Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Perindoprili argininum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
15-0094-01
15-0094
Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; ANPHARM Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A., Poland; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
07-MAY-15
06-MAY-20
Recepšu zāles
3,5 mg/2,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Les Laboratoires Servier, France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes
Viacoram 7 mg/5 mg tabletes
Perindoprili argininum/amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Viacoram un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Viacoram lietošanas
3. Kā lietot Viacoram
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Viacoram
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Viacoram un kādam nolūkam to lieto
Viacoram ir divu aktīvo vielu, proti, perindoprila un amlodipīna, kombinācija. Abas minētās vielas palīdz kontrolēt augstu asinsspiedienu.
Perindoprils ir AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitors. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kas pieder zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem). Tie kopīgi darbojas, paplašinot un atslābinot asinsvadus, lai pa tiem vieglāk varētu plūst asinis un lai sirdij būtu vieglāk nodrošināt labu asins plūsmu.
Viacoram lieto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem.
Kas Jums jāzina pirms Viacoram lietošanas
Nelietojiet Viacoram šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, pret amlodipīnu vai kādu citu kalcija antagonistu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (tādu stāvokli dēvē par angioedēmu);
ja Jums ir sašaurināts aortas vārstulis (aortas stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu daudzumu asiņu);
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);
ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;
ja Jums vairāk nekā 3 mēnešus ir grūtniecība (arī grūtniecības sākumā ir labāk izvairīties no Viacoram lietošanas — skatīt punktu par grūtniecību);
ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuru sastāvā ir aliskirēns;
ja Jums tiek veikta dialīze vai cita veida asins filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Viacoram Jums var nebūt piemērots;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta asins plūsma uz nierēm (nieru artēriju stenoze);
ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Viacoram”).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Viacoram lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
ja Jums ir hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība);
ja Jums ir sirds mazspēja;
ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);
ja Jums ir jebkādi citi ar sirdi saistīti traucējumi;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi (arī veikta nieres pārstādīšana);
ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosternisms);
ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums ir jāievēro diēta vai ierobežotu sāls daudzumu vai ja Jūs lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus (liela nozīme ir sabalansētam kālija līmenim asinīs);
ja esat gados vecāks cilvēks un Jums jāpalielina deva;
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai:
“angiotensīna II receptoru blokatori” (ARB, tiek dēvēti arī ar sartāniem, piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēns.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piem., kālija) daudzumu serumā.
Skatīt arī informāciju sadaļā “Nelietojiet Viacoram šādos gadījumos”;
ja Jūs esat melnādainais, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kas nav melnādainie,
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks:
sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder mTor inhibitoru klasei (tās lieto, lai novērstu transplantētu orgānu atgrūšanu).
sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai.
Angioedēma
Pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu, ir novērota angioedēma (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu). Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Viacoram un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Viacoram neiesaka lietot grūtniecības sākuma posmā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).
Viacoram lietošanas laikā Jums arī jāinformē savs ārsts vai medicīniskais personāls:
ja Jums ir plānota vispārējā anestēzija un/vai apjomīga ķirurģiska operācija;
ja Jums ir nesen bijusi caureja vai vemšana;
ja Jums ir jāveic ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot īpašu ierīci);
ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem.
Bērni un pusaudži
Viacoram nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Viacoram
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jāizvairās lietot Viacoram kopā ar:
litiju (ko lieto depresijas ārstēšanai);
estramustīnu (izmanto vēža ārstēšanā);
kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem (piem., triamterēns, amilorīds), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem;
aliskirēnu (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai; skatīt arī informāciju zem virsraksta “Nelietojiet Viacoram šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
angiotensīna II receptoru blokatoriem (ARB; lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai; piem., valsartāns, telmisartāns, irbesartāns u.c.);
dantrolēnu (infūzija; lieto muskuļu stīvuma novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, gadījumā vai ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanai anestēzijas laikā, kad simptomi ir izteikts drudzis un muskuļu stīvums);
sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktus „Nelietojiet Viacoram šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Ārstēšanu ar Viacoram var ietekmēt citas zāles. Noteikti pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, arī diurētiskie līdzekļi (zāles, kas palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs);
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai novērstu transplantētu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder mTor inhibitoru klasei). Skatīt arī informāciju sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piem., ibuprofēns) pret sāpēm vai aspirīns lielās devās;
zāles cukura diabēta ārstēšanai (piem., insulīns, gliptīni);
zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas u.c. traucējumu, ārstēšanai (piem., tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, imipramīnam līdzīgie antidepresanti, neiroleptiski līdzekļi);
imūnsupresanti (zāles, kas mazina organisma aizsargspējas), ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgāna pārstādīšanas operācijas (piem., ciklosporīns, takrolims);
allopurinols (podagras ārstēšanai);
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
vazodilatatori, arī nitrāti (līdzekļi, kas paplašina asinsvadus);
heparīns (zāles asins šķidrināšanai);
efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns (zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai),
baklofēns, ko lieto muskuļu stīvuma novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, gadījumā;
dažas antibiotikas, piemēram, rifampicīns, eirtromicīns, klaritromicīns (lieto baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai);
pretepilepsijas līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons;
itrakonazols, ketokonazols (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);
alfa blokatori, ko lieto palielināta priekšdziedzera ārstēšanai, piemēram, prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns;
amifostīns (ko lieto citu zāļu vai staru terapijas, ko izmanto vēža ārstēšanai, izraisītu blakusparādību novēršanai vai mazināšanai);
kortikosteroīdi (ko lieto, lai ārstētu dažādus stāvokļus, tostarp smagu astmu un reimatoīdo artrītu);
zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai);
ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā dēvētie proteāzes inhibitori, ko izmanto HIV ārstēšanā);
kāliju aizturošas zāles, kuras izmanto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā;
trimetoprims un kotrimoksazols (infekciju ārstēšanai);
Hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle, augu izcelsmes zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai);
Viacoram kopā ar uzturu un dzērienu
Skatīt 3. punktu.
Cilvēki, kuri lieto Viacoram, nedrīkst lietot uzturā greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanos, kas var izraisīt neparedzamu Viacoram asinsspiedienu pazeminošās iedarbības pastiprināšanos.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Viacoram pirms grūtniecības iestāšanās vai, tiklīdz būsit uzzinājusi par grūtniecības iestāšanos, Viacoram vietā ieteiks Jums lietot citas zāles. Viacoram neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Viacoram neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Viacoram var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tablešu ietekmē Jūs jūtaties slims, vājš, apreibis vai noguris vai izjūtat galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Viacoram satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Kā lietot Viacoram
Vienmēr lietojiet Viacoram tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā Viacoram deva ir 3,5 mg/2,5 mg vienu reizi dienā.
Ja Jums ir vidēji smagi nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts ārstēšanas sākumā var ieteikt Jums lietot vienu Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tableti katru otro dienu.
Atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu ārsts pēc viena mēneša var lemt palielināt devu līdz Viacoram 7 mg/5 mg vienu reizi dienā, ja nepieciešams.
Viena Viacoram 7 mg/5 mg tablete vienu reizi dienā ir maksimālā ieteicamā deva augsta asinsspiediena ārstēšanai.
Tableti vēlams lietot katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta pirms ēšanas.
Nedrīkst pārsniegt parakstīto devu.
Ja esat lietojis Viacoram vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Visticamāk, pārdzēšanas gadījumā var rasties zems asinsspiediens, kura dēļ iespējams reibonis vai ģībonis. Tādā gadījumā var palīdzēt atgulšanās un kāju pacelšana.
Ja esat aizmirsis lietot Viacoram
Svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija darbojas labāk. Taču, ja esat aizmirsis vienu Viacoram devu, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Viacoram
Tā kā ārstēšana ar Viacoram parasti turpinās visu mūžu, pirms tablešu lietošanas pārtraukšanas jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kāda no šādām blakusparādībām, kas var būt nopietnas:
pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma) (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (angioedēma) (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
smagas ādas reakcijas, arī intensīvi izsitumi uz ādas, nātrene, ādas piesārtums pa visu ķermeni, stipra nieze (erythema multiforme) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), tulznas uz ādas, ādas lobīšanās un ādas pietūkums (eksfoliatīvais dermatīts) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), toksiska epidermāla nekrolīze (nav zināmi) vai citas alerģiskas reakcijas (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
stiprs reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);
roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
sirdslēkme, sāpes krūškurvī (stenokardija) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), neparasti ātrs vai savāds pulss (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Saistībā ar Viacoram ziņots par šādām blakusparādībām. Ja jebkura no tām Jums rada problēmas, Jums jāsazinās ar ārstu.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): noreibuma sajūta, klepus, tūska (šķidruma aizture).
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): augsts kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt sirds ritma traucējumus (hiperkaliēmija), pārmērīgi augsts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), nogurums.
Par tālāk minētajām blakusparādībām ziņots saistībā ar perindoprila vai amlodipīna lietošanu, bet, lietojot Viacoram, tās vai nu nav novērotas, vai arī novērotas retāk. Šīs blakusparādības var rasties arī Viacoram lietošanas gadījumā. Ja jebkura no tām Jums rada problēmas, Jums jāsazinās ar ārstu.
Ļoti bieža blakusparādība (var rasties vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem): tūska (šķidruma aizture).
Biežas blakusparādības (var rasties līdz vienam no 10 cilvēkiem): galvassāpes, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā), izmainīta garšas sajūta, roku vai kāju notirpums vai tirpšana, “galvas griešanās” sajūta, redzes traucējumi (arī redzes dubultošanās), troksnis ausīs (sajūta, ka ausīs skan trokšņi), sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), pietvīkums, elpas trūkums (dispnoja), vēdersāpes, slikta dūša, vemšana, dispepsija vai gremošanas traucējumi, vēdera izejas izmaiņas, aizcietējums, caureja, nieze, ādas izsitumi, ādas piesārtums, nieze, potīšu tūska, muskuļu krampji, nogurums, vājums.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): palielināts noteikta veida leikocītu skaits (eozinofīlija), zems nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija), zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), garastāvokļa svārstības, trauksmes sajūta, bezmiegs, depresija, miega traucējumi, sinkope, sāpju sajūtas zudums, trīce, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), rinīts (aizlikts vai tekošs deguns), sausa mute, pastiprināta svīšana, matu izkrišana, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas, tulznu sakopojumu veidošanās uz ādas, jutīgums pret gaismu, muguras sāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktī, biežāka urinēšana, nieru darbības traucējumi, impotence, diskomforta sajūta krūtīs vai krūšu piebriešana vīriešiem, sāpes krūškurvī, slikta pašsajūta, sāpes, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, palielināts urīnvielas daudzums asinīs, palielināts kreatinīna daudzums asinīs, kritieni, drudzis.
Retas blakusparādības (var rasties līdz vienam no 1000 cilvēkiem): apmulsums, augsta bilirubīna koncentrācija serumā, paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz vienam no 10 000 cilvēkiem): asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, mazāks leikocītu un eritrocītu skaits, zemāks hemoglobīna līmenis, mazāks trombocītu skaits, palielināts muskuļu sasprindzinājums, nervu traucējumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai notirpumu, eozinofīliska pneimonija (rets pneimonijas veids), smaganu pietūkums, vēdera pūšanās (gastrīts), ādas dzelte, akūta nieru mazspēja.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nestabila gaita.
Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var rasties neatbilstošas antidiurētiskā hormona (ADH) sekrēcijas dēļ, var rasties ar AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šie simptomi, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar savu ārstu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Viacoram
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un tablešu trauciņa. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Pēc atvēršanas Viacoram jāizlieto 10 dienu laikā (trauciņi ar 10 tabletēm), 30 dienu laikā (trauciņi ar 28 vai 30 tabletēm), 50 dienu laikā (trauciņi ar 50 tabletēm) vai 90 dienu laikā (trauciņi ar 100 tabletēm).
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Viacoram satur:
Aktīvās vielas ir perindoprila arginīns un amlodipīns.
Viena Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tablete satur 2,378 mg perindoprila, kas atbilst 3,5 mg perindoprila arginīna, un 3,4675 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 2,5 mg amlodipīna.
Viena Viacoram 7 mg/5 mg tablete satur 4,756 mg perindoprila, kas atbilst 7 mg perindoprila arginīna, un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna.
Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, magnija stearāts (E470B), mikrokristāliskā celuloze (E460), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551).
Viacoram ārējais izskats un iepakojums
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes ir baltas, apaļas tabletes, diametrs 5 mm.
Viacoram 7 mg/5 mg tabletes ir baltas, apaļas tabletes, diametrs 6 mm, vienā pusē iespiests simbols .
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg un Viacoram 7 mg/5 mg tabletes pieejamas iepakojumos, kas satur 10, 28, 30, 60 (2 trauciņi pa 30 tabletēm), 84 (3 trauciņi pa 28 tabletēm), 90 (3 trauciņi pa 30 tabletēm), 100 (2 trauciņi pa 50 tabletēm), 100 vai 500 tablešu (5 trauciņi pa 100 tabletēm).
Tablešu trauciņiem aizbāznī ir iestrādāts desikants.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex - Francija
Ražotājs:
Servier (Ireland) Industries Ltd
Gorey Road
Arklow - Co. Wicklow – Īrija
un
Les Laboratoires Servier Industrie
905, route de Saran
45520 Gidy - Francija
un
Anpharm Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A.
Ul. Annopol 6B
03-236 Warsaw – Polija
un
Egis Pharmaceuticals Private Limited Company
Site 3: H-9900, Körmend
Mátyás király u. 65. – Ungārija
Šīs zāles reģistrētas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:
Austrija
Viacoram, Tabletten
Bulgārija
Prestarium Co start, таблетки
Horvātija
Viacoram, tablete
Kipra
Viacoram, δισκία
Čehija
Prestalia, tablety
Dānija
Viacoram
Igaunija
Viacoram
Francija
Amplival, comprimé
Vācija
Viacoram, Tabletten
Grieķija
Viacoram, δισκία
Īrija
Viacoram, tablet
Itālija
Viacoram, compresse
Latvija
Viacoram, tabletes
Lietuva
Viacoram, tabletės
Malta
Viacoram, tablet
Nīderlande
Viacoram, tabletten
Polija
Co-Prestarium Initio
Portugāle
Viacoram
Rumānija
Viacoram, comprimate
Slovākija
Prestance Initio, tablety
Slovēnija
Viacoram tablete
Spānija
Viacoram comprimidos
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv
SASKAŅOTS ZVA 21-02-2019
EQ PAGE 1
Version: 02-2019_var_WS-018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes
Viacoram 7 mg/5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes
Viena tablete satur 2,378 mg perindoprila, kas atbilst 3,5 mg perindoprila arginīna (Perindoprili argininum), un 3,4675 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 2,5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 31,62 mg laktozes monohidrāta.
Viacoram 7 mg/5 mg tabletes
Viena tablete satur 4,756 mg perindoprila, kas atbilst 7 mg perindoprila arginīna (Perindoprili argininum), un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 63,23 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes
Balta, apaļa tablete, diametrs 5 mm.
Viacoram 7 mg/5 mg tabletes
Balta, apaļa tablete, diametrs 6 mm, vienā pusē iespiests simbols .
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Viacoram indicēts esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Iekšķīgai lietošanai.
Viacoram 3,5 mg/2,5 mg paredzēts pirmās kārtas terapijai pacientiem ar arteriālu hipertensiju.
Ieteicamā Viacoram sākumdeva ir 3,5 mg/2,5 mg vienu reizi dienā.
Pacientiem, kuriem asinsspiediens netiek pienācīgi kontrolēts ar Viacoram 3,5 mg/2,5 mg, pēc vismaz četrām ārstēšanas nedēļām devu var palielināt līdz 7 mg/5 mg vienu reizi dienā.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Viacoram ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss robežās no 30 ml/min līdz 60 ml/min) ieteicamā Viacoram sākumdeva ir 3,5 mg/2,5 mg katru otro dienu. Pacienti, kuriem asinsspiediens netiek pienācīgi kontrolēts, var lietot Viacoram devu 3,5 mg/2,5 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, pacientiem, kuru stāvoklis netiek pietiekami kontrolēts, devu var palielināt. Parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Ordinējot Viacoram pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība.
Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Ir apstiprināta Viacoram efektivitāte un drošums gados vecākiem cilvēkiem. Ārstēšanas sākumā jāievēro piesardzība atkarībā no nieru darbības rādītājiem.
Kad sākta ārstēšana, pirms devas palielināšanas jānovēro nieru darbība, it īpaši pacientiem no 75 gadu vecuma. Medicīniskajā novērošanā parasti jāietver regulāra kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšana.
Pediatriskā populācija
Viacoram drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Viacoram tablete jālieto vienā lietošanas reizē, vēlams, no rīta un pirms ēšanas.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, AKE inhibitoriem, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,
Smagi nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu),
Angioedēma anamnēzē saistībā ar iepriekš lietotu AKE inhibitoru terapiju
Iedzimta vai idiopātiska angioedēma,
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu),
Smaga hipotensija,
Šoks, arī kardiogēns šoks,
Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., augstas pakāpes aortas stenoze),
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc miokarda infarkta,
Viacoram lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu pacientiem, kam ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²; skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu),
Ekstrakorporāla terapija, kā rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu),
Būtiska abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artēriju stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu),
Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Paaugstināta jutība/ angioedēma
Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, ieskaitot perindoprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tūska var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Tādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc Viacoram lietošana un jāsāk atbilstoša novērošana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
Angioedēmai, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāls iznākums. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un ir aizdomas, ka tā varētu izraisīt elpceļu obstrukciju, steidzami jāsniedz neatliekamā palīdzība. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai. Pacientam jābūt stingrā mediķu uzraudzībā, līdz panākta pilnīga un noturīga simptomu izzušana.
Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar Viacoram lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitoru lietošanas gadījumā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija vēdersāpes (kopā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pacientiem iepriekš nebija bijusi sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Šāda angioedēma diagnosticēta ar vēdera dobuma datortomogrāfijas vai ultraskaņas procedūru palīdzību vai arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitoru lietošanas beigām simptomi izzuda. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāietver arī zarnu angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā). Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.
mTOR inhibitoru (piem., sirolims, everolims, temsirolims) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims) terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piemēram, elpceļu vai mēles tūska, ar vai bez elpošanas traucējumiem; (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas radušās pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus laikā, kad veikta zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēze ar dekstrāna sulfātu. No šīm reakcijām izvairījās, pirms katras aferēzes procedūras uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru terapiju.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā (piem., ar plēvspārņu indi), ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Šādiem pacientiem minētās reakcijas bija iespējams novērst, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, taču nejauša atkārtota izaicinājuma gadījumā tās radās no jauna.
Pacienti, kam veic hemodialīzi
Ziņots par anafilaktoīdu reakciju rašanos pacientiem, kam veic dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām un kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru. Jāapsver iespēja šādiem pacientiem izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija
Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplicējošu faktoru, neitropēnija rodas reti. Viacoram īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai arī šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja jau iepriekš ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radās nozīmīga infekcija, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja Viacoram lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu, un pacientiem jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm (piem., iekaisušu kaklu, drudzi).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, kombinējot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisošu ārstēšanu uzskata par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt tikai speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbības rādītājus, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Grūtniecība
Viacoram nedrīkst sākt lietot grūtniecības laikā. Ja vien turpmākā terapija ar Viacoram nav uzskatāma par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāizvēlas alternatīva antihipertensīvā terapija ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā. Ja tiek konstatēta grūtniecība, ārstēšana ar Viacoram nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Viacoram ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss robežās no 30 ml/min līdz 60 ml/min) ieteicamā Viacoram sākumdeva ir 3,5 mg/2,5 mg katru otro dienu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Parasti medicīniskā novērošana šādiem pacientiem ietver regulāru kālija un kreatinīna koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artēriju stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Īpaši liela šādu traucējumu rašanās varbūtība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Urīnvielas koncentrācija asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā, parasti maznozīmīgi un pārejoši, paaugstinājusies arī dažiem hipertensijas pacientiem, kam iepriekš nebija nieru asinsvadu slimības, īpaši, ja perindoprilu lietoja kopā ar diurētisku līdzekli. Lielāka šādu traucējumu rašanās iespējamība ir pacientiem, kam ir iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi.
Amlodipīnu pacientiem ar nieru mazspēju var lietot parastajās devās. Izmaiņas amlodipīna koncentrācijā plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu smagumu. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.
Nieres transplantācija
Tā kā nav pieredzes, lietojot Viacoram pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija, ārstēšana ar Viacoram tādā gadījumā nav ieteicama.
Renovaskulāra hipertensija
Ja ar AKE inhibitoriem ārstē pacientu, kam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artēriju stenoze, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētisku līdzekli var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto Viacoram un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc Viacoram lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniskā novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna pusperiods un augstākas zemlīknes laukuma (AUC) vērtības.
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Sākot zāļu lietošanu un palielinot devu gados vecākiem cilvēkiem, jāievēro piesardzība atkarībā no nieru darbības rādītājiem.
Pirms devas palielināšanas jāpārbauda nieru darbības rādītāji. Tāpēc medicīniskajā novērošana jābūt ietvertai regulārai kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanai (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Piesardzība lietošanā
Hipertensīvā krīze
Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.
Viacoram piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo amlodipīns var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti; lielāka tās rašanās iespējamība ir pacientiem, kam bijis šķidruma zudums, piemēram, ja tiek lietoti diurētiski līdzekļi, ievērota diēta ar ierobežotu sāls uzņemšanu, veikta dialīze vai ir caureja vai vemšana, vai pacientiem, kam ir izteikta renīnatkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku Viacoram lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru darbības rādītāji un kālija koncentrācija serumā.
Līdzīgi apsvērumi attiecināmi uz pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrovaskulāru išēmiju, kad pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam intravenozas infūzijas veidā jāievada 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdums. Pārejoša hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai: parasti tās var lietot bez problēmām, tiklīdz pēc šķidruma daudzuma palielināšanas ir paaugstinājies asinsspiediens.
Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, pacientiem ar aortas stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Rase
Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu izraisa angioedēmu.
Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori asinsspiedienu var pazemināt mazāk efektīvi nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējamais iemels tam ir lielāka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu izplatība starp hipertensijas pacientiem ar melnu ādas krāsu.
Klepus
Saistībā ar Viacoram lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir pastāvīgs, neproduktīvs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Ķirurģiskas procedūras/ anestēzija
Pacientiem, kam tiek veiktas liela mēroga ķirurģiskas operācijas vai tiek izmantota anestēzija ar hipotensiju izraisošiem anestēzijas līdzekļiem, perindoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensējošai renīna atbrīvošanai. Viacoram jāpārtrauc lietot iepriekšējā dienā pirms operācijas. Ja rodas hipotensija un uzskata, ka tas ir šī mehānisma dēļ, to var koriģēt, palielinot šķidruma daudzumu.
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu, novērota paaugstināta kālija koncentrācija serumā. Pie hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem pieder nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (>70 gadi), cukura diabēts, interkurenti notikumi, īpaši dehidratācija, akūta kardiāla dekompensācija, metabolā acidoze un kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktons, eplerenons, triamterēns, amilorīds), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana; šāds risks ir arī pacientiem, kas lieto citas zāles, kuras saistītas ar paaugstinātu kālija līmeni asinīs (piem., heparīns, citi AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, acetilsalicilskābe ≥ 3 g/dienā, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būtiski paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu aritmiju, kam dažkārt var būt letāls iznākums. Ja Viacoram un jebkura no iepriekš minētajiem līdzekļiem vienlaicīgu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar Viacoram rūpīgi jākontrolē glikēmiskā kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Parasti neiesaka kombinēt Viacoram un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizvietotājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Palīgvielas
Šīs zāles satur laktozi. šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, kombinēti lietojot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar lielāku nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (arī akūtas nieru mazspējas) biežumu salīdzinājumā ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims un fiksētu devu kombinācijas ar sulfametoksazolu (kotrimoksazols). Viacoram kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem — hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.
Ekstrakorporāla terapija
Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo pastāv palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
NEP inhibitori
Perindoprila vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo vienlaicīga neprilizīna (NEP) un AKE inhibīcija var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.4. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un perindoprila lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.4. apakšpunktā).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds), kālijs (sāļi)
Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). AKE inhibitorus nedrīkst savienot ar vielām, kas izraisa hiperkaliēmiju, izņemot hipokaliēmijas gadījumus.
Viacoram neiesaka lietot kombinācijā ar iepriekš minētajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr ir indikācijas šādai vienlaicīgai lietošanai, zāles jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija koncentrācija serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt tālāk.
Litijs
Ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti, vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus. Vienlaicīga Viacoram un litija lietošana nav ieteicama, bet, ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dantrolēns (infūzija)
Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un intravenoza dantrolēna lietošanas novērota letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ ieteicams izvairīties no vienlaicīgas Viacoram, kura sastāvā ietilpst kalcija kanālu blokators amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuriem varētu būt ļaundabīga hipertermija, kā arī gadījumā, ja tiek ārstēta ļaundabīga hipertermija.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvo līdzekļu devu.
Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvā efekta iespējamību var mazināt, pirms Viacoram lietošanas sākuma pārtraucot lietot diurētisko līdzekli un palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš lietota diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, pirms Viacoram lietošanas sākuma jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana (tādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli).
Pirmajās Viacoram terapijas nedēļās jānovēro nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:
ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī aspirīns devā ≥ 3 g dienā
Ja AKE inhibitorus lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NSPL), var pavājināties to antihipertensīvā darbība. Viacoram un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, arī iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru darbības uzraudzība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas, kā arī periodiski vēlāk terapijas laikā.
mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
CYP3A4 induktori
Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var but atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).
CYP3A4 inhibitori:
Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitori, azolu pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems), var būtiski pastiprināties amlodipīna iedarbība. Klīniski šīs farmakokinētiskās pārmaiņas spēcīgāk var izpausties gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un Viacoram devu pielāgošana.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama zināma piesardzība
Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori) un vazodilatatori
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt Viacoram hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tāpēc tā jāvērtē piesardzīgi.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Tricikliskie antidepresanti/ antipsihotiskie līdzekļi/ anestēzijas līdzekļi
Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar Viacoram var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt Viacoram inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Kortikosteroīdi, tetrakozaktīds
Antihipertensīvās darbības samazinājums (sāls un šķidruma aizture kortikosteroīdu dēļ).
Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns)
Pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
Amifostīns
Var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo iedarbību.
Zelts
Retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējama zelta (nātrija aurotiomaleāta) terapiju un vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Greipfrūti
Tā kā dažiem pacientiem var būt palielināta amlodipīna biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošā iedarbība, nav ieteicama Viacoram lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu.
Takrolims
Ja takrolimu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielinātas takrolima koncentrācijas risks asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto amlodipīnu un takrolimu, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, tādi kā sirolims, temsirolims un everolims, ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi ar TOR inhibitoriem, amlodipīns var pastiprināt mTOR iedarbību.
Ciklosporīns
Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota dažāda (vidēji par 0–40 %) ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās. Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ņemot vērā šo zāļu atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti:
Viacoram nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī. Viacoram ir kontrindicēts otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā.
Viacoram nav ieteicams lietot laikā, kamēr bērnu baro ar krūti. Tādēļ jāpieņem lēmums pārtraukt vai nu barošanu ar krūti, vai Viacoram lietošanu, atkarībā no terapijas nozīmīguma mātei.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska pieaugumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums grūtniecības laikā cilvēkiem nav apstiprināts.
Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ieteicama vien tādā gadījumā, ja nav drošākas alternatīvas un ja slimība mātei un auglim rada lielāku risku.
Barošana ar krūti
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā nav informācijas par perindoprila lietošanu laikā, kamēr bērnu baro ar krūti, tā lietošana nav ieteicama un vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāk pierādītu drošumu barošanas ar krūti laikā, it īpaši, ja ar krūti baro jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums par bērna barošanas ar krūti turpināšanu vai pārtraukšanu vai par amlodipīna terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā barošanas ar krūti pozitīvo ietekmi uz bērnu un amlodipīna terapijas radīto ieguvumu mātei.
Fertilitāte
Saistībā ar perindoprilu
Nav novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.
Saistībā ar amlodipīnu
Ir ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīdu galviņā dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir konstatēta nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Viacoram ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Perindoprils un amlodipīns maz ietekmē vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem ir reibonis, galvassāpes, nespēks, nogurums vai slikta dūša, var būt traucēta reakcijas spēja.
Lietojot Viacoram, ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Viacoram drošuma profils vērtēts 6 mēnešus ilgā kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1771 pacients (Viacoram lietoja 887 pacienti), 6 nedēļas ilgā kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 837 pacienti (Viacoram lietoja 279 pacienti) un 8 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1581 pacients (Viacoram lietoja 249 pacienti).
Salīdzinot ar atsevišķo sastāvdaļu zināmo ietekmi, šajos klīniskajos pētījumos netika novērotas nekādas būtiskas jaunas blakusparādības.
Klīnisko pētījumu laikā visbiežāk tika ziņots par šādām blakusparādībām: reibonis, klepus un tūska.
Tālāk esošajā tabulā uzskaitītas blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots abu Viacoram sastāvdaļu (perindoprila un amlodipīna) klīnisko pētījumu laikā un/vai pēc to reģistrācijas, jo tādas blakusparādības var rasties arī fiksētu devu kombinācijas lietošanas gadījumā.
Blakusparādību uzskaitījums tabulā
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības novērotas, lietojot Viacoram vai atsevišķi perindoprilu vai amlodipīnu, un tās sakārtotas atbilstoši MedDRA klasifikācijai, ņemot vērā orgānu sistēmu klasifikāciju un biežuma iedalījumu:
ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA
Orgānu sistēmu klasifikācija
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Viacoram (perindoprils/
amlodipīns)
Amlodipīns
Perindoprils
Infekcijas un infestācijas
Rinīts
-
Retāk
Ļoti reti
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofīlija
-
-
Retāk*
Leikopēnija/neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Ļoti reti
Agranulocitoze vai pancitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
-
Ļoti reti
Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Ļoti reti
Enzīmspecifiska hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
-
Ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība
-
Ļoti reti
Retāk
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiperkaliēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
-
Retāk*
Hiperglikēmija
Retāk
Ļoti reti
-
Hiponatriēmija
-
-
Retāk*
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
-
-
Retāk*
Psihiskie traucējumi
Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksmes sajūta)
-
Retāk
Retāk
Bezmiegs
-
Retāk
-
Depresija
-
Retāk
-
Miega traucējumi
-
-
Retāk
Apmulsuma stāvoklis
Reti
Ļoti reti
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis (īpaši ārstēšanas sākumā)
Bieži
Bieži
Bieži
Galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā)
-
Bieži
Bieži
Miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā)
-
Bieži
Retāk*
Disgēzija (garšas sajūtas traucējumi)
-
Retāk
Bieži
Parestēzija
Retāk
Bieži
Ģībonis
-
Retāk
Retāk*
Hipoestēzija
-
Retāk
-
Trīce
-
Retāk
-
Hipertonija
-
Ļoti reti
-
Perifēra neiropātija
-
Ļoti reti
-
Insults, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
-
Ļoti reti
Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidālais sindroms)
-
Nav zināmi
-
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
-
Bieži
Bieži
Diplopija
-
Bieži
-
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs
-
Retāk
Bieži
Vertigo
-
-
Bieži
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
-
Bieži
Retāk*
Tahikardija
-
-
Retāk*
Stenokardija
-
-
Ļoti reti
Miokarda infarkts, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Ļoti reti
Aritmija (arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)
-
Retāk
Ļoti reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Pietvīkums
-
Bieži
-
Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme)
-
Retāk
Bieži
Vaskulīts
-
Ļoti reti
Retāk*
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Retāk
Bieži
Dispnoja
-
Bieži
Bieži
Bronhospazma
-
-
Retāk
Eozinofila pneimonija
-
-
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Sāpes vēderā
-
Bieži
Bieži
Slikta dūša
-
Bieži
Bieži
Vemšana
-
Retāk
Bieži
Dispepsija
-
Bieži
Bieži
Caureja
-
Bieži
Bieži
Aizcietējums
-
Bieži
Bieži
Vēdera izejas izmaiņas
-
Bieži
-
Sausuma sajūta mutē
-
Retāk
Retāk
Smaganu hiperplāzija
-
Ļoti reti
-
Pankreatīts
-
Ļoti reti
Ļoti reti
Gastrīts
-
Ļoti reti
-
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts, dzelte
-
Ļoti reti
-
Hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
-
-
Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, ekzantēma
-
Retāk
Bieži
Nieze
-
Retāk
Bieži
Hiperhidroze
-
Retāk
Retāk
Alopēcija
-
Retāk
-
Purpura
-
Retāk
-
Ādas krāsas pārmaiņas
-
Retāk
-
Pemfigoīds
-
-
Retāk*
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Retāk
Nātrene
-
Retāk
Retāk
Fotosensibilizācijas reakcija
-
Ļoti reti
Retāk*
Erythema multiforme
Retāk
Ļoti reti
Ļoti reti
Kvinkes tūska
-
Ļoti reti
-
Stīvensa-Džonsona sindroms
-
Ļoti reti
-
Eksfoliatīvais dermatīts
-
Ļoti reti
-
Toksiska epidermāla nekrolīze
-
Nav zināmi
-
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muguras sāpes
-
Retāk
-
Locītavu pietūkums (potīšu pietūkums)
Bieži
-
Muskuļu spazmas
-
Bieži
Bieži
Artralģija, mialģija
-
Retāk
Retāk*
Nieru un urīnizvadsistēmas darbības traucējumi
Urinēšanas traucējumi, noktūrija, pollakiūrija
-
Retāk
-
Nieru mazspēja
-
-
Retāk
Akūta nieru mazspēja
-
-
Ļoti reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
-
Retāk
Retāk
Ginekomastija
-
Retāk
-
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Perifēra tūska
Bieži
-
Retāk*
Tūska
-
Ļoti bieži
-
Nespēks
Retāk
Bieži
-
Astēnija
-
Bieži
Bieži
Sāpes krūškurvī
-
Retāk
Retāk*
Savārgums
-
Retāk
Retāk*
Sāpes
-
Retāk
-
Drudzis
-
-
Retāk*
Izmeklējumi
Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās
-
Retāk
-
Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs
-
-
Retāk*
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
-
-
Retāk*
Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs
-
-
Reti
Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija
-
Ļoti reti
Reti
Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība
-
-
Ļoti reti
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Kritieni
-
-
Retāk*
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Papildu informācija par perindoprila un amlodipīna kombināciju
Astoņas nedēļas ilgā nejaušinātā, dubulmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā pierādīts, ka pacientiem, kuri saņēma perindoprila 3,5 mg/amlodipīna 2,5 mg kombināciju, perifēras tūskas, kas ir vispārzināma amlodipīna blakusparādība, sastopamība ir mazāka nekā pacientiem, kuri saņēma tikai amlodipīnu 5 mg devā (attiecīgi 1,6 % un 4,9 %).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav pieredzes ar Viacoram pārdozēšanu.
Pieredze saistībā ar tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.
Simptomi: pieejamie dati ļauj domāt, ka masīva pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot to, kad rezultātā bijis letāls iznākums.
Ārstēšana: klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ prasa aktīvu kardiovaskulārās sistēmas atbalstu, ietverot biežu sirdsdarbības un elpošanas funkcijas monitoringu, ekstremitāšu pacelšanu un uzmanības pievēršanu cirkulējošajam šķidruma daudzumam un izvadītā urīna daudzumam.
Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.
Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.
Pieejami ierobežoti dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem. Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu, ja šāda terapija pieejama. Perindoprilu var izvadīt no sistēmiskās cirkulācijas ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Bradikardijas gadījumā, kad tā nepadodas terapijai, indicēta kardiostimulatora lietošana. Pastāvīgi jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04.
Darbības mehānisms
Viacoram apvienoti divi antihipertensīvi savienojumi ar savstarpēji papildinošu darbības mehānismu, lai kontrolētu asinsspiedienu pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai, bet perindoprils pieder angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai.
Šādai vielu kombinācijai piemīt sinerģiska antihipertensīvā darbība.
Farmakodinamiskā darbība
Perindoprils
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš angiotensīnā II (angiotensīnu konvertējošais enzīms, AKE). Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas angiotensīnu I ļauj pārvērst vazokonstriktorā angiotensīnā II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu līdz neaktīvam heptapeptīdam. AKE inhibīcijas rezultātā pazeminās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kā rezultātā palielinās renīna aktivitāte plazmā (inhibējot negatīvo ietekmi uz renīna izdalīšanos) un samazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi arī tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), kas inhibē kalcija jonu transmembrāno ieplūdi sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tieša asinsvadu gludo muskulatūru atslābinoša ietekme. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnībā noskaidrots, taču amlodipīns mazina kopējo išēmisko slodzi ar divu mehānismu starpniecību.
- Amlodipīns izraisa perifēro arteriolu dilatāciju un tādējādi mazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā pulss saglabājas stabils, sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu miokardā un nepieciešamo skābekļa daudzumu.
- Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno vainagartēriju un koronāro arteriolu dilatāciju gan normālos, gan išēmiskos apgabalos. Šāda dilatācija palielina miokarda apgādi ar skābekli pacientiem, kam ir koronāro artēriju spazmas (Princmetāla vai variantā stenokardija).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Perindoprils/ amlodipīns
Astoņas nedēļas ilgā daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā paralēlu grupu faktoriālajā pētījumā, kurā piedalījās 1581 pacients ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju, perindoprils devā 3,5 mg/amlodipīns devā 2,5 mg klīniski un statistiski nozīmīgi pazemināja vidējo sistolisko/diastolisko asinsspiedienu (SAS/DAS) par 22,0/13,6 mmHg, salīdzinot ar placebo (14,2/9,3 mmHg), perindoprilu devā 3,5 mg (16,3/9,7 mmHg) un amlodipīnu devā 2,5 mg (16,0/10,3 mmHg) ( visiem salīdzinājumiem p<0,001).
Sešus mēnešus ilgā daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 1774 pacienti ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu 3,5 mg devā/amlodipīnu 2,5 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg, 14 mg/10 mg un pēc tam līdz 14 mg/10 mg, kombinācijā ar indapamīdu devā 1,5 mg, vai valsartāna-amlodipīna shēmu (valsartāns 80 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 160 mg, valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/5 mg un pēc tam līdz valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/10 mg).
Pēc trīs mēnešiem perindoprila/ amlodipīna shēmas lietotājiem bija konstatējams klīniski un statistiski nozīmīgs SAS/DAS vidējais pazeminājums (25,9/16,9 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna shēmu (23,6/15,5 mmHg; visiem salīdzinājumiem p<0,001).
Asinsspiediena kontrole tika panākta 56,4 % pēc perindoprila/ amlodipīna shēmas ārstēto pacientu un 49,0 % pēc valsartāna-amlodipina shēmas ārstēto pacientu (p=0,002), un tādu pacientu, kam bija vērojama atbildes reakcija, īpatsvars bija attiecīgi 87,4 % un 81,6 % (p<0,001).
Perindoprila/ amlodipīna shēmas pārākums salīdzinājumā ar valsartāna-amlodipīna shēmu, vērtējot asinsspiediena pazemināšanos un tādu pacientu īpatsvaru, kam bija atbildes reakcija, bija vērojams no pirmā mēneša un saglabājās visās vizītes līdz sešu mēnešu termiņam.
Šie rezultāti tika apstiprināti 24 stundas ilgā automatizētā asinsspiediena monitorēšanā (AASM), ko veica 1029 pacientiem. Pēc 3 mēnešiem un 6 mēnešiem vidējā SAS un DAS pazeminājums 24 stundu periodā bija izteiktāks, lietojot perindoprilu/ amlodipīnu (attiecīgi 15,5/0,4 mmHg un 17/10,4 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna stratēģiju (attiecīgi 12,7/8,0 mmHg un 14,7/9,2 mmHg, p≤0,001).
Astoņus mēnešus ilgā novērošanā, kurā piedalījās 1554 pacienti, perindoprila/ amlodipīna drošuma profils izrādījās atbilstošs perindoprila un amlodipīna drošuma profilam.
Deviņus mēnešus ilgā daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 3270 pacienti ar vieglu līdz smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu/ amlodipīnu devā 3,5 mg/2,5 mg, ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg, 14 mg/5 mg un pēc tam 14 mg/10 mg, vai irbesartāna-hidrohlortiazīda shēmu (irbesartāns 150 mg devā, tas irbesartāns/hidrohlortiazīds 150 mg/12,5 mg, 300 mg/12,5 mg un 300 mg/25 mg devā).
Tādu pacientu īpatsvars, kam asinsspiediens tika statistiski nozīmīgi kontrolēts, palielinājās ar katru perindoprila/amlodipīna terapijas devu un katrā novērtēšanas posmā (p<0,001 līdz 3 mēnešiem un p≤0,003 līdz 6 mēnešiem).
Pēc 6 ārstēšanas mēnešiem vidējais asinsspiediena pazeminājums perindoprila/ amlodipīna grupā (22,0/10,1 mmHg) un irbesartāna-hidrohlortiazīda grupā (22,5/9,6 mmHg) bija līdzīgs, vērtējot gan SAS (p=0,116), gan DAS (p=0,050).
Biežākās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija reibonis, klepus un tūska (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības atbilda paredzamajām blakusparādībām, ņemot vērā sastāvdaļu perdindoprila un amlodipīna drošuma profilu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde — klīnisko pētījumu dati
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) ir pētīta AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora vienlaicīga lietošana.
Pētījumā ONTARGET piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa diabēts un kuriem bija pierādīti mērķa orgānu bojājumi. Pētījumā VA NEPHRON-D piedalījās pacienti ar 2. tipa diabētu un diabētisko nefropātiju.
Šajos pētījumos nav konstatēta būtiska labvēlīga ietekme uz nieru un/vai kardiovaskulārajiem iznākumiem un mirstību, bet tajos salīdzinājumā ar monoterapiju novērots palielināts hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risks.
Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šādi rezultāti ir būtiski arī attiecībā uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisko nefropātiju.
Pētījuma ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) dizains bija tāds, lai pārbaudītu ietekmi, kādu rada aliskirēna pievienošana standarta terapijai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai abām šīm slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi, jo bija palielināts nevēlama iznākuma risks. Aliskirēna grupā skaitliski biežāk nekā placebo grupā novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā biežāk nekā placebo grupā novēroja nevēlamās blakusparādības un noteiktas smagas nevēlamās blakusparādības (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru disfunkcija).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Ar Viacoram uzņemta perindoprila un amlodipīna uzsūkšanās ātrums un apmērs būtiski neatšķiras no to uzsūkšanās ātruma un apmēra atsevišķu tablešu zāļu formu lietošanas gadījumā.
Perindoprils
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir priekšzāles. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila arginīns jālieto tikai vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.
Ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20 % apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem
Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 6–12 stundas pēc lietošanas. Ir aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir 64–80 % robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5 % no asinsritē cirkulējošā amlodipīna ir saistīts ar plazmas proteīniem.
Amlodipīna biopieejamību neietekmē barības uzņemšana.
Biotransformācija, eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35–50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā. Amlodipīns tiek masīvi metabolizēts aknās līdz neaktīvajiem metabolītiem, un 10 % no sākotnējā savienojuma un 60 % metabolītu tiek izvadīti ar urīnu.
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija (<18 gadi)
Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem un jauniem pacientiem laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu.
Sākot zāļu lietošanu un palielinot devu gados vecākiem cilvēkiem, jāievēro piesardzība atkarībā no nieru darbības rādītājiem.
Gados vecākiem cilvēkiem ir samazināta perindoprilāta eliminācija. Pirms devas palielināšanas jāpārbauda nieru darbības rādītāji. Tāpēc parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss robežās no 30 ml/min līdz 60 ml/min) ieteicamā Viacoram sākumdeva ir 3,5 mg/2,5 mg katru otro dienu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku būtiski neietekmē. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.
Pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju ir samazināta perindoprilāta eliminācija.
Tāpēc parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktu).
Ir pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu nepietiekamību ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā ir ilgāks eliminācijas pusperiods un aptuveni par 40–60 % lielāks zemlīknes laukums (AUC).
Perindoprilāta klīrenss dialīzes gadījumā ir 70 ml/min. Perindoprila kinētika ir izmainīta pacientiem ar cirozi: sākotnējā savienojuma hepātiskais klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprils/ amlodipīns
Preklīniskā drošuma pētījumā pierādīts, ka perindoprila un amlodipīna kombināciju labi panes žurkas. Šī 13 nedēļas ilgā ar žurkām veiktā toksicitātes pētījuma rezultāti, lietojot zāles iekšķīgi, bija atbilstoši ar perindoprilu un amlodipīnu iegūtajiem rezultātiem, kad šīs aktīvās vielas lietoja vienas pašas. Netika konstatēta jauna toksicitāte vai pastiprināta kāda komponenta toksicitāte.
Perindoprils
Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, kam tika nodarīti atgriezeniski bojājumi.
Mutagenitāte in vitro un in vivo pētījumos nav novērota.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā.
Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm konstatēts, ka, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, izsakot mg/kg, bija novēlots dzemdību laiks, paildzināts dzemdību norises laiks un samazināta mazuļu dzīvildze.
Fertilitātes traucējumi
Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņiem 30 dienas lietoja amlodipīna besilātu devā, kas bija līdzīga cilvēkiem lietotajai devai, izsakot mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulstimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.
Kancerogenitāte, mutagenitāte
Žurkām un pelēm, kuras divu gadu garumā kopā ar barību saņēma amlodipīnu tādā koncentrācijā, kas bija aprēķināta, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg uzņemšanu dienā, kancerogenitātes pazīmes netika konstatētas. Lielākā deva (kas pelēm bija vienāda ar, bet žurkām — divas reizes lielāka* par maksimālo ieteicamo klīnisko devu, proti, 10 mg, izsakot mg/m2), bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumos netika atklāta ar zālēm saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
*Par pamatu ņemot pacienta ķermeņa masu 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551)
Magnija stearāts (E470B)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Trauciņš ar 10 tabletēm: pēc atvēršanas Viacoram jāizlieto 10 dienu laikā.
Trauciņš ar 28 vai 30 tabletēm: pēc atvēršanas Viacoram jāizlieto 30 dienu laikā.
Trauciņš ar 50 tabletēm: pēc atvēršanas Viacoram jāizlieto 50 dienu laikā.
Trauciņš ar 100 tabletēm: pēc atvēršanas Viacoram jāizlieto 90 dienu laikā.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
10, 28, 30, 50 vai 100 tablešu polipropilēna trauciņā ar zema blīvuma polietilēna aizbāzni, kas satur desikantu (silikagelu), un ar zema blīvuma polietilēna plūsmas ierobežotāju.
Kastīte, kurā ir 1 trauciņš ar 10 tabletēm.
Kastīte, kurā ir 1 trauciņš ar 28 tabletēm.
Kastīte ar 3 trauciņiem pa 28 tabletēm.
Kastīte, kurā ir 1 trauciņš ar 30 tabletēm.
Kastīte ar 2 trauciņiem pa 30 tabletēm.
Kastīte ar 3 trauciņiem pa 30 tabletēm.
Kastīte ar 2 trauciņiem pa 50 tabletēm.
Kastīte, kurā ir 1 trauciņš ar 100 tabletēm.
Kastīte ar 5 trauciņiem pa 100 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex – Francija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Reģ.nr. Viacoram 3,5 mg/2,5 mg tabletes- 15-0094
Reģ.nr. Viacoram 7 mg/5 mg tabletes- 15-0095
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015. gada 7. maijā
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2019
SASKAŅOTS ZVA 21-02-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 02-2019_var_WS-018