Presteram 10 mg/10 mg tabletes
Uzglabāt konteineru cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt oriģināliepakojumā. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Perindoprili argininum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
08-0114-06
08-0114
Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; ANPHARM Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A., Poland
26-JUN-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg/10 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Les Laboratoires Servier, France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Presteram 5 mg / 5 mg tabletes
Presteram 10 mg / 5 mg tabletes
Presteram 5 mg / 10 mg tabletes
Presteram 10 mg / 10 mg tabletes
perindoprili argininum / amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Presteram un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Presteram lietošanas
3. Kā lietot Presteram
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Presteram
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Presteram un kādam nolūkam to lieto
Presteram tiek lietots paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai un/vai stabilas koronārās sirds slimības (stāvoklis, kad mazināta vai bloķēta sirds asinsapgāde) ārstēšanai.
Pacienti, kas jau lieto perindoprilu un amlodipīnu atsevišķi tablešu formā, turpmāk lietos vienu Presteram tableti, kas satur abas aktīvās vielas.
Presteram ir divu aktīvo vielu, perindoprila un amlodipīna, kombinācija.
Perindoprils ir AKE (angiotensīna konvertējošā enzīma) inhibitors. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kas pieder pie dihidropiridīnu klases). Kopā šie savienojumi paplašina un atslābina asinsvadus, tādēļ asinis pa tiem plūst daudz vieglāk un sirdij ir daudz vieglāk nodrošināt labu asinsriti.
2. Kas Jums jāzina pirms Presteram lietošanas
Nelietojiet Presteram šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, amlodipīnu vai kādu citu kalcija antagonistu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (labāk arī izvairīties no Presteram lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu par grūtniecību),
ja Jums iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā radušies šādi simptomi: sēkšana, sejas vai mēles pietūkšana, intensīva nieze vai smagi izsitumi, vai arī šādi simptomi kādos citos apstākļos radušies kādam Jūsu ģimenes loceklim (stāvoklis ko sauc par angioedēmu),
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,
ja Jums ir sašaurināts sirds aortālais vārstulis (aortāla stenoze) vai kardiogēnisks šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj ķermenim piegādāt asinis pietiekošā apjomā),
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (smaga hipotensija),
ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes,
ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Presteram Jums var nebūt piemērots;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta nieru asinsapgāde (nieru artēriju stenoze);
ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Presteram”).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ja Jums ir kāda no šādām slimībām, pirms Presteram lietošanas pastāstiet par to savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai:
hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (sašaurināta artērija, kas apgādā nieres ar asinīm),
sirds mazspēja,
izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze),
jebkādas citas sirds slimības,
aknu funkciju traucējumi,
nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze,
ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms),
vaskulārā kolagenoze (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija,
cukura diabēts,
ja Jūs ievērojat diētu ar samazinātu sāls patēriņu vai lietojat sāls aizstājējus, kas satur kāliju (ļoti būtisks ir labi līdzsvarots kālija līmenis asinīs),
ja esat gados vecāks pacients, un ir jāpalielina deva,
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Presteram šādos gadījumos”.
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:
- racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai),
- sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai izvairītos no transplantētu orgānu atgrūšanas),
- sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai,
ja Jums ir melna ādas krāsa, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kuriem nav melna ādas krāsa.
Angioedēma
Angioedēma (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu) ir novērota pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī Presteram. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Presteram un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Presteram nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja lietojat to šajā periodā (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).
Presteram lietošanas laikā Jums jāinformē ārsts vai ārstniecības personas, ja Jums:
paredzēts veikt vispārēju anestēziju un/vai ķirurģisku operāciju,
nesen ir bijusi caureja vai vemšana (slikta dūša),
paredzēts veikt ZBLaferēzi (holesterīna saistīšanu no asinīm ar iekārtas palīdzību),
paredzēts veikt desensitivizēšanu, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem.
Bērni un pusaudži
Presteram lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Presteram
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Jums ir jāizvairās no Presteram lietošanas vienlaicīgi ar:
litiju (lieto mānijas vai depresijas ārstēšanai),
estramustīnu (lieto vēža ārstēšanai),
kālijsaudzējošām zālēm (triamterēnu, amilorīdu), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizstājējiem, citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīns un ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu).
kālijsaudzējošām zālēm, kuras izmanto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā.
Terapiju ar Presteram var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Noteikti pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no šādām zālēm, jo Jums var būt nepieciešama īpaša aprūpe:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, tai skaitā angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Presteram šādos gadījumos” un „Īpaša piesardzība, lietojot Presteram”) vai diurētiskus līdzekļus (zāles, kas palielina nierēs izveidotā urīna daudzumu),
zāles, kuras bieži lieto caurejas gadījumā (racekadotrils) vai, lai izvairītos no transplantētu orgānu atgrūšanas (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktus „Nelietojiet Presteram šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, ibuprofēnu) sāpju mazināšanai vai aspirīnu lielā devā,
zāles cukura diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīnu),
zāles psihisku slimību, piemēram, depresijas, trauksmainības, šizofrēnijas u.c., ārstēšanai (piemēram, tricikliskos antidepresantus, antipsihotiskus līdzekļus, imipramīnam līdzīgus antidepresantus, neiroleptiskus līdzekļus),
imūnsupresantus (zāles, kas vājina organisma aizsargmehānismus), ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas (piemēram, ciklosporīnu, takrolimu),
trimetoprims un kotrimoksazols (infekciju ārstēšanai),
allopurinolu (podagras ārstēšanai),
prokaīnamīdu (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai),
vazodilatatorus, tai skaitā nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus),
efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu (zāles pazemināta asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai),
baklofēnu vai dantrolēnu (infūzijā), ko lieto muskuļu stīvuma mazināšanai, piemēram, multiplās sklerozes gadījumā; dantrolēnu lieto arī, lai mazinātu ļaundabīgo hipertermiju anestēzijas laikā (simptomi ir ļoti stiprs drudzis un muskuļu stīvums),
dažas antibiotikas, piemēram, rifampicīnu, eritromicīnu vai klaritromicīnu (baktēriju izraisītai infekcijai),
divšķautņu asinszāle (hypericum perforatum, augu izcelsmes zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai),
simvastatīnu (holesterīna līmeni samazinošas zāles),
pretepilepsijas līdzekļus, piemēram, karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu, fosfenitoīnu, primidonu,
itrakonazolu, ketokonazolu (zāles sēnīšinfekciju ārstēšanai),
alfa blokatorus, ko lieto palielinātas prostatas ārstēšanai, piemēram, prazosīnu, alfuzosīnu, doksazosīnu, tamsulosīnu, terazosīnu,
amifostīnu (lieto vēža ārstēšanā izmantotu citu zāļu vai staru terapijas blakusparādību mazināšanai),
kortikosteroīdus (lieto dažādu slimību, tai skaitā smagas astmas un reimatoīdā artrīta ārstēšanai),
zelta sāļus, īpaši tad, ja tie tiek ievadīti intravenozi (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai),
ritonavīru, indinavīru vai nelfinavīru (tā sauktos proteāzes inhibitorus, kas tiek lietoti HIV ārstēšanai).
Presteram kopā ar uzturu un dzērienu
Presteram jālieto pirms maltītes.
Pacientiem, kas lieto Presteram, nav atļauts ēst greipfrūtus un dzert to sulu. Tas nepieciešams tādēļ, ka greipfrūti un to sula asinīs var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna koncentrāciju, kas savukārt var neparedzami pastiprināt Presteram asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt Presteram lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums citas zāles Presteram vietā. Presteram nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai ja sākat to darīt. Presteram nav ieteicams mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var Jums izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Presteram var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja šīs tabletes Jums izraisa vemšanu, reiboni, vājumu, noguruma sajūtu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un nestrādājiet ar iekārtām, turklāt Jums nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu.
Presteram satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Presteram
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, ieteicams vienā laikā katru dienu – no rīta pirms maltītes. Jūsu ārsts izlems, kāda deva Jums ir piemērota. Parasti tā būs viena tablete dienā.
Presteram parasti tiek parakstīts pacientiem, kas jau lieto perindoprilu un amlodipīnu, bet atsevišķu tablešu formā.
Bērni un pusaudži
Presteram nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem.
Ja esat lietojis Presteram vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai pastāstiet savam ārstam. Visiespējamākās izpausmes pārdozēšanas gadījumā ir zems asinsspiediens, kas var izpausties ar reiboni vai ģībšanu. Ja tā notiek, gulēšana ar paceltām kājām var palīdzēt.
Ja esat aizmirsis lietot Presteram
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra ārstēšanās darbojas labāk. Taču, ja esat aizmirsis Presteram devu, ieņemiet nākamo devu parastā laikā. Nelietojiet dubultdevu, lai aizstātu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Presteram
Tā kā terapija ar Presteram parasti ilgst visu mūžu, Jums jāpārrunā ar savu ārstu, ja vēlaties pārtraukt šo zāļu lietošanu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas kāda no šādām izpausmēm, nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un pastāstiet par to savam ārstam:
pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,
plakstiņu, sejas vai lūpu tūska,
mēles un rīkles tūska, kas rada izteiktus elpošanas traucējumus,
smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūslīšu veidošanās uz ādas, kā arī ādas zvīņošanās un tūska, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,
smags reibonis vai ģībšana,
sirdslēkme, neparasti ātra vai patoloģiska sirdsdarbība, vai sāpes krūtīs,
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras vēdergraizes un muguras sāpes kopā ar ļoti sliktu pašsajūtu.
Saņemti ziņojumi par sekojošām bieži novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.
Ļoti bieža blakusparādība (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): tūska (šķidruma aizture).
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā), vertigo, roku vai kāju nejutīguma vai tirpšanas sajūta, redzes traucējumi (tostarp redzes dubultošanās), džinkstēšana ausīs (trokšņi ausīs), sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), piesarkšana, reibonis zema asinsspiediena dēļ, klepus, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, vēdera izejas izmaiņas, caureja, aizcietējums, alerģiskas reakcijas (piemēram, izsitumi vai nieze), muskuļu krampji, nogurums, vājums, potīšu tūska (perifēra tūska).
Citas ziņotās blakusparādības ir iekļautas turpmākajā sarakstā. Pastāstiet savam ārstam, ja kāda no tām kļūst nopietna, vai ja Jūs novērojat blakusparādības, kas šajā sarakstā nav minētas.
Retākas blakusparādības (var rasties 1 no 100 cilvēkiem): garastāvokļa pārmaiņas, trauksme, depresija, bezmiegs, miega traucējumi, trīce, ģībonis, sāpju sajūtas zudums, neregulāra sirdsdarbība, rinīts (aizlikts deguns vai iesnas), matu izkrišana, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas, muguras sāpes, artralģija (locītavu sāpes), mialģija (muskuļu sāpes), sāpes krūtīs, urinācijas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt nakts laikā, urinācijas biežuma palielināšanās, sāpes, slikta pašsajūta, bronhospazma (grūtības elpot, sēkšana un elpas trūkums), sausums mutē, angioedēma (sēkšana, sejas vai mēles tūska), pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas, nieru darbības traucējumi, impotence, pastiprināta svīšana, palielināts eozinofīlo leikocītu skaits (balto asinsšūnu veids), diskomforts vai krūšu palielināšanās vīriešiem, ķermeņa masas pieaugums vai krišanās, tahikardija, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), fotosensibilizācijas reakcijas (ādas paaugstināta jūtība pret sauli), drudzis, kritieni, izmaiņas laboratoriskajos parametros: paaugstināts kālija līmenis asinīs ir atgriezenisks, pārtraucot zāļu lietošanu, pazemināts nātrija līmenis, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) cukura diabēta pacientiem, paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem): apjukums, psoriāzes paasinājums, izmaiņas laboratoriskajos parametros: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsts bilirubīna līmenis asinīs.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem): kardiovaskulāras slimības (stenokardija, sirdslēkme un insults), eozinofiliska pneimonija (reta plaušu karsoņa forma), plakstiņu, sejas vai lūpu tūska, mēles un rīkles tūska, kas rada izteiktus elpošanas traucējumus, smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti izsitumi, nātrene un ādas apsārtums pa visu ķermeni, stipra ādas nieze, pūslīšu veidošanās, zvīņošanās un tūska, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms), multiformiskā eritēma (izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām), jutība pret gaismu, izmaiņas asins sastāvā, tādas kā samazināts balto un sarkano asins šūnu skaits, samazināta hemoglobīna koncentrācija, samazināts trombocītu skaits, asins patoloģijas, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras vēdergraizes un muguras sāpes kopā ar ļoti sliktu pašsajūtu, akūta nieru mazspēja, aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena ādas krāsa (dzelte), paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kas var ietekmēt dažu analīžu rezultātus, vēdera uzpūšanās (gastrīts), nervu darbības traucējumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšana vai nejutīguma sajūta, paaugstināts muskuļu tonuss, smaganu tūska, paaugstināta cukura koncentrācija asinīs (hiperglikēmija).
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nestabila gaita, roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).
Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un krampju lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija, var rasties ar AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Presteram
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un konteinera. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt konteineru cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt oriģināliepakojumā. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Presteram satur
Aktīvās vielas ir perindoprila arginīns un amlodipīns.
Presteram 5 mg / 5 mg: viena tablete satur 5 mg perindoprila arginīna un 5 mg amlodipīna.
Presteram 10 mg / 5 mg: viena tablete satur 10 mg perindoprila arginīna un 5 mg amlodipīna.
Presteram 5 mg / 10 mg: viena tablete satur 5 mg perindoprila arginīna un 10 mg amlodipīna.
Presteram 10 mg / 10 mg: viena tablete satur 10 mg perindoprila arginīna un 10 mg amlodipīna.
Citas sastāvdaļas tabletē ir: laktozes monohidrāts, magnija stearāts (E470B), mikrokristāliskā celuloze (E460), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551).
Presteram ārējais izskats un iepakojums
Presteram 5 mg / 5 mg tabletes ir baltas nūjveida tabletes, garums 8,5 mm un platums 4,5 mm, kurām vienā pusē iegravēts 5/5, bet otrā pusē - .
Presteram 10 mg / 5 mg tabletes ir baltas trīsstūra formas tabletes, 9,5 mm x 8,8 mm x 8,8mm, kurām vienā pusē iegravēts 10/5, bet otrā pusē - .
Presteram 5 mg / 10 mg tabletes ir baltas, četrstūrainas tabletes, garums 8 mm un platums 8 mm, kurām vienā pusē iegravēts 5/10, bet otrā pusē - .
Presteram 10 mg / 10 mg tabletes ir baltas, apaļas tabletes ar 8,5 mm diametru, kurām vienā pusē iegravēts 10/10, bet otrā pusē - .
Tabletes pieejamas kastēs pa 5, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90, 100, 120 vai 500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex - Francija
Ražotājs
Les Laboratoires Servier Industrie
905 route de Saran
45520 Gidy - Francija
un
Servier (Ireland) Industries Ltd
Gorey Road
Arklow - Co. Wicklow – Īrija
un
Anpharm Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A.
Ul. Annopol 6B
03-236 Warsaw – Polija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Beļģijā
COVERAM
Bulgārijā
PRESTARIUM-CO
Kiprā
COVERAM
Čehijas Republikā
PRESTANCE
Dānijā
COVERSICAL
Igaunijā
COVERAM
Somijā
COVERAM
Francijā
COVERAM
Grieķijā
COVERAM
Īrijā
ACERYCAL
Itālijā
COVERLAM
Latvijā
PRESTERAM
Lietuvā
PRESTERAM
Luksemburgā
COVERAM
Maltā
COVERAM
Nīderlandē
COVERAM arg
Polijā
Co-Prestarium
Portugālē
COVERAM
Rumānijā
PRESTANCE
Slovākijā
PRESTANCE
Slovēnijā
PRESTANCE
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 03-2019_var_WS-349
PAGE 1 – EQ
Version: 02-2018_var_WS-078_1.0
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Presteram 5 mg/5 mg tabletes
[Presteram 5 mg/10 mg tabletes]
[Presteram 10 mg/5 mg tabletes]
[Presteram 10 mg/10 mg tabletes]
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum).
[Viena tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum)]
[Viena tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum)]
[Viena tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum)]
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta, nūjveida tablete, garums 8,5 mm un platums 4,5 mm, kurai vienā pusē ir gravējums 5/5, bet otrā pusē – gravējums .
[Balta, četrstūraina tablete, garums 8 mm un platums 8 mm, kurai vienā pusē ir gravējums 5/10, bet otrā pusē – gravējums .]
[Balta, trīsstūraina tablete, 9,5 mm x 8,8 mm x 8,8mm, kurai vienā pusē ir gravējums 10/5, bet otrā pusē – gravējums .]
[Balta, apaļa tablete ar 8,5 mm diametru, kurai vienā pusē ir gravējums 10/10, bet otrā pusē – gravējums .]
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Presteram indicēts kā aizvietojoša terapija esenciālas hipertensijas un/vai stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar kombinētu perindoprila un amlodipīna lietošanu atbilstošā devā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Iekšķīgai lietošanai.
Pa vienai tabletei dienā vienā devā, ieteicams no rīta un pirms maltītes.
Fiksētas devas kombinācija nav piemērota sākumterapijai.
Ja nepieciešama devas mainīšana, Presteram devu var mainīt vai arī apsvērt individuālu devas titrēšanu ar brīvu kombināciju.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi un gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru mazspēju perindoprilāta izvadīšana no organisma mazinās. Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzībā jāietver bieža kreatinīna un kālija līmeņa noteikšana.
Presteram var lietot pacienti ar Clcr ≥ 60 ml/min, taču tā lietošana nav piemērota pacientiem ar Clcr < 60 ml/min. Šādiem pacientiem ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi.
Lietojot amlodipīnu parastās devās, tas tiek vienlīdz labi panests gan gados vecākiem pacientiem, gan jaunākiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību. Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīns nepakļaujas dialīzei.
Aknu funkciju traucējumi: skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu
Ieteikumi par devām pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav izstrādāti, tādēļ deva jāizraugās piesardzīgi, un ārstēšana jāsāk ar kādu no mazākajām devām (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Lai noskaidrotu optimālu sākumdevu un balstdevu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, pacientiem jāveic individuāla titrēšana, izmantojot amlodipīnu un perindoprilu atsevišķu preparātu veidā. Nav veikti pētījumi par amlodipīna farmakokinētiku smagu aknu darbības traucējumu gadījumā. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem amlodipīna lietošana jāsāk ar vismazāko devu, kas lēni jāpalielina.
Pediatriskā populācija
Presteram nedrīkst lietot bērni un pusaudži, jo perindoprila un amlodipīna efektivitāte un panesamība bērniem un pusaudžiem kombinācijā nav zināma.
4.3. Kontrindikācijas
Ar perindoprilu saistītas:
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu citu AKE inhibitoru,
Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma anamnēzē,
Pārmantojama vai idiopātiska angioedēma,
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu),
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1.73 m2) Presteram lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu),
Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu),
Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu),
Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ar amlodipīnu saistītas:
Smaga hipotensija,
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai dihidropiridīna atvasinājumiem,
Šoks, tai skaitā kardiogēns šoks,
Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, ļoti izteikta aortas stenoze),
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
Ar Presteram saistītas:
Visas augstāk norādītās ar aktīvajām vielām saistītās kontrindikācijas attiecas arī uz fiksēto kombināciju Presteram.
Paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Visi ar aktīvām vielām saistītie brīdinājumi, kas raksturoti zemāk, attiecas arī uz fiksēto kombināciju Presteram.
Ar perindoprilu saistīti
Īpaši brīdinājumi
Paaugstināta jutība/angioedēma
Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šī parādība var rasties jebkurā terapijas brīdī. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc Presteram lietošana un jāsāk piemērota monitorēšana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, komplikācija izzudusi bez īpašas terapijas, lai arī simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja komplikācija izpaužas ar mēles, balss spraugas vai balsenes tūsku un var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk neatliekamās palīdzības pasākumi. Tie var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurejamības uzturēšanu. Pacientam jābūt ciešā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi izzūd pilnīgi un stāvoklis stabilizējas.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies zarnu angioedēma. Šādiem pacientiem tā izpaudusies ar vēdersāpēm (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioedēmas un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēmas diagnoze noteikta, izmantojot dažādas procedūras, tai skaitā vēdera dobuma datortomogrāfisku skenēšanu vai izmeklēšanu ar ultraskaņu, vai ķirurģiskas operācijas laikā, bet simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāuzskata par vienu diferenciāldiagnozi pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un meklē medicīnisku palīdzību vēdersāpju dēļ (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot kāmēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā). Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.
Lietošana vienlaicīgi ar mTOR inhibitoriem (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), var būt palielināts angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām iespējams izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru terapiju pirms katras aferēzes.
Anafilaktoīdas reakcijas desensitivizācijas laikā
Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitoru desensitivizācijas terapijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi), radušās anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem anafilaktoīdās reakcijas nav radušās, ja AKE inhibitoru lietošana uz laiku pārtraukta, bet radušās atkārtoti pēc nejaušas lietošanas vienlaicīgi.
Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija
Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas veicinošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils sevišķi piesardzīgi jālieto pacientiem ar vaskulārām kolagēna slimībām, terapiju ar imūnsupresīviem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu vai šo komplikāciju rašanos veicinošo faktoru kombināciju, īpaši gadījumos, ja jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās smagas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotikām. Ja šādi pacienti lieto perindoprilu, ieteicama periodiska leikocītu skaita noteikšana un pacientiem jāieteic ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpes kaklā, drudzis).
Renovaskulāra hipertensija
Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors.
Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Piesardzība lietošanā
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos. Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātiska hipotensija radusies reti, un lielāka tās rašanās iespēja ir pacientiem ar samazinātu šķidruma daudzumu organismā, piemēram, pēc terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar lielu simptomātiskas hipotensijas risku Presteram lietošanas laikā cieši jāuzrauga asinsspiediens, nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.
Līdzīgi piesardzība jāievēro pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāras komplikācijas.
Hipotensijas rašanās gadījumā pacienti jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņiem jāveic intravenoza nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzija. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, kas parasti, asinsspiedienam paaugstinoties pēc šķidruma tilpuma palielināšanas, sarežģījumus nerada.
Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze / hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citu AKE inhibitoru gadījumā perindoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un no kreisā kambara atejošo asinsvadu obstrukciju, piemēram, aortas stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Regulāra kālija un kreatinīna līmeņa uzraudzīšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir normāla medicīnas prakse (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kas lietojuši AKE inhibitorus, paaugstinājies urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, taču šī parādība pēc terapijas pārtraukšanas izzudusi. Šādas parādības rašanās iespēja palielinās pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Dažiem hipertensijas slimniekiem bez acīmredzamas nieru vaskulāras slimības radies parasti neliels un pārejošs urīnvielas līmeņa paaugstinājums asinīs un kreatinīna līmeņa pieaugums serumā, īpaši tad, ja perindoprils lietots vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli. Šīs parādības rašanās iespēja lielāka ir pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana tikusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jāveic atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Rase
AKE inhibitori angioedēmu melnādainiem pacientiem izraisa biežāk nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori perindoprila efektivitāte, pazeminot asinsspiedienu, melnādainiem pacientiem var būt zemāka nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu, iespējams tādēļ, ka melnādainu hipertensijas slimnieku grupā biežāk ir pazemināts renīna līmenis.
Klepus
AKE inhibitoru lietošanas laikā radies klepus. Parasti klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru ierosināts klepus jāapsver kā viena iespējama klepus diferenciāldiagnoze.
Ķirurģiskas procedūras/anestēzija
Pacientiem, kam tiek veikta nopietna ķirurģiska operācija, kā arī anestēzijas laikā ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, Presteram var bloķēt angiotensīna II veidošanos pēc kompensējošas renīna izdalīšanās. Terapija jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja rodas hipotensija un pastāv iespēja, ka to izraisījis šāds mehānisms, ieteicamā korekcija ir šķidruma ievadīšana.
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, tai skaitā perindoprilu, paaugstinājies kālija līmenis serumā. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, vienlaicīgi pastāvoši traucējumi, sevišķi dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze vai kālijsaudzējošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kālija saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana vienlaicīgi, kā arī citu, ar kālija līmeņa paaugstināšanos saistītu zāļu (piemēram, heparīna, ko-trimoksazola, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu) lietošana. Kālija saturošu uztura bagātinātāju, kālijsaudzējošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, sevišķi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu, dažkārt letālu aritmiju. Ja perindoprila lietošana vienlaicīgi ar kādu no augstāk minētajiem līdzekļiem tiek uzskatīta par atbilstošu, šie līdzekļi jālieto piesardzīgi un bieži jānosaka kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Cukura diabēta slimnieki
Cukura diabēta slimnieki, kas lieto perorālos pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu, pirmā AKE inhibitoru terapijas mēneša laikā cieši jāuzrauga glikēmijas kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ar amlodipīnu saistīti
Piesardzība lietošanā
Amlodipīna lietošanas drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumos nav noteikta.
Sirds mazspēja
Pacienti, kam ir sirds mazspēja, jāārstē piesardzīgi.
Ilglaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacietiem deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru mazspēja
Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā nav atkarīga no nieru bojājuma pakāpes. Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā.
Ar Presteram saistīti
Kā aprakstīts iepriekš - visi brīdinājumi attiecībā uz katru monokomponentu attiecas arī uz fiksēto kombinēto preparātu Presteram.
Piesardzība lietošanā
Palīgvielas
Tā kā šīs zāles satur laktozi, šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Mijiedarbības
Presteram lietošana vienlaicīgi ar litiju, kālijsaudzējošiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai dantrolēnu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ar perindoprilu saistītas
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmijas rašanās iespēju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolīms, trimetoprims un fiksētu devu kombinācijas ar sulfametoksazolu (kotrimoksazols). Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem ir hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.
Ekstrakorporāla terapija
Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības spējas membrānām (piem., poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekli.
Sakubitrils/valsartāns
Perindoprila un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna un AKE vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas. (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aliskirēns:
Pārējiem pacientiem, neskaitot pacientus ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem ir hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.
Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotenzīna receptoru blokatoru
Literatūrā ir ziņots, ka pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu ar receptoru bojājumiem, vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem., kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, rūpīgi kontrolējot nieru darbības rādītājus, kālija koncentrāciju un asinsspiedienu.
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Ko-trimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaikus lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds u.c.), kālija sāļi
Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās).
Minēto līdzekļu lietošana kombinācijā ar perindoprilu nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr šo līdzekļu vienlaicīga lietošana indicēta, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt zemāk.
Litijs
Lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, atgriezeniski palielinājusies litija koncentrācija un radušās toksiskās reakcijas (smags neirotoksiskums). Perindoprila lietošana kombinācijā ar litiju nav ieteicama. Ja šādas kombinācijas lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīga uzraudzīt litija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas sākuma ar nelielām un pakāpeniski palielinātām perindoprila devām.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas sākuma (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai arī AKE inhibitors jāsāk lietot nelielās un pakāpeniski palielinātās devās.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju neaizturoša diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru funkcija (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:
Ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju asinīs- pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam - reizi mēnesī.
Racekadotrils
Ir zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Ja to lieto vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas gadījumā) angioedēmas risks var būt palielināts.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPIL), tai skaitā aspirīns pa ≥ 3 g dienā
Kad AKE inhibitori tiek lietoti vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i. acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPIL, antihipertenīvais efekts var samazināties. AKE inhibitoru un NPIL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanos, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, un paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem, kuriem jau pirms terapijas sākšanas ir slikta nieru darbība. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija, kā arī jāapsver nieru darbības uzraudzīšana pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas un periodiski turpmākā terapijas gaitā.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama neliela piesardzība
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.
Zelta preparāti:
Retos gadījumos pacientiem, kas vienlaicīgi saņēmuši ārstēšanu ar injicējamiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un terapiju ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radušās nitritoīdas reakcijas (simptomi ir sejas sārtums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).
Ar amlodipīnu saistītas
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Dantrolēns (infūzijās): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe
CYP3A4 inducētāji: Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var but atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).
CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu prethipertensijas līdzekļu iedarbību, kas pazemina asinsspiedienu.
Takrolims
Ja takrolimu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielinātas takrolima koncentrācijas asinīs risks. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto amlodipīnu un takrolimu, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.
Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori
mTOR inhibitori, tādi kā sirolims, temsirolims un everolims, ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi ar TOR inhibitoriem, amlodipīns var pastiprināt mTOR iedarbību.
Ciklosporīns
Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0% - 40%). Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.
Simvastatīns
10 mg amlodipīna atkārtotu devu un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā, simvastatīna iedarbība bija par 77 % spēcīgāka nekā tad, ja lietoja tikai simvastatīnu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.
Citas kombinācijas
Klīnisko mijiedarbības pētījumu laikā amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, vai varfarīna farmakokinētiku.
Nav ieteicama amlodipīna lietošana vienlaicīgi ar greipfrūtiem vai to sulu, jo dažiem pacientiem var palielināties amlodipīna biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.
Saistībā ar Presteram
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Nepieciešams kontrolēt asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgot antihipertensīvo līdzekļu devu.
Vienlaicīga lietošana, kas jāņem vērā
. Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori) un vazodilatatori:
Šo līdzekļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt perindoprila un amlodipīna hipotensīvo darbību. Lietošana vienlaicīgi ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tādēļ šādā gadījumā jāievēro piesardzība.
. Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: antihipertensīvās darbības mazināšanās (sāls un ūdens aizture kortikosteroīdu ietekmē).
. Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns): pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
. Amfiostīns: var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo darbību.
. Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Šī kombinētā preparāta sastāvā esošo atsevišķo komponentu efekti grūtniecības un krūts barošanas laikā:
Pirmajā grūtniecības trimestrī Presteram lietošana nav ieteicama, Presteram lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Presteram lietošana krūts barošanas laikā nav ieteicama. Lēmumu par krūts barošanas pārtraukšanu vai Presteram terapijas pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot šīs terapijas nozīmību mātei.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots. Ja iestājusies grūtniecība, terapija ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā trimestra laikā cilvēkam izraisa fetotoksicitāti (samazinātas nieru funkcijas, samazināts amnija šķidruma daudzums, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksicitāti jaundzimušajiem (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja AKE inhibitori iedarbojušies grūtniecības otrajā trimestrī, ieteicama nieru funkciju un galvaskausa pārbaude ar ultraskaņu.
Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, cieši jāuzrauga hipotensijas pazīmes (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna lietošanas drošība grūtniecības periodā cilvēkam nav zināma.
Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Grūtniecēm zāles ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.
Barošana ar krūti
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā informācija par perindoprila lietošanu krūts barošanas laikā nav pieejama, perindoprila lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu krūts barošanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Jāizlemj, vai turpināt/ pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai turpināt/ pārtraukt amlodipīna lietošanu, ņemot vērā mātes piena nozīmīgumu bērnam un amlodipīna terapijas nozīmīgumu mātei.
Fertilitāte
Saistībā ar perindoprilu
Nav novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.
Saistībā ar amlodipīnu
Ir ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par Presteram ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem ir reibonis, galvassāpes, nespēks vai slikta dūša, iespējami reakcijas spējas traucējumi. Īpaša piesardzība ieteicama ārstēšanas sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Visbiežākās ziņotās blakusparādības, lietojot perindoprilu un amlodipīnu atsevišķi, ir: tūska, miegainība, reibonis, galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā), disgeizija, parestēzija, redzes pasliktināšanās (tostarp diplopija), džinkstēšana ausīs, vertigo, sirdsklauves, piesarkšana, hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes), dispnoja, klepus, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, dispepsija, vēdera izejas izmaiņas, caureja, aizcietējums, nieze, izsitumi, eksantēma, locītavu tūska (potīšu tūska), muskuļu spazmas, nogurums, astēnija.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā:
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības novērotas klīniskajos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas periodā, lietojot perindoprilu vai amlodipīnu atsevišķi, un tās sakārotas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju atbilstoši šādam sastopamības biežumam: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Amlodipīns
Perindoprils
Infekcijas un infestācijas
Rinīts
Retāk
Ļoti reti
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
Eozinofīlija
-
Retāk*
Leikopēnija/neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Agranoluzocitoze vai pancitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Hemolītiskā anēmija enzīmu specifiska pacientiem ar iedzimtu G-6FDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi
Hipersensivitāte
Ļoti reti
Retāk
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
-
Retāk*
Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu (skatīt 4.4.apakšpunktu)
-
Retāk*
Hiponatriēmija
-
Retāk*
Hiperglikēmija
Ļoti reti
-
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Retāk
-
Garastāvokļa traucējumi (tostarp trauksme)
Retāk
Retāk
Depresija
Retāk
-
Miega traucējumi
-
Retāk
Nervu sistēmas traucējumi
Miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā)
Bieži
Retāk*
Reibonis (īpaši ārstēšanas sākumā)
Bieži
Bieži
Galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā)
Bieži
Bieži
Garšas sajūtas pārmaiņas
Retāk
Bieži
Trīce
Retāk
-
Hipoestēzija
Retāk
-
Parestēzija
Retāk
Bieži
Sinkope
Retāk
Retāk*
Apjukuma stāvoklis
Reti
Ļoti reti
Hipertonija
Ļoti reti
-
Perifēra neiropātija
Ļoti reti
-
Insults, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidālais sindroms)
Nav zināms
-
Acu slimības
Redzes traucējumi
Bieži
Bieži
Diplopija
Bieži
-
Ausu un labirinta bojājumi
Džinkstēšana ausīs
Retāk
Bieži
Vertigo
-
Bieži
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
Bieži
Retāk*
Tahikardija
-
Retāk*
Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Miokarda infarkts, iespējams pēc pārmērīgas hipotensijas pacientiem ar paaugstinātu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru mirgošana)
Retāk
Ļoti reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Piesarkšana
Bieži
-
Hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes)
Retāk
Bieži
Vaskulīts
Ļoti reti
Retāk*
Reino sindroms
-
Nav zināmi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Aizdusa
Bieži
Bieži
Klepus
Retāk
Bieži
Bronhospazma
-
Retāk
Eozinofiliska pneimonija
-
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Smaganu hiperplāzija
Ļoti reti
-
Sāpes vēderā
Bieži
Bieži
Slikta dūša
Bieži
Bieži
Vemšana
Retāk
Bieži
Dispepsija
Bieži
Bieži
Vēdera izejas izmaiņas
Bieži
-
Sausa mute
Retāk
Retāk
Caureja
Bieži
Bieži
Aizcietējums
Bieži
Bieži
Pankreatīts
Ļoti reti
Ļoti reti
Gastrīts
Ļoti reti
-
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts, dzelte
Ļoti reti
-
Hepatīts— citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
-
Ļoti reti
Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija (vairumā gadījumu kopā ar holestāzi)
Ļoti reti
-
Ādas un zemādas audu bojājumi
Kvinkes tūska
Ļoti reti
-
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss aparāta un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Retāk
Multiformā eritēma
Ļoti reti
Ļoti reti
Alopēcija
Retāk
-
Purpura
Retāk
-
Ādas krāsas maiņa
Retāk
-
Hiperhidroze
Retāk
Retāk
Nieze
Retāk
Bieži
Izsitumi, eksantēma
Retāk
Bieži
Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Retāk
Fotosensibilizācijas reakcijas
Ļoti reti
Retāk*
Pemfigoīds
-
Retāk*
Psoriāzes paasinājums
-
Reti
Stīvensa-Džonsona sindroms
Ļoti reti
-
Eksfoliatīvs dermatīts
Ļoti reti
-
Toksiska epidermāla nekrolīze
Nav zināms
-
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Locītavu tūska (potīšu tūska)
Bieži
Artralģija
Retāk
Retāk*
Mialģija
Retāk
Retāk*
Muskuļu spazmas
Bieži
Bieži
Muguras sāpes
Retāk
-
Nieru un urīnceļu traucējumi
Urinēšanas traucējumi, niktūrija, palielināts urinēšanas biežums
Retāk
-
Nieru mazspēja
-
Retāk
Akūta nieru mazspēja
-
Ļoti reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
Retāk
Retāk
Ginekomastija
Retāk
-
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Tūska
Ļoti bieži
-
Perifēra tūska
-
Retāk*
Nespēks
Bieži
-
Sāpes krūtīs
Retāk
Retāk*
Astēnija
Bieži
Bieži
Sāpes
Retāk
-
Vājums
Retāk
Retāk*
Pireksija
-
Retāk*
Izmeklējumi
Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās
Retāk
-
Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs
-
Retāk*
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
-
Retāk*
Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs
-
Reti
Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija
-
Reti
Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība
-
Ļoti reti
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Kritieni
-
Retāk*
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām:
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav informācijas par Presteram pārdozēšanu cilvēkiem.
Pieredze ar apzinātu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.
Simptomi: pašreiz zināmie dati liecina, ka ievērojama pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Tika ziņots par izteiktu un iespējams ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.
Ārstēšana: ja amlodipīna pārdozēšanas rezultātā iestājas klīniski izteikta hipotensija, aktīvi jāuztur kardiovaskulārās sistēmas funkcijas, proti, bieži jāpārbauda sirdsdarbība un elpošana, uz augšu jāpaceļ kājas un jāseko cirkulējošā šķidruma apjomam un izdalītā urīna daudzumam.
Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var izmantot vazokonstriktoru, apsverot, vai nav kontrindikāciju tā lietošanai. Kalcija glikonāts intravenozi var būt noderīgs, pārtraucot kalcija kanālu blokādi.
Dažos gadījumos var palīdzēt kuņģa skalošana. Pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka aktīvās ogles lietošana līdz divām stundām pēc 10 mg lielas amlodipīna devas ieņemšanas palēnina amlodipīna absorbciju.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, dialīze nedos efektu.
Ir ierobežoti dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem. AKE inhibitoru pārdozēšana var izraisīt šādus simptomus: hipotensiju, vaskulāru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir normāla fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Ja iespējams, jāapsver arī terapija ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Perindoprilu var izvadīt no sistēmiskās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ieteicama ārstēšana ar kardiostimulatoru. Nepārtraukti jāuzrauga vitālās pazīmes, elektrolītu līmenis un kreatinīna koncentrācija serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04.
Perindoprils
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārveido par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošais enzīms – AKE). Pārveidojošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas ļauj angiotensīnu I pārveidot par vazokonstriktoru angiotensīnu II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibēšana izraisa angiotensīna II daudzuma mazināšanos plazmā, tādēļ pastiprinās renīna aktivitāte plazmā (tiek nomākta renīna izdalīšanās negatīvā atgriezeniskā saite) un mazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, šī enzīma inhibēšana izraisa arī pastiprinātu cirkulējošā un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāti (un tā arī prostaglandīnu sistēmas aktivizēšanu). Iespējams, ka šis mehānisms veicina asinsspiedienu pazeminošo AKE inhibitoru darbību un daļēji ir saistīts ar dažu blakusparādību (piemēram, klepus) rašanos.
Perindoprils darbojas aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Citi tā metabolīti in vitro nenomāca AKE aktivitāti.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs visu hipertensijas pakāpju: vieglas, mērenas, smagas gadījumā, turklāt sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens mazinās, gan pacientam esot guļus uz muguras, gan stāvus.
Perindoprils mazina perifērisko asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Tādēļ pastiprinās perifēriskā asinsrite, bet sirdsdarbības ātrums nemainās.
Parasti pastiprinās renālā asinsrite, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) nemainās.
Antihipertensīvā darbība sasniedz maksimumu 4 līdz 6 stundu laikā pēc vienas devas un saglabājas vismaz 24 stundas: darbība pirms nākamās devas ir aptuveni 87‑100 % no maksimālās darbības.
Asinsspiediens pazeminās ātri. Reaģējošiem pacientiem asinsspiediens normalizējas mēneša laikā, un normāls asinsspiediens saglabājas bez tahifilakses rašanās.
Terapijas pārtraukšana neizraisa "rikošeta" efektu.
Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Pierādīts, ka perindoprilam ir vazodilatējošas īpašības. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un mazina mazo artēriju sienas biezuma: lūmena attiecību.
Stabila koronārā sirds slimība
EUROPA pētījums bija daudzcentru starptautisks, nejaušināts, dubultakls, ar placebo kontrolēts klīniskais pētījums, kas ilga 4 gadus.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacientu pēc 18 gadu vecuma nejaušināti saņēma pa 8 mg perindoprila trešējā-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) (n = 6110) vai placebo (n = 6108).
Klīniskā pētījuma pacientu grupā bija pierādījumi par koronāro artēriju slimību, bet nebija klīnisko sirds mazspējas pazīmju. Kopumā 90% pacientu bija miokarda infarkts un/vai koronāro asinsvadu revaskularizācija anamnēzē. Vairums pacientu pētāmo līdzekli lietoja papildus parastajai terapijai ar trombocītu inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un bēta blokatoriem.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, neletāla miokarda infarkta un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kopējais gadījumu skaits. Terapija ar 8 mg perindoprila trešējā-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) vienu reizi dienā radīja nozīmīgu primārā galamērķa absolūto mazināšanos par 1,9% (relatīvais riska mazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p < 0,001).
Pacientiem, kuriem anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai revaskularizācija, salīdzinot ar placebo grupu, primārā galamērķa absolūtais mazinājums bija 2,2%, kas atbilst RRM par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p < 0,001).
Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Amlodipīns
Darbības mehānisms
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un nomāc kalcija jona plūsmu cauri membrānai sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā.
Amlodipīna antihipertensīvo darbību nodrošina tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnīgi noskaidrots, taču tas mazina kopējo išēmisko slogu šādi:
- Amlodipīns paplašina perifēriskās arteriolas un tā mazina kopējo perifērisko pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirds darbojas. Tā kā sirdsdarbības ātrums nemainās, šī sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu un skābekļa patēriņu miokardā.
- Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno sirds vainagartēriju un arteriolu dilatāciju gan normālās, gan išēmiskās miokarda zonās. Šī dilatācija pastiprina skābekļa piegādi miokardam pacientiem ar koronārās artērijas spazmu (Princmetala jeb varianto stenokardiju).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pacientiem ar hipertensiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā ļauj panākt klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos, pacientam esot gan guļus uz muguras, gan stāvus, visas 24 stundas. Tā kā amlodipīnam ir lēns darbības sākums, tas nevar radīt akūtu hipotensiju.
Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm, bet mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan glicerīna trinitrāta tablešu patēriņu.
Amlodipīna lietošana nav saistīta ne ar nevēlamu metabolisku ietekmi, ne ar plazmas lipīdu pārmaiņām un ir piemērota pacientiem ar astmu, cukura diabētu un podagru.
Koronārā sirds slimība jeb KSS
Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT), papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta-blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10mg, 673pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Dati par efektivitāti ir iekļauti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.
1. tabula. Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā
Kardiovaskulāro notikumu koeficients, Nr. (%)
Amlodipīns vs. Placebo
Iznākums
Amlodipīns
Placebo
Enalaprils
Riska attiecība (95% TI)
P vērtība
Primārais mērķa kritērijs
Nelabvēlīgi kardiovaskulārie gadījumi
110 (16,6)
151 (23,1)
136 (20,2)
0,69 (0,54-0,88)
0,003
Individuāli notikumi
Koronāra revaskularizācija
78 (11,8)
103 (15,7)
95 (14,1)
0,73 (0,54-0,98)
0,03
Hospitalizācija stenokardijas gadījumā
51 (7,7)
84 (12,8)
86 (12,8)
0,58 (0,41-0,82)
0,002
Nefatāls MI
14 (2,1)
19 (2,9)
11 (1,6)
0,73 (0,37-1,46)
0,37
Insults vai TIA
6 (0,9)
12 (1,8)
8 (1,2)
0,50 (0,19-1,32)
0,15
Kardiovaskulāra nāve
5 (0,8)
2 (0,3)
5 (0,7)
2,46 (0,48-12,7)
0,27
Hospitalizācija CHF gadījumā
3 (0,5)
5 (0,8)
4 (0,6)
0,59 (0,14-2,47)
0,46
Reanimēta sirds apstāšanās
0
4 (0,6)
1 (0,1)
NP
0,04
Jauna perifēro asinsvadu slimība
5 (0,8)
2 (0,3)
8 (1,2)
2,6 (0,50-13,4)
0,24
Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.
Sirds mazspēja
Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie pētījumi par slodzes toleranci pacientiem ar II-IV klases sirds mazspēju (pēc NYHA) liecina, ka, vērtējot pēc slodzes panesības, sirds kreisā kambara izsviedes tilpuma un klīniskās simptomātikas, amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos.
Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, amlodipīns nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.
Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar III un IV klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez išēmiskās sirds slimības klīniskajām izpausmēm un objektīvās atrades, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja ne kopējo, ne kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.
Pētījums par profilaktisku terapiju sirdslēkmju novēršanai (ALLHAT):
Nejaušināts dubultmaskēts saslimstības-mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihipertensīvas un lipīdu līmeni pazeminošas terapijas klīniskais pētījums sirdslēkmju profilaksē (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial – ALLHAT), tika veikts, lai jaunākos zāļu līdzekļus: amlodipīnu pa 2,5‑10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprilu pa 10‑40 mg dienā (AKE inhibitors), kā pirmās kārtas terapiju salīdzinātu ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu pa 12,5‑25 mg dienā vieglas un mērenas hipertensijas gadījumā.
33 357 hipertensijas slimnieki no 55 gadu vecuma nejaušināti tika iedalīti kādā pētījuma grupā un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, tai skaitā: miokarda infarkts vai insults anamnēzē > 6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā vai citas aterosklerotiskas KVS dokumentēšanas (kopā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLP-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas noteikta ar elektrokardiogramu vai ehokardiogrāfiju (20,9%), cigarešu smēķēšana (21,9%).
Primārais mērķa kritērijs bija letālas KSS un neletāla miokarda infarkta gadījumu kopējais skaits. Pēc primārā mērķa kritērija netika konstatēta nozīmīga atšķirība starp amlodipīna terapiju un hlortalidona terapiju: RR 0,98 (95% TI(0,90‑1,07) p = 0,65). No sekundāriem mērķa kritērijiem amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka saslimstība ar sirds mazspēju (saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponents), salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% pret 7,7%, RR 1,38, (95% TI [1,25‑1,52] p < 0,001)). Taču nebija nozīmīgas visu cēloņu radītas mirstības atšķirības starp amlodipīna terapijas un hlortalidona terapijas grupām, RR 0,96 (95% TI [0,89‑1,02] p = 0,20).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātrums un apjoms Presteram gadījumā nozīmīgi neatšķiras no perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātruma un apjoma pēc atsevišķu tablešu lietošanas.
Perindoprils
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprila uzsūkšanās ir strauja, un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila noārdīšanās pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir aktīvās vielas priekštecis. Divdesmit septiņi procenti lietotās perindoprila devas nonāk asinīs aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Bez aktīvā perindoprilāta perindoprila metabolismā rodas vēl pieci savienojumi, kas ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 līdz 4 stundu laikā.
Pārtikas patēriņš mazina pārveidošanos par perindoprilātu un arī biopieejamību, tādēļ perindoprila arginīns iekšķīgi jālieto vienā dienas devā no rīta pirms maltītes.
Pierādīta lineāra perindoprila devas sakarība ar tā iedarbību plazmā.
Izkliede
Izkliedes tilpums nepiesaistītam perindoprilātam ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 20%, galvenokārt tas notiek ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šī norise ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu un nepiesaistītās daļas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, kas nodrošina līdzsvara stāvokļa panākšanu 4 dienu laikā.
Gados vecāki cilvēki, sirds mazspēja, nieru mazspēja
Perindoprilāta eliminācija mazinās gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.
Aknu darbības traucējumi
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Perindoprila kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: sākotnējās molekulas klīrenss aknās mazinās divas reizes. Taču izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, piesaistīšanās pie plazmas proteīniem
Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6‑12 stundas pēc devas lietošanas. Aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinīs esošā amlodipīna ir piesaistīti pie plazmas proteīniem.
Uzturs amlodipīna biopieejamību neietekmē.
Biotransformācija/ eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35‑50 stundas, kas atbilst zāļu lietošanai vienu reizi dienā. Amlodipīns plaši tiek metabolizēts aknās līdz neaktīviem metabolītiem, bet 10 % neizmainīta amlodipīna un 60 % metabolītu tiek izvadīti kopā ar urīnu.
Gados vecāki cilvēki
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem: laiks līdz amlodipīna maksimālai koncentrācijai plazmā gados vecākiem cilvēkiem un jaunākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem ir nosliece uz amlodipīna klīrensa mazināšanos un tās radītu AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās atbilda tai, kas bija paredzama pētītajā pacientu vecuma grupā.
Aknu darbības traucējumi
Pieejamie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ļoti ierobežoti. Pacientiem ar aknu nepietiekamību amlodipīna klīrenss ir lēnāks, tādēļ pagarinās amlodipīna eliminācijas pusperiods un par aptuveni 40–60% palielinās tā AUC.
5.3. Preklīniskie dati par drošību
Perindoprils
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (žurkas un mērkaķi), mērķa orgāns ir nieres, kur rodas atgriezenisks bojājums.
In vitro un in vivo pētījumos nav novērota mutagenitāte.
Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un mērkaķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes izpausmes. Taču pierādīts, ka visi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru klases pārstāvji nevēlami ietekmē vēlīno augļa attīstību, izraisot augļa bojāeju un iedzimtus defektus grauzējiem un trušiem: radušies nieru bojājumi un pastiprināta peri- un postnatālā mirstība. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Ilglaika pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota kancerogenitāte.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu izdzīvošanu, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.
Ietekme uz fertilitāti
Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz fertilitāti. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.
Kanceroģenēze, mutaģenēze
Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.
Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551)
Magnija stearāts (E470B)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt konteineru cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt oriģināliepakojumā. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
5, 7, 10, 14, 20, 28, 30 vai 50 tabletes polipropilēna konteinerā, kam ir zema blīvuma polietilēna plūsmas mazinātājs un zema blīvuma polietilēna aizbāznis ar mitrumu saistošu gelu.
Kaste ar 1 konteineru, kuros ir 5, 7, 10, 14, 20, 28, 30 vai 50 tabletes.
Kaste ar 2 konteineriem, kuros ir pa 28, 30 vai 50 tabletēm.
Kaste ar 3 konteineriem, kuros ir pa 28 tabletēm.
Kaste ar 3 konteineriem, kuros ir pa 30 tabletēm.
Kaste ar 4 konteineriem, kuros ir pa 30 tabletēm.
Kaste ar 10 konteineriem, kuros ir pa 50 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex,
FRANCIJA
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
08-0111
08-0112
08-0113
08-0114
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2019
SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019
PAGE
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 03-2019_var_WS-349