CADUET

Apvalkotā tablete

CADUET 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PA/Al/PVH blisteris, N30
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 C.
Amlodipinum Atorvastatinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

6.73 €

Zāļu produkta identifikators

06-0020-01

Zāļu reģistrācijas numurs

06-0020

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

26-NOV-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Pfizer Europe MA EEIG, Belgium

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Caduet 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Caduet 10 mg/10 mg apvalkotās tabletes

amlodipinum/atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Caduet un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Caduet lietošanas

3. Kā lietot Caduet

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Caduet

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Caduet un kādam nolūkam to lieto

Caduet tiek lietots, lai novērstu kardiovaskulārus notikumus (piemēram, stenokardiju, sirdslēkmi) pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuriem ir vēl citi kardiovaskulārā riska faktori, tādi kā smēķēšana, palielināts ķermeņa svars, sirds slimības gadījumi ģimenē vai diabēts. Šie riska faktori kopā ar augstu asinsspiedienu pacientiem paaugstina kardiovaskulāro notikumu risku.

Caduet ir zāles, kas satur divas aktīvās vielas: amlodipīnu (kalcija antagonists) un atorvastatīnu (statīns), un tas tiek lietots gadījumos, kad Jūsu ārsts ir izvērtējis abu zāļu lietošanas nepieciešamību. Amlodipīnu lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju), un atorvastatīns samazina holesterīna līmeni.

Augsts asinsspiediens (hipertensija) ir medicīnisks stāvoklis, kad regulāri tiek konstatēts ļoti augsts asinsspiediens, un tas ir viens no kardiovaskulāro notikumu (stenokardijas, sirdslēkmes, triekas) riska faktoriem.

Holesterīns ir dabīga viela organismā, kas nepieciešama normālai augšanai. Taču, ja holesterīna līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, palielina asins trombu veidošanās un kardiovaskulāro notikumu risku. Tas ir viens no biežākajiem sirds slimību cēloņiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Caduet lietošanas

Nelietojiet Caduet šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret amlodipīnu vai atorvastatīnu, vai jebkuru citu kalcija kanālu blokatoru vai pret kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu

ja Jums pašlaik ir slimība, kas ietekmē aknas (ja Jums agrāk ir bijusi slimība, kas ietekmē aknas, skatīt tālāk apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

ja Jums jebkad ir bijušas neizskaidrojamas novirzes asins analīzēs, kas parāda aknu funkciju,

ja Jūs esat grūtniece, plānojat grūtniecību vai barojat bērnu ar krūti

ja Jūs lietojat kādu no sekojošām zālēm: ketokonazolu, itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu vai mikožu infekciju ārstēšanai), telitromicīnu (antibiotisks līdzeklis)

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija)

ja Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (aortāla stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekošā daudzuma piegādāt asinis ķermenim)

ja Jūs pēc sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas

ja C hepatīta ārstēšanai Jūs lietojat glekaprevīra/pibrentasvīra kombināciju

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Caduet lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja

ja Jūs šobrīd lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis pēdējo zāles, ko sauc par fuzidīnskābi (zāles bakteriālas infekcijas ārstēšanai) iekšķīgi vai injekciju veidā. Fuzidīnskābes un Caduet kombinācija var izraisīt nopietnas muskuļu problēmas (rabdomiolīzi)

ja Jums ir nieru problēmas

ja Jums ir samazināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze)

ja Jums ir bijušas atkārtotas vai arī neizskaidrojamas izcelsmes smeldzoša rakstura muskuļu sāpes vai sāpes, vai Jūsu vai ģimenes anamnēzē ir iedzimtas muskuļu problēmas,

ja Jums iepriekš bijušas muskuļu problēmas, ārstējoties ar citām holesterīnu (lipīdu) pazeminošām zālēm (piemēram, citiem statīniem vai zālēm, ko sauc par fibrātiem)

ja Jūs regulāri lietojiet daudz alkohola

ja Jums agrāk ir bijusi aknu slimība

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs vai Jums ir saglabājušies nelieli šķidruma norobežojumi smadzenēs no agrākiem insultiem

Ja kāds no šiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asins analīzes pirms Caduet lietošanas un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu ar muskuļu bojājumu saistītu blakusparādību rašanās risku. Zināms, ka muskuļu bojājuma paaugstināts risks, piemēram, rabdomiolīze, ir gadījumos, kad vienlaicīgi tiek lietotas noteiktas zāles (skatīt 2. punktu „Citas zāles un Caduet”).

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Šī stāvokļa diagnostikai un ārstēšanai var būt vajadzīgi papildu izmeklējumi un zāles.

Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs gadījumos, ja Jums ir diabēts vai pastāv diabēta rašanās risks. Diabēta rašanās risks pastāv, ja Jums ir augsts cukura un lipīdu līmenis asinīs, palielināts svars un augsts asinsspiediens.

Citas zāles un Caduet

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat vai varētu būt lietojis.

Dažas zāles var mijiedarboties ar Caduet. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību risku vai arī to smaguma pakāpi, ieskaitot muskuļu masas zudumu, ko sauc par rabdomiolīzi, un miopātiju (aprakstīti 4. punktā):

daži antibiotiskie līdzekļi, piemēram, rifampicīns, makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, fucidīnskābe; kā arī dažas zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazols, itrakonazols

zāles, kas regulē holesterīna līmeni: fibrāti (piemēram, gemfibrozils) vai kolestipols

zāles, kas regulē sirds ritmu, piemēram, amiodarons, diltiazems un verapamils

pretkrampju līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons

zāles, ko lieto, lai ietekmētu imūnsistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns, takrolims, sirolims, temsirolims, everolims

zāles, tādas kā ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ritonavīra kombinācija, nelfinavīrs, ko lieto HIV ārstēšanai

dažas zāles, ko lieto hepatīta C ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un elbasvīra/grazoprevīra kombinācija

zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai, piemēram, nefazodons un imipramīns

zāles, ko lieto psihisko slimību ārstēšanai, piemēram, neiroleptiskie līdzekļi

zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai, piemēram, bēta blokatori

zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, angiotensīna II antagonisti, AKE inhibitori, verapamils un diurētiskie līdzekļi

alfa blokatori, ko lieto augsta asinsspiediena un prostatas problēmu ārstēšanai

citas zāles, kas mijiedarbojas ar Caduet, tostarp ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju zāles epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai), fenazons (pretsāpju zāles), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai) un antacīdi (alumīniju un magniju saturošas zāles gremošanas traucējumu novēršanai)

amifostins (lieto audzēja ārstēšanai)

sildenafils (erektīlās disfunkcijas, impotences ārstēšanai)

dantrolēns un baklofēns (muskuļu relaksanti)

steroīdi

asinszāli saturošas bezrecepšu zāles

ja Jums jālieto fuzidīnskābe iekšķīgi bakteriālu infekciju ārstēšanai, Jums uz laiku būs jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Jūsu ārsts Jums pateiks, kad būs droši atsākt Caduet lietošanu. Caduet lietošana vienlaicīgi ar fuzidīnskābi reizēm var izraisīt muskuļu vājumu, jutīgumu vai sāpes (rabdomiolīzi). Sīkāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. apakšpunktā.

Caduet var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk, ja Jūs jau lietojat citas zāles augstā asinsspiediena ārstēšanai.

Pastāstiet ārstam un farmaceitam, ja Jūs lietojat vai nesen esat lietojis jebkuras citas zāles, tai skaitā zāles, kuras iegādātas bez receptes.

Caduet lietošana kopā ar uzturu

Caduet var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk kā vienu vai divas glāzes greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas var izmainīt Caduet iedarbību.

Alkohols

Nedzeriet pārāk daudz alkohola, kamēr lietojat Caduet. Lai iegūtu vairāk informācijas, skatieties apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Caduet, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti vai arī Jūs plānojat grūtniecību. Sievietēm reproduktīvā vecumā Caduet lietošanas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode. Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekli vai nelietojiet ierīces un mehānismus, ja pēc zāļu lietošanas Jums reibst galva.

3. Kā lietot Caduet

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Pieaugušie

Caduet parastā sākuma deva pieaugušajiem ir viena 5 mg/10 mg tablete vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, ārsts devu var palielināt līdz Caduet 10 mg/10 mg tabletei vienu reizi dienā.

Caduet tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tabletes var lietot jebkurā dienas laikā gan kopā ar ēdienu, gan tukšā dūšā. Tomēr centieties katru dienu tabletes lietot vienā un tajā pašā laikā.

Svarīgi, lai Jūs ievērotu ārsta padomus par uzturu, īpaši par diētu ar samazinātu tauku saturu, nesmēķētu un regulāri veiktu fiziskas aktivitātes.

Ja Jums šķiet, ka Caduet iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Šīs zāles neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem.

Ja esat lietojis Caduet vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz Caduet tabletes (vairāk nekā Jūsu parastā dienas deva), sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcu, lai saņemtu padomu. Paņemiet līdzi palikušās tabletes un zāļu iepakojumu, lai mediķiem būtu skaidrs, kādas zāles Jūs esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Caduet

Ja esat aizmirsis kārtējo devu, lietojiet tikai nākošo paredzēto devu pareizajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Caduet

Nepārtrauciet Caduet lietošanu, kamēr ārsts Jums to neliek darīt. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai Jūs vēlaties pārtraukt to lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums ir kāda no sekojošām blakusparādībām, pārtrauciet Caduet lietošanu un nekavējoties par tām pastāstiet ārstam:

uztūkusi seja, mēle un elpvads, kas var izraisīt stipri apgrūtinātu elpošanu

ja Jums ir neizskaidrojams muskuļu vājums, nepatīkamas sajūtas, muskuļu sāpes vai plīsums un, īpaši, ja tajā pašā laikā Jūs jūtaties nevesels vai Jums ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. (Ļoti retos gadījumos šo simptomu kombinācija kļūst par dzīvībai bīstamu stāvokli, ko sauc par rabdomiolīzi)

vilkēdei līdzīgs sindroms (ieskaitot izsitumus, locītavu bojājumus un ietekmi uz asins šūnām)

Loti bieži: var skart vairāk nekā 1 pacientu no 10

plaukstu, roku, kāju, locītavu vai pēdu pietūkums

Bieži: var skart mazāk nekā 1 pacientu no 10

alerģiska reakcija

galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā), reibonis, noguruma sajūta, miegainība

neregulāra sirdsdarbība (sirdsklauves), pietvīkums

palpitācijas (sajūtama sirdsdarbība), elpas trūkums

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, deguna asiņošana

nelabuma sajūta (slikta dūša), sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju, aizcietējumus un pastiprinātu gāzu izdalīšanos)

muskuļu un locītavu sāpes, muskuļu krampji un spazmas, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs, muskuļu vājums

paaugstināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs, izmaiņas asins analīžu rezultātos, kas norāda uz izmaiņām aknu darbībā

redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos), neskaidra redze

Retāk: var skart mazāk nekā 1 pacientu no 100

hepatīts (aknu iekaisums)

tekošs deguns, apetītes zudums, samazināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs), pieņemšanās svarā vai svara zudums

grūtības iemigt, murgi, garastāvokļa svārstības (ieskaitot nemieru), depresija, trīce, roku un kāju jušanas nervu bojājums (pazemināta jutība), atmiņas zudums

zvanīšana vai dūkoņa ausīs (tinnitus)

ģībonis, pastiprināta svīšana, pazemināts asinsspiediens

sausa mute, izmainīta garšas sajūta, vemšana, atraugas

matu izkrišana, zilumi vai sīki plankumi uz ādas, ādas krāsas izmaiņas, samazināta ādas jutība pret pieskārienu vai sāpēm, pirkstu un pēdu tirpšana vai dedzināšanas sajūta, izsitumi uz ādas, nātrene vai nieze

urinācijas traucējumi (ieskaitot pārmērīgu urināciju naktī un palielinātu urinācijas biežumu), impotence, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem

diskomforta sajūta, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes kuņģī), sāpes, sāpes kakla rajonā, sāpes krūškurvī

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos

neritmiska sirdsdarbība

klepus

Reti: var skart mazāk nekā 1 pacientu no 1 000

redzes traucējumi

pēkšņa asiņošana vai zilumu veidošanās

smags muskuļu iekaisums, ļoti stipras sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu plīsums, kas ļoti retos gadījumos var izraisīt rabdomiolīzi (muskuļu šūnu sabrukumu) un muskuļu šūnu sabrukums. Pārtraucot lietot Caduet, ne visos gadījumos muskuļu šūnu sabrukums tiek apturēts un tas var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru problēmas

trombocītu skaita samazināšanās asinīs

aknu bojājumi (ādas un acs ābolu dzeltēšana)

smagas alerģiskas izcelsmes ādas reakcijas, ādas apsārtums, pūšļveida izsitumi, izteikta ādas lobīšanās, kas var strauji pārņemt visu ķermeni un var sākties ar gripai līdzīgiem simptomiem, ko pavada drudzis (toksiska epidermas nekrolīze)

ādas dziļāko slāņu pietūkums - tai skaitā lūpu, plakstiņu un mēles pietūkums

skeleta muskuļu iekaisums vai pietūkums, ādas izsitumi ar čulgām, pēkšņs smags plašs ādas pietūkums

cīpslu iekaisums, cīpslas plīsums

apmulsums

Ļoti reti: var skart mazāk nekā 1 pacientu no 10 000

alerģiska reakcija - simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes vai smaguma sajūtu krūtīs, plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, kolapsu

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem)

samazināts balto asins ķermenīšu skaits asinīs

muskuļu stīvums vai saspringums

sirdslēkme, sīko asinsvadu iekaisums, sāpes kuņģī (gastrīts)

smaganu hiperplāzija

dzirdes zudums, aknu mazspēja

fotosensitivitāte (ādas paaugstināta jutība pret gaismu)

Nav zināms: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

pastāvīgs muskuļu vājums

seksuālas problēmas

elpošanas traucējumi, ieskaitot pastāvīgu klepu un/vai apgrūtinātu elpošanu vai drudzi

traucējumi, kas ietver stīvumu, trīci, un/vai kustību traucējumus

cukura diabēts. Tas var rasties, ja Jums ir augsts cukura un lipīdu līmenis asinīs, palielināts ķermeņa svars un augsts asinsspiediens. Jūsu ārsts Jūs uzraudzīs šo zāļu lietošanas laikā

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Caduet

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera, kastītes un pudeles pēc „Derīgs līdz” vai ”Der. līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Caduet satur

Aktīvās vielas ir amlodipīns un atorvastatīns. Caduet 5 mg/10 mg tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā). Caduet 10 mg/10 mg tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir: kalcija karbonāts, nātrija kroskarmeloze, mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta kukurūzas ciete, polisorbāts 80, hiproloze, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.

Caduet 5 mg/10 mg tabletes apvalks satur: krāsviela Opadry II White 85F28751 (polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, talks).

Caduet 10 mg/10 mg tabletes apvalks satur: krāsviela Opadry II Blue 85F10919 (polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), indigokarmīna alumīnija laka (E132), makrogols 3000, talks).

Caduet ārējais izskats un iepakojums

Caduet 5 mg/10 mg ir baltas, ovālas formas tabletes, kurām vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē “CDT 051”.

Caduet 10 mg/10 mg ir zilas, ovālas formas tabletes, kurām vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē “CDT 101”.

Caduet tabletes ir pieejamas blisteru iepakojumos pa 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 200 tabletēm vai pudelītēs ar mitruma uztvērēju un bērniem neatveramu vāciņu pa 30 vai 90 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH

Betriebsstätte Freiburg

Mooswaldallee 1

79090

Freiburg,

Vācija

Šīs zāles ar nosaukumu Caduet ir reģistrētas šādās Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstīs:

Austrija, Čehija, Francija, Ungārija, Latvija, Malta, Portugāle, Spānija.

Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā

Tel: +371 670 35 775

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2019

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Latvijas Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv.

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

DE/H/xxxx/WS/604 - PfLEET2: 2019-0049064

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Caduet 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatinum) (kalcija trihidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Baltas, apvalkotas, ovālas formas tabletes, kurām vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē − “CDT 051“.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Caduet indicēts kardiovaskulāro notikumu profilaksei hipertensijas pacientiem, kuriem vienlaicīgi pastāv trīs kardiovaskulārā riska faktori, normāls līdz vidēji paaugstināts holesterīna līmenis, nav klīniski pierādīta koronārā sirds slimība un kur amlodipīna un zemu devu atorvastatīna kombinācija ir piemērota, saskaņā ar pastāvošām ārstēšanas vadlīnijām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Caduet lietojams, ja diēta un citi nefarmakoloģiskie pasākumi nav bijuši pietiekami iedarbīgi.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Caduet lieto iekšķīgi.

Parastā sākuma deva ir 5 mg/10 mg vienu reizi dienā.

Ja pacientam nepieciešams izteiktāks hipotensīvais efekts, var nozīmēt 10 mg/10 mg vienu reizi dienā.

Devu var lietot jebkurā dienas laikā, tukšā dūšā vai kopā ar ēdienu.

Caduet var lietot gan vienu pašu, gan kombinācijā ar hipotensīviem līdzekļiem, bet nevajadzētu lietot kombinācijā ar citu kalcija kanālu blokatoru vai citu statīnu.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Caduet ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Caduet drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav zināma, tādēļ šīm populācijām Caduet neiesaka lietot.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 10 mg, to lietojot vienlaicīgi ar ciklosporīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto C hepatīta pretvīrusu zāles elbasvīru/grazoprevīru vienlaicīgi ar atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Caduet kontrindicēts pacientiem:

kuriem ir paaugstināta jutība pret dihidropiridīniem*, aktīvajām vielām amlodipīnu un atorvastatīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

kuriem ir aktīva aknu slimība vai neizskaidrojams pastāvīgi paaugstināts transamināžu līmenis serumā, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kombinācijā ar itrakonazolu, ketokonazolu un telitromicīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

kuriem ir smaga hipotensija;

kuriem ir šoks (tai skaitā kardiogēns šoks);

kuriem ir kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortāla stenoze);

kuriem ir hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta;

kuri tiek ārstēti ar C hepatīta pretvīrusu zālēm glekaprevīru/pibrentasvīru.

* amlodipīns ir dihidropirīdu grupas kalcija kanālu blokators.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilglaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagas pakāpes sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA) plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Ietekme uz aknām

Aknu testi jāveic pirms terapijas uzsākšanas un periodiski tās laikā, jo īpaši pacientiem, kuriem parādās jebkādas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par aknu bojājumu. Ja transamināžu līmenis ir paaugstināts, pacienti jānovēro, līdz tas normalizējas.

Gadījumos, kad transamināžu līmenis ilgstoši pārsniedz normas augšējo robežu (NAR) vairāk nekā 3 reizes, Caduet lietošana jāpārtrauc.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Tā kā Caduet satur atorvastatīnu, tas piesardzīgi ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu, kuriem ir aknu mazspēja un/vai anamnēzē ir aknu slimība.

Ietekme uz skeleta muskuļiem

Atorvastatīns tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori var iedarboties uz skeleta muskuļiem un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas retos gadījumos var progresēt līdz rabdomiolīzei, kam raksturīgs ievērojams KK līmeņa pieaugums (>10 reizes pārsniedzot NAR), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kuras var radīt nieru mazspēju un retos gadījumos būt letālas.

Asimptomātiskiem pacientiem, kuri lieto statīnus, regulāra KK vai citu muskuļu enzīmu līmeņa kontrole nav nepieciešama. Pacientiem ar predisponējošiem rabdomiolīzes faktoriem un tiem, kuriem ir ar muskuļiem saistīti simptomi, ieteicams KK līmeni noteikt pirms jebkura statīna terapijas uzsākšanas un statīnu terapijas laikā.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms terapijas

Caduet jāordinē piesardzīgi pacientiem, kuriem ir rabdomiolīzi predisponējoši faktori. Pirms sākt ārstēšanu ar statīniem, kreatīnkināzes (KK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoze;

pārmantotas muskuļu slimības anamnēzē vai ģimenes anamnēzē;

agrāk novērots toksisks muskuļu bojājums, ko izraisījis statīns vai fibrāts;

anamnēzē aknu slimība un/ vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa palielināšanās plazmā, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Minētajās situācijās jānovērtē terapijas risks, samērojot to ar paredzamo ieguvumu, un regulāri jāseko pacienta klīniskajam stāvoklim.

Ja pirms terapijas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), ārstēšanu nedrīkst uzsākt.

Kreatīnkināzes mērījumi

Kreatīnkināzi (KK) nevajag mērīt pacientam pēc smagas fiziskas slodzes, kā arī pastāvot citiem apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu KK līmeņa pieaugumam, jo tad ir grūti izvērtēt iegūtos rezultātus. Ja sākumā KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), tas vēlreiz jāpārbauda pēc 5−7 dienām, lai pārliecinātos par rezultāta pareizību.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rodas neizskaidrojamas sāpes, krampji vai vājums muskuļos, sevišķi tad, ja tas saistās ar savārgumu vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Ja šādi simptomi pacientam rodas Caduet lietošanas laikā, jāpārbauda KK līmenis. Ja tas ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), ārstēšana jāpārtrauc.

Ja ar muskuļiem saistītie simptomi ir ļoti izteikti un izraisa pastāvīgu diskomfortu, jāapsver, vai nepārtraukt ārstēšanu arī tad, ja KK līmenis ir ≤ 5 x NAR.

Tad, ja šie simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var domāt par Caduet terapijas atsākšanu, izvēloties zemāko devu un pacientu rūpīgi novērojot.

Caduet lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz normas augšējo robežu) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek diagnosticēta.

Amlodipīns neietekmē laboratoriski nosakāmos rādījumus.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Tāpat kā ar citām statīnu klases zālēm, rabdomiolīzes risks pieaug, ja Caduet lieto vienlaicīgi ar noteiktām zālēm, kas var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, piemēram, spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, tostarp ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīrs/ritonavīrs u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu zāļu C hepatīta (CHV) ārstēšanai (boceprevīrs, telaprevīrs, elbasvīrs/grazoprevīrs), eritromicīna, nikotīnskābes, kolhicīna vai ezetimiba vienlaicīga lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu vienlaicīga lietošana kopā ar Caduet, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks, un jāveic šo pacientu atbilstoša klīniska uzraudzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

CADUET nedrīkst lietot vienlaicīgi ar sistēmiski lietojamām fuzidīnskābes zāļu formām vai 7 dienas pēc fuzidīnskābes lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana tiek uzskatīta par būtisku, statīnu lietošana jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Ir saņemti ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot ar letālu iznākumu) pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēma fuzidīnskābi un statīnus (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja viņiem rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums.

Statīnu lietošanu var atsākt pēc septiņām dienām, kad saņemta pēdējā fuzidīnskābes deva.

Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, piemēram, ārstējot smagas infekcijas, vienlaicīgas CADUET un fuzidīnskābes lietošanas nepieciešamība jāizvērtē individuāli katrā gadījumā un stingrā ārsta uzraudzībā.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai pārejošu (īslaicīgu) išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par dažiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīni kā zāļu grupa paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar augstu diabēta risku var izraisīt hiperglikēmiju tādā līmenī, kad piemērota ir regulāra diabēta aprūpe. Tomēr pārsvaru pār šo risku ņem statīnu izraisītais vaskulārā riska samazinājums un tādēļ tas nevar būt par iemeslu statīnu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6-6,9 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija), būtu jāuzrauga gan klīniski, gan bioķīmiski atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar zāļu kombināciju saistītā mijiedarbība

Divu zāļu mijiedarbības pētījumā, kurā veseli subjekti saņēma 10 mg amlodipīna un 80 mg atorvastatīna, novērots, ka abu zāļu vienlaicīga lietošana amlodipīna farmakokinētiku neietekmē. Savukārt amlodipīns neietekmē atorvastatīna Cmax, bet atorvastatīna AUC (zemlīknes laukums) amlodipīna klātbūtnē pieaug par 18% (90% TI90% [109−127%]).

Caduet un citu zāļu mijiedarbība nav pētīta, taču ir pieejami mijiedarbības pētījumi, kas veikti atsevišķi ar amlodipīna un atorvastatīna komponentu. Tālāk iztirzāti šajos pētījumos iegūtie dati.

Ar amlodipīnu saistītā mijiedarbība

Nevēlama kombinācija

Dantrolēns (infūzijas)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Ekstrapolējot − jāizvairās kombinēt amlodipīnu un dantrolēnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Piesardzīgi izmantojamas kombinācijas

Baklofēns

Pastiprināts hipotensīvais efekts. Jāseko arteriālajam spiedienam un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo hipotensīvā līdzekļa deva.

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 inducētāji

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu hipotensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims

Pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaicīgi ar amlodipīnu, bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, kad nepieciešams.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, piemēram, sirolīms, temsirolīms un everolīms ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība

Uroloģijā lietotie alfa-1 blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns) Hipotensīvā efekta pastiprināšanās. Smagas ortostatiskas hipotensijas risks.

Amifostīns

Hipotensīvā efekta pastiprināšanās, summējoties blakusparādībām.

Imipramīna tipa antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi

Pastiprināts hipotensīvais efekts un lielāks ortostatiskās hipotensijas risks (aditīvs efekts).

Bēta blokatori sirds mazspējas terapijā (bisoprolols, karvedilols, metoprolols)

Hipotensijas un sirds mazspējas risks pacientiem ar latentu vai nekontrolētu sirds mazspēju (in vitro dihidropiridīniem ir negatīvs inotropisks efekts, dažādiem līdzekļiem atšķirīgas intensitātes, kas var summēties ar bēta blokatoru negatīvo inotropisko efektu). Terapija ar bēta blokatoru var samazināt reflektorisko simpatisko reakciju, kas izraisās pārmērīgas hemodinamiskas atbildes reakcijas gadījumā.

Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds

Pavājināts hipotensīvais efekts (kortikosteroīdu izraisīta ūdens un nātrija aizture).

Citi hipotensīvie līdzekļi

Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (bēta blokatoriem, angiotensīna II blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem), var pastiprināties amlodipīna hipotensīvais efekts. Jābūt piesardzīgiem, izvēloties vienlaicīgi parakstīt trinitrātus, nitrātus vai citus vazodilatatorus.

Sildenafils

Esenciālās hipertensijas pacientiem vienas, 100 mg sildenafila devas lietošana nekādi neietekmēja amlodipīna farmakokinētiskos parametrus. Lietojot vienlaicīgi amlodipīnu un sildenafilu, abas zāles neatkarīgi viena no otras izraisīja hipotensīvu efektu.

Ciklosporīns: ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka cimetidīns, atorvastatīns, alumīnija/magnija sāļi un digoksīns neietekmē amlodipīna farmakokinētiku.

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Zāļu, kas ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaicīgu lietošanu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.3 un 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iespējams, jāizvairās no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols, dažas CHV ārstēšanā lietotās pretvīrusu zāles (piemēram, elbasvīrs/grazoprevīrs) un HIV proteāzes inhibitori, tostarp ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs u.c) vienlaicīgas lietošanas. Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīgi mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas zemākā maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna un citohroma P450 3A inducētāju (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāli saturošu līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazinājumu. Rifampicīna dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt atorvastatīna sistēmisko iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils /fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaicīgi ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi, un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaicīgi. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

Vienlaicīgi lietojot holestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot atorvastatīnu ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Miopātijas, tostarp rabdomiolīzes, risks var palielināties, lietojot fuzidīnskābi sistēmiski vienlaicīgi ar statīniem. Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks, vai abi), pagaidām nav zināms. Ir saņemti ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot ar letālu iznākumu) pacientiem, kuri saņēma šo kombināciju.

Ja fuzidīnskābes sistēmiska lietošana ir nepieciešama, atorvastatīna lietošana ir jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir saņemti ziņojumi par miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu, tādēļ jāievēro piesardzība, nozīmējot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaicīgi tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līmenis vienmērīgas koncentrācijas apstākļos plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaicīgi ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti kumarīnu grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

1. tabula: Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskie ieteikumi#

Glekaprevīrs 400 mg reizi dienā/pibrentasvīrs 120 mg reizi dienā, 7 dienas

10 mg VRD

7 dienas

8,3

Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas satur glekaprevīru vai pibrentasvīru, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tipranavīrs 500 mg DRD/ Ritonavīrs 200 mg DRD, 8 dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg 20. dienā

9,4

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 stundām, 10 dienas

20 mg, VD

7,9

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg VRD 28 dienas

8,7

Lopinavīrs 400 mg DRD/ Ritonavīrs 100 mg DRD, 14 dienas

20 mg VRD 4 dienas

5,9

Nav īpašu ieteikumu. Caduet satur 10 mg atorvastatīna.

Klaritromicīns 500 mg DRD, 9 dienas

80 mg VRD 8 dienas

4,5

Sahinavīrs 400 mg DRD/ Ritonavīrs (300 mg DRD no 5. līdz 7.dienai, paaugstināta līdz 400 mg DRD 8.dienā), 4.-18. dienai, 30 minūtes pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg VRD 4 dienas

3,9

Nav īpašu ieteikumu. Caduet satur 10 mg atorvastatīna.

Darunavīrs 300 mg DRD/

Ritonavīrs 100 mg DRD, 9 dienas

10 mg VRD 4 dienas

3,4

Itrakonazols 200 mg VRD, 4 dienas

40 mg VD

3,3

Fosamprenavīrs 700 mg DRD/ Ritonavīrs 100 mg DRD, 14 dienas

10 mg VRD 4 dienas

2,5

Fosamprenavīrs 1400 mg DRD, 14 dienas

10 mg VRD 4 dienas

2,3

Elbasvīrs 50 mg reizi dienā/ grazoprevīrs 200 mg reizi dienā, 13 dienas

10 mg VD

1,95

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas satur elbasvīru vai grazoprevīru, atorvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Nelfinavīrs 1250 mg DRD, 14 dienas

10 mg VRD 28 dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 ml VRD *

40 mg, VD

1,37

Neiesaka vienlaicīgi lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg VRD, 28 dienas

40 mg, VD

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas devas pielāgošanas, šiem pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg ČRD, 7 dienas

10 mg, VD

1,33

Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Cimetidīns 300 mg ČRD, 2 nedēļas

10 mg VRD 2 nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Holestipols 10 g DRD, 24 nedēļas

40 mg VRD 8 nedēļas

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 ml ČRD, 17 dienas

10 mg VRD 15 dienas

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg VRD, 14 dienas

10 mg 3 dienas

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg VRD, 7 dienas (vienlaicīga lietošana)

40 mg VD

1,12

Ja no vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar rifampicīnu ir rekomendēta ar klīnisko uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg VRD, 5 dienas (dalītas devas)

40 mg VD

0,20

Gemfibrozils 600 mg DRD, 7 dienas  

40 mg VD

1,35

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg DRD, 7 dienas

40 mg VD

1,03

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TRD, 7 dienas

40 mg VD

2,3

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība. Vienlaicīgi lietojot ar boceprevīru, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

# Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti) AUC.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

VRD = vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva; DRD = divreiz dienā; TID = trīs reizes dienā; ČRD = četras reizes dienā

2. tabula: atorvastatīna ietekme uz vienlaicīga lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskie ieteikumi

80 mg VRD 10 dienas

Digoksīns 0,25 mg VRD, 20 dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto digoksīnu rūpīgi jānovēro.

40 mg VRD 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi VRD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

-etinilestradiols 35 µg

1,28

1,19

Nav īpašu ieteikumu.

80 mg VRD 15 dienas

* Fenazons, 600 mg VD

1,03

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg, VD

Tipranavīrs 500 mg DRD/ Ritonavīrs 200 mg DRD, 7 dienas

1,08

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg, VRD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg DRD, 14 dienas

0,73

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg, VRD 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 mg DRD/ Ritonavīrs 100 mg DRD, 14 dienas

0,99

Nav īpašu ieteikumu.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaicīga lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

VRD = vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva; DRD = divreiz dienā

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Caduet kontrindicēts grūtniecības un bērna barošanas ar krūti laikā.

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Zāļu drošums grūtniecības laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas. Pētījumi dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas pātraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Caduet nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar Caduet jāpārtrauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ja ārstēšanās laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties jāpārtrauc Caduet lietošana.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna iedarbība uz zīdaiņiem nav zināma. Nav zināms, vai atorvastatīns (un tā metabolīti) nonāk mātes pienā. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto Caduet, nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta bērna zīdīšanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Caduet ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta.

Caduet sastāvā esošais atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Tomēr, ņemot vērā Caduet sastāvā esošā amlodipīna farmakodinamiskās īpašības, jārēķinās, ka, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, var rasties reibonis, galvassāpes, nespēks un slikta dūša (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Caduet lietošanas drošība pārbaudīta dubultmaskētos placebo kontrolētos pētījumos 1092 pacientiem, kuriem vienlaicīgi bija hipertensija un dislipidēmija. Klīniskajos pētījumos ar Caduet netika konstatētas tieši šai kombinācijai raksturīgas blakusparādības. Novērotas vienīgi tās blakusparādības, kuras jau bija reģistrētas, lietojot amlodipīnu un/vai atorvastatīnu (lūdzu skatīt tālāk attiecīgās tabulās).

Kontrolētos klīniskos pētījumos novērots, ka klīnisku blakusparādību vai laboratorisku noviržu dēļ terapiju pārtrauca tikai 5,1% pacientu, kas saņēma amlodipīna un atorvastatīna kombināciju, kamēr placebo grupā − 4,0% pacientu.

Tālāk minētās blakusparādības, kas norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un rašanās biežumam, reģistrētas atsevišķi − vai nu amlodipīna, vai atorvastatīna lietošanas laikā.

Ļoti bieži (1/10), bieži (1/100 līdz <1/10); retāk: (1/1 000 līdz <1/100); reti: (1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klase

Blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

Atorvastatīns

Infekcijas un infestācijas

Nazofaringīts

-

Bieži

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

-

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

Ļoti reti

Bieži

Anafilakse

-

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija

-

Retāk

Hiperglikēmija*

Ļoti reti

Bieži

Svara pieaugums

Retāk

Retāk

Svara samazināšanās

Retāk

-

Anoreksija

-

Retāk

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Retāk

Retāk

Garastāvokļa maiņas (tai skaitā nemiers)

Retāk

-

Murgi

-

Retāk

Depresija

Retāk

Nav zināmi

Apmulsums

Reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Bieži

-

Galvas reibonis

Bieži

Retāk

Galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā)

Bieži

Bieži

Trīce

Retāk

-

Hipoestēzija, parestēzija

Retāk

Retāk

Ģībonis

Retāk

-

Hipertonija

Ļoti reti

-

Perifēra neiropātija

Ļoti reti

Reti

Amnēzija

-

Retāk

Disgeizija

Retāk

Retāk

Ekstrapiramidālais sindroms

Nav zināmi

-

Acu bojājumi

Neskaidra redze

-

Retāk

Redzes traucējumi (ieskaitot diplopiju)

Bieži

Reti

Ausu un labirinta bojājumi

Džinkstoņa ausīs

Retāk

Retāk

Dzirdes zudums

-

Ļoti reti

Sirds funkcijas traucējumi

Palpitācijas

Bieži

-

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un ātriju fibrilāciju)

Retāk

-

Stenokardija

Reti

-

Miokarda infarkts

Ļoti reti

-

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Bieži

-

Hipotensija

Retāk

-

Vaskulīts

Ļoti reti

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sāpes rīklē un kaklā

-

Bieži

Deguna asiņošana

-

Bieži

Dispnoja

Bieži

-

Rinīts

Retāk

-

Klepus

Retāk

-

Intersticiāla plaušu slimība, īpaši ilgstošas terapijas laikā

-

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

-

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā

Bieži

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Dispepsija

Bieži

Bieži

Izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju un aizcietējumu)

Bieži

-

Sausums mutē

Retāk

-

Disgeizija

Retāk

-

Caureja, aizcietējums, flatulence

-

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

Pankreatīts

Ļoti reti

Retāk

Atraugas

-

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Retāk

Holestāze

-

Reti

Aknu mazspēja

-

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

-

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bullozs dermatīts, tai skaitā multiformā eritēma

Ļoti reti

Reti

Kvinkes tūska

Ļoti reti

-

Multiformā eritēma

Ļoti reti

-

Alopēcija

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

-

Ādas krāsas maiņa

Retāk

-

Nieze

Retāk

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

-

Eksantēma

Retāk

-

Nātrene

Retāk

Retāk

Angioneirotiskā tūska

Ļoti reti

Reti

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

-

Fotosensitivitāte

Ļoti reti

-

Stīvensa - Džonsona sindroms

Ļoti reti

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Nav zināmi

Reti

Skeleta –muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Pietūkums locītavās (ieskaitot potīšu tūsku)

Bieži

Bieži

Krampji muskuļos, muskuļu spazmas

Bieži

Bieži

Artralģija, mialģija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Sāpes skausta rajonā

-

Retāk

Sāpes ekstremitātēs

-

Bieži

Muskuļu vājums

-

Retāk

Miozīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Reti

Rabdomiolīze, miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Reti

Muskuļu plīsums

-

Reti

Tendinopātija, dažreiz komplicējas ar ruptūru

-

Reti

Vilkēdei līdzīgs sindroms

-

Ļoti reti

Imūnmediēta nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Mikcijas traucējumi, niktūrija, biežāka urinācija

Retāk

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūska

Ļoti bieži

Retāk

Perifēra tūska

-

Retāk

Nogurums

Bieži

Retāk

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Retāk

Retāk

Sāpes

Retāk

-

Savārgums

Retāk

Retāk

Drudzis

-

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts aknu enzīmu AlAT, AsAT līmenis (parasti atbilstoši holestāzei)

Ļoti reti

Bieži

Paaugstināts KK līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Bieži

Leikocīti urīnā

-

Retāk

* dažu statīnu lietošanas laikā ziņots par cukura diabētu: sastopamības biežums būs atkarīgs no riska faktoru (glikozes līmenis tukšā dūšā ≥5,6 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē) klātbūtnes vai neesamības.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav ziņots par Caduet pārdozēšanas gadījumiem cilvēkam.

Amlodipīns

Par amlodipīna apzinātu pārdozēšanu ir maz datu. Ievērojama pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Tika ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu. Ikvienā situācijā, kad amlodipīna pārdozēšanas dēļ iestājusies hipotensija, nepieciešama uzraudzība kardioloģiskās intensīvās terapijas nodaļā. Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli. Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, dialīze nedos efektu.

Atorvastatīns

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē simptomātiski un, ja nepieciešams, jānodrošina atbilstoši atbalsta pasākumi. Jāveic aknu darbības testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: HMG CoA reduktāzes inhibitori, citas kombinācijas (atorvastatīns un amlodipīns), ATĶ kods: C10BX03

Caduet piemīt divējādi darbības mehānismi: amlodipīns darbojas kā dihidropiridīna kalcija antagonists (kalcija jonu antagonists jeb lēno kanālu blokators) un atorvastatīns ir HMG CoA reduktāzes inhibitors. Caduet sastāvā esošais amlodipīns kavē kalcija jonu iekļūšanu asinsvadu un sirds muskulatūras šūnās. Caduet komponents atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG CoA reduktāzes inhibitors; HMG CoA reduktāze ir enzīms, kas pārvērš 03-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīmu A mevalonātā, kurš ir sterolu, tostarp holesterīna priekštecis.

Novērots, ka amlodipīna ietekme uz sistolisko spiedienu tad, ja tas lietots Caduet formā, neatšķiras no ietekmes, kāda novērota, lietojot amlodipīnu vienu pašu.

Līdzīgā veidā neatšķīrās atorvastatīna efekts uz ZBL‑C, lietojot to Caduet formā vai atsevišķi.

Anglo-skandināvu pētījums par kardiāliem galaiznākumiem (ASCOT) ir randomizēts, 2 x 2 faktoriāls pētījums, kurā 19 257 pacientiem salīdzināti divi hipotensīvās terapijas režīmi (asinsspiediena pazemināšanas atzars – ASCOT-BPLA) un 10 305 pacientiem – 10 mg atorvastatīna papildu terapijas efekts salīdzinājumā ar placebo (lipīdu pazemināšanas atzars – ASCOT-LLA), novērtējot to ietekmi uz fatāliem un nefatāliem koronāriem notikumiem.

Atorvastatīna ietekme uz fatāliem un nefatāliem koronāriem atgadījumiem randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (ASCOT-LLA) vērtēta 10 305 hipertensīviem pacientiem vecumā no 40−79 gadiem bez miokarda infarkta vai stenokardijas terapijas anamnēzē, kuriem kopējā holesterīna (KH) līmenis ≤ 6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 no šādiem, iepriekš definētiem riska faktoriem: vīrieša dzimums, vecums (≥ 55 gadi), smēķēšana, diabēts, agrīna KVS pirmās pakāpes radiniekam, KH:ABL ≥ 6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā kambara hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiska EKG patoloģija, proteinūrija/albuminūrija.

Pacienti saņēma hipotensīvās terapijas kombināciju, kurai pamatā bija vai nu amlodipīns (5–10 mg) vai atenolols (50–100 mg). Lai panāktu izteiktāku asinsspiediena (AS) pazeminājumu un sasniegtu mērķa AS (<140/90 mmHg pacientiem bez diabēta, <130/80 mmHg diabēta pacientiem), amlodipīna grupas pacientiem terapijā varēja pievienot perindoprilu (4– 8 mg), bet atenolola grupas pacientiem – kālija bendroflumetiazīdu (1,25– 2,5 mg). Par trešās kārtas līdzekli abās grupās varēja izvēlēties doksazosīnu GITS (4–8 mg). Atorvastatīna grupā bija 5168 pacienti (2584 saņēma amlodipīnu un 2584 – atenololu), placebo grupā bija 5137 pacienti (2554 saņēma amlodipīnu un 2583– atenololu).

Amlodipīna kombinācija ar atorvastatīnu ievērojami samazina kopējā rādītāja, fatālas KVS un nefatāla MI, risku, proti, par:

53% (95% ticamības intervālā no 31% līdz 68%; p<0,0001) salīdzinājumā ar amlodipīnu + placebo,

39% (95% ticamības intervālā no 8% līdz 59%; p<0,016) salīdzinājumā ar atenololu + atorvastatīnu.

Asinsspiediens būtiski pazeminājās abās terapijas grupās, taču pazeminājums bija ievērojami lielāks grupā, kas saņēma amlodipīnu kopā ar atorvastatīnu, nekā grupā, kas lietoja atenololu un atorvastatīnu (-26,5/-15,6 mmHg un -24,7/-13,6 mmHg, attiecīgi). P vērtība atšķirībām starp grupām ir 0,0036 (sistoliskajam AS) un <0,0001 (diastoliskajam AS).

Hipotensīvā un hipolipidēmiskā terapija infarkta novēršanai (pētījums ALLHAT):

Randomizēts dubultmaskēts pētījums ar nosaukumu „Antihipertensīvās un lipīdu pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (pētījums ALLHAT) veikts nolūkā salīdzināt amlodipīnu vai lizinoprilu ar hlortalidonu, kā pirmās kārtas terapiju pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Katram pacientam bija vismaz vēl viens no KVS riska faktoriem, proti: pārciests miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentēta cita aterosklerotiska KVS (kopumā 51,5%), 2.tipa diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%) vai smēķēšana (21,9%).

Galvenais kritērijs bija komplekss rādītājs − fatālas KVS un nefatālu miokarda infarktu gadījumu summa. Amlodipīna grupā šādu rezultātu sasniedza 11,3%, bet hlortalidona grupā 11,5% pacientu (RR 0,98; 95% TI [0,90−1,07] p=0,65).

Pēc sekundāriem rādītājiem:

jebkāda cēloņa izraisītā mirstība hlortalidona grupā bija 17,3% un amlodipīna grupā 16,8% (amlodipīns versus hlortalidons RR 0,96; 95% TI [0,89−1,02] p=0,20);

sirds mazspējas biežums (viens no kombinētā kardiovaskulārā rādītāja komponentiem) amlodipīna grupā bija ievērojami augstāks nekā hlortalidona grupā (10,2% vs 7,7%; RR 1,38; 95% TI [1,25−1,52] p<0,001).

Pētījums neuzrādīja jebkura medikamenta pārākumu pret primārā galapunkta mērķu sasniegšanu, rezultātu analīze a posteriori uzrādīja, ka amlodipīns primārā galapunktā samazina fatālas KVS un nefatālu miokarda infarktu gadījumu skaitu un sekundārā galapunktā samazina jebkāda cēloņa izraisītu mirstību līdzīgi kā hlortalidons.

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21−92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133mg/dl (3,4mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73mg/dl (1,9mmol/l), bet lietojot placebo – 129mg/dl (3,3mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta – fatāla vai nefatāla insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71−0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71−14,61), vienlaicīgi šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57−1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Caduet dati

Pēc iekšķīgas lietošanas skaidri novērojami divi koncentrācijas maksimumi plazmā. Pirmais maksimums, ko novēro pēc 1−2 stundām, saistāms ar atorvastatīnu, bet otro maksimumu pēc 6−12 stundām dod amlodipīns. Amlodipīna un atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms Caduet gadījumā (biopieejamība) būtiski neatšķiras no amlodipīna un atorvastatīna biopieejamības, lietojot tos kā atsevišķas tabletes.

Lietojot Caduet kopā ar ēdienu, tā sastāvā ietilpstošā amlodipīna biopieejamība nemainās. Caduet sastāvā esošā atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms uztura klātbūtnē, vērtējot pēc Cmax un AUC, samazinās attiecīgi par 32% un 11%, taču līdzīga koncentrācijas samazināšanās plazmā novērota, kopā ar uzturu lietojot tikai atorvastatīnu, pie tam nemazinoties ZBL‑H pazeminošam efektam (sk. tālāk).

Amlodipīna dati

Uzsūkšanās

Pēc amlodipīna terapeitisku devu lietošanas iekšķīgi maksimālo līmeni plazmā tas sasniedz 6−12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64−80% robežās. Izplatības tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Uztura lietošana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Izkliede

Amlodipīna izpētē in vitro konstatēts, ka hipertensīviem pacientiem ap 97,5% cirkulācijā esošā līdzekļa atrodas ar plazmas proteīniem saistītā formā.

Biotransformācija

Amlodipīns aknās tiek ekstensīvi (ap 90%) metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija

Amlodipīna eliminācija no plazmas notiek divās fāzēs, un tā pilnīgas eliminācijas pusperiods ir ap 30−50 stundām. Stabils līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 7−8 terapijas dienām. 10% nepārveidotā amlodipīna un 60% no amlodipīna metabolītiem izdalās ar urīnu.

Atorvastatīna dati

Uzsūkšanās

Atorvastatīns strauji uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc 1−2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna (pamatsavienojuma) absolūtā biopieejamība ir ap 14% un HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība – ap 30%. Zemā sistēmiskā pieejamība tiek skaidrota ar presistēmisku klīrensu kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolismu aknās. Kaut arī uztura klātbūtnē samazinās zāļu absorbcijas ātrums un apjoms, proti, Cmax par 25% un AUC par 9%, tomēr ZBL-H pazeminošais efekts pēc lietošanas tukšā dūšā vai kopā ar uzturu ir vienāds. Ja atorvastatīnu lieto vakarā, tad tā koncentrācija plazmā ir zemāka (Cmax un AUC par aptuveni 30%) nekā pēc lietošanas no rīta. Taču ZBL-H plazmā samazinās vienādi, t.i., neatkarīgi no lietošanas laika.

Izkliede

Vidējais atorvastatīna izplatības tilpums ir ap 381 litru. Ar plazmas proteīniem saistās ≥ 95% atorvastatīna.

Biotransformācija

Atorvastatīns tiek intensīvi metabolizēts līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem bēta oksidācijas produktiem. In vitro HMG CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Ap 70% no cirkulējošās, HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns un tā metabolīti pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām, bet HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir ap 20−30 stundām, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti. Urīnā atrodami mazāk nekā 2% no iekšķīgi lietotas atorvastatīna devas.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti.

Amlodipīna un atorvastatīna dati īpašās pacientu populācijās

Gados vecāki cilvēki

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Atorvastatīna koncentrācija plazmā veseliem gados vecākiem cilvēkiem (≥65 gadu vecumā) ir augstāka (Cmax par aptuveni 40% un AUC − par 30%) nekā gados jauniem pieaugušiem. Pēc klīniskajiem datiem, jebkura no atorvastatīna devām gados vecākiem cilvēkiem pazemina ZBL daudzumu vairāk nekā tā pati deva gados jaunākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums

Atorvastatīna koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20% augstāks Cmax un par 10% mazāks AUC). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski būtiskas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru darbības traucējumi

Nieru mazspēja būtiski neietekmē amlodipīna farmakokinētiku. Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā. Tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju var ordinēt amlodipīna parasto sākuma devu.

Pēc atorvastatīna klīniskās izpētes datiem, nieru slimība nemaina atorvastatīna ietekmi uz ZBL-H līmeni, tādēļ pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas saistās ar AUC paaugstināšanos par aptuveni 40−60%. Mērenas vai smagas pakāpes aknu mazspēja nemaina pacientu reakciju uz atorvastatīnu, taču tā ievērojami palielina zāļu iedarbību. Pacientiem ar hronisku alkoholisma izraisītu aknu slimību (B klase pēc Child-Pugh) atorvastatīna koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax  − aptuveni 16 reizes un AUC − aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms

Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4 apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ar fiksēto amlodipīna un atorvastatīna kombināciju nav veikti neklīniski pētījumi. Amlodipīna standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Amlodipīna pētījumos par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti žurkām novēroja ilgstošāku atnešanos un augstāku perinatālo mirstību.

Atorvastatīns žurkām nebija genotoksisks (in vitro un in vivo) vai kancerogēns. 2 gadus ilgā pētījumā ar pelēm novērots, ka maksimālā lietotā deva, kas, rēķinot pēc AUC(0−24), dzīvniekiem radīja 6−16 reizes lielāku sistēmisko ekspozīciju nekā maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, izraisa hepatocelulārās adenomas biežuma pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embriju vai augļu attīstību. Žurku mātītēm lietojot atorvastatīnu devā virs 20 mg/kg/dienā (klīniski sistēmiska ekspozīcija) žurku mazuļu attīstība bija aizkavēta un pēcdzemdību dzīvotspēja samazināta. Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija žurku mātīšu pienā bija aptuveni vienāda kā plazmā. Atorvastatīns, ievadīts līdz 175 mg/kg/dienā tēviņiem un līdz 225 mg/kg/dienā mātītēm, auglīgumu neietekmēja un nebija teratogēns.

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* lielāka par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem- 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermas blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg, aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Caduet sastāvā ietilpst šādas palīgvielas:

Tabletes kodolā:

Kalcija karbonāts

Nātrija kroskarmeloze

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Polisorbāts 80

Hiproloze

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalkā: krāsviela Opadry II White 85F28751 (sastāvs: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000 un talks)

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 200 apvalkotās tabletes blisteros (poliamīds/alumīnijs/PVH).

30 vai 90 apvalkotās tabletes pudelītēs (ABPE), kas satur mitruma uztvērēju, un ar bērnam neatveramu vāciņu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Norādījumi par iznīcināšanu

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

06-0020

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 2. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 26. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2019

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1

DE/H/xxxx/WS/604 - PfLEET2: 2019-0049064

CADUET variācijas