Mixor 80 mg/10 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Telmisartanum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
15-0270-01
15-0270
Zentiva, k.s., Czech Republic
23-OCT-15
22-OCT-20
Recepšu zāles
80 mg/10 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes
Telmisartanum/ Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Mixor un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Mixor lietošanas
Kā lietot Mixor
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Mixor
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Mixor un kādam nolūkam tās lieto
Mixor satur divas aktīvās vielas – telmisartānu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt Jūsu paaugstināto asinsspiedienu.
Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā un izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotensīna II iedarbību.
Amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija antagonistiem. Amlodipīns pārtrauc kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņā, tādējādi aizkavējot asinsvadu sašaurināšanos.
Tas nozīmē, ka abas šīs vielas kopā iedarbojas, lai aizkavētu asinsvadu sašaurināšanos. Rezultātā asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.
2. Kas Jums jāzina pirms Mixor lietošanas
Nelietojiet Mixor
ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai dihidropiridīna atvasinājumiem, pret telmisartānu vai kādu citu 6. punktā minēto šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties lietot Mixor arī agrīnā grūtniecības periodā - skatīt punktu par grūtniecību);
ja Jums ir nopietni aknu funkcijas traucējumi vai žultsceļu obstrukcija (žults drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa);
ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija), tostarp šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj organismu pietiekami apgādāt ar asinīm);
ja Jums ir maza sirds izsviede nopietnu sirds slimību dēļ;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet ārstam vai farmaceitam pirms Mixor lietošanas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Mixor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, it īpaši ja Jums ir vai agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem stāvokļiem vai slimībām:
nieru slimība vai nieru transplantāts;
nieru artērijas stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs);
aknu slimība;
paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu disbalansu asinīs);
pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu lietošanas (urīndzenošas tabletes), diētas ar ierobežotu sāls saturu, caurejas vai vemšanas rezultātā;
paaugstināts kālija līmenis asinīs;
cukura diabēts;
aortas sašaurināšanās (aortas atveres stenoze);
nesen notikusi sirdslēkme (pēdējo četru nedēļu laikā);
sirds mazspēja;
izteikta asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze);
Jūs esat gados vecāks pacients un Jums nepieciešams palielināt devu.
Konsultējieties ar ārstu pirms Mixor lietošanas:
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu;
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkciju, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs;
ja Jūs lietojat digoksīnu.
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Mixor neiesaka lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot šajā periodā, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).
Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta ārstam, ka lietojat Mixor.
Mixor var mazāk efektīvi mazināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži
Nav pieredzes par Mixor lietošanu bērniem (jaunākiem par 18 gadiem). Tāpēc nelietojiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Mixor
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu zāļu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas tālāk tekstā un tiek lietotas vienlaikus ar Mixor:
litijs (zāles psihisku traucējumu ārstēšanai);
kāliju saturoši uztura bagātinātāji, vai kāliju saturoši sāls aizstājēji (zāles, kas paaugstina kālija līmeni asinīs),
NPL (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, aspirīns vai ibuprofēns),
kortikosteroīdi,
heparīns (zāles asiņu šķidrināšanai),
imūnsupresīvie līdzekļi, piemēram, ciklosporīns, takrolims, sirolims, temsirolims un everolims (lieto organisma imūnās atbildes kontrolei; tie ļauj organismam pieņemt transplantēto orgānu),
diurētiskie līdzekļi (urīndzenošās tabletes),
AKE inhibitori vai aliskirēns (zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai) (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Mixor” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
digoksīns;
ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu zāles);
ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāžu inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai);
rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns vai trimetoprims (zāles baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai);
verapamils, diltiazems (zāles, ko lieto sirds traucējumu ārstēšanai);
asinszāles preparāti,
dantrolēns (infūzija nopietnu ķermeņa temperatūras traucējumu gadījumā),
simvastatīns (zāles holesterīna līmeņa mazināšanai).
Mixor var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību citām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zālēm ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piem., baklofēns, amifostīns). Turklāt, zemu asinsspiedienu var sekmēt barbiturāti, narkotikas vai antidepresanti. To Jūs varat novērot kā reiboni, pieceļoties stāvus.
Mixor kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Pacientiem, kuri lieto Mixor, nevajadzētu lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Mixor asinsspiedienu pazeminošā darbība. Turklāt alkohola lietošana pazeminātu asinsspiedienu vēl vairāk var pazemināt.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Mixor lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka grūtniecība ir iestājusies un ieteiks Jums lietot citas zāles Mixor vietā. Mixor neiesaka lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk par 3 mēnešiem, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, Jums tas jāizstāsta ārstam pirms Mixor lietošanas. Mixor lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti un ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Mixor var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja šo tablešu lietošana Jums rada sliktu dūšu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un nelietojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Mixor satur sorbītu un nātriju.
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta.
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta.
Sorbīts ir fruktozes avots. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība vai Jums ir noteikta iedzimta fruktozes nepanesība (IFN), reta ģenētiska slimība, kad organisms nevar sašķelt fruktozi, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Mixor
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums ieteicis. Neskaidrību gadījumā, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā Mixor deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti vienā laikā katru dienu. Jūs varat lietot Mixor kopā ar ēdienu vai tukšā dūšā. Tabletes jānorij, uzdzerot ūdeni vai citu bezalkoholisku dzērienu.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt vienu 40 mg/ 10 mg tableti dienā.
Ja esat lietojis Mixor vairāk nekā noteikts
Ja nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jūsu asinsspiediens var pazemināties līdz pat bīstami zemam. Jums varat rasties reibonis, apreibums, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens izteikti pazeminās, var iestāties šoks.
Jūsu āda var kļūt vēsa un mikla un Jūs varat zaudēt samaņu. Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja esat lietojis pārāk daudz tablešu.
Ja esat aizmirsis lietot Mixor
Ja esat aizmirsis lietot zāļu devu, izlaidiet šo devu. Lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Mixor
Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi šīs zāles jālieto. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu agrāk, nekā norādīts.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kāda no turpmāk minētajām blakusparādībām pēc šo zāļu lietošanas:
plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums,
mēles un rīkles pietūkums, kas var radīt izteikti apgrūtinātu elpošanu,
pēkšņa sēkšana, sāpes krūšukurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens,
smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, izteikta nieze, pūšļu veidošanās uz ādas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas.
sirdslēkme, sirdsdarbības traucējumi,
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un muguras sāpes, ko pavada ļoti slikta pašsajūta,
sepse* (ko bieži sauc arī par asins saindēšanos, ir nopietna infekcija ar visa organisma iekaisuma atbildes reakciju).
Citas iespējamās blakusparādības
Tā kā Mixor ir divu aktīvo vielu kombinācija, ziņotās blakusparādības ir saistītas vai nu ar amlodipīna, vai telmisartāna lietošanu.
Blakusparādības, kas saistītas ar telmisartāna lietošanu
Retākas (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
urīnceļu infekcijas,
augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās),
sarkano asins šūnu trūkums (anēmija),
augsts kālija līmenis,
iemigšanas grūtības,
skumju sajūta (depresija),
ģībšana (sinkope),
reibonis (vertigo),
lēna sirdsdarbība (bradikardija),
zems asinsspiediens (hipotensija),
reibonis pieceļoties stāvus (ortostatiska hipotensija),
elpas trūkums, klepus,
sāpes vēderā, caureja, nepatīkama sajūta vēderā, vēdera uzpūšanās, vemšana,
nieze, pastiprināta svīšana, izsitumi,
muguras sāpes,
muskuļu krampji, sāpes muskuļos (mialģija),
nieru funkcijas traucējumi, tostarp akūta nieru mazspēja,
vājuma sajūta,
paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.
Retas (var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem):
noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), trombocītu skaita pazemināšanās, kā rezultātā novēro neparastu zilumu veidošanos un viegli rodas asiņošanas,
zems cukura līmenis asinīs (diabēta pacientiem),
trauksmes sajūta,
miegainība,
traucēta redze,
ātra sirdsdarbība (tahikardija),
sausums mutē, kuņģa darbības traucējumi, garšas sajūtas izmaiņas (disgeizija),
aknu darbības traucējumi (japāņu pacientiem ir lielāka šīs blakusparādības rašanās iespēja**),
ekzēma (ādas slimība), ādas apsārtums, nātrene, smagi zāļu izraisīti ādas izsitumi,
locītavu sāpes (artralģija), sāpes ekstremitātē, cīpslu sāpes,
gripai līdzīgi simptomi,
pazemināts hemoglobīna daudzums (asins proteīns), paaugstināts urīnskābes līmenis, paaugstināts aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Ļoti retas (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):
progresējošs plaušu audu bojājums (intersticiāla plaušu slimība)**.
* Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
** Progresējoši plaušu audu bojājumu gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr cēloniska saistība ar telmisartānu nav atzīta..
Blakusparādības, kas saistītas ar amlodipīna lietošanu
Ir ziņots par sekojošām ļoti biežām un biežām blakusparādībām. Ja kāda no tām rada problēmas, vai tās ilgst vairāk nekā vienu nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.
Ļoti biežas (var rasties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem):
pietūkums (tūska).
Biežas (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši terapijas sākumā),
sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), karstuma viļņi,
sāpes vēderā, slikta dūša,
vēdera izejas traucējumi, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,
nogurums, vājums,
potīšu pietūkums, muskuļu krampji,
redzes traucējumi, redzes dubultošanās.
Citas blakusparādības, par ko ziņots, ietvertas sekojošā sarakstā.
Retākas (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs,
trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis,
nejutīgums vai tirpšanas sajūta locekļos, sāpju sajūtas zudums,
zvanīšana ausīs,
zems asinsspiediens,
aizlikts vai tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts),
klepus,
sausums mutē, vemšana (slikta dūša),
matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas pigmentācija,
urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums,
nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem,
sāpes, slikta pašsajūta,
locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes,
svara pieaugums vai svara zudums.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem):
apjukums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):
samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu zilumu veidošanos un asiņošanu (eritrocītu bojājums),
paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija),
nervu bojājumi, kas var izraisīt muskuļu vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu,
smaganu pietūkums,
vēdera uzpūšanās (gastrīts),
aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzeltēšana (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus,
palielināts muskuļu sasprindzinājums,
asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas,
paaugstināta jutība pret gaismu.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt no pieejamiem datiem):
trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Mixor
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz kartona kastītes/ blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Mixor satur
Aktīvās vielas ir telmisartāns un amlodipīns.
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir sorbīts (E420), nātrija hidroksīds, povidons 25, mikrokristāliskā celuloze, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, meglumīns, magnija stearāts.
Mixor ārējais izskats un iepakojums
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, izmēri 18,5 x 8,5 mm, ar iegravējumu „80” „5” un dekoratīvu līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes salaušanai.
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, izmēri 18,5 x 8,5 mm, ar iegravējumu „80” „10” vienā pusē.
Iepakojuma lielums: 14, 28, 30, 56, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Zentiva, k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehijā:
TEZEFORT
Bulgārijā:
Tелфорт
Igaunijā, Latvijā, Slovākijā:
Mixor
Portugālē:
NIOBEN
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019.
PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019
PAGE 1
CZ/H/0253/002-004/IB/008
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: sorbīts un nātrijs.
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta un 3,91 mg nātrija.
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta un 3,91 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, izmēri 18,5 x 8,5 mm, ar iegravējumu „80” „5” un dekoratīvu līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes salaušanai.
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes, izmēri 18,5 x 8,5 mm, ar iegravējumu „80” „10” vienā pusē.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Mixor ir indicēts kā aizstājterapija pieaugušajiem ar esenciālu hipertensiju, kuriem asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts ar amlodipīna un telmisartāna kombināciju, kas lietoti vienlaicīgi tādās pašās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pacienti, kuri lieto amlodipīnu un telmisartānu atsevišķu tablešu veidā var lietot Mixor, kas satur tādas pašas komponentu devas. Pacienti var lietot stiprumu, kas atbilst iepriekšējai terapijai.
Ieteicamā deva ir 1 tablete Mixor dienā.
Maksimālā ieteicamā Mixor deva ir 80 mg/ 10 mg dienā vienas devas veidā. Maksimālā telmisartāna deva ir 80 mg dienā un maksimālā amlodipīna deva ir 10 mg dienā.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Piesardzība nepieciešama, palielinot devu (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Informācijas par lietošanu ļoti veciem pacientiem ir maz.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem vai hemodialīzes pacientiem lietošanas pieredze ir ierobežota. Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot Mixor šiem pacientiem, jo amlodipīns un telmisartāns nav dializējami (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav norādes par ieteicamajām devām. Telmisartāna deva nedrīkst pārsniegt 40 mg vienu reizi dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mixor ir kontrindicēts pacientiem ar smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Mixor jālieto piesardzīgi.
Pediatriskā populācija
Mixor drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 18 gadu vecumam, nav noskaidrots. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Mixor var lietot neatkarīgi no ēšanas. Mixor ieteicams lietot, uzdzerot šķidrumu.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Žultsceļu obstruktīvas slimības.
Smagas pakāpes aknu mazspēja.
Smaga hipotensija.
Šoks (tostarp kardiogēns šoks).
Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., izteikta aortas atveres stenoze).
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
Vienlaicīga Mixor un aliskirēnu saturošu zāļu lietošana ir kontrindicēta cukura diabēta pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.2., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Telmisartāns
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien nepārtraukta AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, šī terapija jānomaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā. Tiklīdz tiek konstatēta grūtniecība, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu ).
Aknu darbības traucējumi
Telmisartānu nedrīkst lietot pacientiem ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns galvenokārt tiek izvadīts ar žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss. Telmisartāns jālieto piesardzīgi pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, palielinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Ja telmisartānu lieto pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes par telmisartāna lietošanu pacientiem ar nesen veiktu nieru transplantāciju. Telmisartāns nav dializējams.
Intravazāla hipovolēmija
Pacientiem, kuriem masīvas diurētiskas terapijas, sāls ierobežojuma diētā, caurejas vai vemšanas rezultātā ir konstatēta intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija daudzuma samazināšanās, var rasties simptomātiska hipotensija, it īpaši pēc pirmās telmisartāna devas. Šādi stāvokļi jākoriģē pirms telmisartāna lietošanas. Intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija daudzuma samazināšanos ir jākoriģē pirms telmisartāna lietošanas.
Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Ir ziņojumi par hipotensiju, sinkopi, hiperkaliēmiju un pavājinātu nieru funkciju (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) jutīgiem pacientiem, kā sekas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibēšanai, it īpaši, kombinējot zāles, kas ietekmē šo sistēmu. Tādēļ renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas dubulta blokāde (piemēram, lietojot telmisartānu kopā ar citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokatoriem) nav ieteicama. Ja vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru funkciju.
Citi stāvokļi ar aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru funkcija galvenokārt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai pavadošu nieru slimību, tostarp nieru artērijas stenozi), zāļu, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, telmisartāna lietošana ir saistīta ar akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai reti akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu antihipertensīvās zāles, kuru darbības pamatā ir renīna-angiotensīna sistēmas inhibīcija, parasti ir neefektīvas. Tāpēc šādos gadījumos telmisartānu neiesaka lietot.
Aortas atveres un mitrālās vārstules stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot šīs zāles, kā arī citus vazodilatatorus, pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi, vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.
Pacienti ar cukura diabētu, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta zāles
Šādiem pacientiem telmisartāna lietošanas laikā var rasties hipoglikēmija. Tādēļ, šiem pacientiem ieteicama glikozes līmeņa kontrole asinīs; insulīna vai antidiabētisko zāļu pielāgošana var būt nepieciešama.
Hiperkaliēmija
Lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, var rasties hiperkaliēmija.
Hiperkaliēmija var būt letāla gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju vai diabētu, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni, un/vai pacientiem ar interkurentiem notikumiem.
Pirms apsvērt iespēju vienlaicīgi lietot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, jānovērtē ieguvuma un riska attiecība.
Galvenie hiperkaliēmijas riska faktori, kas jāņem vērā, ir:
cukura diabēts, nieru mazspēja, vecums (> 70 gadiem);
kombinācija ar vienu vai vairākām zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un/vai kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem. Zāles vai zāļu grupas, kas var radīt hiperkaliēmiju ir kāliju saturoši sāls aizstājēji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, tostarp selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnsupresīvie līdzekļi (ciklosporīns vai takrolīms) un trimetoprims;
interkurenti gadījumi, it īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabolā acidoze, nieru funkcijas pasliktināšanās, pēkšņa nieru funkcijas pasliktināšanās (piemēram, infekcijas slimību gadījumā), šūnu sabrukšana (piemēram, akūta ekstremitātes išēmija, rabdomiolīze, plaša trauma).
Riska pacientiem ieteicams rūpīgi sekot kālija līmenim serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Telmisartāns un citi angiotensīna II receptoru antagonisti, tāpat kā angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori, mazāk efektīvi pazemina asinsspiedienu melnās rases indivīdiem, nekā citu rasu pārstāvjiem, iespējams, tāpēc, ka melnās rases indivīdiem ar hipertensiju biežāk ir sastopama pazemināta renīna aktivitāte.
Brīdinājumi par palīgvielām
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta.
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 320,4 mg sorbīta.
Pacientiem ar iedzimtu fruktozes nepanesību (IFN) nevajadzētu lietot šīs zāles.
Jāņem vērā vienlaicīgi lietotu sorbītu (vai fruktozi) saturošu zāļu un sorbītu (vai fruktozi) saturošu pārtikas produktu papildinošo efektu.
Sorbīta saturs iekšķīgi lietojamās zālēs var ietekmēt citu iekšķīgi lietojamu zāļu biopieejamību, lietojot vienlaicīgi.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
Citi
Tāpat kā ar citām antihipertensīvām zālēm, pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju vai išēmisku sirds un asinsvadu slimību pārmērīga asinsspiediena pazemināšana var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Amlodipīns
Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.
Pacienti ar sirds mazspēju
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar smagu sirds mazspēju (III vai IV pakāpes pēc NYHA klasifikācijas), ziņotais plaušu tūskas biežums amlodipīna terapijas grupā bija lielāks nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāro notikumu un mirstības risku nākotnē.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un AUC vērtības; ieteikumi par devām nav izstrādāti. Tādēļ šādiem pacientiem amlodipīnu jāsāk lietot ar mazāku devu diapazona devu un jāievēro piesardzība, gan uzsākot terapiju, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem varētu būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga novērošana.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Šiem pacientiem amlodipīnu var lietot parastajās devās. Amlodipīna plazmas koncentrācijas izmaiņas nekorelē ar nieru funkcijas traucējumu pakāpi. Amlodipīns nav dializējams.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība saistībā ar telmisartānu
Digoksīns
Telmisartāna un digoksīna vienlaicīgas lietošanas laikā tika novērots digoksīna maksimālās (49%) un minimālās (20%) plazmas koncentrācijas pieaugums. Uzsākot, pielāgojot un pārtraucot telmisartāna lietošanu, jākontrolē digoksīna līmenis, lai to uzturētu terapeitiskā diapazonā.
Tāpat kā citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, telmisartāns var izraisīt hiperkaliēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Risks var paaugstināties, ja terapijā tiek kombinētas citas zāles, kas var izraisīt hiperkaliēmiju: kāliju saturoši sāls aizstājēji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, tostarp selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnsupresīvie līdzekļi (ciklosporīns vai takrolīms) un trimetoprims.
Hiperkaliēmijas rašanās biežums atkarīgs no saistītajiem riska faktoriem. Risks palielinās iepriekšminētās terapijas kombināciju gadījumā. Risks ir īpaši augsts, lietojot kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un vienlaicīgi lietojot ar kāliju saturošiem sāls aizstājējiem. Kombinācija, piemēram, ar AKE inhibitoriem vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) rada mazāku risku, ja tiek stingri ievērota lietošanas piesardzība.
Zāles, kuru vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi vai kāliju saturoši uztura bagātinātāji
Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIA), piemēram, telmisartāns, samazina diurētisko līdzekļu radītu kālija zudumu. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, piemēram, spirinolaktons, eplerenons, triamterēns un amilorīds, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var ievērojami paaugstināt kālija līmeni serumā. Ja vienlaicīga lietošana ir indicēta diagnosticētas hipokaliēmijas dēļ, tās jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Litijs
Ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti, lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un ar angiotensīna II receptoru antagonistiem, tostarp telmisartānu. Ja šādas kombinācijas lietošanas ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Zāles, kuras vienlaicīgi lietojot, jāievēro piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
NPL (piem., acetilsalicilskābe pretiekaisuma darbības devās, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt angiotensīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo darbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju (piem., dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju) angiotensīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzes inhibitoru vienlaicīga lietošana var vēl vairāk pasliktināt nieru darbību, līdz pat akūtai nieru mazspējai, kas parasti ir atgriezeniska. Tāpēc kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jābūt adekvāti hidratētiem un jāapsver nieru funkcijas monitorēšana, uzsākot vienlaicīgu terapiju un periodiski terapijas laikā.
Ramiprils
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskais nozīmīgums nav zināms.
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdu grupas vai cilpas diurētiskie līdzekļi)
Iepriekšēja diurētisko līdzekļu lietošana lielās devās, tādi kā furosemīds (cilpas diurētiķis) un hidrohlortiazīds (tiazīds),var radīt hipovolēmiju un hipotensijas risku, uzsākot terapiju ar telmisartānu.
Zāles, kuru vienlaicīga lietošana, jāņem vērā
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Telmisartāna asinsspiedienu pazeminošā iedarbību var pastiprināties, vienlaicīgi lietojot citas antihipertensīvās zāles.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Balstoties uz farmakoloģiskām īpašībām, sagaidāms, ka šādas zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tostarp telmisartāna, hipotensīvo efektu: baklofēns, amifostīns. Bez tam alkohols, barbiturāti, narkotiskie līdzekļi un antidepresanti var pastiprināt ostostatisko hipotensiju.
Kortikosteroīdi (sistēmiski lietojamie)
Samazina antihipertensīvo iedarbību.
Mijiedarbība saistībā ar amlodipīnu
Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu
CYP3A4 inhibitori
Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāžu inhibitori, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var ievērojami palielināties amlodipīna iedarbība, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Šīs farmakokinētiskās variācijas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem. Tāpēc ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un var būt nepieciešama devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori
Lietojot kopā ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum).
Greipfrūti un greipfrūtu sula
Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai ar greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kā rezultātā palielinās asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.
Dantrolēns (infūzija)
Dzīvniekiem ir novērota letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss saistībā ar hiperkaliēmiju, kas radusies pēc verapamila un intravenozas dantrolēna lietošanas. Ņemot vērā hiperkaliēmijas risku, ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacietiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgu hipertermiju un ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanā.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas ar citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Takrolīms
Takrolīmu lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu ir palielināta takrolīma līmeņa asinīs risks. Lai izvairītos no takrolīma toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolīmu, nepieciešama takrolīma līmeņa asinīs kontrole un takrolīma devas pielāgošana, ja nepieciešams.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.
Ciklosporīns
Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontroli pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un, ja nepieciešams, ciklosporīna devas samazināšanu.
Simvastatīns
Vairāku devu 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar simvastatīna lietošanu atsevišķi. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.
Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna un ciklosporīna farmakokinētiku.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Mixor nav ieteicams lietot grūtniecības pirmā trimestra laikā, jo nav pieejami dati un nav noteikts drošuma profils ne amlodipīnam, ne telmisartānam.
Tā kā Mixor satur telmisartānu, tas ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Telmisartāns
Nav ieteicama angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par telmisartāna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar izslēgt nedaudz palielinātu risku. Lai gan nav kontrolētu epidemioloģisku datu par angiotensīna II receptoru antagonistu radītu risku, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešams pāriet uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu terapiju, kam pierādīts nekaitīgums, lietojot grūtniecības periodā, ja vien turpmāka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem netiek uzskatīta par būtisku. Konstatējot grūtniecību, nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva ārstēšanu.
Zināms, ka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju). (Skatīt 5.3 apakšpunktu). Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra, tiek lietoti angiotensīna II receptoru antagonisti, ieteicama nieru funkcijas un galvaskausa ultrasonogrāfija.
Rūpīgi jāseko, vai bērniem, kuru mātes ir lietojušas angiotensīna II receptoru antagonistu nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns
Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav pierādīts.
Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Lietošana grūtniecības agrīnā periodā ir ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.
Barošana ar krūti
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartilu diapazonā 3-7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Informācija par telmisartāna lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama. Tāpēc Mixor lietošana nav ieteicama un vēlams izmantot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kurām ir pierādīts drošums lietošanai barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu.
Fertilitāte
Telmisartāns
Preklīniskajos pētījumos telmisartāna ietekme uz fertilitāti vīriešiem un sievietēm netika novērota.
Amlodipīns
Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Mixor mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem, lietojot Mixor, rodas reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, reakcijas spēja var būt samazināta. Tāpēc ieteicams ievērot piesardzību, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus. Ja pacients novēro šādas blakusparādības, jāizvairās veikt potenciāli bīstamas darbības, piemēram, vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas ziņotas, lietojot atsevišķi kādu no komponentiem (amlodipīnu vai telmisartānu), var būt potenciālas Mixor blakusparādības.
Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar telmisartāna lietošanu
Drošuma profila kopsavilkums
Nopietnas zāļu blakusparādības ir anafilaktiska reakcija un angioedēma, kas var rasties retāk (>1/10 000 līdz <1/1000), un akūta nieru mazspēja.
Kontrolētos pētījumos pacientiem hipertensijas ārstēšanai blakusparādību vidējais biežums telmisartāna lietošanas laikā parasti bija salīdzināms ar placebo (41,4 % v. 43,9 %). Blakusparādību biežums nebija devas atkarīgs, saistību ar pacienta dzimumu, vecumu vai rasi nekonstatēja. Telmisartāna drošuma profils, lietojot pacientiem kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai, bija tāds pats kā pacientiem ar hipertensiju.
Zemāk uzskaitītās blakusparādības ir apkopotas no kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem, kas veikti pacientiem, kuri lietoja telmisartānu hipertensijas ārstēšanai, un no ziņojumiem pēc zāļu reģistrācijas. Sarakstā ir ņemtas vērā arī nopietnas nevēlamās blakusparādības un blakusparādības, kuru dēļ bija jāpārtrauc terapija un par kurām ziņots trīs klīniskos ilgtermiņa pētījumos ar 21 642 pacientiem, kuriem telmisartāns lietots kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai līdz sešiem gadiem ilgi.
Blakusparādību apkopojums tabulas formā
Blakusparādību biežums tiek klasificēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1000, <1/100), reti (≥1/10 000, <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Retāk
Urīnceļu infekcija, ieskaitot cistītu, augšējo elpceļu infekcija, tostarp faringīts un sinusīts
Reti
Sepse, tostarp ar letālu iznākumu1
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Anēmija
Reti
Eozinofīlija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Hiperkaliēmija
Reti
Hipoglikēmija (pacientiem ar cukura diabētu)
Psihiskie traucējumi
Retāk
Bezmiegs, depresija
Reti
Trauksme
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk
Sinkope
Reti
Miegainība
Acu bojājumi
Reti
Redzes traucējumi
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Bradikardija
Reti
Tahikardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Hipotensija2, ortostatiska hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Elpas trūkums, klepus
Ļoti reti
Intersticiāla plaušu slimība4
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Sāpes vēderā, caureja, dispepsija, meteorisms, vemšana
Reti
Sausums mutē, nepatīkama sajūta kuņģī, disgeizija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti
Aknu funkcijas traucējumi/aknu slimība3
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Nieze, hiperhidroze, izsitumi
Reti
Angioedēma (arī ar letālu iznākumu), ekzēma, eritēma, nātrene, zāļu izraisīti izsitumi, toksiski ādas izsitumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Sāpes mugurā (piemēram, išiass), muskuļu spazmas, mialģija
Reti
Artralģija, sāpes ekstremitātē, sāpes cīpslās (tendinītam līdzīgi simptomi)
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru funkcijas traucējumi, tostarp akūta nieru mazspēja
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Sāpes krūtīs, astēnija (vājums)
Reti
Gripai līdzīgi simptomi
Izmeklējumi
Retāk
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
Reti
Pazemināts hemoglobīns, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs
1,2,3,4 : sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu „Atsevišķu blakusparādību apraksts”.
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots paaugstināts sepses biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).
Hipotensija
Šī blakusparādība bieži ziņota pacientiem ar kontrolētu asinsspiedienu, kas ārstēti ar telmisartānu kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai, lietojot to papildus standarta terapijai.
Aknu funkcijas izmaiņas /aknu darbības traucējumi
Visbiežāk aknu funkcijas izmaiņas /aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas pētījumos japāņu pacientiem. Japāņu pacientiem ir lielāka iespēja rasties šīm blakusparādībām.
Intersticiāla plaušu slimība
Intersticiālas plaušu slimības gadījumi ir novēroti pēcreģistrācijas pētījumos, saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu. Tomēr cēloniska saistība nav atzīta.
Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar amlodipīna lietošanu
Drošuma profila kopsavilkums
Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, karstuma viļņi, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.
Blakusparādību saraksts tabulas formā
Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas zemāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1000); ļoti reti (≤1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Nevēlamās blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Leikocitopēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Alerģiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti
Hiperglikēmija
Psihiskie traucējumi
Retāk
Bezmiegs, garastāvokļa izmaiņas (tostarp trauksme), depresija
Reti
Apjukums
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Miegainība, reibonis, galvassāpes
(sevišķi ārstēšanas sākumā)
Retāk
Trīce, garšas sajūtas traucējumi, sinkope, hipoestēzija, parestēzija
Ļoti reti
Hipertonija, perifēra neiropātija
Nav zināmi
Ekstrapiramidāli traucējumi
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi (tostarp diplopija)
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Tinnīts
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Sirdsklauves
Retāk
Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)
Ļoti reti
Miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Pietvīkums
Retāk
Hipotensija
Ļoti reti
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Elpas trūkums
Retāk
Klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sāpes vēderā, slikta dūša , dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)
Retāk
Vemšana, sausums mutē
Ļoti reti
Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Alopēcija, purpura, ādas pigmentācijas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene
Ļoti reti
Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija
Nav zināmi
Toksiska epidermas nekrolīze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Potīšu pietūkums, muskuļu krampji
Retāk
Artralģija, mialģija, sāpes mugurā
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Impotence, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Tūska
Bieži
Nogurums, astēnija
Retāk
Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums
Izmeklējumi
Retāk
Svara palielināšanās, svara zudums
*Vairumā gadījumu saistīts ar holestāzi
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Nav pieredzes par Mixor pārdozēšanu. Amlodipīna pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Aprakstīta izteikta un, iespējams, ilgstoša sistēmiska hipotensija līdz pat šokam ar letālu iznākumu. Pamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā un akūtu nieru mazspēju.
Rīcība
Pacients uzmanīgi jānovēro, terapijai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ārstēšana atkarīga no laika kas pagājis pēc zāļu lietošanas un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Gan telmisartāna, gan amlodipīna pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētā ogle. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizvietotāji. Vazokonstriktīvi līdzekļi var būt lietderīgi asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai, ja vien to lietošana nav kontrindicēta. Intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana lietderīga kalcija kanālu blokatoru iedarbības nomākšanai.
Ne amlodipīnu, ne telmisartānu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori.
ATĶ kods: C09DB04
Mixor apvieno divus antihipertensīvus līdzekļus ar papildinošu mehānismu, lai nodrošinātu asinsspiediena kontroli pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai un telmisartāns pieder angiotensīna II antagonistu zāļu grupai. Šo vielu kombinācijai ir papildinošs antihipertensīvs efekts, kas samazina asinsspiedienu vairāk nekā katrs no komponentiem atsevišķi.
Telmisartāns
Darbības mehānisms
Telmisartāns ir iekšķīgi lietojams aktīvs un specifisks angiotensīna II receptoru (tips AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotensīnu II no tā saistīšanās vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotensīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte pret AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1 receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tostarp AT2 un citiem mazāk pētītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotensīnu II, kura līmeni paaugstina telmisartāns. Telmisartāns pazemina plazmas aldosterona līmeni. Telmisartāns neinhibē cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns neinhibē angiotensīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II), tas ir enzīms, kas arī noārda bradikinīnu. Tāpēc nav gaidāms, ka telmisartāns varētu potencēt ar bradikinīnu saistītos nevēlamos efektus.
Cilvēkam telmisartāna deva 80 mg gandrīz pilnīgi inhibē angiotensīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Inhibējošā iedarbība saglabājas vairāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundām.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4 līdz 8 nedēļās pēc terapijas sākuma un saglabājas ilgstošas terapijas laikā.
Veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus, pierādīts, ka antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas ieņemšanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākamās devas. To pierāda placebo kontrolētos klīniskos pētījumos noteiktā minimālās un maksimālās koncentrācijas attiecība pēc telmisartāna 40 mg un 80 mg devu lietošanas, kas konstanti turējās virs 80 %. Tā ir neapšaubāma tendence, ka sistoliskā asinsspiediena (SAS) atgriešanās izejas līmenī ir saistīta ar devas un laika attiecību. Attiecībā uz diastolisko asinsspiedienu (DAS), šie dati nav pārliecinoši.
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Zāļu diurētiskās un nātrijurētiskās aktivitātes nozīme hipotensīvās iedarbības nodrošināšanā vēl nav noteikta. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu medikamentu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī bez konstatētas „rikošeta” hipertensijas.
Klīniskos pētījumos, kuros tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai:
1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.
2) Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb varianto stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.
Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.
Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm un mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan glicerīna trinitrāta tablešu patēriņu
Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Telmisartāns
Uzsūkšanās
Telmisartāna uzsūkšanās ir ātra, lai gan absorbētais daudzums ir mainīgs. Telmisartāna vidējā absolūtā biopieejamība ir apmēram 50 %. Lietojot telmisartānu ēšanas laikā, telmisartāna plazmas koncentrācijas-laika zemlīknes laukuma (AUC0-∞) samazināšanās mainās no apmēram 6 % (40 mg devai) līdz apmēram 19 % (160 mg devai). 3 stundas pēc lietošanas plazmas koncentrācija, lietojot ēšanas laikā un tukšā dūšā, ir līdzīga.
Izkliede
Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un α-1 skābo glikoproteīnu. Vidējais stabilais šķietamais sadales tilpums (Vdss) ir apmēram 500 l.
Biotransformācija
Telmisartāns metabolizējas, pirmējam savienojumam saistoties pie glikuronīda. Konjugātam nav konstatēta farmakoloģiskā aktivitāte.
Eliminācija
Telmisartānam raksturīga bieksponenciāla noārdīšanās farmakokinētika ar terminālo eliminācijas pusperiodu >20 stundām. Maksimālā plazmas koncentrācija (Cmax) un mazākā mērā plazmas koncentrācijas-laika zemlīknes laukums (AUC) palielinās disproporcionāli devai. Lietojot telmisartānu ieteicamās devās, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu akumulāciju. Sievietēm novēroja augstāku plazmas koncentrāciju nekā vīriešiem bez būtiskas ietekmes uz efektivitāti.
Linearitāte/nelinearitāte
Maz ticams, ka neliela AUC samazināšanās varētu izraisīt terapeitiskās iedarbības samazināšanos. Starp devu un līmeni plazmā nav lineāras sakarības. Devās virs 40 mg Cmax un mazākā mērā AUC palielinās disproporcionāli.
Pēc perorālas (un intravenozas) ievadīšanas telmisartāns gandrīz pilnīgi izdalās ar fēcēm, galvenokārt neizmainītā veidā. Kumulatīvā urīna ekskrēcija ir <1 % no devas. Kopējais plazmas klīrenss (Cltot) ir augsts (apmēram 1000 ml/min) salīdzinot ar aknu asins plūsmu (apmēram 1500 ml/min).
Īpašas pacientu grupas
Dzimums
Novēroja plazmas koncentrācijas atšķirību starp dzimumiem, Cmax un AUC sievietēm bija apmēram 3 un attiecīgi 2 reizes augstāka nekā vīriešiem.
Gados vecāki pacienti
Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem tika novērota plazmas koncentrācijas dubultošanās. Tomēr pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem tika veikta dialīze, novēroja zemāku plazmas koncentrāciju. Pacientiem ar nieru mazspēju telmisartāns cieši saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc to nevar izvadīt ar dialīzi. Eliminācijas pusperiods nemainās pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem farmakokinētikas pētījumos konstatēja absolūtās biopieejamības palielināšanos pat tuvu 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
Amlodipīns
Uzsūkšanās/ izkliede
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi; maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundas pēc lietošanas. Absolūtā biopiejamība ir 64%-80% robežās. Izkliedes tilpums ir apmēram 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka apmēram 97,5% cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.
Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.
Biotransformācija/ eliminācija
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā. Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.
Amlodipīns nav dializējams.
Īpašas pacientu grupas
Lietošana aknu darbības traucējumu gadījumā
Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Izmaiņas amlodipīna plazmas koncentrācijā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi.
Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Telmisartāns/ amlodipīns
Preklīniskie drošuma pētījumi ar telmisartāna/ amlodipīna kombināciju ir ierobežoti līdz 13 nedēļu atkārtotu iekšķīgi lietotu devu toksicitātes pētījumiem ar žurkām. Jauna toksicitāte vai papildus blakusparādības netika novērotas.
Telmisartāns
Preklīniskos drošuma pētījumos devas, kas bija salīdzināmas ar klīniskām terapeitiskām devām, normotensīviem dzīvniekiem samazināja sarkano asins šūnu parametrus (eritrocītus, hemoglobīnu, hematokrītu), izmainīja nieru hemodinamiku (palielināja asins urīnvielas slāpekli un kreatinīnu), kā arī palielināja seruma kālija līmeni. Suņiem novēroja renālu tubulāru dilatāciju un atrofiju. Suņiem un žurkām novēroja kuņģa gļotādas bojājumus (erozijas, čūlas vai iekaisumu). Šīs farmakoloģiska rakstura blakusparādības, kas pazīstamas no preklīniskiem pētījumiem ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotensīna II receptoru antagonistiem, novērsa papildus perorāli ordinējot sāli.
Abām sugām novēroja palielinātu plazmas renīna aktivitāti un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm izmaiņām, kā arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un citu angiotensīna II receptoru antagonistu grupas efektam šķiet nav klīniskas nozīmes.
Nav tiešu pierādījumu par teratogēnisku iedarbību, taču telmisartāna toksisku devu lietošanas laikā tika novērots efekts uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, ķermeņa masas samazināšanos un novēlotu acu atvēršanos.
Pētījumos in vitro mutagenitāte un būtiska klastrogēnā aktivitāte netika pierādīta; žurkām un pelēm netika pierādīta kancerogenitāte.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm liecina par aizkavētu dzemdību laiku, ilgstošām dzemdībām un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika konstatēta ietekme uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.
Kanceroģenēze un mutaģenēze
Žurkām un pelēm, kuras kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kanceroģenēze netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Sorbīts (E420)
Nātrija hidroksīds
Povidons 25
Mikrokristāliskā celuloze
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Meglumīns
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25˚C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH/Al blisteris, kartona salokāma kārbiņa.
Iepakojuma lielumi: 14, 28, 30, 56, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva, k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Mixor 80 mg/ 5 mg tabletes: 15-0271
Mixor 80 mg/ 10 mg tabletes: 15-0270
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015.gada 23.oktobris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019
PAGE 1
CZ/H/0253/002-004/II/007
