Priamlo 4 mg/5 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Perindoprili erbuminum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
15-0204-01
15-0204
UAB "Oriola Vilnius", Lithuania; Zentiva, k.s., Czech Republic
Recepšu zāles
4 mg/5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes
Perindoprili erbuminum / Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Priamlo un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Priamlo lietošanas
3. Kā lietot Priamlo
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Priamlo
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Priamlo un kādam nolūkam tās lieto
Priamlo satur divas aktīvās vielas – perindoprilu un amlodipīnu. Priamlo lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) vai stabilu koronāro sirds slimību (stāvoklis, kad asins piegāde sirdij ir samazināta vai bloķēta).
Pacienti, kuri jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, var lietot vienu Priamlo tableti, kura satur abas darbīgās vielas.
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE (angiotensīna konvertējošā enzīma) inhibitoriem. Amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Kopā iedarbojoties, tie paplašina un atslābina asinsvadus, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Asinis var vieglāk plūst caur asinsvadiem un sirds darbs tiek atvieglots.
2. Kas Jums jāzina pirms Priamlo lietošanas
Nelietojiet Priamlo šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai citu AKE inhibitoru, vai pret amlodipīnu vai citu kalcija kanālu blokatoru, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir grūtniecība ilgāk kā 3 mēnešus (labāk izvairīties no Priamlo lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību);
- ja Jūs barojat bērnu ar krūti (skatīt punktu par grūtniecību un barošanu ar krūti);
- ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
- ja jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas, mēles vai rīkles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli sauc par angioedēmu);
- ja Jūs lietojat vai agrāk esat lietojis sakubitrilu/valsartānu - zāles, ko lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas veida ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks;
- ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);
- ja Jums ir aortas vārstuļa sašaurināšanās (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm);
- ja Jums pēc sirdslēkmes ir radusies sirds mazspēja.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Priamlo lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jāinformē ārsts vai farmaceits, ja Jums ir vai kādreiz bijis kāds no sekojošiem veselības traucējumiem:
aortas stenoze (lielākā no sirds atejošā asinsvada sašaurināšanās), hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (artērijas, kas nieres apgādā ar asinīm, sašaurināšanās),
nesena sirdslēkme,
sirds mazspēja,
nopietna asinsspiediena paaugstināšanās (hipertoniskā krīze),
aknu slimība,
nieru darbība traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze,
kolagenoze (saistaudu slimība), piemēram, sistēmas sarkanā vilkēde vai sklerodermija,
cukura diabēts,
ja Jūs ievērojat diētu ar samazinātu sāls saturu vai lietojat sāls aizstājējus, kas satur kāliju,
ja Jūs esat gados vecāks pacients un Jums ir nepieciešams palielināt devu,
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas (straujš pietūkums zemādā, piemēram, rīkles rajonā) risks:
racekadotrils, zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai,
zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu) un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei,
vildagliptīnu, zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai,
ja Jūs lietojat kādu no minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatorus (ARB) (sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkciju, asinsspiedienu un elektrolītu daudzumu (piemēram, kāliju) asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Priamlo šādos gadījumos”.
Priamlo lietošanas laikā Jums jāinformē ārsts vai medicīniskais personāls arī par šādiem gadījumiem:
ja Jums plānota anestēzija un/vai ķirurģiska operācija,
ja Jums plānota ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm ar ierīces palīdzību);
ja Jums paredzēta desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģijas izpausmes pēc bišu vai lapseņu dzēlieniem;
ja Jums nesen bijusi caureja vai vemšana, vai Jūs esat dehidratēts.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Priamlo nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, lietojot šajā periodā (skatīt punktu par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Nav pieredzes par Priamlo lietošanu bērniem (jaunākiem par 18 gadiem). Tāpēc Priamlo nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Priamlo
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Ārstam varētu būt nepieciešams mainīt zāļu devu vai ievērot citus piesardzības pasākumus.
Priamlo var ietekmēt citu zāļu vai citas zāles var ietekmēt Priamlo darbību, piemēram:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, tostarp diurētiķus (zāles, kas palielina urīna daudzumu, ko izstrādā nieres),
angiotensīna II receptoru blokatori (ARB) vai aliskirēns (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Priamlo šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai),
kāliju saudzējošas zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai: eplerenons un spironolaktons devās 12,5 mg līdz 50 mg dienā,
sakubitrils/valsartāns, ko lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas veida ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Priamlo šādos gadījumos”),
litijs (zāles, ko lieto psihisko slimību gadījumā),
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns sāpju mazināšanai vai acetilsalicilskābe lielā devā,
zāles cukura diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīns, vildagliptīns vai metformīns),
baklofēns (lieto muskuļa stīvuma ārstēšanai tādu slimību gadījumā kā, piemēram, multiplā skleroze),
zāles, ko lieto psihisko slimību ārstēšanai, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas u.c. (piemēram, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi),
imunosupresanti (zāles, kas samazina organisma aizsargmehānismus), ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai ļaujot organismam pieņemt transplantēto orgānu (piemēram, takrolīms),
estramustīns (lieto pretvēža terapijā),
allopurinols (podagras ārstēšanai),
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai),
vazodilatatori, tostarp nitrāti (līdzekļi, kas paplašina asinsvadus),
zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns),
zelta sāļi, īpaši, intravenozi ievadīti (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai),
ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu zāles),
ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāžu inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai),
rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotiskie līdzekļi baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai),
asinszāle,
verapamils, diltiazems (sirdszāles),
dantrolēns (infūzija, ko lieto smagu ķermeņa temperatūras traucējumu gadījumos),
simvastatīns (holesterīna līmeni pazeminošas zāles),
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) un citas zāles, kuras pieder neprilizīna (NEP) inhibitoru grupai vai zāles, kuras lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kuras pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Priamlo kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Pacientiem, kuri lieto Priamlo, nevajadzētu lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Priamlo asinsspiedienu pazeminošā darbība.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies
grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks pārtraukt Priamlo lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums iestājusies grūtniecība, un Priamlo vietā ieteiks citas zāles. Priamlo nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, Jums tas jāizstāsta ārstam pirms Priamlo lietošanas. Priamlo nav ieteicams mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var Jums izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Priamlo var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja tabletes Jums rada sliktu pašsajūtu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli, neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Priamlo satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Priamlo
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Jūsu ārsts nolems, kāda ir Jums piemērotā deva. Priamlo parasti paraksta pacientiem, kuri jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā.
Ieteiktātā Priamlo 4 mg/ 5 mg tablešu deva ir 1 vai 2 tabletes dienā.
Ieteiktā Priamlo 4 mg/ 10 mg, 8 mg/ 5 mg un 8 mg/ 10 mg tablešu deva ir 1 tablete dienā.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, ieteicams katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta un pirms ēšanas.
Ja esat lietojis Priamlo vairāk nekā noteikts
Pārāk daudz tablešu lietošana var pazemināt Jūsu asinsspiedienu līdz ļoti zemam vai pat bīstami zemam. Jūs varat just reiboni, apreibumu, ģīboni vai vājuma sajūtu. Ja asinsspiediena pazemināšanās ir ļoti izteikta, var rasties šoks.
Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Priamlo tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Ja esat aizmirsis lietot Priamlo
Ja Jūs esat aizmirsis ieņemt tableti, izlaidiet aizmirsto devu. Lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Priamlo
Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi šīs zāles jālieto. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet Priamlo lietošanu agrāk, nekā norādīts. Tāpēc nepārtrauciet Priamlo lietošanu bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja pēc šo zāļu lietošanas Jums rodas kāda no zemāk minētajām blakusparādībām:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta elpošana (angioedēma) (retāk – var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem),
izteikts reibonis vai ģībšana zema asinsspiediena rezultātā (bieži – var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem),
sirdslēkme, neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūšukurvī (stenokardija) (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju),
nespēks rokās vai kājās, vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīme (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju),
pēkšņa sēkšana, sāpes krūšukurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma) (retāk – var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem),
nopietnas ādas reakcijas, tostarp intensīvi ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums visā ķermenī, stipra nieze, čūlas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju),
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju),
ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju),
ādas izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām (multiformā eritēma) (ļoti reti – var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju).
Tā kā Priamlo ir divu aktīvo vielu kombinācija, ziņotās blakusparādības ir saistītas vai nu ar perindoprila, vai amlodipīna lietošanu.
Blakusparādības, kas saistītas ar perindoprila lietošanu
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
galvassāpes, reibonis, vertigo,
tirpšana,
redzes traucējumi,
zvanīšana ausīs (tinnīts),
apreibuma sajūta zema asinsspiediena dēļ,
klepus,
elpas trūkums,
slikta dūša, vemšana,
sāpes vēderā,
garšas sajūtas traucējumi,
dispepsija vai gremošanas traucējumi,
caureja, aizcietējums,
ādas izsitumi, nieze,
muskuļu krampji,
vājuma sajūta..
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotāju):
garastāvokļa pārmaiņas,
miega traucējumi,
spiedoša sajūta krūšukurvī, sēkšana un elpas trūkums (bronhospazma),
sausums mutē,
simptomi, piemēram, sēkšana, sejas, mēles vai rīkles pietūkums, izteikta nieze vai izteikti ādas izsitumi (angioedēma),
nieru darbības traucējumi,
impotence,
svīšana,
palielināts eozinofīlu (leikocītu veids) skaits,
miegainība,
ģībšana,
sirdsklauves,
tahikardija,
vaskulīts (asinsvadu iekaisums),
fotosensibilizācijas reakcija (paaugstināta ādas jutība pret sauli),
sāpes locītavās,
muskuļu sāpes,
sāpes krūšukurvī,
savārgums,
perifēra tūska,
drudzis,
kritieni,
izmaiņas laboratorijas izmeklējumu rezultātos: augsts kālija līmenis asinīs, kas ir atgriezenisks, pārtraucot zāļu lietošanu, zems nātrija līmenis, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) diabēta pacientiem, palielināts urīnvielas līmenis asinīs un paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.
Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotāju):
izmaiņas laboratorijas izmeklējumu rezultātos: palielināts aknu enzīmu līmenis asinīs, augsts bilirubīna līmenis serumā,
psoriāzes paasinājums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju):
apjukums,
eozinofīlā pneimonija (rets pneimonijas veids),
aizlikts deguns vai deguna tecēšana (rinīts),
akūta nieru mazspēja,
izmaiņas asins rādītājos, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, pazemināts hemoglobīns, samazināts trombocītu skaits.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt no pieejamiem datiem):
roku vai kāju pirkstu ādas krāsas izmaiņas, notirpums un sāpes (Reino sindroms).
Blakusparādības, kas saistītas ar amlodipīna lietošanu
Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem):
pietūkums (tūska).
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši terapijas sākumā),
sajūtama sirdsdarbība (sirdsklauves), piesarkums,
sāpes vēderā, slikta dūša,
vēdera izejas traucējumi, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,
nogurums, vājums,
potīšu pietūkums, muskuļu krampji,
redzes traucējumi, redzes dubultošanās.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs,
trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis, vājums,
nejutīgums vai tirpšanas sajūta locekļos, sāpju sajūtas zudums,
zvanīšana ausīs (tinnīts),
zems asinsspiediens,
aizlikts vai tekošs deguns (rinīts),
klepus,
sausums mutē, vemšana (slikta dūša),
matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas pigmentācija,
urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums,
nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem,
sāpes, slikta pašsajūta,
locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes,
svara pieaugums vai svara zudums.
Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem):
apjukums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):
samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu zilumu veidošanos un asiņošanu (eritrocītu bojājums),
paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija),
nervu bojājumi, kas var izraisīt muskuļu vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu,
smaganu pietūkums,
vēdera uzpūšanās (gastrīts),
aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzeltēšana (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus,
palielināts muskuļu sasprindzinājums,
asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas,
paaugstināta jutība pret gaismu.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt no pieejamiem datiem):
trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Priamlo
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes/ blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Priamlo satur
Aktīvās vielas ir perindoprila erbumīns un amlodipīns.
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna un 5 mg amlodipīna (besilāta formā).
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna un 10 mg amlodipīna (besilāta formā).
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna un 5 mg amlodipīna (besilāta formā).
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna un 10 mg amlodipīna (besilāta formā).
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, kroskarmlozes nātrija sāls, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds un magnija stearāts.
Priamlo ārējais izskats un iepakojums:
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “4/5” vienā pusē.
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “4/10” vienā pusē.
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “8/5” vienā pusē.
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “8/10” vienā pusē.
Iepakojuma lielums:
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: 10, 15, 30, 90 tabletes
Priamlo 4 mg/ 10 mg, 8 mg/ 5 mg, 8 mg/ 10 mg tabletes: 30, 90 tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
Ražotāji
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
UAB „Oriola Vilnius“
Laisvés pr. 75, LT-06144 Vilnius, Lietuva
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Slovākijā
PRIAMLO
Bulgārijā
Приамло
Itālijā
Perindopril e Amlodipina Zentiva
Portugālē
Perindopril + Amlodipina Zentiva
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
EQ PAGE 1 CZ/H/0474/001-004/IB/008
SASKAŅOTS ZA 20-09-2018
EQ PAGE 1 CZ/H/0474/001-004/II/007
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: nātrijs.
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 0,67 mg nātrija.
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 1,33 mg nātrija.
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes: katra tablete satur 1,33 mg nātrija.
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes: katra tablete satur 1,33 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Priamlo 4 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “4/5” vienā pusē (apmēram 7 mm).
Priamlo 4 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “4/10” vienā pusē (apmēram 9,4 mm).
Priamlo 8 mg/ 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “8/5” vienā pusē (apmēram 9,4 mm).
Priamlo 8 mg/ 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, noapaļotas tabletes ar iegravējumu “8/10” vienā pusē (apmēram 9,4 mm).
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Priamlo lieto kā aizvietojošu terapiju hipertensijas un/vai stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanai pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar perindoprilu un amlodipīnu, lietojot tos vienlaicīgi tādās pašās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pacientiem jālieto stiprums, kas atbilst iepriekšējai terapijai.
Parastā Priamlo 4 mg/ 5 mg tablešu deva ir 1 vai 2 tabletes dienā.
Parastā Priamlo 4 mg/ 10 mg, 8 mg/ 5 mg, 8 mg/ 10 mg tablešu deva ir 1 tablete dienā.
Priamlo nav piemērots sākumterapijai. Ja nepieciešams mainīt devu, to veic individuāli titrējot monokomponentu zāles.
Maksimālā perindoprila deva ir 8 mg dienā, un maksimālā amlodipīna deva ir 10 mg dienā.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi un gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru mazspēju perindoprilāta eliminācija ir samazināta.
Priamlo var lietot pacientiem ar Clcr ≥ 60 ml/min., bet tas nav piemērots lietošanai pacientiem ar Clcr < 60 ml/min. Šiem pacientiem ieteicama individuāla devas titrēšana ar monokomponentu zālēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīna koncentrācija plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tāpēc ieteicams lietot parasto devu. Amlodipīns, līdzīgās devās lietots gados vecākiem un jaunākiem pacientiem, ir vienlīdz labi panesams. Gados vecākiem pacientiem ieteicams lietot parastās devas, bet devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas ieteikumi nav noskaidroti. (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Priamlo nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem, jo drošums un efektivitāte, lietojot perindoprilu vienu vai kombinācijā ar amlodipīnu, bērniem un pusaudžiem nav noskaidrota.
Līdz šim pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā.
Lietošanas veids
Priamlo tabletes jālieto no rītiem pirms ēšanas.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, paaugstināta jutība pret amlodipīnu vai dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Izteikta hipotensija.
- Šoks (tostarp kardiogēns šoks).
- Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortāla stenoze).
- Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
- Anamnēzē angioedēma, kas saistīta ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju.
- Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.
- Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Priamlo lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
- Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
- Priamlo vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Visi brīdinājumi, kas attiecas uz atsevišķo komponentu, kas raksturoti zemāk, attiecas arī uz fiksēto kombināciju Priamlo.
Perindoprils
Stabila koronārā sirds slimība
Ja pirmajos perindoprila terapijas mēnešos rodas nestabilas stenokardijas epizode, pirms turpmākas ārstēšanas rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos. Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātiska hipotensija radusies reti, un lielāka tās rašanās iespēja ir pacientiem ar samazinātu šķidruma daudzumu organismā, piemēram, pēc terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju ar nieru mazspēju vai bez tās, ir novērota simptomātiska hipertensija. Tā biežāk rodas pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, kas saistīta ar lielu devu cilpas diurētiķu lietošanu, hiponatriēmiju vai nieru funkcijas traucējumiem. Pacienti ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku uzmanīgi jānovēro, uzsākot terapiju un pielāgojot devu. Līdzīgi piesardzība jāievēro pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Hipotensijas rašanās gadījumā pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, jāveic intravenoza nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzija. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, kas parasti, asinsspiedienam paaugstinoties pēc cirkulējošā intravaskulārā šķidruma tilpuma palielināšanas, sarežģījumus nerada.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kam ir normāls vai zems asinsspiediens, lietojot perindoprilu, var vēl vairāk pazemināties sistēmiskais asinsspiediens. Šāda iedarbība ir paredzama, un parasti tā nav iemesls ārstēšanas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešams samazināt perindoprila devu vai pārtraukt tā lietošanu.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa atveres stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus AKE inhibitorus, perindoprilu piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Pavājināta nieru darbība
Pavājinātas nieru darbības gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam, bet pēc tam — atbilstoši pacienta atbildes reakcijai uz ārstēšanu. Šo pacientu ikdienas uzraudzībai jāietver kālija un kreatinīna līmeņa kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas sākšanas var vēl vairāk pavājinātu nieru darbību. Ir saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas rašanos šādos gadījumos, kas parasti bijusi atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Īpaši liela šādu traucējumu rašanās varbūtība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā, lietojot mazas devas un piesardzīgi veicot devu titrēšanu. Tā kā ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var veicināt iepriekš minēto traucējumu rašanos, pirmajās perindoprila terapijas nedēļās to lietošana jāpārtrauc un jākontrolē nieru darbība.
Dažiem pacientiem ar hipertensiju un bez iepriekš esošas acīmredzamas nieru asinsvadu slimības, paaugstinājās urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā, parasti viegli izteikti un pārejoši, īpaši, ja perindoprilu lietoja kopā ar diurētisku līdzekli. Lielāka šādu simptomu rašanās iespējamība ir pacientiem, kam iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība. Var būt nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila devas samazināšana un/vai lietošanas pārtraukšana.
Pacienti, kam veic hemodialīzi
Pacientiem, kam veic dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām un kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par perindoprila lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.
Paaugstināta jutība/ Angioedēma
Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā var rasties jebkurā terapijas brīdī. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc perindoprila lietošana un jāsāk atbilstoša novērošana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, parasti komplikācija izzudusi bez terapijas, lai arī simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja komplikācija izpaužas ar mēles, balss spraugas vai balsenes tūsku un var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk neatliekamās palīdzības pasākumi. Tie var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurejamības uzturēšanu. Pacientam jābūt ciešā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi izzūd pilnīgi un stāvoklis stabilizējas.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies zarnu angioedēma. Šādiem pacientiem tā izpaudusies ar vēdersāpēm (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioedēmas un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēmas diagnoze noteikta, izmantojot dažādas procedūras, tai skaitā vēdera dobuma datortomogrāfisku skenēšanu vai izmeklēšanu ar ultraskaņu, vai ķirurģiskas operācijas laikā, bet simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāiekļauj diferenciāldiagnozē pacientiem ar sāpēm vēderā, kuri lieto AKE inhibitorus.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoru (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu) vai vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piem., sirolima, everolima, temsirolima) vai vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu).
Vienlaicīga citu NEP inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku. Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām izvairījās, īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitoru terapiju pirms katras aferēzes.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā (piem., ar plēvspārņu indi), ir radušās anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pašiem pacientiem no minētajām reakcijām ir iespējams izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, bet tās var atkal rasties nejaušas atkārtotas lietošanas gadījumā.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija
Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja jau iepriekš bijusi pavājināta nieru funkcija. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kuras dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu un pacienti jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpēm kaklā, drudzi).
Rase
AKE inhibitori melnādainiem pacientiem angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī perindoprils var būt mazāk efektīvs attiecībā uz asinsspiediena pazemināšanu melnās rases cilvēkiem nekā citas rases pacientiem; iespējams tādēļ, ka melnādainu cilvēku ar hipertensiju populācijā biežāk sastopams zems renīna līmenis.
Klepus
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Klepus diferenciāldiagnozē jāiekļauj AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Ķirurģiskas procedūras/ vispārēja narkoze
Pacientiem, kam veic liela mēroga ķirurģiskas operācijas vai lieto vispārējo narkozi ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, perindoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatorai renīna izdalei. Vienu dienu pirms operācijas terapija jāpārtrauc. Ja rodas hipotensija un domājams, ka tas ir šī mehānisma dēļ, to var koriģēt, palielinot cirkulējošā tilpuma apjomu.
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie kavē aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas rašanās riska faktori ir nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, starpstāvokļi, it īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabolā acidoze un vienlaicīga kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, kā arī pacienti, kas lieto citas zāles, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piem., heparīnu, trimetoprimu, kotrimoksazolu, kas zināms arī kā trimetoprims/ sulfametoksazols) un it īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu, it īpaši pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem var ievērojami paaugstināt kālija līmeni serumā. Hiperkaliēmija var radīt nopietnas, dažreiz letālas aritmijas. Ja iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīga lietošana uzskatāma par nepieciešamu, tos jālieto piesardzīgi un regulāri jākontrolē kālija līmenis serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Cukura diabēts
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru rūpīgi jākontrolē cukurs asinīs. (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un perindoprila kombinācijas lietošanu parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži. un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nedrīkst sākt lietot AKE inhibitorus. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Amlodipīns
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav izvērtēta.
Sirds mazspēja
Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus ar sirds mazspēju. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācija), plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 5.1 apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts, un AUC vērtības ir augstākas; ieteikumi par devām nav pierādīti. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un jāievēro piesardzība gan uzsākot terapiju, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru mazspēja
Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā nav atkarīga no nieru mazspējas pakāpes. Amlodipīns nav dializējams.
Brīdinājumi par palīgvielām
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Perindoprils
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru funkcijas pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risks.
Sakubitrils/valsartāns
AKE inhibitoru un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Ja terapija ar sakubitrilu/valsartānu tiek pārtraukta, perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar monopreparāta, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Estramustīns
Palielināts blakusparādību, piemēram, angioedēmas risks.
Zāles, kas rada hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai terapeitiskās zāļu grupas var palielināt hiperkaliēmijas rašanās iespēju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receporu antagonisti, NPL, heparīni, imunosupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolīms, trimetoprims. Šo zāļu kombinācija palielina hiperkaliēmijas risku.
Trimetoprims, kotrimoksazols (trimetoprims/ sulfametoksazols)
Piesardzība jāievēro tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. (skat. 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piem.,triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija, it īpaši kopā ar nieru darbības traucējumiem (papildinoši hiperkaliēmijas efekti).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Tādēļ cilazaprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt tālāk tekstā.
Litijs
Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīgu perindoprila un litija lietošanu neiesaka, bet, ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Antihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Jāuzrauga asinsspiediens un, ja nepieciešams, jāpielāgo antihipertensīvā līdzekļa deva.
Kāliju neaizturošie diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, jo īpaši tiem, kam ir cirkulējošā intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanās un/vai sāļu deficīts, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar mazām un pakāpeniski palielināmām perindoprila devām.
Arteriālās hipertensijas gadījumā, kad iepriekšējā terapija ar diurētiķiem ir radījusi sāļu/ cirkulējošā šķidruma tilpuma samazināšanos, vai nu diurētiskais līdzeklis jāpārtrauc lietot pirms AKE inhibitora lietošanas uzsākšanas un pēc tam jāatsāk lietot kāliju neaizturošs diurētiskais līdzeklis, vai AKE inhibitors jāsāk lietot mazā devā un tā pakāpeniski jāpalielina.
Ar diurētiķiem ārstētas sastrēguma sirds mazspējas gadījumā AKE inhibitors jāsāk lietot ļoti mazā devā, iespējams, pēc kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Visos gadījumos AKE inhibitora terapijas pirmajās nedēļās jākontrolē nieru funkcija (kreatinīna līmenis).
Kāliju aizturošie diurētiķi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar mazām AKE inhibitoru devām:
ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas parakstīšanu.
Pirms šādas kombinācijas lietošanas, jāpārliecinās, ka nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), tostarp aspirīns devā ≥ 3 g dienā
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piem., acetilsalicilskābe, lietojot pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitori un neselektīvie NSPL) lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, antihipertensīvais efekts var mazināties. NSPL un AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana var paaugstināt nieru funkcijas pavājināšanās risku, tostarp, iespējamu nieru mazspēju, un paaugstināt kālija līmeni serumā, it īpaši pacientiem ar jau esošu nieru funkcijas traucējumu. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacietiem jāsaņem pietiekama hidratācija un jāapsver nieru funkcijas kontrole, uzsākot vienlaicīgu terapiju, un periodiski terapijas laikā.
Racekadotrils, mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama zināma piesardzība
Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk samazināt asinsspiedienu.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Gliptīna ietekmē samazinātas dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitātes dēļ pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto AKE inhibitorus, palielinās angioedēmas risks.
Tricikliskie antidepresanti/ antipsihotiskie līdzekļi/ anestēzijas līdzekļi
Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var pavājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelts
Reti ziņots par nitrītiem līdzīgām reakcijām (simptomi ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija) pacientiem, kuri saņem terapiju ar injicējamiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un vienlaicīgi AKE inhibitorus, tostarp perindoprilu.
Amlodipīns
Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu
CYP3A4 inhibitori
Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, tādi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un devas pielāgošana.
CYP3A4 induktori
Lietojot kopā ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum).
Greipfrūti un greipfrūtu sula
Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.
Dantrolēns (infūzijās)
Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība pastiprina citu hipotensīvo zāļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.
Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.
Takrolims
Takrolimu lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir risks paaugstināties takrolima līmenim asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa asinīs kontrole un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, tensirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.
Ciklosporīns
Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontroli pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un noteikti jāsamazina ciklosporīna devas samazināšanu.
Simvastatīns
10 mg amlodipīna atkārtotu devu un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77% salīdzinot ar simvastatīnu lietošanu monoterapijas veidā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ņemot vērā atsevišķo komponentu iedarbību, Priamlo neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī. Plānojot grūtniecību vai, ja tā ir apstiprināta, pēc iespējas ātrāk Priamlo jānomaina ar alternatīvu terapiju. Priamlo ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī.
Perindoprils
AKE inhibitorus neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar.
Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu). Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns
Amlodipīna lietošanas drošība grūtniecības periodā cilvēkam nav pierādīta.
Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Lietošana grūtniecības agrīnā periodā ir ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.
Barošana ar krūti
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartilu diapazonā 3-7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Nav zināms, vai perindoprils izdalās mātes pienā. Tādēļ Priamlo neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti. Lēmums par to, vai jāturpina/jāpārtrauc barošana ar krūti vai jāturpina/jāpārtrauc ārstēšana ar Priamlo jāpieņem, ievērojot bērna ieguvumu no barošanas ar krūti un amlodipīna lietošanas sniegto ieguvumu mātei.
Fertilitāte
Perindoprils
Klīniskie dati nav pieejami. Perindoprila ietekme uz spermatoģenēzi vai ooģenēzi žurkām nav pierādīta.
Amlodipīns
Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par Priamlo ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem, lietojot Priamlo, rodas reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, reakcijas spēja var būt samazināta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas ziņotas, lietojot atsevišķi kādu no komponentiem (perindoprilu vai amlodipīnu), var būt potenciālas Priamlo blaksuparādības.
Perindoprils
Drošības profila kopsavilkums
Perindoprila drošības profils atbilst AKE inhibitoru drošības profilam:
Visbiežākās blakusparādības, kas ziņotas klīnisko pētījumu laikā un novērotas, lietojot perindoprilu, bija reibonis, galvassāpes, pareztēzija, vertigo, redzes traucējumi, tinnīts, hipotensija, klepus, elpas trūkums, sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, disgeizija, dispepsija, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.
Blakusparādību saraksts tabulas formā
Klīniskajos pētījumos un pēc zāļu reģistrācijas saistībā ar perindoprilu ir novērotas zemāk uzskaitītās blakusparādības un tās sagrupētas atbilstoši šādai biežuma klasifikācijai: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem datiem).
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Nevēlamās blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Eozinofīlija
Ļoti reti
Agranulocitoze vai pancitopēnija, pazemināts hemoglobīna daudzums un hematokrīts, leikopēnija/neitropēnija, hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu), trombocitopēnija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska pēc lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Hiponatriēmija
Psihiskie traucējumi
Retāk
Garastāvokļa traucējumi, miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo
Retāk*
Miegainība, sinkope
Ļoti reti
Apjukums
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Tinnīts
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk*
Sirdsklauves, tahikardija
Ļoti reti
Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu), aritmija, miokarda infarkts, iespējams, sekundāri izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Hipotensija (un ar hipotensiju saistītie simptomi)
Retāk*
Vaskulīts
Ļoti reti
Insults, iespējams izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Nav zināmi
Reino sindroms
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūškurvja un videnes slimības
Bieži
Klepus, elpas trūkums
Retāk
Bronhospazma
Ļoti reti
Eozinofīla pneimonija, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, disgeizija (garšas sajūtas izmaiņas), dispepsija, slikta dūša, vemšana
Retāk
Sausums mutē
Ļoti reti
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Nieze, izsitumi
Retāk*
Nātrene, sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu), fotosensibilizācijas reakcijas, pemfigoīds, hiperhidroze
Reti
Psoriāzes paasinājums
Ļoti reti
Erythema multiforme
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu krampji
Retāk*
Artralģija, mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru mazspēja
Ļoti reti
Akūta nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Erektilā disfunkcija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Astēnija
Retāk
Sāpes krūšukurvī, savārgums, perifēra tūska, pireksija
Izmeklējumi
Retāk *
Paaugstināts urīnvielas, kreatinīna līmenis asinīs
Reti
Paaugstināts bilirubīna, aknu enzīmu līmenis asinīs
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Retāk *
Kritieni
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts no klīnisko pētījumu datiem.
Klīniskie pētījumi
Pētījuma EUROPA nejaušinātajā periodā tika apkopota informācija vienīgi par nopietnām blakusparādībām. Nopietnas blakusparādības radās tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3 %) no 6122 pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, un 12 (0,2 %) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstēto pacientu grupā hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu — 3 pacientiem, bet pēkšņu sirds apstāšanos — 1 pacientam. Klepus, hipotensijas vai cita veida nepanesības dēļ no pētījuma izslēdza vairāk pacientu, kuri lietoja perindoprilu, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja placebo, proti, 6,0 % (n = 366) pret 2,1 % (n = 129).
Amlodipīns
Drošības profila kopsavilkums
Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, karstuma viļņi, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.
Blakusparādību saraksts tabulas formā
Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas zemāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1 000); ļoti reti (≤1/10 000); nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Orgānu sistēmu klase
Biežums
Nevēlamās blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Leikocitopēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Alerģiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti
Hiperglikēmija
Psihiskie traucējumi
Retāk
Bezmiegs, garastāvokļa izmaiņas (tostarp trauksme), depresija
Reti
Apjukums
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Miegainība, reibonis, galvassāpes
(sevišķi ārstēšanas sākumā)
Retāk
Tremors, garšas izmaiņas, sinkope, hipoestēzija, parestēzija
Ļoti reti
Hipertonija, perifēra neiropātija
Nav zināmi
Ekstrapiramidāli traucējumi
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi (tostarp diplopija)
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Tinnīts
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Sirdsklauves
Retāk
Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)
Ļoti reti
Miokarda infarkts,
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Pietvīkums
Retāk
Hipotensija
Ļoti reti
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Elpas trūkums
Retāk
Klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sāpes vēderā, slikta dūša , dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)
Retāk
Vemšana, sausums mutē
Ļoti reti
Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Alopēcija, purpura, ādas pigmentācijas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene
Ļoti reti
Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija
Nav zināmi
Toksiska epidermas nekrolīze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Potīšu pietūkums, muskuļu krampji
Retāk
Artralģija, mialģija, sāpes mugurā
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Impotence, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Tūska
Bieži
Nogurums, astēnija
Retāk
Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums
Izmeklējumi
Retāk
Svara palielināšanās, svara zudums
*Vairumā gadījumu saistīts ar holestāzi
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav informācijas par Priamlo pārdozēšanu cilvēkiem.
Simptomi
Pieejamie dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Pieredze par tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota. Pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Aprakstīta izteikta un, iespējams, ilgstoša sistēmiska hipotensija līdz pat šokam ar letālu iznākumu.
Rīcība
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma ievadīšana intravenozas infūzijas veidā. Klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā aktīvi jāuztur kardiovaskulārās sistēmas funkcijas, tostarp bieži jāpārbauda sirds un elpošanas funkcijas, kājām jābūt paceltām uz augšu un jāseko cirkulējošā šķidruma tilpumam un izdalītā urīna daudzumam. Pastāvīgi jākontrolē dzīvībai svarīgo orgānu darbība, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija. Var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu, ja tāda pieejama. Bradikardijas gadījumā, kad tā nepadodas terapijai, indicēta kardiostimulatora lietošana. Vazokonstriktīvi līdzekļi var būt lietderīgi asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai, ja vien to lietošana nav kontrindicēta. Intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana lietderīga kalcija kanālu blokatoru iedarbības nomākšanai.
Dažos gadījumos lietderīga var būt kuņģa skalošana. Aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem 2 h laikā pēc amlodipīna 10 mg lietošanas būtiski samazināja amlodipīna absorbciju.
Perindoprilu var izvadīt no kopējās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību. Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīze nebūs lietderīga (skatīt 4.4. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kuri iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu, AKE inhibitori, kombinācijas, AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori
ATĶ kods: C09BB04
Priamlo apvieno divus antihipertensīvus savienojumus ar papildinošu mehānismu, lai nodrošinātu asinsspiediena kontroli pacientiem ar esenciālu hipertensiju un lai samazinātu klīnisko notikumu risku pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS): amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai un perindoprils pieder angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru zāļu grupai. Šo vielu kombinācijai ir papildinošs antihipertensīvs efekts, kas samazina asinsspiedienu vairāk nekā katrs no komponentiem atsevišķi.
Perindoprils
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš angiotenzīnā II (angiontensīnu konvertējošais enzīms, AKE). Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas angiotensīnu I ļauj pārvērst vazokonstriktorā angiontensīnā II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu līdz neaktīvam heptapeptīdam. AKE inhibīcijas rezultātā pazeminās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kā rezultātā palielinās renīna aktivitāte plazmā (inhibējot negatīvo ietekmi uz renīna izdalīšanos) un samazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi arī tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.
Hipertensija
Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: viegli izteiktu, mērenu un smagu; sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozā.
Perindoprils mazina perifēro asinsvadu pretestību, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Tādējādi palielinās perifērā asins plūsma, bez sirdsdarbības ātruma izmaiņām.
Nieru asins plūsma palielinās, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti paliek nemainīgs.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 h pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vismaz 24 h: efekts dozēšanas perioda beigās ir aptuveni 87–100 % no maksimālās darbības.
Asinsspiediena pazemināšanos novēro jau pēc neilga laika. Pacientiem, kas reaģē uz ārstēšanu, stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez tahifilaksijas rašanās.
Pārtraucot ārstēšanu, nerodas “atsitiena” efekts.
Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir pierādīts, ka perindoprils cilvēkiem paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elasticitāti un mazina mazo artēriju caurplūsmas un lūmena attiecību.
Papildinoša terapija ar tiazīdu diurētiskiem līdzekļiem izraisa sinerģiju, kam raksturīga darbības summēšanās. Lietojot AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombināciju, samazinās arī diurētisko līdzekļu lietošanas izraisītas hipokaliēmijas risks.
Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību
EUROPA pētījums bija starptautisks, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts daudzcentru klīniskais pētījums, kura ilgums bija 4 gadi.
Pavisam tajā piedalījās divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacienti, vecāki par 18 gadiem, kas pēc nejaušības principa tika iedalīti 8 mg lielas perindoprila terc-butilamīna devas (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīnam) (n = 6110) vai placebo grupā (n = 6108).
Pētījuma dalībniekiem bija koronārās sirds slimības simptomi bez sirds mazspējas klīniskajām pazīmēm. Kopumā 90 % pacientu iepriekš bija bijis miokarda infarkts un/vai koronāra revaskularizācija. Vairums pacientu saņēma pētāmo preparātu papildus tradicionālajai terapijai, kas ietvēra trombocītu inhibitorus, lipīdu līmeni pazeminošus līdzekļus un bēta adrenoreceptoru blokatorus.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, bez letāla iznākuma miokarda infarkta un/vai sirdsdarbības apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kombinācija. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila trešējā-butilamīna ( kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) vienu reizi dienā ļāva būtiski un absolūti mazināt primārā kritērija biežumu, proti, par 1,9 % (relatīvā riska samazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p<0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē tika novērots primārā kritērija absolūtais samazinājums par 2,2%, kas atbilda RRS par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p<0,001), salīdzinot ar placebo.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.
Atklātā nesalīdzinošā klīniskajā pētījumā ar 62 bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem ar hipertensiju un glomerulāro filtrācijas ātrumu >30ml/min/1,73m2, pacienti saņēma perindoprilu vidēji devā 0,07 mg/kg. Deva tika pielāgota individuāli, lietojot līdz maksimālajai devai 0,135 mg/kg/dienā, atbilstoši katram pacientam un asinsspiediena izmaiņām.
59 pacienti pabeidza trīs mēnešu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājuma periodu, t.i., tika apsekoti vismaz 24 mēnešus (vidējais pētījuma ilgums: 44 mēneši).
Ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem iepriekš ārstētiem pacientiem sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija stabils no pētījumā iekļaušanas brīža līdz pēdējai pacientu novērtēšanai. Iepriekš neārstētiem pacientiem asinsspiediens samazinājās.
Pēdējā pacientu novērtēšanā vairāk nekā 75% bērnu sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem 95. percentiles.
Perindoprila drošums un atbilda zināmajam drošuma profilam.
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai:
1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.
2) Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb variantu stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.
Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.
Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm un mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu
Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.
Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)
Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurrences of Thrombosis (CAMELOT). Papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta-blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10 mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Galvenie efektivitātes rezultāti ir atspoguļoti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.
Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)
1.tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā
Kardiovaskulāro notikumu koeficients, Nr. (%)
Amlodipīns vs. Placebo
Iznākums
Amlodipīns
Placebo
Enalaprils
Bīstamības koeficients (95% TI)
P vērtība
Primārais gala uzstādījums
Nelabvēlīgi kardio-vaskulārie gadījumi
110 (16.6)
151 (23.1)
136 (20.2)
0.69 (0.54−0.88)
0.003
Individuāli notikumi
Koronāra revaskularizācija
78 (11.8)
103 (15.7)
95 (14.1)
0.73 (0.54−0.98)
0.03
Hospitalizācija stenokardijas gadījumā
51 (7.7)
84 (12.8)
86 (12.8)
0.58 (0.41−0.82)
0.002
Neletāls MI
14 (2.1)
19 (2.9)
11 (1.6)
0.73 (0.37−1.46)
0.37
Insults vai TIA
6 (0.9)
12 (1.8)
8 (1.2)
0.50 (0.19−1.32)
0.15
Kardiovaskulāra nāve
5 (0.8)
2 (0.3)
5 (0.7)
2.46 (0.48−12.7)
0.27
Hospitalizācija CHF gadījumā
3 (0.5)
5 (0.8)
4 (0.6)
0.59 (0.14−2.47)
0.46
Reanimēta sirds apstāšanās
0
4 (0.6)
1 (0.1)
NA
0.04
Jauna perifērā asinsvadu slimība
5 (0.8)
2 (0.3)
8 (1.2)
2.6 (0.50−13.4)
0.24
Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.
Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)
Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.
Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu vecumā no 55 gadiem, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, tostarp miokarda infarkts vai insults anamnēzē (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).
Primārā mērķa rezultātā bija iekļauta letāla koronārā sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa rezultātā starp uz amlodipīnu un hlortalidona balstītu terapiju: relatīvais risks 0,98 95%, ticamības intervāls (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu rezultātiem sirds mazspējas (viens no mērķiem kombinētajā kopējā kardiovaskulārajā galamērķī) sastopamības biežums bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % vs. 7,7 %, relatīvais risks 1,38, ticamības intervāls 95% [1,25-1,52], p<0,001. Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona pamatterapiju: relatīvais risks 0,96 95%, ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.
Lietošana pediatriskajā populācijā (vecumā no 6 gadiem)
Pētījums, kurā tika iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar dominējošu sekundāru hipertensiju un kurā tika salīdzinātas amlodipīna 2,5 mg un 5 mg devas ar placebo, parādīja, ka abas devas samazināja sistolisko spiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām devām bija statistiski nenozīmīga.
Amlodipīna ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Tāpat nav izvērtēta amlodipīna lietošanas bērna vecumā ietekme ilgtermiņā, lai samazinātu saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Perindoprils
Uzsūkšanās/ izkliede
Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 h laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 h.
Biotransformācija/eliminācija
Perindoprils ir prozāles. 27% no lietotās perindoprila devas nokļūst asinsritē kā aktīvais metabolīts perindoprilāts. Bez aktīvā perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci neaktīvi metabolīti. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 h laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprils iekšķīgi jālieto tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Saistīšanās ar olbaltumvielām ir 20%, galvenokārt ar AKE, taču tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un nesaistītas frakcijas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 17 h, kā rezultātā 4 dienu laikā tiek sasniegta līdzsvara koncentrācija.
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Linearitāte/ne-linearitāte
Ir pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā darbību plazmā.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pamatsavienojuma molekulas klīrenss aknās ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt arī 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi un gados vecāki cilvēki
Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.
Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa rādītājiem).
Pediatriskā populācija
Perindoprila efektivitāte un panesamība bērniem un pusaudžiem nav pierādīta.
Amlodipīns
Uzsūkšanās/ izkliede
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi; maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 h pēc lietošanas. Absolūtā biopiejamība ir 64%-80% robežās. Izkliedes tilpums ir apmēram 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka apmēram 97,5% cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.
Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.
Biotransformācija/ eliminācija
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 30-50 h un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā.
Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.
Amlodipīns nav dializējams.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.
Nieru darbības traucējumi un gados vecāki cilvēki
Izmaiņas amlodipīna plazmas koncentrācijā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi.
Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.
Pediatriskā populācija
Farmakokinētiskie pētījumi populācijā tika veikti 74 hipertensīviem bērniem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kuri saņēma amlodipīnu devās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes dienā. Perorālais klīrenss (CL/F) bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem parasti bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/h zēniem un 16,4 un 21,3 l/h meitenēm. Starp indivīdiem tika novērota augsta ekspozīcijas dažādība. Ziņojumi par lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, ir ierobežoti.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprils
Reproductīvā toksicitāte
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiontensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā.
Fertilitāte
Žurkām, kuras saņēma līdz 30 reizēm (mg/kg) vai 6 reizēm (mg/kg) lielākas maksimālās klīniskā praksē pieļaujamās perindoprila devas spermatoģenēzes periodā tēviņiem vai ooģenēzes periodā mātītēm, netika novērota ietekme uz reproduktīvo funkciju vai fertilitāti.
Kancerogenitāte, mutaģenēze un orgānu toksicitāte
Mutagenitāte pētījumos in vitro vai in vivo nav novērota. Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām pelēm nav novērota. Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, bet bojājums bija atgriezenisks.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm liecina par aizkavētu dzemdību laiku, ilgstošām dzemdībām un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika konstatēta ietekme uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.
Kanceroģenēze un mutaģenēze
Žurkām un pelēm, kuras kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kanceroģenēze netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Kroskarmelozes nātrija sāls
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH/Al blisteris, kartona kastīte.
Iepakojuma lielums:
Priamlo 4 mg/5 mg: 10, 15, 30, 90 tabletes
Priamlo 4 mg/10 mg, 8 mg/5 mg 8 mg/10 mg: 30, 90 tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva, k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
4 mg/ 5 mg: 15-0204
4 mg/ 10 mg: 15-0205
8 mg/ 5 mg: 15-0206
8 mg/ 10 mg: 15-0207
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015. gada 9. septembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE 1 CZ/H/0474/001-004/IB/008
EQ PAGE 1