Amlodipine Vitabalans

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine Vitabalans 5 mg tabletes

Amlodipine Vitabalans 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 5 mg vai 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

5 mg: baltas, apaļas, izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un logotipu „3” otrā pusē, diametrs 9 mm.

10 mg: baltas, apaļas, izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē, diametrs 9 mm.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija.

Hroniska stabila stenokardija.

Vazospastiska (Princmetāla) stenokardija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Parastā sākumdeva gan hipertensijas, gan stenokardijas ārstēšanai ir 5 mg vienu reizi dienā, kuru, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, var palielināt līdz maksimālai devai 10 mg dienā.

Hipertensijas pacientiem amlodipīns tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem. Stenokardijas gadījumā amlodipīnu var lietot kā monoterapiju vai kombinācijā ar citām zālēm pacientiem ar stenokardiju, kas ir grūti ārstējama ar nitrātiem un/vai atbilstošām bēta blokatoru devām.

Ja amlodipīnu lieto kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem vai angiotensīna konvertāzes enzīmu inhibitoriem, deva nav jāpielāgo.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Vienu un to pašu amlodipīna devu vienlīdz labi panes gan jauni, gan gados vecāki pacienti. Gados vecākiem pacientiem ieteicams lietot parastās devas, bet devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamas devas nav noteiktas, tādēļ devas izvēle jāveic ar piesardzību un jāpiemēro zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktus). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Amlodipīna lietošana jāuzsāk ar zemāko devu un deva jātitrē lēnām pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Nieru darbības traucējumi

Izmaiņas amlodipīna plazmas koncentrācijā nav saistīts ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ rekomendē parastās devas. Amlodipīns nav dializējams.

Pediatriskā populācija

Bērniun pusaudži ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Ieteicamā antihipertensīvā sākumdeva iekšķīgai lietošanai pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Ja vēlamais antihipertensīvais efekts netiek sasniegts 4 nedēļu laikā, devu var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā. Devu ietekme uz pediatriskiem pacientiem, kas pārsniedz 5 mg dienā, nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni jaunāki par 6 gadiem

Nav pieejama informācija.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai dihidropiridīna derivātiem;

smagu hipotensiju;

šoku (ieskaitot kardiogēnu šoku);

kreisā kambara izsviedes trakta obstrukciju (piem., smagas pakāpes aortas stenozi);

hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna lietošanas drošība un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav noteikta.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) konstatēts, ka ar amlodipīnu ārstētajiem pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, pieaug plaušu tūskas rašanās biežums (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt turpmāku kardiovaskulāro notikumu rāšanas risku un mirstību.

Lietošana pacientiem ar pavājinātu aknu funkciju

Pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts un AUC vērtības augstākas; devu rekomendācijas nav noteiktas. Tādēļ šiem pacientiem amlodipīna lietošana jāuzsāk ar mazākajām devām un gan terapiju uzsākot, gan palielinot devu jāievēro piesardzība. Pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga uzraudzība.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Palielinot devu, gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar nieru mazspēju

Šiem pacientiem amlodipīns lietojams parastajās devās. Amlodipīna koncentrācija asins plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīgi ar amlodipīnu lietojot spēcīgu vai merēnu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitorus, azola pretsēnīšu līdzekļus, tādus makrolīdus, kā eritromicīnu vai klaritromicīnu, verapamilu vai diltiazēmu) var ievērojami paaugstināt amlodipīna iedarbību. Šo PK izmaiņu klīniskie skaidrojumi var būt vairāk izteikti gados vecākiem pacientiem. Tāpēc var būt nepieciešama klīniska novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori: Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Nav ieteicama amlodipīna un greipfrūtu vai greipfrūtu sulas vienlaicīga lietošana, jo dažiem pacientiem var paaugstināties biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzija): dzīvniekiem pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas novērota ar hiperkaliēmiju saistīta letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Ņemot vērā hiperkaliēmijas rašanās risku, ieteicams izvairīties no tādu kalcija kanālu blokatoru, kā amlodipīna vienlaicīgas lietošanas pacientiem, kam ir aizdoma par ļaundabīgo hipertermiju un ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanā.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiediena pazeminošu iedarbību pastiprina citas antihipertensīvās zāles.

Takrolims: pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaicīgi ar amlodipīnu, bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, kad nepieciešams.

Ciklosporīns: ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi veseliem brīvprātīgajiem vai citām pacientu grupām nav veikti, izņemot pacientiem pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiskās īpašības.

Simvastatīns: vienlaicīgas vairāku 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna devu lietošanas rezultātā par 77% palielinājās simvastatīna ekspozīcija salīdzinājumā ar radītājiem, kad simvastatīns lietots viens pats. Pacientiem, kas lieto amlodipīnu simvastatīna dienas deva jāsamazina līdz 20 mg dienā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Drošība, lietojot amlodipīnu grūtniecības laikā, līdz šim cilvēkiem nav pierādīta.

Pētījumos ar dzīvniekiem lietojot augstas devas novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai gadījumos, ja nav rasta drošāka alternatīva ārstēšana, vai ir augsts slimības radītais risks mātei un bērnam.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums turpināt/pārtraukt zīdīšanu vai turpināt/pārtraukt terapiju ar amlodipīnu, jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dažiem pacientiem, kas ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem novērotas atgriezeniskas bioķīmiskas izmaiņas spermatozoīdu galviņās. Klīniskie dati par iespējamo amlodipīna ietekmi uz fertilitāti ir nepietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām, tēviņiem tika novēroti ar fertilitāti saistīti nevēlami blakusefekti. (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipine Vitabalans piemīt maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kam novērojams reibonis, galvassāpes, savārgums vai slikta dūša, var būt traucētas reakcijas spējas. Īpaši terapijas sākumā ieteicams ievērot piesardzību.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Terapijas laikā visbiežāk novērotās blakusparādības bija miegainība, reibonis, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un vājums.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulās veidā

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz ≤1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1000); ļoti reti (<1/10 000).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikocitopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi terapijas sākumā)

Retāk

Tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Acu bojājumi

Retāk

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Ļoti reti

Miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un atriju fibrilācija)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Elpas trūkums, rinīts

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša

Retāk

Vemšana, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums), sausa mute

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas zudums, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma

Ļoti reti

Angioedēma, daudzformu eritēma, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilazācija

Nav zināms

Toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu pietūkums

Retāk

Artralģija, mialģija, muskuļu krampji, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Tūska, nespēks

Retāk

Sāpes krūtīs, astēnija, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Pieņemšanās svarā, svara zudums

* biežāk saskan ar holestāzi

Dažos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Tīšu pārdozēšanas gadījumu pieredze cilvēkiem ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamā informācija liecina, ka pārdozēšana var radīt izteiktu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju, kam seko spilgti izteikta un iespējami pagarināta sistēmiska hipotensija pat līdz šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Klīniski būtiskas hipotensijas gadījumā, kas saistīta ar amlodipīna pārdozēšanu, nepieciešama aktīva kardiovaskulāra uzturoša terapija, tostarp bieža sirds un plaušu funkciju monitorēšana, roku un kāju novietošanu augstākā pozīcijā un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izvades monitorēšana.

Vazokonstriktori, ja to lietošana nav kontrindicēta, var būt noderīgi, lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu. Kalcija glikonāta intravenozas injekcijas var būt noderīgas kalcija kanālu blokādes efektu novēršanai.

Dažos gadījumos var būt lietderīga kuņģa skalošana. Aktīvētas ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna ieņemšanas veseliem brīvprātīgajiem uzskatāmi parādījusi amlodipīna absorbcijas ātruma samazināšanos.

Tā kā amlodipīns spēcīgi saistās ar plazmas olbaltumiem, dialīzei nebūs liela nozīme.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Kalcija kanālu blokators, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar galvenokārt vaskulāru iedarbību

ATĶ kods: C08CA01

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrāno plūsmu sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties šādai divējādai iedarbībai:

1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa.

2) Amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 1997 pacientiem; Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT), 2 gadus ilgā pētījumā papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta- blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Galvenie rezultāti par efektivitāti ir parādīti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna terapija ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.

1. tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā

Kardiovaskulāro notikumu koeficients, Nr. (%)

Amlodipīns vs. Placebo

Iznākums

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Bīstamības koeficients (95% TI)

P vērtība

Primārais mērķa rezultāts

Nelabvēlīgi kardiovaskulārie gadījumi

110 (16.6)

151 (23.1)

136 (20.2)

0.69 (0.54-0.88)

.003

Individuāli notikumi

Koronāra revaskularizācija

78 (11.8)

103 (15.7)

95 (14.1)

0.73 (0.54-0.98)

.03

Hospitalizācija stenokardijas gadījumā

51 (7.7)

84 (12.8)

86 (12.8)

0.58 (0.41-0.82)

.002

Nefatāls MI

14 (2.1)

19 (2.9)

11 (1.6)

0.73 (0.37-1.46)

.37

Insults vai TIA

6 (0.9)

12 (1.8)

8 (1.2)

0.50 (0.19-1.32)

.15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0.8)

2 (0.3)

5 (0.7)

2.46 (0.48-12.7)

.27

Hospitalizācija CHF gadījumā

3 (0.5)

5 (0.8)

4 (0.6)

0.59 (0.14-2.47)

.46

Reanimēta sirds apstāšanās

0

4 (0.6)

1 (0.1)

NA

.04

Jauna perifērā asinsvadu slimība

5 (0.8)

2 (0.3)

8 (1.2)

2.6 (0.50-13.4)

.24

Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie pētījumi par slodzes toleranci pacientiem ar NYHA II-IV klases sirds mazspēju liecina, ka, vērtējot pēc slodzes panesības, kreisā ventrikula izsviedes tilpuma un klīniskās simptomātikas, amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētikas un AKE inhibitorus, amlodipīns nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.

Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar III un IV klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām atradnēm, kas liecina par sirds išēmisku pamatslimību, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.

Ārstēšanas sirdslēkmju gadījumu novēršanai pētījums (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums „Antihipertenzīvās un lipīdu -pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT)) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapijas: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā vieglas vai mērenas hipertensijas gadījumā.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: bijis miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai diagnosticēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).

Primārā mērķa kritērijā bija iekļauta fatāla KSS vai nefatāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa kritērijā starp amlodipīna un hlortalidona balstterapiju: relatīvais risks (RR) 0,98 95%, TI (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu kritērijiem sirds mazspējas sastopamības biežums (sastāvdaļa saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērijā) bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % vs. 7,7 %, RR 1,38, TI 95% [1,25-1,52], p<0,001). Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona balstterapiju: RR 0,96 95%, TI [0,89-1,02], p=0,20.

Lietošana bērniem (vecumā no 6 gadiem) Pētījumā 268 bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar pārsvarā sekundāru hipertensiju, salīdzinot pacientu grupu, kuri saņēma 2,5 mg un 5.0 mg amlodipīna devas ar placebo, tika konstatēts, ka abas devas samazina sistolisko asinsspiedienu ievērojami vairāk nekā placebo grupā. Atšķirība starp abām devām nebija statistiski nozīmīga.

Ilgstoša amlodipīna ietekme uz augšanu, pubertāti un bērna vispārējo attīstību nav pētīta. Ilgstošas amlodipīna iedarbības efektivitāte lietojot to bērnībā, lai samazinātu kardiovaskulāro saslimstību un mirstību pieaugušo vecumā arī nav noteikta.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64-80% robežās.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 L/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka ap 97,5 % cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Amlodipīns tiek aknās intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija

10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Eliminācijas pusperiods no plazmas ir 35-50 stundas, un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu devu dienā.

Lietošana aknu darbības traucējumu gadījumā

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Vienā klīniskā hroniskas ekspozīcijas pētījumā 74 hipertensijas pediatriski pacienti vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem) saņēma amlodipīnu 1.25 mg līdz 20 mg vienreizējā dienas devā vai dienas deva tika sadalīta divās lietošanas reizēs. Bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem šķietamais perorālais klīrenss (CL/F) bija attiecīgi 22.5 un 27.4 l/h puišiem un 16.4 un 21.3 l/h attiecīgi meitenēm. Tika novērota liela iedarbības atšķirība starp pacientiem. Dati par zāļu lietošanu bērniem līdz 6 gadu vecumam ir ierobežoti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm, kad tika lietotas apmēram 50 reizes augstākas devas par maksimālajām ieteicamajām devām cilvēkiem rēķinot mg/kg, tika novērotas novēlotas un ieilgušas dzemdības un samazināts izdzīvojušu jaundzimušo skaits.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kas ārstētas (tēviņi 64 dienas, mātītes 14 dienas pirms pārošanās) ar amlodipīna devām līdz 10 mg/kg/dienā (8 reizes* augstāka deva par maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem rēķinot pa 10 mg uz mg/m²) ietekme uz fertilitāti netika novērota. Citā pētījumā ar žurkām, kur tēviņi 30 dienas tika ārstēti ar amlodipīna besilātu devās, kas atbilst cilvēkiem ieteicamām devām rēķinot mg/kg, tika novērots pazemināts folikulu stimulējošā hormona un testosterona līmenis plazmā, kā arī samazināts spermas blīvums, nobriedušu spermatozoīdu skaits un Sertolli šūnu skaits.

Kancerogenitāte, mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kas divus gadus diētas veidā tika ārstētas ar amlodipīnu, koncentrācijās, kas aprēķinātas lai dienas devas līmenis būtu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā netika novērotas kancerogenitātes pazīmes. Augstākās devas (pelēm tās bija līdzīgas kā maksimāli ieteicamās klīniskās devas un žurkām divas reizes * augstākas kā maksimāli ieteicamās klīniskās devas rēķinot pa 10 mg uz mg/m²) bija līdzīgas maksimālajām panesamajām devām pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumā netika novērota ar zāļu lietošanu saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Ja pacienta svars ir 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt blisterus ārējā kartona iepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Pa 30, 60 vai 100 tabletēm blisteros (PVH/PVdH/Al).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vitabalans Oy

Varastokatu 8

FI-13500 Hämeenlinna

SOMIJA

Tālrunis: +358 (3) 615 600

Fakss: +358 (3) 618 3130

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

5 mg 11-0280

10 mg 11-0281

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

15.1.2018

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1