rifampicīns, makrolīdu antibiotikas, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, fuzidīnskābe; vai dažas zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazols, itrakonazols,

zāles, kas regulē holesterīna līmeni: fibrāti (piem., gemfibrozils) vai holestipols,

zāles, kas regulē sirds ritmu, piemēram, amiodarons, diltiazems un verapamils,

zāles, ko lieto krampju novēršanai, piem., karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons,

zāles, ko lieto, lai ietekmētu imūnsistēmas darbību, piem., ciklosporīns, takrolims, sirolims, temsirolims, everolims,

zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, kā ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ritonavīra kombinācija, nelfinavīrs,

dažas zāles, ko lieto C hepatīta ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un elbasvīra/grazoprevīra kombinācija,

zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai, piem., nefazodons un imipramīns,

zāles, ko lieto psihisko slimību ārstēšanai, piem., neiroleptiskie līdzekļi,

zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai, piem., bēta blokatori,

zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai, piem. angiotensīna II antagonisti, AKE inhibitori, verapamils un diurētiskie līdzekļi,

alfa blokatori, ko lieto augsta asinsspiediena un prostatas ārstēšanai,

citas zāles, kuras mijiedarbojas ar Atordapin, tai skaitā ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai), fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai) un antacīdie līdzekļi (alumīniju un magniju saturošie līdzekļi gremošanas traucējumu novēršanai),

amifostīns (lieto vēža ārstēšanai),

sildenafils (erektīlās disfunkcijas ārstēšanai),

dantrolēns un baklofēns (muskuļu relaksanti),

steroīdi,

ciklosporīns (imūnsupresants),

asinszāli saturošas bezrecepšu zāles,

ja Jums bakteriālu infekciju ārstēšanai jālieto iekšķīgi fuzidīnskābe, Jums uz laiku būs jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Ārsts Jums pateiks, kad varēsiet atsākt lietot Atordapin. Atordapin un fuzidīnskābes lietošana retos gadījumos var izraisīt muskuļu vājumu, jūtīgumu vai sāpes (rabdomiolīze). Sīkāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā.

Ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, Atordapin var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot bezrecepšu zāles.

Atordapin kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Atordapin var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk kā vienu vai divas glāzes greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas var izmainīt Atordapin iedarbību.

Alkohols

Nedzeriet pārāk daudz alkohola, kamēr lietojat Atordapin. Sīkāku informāciju skatīt apakšpunktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Atordapin, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti vai arī Jūs plānojat grūtniecību. Sievietēm dzemdētspējīgā vecumā Atordapin vai citu zāļu lietošanas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode. Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus vai nelietojiet mehānismus, ja pēc zāļu lietošanas Jums reibst galva.

Atordapin satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3. Kā lietot Atordapin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Atordapin parastā sākuma deva pieaugušiem ir viena 5 mg+10 mg tablete vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, ārsts devu var palielināt līdz Atordapin 10 mg+10 mg tabletei vienu reizi dienā.

Atordapin tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tabletes var lietot jebkurā dienas laikā gan kopā ar ēdienu, gan tukšā dūšā. Tomēr centieties katru dienu tabletes lietot vienā un tajā pašā laikā.

Svarīgi, lai Jūs ievērotu ārsta padomus par uzturu, īpaši par diētu ar samazinātu tauku saturu, izvairieties smēķēt un regulāri veiciet fiziskas aktivitātes.

Ja Jums liekas, ka Atordapin iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai bērniem un pusaudžiem.

Ja esat lietojis Atordapin vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz Atordapin tabletes (vairāk nekā Jūsu parastā dienas deva), sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcu, lai saņemtu padomu. Paņemiet līdzi palikušās tabletes un zāļu iepakojumu, lai mediķiem būtu skaidrs, kādas zāles Jūs esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Atordapin

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Atordapin

Nepārtrauciet lietot Atordapin, kamēr ārsts Jums to neliek darīt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai Jūs vēlaties pārtraukt ārstēšanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums ir kāda no sekojošām blakusparādībām, pārtrauciet lietot Atordapin un nekavējoties par tām pastāstiet ārstam:

sejas, mēles un balsenes pietūkums, kas var izraisīt izteikti apgrūtinātu elpošanu,

ja Jums ir neizskaidrojams muskuļu vājums, nepatīkamas sajūtas, sāpes vai plīsums un īpaši, ja tajā pašā laikā Jūs jūtaties nevesels vai Jums ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. (Ļoti retos gadījumos šo simptomu kombinācija kļūst par dzīvībai bīstamu stāvokli, ko sauc par rabdomiolīzi).

Ļoti biežas blakusparādības, kas var izpausties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem, ietver:

roku, plaukstu, kāju, locītavu vai pēdu tūska.

Biežas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 10 cilvēkiem, ietver:

alerģiska reakcija,

galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā), reibonis, noguruma sajūta, miegainība,

neregulāra sirdsdarbība, pietvīkums,

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), elpas trūkums,

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, deguna asiņošana,

slikta dūša, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju, aizcietējumus un pastiprinātu gāzu izdalīšanos),

muskuļu un locītavu sāpes, muskuļu krampji un spazmas, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs, muskuļu vājums,

paaugstināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs, izmaiņas asins analīžu rezultātos, kas norāda uz izmaiņām aknu darbībā,

redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos), neskaidra redze.

Retākas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 100 cilvēkiem, ietver:

hepatīts (aknu iekaisums),

izdalījumi no deguna, apetītes zudums, samazināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs), pieņemšanās svarā vai svara zudums,

grūtības iemigt, nakts murgi, garastāvokļa svārstības (ieskaitot nemieru), depresija, trīce, roku un kāju jušanas nervu bojājums (pazemināta jutība), atmiņas zudums,

zvanīšana vai dūkoņa ausīs, ģībonis, pastiprināta svīšana, pazemināts asinsspiediens,

sausums mutē, izmainīta garšas sajūta, vemšana, atraugas,

matu izkrišana, zilumi vai sīki plankumi uz ādas, ādas krāsas izmaiņas, samazināta ādas jutība pret pieskārienu vai sāpēm, pirkstu un pēdu tirpšana vai dedzināšanas sajūta, izsitumi uz ādas, nātrene vai nieze,

urinācijas traucējumi (ieskaitot pārmērīgu urināciju naktī un palielinātu urinācijas biežumu), impotence, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem,

diskomforta sajūta, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes kuņģī), sāpes, sāpes kakla rajonā, sāpes krūškurvī,

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos,

sirds ritma traucējumi,

klepus.

Retas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 1000 cilvēkiem, ietver:

redzes traucējumi,

neizskaidrojama asiņošana vai zilumu veidošanās,

smags muskuļu iekaisums, ļoti stipras sāpes muskuļos vai krampji, kas ļoti retos gadījumos var izraisīt rabdomiolīzi (muskuļu šūnu sabrukumu),

trombocītu skaita samazināšanās asinīs,

aknu bojājumi (ādas un acs ābolu dzeltēšana),

smagas alerģiskas izcelsmes ādas reakcijas, ādas apsārtums, pūšļveida izsitumi, izteikta ādas lobīšanās, kas var strauji pārņemt visu ķermeni un var sākties ar gripai līdzīgiem simptomiem, ko pavada drudzis (toksiska epidermas nekrolīze),

ādas dziļāko slāņu pietūkums - tai skaitā lūpu, plakstiņu un mēles pietūkums,

skeleta muskuļu iekaisums vai pietūkums, ādas izsitumi ar čulgām, pēkšņs smags, plašs ādas pietūkums,

cīpslas iekaisums, cīpslas plīsums,

apmulsums.

Ļoti retas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 10000 cilvēkiem, ietver:

alerģiska reakcija - simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes vai smaguma sajūtu krūtīs, plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, kolapsu,

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem),

samazināts balto asins šūnu skaits asinīs,

muskuļu stīvums vai saspringums,

sirdslēkme, sīko asinsvadu iekaisums, sāpes kuņģī (gastrīts),

smaganu hiperplāzija,

dzirdes zudums, aknu mazspēja,

fotosensitivitāte (ādas paaugstināta jutība pret gaismu),

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (tostarp izsitumi, locītavu bojājumi un ietekme uz asins šūnām).

Citas iespējamās blakusparādības:

seksuāli traucējumi;

depresija;

elpošanas traucējumi, tostarp pastāvīgs klepus un/vai elpas trūkums vai drudzis;

traucējumi, kas ietver stīvumu, trīci un/vai kustību traucējumus;

diabēts. Tā iespējamība ir lielāka, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir liekā ķermeņa masa un augsts asinsspiediens. Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs uzraudzīs;

pastāvīgs muskuļu vājums.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Atordapin

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Atordapin satur

Aktīvās vielas ir amlodipīns un atorvastatīns.

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir

Tabletes kodols

polisorbāts 80, kalcija karbonāts, kroskarmelozes nātrija sāls, hidroksipropilceluloze, mikrokristāliska celuloze, preželatinizēta kukurūzas ciete, magnija stearāts, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds. Skatīt 2. punktu „Atordapin satur nātriju“.

5 mg + 10 mg tabletes apvalks

hipromeloze (6 cp), titāna dioksīds (E171), talks un propilēnglikols (E1520).

10 mg+10 mg tabletes apvalks

polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, talks and indigo karmīns (E132).

Atordapin ārējais izskats un iepakojums

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes ir zilas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Tabletes ir pieejamas blisteros pa 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 apvalkotajām tabletēm kastītēs.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Slovēnija

Amaloris

Bulgārija

Atordapin

Čehija

Atordapin

Igaunija

Amaloris

Spānija

Amlodipino/Atorvastatina Krka

Latvija

Atordapin

Polija

Atordapin

Portugāle

Amlodipina + Atorvastatina Krka

Rumānija

Atordapin

Slovākija

Atordapin

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes ir zilas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Atordapin indicēts kardiovaskulāro notikumu profilaksei hipertensijas pacientiem, kuriem vienlaicīgi pastāv trīs kardiovaskulārā riska faktori, normāls līdz vidēji paaugstināts holesterīna līmenis, nav klīniski pierādīta koronārā sirds slimība un, kur amlodipīna un zemu devu atorvastatīna kombinācija ir piemērota, saskaņā ar esošām ārstēšanas vadlīnijām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atordapin lietojams, ja diēta un citi nefarmakoloģiskie pasākumi nav bijuši pietiekami iedarbīgi.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Parastā sākuma deva ir 5 mg+10 mg vienreiz dienā.

Ja pacientam nepieciešama lielāka asinsspiediena kontrole, nozīmē 10 mg+10 mg reizi dienā.

Devu var lietot jebkurā dienas laikā, tukšā dūšā vai kopā ar ēdienu.

Atordapin var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar hipotensīviem līdzekļiem, bet nevajadzētu lietot kombinācijā ar citu kalcija kanālu blokatoru vai citu statīnu.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Atordapin ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošana kombinācijā ar citām zālēm

Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 10 mg, to lietojot vienlaicīgi ar ciklosporīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto C hepatīta pretvīrusu zāles elbasvīru/grazoprevīru vienlaicīgi ar atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Atordapin drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav zināma, tādēļ šīm populācijām Atordapin neiesaka lietot.

Lietošanas veids

Atordapin ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Atordapin kontrindicēts pacientiem:

kuriem ir paaugstināta jutība pret dihidropiridīniem*, aktīvajām vielām amlodipīnu un atorvastatīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

kuriem ir aktīva aknu slimība vai neizskaidrojama ilgstoša transamināžu līmeņa paaugstināšanās, kas 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, barošanas ar krūti periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kombinācijā ar itrakonazolu, ketokonazolu un telitromicīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

kuriem ir smaga hipotensija;

kuriem ir šoks (tai skaitā kardiogēns šoks);

kuriem ir kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas stenoze);

kuriem ir hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta;

kuri tiek ārstēti ar C hepatīta pretvīrusu zālēm glecaprevīru/pibrentasvīru.

* amlodipīns ir dihidropiridīnu kalcija kanālu blokators

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagas pakāpes sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) plaušu tūskas sastopamība bija lielāka amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt turpmāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Ietekme uz aknām

Aknu testi jāveic pirms uzsāk ārstēšanu un periodiski tās laikā, jo īpaši pacientiem, kuriem parādās jebkādas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par aknu bojājumu. Ja transamināžu līmenis ir paaugstināts, pacienti jānovēro līdz tas normalizējas.

Gadījumos, kad ALAT vai ASAT ilgstoši pārsniedz normas augšējo robežu (NAR) vairāk nekā 3 reizes, jāpārtrauc ārstēšana.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Tā kā Atordapin satur atorvastatīnu, tas piesardzīgi ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu, kuriem ir aknu darbības traucējumi un/vai anamnēzē ir aknu slimība.

Ietekme uz skeleta muskuļiem

Atorvastatīns tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori var iedarboties uz skeleta muskuļiem un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas retos gadījumos var progresēt līdz rabdomiolīzei, kam raksturīgs ievērojams KK (kreatīnkināze) līmeņa pieaugums (>10 reizes pārsniedzot NAR), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kuras var radīt nieru mazspēju un retos gadījumos būt fatālas.

Asimptomātiskiem pacientiem, kuri lieto statīnus, regulāra KK vai citu muskuļu enzīmu līmeņa kontrole nav nepieciešama. Pacientiem ar predisponējošiem rabdomiolīzes faktoriem un tiem, kuriem ir muskuļu simptomi, ieteicams KK līmeni noteikt pirms jebkura statīna terapijas uzsākšanas un statīnu terapijas laikā.

Pirms terapijas

Atordapin jāordinē piesardzīgi pacientiem, kuriem ir rabdomiolīzi predisponējoši faktori. Pirms sākt ārstēšanu ar statīniem, kreatīnkināzes (KK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoze;

pārmantotas muskuļu slimības anamnēzē vai ģimenes anamnēzē;

agrāk novērots toksisks muskuļu bojājums, ko izraisījis statīns vai fibrāts;

anamnēzē aknu slimība un/ vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem) šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa palielināšanās plazmā, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Minētos gadījumos jānovērtē terapijas risks, samērojot to ar paredzamo ieguvumu, un regulāri jāuzrauga pacienta klīniskais stāvoklis.

Ja pirms terapijas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), nedrīkst sākt ārstēšanu.

Kreatīnkināzes mērījumi

Kreatīnkināzi (KK) nevajag noteikt pacientam pēc smagas fiziskas slodzes, kā arī pastāvot citiem apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu KK līmeņa pieaugumam, jo tad ir grūti izvērtēt iegūtos rezultātus. Ja sākumā KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), tas vēlreiz jāpārbauda pēc 5−7 dienām, lai pārliecinātos par rezultāta pareizību.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rodas neizskaidrojamas sāpes, krampji vai vājums muskuļos, sevišķi tad, ja tas saistās ar savārgumu vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Ja šādi simptomi pacientam rodas Atordapin lietošanas laikā, jāpārbauda KK līmenis. Ja tas ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), ārstēšana jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomi ir ļoti izteikti un izraisa pastāvīgu diskomfortu, jāapsver, vai nepārtraukt ārstēšanu arī tad, ja KK līmenis ir ≤ 5 x NAR.

Tad, ja šie simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var domāt par Atordapin terapijas atsākšanu, izvēloties zemāko devu un pacientu rūpīgi novērojot.

Atordapin lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz NAR) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek diagnosticēta.

Amlodipīns neietekmē laboratoriski nosakāmos rādījumus.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Tāpat kā ar citām statīnu klases zālēm, rabdomiolīzes risks pieaug, ja Atordapin lieto vienlaicīgi ar noteiktām zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām kā spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru, tipranavīru/ritonavīru u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu zāļu C hepatīta (CHV) ārstēšanai (boceprevīrs, telaprevīrs, elbasvīrs/grazoprevīrs), eritromicīna, nikotīnskābes, ezetimiba vai kolhicīna vienlaicīga lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Veicot ārstēšanu ar dažiem statīniem, ļoti retos gadījumos ziņots par imunoloģiskas izcelsmes nekrotizējošu miopātiju (IINM) ārstēšanas laikā vai pēc tās. IINM klīniski raksturo proksimālo muskuļu grupu vājums un palielināts kreatīnkināzes līmenis serumā, turklāt līmenis nesamazinās, pārtraucot ārstēšanu ar statīniem.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar Atordapin, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks un jāveic šo pacientu atbilstoša klīniska uzraudzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atordapin nedrīkst lietot vienlaicīgi ar sistēmisku fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā pēc ārstēšanās pārtraukšanas ar fuzidīnskābi. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana tiek uzskatīta par būtisku, statīnu terapija jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem fuzidīnskābes un statīnu kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu) Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja viņiem rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums.

Statīnu terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, piemēram, lai ārstētu smagu infekciju, vienlaicīga Atordapin un fuzidīnskābes lietošanas nepieciešamība jāapsver katrā gadījumā atsevišķi un stingrā ārsta uzraudzībā.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL)

Post hoc analizējot insulta apakšgrupas pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai pārejošu (īslaicīgu) išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu vai lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu vai lakunāru infarktu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par dažiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīnien jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīni kā zāļu grupa paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar augstu diabēta risku var izraisīt hiperglikēmiju tādā līmenī, kad piemērota ir regulāra diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas gadījumā, tādēļ tas nevar būt par iemeslu statīnu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacienti (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6-6,9 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) būtu jāuzrauga gan klīniski, gan bioķīmiski atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

Atordapin satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar kombinēto preparātu saistītā mijiedarbība

Divu zāļu mijiedarbības pētījumā, kurā veseli cilvēki saņēma 10 mg amlodipīna un 80 mg atorvastatīna, novērots, ka abu preparātu vienlaicīga lietošana amlodipīna farmakokinētiku neietekmē. Savukārt amlodipīns neietekmē atorvastatīna Cmax, bet atorvastatīna AUC amlodipīna klātbūtnē palielinājās par 18% (90% TI [109−127%]).

Amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas un citu zāļu mijiedarbība nav pētīta, taču ir pieejami mijiedarbības pētījumi, kas veikti atsevišķi ar amlodipīna un atorvastatīna komponentu. Tālāk aprakstīti šajos pētījumos iegūtie dati:

Ar amlodipīnu saistītā mijiedarbība

Nevēlama kombinācija

Dantrolēns (infūzijas): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju, kā arī ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanas gadījumā.

Šādos gadījumos attiecīgi jāizvairās kombinēt amlodipīnu un dantrolēnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Piesardzīgi izmantojamas kombinācijas

Baklofēns: pastiprināts hipotensīvais efekts. Nepieciešamības gadījumā jāseko arteriālajam spiedienam un jāpielāgo hipotensīvā līdzekļa deva.

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu hipotensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims: pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaicīgi ar amlodipīnu, bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kas tiek ārstēti ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori: mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība

Alfa-1 blokatori, kurus lieto uroloģisko slimību ārstēšanā (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns): hipotensīvā efekta pastiprināšanās. Smagas ortostatiskas hipotensijas risks.

Amifostīns: hipotensīvā efekta pastiprināšanās, summējoties blakusparādībām.

Imipramīna tipa antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi: pastiprināts hipotensīvais efekts un lielāks ortostatiskās hipotensijas risks (papildinošs efekts).

Bēta blokatori sirds mazspējas terapijā (bisoprolols, karvedilols, metoprolols):

hipotensijas un sirds mazspējas risks pacientiem ar latentu vai nekontrolētu sirds mazspēju (in vitro dihidropiridīniem ir negatīvs inotropisks efekts, dažādiem līdzekļiem atšķirīgas intensitātes, kas var summēties ar bēta blokatoru negatīvo inotropisko efektu). Terapija ar bēta blokatoru var samazināt reflektorisko simpatisko reakciju, kas izraisās pārmērīgas hemodinamiskas atbildes reakcijas gadījumā.

Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: pavājināts hipotensīvais efekts (kortikosteroīdu izraisīta ūdens un nātrija aizture).

Citi hipotensīvie līdzekļi: lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (bēta blokatoriem, angiotensīna II blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem), var pastiprināties amlodipīna hipotensīvais efekts. Lietojot vienlaicīgi ar trinitrātiem, nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem, jāievēro piesardzība.

Sildenafils: esenciālās hipertensijas pacientiem vienas 100 mg sildenafila devas lietošana neietekmēja amlodipīna farmakokinētiskos parametrus. Lietojot amlodipīnu un sildenafilu vienlaicīgi, abas zāles neatkarīgi viena no otras izraisīja hipotensīvu efektu.

Ciklosporīns: ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem pēc nieres transplantācijas, kuri saņem amlodipīnu, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka cimetidīns, atorvastatīns, alumīnija/magnija sāļi un digoksīns neietekmē amlodipīna farmakokinētiku.

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P540 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādu zāļu, kas ir CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni, vienlaikus lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaicīgu lietošanu kopā ar atorvastatīnu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iespējams, jāizvairās no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols, dažas CHV ārstēšanā lietotās pretvīrusu zāles (piemēram, elbasvīrs/grazoprevīrs) un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs u.c) vienlaicīgas lietošanas. Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas ar atorvastatīnu nav iespējams izvairīties, jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīgi mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas zemākā maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas pielāgošanas.

CYP3A4 induktori

Atorvastatīna un citohroma P450 3A induktoru (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāles preparātu) vienlaicīga lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazinājumu. Rifampicīna dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi reizēm saistās ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaicīgi ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi, un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi saistās ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaicīgi. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

Vienlaicīgi lietojot atorvastatīnu un holestipolu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (apmēram par 25%). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot atorvastatīnu ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Vienlaicīgi lietojot sistēmisku fuzidīnskābi ar statīniem var palielināties miopātijas, tostarp rabdomiolīzes risks. Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks, vai abi kopā), pagaidām nav zināms. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem šo kombināciju.

Ja ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi ir nepieciešama, ārstēšana ar atorvastatīnu ir jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir saņemti ziņojumi par miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu, tādēļ jāievēro piesardzība, nozīmējot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaicīgi tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līdzsvara koncentrācija plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaicīgi ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti pacientiem, kuri lieto kumarīnu grupas antikoagulantus. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

1. tabula: Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi#

Tipranavīrs 500 mg BID/

ritonavīrs 200 mg BID,

8 dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg 20.dienā

↑ 9,4 reizes

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 stundām, 10 dienas

20 mg, SD

↑ 7,9 reizes

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg OD 28 dienas

↑ 8,7 reizes

Lopinavīrs 400 mg BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

14 dienas

20 mg OD

4 dienas

↑ 5,9 reizes

Nav īpašu ieteikumu. Atordapin satur 10 mg atorvastatīna.

Klaritromicīns 500 mg BID, 9 dienas

80 mg OD 8 dienas

↑ 4,4 reizes

Sahinavīrs 400 mg BID/

ritonavīrs (300 mg BID no 5. līdz 7. dienai, paaugstināta līdz 400 mg BID 8. dienā),

4.-18. dienai, 30 minūtes pēc

atorvastatīna lietošanas

40 mg OD

4 dienas

↑ 3,9 reizes

Nav īpašu ieteikumu. Atordapin satur 10 mg atorvastatīna.

Darunavīrs 300 mg BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

9 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 3,3 reizes

Itrakonazols 200 mg OD,

4 dienas

40 mg SD

↑ 3,3 reizes

Fosamprenavīrs 700 mg BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

14 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 2,5 reizes

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 2,3 reizes

Nelfinavīrs 1250 mg BID,

14 dienas

10 mg OD 28 dienas

↑ 1,7 reizes^

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula,

240 ml OD*

40 mg, SD

↑ 37%

Neiesaka vienlaicīgi lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD,

28 dienas

40 mg, SD

↑ 51%

Pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas diltiazema devas pielāgošanas, šiem pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg QID,

7 dienas

10 mg, SD

↑ 33%^

Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Cimetidīns 300 mg QID,

2 nedēļas

10 mg OD

2 nedēļas

↓ mazāk

nekā 1%^

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 ml QID,

2 nedēļas

10 mg OD

4 nedēļas

↓ 35%^

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD,

14 dienas

10 mg

3 dienas

↓ 41%

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD,

7 dienas (vienlaikus lietošana)

40 mg SD

↑ 30%

Ja no vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar rifampicīnu ir rekomendēta ar klīnisko uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg OD,

5 dienas (dalītas devas)

40 mg SD

↓ 80%

Gemfibrozils 600 mg BID,

7 dienas

40 mg SD

↑ 35%

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD,

7 dienas

40 mg SD

↑ 3%

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TID, 7 dienas

40 mg SD

2,3 reizes

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība. Vienlaicīgi lietojot ar boceprevīru, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Glekaprevīrs 400 mg OD/pibrentasvīrs 120 mg OD, 7 dienas

10 mg OD

7 dienas

↑ 8,3

Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas satur glekaprevīru vai pibrentasvīru, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Elbasvīrs 50 mg OD/ grazoprevīrs 200 mg OD, 13 dienas

10 mg SD

↑ 95%

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas satur elbasvīru vai grazoprevīru, atorvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

& Dati, kas doti kā x-reizes izmaiņas, atspoguļo attiecību starp zāļu vienlaicīgu lietošanu tikai pret atorvastatīnu (t.i., 1-reizi = izmaiņu nav). Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību attiecībā tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu).

# Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti) AUC.

^ Kopējā atorvastatīna ekvivalentā aktivitāte.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; TID = trīs reizes dienā; QID = četras reizes dienā

2. tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un

dozēšana

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/deva (mg)

AUC&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi

80 mg OD

10 dienas

Digoksīns 0,25 mg OD, 20 dienas

↑ 15%

Pacienti, kuri lieto digoksīnu,

rūpīgi jānovēro.

40 mg OD

22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

OD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

-etinilestradiols 35 μg

↑ 28%

↑ 19%

Nav specifisku rekomendāciju.

80 mg OD

15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

↑ 3%

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg, SD

Tipranavīrs 500 mg BID/ ritonavīrs 200 mg BID, 7 dienas

Nav izmaiņu

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg, OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

↓ 27 %

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg, OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 BID/ ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

Nav izmaiņu

Nav specifisku rekomendāciju.

& Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu)

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaicīga lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Atordapin kontrindicēts grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Zāļu drošums grūtniecības laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru intrauterīnas iedarbības. Pētījumi dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas pātraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Atordapin nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar Atordapin jāpārtrauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Ja ārstēšanās laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties jāpārtrauc Atordapin lietošana.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns (un tā metabolīti) nonāk mātes pienā.

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 – 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto Atordapin, nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta laikā, kad baro bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētajiem pacientiem ir novērotas atgriezeniskas bioķīmiska rakstura pārmaiņas spermatozoīdu galviņās. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamu ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir novērota nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta.

Atordapin sastāvā esošais atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Tomēr, ņemot vērā Atordapin sastāvā esošā amlodipīna farmakodinamiskās īpašības, jārēķinās, ka, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, var rasties reibonis galvassāpes, nogurums vai slikta dūša (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kompinācijas lietošanas drošums pārbaudīts dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos 1092 pacientiem, kuriem vienlaicīgi bija hipertensija un dislipidēmija. Klīniskajos pētījumos amlodipīna un atorvastatīna fiksētai kompinācijai netika konstatētas kādas, tikai šai kombinācijai raksturīgas, blakusparādības. Novērotas vienīgi tās blakusparādības, kuras jau bija reģistrētas, lietojot amlodipīnu un/vai atorvastatīnu (lūdzu skatīt tālāk attiecīgās tabulās).

Kontrolētos klīniskajos pētījumos novērots, ka klīnisku blakusparādību vai laboratorisku noviržu dēļ terapiju pārtrauca tikai 5,1% pacientu, kas saņēma amlodipīna un atorvastatīna kombināciju, kamēr placebo grupā − 4,0% pacientu.

Tālāk minētās blakusparādības, kas norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un rašanās biežumam, reģistrētas atsevišķi − vai nu amlodipīna, vai atorvastatīna lietošanas laikā.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

MedDRA orgānu sistēmu

klase

Blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

Atorvastatīns

Infekcijas un infestācijas

Nazofaringīts

-

Bieži

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

-

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Hipersensivitāte

Ļoti reti

Bieži

Anafilakse

-

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija

-

Retāk

Hiperglikēmija *

Ļoti reti

Bieži

Ķermeņa masas palielināšanās

Retāk

Retāk

Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

-

Anoreksija

-

Retāk

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Retāk

Retāk

Garastāvokļa maiņas (tai skaitā nemiers)

Retāk

-

Nakts murgi

-

Retāk

Depresija

Retāk

Nav zināmi

Apmulsums

Reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Bieži

-

Galvas reibonis

Bieži

Retāk

Galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā)

Bieži

Bieži

Tremors

Retāk

-

Hipoestēzija, parestēzija

Retāk

Retāk

Sinkope

Retāk

-

Hipertonija

Ļoti reti

-

Perifēra neiropātija

Ļoti reti

Reti

Amnēzija

-

Retāk

Disgeizija

Retāk

Retāk

Ekstrapiramidālais sindroms

Nav zināmi

Acu bojājumi

Neskaidra redze

-

Retāk

Redzes traucējumi (ieskaitot diplopiju)

Bieži

Reti

Ausu un labirinta bojājumi

Džinkstoņa ausīs

Retāk

Retāk

Dzirdes zudums

-

Ļoti reti

Sirds funkcijas traucējumi

Palpitācijas

Bieži

-

Stenokardija

Reti

-

Miokarda infarkts

Ļoti reti

-

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un atriju fibrilāciju)

Retāk

-

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Bieži

-

Hipotensija

Retāk

-

Vaskulīts

Ļoti reti

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sāpes rīklē un kaklā

-

Bieži

Deguna asiņošana

-

Bieži

Dispnoja

Bieži

Rinīts

Retāk

-

Klepus

Retāk

-

Intersticiāla plaušu slimība, īpaši ilgstošas terapijas laikā

-

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

-

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā

Bieži

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Dispepsija

Bieži

Bieži

Izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju un aizcietējumu)

Bieži

-

Sausums mutē

Retāk

-

Disgeizija

Retāk

-

Caureja, aizcietējums, flatulence

-

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

-

Pankreatīts

Ļoti reti

Retāk

Atraugas

-

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Retāk

Holestāze

-

Reti

Aknu mazspēja

-

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

-

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bullozs dermatīts, tai skaitā multiformā eritēma

Ļoti reti

Reti

Kvinkes tūska

Ļoti reti

-

Multiformā eritēma

Ļoti reti

-

Alopēcija

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

-

Ādas krāsas maiņa

Retāk

-

Nieze

Retāk

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

-

Eksantēma

Retāk

-

Nātrene

Retāk

Retāk

Angioedēma

Ļoti reti

Reti

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

-

Fotosensitivitāte

Ļoti reti

-

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Nav zināmi

Reti

Skeleta –muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Pietūkums locītavās (ieskaitot potīšu tūsku)

Bieži

Bieži

Artralģija, mialģija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Bieži

Krampji muskuļos, muskuļu spazmas

Bieži

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Sāpes skausta rajonā

Retāk

Sāpes ekstremitātēs

-

Bieži

Muskuļu vājums

-

Retāk

Miozīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Reti

Rabdomiolīze, muskuļu plīsums, miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Reti

Tendinopātija, retos gadījumos cīpslas plīsums

-

Reti

Imunoloģiskas izcelsmes nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms

-

Ļoti reti

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Mikcijas traucējumi, niktūrija, biežāka urinācija

Retāk

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūska

Ļoti bieži

Retāk

Perifērā tūska

-

Retāk

Nogurums

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Retāk

Retāk

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes

Retāk

-

Savārgums

Retāk

Retāk

Drudzis

-

Retāk

Izmeklējumi

Aknu enzīmu alanīna aminotransferāzes un aspartāta aminotransferāzes līmeņa pieaugums (parasti atbilstoši holestāzei).

Ļoti reti

Bieži

Paaugstināts KK līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Bieži

Leikocīti urīnā

-

Retāk

* pēc dažu statīnu lietošanas ir ziņots par cukura diabētu, un tā biežums būs atkarīgs no riska faktoru esamības vai neesamības (glikozes koncentrācija asinīs tukšā dūšā ≥5,6 mmol, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav ziņots par amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas pārdozēšanas gadījumiem cilvēkam.

Amlodipīns

Par amlodipīna apzinātu pārdozēšanu cilvēkam ir maz datu. Masīva pārdozēšana var izraisīt perifēro asinsvadu pārmērīgu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju, kas var attīstīties līdz šokam ar letālu iznākumu. Ikvienā situācijā, kad amlodipīna pārdozēšanas dēļ iestājusies hipotensija, nepieciešama monitorēšana kardioloģiskās intensīvās terapijas nodaļā. Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli. Tā kā ļoti daudz amlodipīna saistās ar proteīniem, ir maz ticams, ka dialīze dos kādu ieguvumu.

Atorvastatīns

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē simptomātiski un, ja nepieciešams, jānodrošina atbilstoši atbalsta pasākumi. Jāveic aknu darbības testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: lipīdus modificējoši līdzekļi; HMG CoA reduktāzes inhibitori, citas kombinācijas, ATĶ kods: C10BX03.

Atordapin piemīt divējādi darbības mehānismi: amlodipīns darbojas kā dihidropiridīna kalcija antagonists (kalcija jonu antagonists jeb lēno kanālu blokators) un atorvastatīns ir HMG CoA reduktāzes inhibitors. Atordapin sastāvā esošais amlodipīns kavē kalcija jonu iekļūšanu asinsvadu un sirds muskulatūras šūnās. Atordapin komponents atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG CoA reduktāzes inhibitors; HMG CoA reduktāze ir enzīms, kas pārvērš 3-hidroksi-3-metil-glutarilkoenzīmu A mevalonātā, kurš ir sterolu, tostarp holesterīna, priekštecis.

Novērots, ka amlodipīna ietekme uz sistolisko spiedienu tad, ja tas lietots amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas formā, neatšķiras no ietekmes, kāda novērota, lietojot amlodipīnu vienu pašu.

Līdzīgā veidā neatšķīrās atorvastatīna efekts uz ZBL-C, lietojot to amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas formā vai atsevišķi.

Anglo-skandināvu pētījums par kardiāliem galaiznākumiem (ASCOT) ir randomizēts, 2 x 2 faktoriāls pētījums, kurā 19 257 pacientiem salīdzināti divi hipotensīvās terapijas režīmi (asinsspiediena pazemināšanas atzars – ASCOT-BPLA) un 10 305 pacientiem – 10 mg atorvastatīna papildu terapijas efekts salīdzinājumā ar placebo (lipīdu pazemināšanas atzars – ASCOT-LLA), novērtējot to ietekmi uz koronāriem notikumiem ar letālu un bez letāla iznākuma.

Atorvastatīna ietekme uz letāliem un neletāliem koronāriem notikumiem randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (ASCOT-LLA) vērtēta 10 305 hipertensīviem pacientiem vecumā no 40−79 gadiem bez miokarda infarkta vai stenokardijas terapijas anamnēzē, kuriem kopējā holesterīna (KH) līmenis ≤ 6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 no šādiem, iepriekš definētiem, riska faktoriem: vīrieša dzimums, vecums (≥ 55 gadi), smēķēšana, diabēts, agrīna KVS pirmās pakāpes radiniekam anamnēzē, KH:ABL ≥ 6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā kambara hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/albuminūrija.

Pacienti saņēma hipotensīvās terapijas kombināciju, kurai pamatā bija vai nu amlodipīns (5 – 10 mg) vai atenolols (50 – 100 mg). Lai panāktu izteiktāku asinsspiediena (AS) pazeminājumu un sasniegtu mērķa AS (<140/90 mm Hg pacientiem bez diabēta, <130/80 mm Hg diabēta pacientiem), amlodipīna grupas pacientiem terapijā varēja pievienot perindoprilu (4 – 8 mg), bet atenolola grupas pacientiem – kālija bendroflumetiazīdu (1,25 – 2,5 mg). Par trešās kārtas līdzekli abās grupās varēja izvēlēties doksazosīnu GITS (4 – 8 mg). Atorvastatīna grupā bija 5168 pacienti (2584 saņēma amlodipīnu un 2584 – atenololu), placebo grupā bija 5137 pacienti (2554 saņēma amlodipīnu un 2583 atenololu).

Amlodipīna kombinācija ar atorvastatīnu ievērojami samazina kombinētā primārā mērķa kritērija, letālas KVS un neletāla MI, risku, proti, par:

53% (95% ticamības intervālā no 31% līdz 68%; p<0,0001) salīdzinājumā ar amlodipīnu + placebo,

39% (95% ticamības intervālā no 8% līdz 59%; p<0,016) salīdzinājumā ar atenololu + atorvastatīnu.

Asinsspiediens būtiski pazeminājās abās terapijas grupās, taču pazeminājums bija ievērojami lielāks grupā, kas saņēma amlodipīnu kopā ar atorvastatīnu, nekā grupā, kas lietoja atenololu un atorvastatīnu (-26,5/-15,6 mm Hg un -24,7/-13,6 mm Hg, attiecīgi). P vērtība atšķirībām starp grupām ir 0,0036 (sistoliskajam AS) un <0,0001 (diastoliskajam AS).

Hipotensīvā un hipolipidēmiskā terapija infarkta novēršanai (pētījums ALLHAT):

Randomizēts, dubultmaskēts pētījums ar nosaukumu „Antihipertensīvās un lipīdu pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (pētījums ALLHAT) veikts nolūkā salīdzināt amlodipīnu vai lizinoprilu ar hlortalidonu, kā pirmās izvēles terapiju pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Katram pacientam bija vismaz vēl viens no KVS riska faktoriem, proti: pārciests miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentēta cita aterosklerotiska KVS (kopumā 51,5%), 2.tipa diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%) vai smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija saliktais rādītājs − letālas KVS un neletālu miokarda infarktu gadījumu summa. Amlodipīna grupā šādu rezultātu sasniedza 11,3%, bet hlortalidona grupā 11,5% pacientu (RR 0,98; 95% TI [0,90−1,07] p=0,65).

Pēc sekundāriem mērķa kritērijiem:

jebkāda cēloņa izraisītā mirstība hlortalidona grupā bija 17,3% un amlodipīna grupā 16,8% (amlodipīns versus hlortalidons RR 0,96; 95% TI [0,89−1,02] p=0,20);

sirds mazspējas sastopamība (saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija sastāvdaļa) amlodipīna grupā bija ievērojami augstāks nekā hlortalidona grupā (10,2% vs 7,7%; RR 1,38; 95% TI [1,25−1,52] p<0,001).

Pētījums neuzrādīja zāļu pārākumu pret primārā mērķa kritēriju sasniegšanu, rezultātu analīze a posteriori uzrādīja, ka amlodipīns primārā mērķa kritērijā samazina letālas KVS un neletālu miokarda infarktu gadījumu skaitu un sekundārā mērķa kritērijā samazina jebkāda cēloņa izraisītu mirstību līdzīgi kā hlortalidons.

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80 mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21−92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 3,4 mmol/l (133 mg/dl). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 1,9 mmol/l (73 mg/dl), bet lietojot placebo – 3,3 mmol/l (129 mg/dl). Novērošanas laika mediāna bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā mērķa kritērija – letāla vai neletāla insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71−0,99; p=0,03 pēc dažu faktoru pielāgošanas sākuma stadijā). Jebkāda cēloņa izraisīta mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta sastopamību (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta sastopamību (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

• Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

• Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71−14,61), vienlaicīgi šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57−1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu jebkāda cēloņa izraisīta mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas dati

Pēc iekšķīgas lietošanas novēroja divas atšķirīgas maksimālās koncentrācijas plazmā. Pirmais maksimums, ko novēro pēc 1−2 stundām, saistāms ar atorvastatīnu, otrais pēc 6−12 stundām pēc devas lietošanas ir saistīts ar amlodipīnu. Amlodipīna un atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas gadījumā (biopieejamība) būtiski neatšķiras no amlodipīna un atorvastatīna biopieejamības, ieņemot tos kā atsevišķas tabletes.

Lietojot amlodipīna un atorvastatīna fiksētu kombināciju kopā ar ēdienu, tā sastāvā ietilpstošā amlodipīna biopieejamība nemainās. Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas sastāvā esošā atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms uztura klātbūtnē, vērtējot pēc Cmax un AUC, samazinās attiecīgi par 32% un 11%, taču līdzīgs koncentrācijas kritums plazmā novērots, kopā ar uzturu ieņemot tikai atorvastatīnu, pie tam nemazinoties ZBL-H pazeminošam efektam (skatīt tālāk).

Amlodipīna dati

Uzsūkšanās: pēc amlodipīna terapeitisku devu lietošanas iekšķīgi maksimālo līmeni plazmā tas sasniedz 6−12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64−80% robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Izkliede: in vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka hipertensīviem pacientiem aptuveni 97,5% asinsritē esošo zāļu ir saistīti ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija: amlodipīns aknās tiek ekstensīvi (ap 90%) metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija: amlodipīna eliminācija no plazmas notiek divās fāzēs, un tā terminālais eliminācijas pusperiods ir ap 30−50 stundām. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 7−8 terapijas dienām. 10% nepārveidotā amlodipīna un 60% no amlodipīna metabolītiem izdalās ar urīnu.

Atorvastatīna dati

Uzsūkšanās: atorvastatīns strauji uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc 1−2 stundām. Uzsūkšanās apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna (pamatsavienojuma) absolūtā biopieejamība ir ap 12% un HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība – ap 30%. Zemā sistēmiskā pieejamība tiek skaidrota ar presistēmisku klīrensu kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolismu aknās. Kaut arī uztura klātbūtnē samazinās preparāta absorbcijas ātrums un apjoms, proti, Cmax par 25% un AUC par 9%, tomēr ZBL-H pazeminošais efekts pēc lietošanas tukšā dūšā vai kopā ar uzturu ir vienāds. Ja atorvastatīnu lieto vakarā, tad tā koncentrācija plazmā ir zemāka (Cmax un AUC par aptuveni 30%) nekā pēc lietošanas no rīta. Taču ZBL-H plazmā samazinās vienādi, t.i., neatkarīgi no lietošanas laika.

Izkliede: vidējais atorvastatīna izkliedes tilpums ir ap 381 litru. Ar plazmas proteīniem saistās ≥ 95% atorvastatīna.

Biotransformācija: atorvastatīns tiek intensīvi metabolizēts līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem beta oksidācijas produktiem. In vitro HMG CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Ap 70% no cirkulējošās, HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija: atorvastatīns un tā metabolīti pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām, bet HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir ap 20−30 stundām, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti. Urīnā atrodami mazāk nekā 2% no iekšķīgi lietotas atorvastatīna devas.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti.

Amlodipīna un atorvastatīna dati īpašās pacientu populācijās

Gados vecāki cilvēki: laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Atorvastatīna koncentrācija plazmā veseliem gados vecākiem cilvēkiem (≥65 gadu vecumā) ir augstāka (Cmax par aptuveni 40% un AUC − par 30%) nekā gados jauniem pieaugušiem. Pēc klīniskajiem datiem jebkura no atorvastatīna devām gados vecākiem cilvēkiem pazemina ZBL daudzumu vairāk nekā tā pati deva gados jaunākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: farmakokinētikas dati pediatrijas pacientiem nav pieejami.

Dzimums: atorvastatīna koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20% augstāks Cmax un par 10% mazāks AUC). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski būtiskas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru mazspēja: nieru darbības traucējumi būtiski neietekmē amlodipīna farmakokinētiku. Amlodipīns nav dializējams. Tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju var ordinēt amlodipīna parasto sākumdevu.

Pēc atorvastatīna klīniskās izpētes datiem nieru slimība nemaina atorvastatīna ietekmi uz ZBL-H līmeni, tādēļ pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Aknu mazspēja: pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas saistās ar AUC pieaugumu par aptuveni 40−60%. Mērenas vai smagas pakāpes aknu mazspēja nemaina pacientu reakciju uz atorvastatīnu, taču tā ievērojami palielina zāļu iedarbību. Pacientiem ar hronisku, alkoholisma izraisītu aknu slimību (B klase pēc Child-Pugh) atorvastatīna koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax – aptuveni 16 reizes un AUC − aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms: Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLOC1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC) nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ar fiksēto amlodipīna un atorvastatīna kombināciju nav veikti neklīniski pētījumi. Amlodipīna standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati par drošumu, farmakoloģiju, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Amlodipīna pētījumos par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti žurkām novēroja pagarinātu dzemdību laiku un augstāku perinatālo mirstību.

Atorvastatīns žurkām nebija genotoksisks (in vitro un in vivo) vai kancerogēns. 2 gadus ilgā pētījumā ar pelēm novērots, ka maksimālā lietotā deva, kas, rēķinot pēc AUC(0−24), dzīvniekiem radīja 6−11 reizes lielāku sistēmisko ekspozīciju nekā maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, izraisa hepatocelulārās adenomas biežuma pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embriju vai augļu attīstību. Žurku mātītēm, lietojot atorvastatīnu devā virs 20 mg/kg/dienā (klīniski sistēmiska ekspozīcija), žurku mazuļu attīstība bija aizkavēta un pēcdzemdību dzīvotspēja samazināta. Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija žurku mātīšu pienā bija aptuveni vienāda kā plazmā. Atorvastatīns, ievadīts līdz 175 mg/kg/dienā tēviņiem un līdz 225 mg/kg/dienā mātītēm, auglīgumu neietekmēja un nebija teratogēns.

Reproduktīvā toksikoloģija

Ar žurkām un pelēm veiktos reprodukcijas spējas pētījumos lietojot devas, kas ir aptuveni 50 reižu lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (izteikta mg/kg ķermeņa masas), ir novērota vēlāka un ilgstošāka atnešanās, kā arī mazuļu dzīvildzes samazināšanās.

Fertilitātes traucējumi

Žurkām, kuras ārstēja ar amlodipīnu, lietojot līdz10 mg/kg dienas devas (tēviņi un mātītes tās saņēma attiecīgi 64 un 14 dienas pirms pārošanās), ietekmi uz fertilitāti nekonstatēja (minētās devas ir astoņas reizes* lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu – 10 mg, par pamatu ņemot devu, kas izteikta mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kura laikā žurku tēviņi 30 dienas saņēma amlodipīna besilāta devu, kas salīdzināma ar cilvēkam paredzēto devu (izteiktu mg/kg), novēroja folikulu stimulējošā hormona un testosterona līmeņa pazemināšanos plazmā, kā arī spermas blīvuma, nobriedušu spermatīdu un Sertoli šūnu skaita samazināšanos.

Kancerogenitāte un mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kuras divus gadus ārstēja, pievienojot amlodipīnu barībai, apstākļos, kad vielas aprēķinātā koncentrācija atbilda tai, ko rada 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienas devas, nekonstatēja kancerogenitāti. Lielākā deva pelēm, bet ne žurkām bija tuva maksimālajai panesamajai devai (pelēm tā bija līdzīga, bet žurkām – divas reizes lielāka par maksimālo ieteicamo klīnisko devu – 10 mg, pamatojoties uz devu, kas izteikta mg/m2).

Mutagenitātes pētījumos ar zālēm saistītu ietekmi nekonstatēja ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

*Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

polisorbāts 80

kalcija karbonāts

kroskarmelozes nātrija sāls

hidroksipropilceluloze

mikrokristāliska celuloze

preželatinizēta kukurūzas ciete

magnija stearāts

koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

5 mg+10 mg tabletes apvalks:

hipromeloze (6 cp)

titāna dioksīds (E171)

talks

propilēnglikols (E1520)

10 mg+10 mg tabletes apvalks:

polivinilspirts

titāna dioksīds (E171)

makrogols 3000

talks

indigo karmīns (E132)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH/Al-folija): 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 14-0133

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 13-0059

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 2014. gada 20. jūnijs

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 2013. gada 4. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

Atordapin 5 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 2018. gada 17. aprīlis

Atordapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes: 2018. gada 17. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019

PAGE

Atordapin variācijas