Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Olmesartanum medoxomilum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
19-0105-01
19-0105
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
29-JUL-19
28-JUL-24
Recepšu zāles
20 mg/5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes
olmesartanum medoxomilum/amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Olmesartan/Amlodipine Krka un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanas
3. Kā lietot Olmesartan/Amlodipine Krka
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Olmesartan/Amlodipine Krka
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Olmesartan/Amlodipine Krka un kādam nolūkam to lieto
Olmesartan/Amlodipine Krka satur divas vielas, kuras sauc par olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu (amlodipīna besilāta formā). Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
Olmesartāna medoksomils pieder pie tādu zāļu grupas, kuras sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem un kuras pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.
Amlodipīns pieder pie vielu grupas, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās, kā rezultātā asinsvadi vairs nesašaurinās un asinsspiediens pazeminās.
Abu šo vielu darbība veicina asinsvadu sašaurināšanās izzušanu, līdz ar to asinsvadi atslābinās un asinsspiediens pazeminās.
Olmesartan/Amlodipine Krka lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pacientiem, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, lietojot atsevišķi olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu.
2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanas
Nelietojiet Olmesartan/Amlodipine Krka šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu, noteiktu kalcija kanālu blokatoru grupu - dihidropiridīniem, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja esat grūtniece ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties no Olmesartan/Amlodipine Krka arī grūtniecības sākumā ‑ skatīt apakšpunktu "Grūtniecība un barošana ar krūti");
ja Jums ir cukura diabēts vai traucēta nieru darbība un Jūs ārstējaties ar aliskirēnu saturošām asinsspiedienu pazeminošām zālēm;
ja Jums ir smagi aknu darbības, žults sekrēcijas traucējumi vai nosprostota žults izdalīšanās no žultspūšļa (piemēram, ar žultskameņiem) vai arī tad, ja Jums ir dzelte (ādas un acu iekrāsošanās dzeltenā krāsā);
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;
ja Jums nav pietiekama asins piegāde audiem un ir tādi simptomi kā, piemēram, pazemināts asinsspiediens, vājš pulss, ātra sirdsdarbība (šoks, tai skaitā kardiogēnais šoks). Par kardiogēno šoku sauc smagu sirdsdarbības traucējumu izraisītu šoku;
ja Jums ir nosprostota asins plūsma no sirds (piemēram, aortas sašaurinājuma (aortālās stenozes) dēļ);
ja Jums ir pazemināta sirds izsviede (kā rezultātā rodas elpas trūkums vai perifēra tūska) pēc sirdslēkmes (akūta miokarda infarkta).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, kuras izmanto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lisinoprilu, ramiprilu), īpaši tad, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Ārsts Jums regulāri var pārbaudīt nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu asinīs.
Skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Olmesartan/Amlodipine Krka šādos gadījumos".
Pastāstiet ārstam, ja Jums ir kāds no šiem veselības traucējumiem:
nieru darbības traucējumi vai transplantēta niere;
aknu slimība;
sirds mazspēja, sirds vārstuļu vai sirds muskuļa bojājumi;
stipra vemšana, caureja, ārstēšana ar lielām urīndzenošo (diurētisko) līdzekļu devām vai arī ja Jūs ievērojat diētu ar mazu sāls saturu;
paaugstināts kālija līmenis asinīs;
virsnieru (virs nierēm esošo hormonus sintezējošo dziedzeru) darbības traucējumi.
Sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas smaga, pastāvīga caureja, kas izraisa būtisku ķermeņa masas zudumu. Ārsts novērtēs simptomus un nolems, kā turpināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanu.
Tāpat kā lietojot jebkuras zāles, kuras pazemina asinsspiedienu, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar asins plūsmas traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tādēļ ārsts Jums rūpīgi pārbaudīs asinsspiedienu.
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Olmesartan/Amlodipine Krka nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja Jums grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot šajā laikā, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu "Grūtniecība un barošana ar krūti").
Bērni un pusaudži
Olmesartan/Amlodipine Krka nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Citas zāles un Olmesartan/Amlodipine Krka
Pastāstiet ārstam vai farmaceita par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo Olmesartan/Amlodipine Krka ietekme var pastiprināties. Jūsu ārstam var būt jāmaina zāļu deva un/vai jāveic citi piesardzības pasākumi:
ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Olmesartan/Amlodipine Krka šādos gadījumos" un "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā");
kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, urīndzenošie (diurētiskie) līdzekļi vai heparīns (asiņu šķidrināšanai un asins recekļu veidošanās novēršanai). Lietojot šīs zāles vienlaicīgi ar Olmesartan/Amlodipine Krka, var paaugstināties kālija līmenis asinīs.
Litija (zāļu, kuras lieto garastāvokļa svārstību un dažu depresijas veidu ārstēšanai) lietošana vienlaicīgi ar Olmesartan/Amlodipine Krka var palielināt litija toksicitāti. Ja Jums būs jālieto litijs, ārsts Jums mērīs litija līmeni asinīs.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, zāles, kuras lieto sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, tai skaitā artrīta atvieglošanai), kurus lieto vienlaicīgi ar Olmesartan/Amlodipine Krka, var palielināt nieru mazspējas risku. NPL var mazināt Olmesartan/Amlodipine Krka ietekmi.
Holesevelama hidrohlorīds, zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo var pavājināties Olmesartan/Amlodipine Krka ietekme. Ārsts Jums var ieteikt lietot Olmesartan/Amlodipine Krka vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.
Noteikti antacīdi (līdzekļi gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai), jo Olmesartan/Amlodipine Krka ietekme var būt nedaudz pavājināta.
Zāles HIV infekcijas/AIDS ārstēšanai (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs) vai sēnīšinfekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols).
Diltiazems, verapamils (līdzekļi, kurus lieto sirdsdarbības ritma traucējumu un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai).
Rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai).
Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), augu izcelsmes līdzeklis.
Dantrolēns (infūzija stipru ķermeņa temperatūras noviržu gadījumā).
Simvastatīns (līdzeklis, kuru lieto holesterīna un tauku (triglicerīdu) līmeņa asinīs pazemināšanai).
Takrolims, ciklosporīns (lieto organisma imūnās atbildes reakcijas kontrolēšanai, ļaujot organismam pieņemt transplantēto orgānu).
Olmesartan/Amlodipine Krka kopā ar uzturu un dzērienu
Olmesartan/Amlodipine Krka var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Norijiet tableti, uzdzerot šķidrumu (piemēram, glāzi ūdens). Ja iespējams, lietojiet dienas devu katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastu laikā.
Cilvēki, kuri lieto Olmesartan/Amlodipine Krka, nedrīkst lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas var izraisīt Olmesartan/Amlodipine Krka asinsspiedienu pazeminošās ietekmes neparedzamu pastiprināšanos.
Gados vecāki cilvēki
Ja esat vecāks par 65 gadiem, palielinot devu, ārsts Jums regulāri pārbaudīs asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka asinsspiediens nav kļuvis pārāk zems.
Melnādainie pacienti
Tāpat kā citām līdzīgām zālēm, arī Olmesartan/Amlodipine Krka ietekme melnādainiem pacientiem var būt nedaudz vājāka.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Ārsts Jums parasti ieteiks pārtraukt Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un norādīs lietot citas zāles Olmesartan/Amlodipine Krka vietā. Olmesartan/Amlodipine Krka nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja Jums grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Ja Jums Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanas laikā iestājas grūtniecība, lūdzu, nekavējoties informējiet un apmeklējiet ārstu.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt. Olmesartan/Amlodipine Krka nav ieteicams sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanas līdzekli, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.
Pierādīts, ka neliels daudzums amlodipīna izdalās krūts pienā.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas laikā Jums var būt miegainība, slikta dūša, reibonis vai galvassāpes. Šādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr simptomi nav izzuduši. Konsultējieties ar ārstu.
Olmesartan/Amlodipine Krka satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Olmesartan/Amlodipine Krka
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Olmesartan/Amlodipine Krka ieteicamā deva ir viena tablete dienā.
Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Norijiet tableti, uzdzerot šķidrumu (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst sakost. Nelietojiet tabletes kopā ar greipfrūtu sulu.
Ja iespējams, lietojiet dienas devu katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastu laikā.
Ja esat lietojis vairāk Olmesartan/Amlodipine Krka vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk tablešu, nekā noteikts, Jums var pazemināties asinsspiediens un rasties tādi simptomi kā reibonis, ātra vai lēna sirdsdarbība.
Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts vai ja bērns nejauši ir norijis tableti, nekavējoties dodieties pie ārsta vai uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu un paņemiet līdzi savu zāļu iepakojumu vai šo instrukciju.
Ja esat aizmirsis lietot Olmesartan/Amlodipine Krka
Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet ierasto devu nākamajā dienā, kā parasti. Nelietojiet divkāršu devu, lai kompensētu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Olmesartan/Amlodipine Krka
Ir svarīgi turpināt lietot Olmesartan/Amlodipine Krka, izņemot gadījumus, kad ārsts liek to lietošanu pārtraukt.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Lai gan turpmāk minētās divas blakusparādības nerodas pārāk bieži, tās var būt nopietnas.
Ārstēšanas laikā ar Olmesartan/Amlodipine Krka var rasties alerģiskas reakcijas (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze), kas var ietekmēt visu organismu un kuru gadījumā var būt sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums kopā ar niezi un izsitumiem. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanu un konsultējieties ar ārstu.
Olmesartan/Amlodipine Krka var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos jutīgiem indivīdiem vai alerģiskas reakcijas rezultātā. Tas var izraisīt smagas pakāpes neskaidru sajūtu galvā vai ģīboni. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanu, konsultējieties ar ārstu un atgulieties.
Citas iespējamās blakusparādības ar Olmesartan/Amlodipine Krka
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Reibonis; galvassāpes; potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums; nogurums.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Reibonis, pieceļoties kājās; enerģijas trūkums; durstīšanas sajūta vai notirpums plaukstās vai pēdās; vertigo; sirdsklauves; ātra sirdsdarbība; zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, neskaidra sajūta galvā; apgrūtināta elpošana; klepus; slikta dūša; vemšana; gremošanas traucējumi; caureja; aizcietējums; sausa mute, sāpes vēdera augšdaļā; ādas izsitumi; krampji; sāpes rokās un kājās; muguras sāpes; biežāka nepieciešamība urinēt; seksuāla neaktivitāte; nespēja sasniegt vai uzturēt erekciju; vājums.
Novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu izmaiņas, un tās ir šādas:
kālija līmeņa asinīs paaugstināšanās, kā arī pazemināšanās, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs, aknu darbības rādītāju (gamma glutamiltransferāzes līmeņa) paaugstināšanās.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
Paaugstināta jutība pret zālēm; ģībonis; apsārtums un siltuma sajūta sejā; sarkani niezoši izsitumi (nātrene); sejas pietūkums.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot atsevišķi olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu, bet ne Olmesartan/Amlodipine Krka, vai arī biežāk
Olmesartāna medoksomilu
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Bronhīts; rīkles iekaisums; iesnas vai aizlikts deguns; klepus; vēdersāpes; vēdergripa; caureja; gremošanas traucējumi; slikta dūša; sāpes locītavās vai kaulos; muguras sāpes; asinis urīnā; urīnceļu infekcija; sāpes krūtīs; gripai līdzīgi simptomi; sāpes. Asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts taukvielu līmenis (hipertrigliceridēmija), paaugstināts urīnvielas vai urīnskābes līmenis asinīs un palielināti aknu un muskuļu darbības rādītāji.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Samazināts trombocītu skaits asinīs, kā rezultātā var viegli veidoties asinsizplūdumi vai pagarināties asinsteces laiks; ātrā tipa alerģiskas reakcijas, kas var ietekmēt visu organismu un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī strauja asinsspiediena pazemināšanās, kuras gadījumā iespējams pat ģībonis (anafilaktiskas reakcijas); stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūšu kurvī, kuru dēvē par stenokardiju); nieze; ādas izsitumi; alerģiski ādas izsitumi; izsitumi ar nātreni; sejas pietūkums; muskuļu sāpes; slikta pašsajūta.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
Sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums; akūta nieru mazspēja un nieru mazspēja; letarģija.
Amlodipīns
Ļoti bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Tūska (šķidruma aizture)
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Vēdersāpes; slikta dūša; potīšu pietūkums; miegainība; apsārtums un siltuma sajūta sejā, redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās un neskaidra redze), sirdsklauves, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi, krampji, vājums, apgrūtināta elpošana.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Nemierīgs miegs; miega traucējumi; garastāvokļa pārmaiņas, tai skaitā trauksme; depresija; aizkaitināmība; drebuļi; garšas sajūtas izmaiņas; ģībonis, troksnis ausīs; stenokardijas pastiprināšanās (sāpes vai nepatīkama sajūta krūšu kurvī); neritmiska sirdsdarbība; iesnas vai aizlikts deguns; matu izkrišana; purpursārti laukumi vai plankumi uz ādas nelielu asinsizplūdumu dēļ (purpura); ādas krāsas pārmaiņas; pārmērīga svīšana; ādas izsitumi; nieze; sarkani niezoši izsitumi (nātrene); sāpes locītavās vai muskuļos; urinācijas traucējumi; nepieciešamība urinēt naktī; pastiprināta vajadzība urinēt; krūšu palielināšanās vīriešiem; sāpes krūtīs; sāpes; slikta pašsajūta; ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
Apjukums
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
Balto asins šūnu skaita samazināšanās asinīs, kā rezultātā var palielināties infekciju risks; trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kā rezultātā var viegli veidoties asinsizplūdumi vai pagarināties asinsteces laiks; glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs; palielināts muskuļu saspringums vai palielināta pretestība pasīvām kustībām (hipertonuss); durstīšanas sajūta vai notirpums plaukstās vai pēdās; sirdslēkme; asinsvadu iekaisums; aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums; kuņģa gļotādas iekaisums; smaganu sabiezēšana; paaugstināts aknu enzīmu līmenis; ādas un acu iekrāsošanās dzeltenā krāsā; palielināta ādas jutība pret gaismu; alerģiskas reakcijas: nieze, izsitumi, sejas, mutes un/vai rīkles pietūkums vienlaikus ar niezi un izsitumiem, smagas ādas reakcijas, tai skaitā stipri ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūšļu veidošanās, ādas lobīšanās un ādas pietūkums, gļotādu iekaisums, dažkārt bīstams dzīvībai.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Olmesartan/Amlodipine Krka
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Olmesartan/Amlodipine Krka satur
Aktīvās vielas ir olmesartāna medoksomils un amlodipīns.
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes: Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes: Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes: Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir silicifēta mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta kukurūzas ciete, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls un magnija stearāts (E470b) tabletes kodolā un polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzels oksīds (E172) tikai 40 mg/5 mg apvalkotajām tabletēm un 40 mg/10 mg apvalkotajām tabletēm, un sarkanais dzelzs oksīds (E172) – tikai 40 mg/10 mg apvalkotajām tabletēm, tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu “Olmesartan/Amlodipine Krka satur laktozes monohidrātu”.
Olmesartan/Amlodipine Krka ārējais izskats un iepakojums
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām. Tabletes izmērs: diametrs: 7 mm, biezums: 2,5‑4,2 mm.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Gaiši brūngani-dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām un iegravētu apzīmējumu 5 vienā tabletes pusē. Tabletes izmērs: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6‑5,3 mm.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:
Brūngani-sarkanas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Tabletes izmērs: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6‑5,3 mm.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Olmesartan/Amlodipine Krka ir pieejams iepakojumos, kas satur:
14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 apvalkotās tabletes blisterī,
14, 28, 56 un 98 apvalkotās tabletes kalendārā blistera iepakojumā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotāji
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz‑Lohman‑Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Valsts
Zāļu nosaukums
Austrija
Olmesartan/Amlodipin Krka
Beļģija, Igaunija, Īrija, Latvija
Olmesartan/Amlodipine Krka
Bulgārija
Олмита
Itālija
Olmesartan e Amlodipina Krka
Lietuva
Olmira
Horvātija, Polija, Slovēnija, Slovākija,
Olmita
Portugāle
Amlodipina + Olmesartan medoxomilo Krka
Rumānija
Olmesartan medoxomil/Amlodipină Krka
Somija
Olmesartan medoxomil/Amlodipine Krka
Spānija
Olmesartán/Amlodipino TAD
Ungārija
Olmiza
Vācija
OlmeAmlo
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019
SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019
PAGE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīns (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīns (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (olmesartanum medoxomilum) un 10 mg amlodipīns (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 4,20 mg laktozes monohidrāta.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 8,40 mg laktozes monohidrāta.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:
Katra apvalkotā tablete satur 8,40 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete (tablete).
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām. Tabletes izmērs: diametrs: 7 mm, biezums: 2,5‑4,2 mm.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:
Gaiši brūngani-dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām un iegravētu apzīmējumu 5 vienā tabletes pusē. Tabletes izmērs: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6‑5,3 mm.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:
Brūngani-sarkanas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Tabletes izmērs: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6‑5,3 mm.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana.
Olmesartan/Amlodipine Krka ir paredzēts pieaugušiem pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts ar olmesartāna medoksomila vai amlodipīna monoterapiju (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Olmesartan/Amlodipine Krka ieteicamā deva ir 1 tablete dienā.
Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg drīkst lietot pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts, lietojot atsevišķi 20 mg olmesartāna medoksomila vai 5 mg amlodipīna.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg drīkst lietot pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts, lietojot Olmesartan/Amlodipine Krka 20 mg/5 mg.
Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/10 mg drīkst lietot pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts, lietojot Olmesartan/Amlodipine Krka 40 mg/5 mg.
Pirms terapijas maiņas uz fiksētu kombināciju ieteicams pakāpeniski palielināt atsevišķo sastāvdaļu devu. Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksētu kombināciju.
Lai būtu ērtāk, pacientiem, kuri saņem olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, terapiju var nomainīt uz Olmesartan/Amlodipine Krka tabletēm, kas satur tādas pašas sastāvdaļu devas.
Olmesartan/Amlodipine Krka var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)
Gados vecākiem cilvēkiem ieteiktā deva parasti nav jāpielāgo, taču deva jāpalielina uzmanīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Ja deva jāpalielina līdz maksimālajai devai 40 mg olmesartāna medoksomila dienā, stingri jākontrolē asinsspiediens.
Nieru darbības traucējumi
Olmesartāna medoksomila maksimālā deva pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 20 - 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila vienreiz dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šajā pacientu grupā ir ierobežota. Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni.
Aknu darbības traucējumi
Olmesartan/Amlodipine Krka piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienreiz dienā, un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienreiz dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri jau saņem diurētiskos līdzekļus un/vai citus antihipertensīvos līdzekļus, ieteicams stingri kontrolēt asinsspiedienu un nieru darbību. Pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav.
Tāpat kā citu kalcija antagonistu, arī amlodipīna pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts un ieteikumi par devu nav izstrādāti. Tādēļ Olmesartan/Amlodipine Krka šiem pacientiem jālieto piesardzīgi. Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna lietošana jāsāk ar mazāko devu un pēc tam deva lēnām jāpalielina. Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Olmesartan/Amlodipine Krka drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Tablete jānorij, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst sakost, un tā jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smaga aknu mazspēja un žultsceļu nosprostojums (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Sastāvā esošā amlodipīna dēļ Olmesartan/Amlodipine Krka ir kontrindicēts arī pacientiem, kuriem ir:
smaga hipotensija;
šoks (tai skaitā kardiogēns šoks);
kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas stenoze);
hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacienti ar hipovolēmiju vai nātrija deficītu
Pacientiem, kuriem intensīvas diurētiskās terapijas, ierobežota sāls patēriņa, caurejas vai vemšanas rezultātā ir radies šķidruma un/vai nātrija deficīts, iespējama simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas. Ieteicams šo stāvokli koriģēt pirms Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanas vai ārstēšanas sākumā veikt stingru medicīnisku uzraudzību.
Citi traucējumi, kuru gadījumā tiek stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimību, tai skaitā nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, ar angiotensīna II receptoru antagonistiem, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai reti ar akūtu nieru mazspēju.
Renovaskulāra hipertensija
Ja pacientus, kuriem ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ārstē ar renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošām zālēm, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Lietojot Olmesartan/Amlodipine Krka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pieredzes par Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanu pacientiem, kuriem nesen transplantēta niere, vai pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (t.i., kreatinīn klīrenss < 12 ml/min), nav.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde
Iegūti pierādījumi, ka AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna vienlaicīga lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ divkārša RAAS blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombināciju, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja divkāršu blokādi izraisošu terapiju uzskata par absolūti nepieciešamu, to drīkst īstenot vienīgi speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna un olmesartāna medoksomila iedarbība pastiprinās (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Olmesartan/Amlodipine Krka jālieto piesardzīgi. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna medoksomila deva nedrīkst pārsniegt 20 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna lietošana jāsāk ar kādu no mazākajām devām un jāievēro piesardzība, gan sākot ārstēšanu, gan palielinot devu. Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija
Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus un AKE inhibitorus, ārstēšanas laikā ir iespējama hiperkaliēmija, īpaši tad, ja ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja (skatīt 4.5. apakšpunktu). Riskam pakļautajiem pacientiem ieteicams stingri kontrolēt kālija līmeni serumā.
Kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši sāls aizvietotāji vai citas zāles, kuras var paaugstināt kālija līmeni (heparīns u.c.), vienlaicīgi jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni.
Litijs
Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus, Olmesartan/Amlodipine Krka un litija vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze; obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tā kā Olmesartan/Amlodipine Krka satur amlodipīnu, tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem, kuriem ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvām zālēm, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu, tādēļ Olmesartan/Amlodipine Krka lietošana šādiem pacientiem nav ieteicama.
Sirds mazspēja
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā jutīgiem indivīdiem ir iespējamas nieru darbības pārmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuriem nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un angiotensīna receptoru anatgonistiem ir bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un (retos gadījumos) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.
Pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, ar placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV funkcionālā klase pēc NYHA klasifikācijas) ziņotā plaušu tūskas sastopamība amlodipīna grupā bija lielāka nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, tai skaitā amlodipīns, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var palielināt turpmāku kardiovaskulāru traucējumu un mirstības risku.
Sprū līdzīga enteropātija
Ļoti retos gadījumos pacientiem, kuri lieto olmesartānu, dažus mēnešus vai vairākus gadus pēc zāļu lietošanas sākuma ziņots par smagu, hronisku caureju ar nozīmīgu svara zudumu, kuras iespējamais cēlonis ir lokalizēta vēlīna paaugstinātas jutības reakcija. Pacientiem ņemtajā zarnu biopsijas materiāla bieži konstatēta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šie simptomi un nav cita uzskatāma cēloņa, olmesartāna lietošana nekavējoties jāpārtrauc un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jāapsver konsultēšanās ar vēl kādu speciālistu (piemēram, gastroenterologu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā lietojot visus citus angiotensīna II antagonistus, Olmesartan/Amlodipine Krka asinsspiedienu pazeminošā ietekme melnādainiem pacientiem var būt nedaudz vājāka nekā citu rasu pacientiem, iespējams, lielākas zema renīna līmeņa izplatības dēļ melnādaino hipertensijas slimnieku vidū.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem devu var palielināt piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Izņemot gadījumus, kad angiotensīna II receptoru antagonistu terapiju uzskata par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīviem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Citi
Tāpat kā lietojot jebkuru citu antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Olmesartan/Amlodipine Krka satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Iespējamā ar Olmesartan/Amlodipine Krka saistītā mijiedarbība
Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Lietojot vienlaicīgi citus antihipertensīvos līdzekļus (piemēram, alfa blokatorus, diurētiskos līdzekļus), Olmesartan/Amlodipine Krka asinsspiedienu pazeminošā ietekme var pastiprināties.
Iespējamā ar Olmesartan/Amlodipine Krka sastāvā esošo olmesartāna medoksomilu saistītā mijiedarbība:
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns
Klīniskā pētījuma dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombināciju, ir saistīta ar lielāku nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas), biežumu, salīdzinot ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kālija līmeni ietekmējošas zāles
Lietojot vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, ar heparīnu, AKE inhibitoriem), var paaugstināties kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kombinācijā ar Olmesartan/Amlodipine Krka jāparaksta zāles, kuras ietekmē kālija līmeni, ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Litijs
Litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un retos gadījumos angiotensīna II antagonistu vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par pārejošu litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Tādēļ Olmesartan/Amlodipine Krka un litija vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja nepieciešama Olmesartan/Amlodipine Krka un litija vienlaicīga lietošana, ieteicama rūpīga litija līmeņa serumā kontrole.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tai skaitā selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (> 3 g dienā) un neselektīvie NPL
Lietojot angiotensīna II antagonistus vienlaicīgi ar NPL, iespējama antihipertensīvās ietekmes pavājināšanās. Turklāt angiotensīna II antagonistu un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku un izraisīt kālija līmeņa serumā paaugstināšanos. Tādēļ šādas vienlaicīgas lietošanas sākumā ieteicams kontrolēt nieru darbību, kā arī nodrošināt atbilstošu pacienta hidratāciju.
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Lietošana vienlaicīgi ar žultsskābju sekvestrantu holesevelama hidrohlorīdu mazina olmesartāna sistēmisko iedarbību, pazemina olmesartāna maksimālo koncentrāciju serumā un saīsina t1/2. Lietojot olmesartāna medoksomilu vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda, pazeminās zāļu mijiedarbību izraisošā ietekme. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Papildu informācija
Pēc ārstēšanas ar antacīdu (alumīnija magnija hidroksīdu) novēroja mērenu olmesartāna biopieejamības samazināšanos.
Olmesartāna medoksomils neradīja būtisku ietekmi uz varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai uz digoksīna farmakokinētiku. Veseliem indivīdiem olmesartāna medoksomila lietošana vienlaicīgi ar pravastatīnu neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz kādas sastāvdaļas farmakokinētiku.
Olmesartānam in vitro nebija klīniski nozīmīgas inhibējošas ietekmes uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4 un tam nebija inducējošas ietekmes uz žurku citohroma P450 darbību vai tā bija minimāla. Klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un iepriekš minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav gaidāma.
Iespējamā ar Olmesartan/Amlodipine Krka sastāvā esošo amlodipīnu saistītā mijiedarbība
Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu
CYP3A4 inhibitori
Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem, tādiem makrolīdiem kā eritromicīns vai klaritromicīns, verapamilu vai diltiazemu), var būtiski palielināties amlodipīna iedarbība. Šo FK izmaiņu klīniskās izpausmes gados vecākiem cilvēkiem var būt izteiktākas. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori
Lietojot vienlaicīgi zināmus CYP3A4 induktorus, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt mainīga. Tādēļ jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas lietošanas laikā, gan pēc tam, īpaši attiecībā uz spēcīgiem CYP3A4 induktoriem (piemēram, rifampicīnu, divšķautņu asinszāli).
Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var būt palielināta biopieejamība, kā rezultātā pastiprinās asinsspiedienu pazeminošā ietekme.
Dantrolēns (infūzija)
Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila lietošanas un dantrolēna intravenozas ievadīšanas ir novērota letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju un, ārstējot ļaundabīgu hipertermiju, jāizvairās no kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, vienlaicīgas lietošanas.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā ietekme pastiprina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo ietekmi.
Klīniskas mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.
Simvastatīns
Lietojot vienlaicīgi vairākas amlodipīna 10 mg un simvastatīna 80 mg devas, par 77% palielinājās simvastatīna iedarbība, salīdzinot ar tikai simvastatīna lietošanu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.
Takrolims
Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir paaugstināta takrolima līmeņa asinīs risks, bet šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms nav pilnīgi skaidrs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu ar takrolimu ārstētiem pacientiem, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.
Klaritromicīns
Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri saņem klaritromicīnu kopā ar amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, ieteicams stingri novērot pacientus.
Ciklosporīns
Zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citām grupām nav veikti, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija, kad novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0 - 40%). Pacientiem, kuriem ir transplantēta niere un kuri lieto Olmesartan/Amlodipine Krka, jāapsver ciklosporīna līmeņa uzraudzība.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Datu par Olmesartan/Amlodipine Krka lietošanu grūtniecēm nav. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar Olmesartan/Amlodipine Krka dzīvniekiem nav veikti.
Olmesartāna medoksomils (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav bijuši viennozīmīgi; tomēr nelielu riska palielināšanos nevar izslēgt. Lai gan kontrolētu epidemioloģisko datu par risku, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus, nav, šīs grupas zālēm var būt līdzīgs risks. Izņemot gadījumus, kad angiotensīna II receptoru antagonistu terapiju uzskata par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīviem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu terapijas iedarbība otrajā un trešajā trimestrī rada toksisku ietekmi uz cilvēka augli (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja angiotensīna II receptoru antagonistu iedarbība ir notikusi, sākot ar otro grūtniecības trimestri, ieteicams ar ultraskaņu pārbaudīt nieru darbību un galvaskausu. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotensīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu iespējamo hipotensijas rašanos (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Dati par ierobežotu šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību skaitu neliecina, ka amlodipīns vai citi kalcija receptoru antagonisti nelabvēlīgi ietekmētu augļa veselību. Taču iespējams ieilgušu dzemdību risks.
Tādēļ Olmesartan/Amlodipine Krka nav ieteicams lietot grūtniecības pirmā trimestra laikā, un tas ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Olmesartāns izdalās žurku mātīšu pienā. Taču nav zināms, vai olmesartāns izdalās mātes pienā cilvēkam. Amlodipīns izdalās mātes pienā cilvēkam. Aprēķināts, ka daļa no mātes devas, ko saņem zīdainis, nepārsniedz 15% (starpkvartiļu diapazons no 3 līdz 7%). Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.
Informācija par olmesartāna un amlodipīna lietošanu krūts barošanas laikā nav pieejama, tādēļ Olmesartan/Amlodipine Krka lietot nav ieteicams un krūts barošanas laikā priekšroka dodama alternatīviem ārstēšanas līdzekļiem ar labāk pierādītu drošuma profilu, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini.
Fertilitāte
Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņā. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām konstatēja nevēlamu ietekmi uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Olmesartan/Amlodipine Krka var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Pacientiem, kuri lieto antihipertensīvo terapiju, dažkārt var rasties reibonis, galvassāpes, slikta dūša vai nespēks, kas var ietekmēt reaģēšanas spēju. Ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Ārstēšanas laikā ar olmesartānu/amlodipīnu biežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības bija perifēra tūska (11,3%), galvassāpes (5,3%) un reibonis (4,5%).
Informācija par olmesartāna/amlodipīna nevēlamajām blakusparādībām no klīniskajiem pētījumiem, pēcreģistrācijas drošuma pētījumiem un spontānajiem ziņojumiem ir apkopota turpmāk tabulā. Tajā norādītas arī atsevišķo sastāvdaļu olmesartāna medoksomila un amlodipīna nevēlamās blakusparādības, pamatojoties uz šo vielu zināmo drošuma profilu.
Blakusparādību klasifikācijai izmantoti šādi termini:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
MedDRA
orgānu sistēmu grupa
Blakusparādības
Biežums
Olmesartāna/amlodipīna kombinācijaOlmesartānsAmlodipīnsAsins un limfātiskās sistēmas traucējumiLeikopēnija Ļoti retiTrombocitopēnija RetākĻoti retiImūnās sistēmas traucējumiAlerģiska reakcija /Paaugstināta jutība pret zālēmReti Ļoti retiAnafilaktiska reakcija Retāk Vielmaiņas un uztures traucējumiHiperglikēmija Ļoti retiHiperkaliēmijaRetākReti Hipertrigliceridēmija Bieži Hiperurikēmija Bieži Psihiskie traucējumiApjukums RetiDepresija RetākBezmiegs RetākUzbudināmība RetākSamazināts libidoRetāk Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksme) RetākNervu sistēmas traucējumiReibonisBiežiBiežiBiežiDisgeizija RetākGalvassāpesBiežiBiežiBieži (it īpaši ārstēšanas sākumā)Hipertonija Ļoti retiHipoestēzijaRetāk RetākLetarģijaRetāk ParestēzijaRetāk RetākPerifērā neiropātija Ļoti retiPosturāls reibonisRetāk Miega traucējumi RetākMiegainība BiežiSinkopeReti RetākTrīce RetākEkstrapiramidālie traucējumiNav zināmiAcu bojājumiRedzes traucējumi (arī diplopija) BiežiAusu un labirinta bojājumiTinnīts RetākVertigoRetākRetāk Sirds funkcijas traucējumiStenokardija RetākRetāk (arī stenokardijas saasināšanās)Aritmija (arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija) RetākMiokarda infarkts Ļoti retiSirdsklauvesRetāk BiežiTahikardijaRetāk Asinsvadu sistēmas traucējumiHipotensijaRetākRetiRetākOrtostatiskā hipotensijaRetāk PietvīkumsReti BiežiVaskulīts Ļoti retiElpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimībasBronhīts Bieži KlepusRetākBiežiRetākDispnojaRetāk BiežiFaringīts Bieži Rinīts BiežiRetākKuņģa-zarnu trakta traucējumiSāpes vēderā BiežiBiežiVēdera izejas traucējumi (arī caureja un aizcietējums) RetākAizcietējumsRetāk CaurejaRetākBieži Sausums mutēRetāk RetākDispepsijaRetākBiežiBiežiGastrīts Ļoti retiGastroenterīts Bieži Smaganu hiperplāzija Ļoti retiSlikta dūšaRetākBiežiBiežiPankreatīts Ļoti retiSāpes vēdera augšdaļāRetāk VemšanaRetākRetākRetākSprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu) Ļoti reti Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumiPaaugstināts aknu enzīmu līmenis BiežiĻoti reti (galvenokārt atbilst holestāzei)Hepatīts Ļoti retiDzelte Ļoti retiĀdas un zemādas audu bojājumiAlopēcija RetākAngioedēma RetiĻoti retiAlerģisks dermatīts Retāk Erythema multiforme Ļoti retiEksantēma RetākRetākEksfoliatīvs dermatīts Ļoti retiHiperhidroze RetākFotosensitivitāte Ļoti retiNieze RetākRetākPurpura RetākKvinkes tūska Ļoti retiIzsitumiRetākRetākRetākĀdas krāsas maiņa RetākStīvensa-Džonsona sindroms Ļoti retiNātreneRetiRetākRetākToksiska epidermas nekrolīzeNav zināmiSkeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumiPotīšu tūska BiežiArtralģija RetākArtrīts Bieži Muguras sāpesRetākBiežiRetākMuskuļu spazmasRetākRetiRetākMialģija RetākRetākSāpes ekstremitātēsRetāk Skeleta sāpes Bieži Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumiAkūta nieru mazspēja Reti Hematūrija Bieži Palielināts urinēšanas biežums RetākUrinācijas traucējumi RetākNiktūrija RetākPoliūrijaRetāk Nieru mazspēja Reti Urīnceļu infekcija Bieži Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimībasErektīlie traucējumi/impotenceRetāk RetākGinekomastija RetākVispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietāAstēnijaRetākRetākBiežiSāpes krūtīs BiežiRetākSejas tūskaRetiRetāk NogurumsBiežiBiežiBiežiGripai līdzīgi simptomi Bieži Letarģija Reti Nespēks RetākRetākTūskaBieži Ļoti biežiSāpes BiežiRetākPerifēra tūskaBiežiBieži Tūska, kas pēc piespiešanas veido bedrītiBieži IzmeklējumiPaaugstināts kreatinīna līmenis asinīsRetākReti Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs Bieži Paaugstināts kālija līmenis asinīsRetāk Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs Bieži Paaugstināts urīnskābess līmenis asinīsRetāk Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis asinīsRetāk Palielināta ķermeņa masa RetākSamazināta ķermeņa masa Retāk
Laika ziņā saistībā ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu ziņots par atsevišķiem rabdomiolīzes gadījumiem. Ar amlodipīnu ārstētajiem pacientiem ziņots ar atsevišķiem ekstrapiramidālā sindroma gadījumiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pieredzes par olmesartāna/amlodipīna pārdozēšanu nav. Olmesartāna medoksomila pārdozēšanas ticamākās izpausmes ir hipotensija un tahikardija; parasimpātiskas (vagālas) stimulācijas gadījumā var rasties bradikardija. Paredzams, ka amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos ar izteiktu hipotensiju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu.
Ārstēšana
Ja zāles lietotas nesen, var apsvērt kuņģa skalošanu. Veseliem indivīdiem pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana tūlīt vai līdz 2 stundām pēc amlodipīna lietošanas būtiski mazina amlodipīna uzsūkšanos.
Ja Olmesartan/Amlodipine Krka pārdozēšanas gadījumā ir radusies klīniski nozīmīga hipotensija, nepieciešams aktīvs kardiovaskulārās sistēmas atbalsts, tai skaitā rūpīga sirds un plaušu darbības uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un sekošana cirkulējošā šķidruma tilpumam un izvadītā urīna daudzumam. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai noderīgs var būt vazokonstriktors, ja nav kontrindikāciju tā lietošanai. Lai novērstu kalcija kanālu blokādes ietekmi, var noderēt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, nav paredzams, ka dialīze varētu sniegt ieguvumu. Nav zināms, vai olmesartānu iespējams izvadīt ar dialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09DB02.
Darbības mehānisms
Olmesartan/Amlodipine Krka ir angiotensīna II receptoru antagonista olmesartāna medoksomila un kalcija kanālu blokatora amlodipīna bezilāta kombinācija. Šo aktīvo sastāvdaļu kombinācijai piemīt papildinoša antihipertensīvā iedarbība, pazeminot asinsspiedienu vairāk, nekā lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Olmesartāna/amlodipīna fiksētu devu kombinācija
Astoņas nedēļas ilgā dubultmaskētā, randomizētā, ar placebo kontrolētā faktoriāla plānojuma pētījumā 1940 pacientiem (71% baltās rases pārstāvju un 20% citas rases pacientu) ārstēšana ar katru olmesartāna/amlodipīna kombinācijas devu izraisīja būtiski izteiktāku diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena pazemināšanos nekā monoterapija ar atbilstošām sastāvdaļām. Sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena vidējās izmaiņas bija atkarīgas no devas: -24/-14 mmHg (20 mg/5 mg kombinācija), -25/-16 mmHg (40 mg/5 mg kombinācija) un -30/-19 mmHg (40 mg/10 mg kombinācija).
40 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī pazemināja vēl par 2,5/1,7 mmHg, salīdzinot ar 20 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna. Tāpat 40 mg/10 mg olmesartāna/amlodipīna sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī pazemināja vēl par 4,7/3,5 mmHg, salīdzinot ar 40 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna.
Tādu pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegts mērķa asinsspiediens (< 140/90 mmHg pacientiem, kuriem nav cukura diabēta, un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), olmesartāna/amlodipīna 20 mg/5 mg, 40 mg/5 mg un 40 mg/10 mg lietotāju vidū bija attiecīgi 42,5%, 51,0% un 49,1%.
Būtiskāko ar olmesartānu/amlodipīnu sasniegto antihipertensīvo efektu parasti novēroja pirmo 2 nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas.
Otrā dubultmaskētā, ranodmizētā, ar placebo kontrolētā pētījumā vērtēja, cik efektīva ir amlodipīna pievienošana terapijai baltās rases pacientiem, kuriem pēc 8 nedēļas ilgas monoterapijas ar 20 mg omesartāna medoksomila asinsspiediens nebija atbilstoši kontrolēts.
Pacientiem, kuri turpināja saņemt tikai 20 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām bija pazeminājies par -10,6/-7,8 mmHg. Astoņas nedēļas papildus lietojot 5 mg amlodipīna, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens pazeminājās par -16,2/-10,6 mmHg (p = 0,0006).
Tādu pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegts mērķa asinsspiediens (< 140/90 mmHg pacientiem, kuriem nav cukura diabēta, un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 44,5%, lietojot 20 mg/5 mg kombināciju, salīdzinājumā ar 28,5%, lietojot 20 mg olmesartāna medoksomila.
Vēl vienā pētījumā vērtēja dažādu olmesartāna medoksomila devu pievienošanu terapijai baltās rases pacientiem, kuriem pēc 8 nedēļas ilgas monoterapijas ar 5 mg omesartāna medoksomila asinsspiediens nebija atbilstoši kontrolēts.
Pacientiem, kuri turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām bija pazeminājies par -9,9/-5,7 mmHg. Pievienojot 20 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens pazeminājās par -15,3/-9,3 mmHg, un pievienojot 40 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens pazeminājās par -16,7/-9,5 mmHg (p < 0,0001).
Tādu pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegts mērķa asinsspiediens (< 140/90 mmHg pacientiem, kuriem nav cukura diabēta, un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 29,9% grupā, kurā turpināja lietot 5 mg amlodipīna monoterapijā, 53,5% grupā, kurā lietoja 20 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna, un 50,5% grupā, kurā lietoja 40 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna.
Randomizēti dati par pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kas iegūti, salīdzinot vidēju olmesartāna/amlodipīna kombinācijas devu lietošanu ar amlodipīna vai olmesartāna monoterapijas devas kāpināšanu līdz maksimumam, nav pieejami.
Trīs veiktajos pētījumos apstiprināts, ka vienreiz dienā lietota olmesartāna/amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā ietekme saglabājās 24 stundu ilgajā lietošanas intervālā, attiecība starp minimālo un maksimālo vērtību sistoliskajam un diastoliskajam asinsspiedienam bija 71-82%. 24 stundu efektivitāti apstiprināja ambulatora asinsspiediena uzraudzība.
Olmesartāna/amlodipīna antihipertensīvais efekts bija līdzīgs neatkarīgi no vecuma un dzimuma, kā arī pacientiem ar cukura diabētu un bez tā.
Divos atklātos nerandomizētos pētījumu pagarinājumos noturīgu 40 mg/5 mg olmesartāna/amlodipīna efektivitāti pēc viena gada konstatēja 49-67% pacientu.
Olmesartāna medoksomils (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Olmesartāna medoksomils ir selektīvs 1. tipa angiotensīna II (AT1) receptoru antagonists. Olmesartāna medoksomils tiek strauji pārveidots par farmakoloģiski aktīvu metabolītu olmesartānu. Angiotensīns II ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas galvenais vazoaktīvais hormons un tam ir liela nozīme hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīna II ietekme ietver vazokonstrikciju, aldosterona sintēzes stimulāciju un atbrīvošanu, sirds stimulāciju un nātrija reabsorbciju nierēs. Olmesartāns bloķē angiotensīna II asinsvadus sašaurinošo un aldosterona sekrēciju veicinošo ietekmi, pārtraucot tā saistīšanos ar AT1 receptoriem audos, tai skaitā asinsvadu gludajos muskuļos un virsnierēs. Olmesartāna darbība nav atkarīga no angiotensīna II avota vai sintēzes veida. Olmesartāns ir selektīvs angiotensīna II (AT1) receptoru antagonists, tādēļ tā darbības rezultātā paaugstinās renīna līmenis plazmā un angiotensīna I un II koncentrācija un nedaudz pazeminās aldosterona koncentrācija plazmā.
Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Pierādījumu par pirmās devas izraisītu hipotensiju, tahifilaksi ilgstošas ārstēšanas laikā vai atsitiena hipertensiju pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas nav.
Pēc lietošanas vienreiz dienā pacientiem ar hipertensiju olmesartāna medoksomils efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundu intervālā. Lietojot vienreiz dienā, asinsspiediens pazeminājās līdzīgi kā tad, ja tādu pašu kopējo dienas devu lietoja divreiz dienā.
Turpinot ārstēšanu, maksimāls asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas, lai gan būtisku daļu asinsspiediena pazeminošās ietekmes jau iespējams novērot pēc 2 terapijas nedēļām.
Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.
ROADMAP pētījumā (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention) 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pētīja, vai ārstēšana ar olmesartānu varētu aizkavēt mikroalbuminūrijas sākšanos. Novērošanas laikā (ilguma mediāna 3,2 gadi), pacienti saņēma olmesartānu vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus vai ARB.
Attiecībā uz primāro mērķa kritēriju - laiku līdz mikroalbuminūrijas sākumam - pētījumā konstatēja nozīmīgu riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nebija statistiski ticams. 8,2% (178 no 2160) pacientu olmesartāna grupā un 9,8% (210 no 2139) placebo grupā attīstījās mikroalbuminūrija.
Attiecībā uz sekundārajiem mērķa kritērijiem - kardiovaskulāri notikumi radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Lietojot olmesartānu, kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%) salīdzinājumā ar 3 pacientiem (0,1%)), neraugoties uz līdzīgiem neletāla insulta rādītājiem (14 pacienti (0,6%) salīdzinājumā ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%) salīdzinājumā ar 26 pacientiem (1,2%)) un ne-kardiovaskulāras mirstības (11 pacienti (0,5%) salīdzinājumā ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā bija skaitliski lielāka (26 pacienti (1,2%) salīdzinājumā ar 15 pacientiem (0,7%)), ko noteica galvenokārt lielāks letālu kardiovaskulāru notikumu skaits.
ORIENT (Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial) pētījumā pētīja olmesartāna ietekmi uz nieru un kardiovaskulāriem iznākumiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu tautības 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ar atklātu nefropātiju.
Novērošanas laikā (ilguma mediāna 3,1 gadi) pacienti saņēma olmesartānu vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, tai skaitā AKE inhibitoriem.
Primāro salikto mērķa kritēriju (laiks līdz pirmajam gadījumam, kad divkāršojies kreatinīna līmenis serumā, kad radusies nieru slimība terminālā stadijā vai iestājusies jebkāda cēloņa nāve) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (RA 0,97 (95% TI 0,75-1,24); p=0,791). Salikto sekundāro kardiovaskulāro mērķa kritēriju konstatēja 40 ar olmesartānu ārstētiem pacientiem (14,2%) un 53 ar placebo ārstētiem pacientiem (18,7%). Šis saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs ietver kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, un 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo, kopējā mirstība tika konstatēta attiecīgi 19 pacientiem (6,7%) salīdzinājumā ar 20 pacientiem (7,0%), neletāls insults 8 pacientiem (2,8%) salīdzinājumā ar 11 pacientiem (3,9%) un neletāls miokarda infarkts – 3 pacientiem (1,1%) salīdzinājumā ar 7 pacientiem (2,5%).
Amlodipīns (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Amlodipīns ir kalcija kanālu blokators, kas inhibē kalcija jonu ieplūšanu caur šūnas membrānu sirds un gludo muskuļu šūnās caur potenciālatkarīgajiem L tipa kanāliem. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan pie dihidropiridīna, gan ne-dihidropiridīna saistīšanās vietām. Amlodipīns ir diezgan selektīvs pret asinsvadiem, asinsvadu gludo muskuļu šūnas tas ietekmē vairāk nekā sirds muskuļa šūnas. Amlodipīna antihipertensīvo efektu nosaka tiešā atslābinošā ietekme uz artēriju gludajiem muskuļiem, kā rezultātā samazinās perifērā pretestība un līdz ar to arī pazeminās asinsspiediens.
Hipertensijas slimniekiem amlodipīns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Pierādījumu par pirmās devas izraisītu hipotensiju, tahifilaksi ilgstošas ārstēšanas laikā vai atsitiena hipertensiju pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas nav.
Pēc terapeitisko devu lietošanas hipertensijas slimniekiem amlodipīns efektīvi pazemina asinsspiedienu guļus, sēdus un stāvus pozīcijā. Amlodipīna ilgstoša lietošana nav saistīta ar nozīmīgām sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņām. Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību amlodipīna terapeitiskās devas mazina nieru asinsvadu pretestību, palielina glomerulārās filtrācijas ātrumu un nodrošina efektīvu plazmas plūsmu nierēs, nemainot filtrēto frakciju un neizraisot proteinūriju.
Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar sirds mazspēju un klīniskajos pētījumos, pamatojoties uz slodzes testiem pacientiem ar II-IV funkcionālajai klasei pēc NYHA klasifikācijas atbilstošu sirds mazspēju, konstatēja, ka amlodipīns neizraisa nekādu klīnisku pasliktinājumu, vērtējot pēc slodzes panesamības, kreisā kambara izsviedes frakcijas, klīniskajām pazīmēm un simptomiem.
Ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kurš plānots tā, lai novērtētu pacientus ar III - IV funkcionālās klases (pēc NYHA klasifikācijas) sirds mazspēju, kuri saņem digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, pierādīts, ka amlodipīns neizraisīja mirstības vai kombinētas mirstības un saslimstības riska pieaugumu pacientiem ar sirds mazspēju.
Novērošanas rakstura, ilgstošā, ar placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar III un IV funkcionālās klases (pēc NYHA klasifikācijas) sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām atradēm, kas liecina par išēmisku slimību, kuri lieto stabilas AKE inhibitoru, sirds glikozīdu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā pašā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku, neraugoties uz nozīmīgām sirds mazspējas progresēšanas sastopamības atšķirībām, salīdzinot ar placebo.
Pētījums par ārstēšanu sirdslēkmes novēršanai (ALLHAT)
Randomizētu, dubultmaskētu saslimstības-mirstības pētījumu ar nosaukumu ALLHAT (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial) veica, lai salīdzinātu jaunākās zāles: 2,5 - 10 mg amlodipīna dienā (kalcija kanālu blokators) vai 10 - 40 mg lisinoprila dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles terapiju un tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu pa 12,5 - 25 mg dienā vieglas līdz vidēji smagas hipertensijas gadījumā.
Kopumā 33 357 hipertensijas slimniekus vecumā virs 55 gadiem randomizēja un novēroja vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, tai skaitā pārciests miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentētas citas aterosklerotiskas KVS (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas diagnosticēta elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski (20,9%), cigarešu smēķēšana pašlaik (21,9%).
Primārais mērķa kritērijs bija salikts - letāla KSS vai neletāls miokarda infarkts. Būtisku primārā mērķa kritērija atšķirību starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija: RR 0,98, 95% TI (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāriem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (salikta kombinēta kardiovaskulāra mērķa kritērija sastāvdaļa) amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RR 1,38, 95% TI [1,25-1,52], p<0,001). Tomēr būtisku jebkāda cēloņa mirstības atšķirību starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija (RR 0,96, 95% TI [0,89-1,02], p=0,20).
Cita informācija
Divos lielos randomizētos, kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) pētīja AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora kombinācijas lietošanu.
ONTARGET pētījumu veica pacientiem, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa cukura diabēts vienlaicīgi ar pierādījumiem par mērķa orgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumu veica pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šie pētījumi neliecināja par būtisku labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai kardiovaskulāriem iznākumiem un mirstību, bet novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risku salīdzinājumā ar monoterapiju. Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti ir nozīmīgi arī citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) pētījums bija plānots tā, lai pārbaudītu, kādu ieguvumu sniedz aliskirēna pievienošana AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru blokatora standarta terapijai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai šīm abām slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumi skaitliski biežāk bija aliskirēna grupā nekā placebo grupā un par konkrētām nevēlamām blakusparādībām un būtiskām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi) aliskirēna grupā tika ziņots biežāk nekā placebo grupā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Olmesartāna/amlodipīna fiksētu devu kombinācija.
Pēc olmesartāna/amlodipīna fiksētu devu kombinācijas iekšķīgas lietošanas olmesartāna un amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 1,5 – 2 h un 6 – 8 stundu laikā. Abu aktīvo vielu uzsūkšanās ātrums un apjoms no olmesartāna/amlodipīna fiksētu devu kombinācijas atbilst uzsūkšanās ātrumam un apjomam pēc abu sastāvdaļu lietošanas atsevišķu tablešu veidā. Uzturs neietekmē olmesartāna un amlodipīna biopieejamību no olmesartāna/amlodipīna.
Olmesartāna medoksomils (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Uzsūkšanās un izkliede
Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Esterāzes zarnu gļotādā un portālajās asinīs uzsūkšanās laikā no kuņģa-zarnu trakta to strauji pārveido par farmakoloģiski aktīvu metabolītu olmesartānu. Plazmā vai ekskrētos nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila sānu ķēde nav konstatēta. Olmesartāna vidējā absolūtā biopieejamība no tabletēm bija 25,6%.
Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc olmesartāna medoksomila iekšķīgas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā paaugstinās aptuveni lineāri līdz ar perorālās reizes devas pieaugumu līdz aptuveni 80 mg.
Uzturs olmesartāna biopieejamību ietekmēja minimāli, līdz ar to olmesartāna medoksomilu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nenovēroja.
Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas proteīniem (99,7%), taču iespējamība, ka starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām aktīvām vielām, kuras izteikti saistās ar olbaltumvielām notiks mijiedarbība klīniski nozīmīgu saistīšanās ar olbaltumvielām izmaiņu dēļ, ir maza (ko apstiprina klīniski nozīmīgas mijiedarbības neesamība starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Neliels daudzums olmesartāna saistās ar asins šūnām. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir mazs (16 - 29 l).
Biotransformācija un eliminācija
Olmesartāna kopējais plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (CV, 19%) un salīdzinoši lēns salīdzinājumā ar asins plūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmētas olmesartāna medoksomila devas lietošanas 10-16% lietotās radioaktivitātes izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 stundu laikā pēc devas lietošanas), taču pārējā konstatētā radioaktivitāte atklāta izkārnījumos. Tā kā sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka absorbētais olmesartāns izdalās gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan hepatobiliārā veidā (aptuveni 60%). Visa konstatētā radioaktivitāte bija saistīta ar olmesartānu. Citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska aprite ir minimāla. Tā kā liela daļa olmesartāna izdalās ar žulti, lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pēc vairāku devu perorālas lietošanas olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas. Līdzsvara stāvoklis tiek sasniegts pēc dažu pirmo devu lietošanas, un pēc 14 dienas ilgas atkārtotas lietošanas turpmāka uzkrāšanās nav paredzama. Renālais klīrenss ir aptuveni 0,5 - 0,7 l/h, un tas nav atkarīgs no devas.
Zāļu mijiedarbība
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Lietojot vienlaicīgi 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda veselām pētāmām personām, olmesartāna Cmax pazeminājās par 28% un olmesartāna AUC samazinājās par 39%. Vājāku ietekmi, t.i., Cmaxun AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15%, novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda. Olmesartāna eliminācijas pusperiods bija samazinājies par 50-52% neatkarīgi no tā, vai to lietoja vienlaicīgi ar holesevelama hidrohlorīdu vai 4 stundas pirms tā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Amlodipīns (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Uzsūkšanās un izkliede
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīna uzsūkšanās ir laba, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6 - 12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64 - 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām.
Lietošana vienlaicīgi ar uzturu neietekmē amlodipīna uzsūkšanos.
Biotransformācija un eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 35-50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā. Amlodipīns tiek plaši metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem, 10% pamatsavienojuma un 60% metabolītu izdalās ar urīnu.
Olmesartāna medoksomils un amlodipīns (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvās sastāvdaļas)
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)
Farmakokinētikas dati par pediatriskiem pacientiem nav pieejami.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)
Hipertensijas slimniekiem olmesartāna AUC līdzsvara stāvoklī paaugstinās par aptuveni 35% gados vecākiem cilvēkiem (65 – 75 g.v.) un par aptuveni 44% ļoti veciem cilvēkiem (≥ 75 g.v.), salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tas vismaz daļēji var būt saistīts ar nieru funkcijas vidējo pasliktinājumu šajā pacientu grupā. Taču ieteicamā deva gados vecākiem cilvēkiem ir tāda pati, lai gan deva ir jāpalielina uzmanīgi.
Laiks līdz maksimālās amlodipīna plazmā koncentrācijas sasniegšanai gados vecākām un jaunākām personām ir līdzīgs. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir nosliece būt samazinātam, kā rezultātā palielinās AUC un eliminācijas pusperiods. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kā paredzams šajā pētījumā pētītajai pacientu vecuma grupai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem olmesartāna AUC līdzsvara stāvoklī palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veselām kontroles personām (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns tiek plaši metabolizēts par neaktīviem metabolītiem. 10% vielas izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Amlodipīna plazmas koncentrācijas pārmaiņas nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Šiem pacientiem amlodipīnu drīkst lietot parastā devā. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt ar dialīzes palīdzību.
Aknu darbības traucējumi
Pēc vienreizējas iekšķīgas lietošanas olmesartāna AUC vērtības pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir par attiecīgi 6% un 65% lielākas nekā atbilstošām veselām kontrolpersonām. Olmesartāna nesaistītā frakcija 2 stundas pēc devas lietošanas veselām pētāmām personām, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem ir attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotas lietošanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal ir par aptuveni 65% lielāks nekā atbilstošām veselām kontroles personām. Olmesartāna vidējās Cmax vērtības pacientiem ar aknu darbības traucējumiem un veseliem indivīdiem ir vienādas. Olmesartāna medoksomils nav vērtēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejams ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna klīrenss ir samazināts un pusperiods - pagarināts, kā rezultātā AUC palielinās par aptuveni 40 - 60% (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ņemot vērā katras vielas neklīniskās toksicitātes profilu, nav paredzams, ka, lietojot kombināciju, toksicitāte pastiprināsies, jo katrai vielai ir atšķirīgi mērķi, t.i., nieres olmesartāna medoksomilam un sirds amlodipīnam.
Trīs mēnešus ilgā atkārtotas devas toksicitātes pētījumā, lietojot iekšķīgi olmesartāna medoksomila/amlodipīna kombināciju žurkām, novēroja šādas izmaiņas: ar sarkano asins šūnu skaitu saistīto rādītāju samazināšanās un nieru darbības izmaiņas, kuras var būt izraisījis zāļu sastāvā esošais olmesartāna medoksomils; izmaiņas zarnās (līkumainās un resnās zarnas lūmena paplašināšanās un difūza gļotādas sabiezēšana), virsnierēs (glomerulāro kortikālo šūnu hipertrofija un fascikulāro kortikālo šūnu vakuolizācija), kā arī krūts dziedzeru vadu hipertrofija, ko var būt izraisījis zāļu sastāvā esošais amlodipīns. Šīs izmaiņas ne pastiprināja kādu no iepriekš ziņotajām un konstatētajām atsevišķo līdzekļu toksiskajām izpausmēm, ne arī izraisīja jaunu toksisku ietekmi, nenovēroja arī toksikoloģiski sinerģistisku ietekmi.
Olmesartāna medoksomils (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Hroniskās toksicitātes pētījumos žurkām un suņiem olmesartāna medoksomilam konstatēja līdzīgu ietekmi kā citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem: paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs; samazināta sirds masa; samazināti sarkano asins šūnu rādītāji (eritrocītu skaits, hemoglobīna līmenis, hematokrīts); histoloģiskas norādes par nieru bojājumu (nieru epitēlija reģeneratīvi bojājumi, bazālās membrānas sabiezēšana, kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās darbības radītās nevēlamās blakusparādības radās arī ar citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem veiktajos preklīniskajos pētījumos un tās var mazināt, vienlaicīgi iekšķīgi lietojot nātrija hlorīdu. Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru jukstagromerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm izmaiņām, kas raksturīgas AKE inhibitoru grupai un citiem AT1 receptoru antagonistiem, nebūs klīniskas nozīmes.
Konstatēts, ka, tāpat kā citi AT1 receptoru antagonisti, olmesartāna medoksomils in vitro palielina hromosomu pārrāvumu sastopamību šūnu kultūrās. Vairākos in vivo pētījumos, lietojot olmesartāna medoksomilu iekšķīgi ļoti lielās devās līdz 2000 mg/kg, nozīmīgu ietekmi nekonstatēja. Vispārēji dati, kas iegūti visaptverošā genotoksicitātes pārbaudes programmā, liecina, ka olmesartānam klīniskas lietošanas apstākļos genotoksiska ietekme ir ļoti maz ticama.
Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēns ne 2 gadus ilgajā pētījumā žurkām, ne divos 6 mēnešus ilgajos kancerogenitātes pētījumos transgēniskām pelēm.
Reproduktivitātes pētījumos žurkām olmesartāna medoksomils neietekmēja feritilitāti un nebija pierādījumu par teratogēnisku ietekmi. Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc olmesartāna medoksomila iedarbības pēcnācēju dzīvildze samazinājās, un pēc iedarbības uz mātītēm vēlīnā grūsnības laikā un zīdīšanas periodā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Tāpat kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomilam toksiskā ietekme uz grūsnām trušu mātēm bija izteiktāka nekā uz grūsnām žurkām, taču norāžu par fetotoksisku ietekmi nebija.
Amlodipīns (Olmesartan/Amlodipine Krka aktīvā sastāvdaļa)
Reproduktīvā toksikoloģija
Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm pierādīta atnešanās dienas aizkavēšanās, dzemdību paildzināšanās un samazināta mazuļu izdzīvošana, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, kas izteikta mg/kg veidā.
Fertilitātes traucējumi
Lietojot (tēviņiem 64 dienas un mātītēm 14 dienas pirms pārošanās) līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* lielāku devu par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu 10 mg, izsakot mg/m2 veidā), ietekmi uz amlodipīnu saņēmušo žurku fertilitāti nekonstatēja. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņus ārstēja ar amlodipīna besilātu 30 dienas devā, kas pielīdzināma cilvēkam lietotajai devai mg/kg veidā, konstatēja pazeminātu folikulstimulējošā hormona un testosterona līmeni plazmā, kā arī samazinātu spermas blīvumu un nobriedušo spermatīdu un Sertoli šūnu skaitu.
Kanceroģenēze, mutaģenēze
Žurkām un pelēm, kuras kopā ar uzturu divus gadus lietoja amlodipīnu koncentrācijā, kas nodrošina dienas līmeni 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienā, nekonstatēja pierādījumus par kancerogenitāti. Lielākā deva (pelēm līdzīga un žurkām divreiz* lielāka par maksimālo ieteicamo klīnisko devu 10 mg, izsakot mg/m2 veidā) bija tuva maksimālai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumi neliecināja par zāļu izraisītu ietekmi gēnu vai hromosomu līmenī.
*Pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Silicifēta mikrokristāliska celuloze
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Laktozes monohidrāts
Kroskarmelozes nātrija sāls
Magnija stearāts (E470b)
20 mg/5 mg apvalkoto tablešu apvalks
Polivinilspirts
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 3350
Talks
40 mg/5 mg apvalkoto tablešu apvalks
Polivinilspirts
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 3350
Talks
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
40 mg/10 mg apvalkoto tablešu apvalks
Polivinilspirts
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 3350
Talks
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteris (OPA/Al/PVH//Al): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 100 apvalkotās tabletes kastītē.
Blisteris (OPA/Al/PVH//Al), kalendārie iepakojumi: 14, 28, 56 un 98 apvalkotās tabletes kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2019
SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019
PAGE