Rimal

Kapsula, cietā

Rimal 5 mg/5 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Ramiprilum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0104-01

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0104

Ražotājs

Pharmaceutical Works Polpharma SA, Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-JUN-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

16-JUN-21

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/5 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Medana Pharma SA, Poland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Rimal 5 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 5 mg / 10 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 10 mg cietās kapsulas

Ramiprilum/Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Rimal cietās kapsulas un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas

3. Kā lietot Rimal cietās kapsulas

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Rimal cietās kapsulas

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Rimal cietās kapsulas un kādam nolūkam tās lieto

Rimal cietās kapsulas satur divas aktīvās vielas – ramiprilu un amlodipīnu. Ramiprils pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori), bet amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem.

Ramiprila darbība:

  • samazina Jūsu organismā to vielu daudzumu, kas var paaugstināt asinsspiedienu;

  • atslābina un paplašina asinsvadus;

  • atvieglo Jūsu sirds darbu – asins sūknēšanu pa Jūsu ķermeni.

Amlodipīna darbība:

  • atslābina un paplašina asinsvadus.

    Rimal cietās kapsulas var lietot paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kam asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts, vienlaicīgi lietojot atsevišķas šo zāļu sastāvdaļas tādās pašās devās kā kombinācijā, tikai atsevišķu tablešu veidā.

    2. Kas Jums jāzina pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas

    Nelietojiet Rimal cietās kapsulas šādos gadījumos:

    - ja Jums ir alerģija pret ramiprilu vai amlodipīnu, kādu citu dihidropiridīna tipa kalcija kanālu blokatoru vai AKE inhibitoru, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģiskas reakcijas pazīmes var būt izsitumi, apgrūtināta rīšana vai elpošana, lūpu, sejas, rīkles vai mēles pietūkums;

    - ja Jums ir nestabila pavājināta sirds funkcija pēc akūtas sirdslēkmes;

    - ja pārciests šoks, ieskaitot šoku, ko izraisījusi akūta sirdsdarbības pasliktināšanās;

    - ja Jums ir būtisks sirds kreisā kambara izsviedes trakta sašaurinājums (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze);

    - ja Jums jebkad ir bijusi nopietna alerģiska reakcija, ko sauc par angioedēmu. Tās pazīmes ir nieze, izsitumi (nātrene), sārta āda uz plauksātm, pēdām un kakla, rīkles un mēles pietūkums, tūska ap acīm un lūpām, apgrūtināta elpošana un rīšana;

    - ja Jums tiek veikta hemodialīze vai kāda cita asins filtrēšanas metode. Ja tiek izmantota noteikta veida aparatūra, Rimal cietās kapsulas Jums var būt nepiemērotas;

    - ja Jums ir nieru slimība ar samazinātu asins pieplūdi nierēm (nieru artērijas stenoze);

    - ja Jums rit grūtniecības pēdējie 6 mēneši (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);

    - ja Jūsu asinsspiediens ir pārāk pazemināts vai nestabils. Tas jāizvērtē ārstam;

    - ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, ko sauc par aliskirēnu;

  • ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

    Nelietojiet Rimal cietās kapsulas, ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts, pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

    Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

    Pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas konsultējieties ar ārstu:

  • ja esat gados vecāks cilvēks;

  • ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

  • ja akūti pazemināta asinsspiediena gadījumā Jums ir paaugstināts sirds vai galvas smadzeņu asinsrites traucējumu risks;

  • ja Jums ir izteikts organisma sāls vai šķidruma zudums (to var izraisīt vemšana, caureja, pārmērīga svīšana, diēta ar pazeminātu sāls saturu, ilgstoša diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu lietošana vai hemodialīze);

  • ja gatavojaties sākt ārstēšanu, kas mazinās Jūsu alerģiju pret bišu vai lapseņu kodumiem (desensibiliācija);

  • ja gatavojaties saņemt anestēzijas līdzekli. Tas var notikt ķirurģiskas operācijas vai zobārsta apmeklējuma laikā. Iespējams, vienu dienu pirms tam Jums vajadzēs pārtraukt Rimal cieto kapsulu lietošanu; vaicājiet padomu ārstam;

  • ja Jums asinīs ir augsts kālija līmenis (to var redzēt asins analīžu rezultātos);

  • ja Jums ir asinsvadu saistaudu slimība (imūnsistēmas traucējumi ietekmē Jūsu organisma saistaudus), piemēram, sklerodermija (hroniska slimība, kas galvenokārt ietekmē ādu) vai sistēmiska sarkanā vilkēde (ilgstoša iekaisuma slimība, kam raksturīga imūnsistēmas agresija pret paša organisma veselajiem audiem);

  • ja Jums ir tumša ādas krāsa. Jums ir augstāks pēkšņas, visbiežāk sāpīgas, smagas dziļo ādas slāņu tūskas risks, galvenokārt uz sejas, un vājākas ramiprila darbības risks;

  • ja Jums ir klepus. Ja tas kļūst smagāks, informējiet par to ārstu;

  • ja augsta asinsspiediena ārstēšanai lietojat kādas no šīm zālēm:

  • angiotensīna II receptoru blokatorus (ARB) (kas zināmi arī kā sartāni – piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu), īpaši ja jums ir ar cukura diabētu saistīta nieru slimība,

- aliskirēnu;

  • ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):

- racekadotrils – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

- sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu transplantēto orgānu atgrūšanu un pret vēzi);

- vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.

Ja Jūs esat grūtniece vai, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, Jums tas jāpasaka ārstam. Rimal cietās kapsulas nav ieteicams lietot pirmo 3 grūtniecības mēnešu laikā, pēc 3. grūtniecības mēneša tās var nopietni kaitēt Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”).

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums (vai neesat pārliecināts), pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ieteicams, lai Jūsu ārsts kontrolētu Jums balto asinsķermenīšu (leikocītu) skaitu. Biežāka kontrole ieteicama:

  • ārstēšanās sākumā;

  • pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju vai asinsvadu saistaudu slimību vai

  • ja tiek lietotas zāles, kas ietekmē asins šūnu skaitu.

Jūsu ārsts var Jums regulāri kontrolēt nieru funkciju, asinsspiedienu, elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu asinīs.

Skatīt arī informāciju sadaļā “Nelietojiet Rimal cietās kapsulas šādos gadījumos”.

Bērni un pusaudži

Rimal cietās kapsulas nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem, jo nav pieejama informācija par šo pacientu grupu.

Citas zāles un Rimal cietās kapsulas

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Tas jādara tāpēc, ka Rimal cietās kapsulas var ietekmēt citu zāļu darbību. Citas zāles savukārt var ietekmēt Rimal cieto kapsulu darbību.

Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. Tās var pavājināt Rimal cieto kapsulu darbību:

  • zāles, kas atvieglo sāpes un iekaisumu (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi [NPL] - ibuprofēns, indometacīns vai acetilsalicilskābe);

  • zāles pazemināta asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai, piemēram efedrīns, noradrenalīns, adrenalīns, izoproterenols, dobutamīns vai dopamīns. Jūsu ārstam būs jākontrolē Jums asinsspiediens;

  • rifampicīns (antibiotika tuberkulozes ārstēšanai);

  • divšķautņu asinszāle (augu valsts līdzeklis depresijas ārstēšanai).

Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. Tās var palielināt blakusparādību iespējamību, ja lietojat tās kopā ar Rimal cietajām kapsulām:

  • zāles, kas atvieglo sāpes un iekaisumu (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi [NPL] - ibuprofēns, indometacīns vai acetilsalicilskābe);

  • pretvēža zāles (ķīmijterapija);

  • diurētiskie līdzekļi (zāles, kas pastiprina urīna veidošanos), piemēram, furosemīds;

  • zāles, kas pazemina asinsspiedienu;

  • Kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktons, triamterēns un amilorīds) un citas zāles, kas asinīs var palielināt kālija daudzumu (piemēram, trimetoprims un kotrimoksazols ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, ciklosporīni – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un heparīns – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai). Lietojot šīs zāles vienlaikus, Jums rūpīgi jākontrolē kālija līmenis asinīs;

  • temsirolims (pretvēža līdzeklis);

  • takrolims (lieto, lai kontrolētu Jūsu organisma imūnās atbildreakcijas, ļauj Jūsu organismam pieņemt transplantētu orgānu);

  • steroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, prednizolons;

  • alopurinols (lieto, lai samazinātu urīnskābi Jūsu asinīs);

  • prokaīnamīds (sirds ritma traucējumiem);

  • zāles, kas var izmainīt asins šūnu skaitu;

  • ketokonazols, itrakonazols (lieto sēnīšu infekcijas ārstēšanai);

  • eritormicīns (antibiotika, ko izmanto noteiktu bakteriālu infekciju ārstēšanai);

  • klaritromicīns (baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai);

  • ritonavītrs (lieto HIV infekcijas ārstēšanai);

  • diltiazems (noteiktu sirds slimību un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai)ł

- zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. Rimal cietās kapsulas var ietekmēt to darbību:

  • zāles cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, perorālie prediabēta līdzekļi un insulīns. Rimal cietās kapsulas Jums var pazemināt cukura līmeni asinīs. Kamēr lietojat Rimal cietās kapsulas, rūpīgi kontrolējiet cukura līmeni asinīs;

  • litijs (psihisku slimību ārstēšanai). Rimal cietās kapsulas Jums var paaugstināt litija līmeni asinīs. Jūsu ārstam rūpīgi jākontrolē litija līmenis Jūsu asinīs;

  • simvastatīns (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai). Rimal var palielināt koncentrāciju simvastatīna asinīs.

Iespējams, Jūsu ārstam vajadzēs mainīt devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļās “Nelietojiet Rimal cietās kapsulas šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums (vai neesat pārliecināts), pirms Rimal cieto kapsulu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Rimal cietās kapsulas kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Alkohols Rimal cieto kapsulu lietošanas laikā Jums var izraisīt reiboni vai neskaidru sajūtu galvā. Ja Jums rūp, cik daudz alkohola varat lietot ārstēšanās laikā ar Rimal cietajām kapsulām, konsultējieties ar savu ārstu, jo zālēm, ko lieto asinsspiediena pazemināšanai un alkoholam, var būt savstarpēji pastiprinoša darbība. Rimal cietās kapsulas var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Jums nevajadzētu lietot Rimal cietās kapsulas pirmo 12 grūtniecības nedēļu laikā un Jūs tās nedrīkstat lietot pēc 13. grūtniecības nedēļas, jo šīs zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam. Ja grūtniecība iestājas Rimal cieto kapsulu lietošanas laikā, nekavējoties informējiet savu ārstu. Plānotas grūtniecības gadījumā terapija jāmaina uz citu piemērotu alternatīvu terapiju.

Bērna barošanas laikā ar krūti Jums nevajadzētu lietot Rimal cietās kapsulas.

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Rimal cieto kapsulu lietošanas laikā Jums var būt reibonis. Iespējamība ir lielāka, sākot ārstēšanu ar Rimal cietajām kapsulām vai sākot palielināt devu. Ja tas notiek, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet ierīces vai mehānismus.

3. Kā lietot Rimal cietās kapsulas

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Lietošana

  • Lietojiet zāles iekšķīgi (caur muti) vienā un tai pašā diennakts laikā, ēdot vai neatkarīgi no ēdienreizes.

  • Norijiet cieto kapsulu veselu, uzdzerot šķidrumu.

  • Nesasmalciniet un nekošļājiet cieto kapsulu.

    Cika daudz jālieto

  • Ieteicamā dienas deva ir viena Jūsu ārsta ieteiktā stipruma kapsula.

  • Atkarībā no efekta, Jūsu ārsts var paaugstināt vai mainīt devu.

  • Maksimālā deva ir viena 10 mg/10 mg stipruma kapsula vienu reiz dienā.

    Ja Jums šķiet, ka šo zāļu iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu.

    Gados vecāki cilvēki

    Gados ļoti veciem un novājinātiem pacientiem Rimal cietās kapsulas nav ieteicams lietot.

    Lietošana bērniem un pusaudžiem

    Datu trūkuma dēļ par efektivitāti un drošumu Rimal cietās kapsulas nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

    Ja esat lietojis Rimal cietās kapsulas vairāk nekā noteikts

Nekavējoties informējiet par to savu ārstu vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības sniegšanas vietu. Nesēdieties pie stūres, palūdziet kādu citu Jūs aizvest uz slimnīcu vai izsauciet neatliekamo palīdzību. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu, lai ārsts zinātu, kādas zāles lietojāt.

Ja esat aizmirsis lietot Rimal cietās kapsulas

Ja aizmirsāt ieņemt kārtējo zāļu devu, ieņemiet nākamo devu atbilstoši iepriekš plānotajam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto kapsulu.

Ja pārtraucat lietot Rimal cietās kapsulas

Nepārtrauciet zāļu lietošanu pēkšņi vai nemainiet Jums parakstīto devu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu, jo šādā gadījumā slimība var uz laiku pasliktināties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet lietot Rimal cietās kapsulas un nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs ievērojat kādu no šīm blakusparādībām – iespējams, Jums būs vajadzīga neatliekama palīdzība:

  • tūska sejas, lūpu vai rīkles apvidū, kas apgrūtina rīšanu vai elpošanu, nieze un izsitumi. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes;

  • smagas ādas reakcijas, ieskaitot izsitumus, čūlas mutes gļotādā, iepriekš esošas ādas slimības pasliktināšanās, apsārtums, pūšļu veidošanās un ādas atslāņošanās (piemēram, Stīvena-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze vai erythema multiforme).

Nekavējoties informējet savu ārstu, ja novērojat:

  • ātrāku sirdsdarbību, neregulāru vai spēcīgu sirdsdarbību (sirdsklauves) sāpes krūtīs, spiedošu sajūtu krūtīs vai nopietnākus stāvokļus, ieskaitot sirdslēkmi vai insultu;

  • elpas trūkumu vai klepu. Tās var būt plaušu slimības pazīmes;

  • vieglāku zilumu parādīšanos, asiņošanu, kas turpinās ilgāk nekā parasti (piemēram, smaganu asiņošanu), sarkanus plankumus uz ādas vai biežākas infekcijas nekā parasti, sāpes rīkles apvidū un drudzi, noguruma sajūtu, ģīboni, reiboni vai bālumu. Tās var būt kaula smadzeņu slimības pazīmes;

  • stipras sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru. Tās var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīmes;

  • paaugstinātu temperatūru, drebuļus, nogurumu, ēstgribas zudumu, sāpes vēderā, sliktu dūšu, dzeltenu ādu vai dzeltenus acābolus (dzelti). Tās var būt aknu slimības, piemēram, aknu iekaisuma (hepatīta) vai aknu bojājuma pazīmes;

  • koncentrētu (tumšas krāsas) urīnu, sliktu dūšu, muskuļu krampjus, apjukumu un lēkmes, kas var būt saistītas ar nepietiekamu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju. Ja Jums rodas šie simptomi, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.

Citas blakusparādības

Informējiet ārstu, ja kādas no minētām blakusparādībām pastiprinās vai turpinās ilgāk par dažām dienām.

Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem)

  • miegainība (sevišķi ārstēšanās sākumā);

  • sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), sejas pietvīkums;

  • potīšu pietūkums, tūska (šķidruma uzkrāšanās audos);

  • galvassāpes un noguruma sajūta;

  • reibonis. Lielāka iespēja, ka tas var rasties zāļu lietošanas vai devas paaugstināšanas saākumā;

  • ģībonis (sinkope), hipotensija (pārāk zems asinsspiediens), īpaši ja pieceļaties sēdus vai stāvus no guļus pozīcijas;

  • sauss kairinošs klepus, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts) vai bronhīts, elpas trūkums;

  • sāpes kuņģa vai zarnu apvidū, caureja, gremošanas tarucējumi, slikta dūša vai vemšana;

  • kuņģa un/vai zarnu iekaisums;

  • ādas izsitumi ar vai bez pacēluma virs ādas;

  • sāpes krūtīs;

  • muskuļu sāpes vai krampji;

  • asins analīzēs augstāks kālija līmeni nekā parasti.

Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 lietotājiem)

  • garastāvokļa izmaiņas, miegainība;

  • trīce;

  • redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos);

  • troksnis ausīs;

  • šķavas/iesnas;

  • vēdera izejas pārmaiņas (ieskaitot aizcietējumus un caureju);

  • matu izkrišana;

  • izsitumi, sārti plankumi uz ādas (purpura), ādas krāsas pārmaiņas;

  • pastiprināta tieksme urinēt naktī, urinācijas tarucējumi;

  • slikta pašsajūta, vājums;

  • muguras sāpes;

  • palielināta vai samazināta ķermeņa masa;

  • krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

  • līdzsvara traucējumi (vertigo);

  • nieze un neparastas sajūtas ādā, piemēram, nejutīgums, tirpšanas, durstīšanas, dedzināšanas un “skudriņu” sajūta (parestēzija);

  • garšas sajūtas zudums;

  • miega traucējumi;

  • depresīva sajūta, trauksme, pastiprināta nervozitāte vai nemiers;

  • aizlikts deguns, apgrūtināta elpošana vai astmas pasliktināšanās;

  • zarnu tūska, ko sauc par “zarnu angioedēmu”, kas izpaužas ar tādiem simptomiem, kā sāpes vēderā, vemšana un caureja;

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);

  • dedzināšana aiz krūšukaula, aizcietējumi vai sausa mute;

  • lielāka šķidruma (urīna) izdalīšanās dienas laikā nekā parasti;

  • pārmērīga svīšana;

  • ēstgribas samazināšanās vai zudums (anoreksija);

  • paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība;

  • kāju un roku tūska. Tā var liecināt par lielāku šķidruma uzkrāšanos Jūsu organismā nekā parasti;

  • neskaidra redze;

  • sāpes locītavās;

  • drudzis;

  • erektilā disfunkcija vīriešiem, samazināta dzimumtieksme sievietēm un vīriešiem;

  • asins analīzēs palielināts noteiktu balto asinsķemenīšu skaits (eozinofīlija);

  • novirzes asins analīzēs, kas liecina par pārmaiņām aknu, nieru vai aizkuņģa dziedzera darbībā;

  • sirdslēkme;

  • paaugstināts cukura līmenis asinīs;

  • tūska sejas, lūpu un rīkles apvidū. Skatīt 1. punktu 4. sadaļas sākumā.

  • pavājināta nieru funkcija;

  • sāpes.

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem)

  • nestabilitātes sajūta (grīļošanās) vai apjukums;

  • sarkana un pietūkusi mēle;

  • smaga ādas zvīņošanās un lobīšanās, nieze, mezglveida izsitumi;

  • nagu izmaiņas (piemēram, nagu atslāņošanās vai atdalīšanās no naga gultnes);

  • ādas izsitumi un zilumu veidošanās;

  • plankumi uz ādas, aukstas kājas un rokas;

  • sarkanas, niezošas, pietūkušas un asarojošas acis;

  • dzirdes traucējumi;

  • asins analīzēs sarkano vai balto asinsķermenīšu, trombocītu skaita vai hemoglobīna līmeņa samazināšanās;

  • asinsvadu iekaisums;

  • sašaurināti asinsvadi;

  • aknu šūnu bojājumi.

    Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 lietotājiem)

  • alerģiskas reakcijas;

  • aknu iekaisums;

  • paaugstināta jutība pret saules gaismu;

  • augsts asinsspiediens;

  • nervu bojājumi ārpus galvas un muguras smadzenēm;

  • smaganu palielināšanās;

  • smagas ādas reakcijas. Skatīt 2. punktu 4. sadaļas sākumā.

Citas blakusparādības, par kurām ziņots (biežums nav zināms)

Informējiet ārstu, ja kādas no minētām blakusparādībām patiprinās vai turpinās ilgāk par dažām dienām:

  • grūtības koncentrēties;

  • mutes gļotādas iekaisums (gļotāda, kas izklāj mutes dobumu) ar mazām čūliņām;

  • asins analīzēs samazināts asins šūnu daudzums;

  • asins analīzēs mazāk nātrija nekā parasti;

  • kāju un roku pirksti aukstumā maina krāsu, bet sasilstot tirpst un sāp (Reino sindroms);

  • traucētas vai palēninātas reakcijas;

  • dedzināšanas sajūta;

  • ožas sajūtas pārmaiņas;

  • psoriāze (ādas slimība, ko izraisa organisma imūnsistēmas agresīvā ietekme uz veseliem audiem);

  • kaula smadzeņu darbības traucējumi;

  • smagas alerģiskas reakcijas;

  • smadzeņu asinsrites traucējumi, ieskaitot insultu;

  • paaugstināts noteiktu antivielu daudzums;

  • trīcoša, stīva stāja, maskveida seja, lēnas kustības un šļūcoša gaita, līdzsvara traucējumi staigājot.

    Ziņošana par blakusparādībām

    Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

    5. Kā uzglabāt Rimal cietās kapsulas

    Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.


Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rimal cietās kapsulas satur

  • Aktīvās vielas ir amlodipīns un ramiprils

Viena Rimal 5 mg / 5 mg cietā kapsula satur 5 mg ramiprila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Viena Rimal 5 mg / 10 mg cietā kapsula satur 5 mg ramiprila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Viena Rimal 10 mg / 5 mg cietā kapsula satur 10 mg ramiprila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Viena Rimal 10 mg / 10 mg cietā kapsula satur 10 mg ramiprila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

  • Citas palīgvielas ir: mikrokristāliskā celuloze, hipromeloze, krospovidons (B tips), glicerīna dibehenāts, želatīns, titāna dioksīds (E171), indigokarmīns (E132) (tikai stiprumiem 5/5, 5/10 un 10/10).

    Rimal ceto kapsulu ārējais izskats un iepakojums

Rimal 5 mg / 5 mg ir gaiši zilas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.3

Rimal 5 mg / 10 mg ir cietas želatīna kapsulas ar baltu korpusu un zilu vāciņu, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

Rimal 10 mg / 5 mg ir baltas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

Rimal 10 mg / 10 mg ir zilas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

1 iepakojumā ir 28 vai 30 kapsulas, kas iepakotas alumīnija/OPA/alumīnija/PVH blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Medana Pharma SA

10, W. Łokietka Str.

98-200 Sieradz

Polija

Ražotājs

Pharmaceutical Works POLPHARMA SA

19 Pelplińska Street

83-200 Starogard Gdański

Polija

EEZ dalībvalstīs šīs zāles reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija:

Полпрам 5 mg / 5 mg capsules, hard

Полпрам 5 mg / 10 mg capsules, hard

Полпрам 10 mg / 5 mg capsules, hard

Полпрам 10 mg / 10 mg capsules, hard

Latvija:

Rimal 5 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 5 mg / 10 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 10 mg cietās kapsulas

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rimal 5 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 5 mg / 10 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 5 mg cietās kapsulas

Rimal 10 mg / 10 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Rimal 5 mg / 5 mg cietās kapsulas: viena cietā kapsula satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; Amlodipinum).

Rimal 5 mg / 10 mg cietās kapsulas: viena cietā kapsula satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum) un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; Amlodipinum).

Rimal 10 mg / 5 mg cietās kapsulas: viena cietā kapsula satur 10 mg ramiprila (Ramiprilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; Amlodipinum).

Rimal 10 mg / 10 mg cietās kapsulas: viena cietā kapsula satur 10 mg ramiprila (Ramiprilum) un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā; Amlodipinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Rimal 5 mg / 5 mg cietās kapsulas: gaiši zilas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.3

Rimal 5 mg / 10 mg cietās kapsulas: cietas želatīna kapsulas ar baltu korpusu un zilu vāciņu, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

Rimal 10 mg / 5 mg cietās kapsulas: baltas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

Rimal 10 mg / 10 mg cietās kapsulas: zilas cietas želatīna kapsulas, saturs - balts vai gandrīz balts pulveris vai nedaudz sablīvēta masa; kapsulas izmērs - No.1

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Rimal cietās kapsulas paredzētas arteriālās hipertensijas ārstēšanai kā aizstājterapija pacientiem, kuri tiek adekvāti kontrolēti ar atsevišķām vienlaicīgi ordinētām zālēm tādās pašās devās kā abu šo zāļu kombinācija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem

Ieteicamā dienas deva ir viena attiecīgā stipruma kapsula.

Fiksētu devu kombinācija nav piemērota ārstēšanas sākšanai.

Ja deva jāpielāgo, var mainīt Rimal cieto kapsulu devu vai apsvērt iespēju titrēt brīvās kombinācijas komponentu devas atsevišķi.

Pacienti, kas tiek ārstēti ar diurētiskajiem līdzekļiem

Jāievēro piesardzība, jo šiem pacientiem var būt samazināts nātrija daudzums un/vai intravaskulāra šķidruma tilpums. Jākontrolē nieru funkcija un seruma kālija līmenis (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem terapija ar ramiprilu jāsāk tikai stingrā ārsta uzraudzībā, maksimālā dienas deva ir 2,5 mg.

Rimal cietās kapsulas ieteicams lietot tikai tiem pacientiem, kuriem ramiprila devas pielāgošanas rezultātā ordinēta optimālā ramiprila balstdeva 5 mg.

Aknu darbības traucējumu gadījumā amlodipīna izvadīšanas laiks var pagarināties. Precīzas amlodipīna devu rekomendācijas nav izstrādātas, tāpēc šiem pacientiem zāles jāordinē ar īpašu piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Lai noteiktu optimālu sākuma un balstdevu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tā jānosaka individuāli, pielāgojot atsevišķi ramiprila un amlodipīna devu (atbilstoši šo zāļu sastāvdaļu zāļu aprakstos norādītajai informācijai). Rimal cietās kapsulas ieteicams lietot tikai tiem pacientiem, kam ramiprila devas pielāgošanas rezultātā ordinēta optimālā ramiprila balstdeva 5 mg.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprila ieteicamā dienas deva jānosaka atkarībā no kreatinīna klīrensa:

  • ja kreatinīna klīrenss ir ≥60 ml/min, sākumdeva (2,5 mg/dienā) nav jāpielāgo, maksimālā dienas deva ir 10 mg;

  • ja kreatinīna klīrenss ir 30 - 60 ml/min, sākumdeva (2,5 mg/dienā) nav jāpielāgo, maksimālā dienas deva ir 5 mg;

  • ja kreatinīna klīrenss ir 10 - 30 ml/min, sākumdeva ir 1,25 mg/dienā; maksimālā dienas deva ir 5 mg;

  • hipertensijas slimniekiem, kam veic hemodialīzi: neliels daudzums ramiprila tiek izvadīts ar hemodialīzi; sākumdeva ir 1,25 mg/dienā, maksimālā dienas deva ir 5 mg; zāles jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes seansa beigām.

Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi. Tāpēc pacientiem, kam veic hemodialīzi, tas jālieto, ievērojot piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Terapijas laikā ar Rimal cietajām kapsulām jākontrolē nieru funkcija un seruma kālija līmenis. Ja nieru funkcija pasliktinās, Rimal cieto kapsulu lietošana jāpārtrauc, jāturpina lietot atsevišķas zāļu sastāvdaļas atbilstoši pielāgotās devās.

Gados vecāki pacienti

Sakarā ar lielāku nevēlamo blakusparādību rašanās risku, sākuma devai jābūt mazākai un sekojošajai devas titrēšanai – pakāpeniskākai. Gados ļoti veciem un novājinātiem pacientiem Rimal cietās kapsulas nav ieteicams lietot. Gados vecāki pacienti var lietot parastās amlodipīna devas; devas palielinot, jāievēro piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pašlaik pieejamie dati par amlodipīnu un ramiprilu aprakstīti 4.8., 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā, nav specifisku lietošanas norādījumu šai pacientu grupā.

Lietošanas veids

Rimal cietās kapsulas paredzētas iekšķīgai lietošanai.

Rimal cietās kapsulas var lietot vienu reiz dienā, vienā un tai pašā diennakts laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes. Kapsulas nedrīkst košļāt vai sasmalcināt.

4.3. Kontrindikācijas

Attiecas uz Rimal cietajām kapsulām

  • Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām

Attiecas uz ramiprilu

  • Angioedēma anamnēzē (iedzimta, idiopātiska vai saistībā ar AKE inhibitoru vai AIIRA lietošanu)

  • Ekstrakorporāla terapija, kuras laikā asinis saskaras ar negatīvi ladētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu)

  • Izteikta bilaterāla nieru artērijas stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze

  • Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu)

  • Ramiprilu nedrīkst lietot pacienti ar hipotensiju vai nestabilu hemodinamisko stāvokli.

  • Pacienti ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu) nedrīkst lietot Rimal cietās kapsulas vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošiem līdzekļiem

  • Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Ramiprila lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Attiecas uz amlodipīnu

  • Smaga hipotensija

  • Šoks (ieskaitot kardiogēno šoku)

  • Kreisā kambara izsviedes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze)

  • Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Attiecas uz ramiprilu:

Īpašas pacientu grupas

  • Grūtniecība

AKE inhibitorus, piemēram, ramiprilu, nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja vien terapijas turpināšana ar AKE inhibitoriem netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, jāpiedāvā alternatīva antihipertensīva terapija ar pierādītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā. Tikko konstatēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

  • Pacienti ar paaugstinātu hipotensijas risku

  • Pacienti ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu

Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu AKE inhibīcija paaugstina akūta izteikta asinsspiediena krituma un nieru funkcijas pasliktināšanās risku, īpaši ja AKE inhibitori vai papildu diurētiskie līdzekļi tiek lietoti pirmoreiz, kā arī gadījumos, kad pirmoreiz tiek palielināta deva.

Izteikta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivācija paredzama un medicīniskā palīdzība, ieskaitot asinsspiediena kontroli, ir nepieciešama šādos gdījumos:

  • pacientiem ar smagu hipertensiju,

  • pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju,

  • pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem kreisā kambara izplūdes un ieplūdes traucējumiem (piemēram, aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze),

  • pacientiem ar vienpusēju nieru artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri,

  • pacientiem, kuriem ir vai var attīstīties pazemināts nātrija līmenis vai intravaskulāra šķidruma tilpums (ieskaitot pacientus, kas lieto diurētiskos līdzekļus),

  • pacietiem ar aknu cirozi un/vai ascītu,

  • pacientiem, kuriem tiek veiktas liela apjoma ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas laikā, ja lietoti hipotensīvi līdzekļi.

Parasti pirms terapijas sākšanas ieteicams novērst dehidrāciju, hipovolēmiju vai samazinātu nātrija daudzumu (pacientiem ar sirds mazspēju rūpīgi jāizvērtē šādu koriģējošu pasākumu ieguvums un pārmērīgas šķidruma pārslodzes risks).

  • Pārejoša vai pastāvīga sirds mazspēja pēc miokarda infarkta

  • Pacienti ar sirds vai smadzeņu išēmijas risku akūtas hipotensijas gadījumā

    Terapijas sākuma fāzē nepieciešama speciāla ārsta uzraudzība.

  • Gados vecāki pacienti

Skatīt 4.2. apakšpunktu.

Ķirurģiskas operācijas

Kad vien iespējams, terapiju ar angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, ieteicams, pārtraukt vienu dienu pirms ķirurģiskas operācijas.

Nieru funkcijas uzraudzība

Pirms terapijas un terapijas laikā jākontrolē nieru funkcija, pirmo terapijas nedēļu laikā jāpielāgo deva. Īpaši rūpīga uzraudzība nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pastāv nieru funkcijas pasliktināšanās risks, sevišķi pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieru transplantācijas.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Ir ziņots par angioedēmu pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, ieskaitot ramiprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja rodas angioedēma, ramiprila lietošana jāpārtrauc. Nekavējoties jāsniedz neatliekamā palīdzība. Pacients jāuzrauga vismaz 12 līdz 24 stundas un jāizraksta no slimnīcas pēc pilnas simptomu izzušanas.

Ir ziņots par zarnu angioedēmu pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, ieskaitot ramiprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šiem pacientiem bija sūdzības par sāpēm vēderā (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc ramiprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar ramiprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga AKE inhibitoru un racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima vai temsirolima) vai vildagliptīna lietošana var palielināt risku, ka radīsies angioedēma ar tādām izpausmēm kā, piemēram, elpceļu vai mēles tūska kopā ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

AKE inhibitoru lietošanas laikā palielinās anafilaktisku un anafilaktoīdu reakciju pret kukaiņu indi un citiem alergēniem iespējamība un smagums. Pirms desensibilizācijas kursa jāapsver rampiprila lietošanas pārtraukšana uz laiku.

Hiperkaliēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, pacientiem pēc 70 gadu vecuma, pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu vai pacientiem, kas lieto citas aktīvās vielas, kas saistītas ar serumā esošā kālija līmeņa paaugstināšanos, kā arī pacientiem ar tādiem stāvokļiem kā dehidratācija, akūta sirds dekompensācija vai metaboliska acidoze ir iespējama hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neitropēnija/agranulocitoze

Retos gadījumos novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija, ziņots arī par kaula smadzeņu nomākumu. Lai savlaicīgi varētu atklāt iespējamu leikopēniju, ieteicams kontrolēt leikocītus. Vēl biežāka kontrole ieteicama terapijas sākuma fāzē, pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un pacientiem, kuriem vienlaicīgi ir kolagēna slimība (piemēram, sarkanā vilkēde vai sklerodermija), kā arī visiem tiem pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas var ietekmēt asinsradi (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

AKE inhibitori biežāk izraisa angioedēmu melnās nekā baltās rases pacientiem. Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī ramiprils var mazāk efektīvi samazināt asinsspiedienu melnās nekā baltās rases pacientiem, iespējams, tāpēc, ka melnādaino cilvēku vidū vairāk izplatīta hipertensija ar zemu renīna līmeni.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ziņots par klepu. Klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā ikreiz, kad tiek veikta klepus diferenciāldiagnostika.

Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ dubulta RAAS blokāde, lietojot kombinētu AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna terapiju, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja ārstēšana, kas izraisa dubultu blokādi ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi medicīnas darbinieka uzraudzībā; bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. Pacienti ar diabētisku nefropātiju nedrīkst vienlaicīgi lietot AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus.

Attiecas uz amlodipīnu:

Hipertensīvā krīze

Amlodipīna efektivitāte un drošums hipertensīvās krīzes novēršanai nav noteikts.

Sirds mazspēja

Pacientiem ar sirds mazspēju kalcija kanālu blokatori jālieto piesardzīgi. Ilgstošā placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV klase pēc NYHA klasifikācijas) plaušu tūskas gadījumu skaits amlodipīna grupā bija lielāks nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, jālieto piesardzīgi, jo tie var nākotnē paaugstināt kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un lielākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas nav noteiktas. Tāpēc amlodipīna lietošana jāsāk ar mazākām ieteicamām devām, jāievēro piesardzība, sevišķi sākot terapiju un paaugstinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem deva jāpalielina lēni, pacienti rūpīgi jākontrolē.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpalielina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Var lietot parastās amlodipīna devas. Amlodipīna plazmas koncentrācijas pārmaiņas nav saistītas ar nieru bojājuma pakāpi. Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Attiecas uz ramiprilu

Kontrindicētas kombinācijas

Paaugstināta smagu anafilaktisku reakciju riska dēļ nedrīkst lietot vienlaicīgi ar ekstrakorporālu terapiju, kuras laikā asinis saskaras ar negatīvi ladētām virsmām, piemēram, hemodialīzi vai hemofiltrāciju caur noteiktām augstas plūsmas membrānām (piemēram, poliakrilnitrila) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēzi ar dekstrānsulfātu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver citu dialīzes membrānu vai cita antihipertensīva līdzekļa lietošanas iespējamība.

Klīnisko pētījumu dati liecina, ka dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde, lietojot vienlaicīgi AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēnu, ir saistīta ar biežākiem hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) gadījumiem, salīdzinot ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Jālieto piesardzīgi

Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, uztura bagātinātāji vai vārāmās sāls aizvietotāji:

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja ramiprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ ramiprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Ciklosporīni

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija līmeni plazmā (ieskaitot angiotensīna II antagonistus, takrolimu)

Var izraisīt hiperkaliēmiju, tāpēc rūpīgi jākontrolē seruma kālija līmenis.

Antihipertensīvie līdzekļi (ieskaitot diurētiskos līdzekļus) un citas vielas, kas var samazināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkohola lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulosīns, terazosīns)

Paredzama hipotensijas riska palielināšanās (skatīt 4.2 apakšpunktu par diurētiskiem līdzekļiem).

Simpatomimētiskie vazopresori un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns, dopamīns, epinefrīns), kas var samazināt rampirila antihipertensnīvo darbību

Ieteicams kontrolēt asinsspiedienu.

Alopurinols, imūnsupresanti, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kas var ietekmēt asins šūnu skaitu

Paaugstināta hematoloģisko reakciju iespējamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Litija sāls

AKE inhibitori var samazināt litija ekskrēciju, tāpēc var palielināties litija toksicitāte. Jākontrolē litija līmenis.

Pretdiabēta līdzekļi, ieskaitot insulīnu

Var rasties hipoglikēmiskas reakcijas. Ieteicams kontrolēt glikozes līmeni asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un acetilsalicilskābe

Paredzama ramiprila antihipertensīvās darbības vājināšanās. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var pasliktināt nieru funkciju un paaugstināt kālija līmeni asinīs.

mTOR inhibitori, racekadotrilu, vildagliptīnu

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Attiecas uz amlodipīnu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azolu pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdiem, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, verapamilu vai diltiazemu) var būtiski pastiprināt amlodipīna darbību. Šo farmakokinētisko pārmaiņu klīniskās izpausmes var būt izteiktākas gados vecākiem cilvēkiem. Tāpēc šādi pacienti klīniski jānovēro, viņiem jāpielāgo deva.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem klaritromicīnu un amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Ordinējot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacienti rūpīgi jānovēro.

CYP3A4 induktori: ja vienlaikus lieto zināmus CYP3A4 induktorus, var mainīties amlodipīna koncentrācija plazmā. Tāpēc vienlaicīgas šādu zāļu lietošanas laikā un pēc tās jāuzrauga asinsspiediens un jāapsver iespēja koriģēt zāļu devu; īpaši tas attiecas uz spēcīgiem CYP3A4 induktoriem (piemēram, rifampicīnu, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kas pastiprinās asinsspiedienu pazeminošo ietekmi.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ iesaka izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kas ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju, un ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanai.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu mazinošo darbību.

Takrolims

Pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaicīgi ar amlodipīnu.

Lai izvairītos no takrolima toksicitātes pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešams kontrolēt takrolima līmeni asinīs un, ja nepieciešams, veikt takrolima devas pielāgošanu.

Ciklosporīns

Ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošana kopā ar 80 mg simvastatīnu izraisīja simvastatīna iedarbības palielināšanos par 77%, salīdzinājuma ar simvastatīna lietošanu monoterapijā. Amlodipīna lietotājiem simvastatīna devu jāierobežo līdz 20 mg dienā.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos, amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Attiecas uz ramiprilu

AKE inhibitorus nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu grūtniecības pirmajā trimestrī; tomēr nevar izslēgt nelielu riska palielināšanās iespējamību. Ja vien terapijas turpināšana ar AKE inhibitoriem netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, vajadzētu piedāvāt alternatīvu antihipertensīvo terapiju ar pierādītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā. Tikko ir konstatēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotensīna II receptoru antagonistu darbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam var izraisīt fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja AKE inhibitori tiek lietoti grūtniecības laikā pēc otrā trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru un galvaskausa pārbaudi.

Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro attiecībā uz iespējamu hipotensijas attīstību (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktu).

Attiecas uz amlodipīnu

Amlodipīna drošums lietošanai grūtniecības laikā nav noteikts. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvo toksicitāti konstatēja, lietojot augstas amlodipīna devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ieteicama vienīgi tad, ja nav pieejama drošāka alternatīva un slimības ietekme uz māti un bērnu ir lielāka nekā potenciālais zāļu risks.

Barošana ar krūti

Attiecas uz ramiprilu

Informācija par ramiprila lietošanu barošanas laikā ar krūti ir nepietiekama (skatīt 5.2. apakšpunktu), tāpēc lietot ramiprilu šai laikā nav ieteicams. Zīdīšanas laikā ieteicama alternatīva terapija ar labāku drošuma profilu lietošanai barošanas laikā ar krūti, īpaši barojot jaundzimušos un priekšlaicīgi dzimušus bērnus.

Attiecas uz amlodipīnu

Amlodipīns izdalās cilvēka pienā. Novērtēts, ka zīdainis saņem 3­7% no mātei lietotās devas starpkvartiļu diapazonā, un maksimālais daudzums ir 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums par to, vai turpināt/neturpināt barot bērnu ar krūti, vai trupināt/neturpināt lietot amlodipīnu, jāpieņem, izvērtējot ieguvumu bērnam no krūts barošanas un ieguvumu mātei no amlodipīna lietošanas.

Fertilitāte

Attiecas uz amlodipīnu

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Rimal cietajām kapsulām ir neliela vai mērena ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientam ir reibonis, galvassāpes, nogurums, nespēks vai slikta dūša, reakcijas spēja var būt traucēta. Ieteicama piesardzība, sevišķi ārstēšanās sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas novērotas, lietojot amlodipīna vai ramiprila monoterapiju, var būt potenciālas Rimal cieto kapsulu blakusparādības.

Blakusparādības ir sarindotas pēc biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija Biežums Ramiprils Amlodipīns
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Retāk Eozinofīlija
Reti Samazināts leikocītu skaits (ieskaitot neitropēniju vai agranulocitozi), samazināts eritrocītu skaits, pazemināts hemoglobīns, samazināts trombocītu skaits)
Ļoti reti Leikopēnija, trombocitopēnija
Nav zināmi Kaula smadzeņu darbības traucējumi, pancitopēnija, hemolītiskā anēmija
Endokrīnās sistēmas traucējumi Nav zināmi Nepietiekamas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH)
Imūnās sistēmas traucējumi Nav zināmi Anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas, palielināts antinukleāro antivielu daudzums
Ļoti reti alerģiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi Bieži Paaugstināts kālija līmenis asinīs
Retāk Anoreksija, samazināta ēstgriba
Ļoti reti Hiperglikēmija
Nav zināmi Hiponatriēmija
Psihiskie traucējumi Retāk Nomākts garastāvoklis, trauksme, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi, ieskaitot miegainību Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (ieskaitot trauksmi), depresija
Reti Apjukuma stāvoklis Apjukums
Nav zināmi Uzmanības traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi Bieži Galvassāpes, reibonis Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi ārstēšanās sākumā)
Retāk Reibonis, parestēzija, nespēja sajust garšu, izmainītas garšas sajūtas Ģībonis, trīce, izmainītas garšas sajūtas, pazemināta jutība, parestēzija
Reti Trīce, līdzsvara traucējumi
Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija.

Izņēmuma gadījumos ziņots par ekstrapiramidālu sindromu

Nav zināmi Cerebrāla išēmija, ieskaitot išēmisku insultu un pārejošu išēmisku lēkmi, psihomotoro iemaņu pasliktināšanās, dedzināšanas sajūta, parosmija Ekstrapiramidāli traucējumi
Acu bojājumi Retāk Redzes traucējumi, ieskaitot neskaidru redzi Redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos)
Reti Konjunktivīts
Ausu un labirinta bojājumi Retāk Troksnis ausīs
Reti Dzirdes traucējumi, troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi Bieži Sirdsklauves
Retāk Miokarda išēmija, ieskaitot stenokardiju vai miokarda infarktu, tahikardija, aritmija, sirdsklauves, perifēra tūska
Ļoti reti Miokarda infarkts, aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un priekškambaru fibrilāciju)
Asinsvadu sistēmas traucējumi Bieži Hioptensija, ortostatiska hipotensija, ģībonis Pietvīkums
Retāk Pietvīkums Hipotensija
Reti Vaskulāra stenoze, hipoperfūzija, vaskulīts
Ļoti reti Vaskulīts
Nav zināmi Reino sindroms
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Bieži Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums
Retāk Bronhu spazmas, ieskaitot astmas pasliktināšanos, aizlikts deguns Elpas trūkums, iesnas
Ļoti reti Klepus
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži Kuņģa un zarnu iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, gremošanas traucējumi, caureja, slikta dūša, vemšana Sāpes vēderā, slikta dūša
Retāk Pankreatīts (par letāliem gadījumiem saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ziņots izņēmuma gadījumos), paaugstināts aizkuņģa dziedzera enzīmu līmenis, tievo zarnu angioedēma, sāpes pakrūtē, ieskaitot gastrītu, aizcietējumi, sausums mutē Vemšana, gremošanas traucējumi, vēdera izejas izmaiņas (ieskaitot caureju un aizcietējumus), sausums mutē
Reti Mēles iekaisums (glosīts)
Ļoti reti Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija
Nav zināmi Aftozs stomatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Retāk Paaugstināts aknu enzīmu un/vai konjugētā bilirubīna līmenis
Reti Holestātiska nieze, aknu šūnu bojājumi
Ļoti reti Hepatīts, nieze, paaugstināts aknu enzīmu līmenis (parasti saistīts ar holestāzi)
Nav zināmi Akūta aknu mazspēja, holestātisks vai citolītisks hepatīts (izņēmuma gadījumos letāls iznākums)
Ādas un zemādas audu bojājumi Bieži

Izsitumi, galvenokārt makulopapulāri

Retāk

Angioedēma; izņēmuma gadījumos letāla angioedēmas izraisīta elpceļu obstrukcija; nieze, hiperhidroze

Alopēcija, purpura, ādas krāsas pārmaiņas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma
Reti

Eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, oniholīze

Ļoti reti Paaugstinātas fotosensibilizācijas reakcijas Angioedēma, erythema multiforme, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvena-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācijas reakcijas
Nav zināmi Toksiska epidermas nekrolīze, Stīvena-Džonsona sindroms, erythema multiforme, pemfigus, psoriāzes pasliktināšanās, psoriātisks dermatīts, pemfigoīda vai zvīņveida eksantēma vai enantēma, alopēcija Toksiska epidermas nekrolīze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Bieži Muskuļu spazmas, mialģija Potīšu tūska
Retāk Artralģija Artralģija, mialģija, muskuļu krampji, sāpes mugurā
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Retāk Nieru darbības traucējumi, ieskaitot akūtu nieru mazspēju, palielināta urīna izdalīšanās, proteinūrijas pastiprināšanās, urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs Urinācijas traucējumi, urinācija naktī, poliūrija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Retāk Pārejoša erektila imotence, pazemināta dzimumtieksme Impotence, ginekomastija
Nav zināmi Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži Sāpes krūtīs, nogurums Tūska, nogurums
Retāk Pireksija Sāpes krūtīs, astēnija, sāpes, nogurums
Reti Astēnija
Izmeklējumi Retāk Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās

Pediatriskā populācija

Ramiprila drošums tika novērtēts 325 bērniem un pusaudžiem vecumā no 2 līdz 16 gadiem divos klīniskos pētījumos. Blakusparādību raksturs un smaguma pakāpe bija līdzīga kā pieaugušajiem, dažas blakusparādības bērniem novēroja biežāk:

  • tahikardija, aizlikts deguns un iesnas, “bieži” (≥1/100 līdz <1/10) pediatriskā populācijā un “retāk” (≥1/1000 līdz <1/100) pieaugušajiem;

  • konjunktivīts “bieži” (≥1/100 līdz <1/10) pediatriskā populācijā un “reti” (≥1/10 000 līdz <1/1000) pieaugušajiem;

  • trīce un nātrene “retāk” (≥ 1/1000 līdz <1/100) pediatriskā populācijā un “reti” (≥1/10 000 līdz <1/1000) pieaugušajiem.

Kopējais ramiprila drošuma profils pediatriskā populācijā būtiski neatšķīrās no drošuma profila pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Attiecas uz ramiprilu:

Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, ietver pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardiju, elektrolītu līdzsvara traucējumus un nieru mazspēju. Pacienti rūpīgi jānovēro, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ieteicams veikt primāru detoksikāciju (kuņģa skalošana, adsorbējošu līdzekļu lietošana) un atjaunot hemodinamisko stabilitāti, tai skaitā ordinēt alfa1-adrenerģiskos agonistus vai angiotensīnu II (angiotensinamīdu). Ramiprilāts, ramiprila aktīvais metabolīts, ļoti nelielā dadzumā tiek izvadīts no kopējās asinsrites ar hemodialīzi.

Attiecas uz amlodipīnu

Pieredze ar tīšu amlodipīna pardozēšanu cilvēkam ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka pārdozēšanas dēļ var rasties izteikta perifēra vazodilatācija un iespējama reflektora tahikardija. Ziņots par iespējami ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam, ieskaitot šoku ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Klīniski nozīmīgas hipotensijas, ko izraisījusi amlodipīna pārdozēšana, gadījumā nepieciešams aktīvs atbalsts sirds un asinsvadu sistēmai, bieži jākontrolē sirdsdarbība un elpošanas funkcija, jāpaceļ uz augšu kājas, jāpievēš uzmanība cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Kalcija kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanai var būt lietderīgi intravenozi ievadīt kalcija glikonātu.

Dažos gadījumos var apsvērt kuņģa skalošanu. Konstatēja, ka aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgiem līdz divām stundām pēc 10 mg amlodipīna ieņemšanas būtiski samazināja amlodipīna uzsūkšanos. Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, dialīzes lietošanai nav pozitīvas ietekmes.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09 BB07

Ramiprila darbības mehānisms

Prekursora ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīms: angiotensīnu konvertējošais enzīms; kinināze II). Plazmā un audos šis enzīms katalizē angiotensīna I pārveidošanu par aktīvu vazokonstriktīvu vielu angiotensīnu II, kā arī aktīva vazodilatatora bradikinīna sadalīšanos. Samazināta angiotensīna II veidošanās un bradikinīna sadalīšanās paplašina asinsvadus.

Tā kā angiotensīns II arī stimulē aldosterona izdalīšaos, ramipilāts samazina aldosterona sekrēciju. Caurmēra atbildreakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju melnās rases (Afro-karību) hipertensijas slimniekiem (parasti hipertensijas populācija ar zemu renīna līmeni) bija sliktāka nekā balstās rases pacientiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ramiprils būtiski samazina perifēro artēriju pretestību. Kopumā nenovēro izteiktas nieru asinsrites un glomerulārās filtrācijas rādītāju pārmaiņas. Ramiprila ordinēšana hipertensijas slimniekiem pazemina asinsspiedienu stāvus un guļus pozīcijā, kompensatori nepaātrinot sirdsdarbību.

Vairumam pacientu antihipertensīvais efekts vērojams 1 - 2 stundas pēc iekšķīgas vienas devas lietošanas. Vienas devas maksimālais efekts parasti vērojams 3 - 6 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Vienas devas antihipertensīvais efekts parasti ilgst 24 stundas.

Lietojot ramiprilu ilgstoši, maksimālu antihipertensīvo efektu parasti novēro pēc 3 – 4 nedēļām. Pierādīts, ka antihipertensīvā darbība ir stabila, lietojot 2 gadu ilgā terapijā.

Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana neizraisa strauju un spēcīgu asinsspiediena paugstināšanos.

Divos lielos randomizētos kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) pētīja AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora kombināciju. ONTARGET pētījumā tika iekļauti pacienti ar kardiovaskulāru vai cerbrovaskulāru slimību, vai 2. tipa cukura diabētu anamnēzē ar pierādītiem mērķorgānu bojājumiem. Petījumā VA NEPHRON-D tika iekļauti 2. tipa cukura diabēta pacienti ar diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nekonstatēja nozīmīgu labvēlīgu iedarbību uz nieru un/vai sirds un asinsvadu iznākumiem un mirstību, kamēr tika novērots paaugstināts hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risks, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šos rezultātus var attiecināt arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II recptoru blokatoriem.

Tāpēc pacientiem ar diabētisku nefropātiju AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaikus.

Pētījumā ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) tika pētīts ieguvums no aliskirēna papildu pievienošanas standarta terapijai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds un asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus; aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Amlodipīna darbības mehānisms

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu ieplūšanas inhibitors (lēno kanālu blokators vai kalcija jonu antagonists), kas inhibē transmembrānu kalcija jonu ieplūšanu sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tiešā relaksējošā iedarbība uz asinsvadu gludo muskulatūru. Precīzs mehānisms, ar kādu amlodipīns novērš stenokardijas lēkmi, nav skaidri zināms, bet kopējo išēmijas slogu amlodipīns samazina šādā veidā:

  • amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un attiecīgi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, sirds atslogošana samazina miokarda patērēto enerģiju un prasību pēc skābekļa;

  • amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno koronāro artēriju un arteriolu paplašināšanos normālos un išēmijas skartos apvidos. Šī dilatācija pastiprina skābekļa piegādi miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla stenokardija).

Pacientiem ar hipertensiju, lietojot vienu tableti dienā, klīniski nozīmīgi samazinās asinsspiediens stāvus un guļus pozīcijā, efekts saglabājas 24 stundas. Tā kā iedarbība ir lēna, amlodipīns nav piemērots akūtas hipertensijas ārstēšanai.

Pacientiem ar stenokardiju, lietojot vienu tableti dienā, amlodipīns pagarināja kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmei un laiku līdz 1 mm ST segmenta depresijai, kā arī samazināja stenokardijas lēkmju biežumu un gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu. Amlodipīns nebija saistīts ar nevēlamu metabolisku iedarbību, plazmas lipīdu profila pārmaiņām, tas piemērots lietošanai astmas, cukura diabēta un podagras slimniekiem.

Pacienti ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisku notikumu novēršanā pacientiem ar koronāru sirds slimību (KSS) tika pētīta neatkarīgā daudzcentru randomizētā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika iekļauti 1997 pacienti - Comparison of Amlodipine vs. Enalapril to Limit Occurrences of Thrombosis (CAMELOT). No šiem pacientiem 663 divus gadus tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10 mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, bet 655 pacienti saņēma placebo, papildus statīniem, bēta blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un aspirīnam. Galvenie rezultāti parādīti 1. tabulā. Rezultāti liecina, ka pacientiem ar KSS amlodipīna grupā bija mazāk hospitalizāciju stenokardijas dēļ un mazāk revaskularizācijas operāciju.

  1. tabula. Nozīmīgu klīnisku iznākumu sastopamība: CAMELOT

Kardiovaskulāro notikumu rādītāji, skaits (%) Amlodipīns vs. placebo
Iznākumi Amlodipīns Placebo Enalaprils Riska rādītājs (95% TI) p

Primārais vērtētais raksturlielums

Nevēlami kardiovaskulāri notikumi

110 (16,6) 151 (23,1) 136 (20,2) 0,69 (0,54-0,88) 0,003

Atsevišķi notikumi

Koronāra revaskularizācija

Hospitalizācija stenokardijas dēļ

Neletāls MI

Insults vai pārejoša išēmiska lēkme

Kardiovaskulāra nāve

Hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ

Sirds apstāšanās ar atdzīvināšanu

Perifēra asinsvadu slimība (rašanās)

 

78 (11,8)

51 (7,7)

14 (2,1)

6 (0,9)

5 (0,8)

3 (0,5)

0

5 (0,8)

 

103 (15,7)

84 (12,8)

19 (2,9)

12 (1,8)

2 (0,3)

5 (0,8)

4 (0,6)

2 (0,3)

 

95 (14,1)

86 (12,8)

11 (1,6)

8 (1,2)

5 (0,7)

4 (0,6)

1 (0,1)

8 (1,2)

 

0,73 (0,54-0,98)

0,58 (0,41-0,82)

0,73 (0,37-1,46)

0,50 (0,19-1,32)

2,46 (0,48-12,7)

0,59 (0,14-2,47)

NP

2,6 (0,50-13,4)

 

0,03

0,002

0,37

0,15

0,27

0,46

0,04

0,24

Saīsinājumi: MI - miokarda infarkts; TI – ticamības intervāls.

Lietošana sirds mazspējas slimniekiem

Hemodinamikas pētījumos un kontrolētos klīniskos fiziskās slodzes pētījumos pacientiem ar NYHA II-IV funkcionālās klases sirds mazspēju konstatēja, ka amlodipīns nepasliktina klīnisko stāvokli, nosakot slodzes toleranci, kreisā kambara izsviedes frakciju un klīniskos simptomus.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kas tika veikts ar mērķi izvērtēt pacientus ar NYHA III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju, kas lieto digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, konstatēja, ka amlodipīns nepaaugstina mirstības risku vai kombinētu saslimstības/mirstības rādītāju pacientiem ar sirds mazspēju.

Ilgstošā placebo kontrolētā amlodipīna uzraudzības pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III - IV funkcionālās klases sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīviem rādītājiem, kas liecinātu par to, ka pamatā ir išēmiskā slimība, kas lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes un diurētisko līdzekļu devas, konstatēja, ka amlodipīns neietekmē kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šai pašā pacientu grupā amlodipīns bija saistīts ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku.

Terapija sirdslēkmes profilaksei (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai: amlodipīns 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles līdzekļi, no tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem - hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no vieglas līdz vidēji smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas slimniekie, kas vecāki par 55 gadiem, kuri tika novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: pārciests miokarda infarkts vai insults >6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja cigarešu smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija letālas koronāra sirds slimības vai neletāla miokarda infarkta kombinācija. Primārais mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska attiecība (RA) bija 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Sekundāra mērķa kritērija vidū sirds mazspējas sastopamība (kombinētā kardiovaskulārā vērtētā raksturlieluma sastāvdaļa) bija ievērojami lielāka amlodipīna grupā, nekā hlortalidona grupā (10,2% pret 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda cēloņa mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Pediatriskā populācija

Attiecas uz ramiprilu

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā tika iekļauti 244 pediatriskās populācijas pacienti ar hipertensiju (73% primārā hipertensija) vecumā no 6 līdz 16 gadiem. Pacienti saņēma mazu, vidēju vai lielu ramiprila devu, lai sasniegtu ramiprilāta plazmas koncentrāciju, kas atbilst pieaugušo devu diapazonam 1,25 mg, 5 mg un 20 mg, pamatojoties uz ķermeņa masu. 4. nedēļas beigās ramiprils bija neefektīvs attiecībā uz vērtēto mērķa kritēriju “sistoliskā asinsspiediena samazināšanās”, diastolisko asinsspiedienu tas samazināja, lietojot vislielāko devu. Gan vidējā, gan lielākā ramiprila deva nozīmīgi samazināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu bērniem ar apstiprinātu hipertensijas diagnozi.

Šo efektu nekonstatēja 4 nedēļas ilgā, randomizētā, dubultmaskētā devu palielināšanas pētījumā 218 pediatriskās populācijas pacientiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem (75% primārā hipertensija), kur visu trīs pētīto ramiprila devu (mazas - 0.625 mg – 2,5 mg; vidējas – 2,5 mg – 10 mg vai lielas - 5mg – 20 mg, pamatojoties uz masu) gadījumā novēroja mērenu diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos, taču statistiski ticama atgriešanās pie sākotnējiem rādītājiem netika novērota. Pediatriskās populācijas pētījumos ramiprilam nekonstatēja lineāru atbildreakciju uz devu.

Attiecas uz amlodipīnu

Pētījumā, kurā tika iekļauti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar pārsvarā sekundāru hipertensiju, salīdzināja amlodipīna devas 2,5 mg, 5,0 mg un placebo. Konstatēja, ka abas amlodipīna devas daudz vairāk samazināja asinsspiedienu nekā placebo. Atšķirība starp abām amlodipīna devām nebija statistiski ticama.

Amlodipīna ilgtermiņa ietekme uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Nav zināms, vai terapija ar amlodipīnu bērnībā mazina kardiovaskulāro saslimstību un mirstību pieaugušo vecumā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Attiecas uz ramiprilu

Uzsūkšanās

Lietojot iekšķīgi, ramiprils ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta: ramiprila maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Pamatojoties uz nonākšanu urīnā, uzsūkšanās apjoms ir vismaz 56% un to būtiski neietekmē barības klātbūtne kuņģa un zarnu traktā. Aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība pēc 2,5 mg un 5 mg ramiprila iekšķīgas lietošanas ir 45%. Ramiprilāta, kas ir vienīgais aktīvais ramiprila metabolīts, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2–4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Ramiprilāta līdzsvara koncentrācija plazmā, lietojot ramiprilu parastajā devā vienreiz dienā, tiek sasniegta ap ceturto ārstēšanas dienu.

Izkliede

Ramiprila spēja saistīties ar seruma olbaltumvielām ir aptuveni 73%, bet ramiprilāta - aptuveni 56%.

Bioransformācija

Ramiprils gandrīz pilnībā tiek metabolizēts līdz ramiprilātam, kā arī diketopiperazīna esterim, diketopiperazīnskābei un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolīti izdalās galvenokārt caur nierēm. Ramiprilāta koncentrācija plazmā pazeminās vairākās fāzēs. Ņemot vērā ramiprilāta spēcīgo, piesātinošo saistīšanos ar AKE un lēno atbrīvošanos no šī enzīma, tam ļoti zemā plazmas koncentrācijā ir ilga terminālās eliminācijas fāze. Pēc vairākkārtējas ramiprila devu lietošanas vienreiz dienā ramiprilāta koncentrācijas efektīvais eliminācijas pusperiods bija 13–17 stundas 5–10 mg devas gadījumā un ilgāks mazākās 1,25–2,5 mg devas gadījumā. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo spēju saistīt ramiprilātu.

Zīdīšana

Pēc vienreizējas perorālas 10 mg ramiprila devas lietošanas tas mātes pienā nav nosakāms. Tomēr vairākkārtēju devu ietekme nav zināma.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprilāta izdalīšanās caur nierēm ir samazināta, un ramiprilāta nieru klīrenss ir proporcionāls kreatinīna klīrensam. Rezultātā paaugstinās ramiprilāta koncentrācija plazmā, kas pazeminās lēnāk nekā personām ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vājākas aknu esterāžu aktivitātes dēļ bija kavēta ramiprila metabolizēšanās par ramiprilātu un augstāka ramiprila koncentrācija plazmā. Tomēr ramiprilāta maksimālā koncentrācija šādiem pacientiem neatšķīrās no koncentrācijas pacientiem ar normālu aknu darbību.

Pediatriskā populācija

Ramiprila farmakokinētiskās īpašības tika pētītas 30 pediatriskās populācijas pacientiem ar hipertensiju vecumā no 2 līdz 16 gadiem, ar ķermeņa masu >10 kg. Lietojot devas no 0,05 līdz 0,2 mg/kg, ramiprils ātri un izteikti metabolizējās par ramiprilātu. Ramiprilāta maksimālā plazmas koncentrācija tika sasniegta 2 – 3 stundās. Ramiprilāta klīrenss izteikti korelēja ar ķermeņa masas log (p<0,01) un devu (p<0,001). Klīrenss un izkliedes tilpums katrā devu grupā palielinājās, palielinoties bērna vecumam.

Lietojot devu 0,05 mg/kg, bērniem tika sasniegts iedarbības līmenis, kas salīdzināms ar iedarbības līmeni pieaugušajiem, lietojot ramiprila devu 5 mg. Deva 0,2 mg/kg bērniem nodrošināja iedarbības līmeni, kas bija augstāks par maksimālo ieteicamo devu pieaugušajiem – 10 mg dienā.

Attiecas uz amlodipīnu

Uzsūkšanās

Amlodipīns labi uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%. Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Aptuveni 97,5% cirkulējošo zāļu ir saistītas ar plazmas olbaltumvielām. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7-8 dienas.

Biotransformācija/eliminācija

Aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts par neaktīviem metabolītiem, 10% sākotnējā amlodipīna un 60% amlodipīna metabolītu izdalās ar urīnu. Eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 30-50 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darības traucējumi

Klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ļoti ierobežoti. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, tāpēc aptuveni par 40-60% pagarinās eliminācijas pusperiods un palielinās zemlīknes laukums (AUC).

Gados veci cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence mazināties, palielinot zemlīknes laukumu (AUC) un eliminācijas pusperiodu. Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju šai vecuma grupā paredzama AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās.

Lietošana bērniem

Populācijas farmakokinētikas pētījumi tika veikti 74 bērniem ar hipertensiju vecumā no 1 mēneša līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kas saņēma amlodipīnu devās no 1,25 līdz 20 mg vienreiz vai divreiz dienā. Bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem tipiskais perorālais klīrenss (CL/F) bija 22,5 un 27,4 l/h zēniem un attiecīgi 16,4 un 21,3 l/h meitenēm. Starp pētāmām personām novēroja izteiktu aktivitātes mainību. Datu daudzums par bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem, ir ierobežots.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Attiecas uz ramiprilu

Ramiprila iekšķīga lietošana neradīja akūtu toksicitāti grauzējiem un suņiem. Pētījumos ar žurkām, suņiem un pērtiķiem pētīja ilgstošu iekšķīgu zāļu lietošanu. Elektrolītu līmeņa nobīdes plazmā un asinsainas pārmaiņas novēroja 3 sugām. Suņiem un pērtiķiem devās no 250 mg/kg dienā tika novērota nozīmīga jukstaglomerulārā aparāta palielināšanās, kas bija ramiprila farmakodinamiskās darbības izpausme. Žurkas, suņi un pērtiķi bez kaitīgas ietekmes panesa dienas devas attiecīgi 2, 2,5 un 8 mg/kg.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, trušiem un pērtiķiem netika konstatētas nekādas teratogēnas īpašības. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm auglība netika ietekmēta.

Lietojot ramiprila devu 50 mg/kg ķermeņa masas dienā vai lielāku žurku mātītēm grūsnības un zīdīšanas periodā, pēcnācējiem radās neatgriezeniski nieru bojājumi (nieres bļodiņas dilatācija).

Plašās mutagenitātes pārbaudēs, izmantojot vairākas testēšanas sistēmas, netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ramiprila mutagēnām vai genotoksiskām īpašībām.

Ļoti jaunām žurkām pēc vienreizējas ramiprila devas lietošanas novēroja neatgriezeniskus nieru bojājumus.

Attiecas uz amlodipīnu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm, lietojot devas, kas apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg, atklāja aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* lielāka par maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem - 10 mg, rēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīga ietekme uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi 30 dienas tika ārstēti ar amlodipīna besilātu devā, kas līdzinās cilvēka devai, rēķinot uz mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulu stimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Kancerogenitāte, mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kas divus gadus terapijā kopā ar barību saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kancerogenitāte netika pierādīta. Lielākā deva (pelēm līdzīgi maksimālai ieteicamai klīniskai devai - 10 mg, rēķinot uz mg/m2, bet žurkām dubulti*) gandrīz sasniedza maksimālo panesamo devu pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumos nekonstatēja ar zāļu iedarbību saistītu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta masu - 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs:

Mikrokristāliskā celuloze

Hipromeloze

Krospovidons (B tips)

Glicerīna dibehenāts

Kapsulas apvalks:

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Indigokarmīns (E132) ( tikai 5 mg / 5 mg, 5 mg / 10 mg, 10 mg / 10 mg stiprumiem).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 oC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/OPA/alumīnija/PVH folijas blisteri.

28 vai 30 kapsulas kartona kastē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medana Pharma SA

10, W. Łokietka Str.

98-200 Sieradz

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Rimal 5 mg / 5 mg: 16-0104

Rimal 5 mg / 10 mg: 16-0105

Rimal 10 mg / 5 mg: 16-0106

Rimal 10 mg / 10 mg: 16-0107

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 17. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019