Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg tabletes
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Perindoprili tosilas Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
3.84 €
14-0084-01
14-0084
Teva Pharma B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Teva Pharma, S.L.U., Spain; TEVA Czech Industries s.r.o., Czech Republic; Teva Pharmaceutical Works Private Limited Company, Hungary; Teva UK Ltd., United Kingdom
21-JAN-19
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg/5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Teva Pharma B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg tabletes
Perindoprili tosilas/Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perindopril/Amlodipine Teva un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perindopril/Amlodipine Teva lietošanas
3. Kā lietot Perindopril/Amlodipine Teva
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Perindopril/Amlodipine Teva
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Perindopril/Amlodipine Teva un kādam nolūkam to lieto
Perindopril/Amlodipine Teva ir divu aktīvo vielu – perindoprila un amlodipīna – kombinācija.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg tabletes satur 5 mg perindoprila tosilāta un 5 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg tabletes satur 5 mg perindoprila tosilāta un 5 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg tabletes satur 10 mg perindoprila tosilāta un 5 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg tabletes satur 10 mg perindoprila tosilāta un 10 mg amlodipīna.
Perindoprils ir AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitors. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kas pieder zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem). Kopā tie darbojas, lai paplašinātu un atslābinātu asinsvadus tā, lai asinis pa tiem plūstu daudz vieglāk un sirdij būtu vieglāk uzturēt labu asins plūsmu.
Perindopril/Amlodipine Teva ir parakstītas, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju) un/vai stabilu koronāro artēriju slimību (stāvoklis, kad asins piegāde sirdij ir samazināta vai bloķēta).
Pacienti, kuri jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, tagad to vietā varēs lietot vienu tableti Perindopril/Amlodipine Teva, kas satur abas sastāvdaļas.
Kas Jums jāzina pirms Perindopril/Amlodipine Teva lietošanas
Nelietojiet Perindopril/Amlodipine Teva šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, pret amlodipīnu vai kādu citu kalcija antagonistu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir grūtniecība vairāk nekā 3 mēnešus (Perindopril/Amlodipine Teva nav ieteicams lietot arī grūtniecības sākumā - skatīt 2. punktu ,,Grūtniecība un barošana ar krūti’’);
ja Jums iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā ir bijuši tādi simptomi kā sēkšana, sejas vai mēles pietūkums, stipra nieze vai smagi ādas izsitumi, vai ja šādi simptomi Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijuši jebkādos citos apstākļos (stāvoklis, ko sauc par angioedēmu);
ja Jums ir aortas vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj ķermeni apgādāt ar pietiekamu asins daudzumu);
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);
ja Jums ir sirds mazspēja, kas radusies pēc sirdslēkmes;
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Perindopril/Amlodipine Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir:
hipertrofiskā kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artēriju stenoze (nieri apasiņojošas artērijas sašaurinājums);
sirds mazspēja;
ļoti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);
citas sirds slimības;
aknu darbības traucējumi;
nieru darbības traucējumi vai arī ja Jums veic dialīzi;
kolagenoze (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
cukura diabēts;
ja Jūsu ievērojat diētu ar samazinātu sāls saturu vai lietojat kāliju saturošus sāls aizstājējus (labi sabalansēts kālija daudzumu asinīs ir būtisks);
ja Jūs esat gados vecāks cilvēks un jāpalielina deva;
ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu;
ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, ir paaugstināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas, piemēram, rīkles zonā):
- racedaktorilu (lieto caurejas ārstēšanai);
- sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTor inhibitoru klasei (tās lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu).
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Perindopril/Amlodipine Teva šādos gadījumos’’.
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Perindopril/Amlodipine Teva nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja lietojat to šajā periodā (skatīt 2. punktu ,,Grūtniecība un barošana ar krūti’’).
Lietojot Perindopril/Amlodipine Teva, informējiet savu ārstu vai medicīnas personālu, ja:
Jums tiks veikta vispārējā anestēzija un/vai liela ķirurģiska operācija;
Jums nesen ir bijusi caureja vai vemšana (slikta dūša);
Jums tiks veikta ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm ar speciālu iekārtu);
Jums tiks veikta desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu kodumiem.
Bērni un pusaudži
Perindopril/Amlodipine Teva nav ieteicams bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Perindopril/Amlodipine Teva
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums jāizvairās lietot Perindopril/Amlodipine Teva kopā ar:
litiju (lieto mānijas un depresijas ārstēšanai);
estramustīnu (lieto vēža ārstēšanai);
kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem (spironolaktonu, triamterēnu), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizstājējiem;
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Perindopril/Amlodipine Teva šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).”
Ārstēšanu ar Perindopril/Amlodipine Teva var ietekmēt citas zāles. Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, ieskaitot diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina nierēs saražoto urīna daudzumu);
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, ibuprofēnu) sāpju mazināšanai vai lielas salicilskābes devas;
zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīnu);
zāles psihisko traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas u.c., ārstēšanai (piemēram, tricikliskos antidepresantus, antipsihotiskos līdzekļus, imipramīna tipa antidepresantus, neiroleptiskos līdzekļus);
imūnsupresantus (zāles, kas samazina organisma aizsargspējas) autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas operācijas (piemēram, ciklosporīnu);
allopurinolu (podagras ārstēšanai);
prokaīnamīdu (neregulāra sirds ritma ārstēšanai);
vazodilatatorus, ieskaitot nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus);
heparīnu (zāles asins sašķidrināšanai);
efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu (zāles pazemināta asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai);
baklofēnu vai dantrolēnu (infūzijas veidā) – zāles, ko lieto, lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas, piemēram, multiplās sklerozes gadījumā; dantrolēnu lieto arī ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanai anestēzijas laikā (simptomi: ļoti augsta ķermeņa temperatūra un muskuļu stīvums);
rifampicīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu (antibiotikas);
pretepilepsijas līdzekļus (piemēram, karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu, fosfenitoīnu, primidonu);
itrakonazolu, ketokonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);
alfa blokatorus, ko lieto palielinātas prostatas ārstēšanai (piemēram, prazosīnu, alfuzosīnu, doksazosīnu, tamsulosīnu, terazosīnu);
amifostīnu (lieto, lai novērstu vai mazinātu blakusparādības, ko izraisa citu zāļu vai staru terapijas lietošana vēža ārstēšanai);
kortikosteroīdus (lieto dažādiem nolūkiem, ieskaitot smagus astmas un reimatoīdā artrīta gadījumus);
zelta sāļus, īpaši intravenozi lietojamos (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai);
ritonavīru, indinavīru, nelfinavīru (t.s. proteāzes inhibitorus, ko lieto HIV ārstēšanai);
simvastatīnu (lieto, lai pazeminātu holesterīna līmeni);
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrilu) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
takrolimu (lieto, lai kontrolētu organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, lai novērstu pārstādīta orgāna atgrūšanu);
kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu.
Perindopril/Amlodipine Teva kopā ar uzturu un dzērienu
Cilvēki, kuri lieto Perindopril/Amlodipine Teva, nedrīkst uzturā lietot greipfrūtus un greipfrūtu sulu. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt paaugstinātu aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas var izraisīt neparedzamu Perindopril/Amlodipine Teva asinsspiedienu samazinošo iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat
grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Perindopril/Amlodipine Teva lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz būs zināms, ka grūtniecība ir iestājusies, un ieteiks lietot citas zāles Perindopril/Amlodipine Teva vietā. Perindopril/Amlodipine Teva nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša. Ja zāles tiek lietotas pēc grūtniecības 3. mēneša, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt. Perindopril/Amlodipine Teva nav ieteicams mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ārsts var ieteikt Jums citas zāles, ja vēlaties turpināt barot bērnu ar krūti, it īpaši, ja viņš ir jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis bērns.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Perindopril/Amlodipine Teva var ietekmēt Jūsu spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja šīs tabletes Jums izraisa sliktu dūšu, reiboni, vājumu, noguruma sajūtu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet iekārtas, un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Perindopril/Amlodipine Teva satur laktozes monohidrātu
Perindopril/Amlodipine Teva satur laktozes monohidrātu (cukura paveids). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesamība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Kā lietot Perindopril/Amlodipine Teva
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu no rīta pirms ēšanas. Ārsts nolems, kāda ir Jums nepieciešamā deva. Parasti tā būs viena tablete dienā.
Perindopril/Amlodipine Teva parasti tiks parakstīts pacientiem, kuri jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķi.
Ja esat lietojis Perindopril/Amlodipine Teva vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu vai informējiet par to savu ārstu. Iespējamākā parādība pārdozēšanas gadījumā ir pazemināts asinsspiediens, kas var izraisīt reiboni vai samaņas zudumu. Ja tā notiek, var palīdzēt atgulšanās, paceļot kājas uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Perindopril/Amlodipine Teva
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija ir efektīvāka. Tomēr, ja esat aizmirsis lietot Perindopril/Amlodipine Teva devu, lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Perindopril/Amlodipine Teva
Tā kā ārstēšana ar Perindopril/Amlodipine Teva parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas jebkura no tālāk uzskaitītajām blakusparādībām, pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties informējiet ārstu.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
zema asinsspiediena izraisīts smags reibonis vai samaņas zudums.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai elpošanas traucējumi;
plakstiņu, sejas vai mutes pietūkums;
lūpu, mēles un kakla pietūkums, kas apgrūtina elpošanu.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
vājums rokās vai kājās, runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes;
smagi ādas bojājumi, t.sk. smagi izsitumi, nātrene, visa ķermeņa ādas apsārtums, ļoti stipra nieze, tulznu veidošanās, ādas lobīšanās vai pietūkšana, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) vai citas alerģiskas reakcijas;
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūtīs (stenokardija) vai sirdslēkme;
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras vēdera vai muguras sāpes, kā arī sliktu pašsajūtu;
dzeltena ādas vai acu krāsa (dzelte), kas varētu liecināt par hepatītu.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
• smagas ādas reakcijas, t. sk., smagi izsitumi, nātrene, visa ķermeņa ādas apsārtums, stipra nieze, čūlas, ādas lobīšanās, gļotādu iekaisums (toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas.
Ir ziņots par tālāk uzskaitītajām biežām blakusparādībām. Ja jebkura no tām Jums rada sarežģījumus vai ilgst vairāk kā nedēļu, konsultējieties ar savu ārstu.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): galvassāpes, reiboņi, miegainība (it īpaši ārstēšanas sākumā), vertigo, nejutīgums vai tirpšana rokās vai kājās, redzes traucējumi (ieskaitot attēla dubultošanos), troksnis ausīs, paātrināta sirdsdarbība (sajūtami sirds sitieni), pietvīkums, apreibuma sajūta saistīta ar zemu asinsspiedienu, klepus, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums, alerģiskas reakcijas (piemēram, izsitumi uz ādas, nieze), muskuļu krampji, nespēks, nogurums, potīšu pietūkums (tūska).
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): garastāvokļa svārstības, trauksme, depresija, miegainība, miega traucējumi, trīce, sāpju sajūtas zudums, rinīts (aizlikts vai tekošs deguns), pārmaiņas vēdera izejas paradumā, matu izkrišana, sārti plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas, muguras sāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, sāpes krūtīs, urinēšanas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt (arī naktī), sāpes, slikta pašsajūta, sausuma sajūta mutē, nieru darbības traucējumi, impotence, pastiprināta svīšana, diskomforts vai krūšu palielināšanās vīriešiem, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, pārmērīgs eozinofilo leikocītu (noteikta veida balto asins šūnu) daudzums, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi, pūšļu veidošanās uz ādas, drudzis, ģībonis, samaņas zudums, ātrāka sirdsdarbība, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), fotosensitivitātes reakcijas (paaugstināta ādas jutība pret sauli), nespēks, izmainīti laboratoriskie raksturlielumi: augsts kālija līmenis asinīs (atgriezenisks, pārtraucot lietošanu), zems nātrija līmenis, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) pacientiem ar cukura diabētu, paaugstināts urīnvielas un kreatinīna daudzums asinīs.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem): apjukums, psoriāzes paasināšanās, izmainīti laboratoriskie raksturlielumi: paaugstināts aknu enzīmu līmenis, augsts bilirubīna līmenis serumā.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem): sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi (stenokardija un sirdslēkme), eozinofilā pneimonija (rets pneimonijas paveids), daudzformu eritēma (ādas izsitumi, kas sākotnēji bieži vien izpaužas kā niezoši plankumi uz sejas, rokām vai kājām), jutīgums pret gaismu, izmaiņas asinīs, aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena āda (dzelte), vēdera uzpūšanās (gastrīts), nervu darbības traucējumi, kas var radīt noguruma sajūtu, tirpšanu vai nejutīgumu, paaugstināts muskuļu tonuss, smaganu pietūkums, paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), akūta nieru mazspēja, asins sastāva pārmaiņas, piemēram, zemāks balto un sarkano asins šūnu skaits, zemāks hemoglobīna daudzums, zemāks trombocītu skaits.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).
Pacienti, kuri lietoja Perindopril/Amlodipine Teva, ziņojuši arī par šādām blakusparādībām: dažādi traucējumi, kas izpaužas kā stīvums, trīce un/vai kustību traucējumi, drebuļi, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nelīdzsvarota gaita.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Perindopril/Amlodipine Teva
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindopril/Amlodipine Teva satur
Aktīvās vielas ir perindoprila tosilāts un amlodipīns.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg : katra tablete satur 5 mg perindoprila tosilāta, kas atbilst 3,4 mg perindoprila un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg: katra tablete satur 5 mg perindoprila tosilāta, kas atbilst 3,4 mg perindoprila un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg: katra tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta, kas atbilst 6,8 mg perindoprila un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg: katra tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta, kas atbilst
6,8 mg perindoprila un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna.
Citas sastāvdaļas ir nātrija hidrogēnkarbonāts (E500), povidons K30, laktozes monohidrāts,
kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze (E460), A tipa nātrija cietes glikolāts, magnija stearāts (E572) un bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts (E341).
Perindopril/Amlodipine Teva ārējais izskats un iepakojums
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg ir balta, ovāla, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “5/5”, bet otra puse ir gluda.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg ir balta, četrstūraina, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “5/10”, bet otra puse ir gluda.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg ir balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “10/5”, bet otra puse ir gluda.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg ir balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “10/10”, bet otra puse ir gluda.
Perindopril/Amlodipine Teva ir pieejams pudelītēs.
5 mg/5 mg: pa 10, 30, 50, 60, 90, 100 un 120 (60x2) tabletēm.
5 mg/10 mg, 10 mg/5 mg un 10 mg/10 mg: pa 30, 50, 60, 90, 100 un 120 (60x2) tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Ražotājs
TEVA Pharmaceutical Works Private Limited Company, Pallagi út 13, 4042 Debrecen, Ungārija
Teva Operations Poland Sp. z o.o., Ul. Mogilska 80, 31-546 Krakow, Polija
TEVA PHARMA S.L.U., C/C, n. 4, Poligono Industrial Malpica, 50016 Zaragoza, Spānija
TEVA UK Ltd, Brampton Road, Hampden Park, Eastbourne, East Sussex, BN22 9AG, Lielbritānija
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Teva Czech Industries s.r.o., Ostravska 29, c.p. 305, 74770 Opava-Komarov, Čehijas Republika
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Beļģijā: Peramteva tabletten Bulgārijā: Zaprinel A tablets Čehijā: Perindopril/amlodipin Teva tablety Grieķijā, Igaunijā, Kiprā: Perindopril/Amlodipine Teva Horvātijā: Articel-Am tablete Itālijā: PERINDOPRIL E AMLODIPINA TEVA Īrijā: Perindopril tosilate/Amlodipine Teva Tablets Latvijā: Perindopril/Amlodipine Teva tabletes Nīderlandē: Perindopril tosilaat/Amlodipine Teva tabletten Polijā: Vilpin Combi Portugālē: Perindopril + Amlodipina ratiopharm Rumānijā: Perindopril tosilat/Amlodipină Teva comprimate Slovēnijā: Perodilam tablete Somijā: Perindopril/Amlodipin ratiopharm tabletti
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg tabletes
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg
Katra tablete satur 5 mg perindoprila tosilāta (Perindoprili tosilas), kas atbilst 3,4 mg perindoprila (Perindoprilum), kas in situ pārvērsts perindoprila nātrija sālī un 6,935 mg amlodipīna besilāta (Amlodipini besilas), kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg
Katra tablete satur 5 mg perindoprila tosilāta (Perindoprili tosilas), kas atbilst 3,4 mg perindoprila (Perindoprilum), kas in situ pārvērsts perindoprila nātrija sālī un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg
Katra tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta (Perindoprili tosilas), kas atbilst 6,8 mg perindoprila (Perindoprilum), kas in situ pārvērsts perindoprila nātrija sālī un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg
Katra tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta (Perindoprili tosilas), kas atbilst 6,8 mg perindoprila (Perindoprilum), kas in situ pārvērsts perindoprila nātrija sālī un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg: katra tablete satur 41,672 mg laktozes monohidrāta.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg: katra tablete satur 41,672 mg laktozes monohidrāta.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg: katra tablete satur 83,344 mg laktozes monohidrāta.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg: katra tablete satur 83,344 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/5 mg
Balta, ovāla, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “5/5”, bet otra puse ir gluda.
Izmērs: apm. 4,3 mm plata un 8,1 mm gara.
Perindopril/Amlodipine Teva 5 mg/10 mg
Balta, četrstūraina, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “5/10”, bet otra puse ir gluda.
Izmērs: apm. 6,2 mm plata un 6,2 mm gara.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/5 mg
Balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “10/5”, bet otra puse ir gluda.
Izmērs: apm. 6,9 mm diametrā.
Perindopril/Amlodipine Teva 10 mg/10 mg
Balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete, kurai vienā pusē ir gravējums “10/10”, bet otra puse ir gluda.
Izmērs: apm. 8 mm diametrā.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Perindopril/Amlodipine Teva indicēts kā aizvietojoša terapija esenciālas hipertensijas un/vai stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar kombinētu perindoprila un amlodipīna lietošanu atbilstošā devā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Fiksētu devu kombinācija nav piemērota sākumterapijai.
Ja nepieciešama devas mainīšana, kombinētu perindoprila un amlodipīna devu var mainīt vai arī apsvērt individuālu devas titrēšanu ar atsevišķām sastāvdaļām.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi un gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru mazspēju perindoprilāta izvadīšana no organisma ir samazināta. Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa kontroli.
Perindoprila un amlodipīna kombināciju var lietot pacienti ar Clcr ≥ 60ml/min, taču tā lietošana nav piemērota pacientiem ar Clcr < 60ml/min. Šādiem pacientiem ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi.
Amlodipīna panesība ir vienlīdz laba, lietojot vienādās devās gados vecākiem pacientiem vai jaunākiem pacientiem. Vecākiem pacientiem ieteicams parastais dozēšanas režīms, bet devas palielināšana jāveic piesardzīgi. Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīns nav dializējams.
Vienlaicīga perindoprila un aliskirēna lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ< 60 ml/min/1,73 m2) ir kontrindicēta (skatīt 4.3., 4.4., 4.5., un 5.1. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Ieteicamās devas pacientiem ar viegliem līdz vidēju smagiem aknu darbības traucējumiem nav noteiktas. Tādēļ zāles jālieto piesardzīgi, sākotnēji lietojot mazāko devu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Lai noteiktu piemērotāko sākuma devu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jāveic individuāla devas titrēšana ar amlodipīnu un perindoprilu atsevišķi. Nav veikti pētījumi par amlodipīna farmakokinētiku pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem sākotnēji jādod mazākā amlodipīna deva un titrēšana jāveic lēni.
Pediatriskā populācija
Perindoprila un amlodipīna kombināciju nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem, jo perindoprila un amlodipīna efektivitāte un panesība bērniem un pusaudžiem, lietojot kombinācijā, nav noskaidrota (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Pa vienai tabletei dienā vienā devā, ieteicams no rīta un pirms maltītes.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru citu AKE inhibitoru vai dihidropiridīna atvasinājumu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Angioedēma anamnēzē, kas saistīta ar AKE inhibitoru terapiju.
Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smaga hipotensija.
Šoks, tai skaitā kardiogēns šoks.
Kreisā kambara izplūdes trakta (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze) obstrukcija.
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
Vienlaicīga perindoprila un aliskirēnu saturošu zāļu lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.2., 4.4., 4.5.un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Visi turpmāk minētie brīdinājumi, kas attiecas uz katru atsevišķo sastāvdaļu, attiecas arī uz perindoprila un amlodipīna fiksētu devu kombināciju.
Saistībā ar perindoprilu
Paaugstināta jutība/angioedēma
Pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, retos gadījumos ir ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tas var notikt jebkurā terapijas laikā. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošana un jāuzsāk atbilstoša uzraudzība, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, komplikācija parasti izzudusi bez ārstēšanas, lai gan simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
mTOR inhibitoru (piem., sirolima, everolima, temsirolima) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās; skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja komplikācija izpaužas ar mēles, balss spraugas vai balsenes tūsku un, iespējams, var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tie var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurejamības uzturēšanu. Pacientam jābūt stingrā medicīniskā uzraudzībā, līdz notikusi pilnīga un ilgstoša simptomu izzušana.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus, radusies zarnu angioedēma. Šādiem pacientiem tā izpaudusies ar sāpēm vēderā (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos pirms tam sejas angioedēmas nebija un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēmu diagnosticēja, izmantojot dažādas metodes, tai skaitā vēdera dobuma datortomogrāfiju vai izmeklēšanu ar ultraskaņu, vai ķirurģiskas operācijas laikā, bet simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāiekļauj diferenciāldiagnozē pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un, kuriem ir sāpes vēderā (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes uz laiku pārtraucot terapiju ar AKE inhibitoru.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kuri desensibilizācijas terapijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi) lietojuši AKE inhibitoru, bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Tiem pašiem pacientiem šīs reakcijas būtu novērstas, ja AKE inhibitoru lietošanu uz laiku pārtrauktu, bet pēc neplānotas lietošanas uzsākšanas, tās parādījās atkal no jauna.
Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija
Pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus, ir ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas veicinošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils sevišķi piesardzīgi jālieto pacientiem ar vaskulāru kolagenozi, imūnsupresīvu terapiju, ārstēšanas laikā ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai šo komplikāciju rašanos veicinošo faktoru kombināciju, īpaši gadījumos, ja jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās smagas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotikām. Ja šādi pacienti lieto perindoprilu, ieteicama periodiska balto asins šūnu skaita noteikšana un pacientiem jāiesaka ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpēm kaklā, drudzi).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nedrīkst sākt AKE inhibitoru lietošanu. Ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena samazināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti, un tā biežāk rodas pacientiem, kuriem ir šķidruma deficīts, piemēram, sakarā ar diurētisko līdzekļu terapiju, ierobežotu sāls lietošanu uzturā, dialīzi, caureju vai vemšanu, vai, kuriem ir smaga renīna atkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem ir augsts simptomātiskas hipotensijas risks, terapijas laikā ar perindoprilu un amlodipīnu stingri jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un kālija līmenis serumā.
Līdzīgi apsvērumi attiecas uz pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai cerebrovaskulāru slimību, un kuriem pārmērīga asinsspiediena mazināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī un, ja nepieciešams, intravenozas infūzijas veidā jāievada 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdums. Pārejoša hipotensijas reakcija nav kontrindikācija turpmākām devām, ko parasti bez problēmām var lietot, līdzko asinsspiediens ir paaugstinājies pēc cirkulējoša šķidruma tilpuma korekcijas.
Dažiem pacientiem, kuriem ir sastrēguma sirds mazspēja un ir normāls vai zems asinsspiediens, lietojot perindoprilu, var vēl vairāk pazemināties asinsspiediens. Tā kā šī parādība ir paredzama, tad parasti nav iemesla pārtraukt ārstēšanu. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešams samazināt devu vai pārtraukt perindoprila lietošanu.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze /hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citu AKE inhibitoru gadījumā perindoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un no kreisā kambara atejošo asinsvadu obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Regulāra kālija un kreatinīna līmeņa uzraudzīšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir ikdienas ārsta prakses sastāvdaļa (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri lietojuši AKE inhibitorus, paaugstinājies urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, taču šī parādība pēc terapijas pārtraukšanas izzudusi. Šādas parādības rašanās iespēja palielinās pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Dažiem hipertensīviem pacientiem, kuriem iepriekš nav diagnosticēta renovaskulāra slimība, var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti neliels un pārejošs, īpaši, ja perindoprils tiek lietots vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem. Tas biežāk iespējams pacientiem ar iepriekš diagnosticētiem nieru darbības traucējumiem. Var būt nepieciešams samazināt devu un/vai pārtraukt diurētisko līdzekļu un/vai perindoprila lietošanu.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana tikusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jāveic atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Rase
AKE inhibitori angioedēmu melnādainiem pacientiem izraisa biežāk nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori perindoprila efektivitāte, pazeminot asinsspiedienu, melnādainiem cilvēkiem var būt zemāka nekā cilvēkiem ar citu ādas krāsu, iespējams tādēļ, ka melnādainu hipertensijas slimnieku grupā biežāk ir pazemināts renīna līmenis.
Klepus
Lietojot AKE inhibitorus, ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pēc terapijas pārtraukšanas izzūd. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā kā klepus diferenciāldiagnozes daļa.
Ķirurģiskas procedūras/anestēzija
Pacientiem, kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska operācija vai narkozes laikā ar vielām, kas izraisa hipotensiju, perindoprila un amlodipīna kombinācija var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatorai renīna atbrīvošanai. Ārstēšana jāpārtrauc vienu dienu pirms ķirurģiskas operācijas. Ja rodas hipotensija, un tiek uzskatīts, ka tā ir sakarā ar šo mehānismu, to var koriģēt ar cirkulējoša šķidruma tilpuma palielināšanu.
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, tika novērota kālija līmeņa paaugstināšanās serumā. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktori ir nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, hipoaldosteronisms, vienlaicīgi radušās komplikācijas, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabola acidoze un vienlaicīgi kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu lietošana (piemēram, spironolaktons, eplerenons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana; vai arī tiem pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar traucētu nieru funkciju, var izraisīt būtisku kālija līmeņa palielināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Ja jebkura iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīgi lietošana kopā ar perindoprilu tiek atzīta par piemērotu, tad tie jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar perorālām pretdiabēta zālēm vai insulīnu, pirmajā AKE inhibitora lietošanas mēnesī stingri jākontrolē glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par perindoprila lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.
Hemodialīzes pacienti
Ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pacientiem, kuriem veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām un kuri vienlaicīgi ārstēti ar AKE inhibitoru. Jāapsver iespēja šādiem pacientiem lietot cita veida dialīzes membrānu vai citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Stabila koronāro artēriju slimība
Ja perindoprila lietošanas pirmā mēneša laikā fiksē nestabilas angina pectoris (spēcīgas vai vājas) epizodi, rūpīgi jāapsver visi ieguvumi/riski, pirms turpina ārstēšanu ar perindoprilu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvas krīzes gadījumā nav noteikts.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.
Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar III un IV pakāpes sirds mazspēju pēc NYHA klasifikācijas, amlodipīna lietošana tika saistīta ar biežāku plaušu tūskas rašanos, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju kalcija kanālu blokatori, tai skaitā amlodipīns, jālieto piesardzīgi, jo tie var palielināt kardiovaskulāru komplikāciju iespējamību un mirstību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir garāks un laukuma zem koncentrācijas līknes laikā (AUC) rādītāji ir augstāki; ieteicamās devas nav noteiktas. Tādēļ sākotnēji ieteicams dot mazāko amlodipīna devu un piesardzība jāievēro visu laiku – gan ārstēšanas sākumā, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicama pakāpeniska devas titrēšana un rūpīga novērošana.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Šādiem pacientiem amlodipīnu var lietot parastās devās. Amlodipīna koncentrācijas izmaiņas plazmā nekorelē ar nieru mazspējas pakāpi. Amlodipīns nav dializējams.
Saistībā ar perindoprila un amlodipīna kombināciju
Visi iepriekš minētie brīdinājumi, kas attiecas uz katru atsevišķo sastāvdaļu, attiecas arī uz perindoprila un amlodipīna fiksēto devu kombināciju.
Piesardzība lietošanā
Palīgvielas
Tā kā šīs zāles satur laktozi, pacienti ar retām pārmantojamām slimībām – galaktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai Lapp laktāzes deficītu, šīs zāles nedrīkst lietot.
Mijiedarbība
Perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošana vienlaicīgi ar litiju, kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem vai kāliju saturošām pārtikas piedevām, vai dantrolēnu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Vienlaicīga perindoprila un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3., 4.5. un 5.1. apakšpunktu)
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Saistībā ar perindoprilu
Kontrindikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi nav ieteicama
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kālija sāļi vai kāliju saturošie sāls aizstājēji
Kaut arī kālija līmenis parasti saglabājas normas robežās, tomēr dažiem pacientiem, kas ārstēti ar perindoprilu, ir iespējama hiperkaliēmija. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturošas pārtikas piedevas vai kāliju saturoši sāls aizstājēji var izraisīt būtisku kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tādēļ minēto līdzekļu lietošana kombinācijā ar perindoprilu nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šo līdzekļu vienlaicīga lietošana indicēta pierādītas hipokaliēmijas dēļ, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā.
Litijs
Lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par atgriezeniski paaugstinātu litija koncentrāciju serumā un toksicitāti (smagu neirotoksicitāti). Perindoprila kombinācija ar litiju nav ieteicama. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicama rūpīga litija līmeņa serumā kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Estramustīns
Palielināts blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Racekadotrils
Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Lietojot tos vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas gadījumā), šis risks var palielināties.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tai skaitā aspirīns pa ≥3 g/dienā
Ja AKE inhibitori tiek lietoti vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, acetilsalicilskābi pretiekaisuma terapijas devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīviem NPL), var samazināties antihipertensīvais efekts. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var izraisīt paaugstinātu nieru funkcijas pasliktināšanās risku, tai skaitā iespējama akūta nieru mazspēja un kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, īpaši pacientiem ar iepriekš diagnosticētu pavājinātu nieru darbību. Kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jāsaņem adekvāts šķidruma daudzums un, pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas, un periodiski pēc tam, jāvērš uzmanība uz nieru funkcijas kontroli.
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, hipoglikemizējošie sulfonamīdi)
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var pastiprināt hipoglikemizējošo zāļu darbību slimniekiem ar cukura diabētu, kuri lieto insulīnu vai hipoglikemizējošus sulfonamīdus. Hipoglikēmijas epizodes rodas ļoti reti (iespējams, ka uzlabojas glikozes tolerance un tādēļ tiek mazināta prasība pēc insulīna).
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kuri saņem diurētiskos līdzekļus, un it īpaši tiem, kuriem ir šķidruma tilpuma samazināšanās un/vai sāls deficīts, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas, var rasties pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Pārtraucot diurētisko līdzekļu lietošanu un palielinot tilpumu vai sāls uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar zemām un pakāpeniskām perindoprila devām, var samazināt hipotensīvā efekta iespējamību.
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.
Zelts
Reti ir ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju) pacientiem, kuriem ir terapija ar zeltu saturošu šķīdumu injekcijām (nātrija aurotiomalātu) un, kuri vienlaicīgi lieto AKE inhibitorus, tai skaitā perindoprilu.
Saistībā ar amlodipīnu
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Dantrolēns (infūzijas veidā): dzīvniekiem, pēc verapamila un intravenozas dantrolene lietošanas ir novērotas letālas ventrikulāras fibrilācijas un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīts ar hiperkaliēmiju. Sakarā ar iespējamu hiperkaliēmijas risku, pacientiem, kuri ir uzņēmīgi pret ļaundabīgo hipertermiju, kā arī ārstējot ļaundabīgo hipertermiju, ieteicams izvairīties no kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, vienlaicīgas lietošanas.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša piesardzība
CYP3A4 induktori: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (Hypericum perforatum)).
CYP3A4 inhibitori: amlodipīna vienlaicīga lietošana ar stipriem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdiem, piemēram, eritromicīnu, verapamilu vai diltiazemu) var veicināt būtisku amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Šīs farmakokinētiskās dažādības klīniskās izpausmes var būt vairāk izteiktas gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska novērošana un devas pielāgošana.
Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Lietojot vienlaicīgi amlodipīnu un klaritromicīnu, ieteicams pacientus rūpīgi novērot.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Amlodipīna asinsspiedienu samazinošā iedarbība papildina citu zāļu ar antihipertensīvām īpašībām asinsspiedienu samazinošo iedarbību.
Citas kombinācijas
Klīniskajos mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka amlodipīns nemaina atorvastatīna, digoksīna, varfarīna vai ciklosporīna farmakokinētiku.
Amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var būt palielināta biopieejamība, kā rezultātā palielinās asinsspiediena samazinošais efekts.
Simvastatīns
Vairāku amlodipīna devu pa 10 mg lietošana vienlaicīgi ar 80 mg simvastatīna par 77% palielināja simvastatīna iedarbību, salīdzinājumā ar viena paša simvastatīna lietošanu. Ja pacienti lieto amlodipīnu, samaziniet simvastatīna devu līdz 20 mg dienā.
Takrolims
Lietojot takrolimu vienlaicīgi ar amlodipīnu, pastāv risks, ka takrolima līmenis asinīs var būt paaugstināts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, ordinējot amlodipīnu pacientam, kuru ārstē ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmeni asinīs un, ja nepieciešams, jāpielāgo takrolima deva.
Saistībā ar perindoprila un amlodipīna kombināciju
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša piesardzība
Antihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Asinsspiediena un nieru funkcijas kontrole, un, ja nepieciešams, antihipertensīvā līdzekļa devas pielāgošana.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori) un vazodilatatori: šo līdzekļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt perindoprila un amlodipīna hipotensīvo darbību. Lietošana vienlaicīgi ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tādēļ šādā gadījumā jāievēro piesardzība.
Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: antihipertensīvās iedarbības samazināšanās (sāls un ūdens aizture kortikosteroīdu ietekmē).
Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns): pastiprināta antihipertensīvā iedarbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
Amfiostīns: var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo iedarbību.
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā iedarbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Pirmajā grūtniecības trimestrī perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošana nav ieteicama. Perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Lēmumu par zīdīšanas pārtraukšanu vai perindoprila un amlodipīna kombinācijas terapijas pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot šīs terapijas nozīmību mātei.
Ņemot vērā šo kombinēto zāļu atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanas ar krūti periodu:
perindoprila un amlodipīna kombinācija nav ieteicama lietošanai grūtniecības pirmajā trimestrī;
perindoprila un amlodipīna kombinācija ir kontrindicēta lietošanai grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī;
perindoprila un amlodipīna kombinācija nav ieteicama zīdīšanas periodā.
Ņemot vērā šīs terapijas nepieciešamību mātei, jāpieņem lēmums, vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai pārtraukt perindoprila un amlodipīna kombinācijas lietošanu.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī; tomēr nevar izslēgt nedaudz paaugstinātu risku. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz citu antihipertensīvu ārstēšanu ar vispāratzītu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru terapijas lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru terapijas lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitoru terapijas iedarbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja AKE inhibitoru iedarbība notikusi no grūtniecības otrā trimestra, ieteicams veikt augļa nieru funkcijas un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, vai tiem nav hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav noteikta.
Pētījumos ar dzīvniekiem lielās devās tika novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Lietošana grūtniecības laikā ir ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un, ja slimība pati par sevi rada lielāku risku mātei un auglim.
Barošana ar krūti
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā nav pieejama informācija par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti laikā, perindoprila lietošana nav ieteicama, un priekšroka jādod alternatīvai ārstēšanai ar labāk zināmu drošuma profilu lietošanai barošanas ar krūti periodā, īpaši, ja baro jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 - 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Ņemot vērā barošanas ar krūti ieguvumus bērnam un amlodipīna terapijas ieguvumus mātei, jāpieņem lēmums, vai nu turpināt/pārtraukt bērna barošanu ar krūti, vai turpināt/pārtraukt terapiju ar amlodipīnu mātei.
Fertilitāte
Dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem, tiek ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņā. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna
potenciālo ietekmi uz auglību. Vienā pētījumā ar žurkām, tika konstatētas ar tēviņu auglību saistītas blakusparādības (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par perindoprila un amlodipīna kombinācijas ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Amlodipīnam var būt neliela vai mērena ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacienti izjūt reiboni, galvassāpes, nespēku, nogurumu vai nelabumu, reakcijas spēja var būt samazināta. Ieteicams ievērot piesardzība, it īpaši ārstēšanās sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Perindoprils
Perindoprila drošuma profils atbilst AKE inhibitoru drošuma profilam. Biežākās blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un kas novērotas, ir: reibonis, galvassāpes, parestēzija, reibonis, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas trūkums, sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi , muskuļu krampji un astēnija.
Amlodipīns
Ārstēšanas laikā visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām: miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.
Blakusparādību uzskaitījums tabulā
Terapijas laikā, lietojot perindoprilu un amlodipīnu atsevišķi, novērotas tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības, kas sakārtotas, ņemot vērā MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju un sastopamības biežumu.
Ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija |
Nevēlamās blakusparādības | Biežums | |
Amlodipīns | Perindoprils | ||
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi |
Eozinofilija | - | Retāk* |
Leikopēnija/neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
Agranoluzocitoze vai pancitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
- | Ļoti reti | |
Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu) | - | Ļoti reti | |
Hemoglobīna līmeņa un hematokrīta samazināšanās | - | Ļoti reti | |
Imūnās sistēmas traucējumi | Alerģiska reakcija | Ļoti reti | Retāk |
Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hiperglikēmija | Ļoti reti | - |
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | - | Retāk* | |
Hiponatriēmija | - | Retāk* | |
Hiperkaliēmija, atgriezeniska, pārtraucot lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk* | ||
Psihiskie traucējumi | Bezmiegs | Retāk | - |
Garastāvokļa pārmaiņas (t.sk. satraukums) | Retāk | Retāk | |
Depresija | Retāk | - | |
Miega traucējumi | - | Retāk | |
Apjukums | Reti | Ļoti reti | |
Nervu sistēmas traucējumi | Miegainība (it īpaši ārstēšanas sākumā) | Bieži | Retāk* |
Reibonis (it īpaši ārstēšanas sākumā) | Bieži | Bieži | |
Galvassāpes (it īpaši ārstēšanas sākumā) | Bieži | Bieži | |
Disgeizija | Retāk | Bieži | |
Trīce | Retāk | - | |
Hipoestēzija Parestēzija |
Retāk Retāk |
- Bieži |
|
Sinkope | Retāk | Retāk* | |
Hipertonija | Ļoti reti | - | |
Perifēriska neiropātija | Ļoti reti | - | |
Ekstrapiramidāli traucējumi | Nav zināms | - | |
Vertigo | - | Bieži | |
Acu slimības | Redzes traucējumi (t.sk. attēla dubultošanās) | Retāk | Bieži |
Ausu un labirinta bojājumi | Džinkstēšana ausīs | Retāk | Bieži |
Sirds funkcijas traucējumi | Sirdsklauves | Bieži | Retāk* |
Stenokardija | - | Ļoti reti | |
Miokarda infarkts, iespējams pēc pārmērīgas hipotensijas pacientiem ar paaugstinātu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Ļoti reti | Ļoti reti | |
Aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru mirgošana) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
Tahikardija | - | Retāk* | |
Asinsvadu sistēmas traucējumi | Pietvīkums | Bieži | - |
Hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes) | Retāk | Bieži | |
Insults, iespējams, sakarā ar pārmērīgu hipotensiju pacientiem ar paaugstinātu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
- | Ļoti reti | |
Vaskulīts | Ļoti reti | Retāk* | |
Reino sindroms | - | Nav zināms | |
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Elpas trūkums | Retāk | Bieži |
Rinīts | Retāk | Ļoti reti | |
Klepus | Ļoti reti | Bieži | |
Bronhospazmas | - | Retāk | |
Eozinofīla pneimonija | - | Ļoti reti | |
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Smaganu hiperplāzija | Ļoti reti | - |
Sāpes vēderā, slikta dūša | Bieži | Bieži | |
Vemšana | Retāk | Bieži | |
Dispepsija | Retāk | Bieži | |
Pārmaiņas vēdera izejas paradumā | Retāk | - | |
Sausums mutē | Retāk | Retāk | |
Caureja, aizcietējums | Retāk | Bieži | |
Pankreatīts | Ļoti reti | Ļoti reti | |
Gastrīts | Ļoti reti | - | |
Disgeizija | - | Bieži | |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Hepatīts, dzelte Hepatīts, citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Ļoti reti - |
- Ļoti reti |
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis (galvenokārt saistībā ar holestāzi) | Ļoti reti | - | |
Ādas un zemādas audu bojājumi | Kvinkes tūska Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss aparāta un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Ļoti reti Ļoti reti |
- Retāk |
Daudzformu eritēma | Ļoti reti | Ļoti reti | |
Alopēcija | Retāk | - | |
Purpura | Retāk | - | |
Ādas krāsas pārmaiņas | Retāk | - | |
Pastiprināta svīšana | Retāk | Retāk | |
Nieze | Retāk | Bieži | |
Izsitumi, ekzantēma | Retāk | Bieži | |
Nātrene | Ļoti reti | Retāk | |
Stīvensa-Džonsona sindroms | Ļoti reti | - | |
Toksiska epidermas nekrolīze | Nav zināms | - | |
Eksfoliatīvais dermatīts | Ļoti reti | - | |
Gaismas jutīgums | Ļoti reti | Retāk* | |
Psoriāzes paasināšanās | - | Reti | |
Pemfigoīds | - | Retāk* | |
Skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Potīšu uztūkums | Bieži | - |
Artralģija, mialģija | Retāk | Retāk* | |
Muskuļu krampji | Retāk | Bieži | |
Muguras sāpes | Retāk | - | |
Nieru un urīnceļu traucējumi | Urinēšanas traucējumi, niktūrija, biežāka urinēšana | Retāk | - |
Nieru darbības traucējumi | - | Retāk | |
Akūta nieru mazspēja | - | Ļoti reti | |
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Impotence | Retāk | Retāk |
Ginekomastija | Retāk | - | |
Erektila disfunkcija | - | Retāk* | |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Tūska | Bieži | Retāk* |
Nespēks | Bieži | - | |
Sāpes krūtīs | Retāk | Retāk* | |
Astēnija | Retāk | Bieži | |
Sāpes | Retāk | - | |
Vājums | Retāk | Retāk* | |
Drudzis | - | Retāk* | |
Izmeklējumi | Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās | Retāk | - |
Bilirubīna un aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās serumā | - | Reti | |
Paaugstināts urīnvielas daudzums asinīs un kreatinīna līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
- | Retāk* | |
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas | Kritieni | - | Retāk* |
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Papildu informācija saistībā ar amlodipīnu
Saistībā ar kalcija kanālu blokatoriem, ir ziņots par atsevišķiem ekstrapiramidālā sindroma gadījumiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,
Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav informācijas par perindoprila un amlodipīna kombinācijas pārdozēšanu cilvēkiem.
Ir ierobežota pieredze par amlodipīna tīšu pārdozēšanu cilvēkiem.
Simptomi: pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Ar tai sekojošu izteiktu un, iespējams, pagarinātu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.
Ārstēšana: ja amlodipīna pārdozēšanas dēļ ir klīniski būtiska hipotensija, jāveic aktīva atbalstoša kardiovaskulāra ārstēšana, tai skaitā bieža sirds un respiratorās funkcijas kontrole, jāseko līdzi, vai netiek pārsniegti maksimālie rādītāji un jāuzrauga cirkulējošā šķidruma un urīna izvades apjoms.
Vazokonstriktori var palīdzēt atjaunot asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, ar nosacījumu, ka to lietošanai nav kontrindikāciju. Kalcija kanālu blokādes novēršanai labvēlīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievade.
Dažos gadījumos var būt lietderīga kuņģa skalošana. Aktīvās ogles lietošana 2 stundas pēc 10 mg amlodipīna lietošanas veseliem brīvprātīgajiem pierādīja, ka samazinās amlodipīna uzsūkšanās ātrums.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, maz ticams, ka dialīze būs efektīva.
Pieejamie dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. AKE inhibitoriem saistītie pārdozēšanas simptomi ir hipotensija, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, trauksme un klepus.
Ieteicamā pārdozēšanas ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma ievadīšana intravenozi infūzijas veidā. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai intravenoziem kateholamīniem, ja tie pieejami. No sistēmiskās cirkulācijas perindoprilu var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Rezistentas bradikardijas ārstēšanai ir indicēta terapija ar kardiostimulatoru. Nepārtraukti jākontrolē dzīvībai svarīgās pazīmes, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu; AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04.
Perindoprils
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē enzīmu, kas pārvērš angiotensīnu I par angiotensīnu II (Angiotensīnu Konvertējošais Enzīms AKE). Konvertējošais enzīms vai kināze ir eksopeptidāze, kas ļauj angiotensīnam I pārvērsties par vazokonstriktoru angiotensīnu II, tāpat arī izraisot vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos līdz neaktīviem heptapeptīdiem. AKE inhibīcijas rezultātā, samazinās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kas izraisa paaugstinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot negatīvu renīna atbrīvošanās atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā pieaug arī cirkulējošā un vietējā kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāte (tātad arī prostaglandīnu sistēmas aktivitāte). Iespējams, ka šis mehānisms veicina AKE inhibitoru asinsspiedienu samazinošo darbību un ir daļēji atbildīgs par noteiktām blakusparādībām (piemēram, klepu).
Perindoprila darbību nodrošina tā aktīvais metabolīts perindoprilāts. Citi metabolīti in vitro neuzrāda AKE aktivitātes inhibīciju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Hipertensija
Perindoprils aktīvi darbojas visās hipertensijas pakāpēs: vieglas, vidēji smagas un smagas; sistoliskā un diastoliskā arteriālā asinsspiediena samazināšanās ir novērota gan guļus, gan stāvus pozīcijā.
Perindoprils samazina perifēro asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena samazināšanos. Tā rezultātā pastiprinās perifērā asins plūsma, neietekmējot sirdsdarbības ātrumu.
Kā likums pastiprinās asins plūsma nierēs, bet glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti ir nemainīgs.
Pēc vienas devas lietošanas antihipertensīvā aktivitāte sasniedz maksimumu 4 līdz 6 stundu laikā un saglabājas vismaz 24 stundas: minimālā iedarbība ir apmēram 87-100% no maksimālās iedarbības.
Asinsspiediena samazināšanās notiek strauji. Pacientiem, kuri atsaucās uz terapiju, normalizācija tika sasniegta mēneša laikā un saglabājās bez tahifilakses rašanās.
Terapijas pārtraukšana neizraisīja rikošeta efektu.
Perindoprils samazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir apstiprināts, ka cilvēkiem perindoprils uzrāda vazodilatējošas īpašības. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un samazina sīko artēriju biezuma un artērijas lūmena attiecību.
Pacienti ar stabilu koronāro artēriju slimību
Pētījums EUROPA bija daudzcentru, starptautisks, nejaušināts, dubultakls, placebo kontrolēts klīnisks pētījums, kas ilga 4 gadus.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacienti vecāki par 18 gadiem pēc nejaušības principa saņēma 8 mg perindoprila terc-butilamīna (n=6110) vai placebo (n=6108).
Pētījuma populācijai bija pierādīta koronāro artēriju slimība, bet nebija pierādījumu par klīniskām sirds mazspējas pazīmēm. Kopumā 90% pacientu anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai iepriekšēja koronārā revaskularizācija. Vairums pacientu saņēma pētījuma zāles papildus parastajai terapijai, tai skaitā ar trombocītu agregācijas inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un bēta blokatoriem.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, neletāla miokarda infarkta un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu atdzīvināšanu kopējais gadījumu skaits. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila terc-butilamīnu (atbilst 10 mg perindoprila arginīna) vienreiz dienā radīja nozīmīgu absolūtā primārā galarezultāta samazinājumu par 1,9% (relatīvais riska samazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p<0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē, salīdzinājumā ar placebo, tika novērots absolūtais primārā galarezultāta riska samazinājums par 2,2%, kas atbilst relatīvajam riska samazinājumam RRS 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p<0,001).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).”
Amlodipīns
Darbības mehānisms
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un nomāc kalcija jonu transmembrānas ieplūdi sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru. Precīzs mehānisms, kā tieši amlodipīns samazina stenokardiju, nav pilnībā noteikts, taču amlodipīns samazina kopējo išēmisko slogu ar sekojošām divām iedarbībām:
- amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Šī sirds slodzes samazinājuma rezultātā samazinās miokarda enerģijas patēriņš un nepieciešamība pēc skābekļa;
- amlodipīna darbības mehānisms droši vien ir arī saistīts ar galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju, gan normālos, gan išēmiskos rajonos. Pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla vai varianta stenokardiju) šī dilatācija palielina skābekļa piegādi miokardam.
Pacientiem ar hipertensiju, vienreiz dienā lietošana nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos gan guļus, gan stāvus pozīcijā visu 24 stundu laikā. Ņemot vērā lēno iedarbības sākumu, akūta hipotensija nav amlodipīna lietošanai raksturīga pazīme.
Pacientiem ar stenokardiju, amlodipīna vienreiz dienā lietošana palielina kopējo fiziskās slodzes laiku, laiku līdz nākamās stenokardijas sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.
Amlodipīna lietošana netiek saistīta ar nekādu nelabvēlīgu metabolu iedarbību vai izmaiņām plazmas lipīdu līmenī un tas ir piemērots lietošanai pacientiem ar astmu, cukura diabētu un podagru.
Farmakodinamiskā iedarbība
Pacientiem ar hipertensiju, lietošana vienreiz dienā nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos gan guļus, gan stāvus pozīcijā 24 stundu laikā. Ņemot vērā lēno iedarbības sākumu, akūta hipotensija nav amlodipīna lietošanai raksturīga pazīme.
Pacientiem ar stenokardiju, amlodipīna lietošana vienreiz dienā palielina kopējo fiziskās slodzes laiku, laiku līdz nākamās stenokardijas sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.
Amlodipīna lietošana netiek saistīta ar nekādu nelabvēlīgu metabolu iedarbību vai izmaiņām plazmas lipīdu līmenī un tas ir piemērots lietošanai pacientiem ar astmu, cukura diabētu un podagru.
Pacienti ar koronāro artēriju slimības (KAS)
Neatkarīgs, daudzcentru, nejaušināts, dubultakls, ar placebo kontrolēts klīniskais pētījums, kura nosaukums ir Amlodipīna un enalaprila salīdzinošā ietekme uz trombožu skaita ierobežošanu (Comparison of Amlodipine vs. Enalapril to Limit Occurrences of Thrombosis (CAMELOT)), tika veikts, lai izvērtētu, cik lielā mērā amlodipīns novērš klīniskos koronāro artēriju slimību gadījumus. No 1997 KAS pacientiem, kuri standarta ārstniecības nolūkos jau lietoja statīnus, bēta blokatorus, diurētiskos līdzekļus un aspirīnu, 2 gadus 663 pacienti saņēma 5-10 mg amlodipīnu, 623 pacienti saņēma 10-20 mg enalaprilu un 665 pacienti saņēma placebo. Zāļu iedarbības galvenos rezultātus skatīt 1. tabulā. Pētījuma rezultāti liecina, ka KAS pacientiem lietojot amlodipīnu, tika reģistrēti mazāk hospitalizācijas gadījumu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ.
1.tabula Būtisku klīnisku rezultātu biežums CAMELOT pētījumā | |||||
---|---|---|---|---|---|
Kardiovaskulāro blakusparādību biežums, Nr. (%) | Amlodipīns pret placebo | ||||
Rezultāti | Amlodipīns | Placebo | Enalaprils | Riska koeficients (95% KI) | P vērtība |
Primārais galauzstādījums Negatīvas kardiovaskulāras blakusparādības |
110 (16.6) | 151 (23.1) | 136 (20.2) | 0.69 (0.54-0.88) | .003 |
Atsevišķi rādītāji Koronārā revaskularizācija Hospitalizācija stenokardijas dēļ Neletāls MI Insults vai TIL Kardiovaskulāra nāve Hospitalizācija SSM dēļ Atdzīvināšana pēc sirdsdarbības apstāšanās Atkārtota perifērā vaskulārā slimība |
78 (11.8) 51 (7.7) 14 (2.1) 6 (0.9) 5 (0.8) 3 (0.5) 0 5 (0.8) |
103 (15.7) 84 (12.8) 19 (2.9) 12 (1.8) 2 (0.3) 5 (0.8) 4 (0.6) 2 (0.3) |
95 (14.1) 86 (12.8) 11 (1.6) 8 (1.2) 5 (0.7) 4 (0.6) 1 (0.1) 8 (1.2) |
0.73 (0.54-0.98) 0.58 (0.41-0.82) 0.73 (0.37-1.46) 0.50 (0.19-1.32) 2.46 (0.48-12.7) 0.59 (0.14-2.47) NA 2.6 (0.50-13.4) |
.03 .002 .37 .15 .27 .46 .04 .24 |
Saīsinājumi: SSM - sastrēguma sirds mazspēja; KI - konfidences intervāls; MI - miokarda infarkts; TIA - tranzitora išēmiskā lēkme.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju
Hemodinamikas pētījumos ar sirds mazspējas pacientiem un klīniskajos pētījumos, kuru pamatā ir slodzes panesība pacientiem ar NYHA II līdz IV pakāpes sirds mazspēju, ir pierādīts, ka amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos, ko noteica, mērot slodzes panesamību, sirds kreisā kambara izsviedes frakciju un klīniskos simptomus.
Ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE) pacientiem ar III un IV pakāpes sirds mazspēju pēc NYHA klasifikācijas, kas saņem digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, ir pierādīts, ka amlodipīns sirds mazspējas pacientiem nepaaugstina mirstības risku, kā arī kombinēto mirstības un saslimstības risku.
Novērojuma, placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV pakāpes sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām pazīmēm, kas liecinātu par išēmisko slimību, kuri lietoja stabilas devas AKE inhibitorus, uzpirkstītes (digitalis) un diurētiskos līdzekļus, tika secināts, ka amlodipīns neietekmē kopējo vai kardiovaskulāro mirstību. Dažās populācijās amlodipīna terapija bija saistīta ar plaušu tūskas gadījumu biežuma pieaugumu.
Ārstēšana sirdslēkmju profilakses nolūkos (ALLHAT)
Nejaušināts dubultmaskēts saslimstības-mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihipertensīvas un lipīdu līmeni pazeminošas terapijas klīniskais pētījums sirdslēkmju profilaksē (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial – ALLHAT), tika veikts, lai jaunākos zāļu līdzekļus: amlodipīnu pa 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprilu pa 10-40 mg dienā (AKE inhibitors), kā pirmās kārtas terapiju salīdzinātu ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu pa 12,5-25 mg dienā vieglas un mērenas hipertensijas gadījumā.
33 357 hipertensijas slimnieki no 55 gadu vecuma nejaušināti tika iedalīti kādā pētījuma grupā un izsekoti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, tai skaitā: miokarda infarkts vai insults anamnēzē > 6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā vai citas aterosklerotiskas KVS dokumentēšanas (kopā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLP-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas noteikta ar elektrokardiogramu vai ehokardiogrāfiju (20,9%), cigarešu smēķēšana (21,9%).
Primārais galauzstādījums bija letālas KSS un neletāla miokarda infarkta gadījumu kopējais skaits. Pēc primārā galamērķa netika konstatēta nozīmīga atšķirība starp amlodipīna terapiju un hlortalidona terapiju: RR 0,98 (95% TI(0,90-1,07) p = 0,65). No sekundāriem galamērķiem amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka saslimstība ar sirds mazspēju (saliktā kombinētā kardiovaskulārā galamērķa komponents), salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% pret 7,7%, RR 1,38, (95% TI [1,25-1,52] p < 0,001)). Taču nebija nozīmīgas visu cēloņu radītas mirstības atšķirības starp amlodipīna terapijas un hlortalidona terapijas grupām, RR 0,96 (95% TI [0,89-1,02] p = 0,20).
Pediatriskā populācija (6 gadi un vecāki bērni)
Pētījumā, kurā piedalījās 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem, kuriem galvenokārt ir sekundāra hipertensija, tika salīdzinātas pētījuma grupas: bērni, kuriem deva 2,5 mg amlodipīna; bērni, kuriem deva 5,0 mg amlodipīna pret placebo. Konstatēts, ka sistoliskais asinsspiediens samazinājās vairāk abās grupās, kurās bērni lietoja amlodipīnu, nevis placebo grupā. Asinsspiediena samazinājums abās amlodipīna grupās statistiski nebija būtisks.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Perindoprila un amlodipīna uzsūkšanās ātrums un apjoms no perindoprila un amlodipīna kombinācijas nav būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir perindoprila un amlodipīna uzsūkšanās ātrums un apjoms no atsevišķu tablešu zāļu formām.
Perindoprils
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas, perindoprils uzsūcas ātri un koncentrācijas maksimums tiek sasniegts 1 stundas laikā. Perindoprila plazmas pusperiods ir 1 stunda.
Perindoprils ir aktīvās vielas priekštecis. Divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas nonāk asinis kā aktīvs metabolīts - perindoprilāts. Bez aktīvā perindoprilāta, perindoprilam ir pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 līdz 4 stundu laikā.
Tā kā barības uzņemšana samazina pārveidošanos par perindoprilātu, tātad samazina arī biopieejamību, perindoprilu jālieto iekšķīgi vienā dienas devā no rīta pirms ēšanas.
Pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā darbību plazmā.
Izkliede
Izkliedes tilpums nepiesaistītam perindoprilātam ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 20%, galvenokārt tas notiek ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šī norise ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu un nepiesaistītās daļas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, kas nodrošina līdzsvara stāvokļa panākšanu 4 dienu laikā.
Īpašas populācijas
Perindoprilāta eliminācija mazinās gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Perindoprila kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: sākotnējās molekulas klīrenss aknās mazinās divas reizes. Taču izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, piesaiste plazmas proteīniem
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Ir aprēķināts, ka tā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80%. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinīs esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg.
Amlodipīna biopieejamību neietekmē pārtikas lietošana.
Biotransformācija/eliminācija
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un atbilst lietošanai vienu reizi dienā. Amlodipīns intensīvi tiek metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem ar 10% amlodipīna neizmainīta veidā un 60% metabolītu izdalās ar urīnu.
Gados vecāki cilvēki
Laiks, kurā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem un jaunākiem cilvēkiem, ir līdzīgs. Amlodipīna klīrensam ir tendence būt samazinātam, kā rezultātā gados vecākiem cilvēkiem palielinās AUC un eliminācijas pusperiods. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija atbilstoša pētāmās vecuma grupas pacientiem.
Aknu darbības traucējumi
Ir pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā pagarinās pusperiods un AUC palielinās apmēram par 40-60%.
Pediatriskā populācija
Tika veikts populācijas farmakokinētisks pētījums 74 ar hipertensiju sirgstošiem bērniem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti no 13 līdz 17 gadiem). Bērniem tika dots no 1,25 līdz 20 mg amlodipīns vienu vai divas reizes dienā. Bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem no 13 līdz 17 gadiem standarta orālais klīrenss (CL/F) bija 22,5 un 27,4 l/h jeb 16,4 zēniem un 21,3 l/h meitenēm. Tika novērota ļoti dažāda amlodipīna iedarbība. Dati par bērniem līdz 6 gadu vecumam ir ļoti ierobežot.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprils
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem), mērķorgāns ir nieres, kur rodas atgriezenisks bojājums.
In vitro un in vivo pētījumos mutagenitāte netika novērota.
Reproduktīvie toksikoloģijas pētījumi (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) pierādīja, ka nav embriotoksicitātes un teratogenitātes pazīmju. Taču angiotenzīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem kā klasei, ir konstatēti nevēlami blakusefekti uz vēlīno augļa attīstību, kā rezultātā tika novērota augļa nāve un iedzimti defekti grauzējiem un trušiem: nieru bojājumi, augstāka peri- un postnatālā mirstība.
Ilgtermiņa pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogenitāte netika novērota.
Amlodipīns
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm, lietojot devas, kas apmēram 50 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, ņemot vērā mg/kg, novēroja aizkavētu dzemdību datumu, pagarinātu dzemdību ilgumu un samazinātu mazuļu dzīvildzi.
Žurkām, kuras ārstēja ar amlodipīnu (tēviņus 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās), lietojot devas līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* lielāka deva par maksimāli ieteicamo devu cilvēkam - 10 mg, ņemot vērā mg/m2), nekādu ietekmi uz auglību nekonstatēja. Citā pētījumā ar žurkām, kur žurku tēviņi 30 dienas bija ārstēti ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar devām cilvēkam, ņemot vērā mg/kg, konstatēja samazinātu folikuļu stimulējošā hormona un testosterona līmeni plazmā, kā arī samazinātu spermatozoīdu blīvumu, un samazinātu nobriedušu spermatīdu un Sertoli šūnu skaitu.
Žurkām un pelēm, kas 2 gadus ārstētas ar amlodipīnu barībā, koncentrācijās, kas aprēķinātas, lai nodrošinātu dienas devu līmeni 0,5; 1,25 un 2,5 mg/kg dienā pierādīja, ka nav pierādījumu par kancerogenitāti. Pelēm, bet ne žurkām visaugstākā deva (pelēm, līdzīga un žurkām divreiz* lielāka par ieteicamo klīnisko devu - 10 mg, ņemot vērā mg/m2) bija tuvu maksimāli panesamai devai.
Mutagenitātes pētījumi neatklāja ar zālēm saistītu iedarbību ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
*Ņemot vērā, ka pacienta ķermeņa masa ir 50 kg.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Povidons K 30 (E1201)
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
A tipa nātrija cietes glikolāts
Magnija stearāts (E572)
Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Balta, necaurspīdīga PP pudelīte ar baltu, necaurspīdīgu PE vāciņu, kurā ievietots desikants (silīcija gēls), ar PE dozatoru (lai vienlaicīgi neizbirst pārāk daudz tablešu).
5 mg/5 mg
Iepakojumi pa 10, 30, 50, 60, 90, 100 vai 120 (60x2) tabletēm.
5 mg/10 mg, 10 mg/5 mg un 10 mg/10 mg
Iepakojumi pa 30, 50, 60, 90, 100 vai 120 (60x2) tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva Pharma B.V.
Swensweg 5
2031 GA Haarlem
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
5 mg/5 mg 14-0084
5 mg/10 mg 14-0085
10 mg/5 mg 14-0086
10 mg/10 mg 14-0087
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2014. gada 27. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2019