Olssa

Apvalkotā tablete

Olssa 20 mg/5mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Olmesartanum medoxomilum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0199-01

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0199

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

06-SEP-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

05-SEP-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

20 mg/5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Olssa 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olssa 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olssa 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum /Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Olssa un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Olssa lietošanas

3. Kā lietot Olssa

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Olssa

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Olssa un kādam nolūkam to lieto

Olssa sastāvā ir divas aktīvās vielas, ko sauc par olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu.

Olmesartāna medoksomils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II ir viela, kas rodas organismā, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Olmesartāna medoksomils bloķē angiotensīna II iedarbību, atslābinot asinsvadus, un pazemina asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder pie vielu grupas, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās, kas pārtrauc asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi arī pazeminot asinsspiedienu.

Abu šo vielu darbība palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos, tāpēc asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Olssa lieto augsta asinsspiena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuri jau lieto olmesartāna medomoksilu un amlodipīnu tādās pašās devās, tā vietā, lai lietotu divu atsevišķu zāļu veidā.

2. Kas Jums jāzina pirms Olssa lietošanas

Nelietojiet Olssa šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret olmesartānu, amlodipīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums grūtniecības ilgums jau pārsniedzis 3 mēnešus (No Olssa lietošanas vēlams izvairīties arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu par grūtniecību);

ja Jums ir dzeltena ādas un acu nokrāsa (dzelte) vai žults izdalīšanās traucējumi no žultspūšļa (žults izplūdes aizsprostošanās, piemēram, žultsakmeņu dēļ);

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc miokarda infarkta;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Olssa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Izstāstiet ārstam, ja Jums ir kāds no tālāk norādītajiem veselības traucējumiem:

nieru darbības traucējumi;

aknu slimība;

nesen bijusi sirdslēkme;

būtiska asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze);

Jūs esat gados vecāks pacients un Jums var būt nepieciešama devu palielināšana;

sirds mazspēja vai sirds vārstuļu vai sirds muskuļa slimība;

stipra vemšana, caureja, ārstēšana ar lielām urīndzenošo līdzekļu (diurētisko līdzekļu) devām vai arī Jums jāievēro diēta ar mazu sāls daudzumu;

paaugstināts kālija līmenis asinīs;

virsnieru dziedzeru darbības traucējumi;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olssa šādos gadījumos”.

Ja Jums sākas stipra, ilgstoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, sazinieties ar ārstu. Ārsts novērtēs simptomus un lems par asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanas turpināšanu.

Tāpat kā citu zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, lietošanas gadījumā pacientiem ar asinsrites traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tāpēc ārsts rūpīgi kontrolēs Jūsu asinsspiedienu.

Jums ir jāizstāsta savam ārstam, ja domājat, ka esat grūtniece (vai Jums varētu iestāties grūtniecība). Olssa nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šajā periodā (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).

Bērni un pusaudži

Olssa nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki cilvēki

Ja Jums ir pāri 65 gadiem, ārsts regulāri pārbaudīs Jums asinsspiedienu, kad vien tiks palielināta deva, lai pārliecinātos, ka asinsspiediens nepazeminās pārmērīgi.

Melnās rases pacienti

Tāpat kā citu līdzīgu zāļu, arī Olssa asinsspiedienu pazeminošā darbība melnās rases pacientiem ir nedaudz vājāka.

Citas zāles un Olssa

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Olssa var ietekmēt vai citas zāles var ietekmēt tā darbību, kā piemēram:

citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo Olssa iedarbība var pastiprināties.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olssa šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

kālija preparāti, sāls aizstājēji ar kāliju, urīndzenošas tabletes (diurētiskie līdzekļi) vai heparīns (asiņu šķidrināšanai). Šo zāļu lietošana vienlaikus ar Olssa var paaugstināt kālija līmeni asinīs;.

litijs (zāles garastāvokļa svārstību un dažu depresijas paveidu ārstēšanai), lietots vienlaicīgi ar Olssa, var pastiprināt litija toksisko iedarbību. Ja Jums jālieto litijs, ārsts noteiks litija līmeni asinīs;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL – zāles sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, arī artrīta, mazināšanai), lietoti vienlaicīgi ar Olssa, var palielināt nieru mazspējas risku un NPL var mazināt Olssa iedarbību;

holesevelama hidrohlorīds – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs –, jo Olssa iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Olssa vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda;

daži antacīdie līdzekļi (zāles pret gremošanas traucējumiem), jo Olssa iedarbība var nedaudz pavājināties;

ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi);

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāzes inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai);

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (zāles baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai);

hypericum perforatum (asinszāle);

verapamils, diltiazems (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

dantrolēns (zāles infūzijā stipru ķermeņa temperatūras noviržu ārstēšanai);

takrolims (zāles imūnsistēmas nomākšanai, kas ļauj organismam pieņemt pārstādītu orgānu);

simvastatīns (zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai);

ciklosporīns (imūnsupresors).

Olssa ar uzturu un dzērienu

Olssa var lietot kopā ar uzturu vai arī atsevišķi.

Cilvēkiem, kuri lieto Olssa, nevajadzētu dzert greipfrūtu sulu un uzturā lietot greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var palielināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas var izraisīt neparedzamu Olssa asinsspiedienu pazeminošās darbības pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Izstāstiet ārstam, ja Jums ir aizdomas par grūtniecību (vai varētu iestāties grūtniecība). Parasti ārsts ieteiks pārtraukt Olssa lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināsiet par savu grūtniecību, un ieteiks Olssa vietā citas zāles. Olssa nav ieteicams grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša. Ja grūtniecība Jums iestājas ārstēšanas laikā ar Olssa, lūdzu, bez kavēšanās informējiet un apmeklējiet savu ārstu.

Barošana ar krūti

Izstāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai grasāties to darīt. Olssa nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Olssa var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja tabletes liek Jums justies neveselam, apreibušam vai nogurušam, vai rada Jums galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Olssa satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Olssa

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā Olssa deva ir pa vienai tabletei dienā.

Tablete jānorij un jāuzdzer glāze ūdens ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Ieteicams lietot dienas devu aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Nelietojiet Olssa kopā ar greipfrūtu sulu.

Ir svarīgi turpināt Olssa lietošanu, ja vien ārsts to neliek pārtraukt.

Ja esat lietojis Olssa vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts, nekavējoties kontaktējieties ar farmaceitu, ārstu vai tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Pārāk daudz tablešu lietošana var izraisīt Jums ļoti zemu vai pat bīstami zemu asinsspiedienu. Jūs varat just reiboni, vājuma sajūtu, un Jums var būt krišanas sajūta vai nespēks. Ja asinsspiediena krišanās ir pietiekoši nopietna, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu.

Ja esat aizmirsis lietot Olssa

Neuztraucieties, ja esat aizmirsis ieņemt devu. Lietojiet to, tiklīdz atceraties un pēc tam turpiniet zāļu lietošanu kā ierasts. Ja esat aizmirsis ieņemt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākamā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Olssa

Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi zāles jālieto. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu bez ārsta ziņas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja tās rodas, tās bieži ir vieglas un ārstēšana nav jāpārtrauc.

Lai gan tās nerodas daudziem cilvēkiem, tālāk minētās blakusparādības var būt nopietnas. Nekavējoties apmeklējiet ārstu, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajiem simptomiem.

Pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana.

Acu plakstiņu, sejas vai lūpu tūska.

Mēles un rīkles tūska, kas izraisa nopietnas grūtības elpot.

Nopietnas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, pūšļu veidošanos, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas.

Sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība.

Aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Reti (bet nedaudz biežāk gados veciem cilvēkiem) Olssa jutīgiem cilvēkiem vai alerģiskas reakcijas dēļ var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. Tas var izraisīt stipru reiboni vai ģīboni. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olssa lietošanu, sazinieties ar ārstu un apgulieties uz līdzenas virsmas.

Iespējamās OLMESARTĀNA blakusparādības

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis, galvassāpes,

slikta dūša, gremošanas traucējumi, caureja, sāpes vēderā, gastroenterīts,

nogurums,

kakla iekaisums, iesnas vai aizlikts deguns, bronhīts, gripai līdzīgi simptomi, klepus,

sāpes, sāpes krūtīs, muguras sāpes, sāpes kaulos vai locītavās,

urīnceļu infekcija,

potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums,

asinis urīnā.

Ir novērotas arī dažu asins analīžu rezultātu izmaiņas, tostarp arī:

paaugstināts taukvielu līmenis (hipertrigliceridēmija),

paaugstināts urīnskābes līmenis (hiperurikēmija),

paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs,

paaugstināti aknu darbības un muskuļu audu analīžu rezultāti.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

tūlītējas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, kas var pat izraisīt ģīboni (anafilaktiskas reakcijas),

vertigo,

vemšana,

vājums, slikta pašsajūta,

muskuļu sāpes,

ādas izsitumi, alerģiski ādas izsitumi, nieze, eksantēma (ādas izsitumi), ādas pietūkums (papulas),

stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs).

Asins analīzēs konstatēta asins šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās (trombocitopēnija).

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

enerģijas trūkums,

muskuļu krampji,

nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja.

Ir novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu izmaiņas. Tās ietver arī paaugstinātu kālija līmeni (hiperkaliēmija), paaugstinātu ar nieru darbību saistīto savienojumu līmeni.

Iespējamās AMLODIPĪNA blakusparādības

Saņemti ziņojumi par sekojošo bieži novērotu blakusparādību. Sazinieties ar savu ārstu, ja tā Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Saņemti ziņojumi par šādām bieži novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes, reibonis, miegainība (it īpaši terapijas sākumā),

sirdsklauves (sirdspukstu jušana), pietvīkums,

sāpes vēderā, nelabums (slikta dūša),

izmaiņas zarnu darbībā, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,

nogurums, vājums,

redzes traucējumi, redzes dubultošanās,

muskuļu krampji,

potīšu tūska.

Citas ziņotās blakusparādības ir iekļautas turpmākajā sarakstā. Pastāstiet ārstam, ja kāda no tām kļūst nopietna, vai, ja Jūs novērojat blakusparādības, kas šajā sarakstā nav minētas.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

garastāvokļa svārstības, trauksme, depresija, miegainība,

drebuļi, garšas sajūtas pārmaiņa, ģībonis,

nejutīgums vai tirpšanas sajūta Jūsu locekļos, sāpju sajūtas zudums,

džinkstoņa ausīs,

pazemināts asinsspiediens,

šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts),

klepus,

sausa mute, vemšana,

matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas maiņa,

urinēšanas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt naktī, pastiprināts urinēšanas biežums,

nespēja sasniegt erekciju, diskomforts vai krūšu palielināšanās vīriešiem,

sāpes, slikta pašsajūta,

locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes,

ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

apjukums.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

balto asins šūnu skaita samazināšanās, trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas var izraisīt vieglāku zilumu veidošanos vai paildzināt asinsteces laiku (sarkano asins šūnu bojājumi),

palielināts cukura daudzums asinīs (hiperglikēmija),

nervu bojājumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu,

smaganu tūska,

vēdera uzpūšanās (gastrīts),

aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena āda (dzelte), paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus,

palielināts muskuļu sasprindzinājums,

asinsvadu iekaisums, bieži ar ādas izsitumiem,

jutība pret gaismu.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un kāju šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Olssa

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Olssa satur

Aktīvās vielas ir olmesartāna medoksomils un amlodipīns.

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir silicificēta mikrokristāliska celuloze (mikrokristāliska celuloze; koloidālais bezūdens silīcija dioksīds), preželatinēta kukurūzas ciete, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls un magnija stearāts (E470b) tabletes kodolā un polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) – tikai 40 mg/5 mg apvalkotajām tabletēm un 40 mg/10 mg apvalkotajām tabletēm un sarkanais dzelzs oksīds (E172) – tikai 40 mg/10 mg apvalkotajām tabletēm, tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu “Olssa satur laktozi”.

Olssa ārējais izskats un iepakojums

20 mg/5 mg apvalkotās tabletes (tabletes): baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām. Tabletes izmēri: diametrs: 7 mm, biezums: 2,5 – 4,2 mm.

40 mg/5 mg apvalkotās tabletes (tabletes): gaiši brūngandzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām, ar iegravētu zīmi 5 vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6 – 5,3 mm.

40 mg/10 mg apvalkotās tabletes (tabletes): sarkanbrūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām, ar dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6 – 5,3 mm.

Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

Olssa ir pieejams blisteru iepakojumos, kas satur 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un dozējamu vienību blisteru iepakojumos, kas satur 14 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 56 x 1, 60 x 1, 84 x 1, 90 x 1, 98 x 1 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Valsts

Zāļu nosaukums

Čehija, Igaunija, Latvija, Rumānija

Olssa

Portugāle

Amlodipina + Olmesartan HCS

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2018

SASKAŅOTS ZVA 21-06-2018

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Olssa 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olssa 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olssa 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Olssa 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Olssa 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Olssa 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

laktoze

3,99 mg

7,98 mg

7,98 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete)

Olssa 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām. Tabletes izmēri: diametrs: 7 mm, biezums: 2,5 – 4,2 mm.

Olssa 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Gaiši brūngandzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām, ar iegravētu zīmi 5 vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6 – 5,3 mm.

Olssa 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Sarkanbrūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar nošķeltām malām, ar dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: diametrs: 9 mm, biezums: 3,6 – 5,3 mm.

Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Olssa indicēts aizstājterapijā pacientiem esenciālas hipertensijas ārstēšanai, kuru stāvoklis tiek atbilstoši kontrolēts ar olmesartānu un amlodipīnu, ko lieto vienlaicīgi un tādās pašās devās kā kombinētajās zālēs.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Olssa deva ir 1 tablete dienā.

Fiksētas devas kombinācija nav paredzēta terapijas uzsākšanai.

Pirms terapijas maiņas uz Olssa pacienta stāvoklim jābūt kontrolētam, vienlaicīgi lietojot atsevišķās sastāvdaļas stabilā devā. Olssa devai jābūt balstītai uz kombinēto zāļu atsevišķo sastāvdaļu devām terapijas maiņas laikā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem nav jāveic devas pielāgošana, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Maksimālā olmesartāna medoksomila deva pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 20 – 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir nepietiekama.

Olssa lietošana nav ieteicama pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 mL/min), jo ir ierobežota pieredze ar šo pacientu grupu (skatīt 4.4., 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Olssa uzmanīgi lietojams pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4., 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus un/vai citus antihipertensīvus līdzekļus, ieteicama rūpīga asinsspiediena un nieru darbības novērošana. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ lietošana nav ieteicama šajā pacientu grupā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Amlodipīna dozēšanas ieteikumi nav noteikti pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem; tādēļ uzmanīgi jāpiemēro deva un jāsāk ar titrēšanas intervāla mazāko devu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika smagu aknu darbības traucējumu gadījumā nav pētīta. Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīns jāsāk lietot mazākajā devā un jātitrē lēnām. Olssa sastāvdaļas olmesartāna dēļ, lietošana šajā pacienta grupā nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Olmesartāna/amlodipīna lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāze ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Olssa ieteicams lietot aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīnu derivātiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Žultsceļu obstrukcija (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (ieskaitot kardiogēnu šoku).

Kreisā kambara izplūdes trakta nosprostojums (piemēram, ar izteiktu aortas stenozi).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Vienlaicīga Olssa un aliskirēnu saturošu zāļu lietošana ir kontrindicēta cukura diabēta pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem, kuriem pēc intensīvas diurētiskas terapijas, samazinātas sāls uzņemšanas ar uzturu, caurejas vai vemšanas ir šķidruma un/vai nātrija deficīts, var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šie stāvokļi jānovērš pirms Olssa lietošanas.

Citi stāvokļi ar stimulētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, izraisīja akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Nevar izslēgt līdzīgu iedarbību ar angiotensīna II receptoru antagonistiem.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Renovaskulāra hipertensija

Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, palielinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieres pārstādīšana

Olssa nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) (skatīt 4.2., 5.2. apakšpunktu).

Nav pieredzes par Olssa lietošanu pacientiem, kuriem nesen pārstādīta niere, vai pacientiem ar beigu stadijas nieru mazspēju (t. i., kreatinīna klīrenss < 12 ml/min).

Gadījumos, kad Olssa lieto pacienti ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija jonu un kreatinīna līmeni serumā.

Aknu darbības traucējumi

Nav pieredzes par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un tādēļ Olssa lietošana šajā pacientu grupā nav ieteicama (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, Olssa lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar vidēji smagiem traucējumiem olmesartāna medoksomila deva nedrīkst pārsniegt 20 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; ieteikumi par devām nav izstrādāti. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu.

Hiperkaliēmija

Zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju.

Hiperkaliēmijas, kas var būt letāla, risks ir lielāks gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar nieru mazspēju, cukura diabēta slimniekiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas var palielināt kālija jonu koncentrāciju un/vai pacientiem ar vienlaicīgiem notikumiem.

Pirms tam, kad tiek apsvērta nepieciešamība vienlaicīgi lietot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir jāvērtē iespējamā ieguvuma un riska attiecība, kā arī jāapsver citas alternatīvas.

Galvenie hiperkaliēmijas riska faktori, kas jāņem vērā, ir:

cukura diabēts, nieru darbības traucējumi, pacienta vecums (> 70 gadi).

vienlaicīga vienu vai vairāku zāļu lietošana, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, un/vai kāliju saturošu uztura bagātinātāju lietošana. Dažas zāles vai zāļu grupas, kas var provocēt hiperkaliēmijas attīstību: kāliju saturošie sāls aizvietotāji, diurētiskie līdzekļi, kas organismā aiztur kālija jonus, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (arī selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnās sistēmas darbību nomācošie līdzekļi, kā ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims;

vienlaicīgas patoloģijas, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze, nieru darbības pasliktināšanās, pēkšņa nieru stāvokļa pasliktināšanās (piemēram, infekcijas slimības), šūnu līze (piemēram, akūtas ekstremitāšu išēmijas, rabdomiolīze, plašu traumu gadījumos).

Riskam pakļautiem pacientiem ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Litijs

Olssa, tāpat kā citus angiotensīna II receptoru antagonistus, nav ieteicams lietot kombinācijā ar litiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Olssa sastāvā esošā amlodipīna dēļ, tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kuriem ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Olssa lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Sprū līdzīga enteropātija

Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu, vairākus mēnešus vai gadus pēc zāļu lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, ko varētu būt izraisījusi vietēja, aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jākonsultējas ar speciālistu (t. i., gastroenterologu).

Etniskās atšķirības

Olssa sastāvdaļas olmesartāna dēļ, asinsspiedienu pazeminošā darbība ir nedaudz vājāka melnādainiem pacientiem, salīdzinot ar citiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu biežāk sastopams zems renīna līmenis.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt angiotensīna II antagonistu (AIRA) lietošanu. Ja vien AIRA terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar AIRA jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ja nepieciešama devas titrēšana līdz maksimālajai 40 mg olmesartāna medoksomila devai dienā, rūpīgi jāuzrauga asinsspiediens.

Citi

Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes laikā nav noteikta.

Olssa satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar olmesartāna medoksomilu saistīta mijiedarbība

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem

Citu zāļu ietekme uz olmesartāna medoksomila iedarbību

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošo darbību var pastiprināt vienlaicīga citu antihipertensīvo zāļu lietošana.

AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kāliju saturošie uztura bagātinātāji un diurētiskie līdzekļi, kas aiztur kālija jonus

Pamatojoties uz pieredzi, kas ir iegūta, lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, vienlaicīga diurētisko līdzekļu, kas organismā aiztur kālija jonus, kāliju saturošo uztura bagātinātāju, kāliju saturošo sāls aizvietotāju vai zāļu, kas var palielināt kālija jonu koncentrāciju serumā (piemēram, heparīns), lietošana var palielināt kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga šādu zāļu lietošana nav ieteicama.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

NPL (arī acetilsalicilskābe, ja tās dienas deva pārsniedz 3 g, un arī COX-2 inhibitori) un angiotensīna II receptoru antagonisti var sinerģiski samazināt glomerulārās filtrācijas ātrumu. Ar vienlaicīgu NPL un angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu ir saistīts akūtas nieru mazspējas risks. Ieteicams terapijas sākumā kontrolēt pacienta nieru darbību, kā arī regulāri veikt organisma hidratāciju.

Turklāt vienlaicīga terapija var vājināt angiotensīna II receptoru antagonistu asinsspiedienu pazeminošo darbību, izraisot daļēju to efektivitātes zudumu.

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana samazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un samazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda samazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt HYPERLINK \l "_5.2_Pharmacokinetic_properties" 5.2. apakšpunktu).

Citas vielas

Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) novēroja nelielas olmesartāna bioloģiskās pieejamības samazināšanos. Vienlaicīga varfarīna vai digoksīna lietošana neietekmēja olmesartāna farmakokinētiku.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz citu zāļu iedarbību

Litijs

Vienlaicīgas litiju saturošu zāļu un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanas laikā ir novērota atgriezeniska litija jonu koncentrācijas serumā un to toksicitātes palielināšanās. Tādēļ olmesartāna medoksomila un litiju saturošu zāļu kombinācijas lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šādas kombinācijas lietošanu uzskata par nepieciešamu, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija jonu koncentrāciju serumā.

Citas vielas

Specifisku, ar veseliem brīvprātīgajiem veiktu pētījumu laikā ir vērtēta olmesartāna medoksomila ietekme uz varfarīna, digoksīna, antacīdo līdzekļu (alumīnija, magnija hidroksīda), hidrohlortiazīda un pravastatīna iedarbību. Klīniski nozīmīga mijiedarbība nav novērota, turklāt īpaši ir jāatzīmē, ka olmesartāna medoksomilam nav raksturīga nozīmīga ietekme uz varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku, kā arī uz digoksīna farmakokinētiku.

In vitro olmesartānam nav raksturīga klīniski nozīmīga nomācoša ietekme uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas nepalielina vai tikai minimāli palielina žurku citohroma P450 aktivitāti. Tādēļ mijiedarbības pētījumi ar vielām, kuras nomāc vai palielina citohroma P450 izoenzīmu aktivitāti, in vivo nav veikti un klīniski nozīmīga olmesartāna un zāļu, kuras metabolizē iepriekš minētie citohroma P450 izoenzīmi, mijiedarbība nav paredzama.

Ar amlodipīnu saistīta mijiedarbība

Citu zāļu ietekme uz amlodipīna iedarbību

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā palielinās hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijā)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu prethipertensijas līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Takrolims

Lietojot kopā ar amlodipīnu, pastāv takrolima līmeņa paaugstināšanās risks asinīs, taču šīs mijiedarbības mehānisms nav pilnībā noskaidrots. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientam, kas tiek ārstēts ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Ciklosporīns

Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un jāsamazina ciklosporīna deva pēc vajadzības.

Simvastatīns

Vienlaicīga atkārtotu 10 mg amlodipīna devu un 80 mg simvastatīna lietošana izraisīja simvastatīna kopējās iedarbības palielināšanos par 77%, salīdzinot ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kuri lieto pa 20 mg amlodipīna dienā, jāierobežo simvastatīna deva.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Olmesartāna medoksomils

AIIRA nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku AIIRA lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zālēm. Ja vien AIIRA terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar AIIRA jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AIIRA terapija otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam izraisa fetotoksisku iedarbību (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksisku iedarbība uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja no otrā grūtniecības trimestra bijusi AIIRA iedarbība, ieteicams veikt ultraskaņas nieru darbības un galvaskausa pārbaudi.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro, vai viņiem nav hipotensijas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas drošums cilvēka grūtniecības laikā nav noteikts.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas, un pati slimība ir saistīta ar palielinātu risku mātei un auglim.

Tāpēc Olssa nav ieteicams pirmajā grūtniecības trimestrī un ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav informācijas par Olssa lietošanu barošanas ar krūti periodā, tāpēc Olssa nav ieteicams lietot, un barošanas ar krūti periodā vēlams lietot citus ārstēšanas līdzekļus ar labāk noskaidrotu drošuma raksturojumu, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

Olmesartāns izdalās ar mātītes pienu žurkām, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās ar mātes pienu cilvēkam.

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 – 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Fertilitāte

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem ziņots par pārejošām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīda galviņā. Klīniskie dati par iespējamo amlodipīna ietekmi uz auglību ir nepietiekami. Vienā pētījumā žurkām atklāta nevēlama ietekme uz tēviņu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Olssa var nedaudz vai vidēji stipri ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Dažkārt pacientiem, kuri saņem antihipertensīvu terapiju, var rasties reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, kas var traucēt spēju reaģēt. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Olmesartāns medoksomils

Ārstēšanas laikā ar olmesartāna medoksomilu biežāk ziņotās blakusparādības ir galvassāpes (7,7%), gripai līdzīgi simptomi (4,0%) un reibonis (3,7%).

Ar placebo kontrolētu klīnisko monoterapijas pētījumu laikā vienīgā ar terapiju viennozīmīgi saistītā blakusparādība bija reibonis (2,5 % gadījumu olmesartāna medoksomila grupā un 0,9 % gadījumu placebo grupā).

Arī hipertrigliceridēmijas (2,0%, salīdzinot ar 1,1%) un paaugstināta kreatīnfosfokināzes līmeņa (1,3%, salīdzinot ar 0,7%) sastopamība olmesartāna medoksomila grupā bija nedaudz lielāka nekā placebo grupā.

Amlodipīns

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Olmesartāna medoksomila vai amlodipīna klīnisko pētījumu, pēcreģistrācijas lietošanas drošuma uzraudzības pētījumu un spontāno ziņojumu blakusparādības ir apkopotas tālāk sniegtajā tabulā.

Blakusparādību biežuma iedalīšanai izmantota šāda terminoloģija:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

Olmesartāns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Retāk

Leikopēnija

Ļoti reti

-

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska reakcija

-

Retāk

Alerģiska reakcija

Ļoti reti

-

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipertrigliceridēmija, Hiperurikēmija

-

Bieži

Hiperkaliēmija

-

Reti

Hiperglikēmija

Ļoti reti

-

Psihiskie traucējumi

Depresija, bezmiegs, garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksme)

Retāk

-

Apjukums

Reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Bieži

Reibonis, galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā),

Bieži

Bieži

Trīce, garšas sajūtas pārmaiņas, hipoestēzija, parestēzija, ģībonis

Retāk

-

Hipertonija, perifērā neiropātija

Ļoti reti

-

Ekstrapiramidālie traucējumi

Nav zināms

-

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

(arī diplopija)

Bieži

-

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Retāk

-

Vertigo

-

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Bieži

-

Aritmija (arī ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija), bradikardija

Retāk

-

Stenokardija

-

Retāk

Miokarda infarkts

Ļoti reti

-

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Bieži

Hipotensija

Retāk

Reti

Vaskulīts

Ļoti reti

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Dispnoja

Bieži

-

Bronhīts, faringīts

-

Bieži

Rinīts

Retāk

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Vēdera izejas traucējumi (arī caureja un aizcietējums)

Bieži

-

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Gastroenterīts

Bieži

Sāpes vēderā, dispepsija

Bieži

Bieži

Caureja

-

Bieži

Vemšana

Retāk

Retāk

Sausums mutē

Retāk

-

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

-

Sprū līdzīga enteropātija

-

Ļoti reti (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts, dzelte

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Ļoti reti *

Bieži

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene

Retāk

Retāk

Eksantēma

Retāk

Retāk

Alerģisks dermatīts

-

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas maiņa

Retāk

-

Nieze, izsitumi

Retāk

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

-

Erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte

Ļoti reti

-

Angioedēma

Ļoti reti

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Nav zināms

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Potīšu tūska

Bieži

-

Artrīts, skeleta sāpes

-

Bieži

Mialģija

Retāk

Retāk

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Artralģija

Retāk

-

Muskuļu spazmas

Bieži

Reti

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija, urīnceļu infekcija

-

Bieži

Akūta nieru mazspēja, nieru mazspēja

Reti

Urinēšanas traucējumi, niktūrija, biežāka urinēšana

Retāk

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence, ginekomastija

Retāk

-

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūska

Ļoti bieži

-

Perifēra tūska

-

Bieži

Gripai līdzīgi simptomi

-

Bieži

Nogurums

Bieži

Bieži

Sejas tūska

-

Retāk

Sāpes

Retāk

Bieži

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Retāk

Bieži

Nespēks

Retāk

Retāk

Letarģija

-

Reti

Izmeklējumi

Palielināta ķermeņa masa, samazināta ķermeņa masa

Retāk

-

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

-

Bieži

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

-

Reti

* galvenokārt saistīts ar holestāzi

Ziņots par atsevišķiem ekstrapiramidālā sindroma gadījumiem.

Ir aprakstīti ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu saistīti atsevišķi rabdomiolīzes gadījumi.

Papildu informācija par īpašām pacientu grupām

Gados vecākiem cilvēkiem hipotensijas gadījumu biežums ir nedaudz lielāks –no „reti” līdz „retāk”.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Par olmesartāna medoksomila pārdozēšanu cilvēkam ir pieejama tikai ierobežota informācija. Visticamākā olmesartāna medoksomila pārdozēšanas ietekme ir hipotensija un tahikardija; bradikardija iespējama, ja notikusi parasimpātiskā (vagālā) stimulācija.

Pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Amlodipīna pārdozēšanas izraisītas klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešams aktīvs atbalsts kardiovaskulārajai sistēmai, tostarp arī cieša sirds un plaušu darbības uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās kontrole.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var noderēt vazokonstriktors līdzeklis, ja vien nav kontrindikāciju tā lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var noderēt, novēršot kalcija kanālu blokādes efektus.

Dažos gadījumos var veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgajiem ogles lietošana līdz 2 stundas pēc 10 mg amlodipīna ievadīšanas samazināja amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīnam piemīt izteikta saistīšanās ar proteīniem, nav sagaidāms, ka dialīzei varētu būt pozitīva iedarbība.

Informācija par iespēju olmesartānu izvadīt ar dialīzes palīdzību nav pieejama.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09DB02.

Olmesartāna medoksomils

Darbības mehānisms / Farmakodinamiskā iedarbība

Olmesartāna medoksomils ir spēcīgs un selektīvs, pēc perorālas lietošanas aktīvs angiotensīna II receptoru (AT1) tipa antagonists. Paredzams, ka neatkarīgi no angiotensīna II avota vai sintēzes ceļa tas bloķē visus AT1 tipa receptoru pastarpinātos angiotensīna II iedarbības veidus. Šis selektīvais antagonisms pret angiotensīna II receptoriem (AT1) izraisa renīna, kā arī angiotensīna I un II koncentrācijas palielināšanos un zināmu aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.

Angiotensīns II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas hormons ar vazoaktīvu iedarbību un tam ar 1. tipa (AT1) receptoru starpniecību ir nozīmīga loma hipertensijas patofizioloģijā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundas. Lietošana reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divreiz dienā.

Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc 2 terapijas nedēļām. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, novēro papildinošu asinsspiedienu pazeminošu iedarbību, turklāt vienlaicīga abu zāļu lietošana ir labi panesama.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. Mediāni 3,2 gadu novērošanas laikā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.

Pētījumā konstatēja primārā mērķa kritērija – laika līdz mikroalbuminūrijas sākumam – riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nesasniedza statistisku ticamību. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).

Sekundārie mērķa kritēriji – kardiovaskulāri notikumi – radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru traucējumu skaits.

„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem mērķa kritērijiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu, kuriem bija manifesta nefropātija. Mediāni 3,1 gada novērošanas periodā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.

Primāro salikto mērķa kritēriju (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā, terminālas nieru slimības, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Šo salikto sekundāro kardiovaskulāro mērķa kritēriju konstatēja 40 ar olmesartānu ārstēto pacientu (14,2%) un 53 ar placebo ārstēto pacientu (18,7%). Saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletāls insults 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropirimidīnu grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās.

Amlodipīna hipotensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi noteikts, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa.

Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus vai lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar astmu, cukura diabētu un podagru.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Olmesartāna medoksomils

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta zarnu gļotādā un portālās asinīs esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvu metabolītu – olmesartānu.

Plazmā vai izdalījumos nav konstatēts nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila daļas sānu ķēde. Olmesartāna absolūtā bioloģiskā pieejamība no tablešu zāļu formas vidēji bija 25,6%.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.

Uzturs olmesartāna farmakokinētiku ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir mazs (16 – 29 l).

Biotransformācija un eliminācija

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (SK 19%) un relatīvi lēns, salīdzinot ar asinsplūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmētas olmesartāna medoksomila devas lietošanas 10 – 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 stundu laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 – 15 stundas. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāku uzkrāšanos pēc 14 dienu ilgas lietošanas nekonstatēja. Nieru klīrenss ir aptuveni 0,5 – 0,7 l/h, un tas nav atkarīgs no devas.

Farmokinētika īpašās pacientu grupās

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem (65 – 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem olmesartāna AUC līdzsvara koncentrācijā bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem pacientiem (> 75 g. v.) – aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu. Tas var būt vismaz daļēji saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šajā pacientu grupā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību olmesartāna AUC līdzsvara koncentrācijā palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagu nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2., 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6% un 65% lielāks attiecīgi pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas ieņemšanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotu devu ievadīšanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% augstāks nekā pieskaņotiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem un veselām pētāmajām personām olmesartāna vidējie Cmax raksturlielumi bija līdzīgi. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2., 4.4. apakšpunktu).

Zāļu mijiedarbība

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veselām pētāmām personām izraisīja Cmax samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaikus vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt HYPERLINK \l "_4.5_Interaction_with"4.5. apakšpunktu).

Amlodipīns

Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem:

Pēc perorālas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju asinīs sasniedzot 6 – 12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķinātā absolūtā biopieejamība ir starp 64 un 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumi rāda, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumiem.

Amlodipīna uzsūkšanos neietekmē vienlaicīga uztura lietošana.

Biotransformācija/eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35 – 50 stundu, kas atbilst lietošanai reizi dienā. Amlodipīns aknās tiek ekstensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 10% sākotnējās vielas un 60% metabolītu tiek izvadīti urīnā.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Ir ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar traucētu aknu darbību. Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīna klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods ir pagarināts, izraisot AUC palielināšanos par aptuveni 40% - 60%.

Gados vecāki cilvēki

Maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanas laiks plazmā gados vecākiem un gados jaunākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir nosliece mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kāda paredzama pacientu vecuma grupai šajā pētījumā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Olmesartāna medoksomils

Ar žurkām un suņiem veikto hroniskās toksicitātes pētījumu laikā olmesartāna medoksomila izraisītās parādības bija līdzīgas tām, kādas ir novērotas citu AT1 receptoru antagonistu un AKE inhibitoru lietošanas gadījumos: paaugstināta atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs (tādēļ, ka ATreceptoru blokāde izraisa funkcionālas nieru izmaiņas), sirds masas samazināšanās, asins sarkano šūnu parametru (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) vērtību samazināšanās, histoloģiski pierādījumi par nieru bojājumiem (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas biezuma palielināšanās un nieru kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās darbības izraisītās blakusparādības radās arī preklīniskajos pētījumos, lietojot citus AT1 receptoru antagonistus un AKE inhibitorus, un tās var mazināt, vienlaikus perorāli lietojot nātrija hlorīdu.

Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru juksta glomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm pārmaiņām, kas ir tipiska AKE inhibitoru grupas un citu AT1 receptoru antagonistu iedarbība, domājams, nav klīniskas nozīmes.

Tāpat kā citiem AT1 receptoru antagonistiem, konstatēts, ka arī olmesartāna medoksomils palielina hromosomu defektu sastopamību šūnu kultūrās in vitro. Nozīmīgu ietekmi vairākos in vivo pētījumos, lietojot olmesartāna medoksomilu ļoti lielā perorālā devā – līdz 2000 mg/kg –, nekonstatēja. Plašu genotoksicitātes pārbaužu programmu apkopotie dati liecina, ka olmesartānam nav raksturīga genotoksiska ietekme klīniskas lietošanas apstākļos.

Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēnisks ne žurkām 2 gadus ilgā pētījumā, ne transgēniskām pelēm, pārbaudot divos 6 mēnešu kanceroģenēzes pētījumos.

Vairošanās pētījumos ar žurkām olmesartāna medoksomils auglību neietekmēja un netika iegūti pierādījumi teratogēniskai iedarbībai. Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc pakļaušanas olmesartāna medoksomila iedarbībai samazinājās pēcnācēju dzīvildze un pēc preparāta lietošanas mātītēm vēlīnā grūtniecības un zīdīšanas laikā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Tāpat kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomilam pierādīta toksiskāka ietekme uz grūsnām trušu mātītēm nekā uz grūsnām žurku mātītēm, tomēr norādījumu par toksisku ietekmi uz augli nebija.

Amlodipīns

Amlodipīna standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati par drošumu, farmakoloģiju, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos žurkām pie lielām devām novēroja pagarinātu dzemdību laiku, sarežģītas dzemdības un palielinātu augļa un mazuļa mirstību. Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma perorāli amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (apmēram 10 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2).

Olmesartāna medoksomila un amlodipīna kombinācija

Olmesartāna medoksomila un amlodipīna kombinācijas iekšķīga lietošana 90 dienas žurkām ar devu 60/15 mg/kg/dienā izraisīja kuņģu erozijas kopā ar vieglu, fokālu, akūtu iekaisumu, galvenokārt sievietēm. Pie lielām olmesartāna medoksomila devām tika konstatētas līdzīgas kuņģa erozijas, kas liecina, ka šīs zāles ir atbildīgas par šo ietekmi dzīvniekiem, kuri saņem kombināciju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Silicificēta mikrokristāliska celuloze (mikrokristāliska celuloze; koloidālais bezūdens silīcija dioksīds)

Preželatinēta kukurūzas ciete

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts (E470b)

20 mg/5 mg apvalkoto tablešu apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

40 mg/5 mg apvalkoto tablešu apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

40 mg/10 mg apvalkoto tablešu apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH//Al): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 apvalkotās tabletes kastītē.

Dozējamu vienību blisteris (OPA/Al/PVH//Al): 14 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 56 x 1, 60 x 1, 84 x 1, 90 x 1, 98 x 1 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0199

17-0200

17-0201

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 6. septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

PAGE

Olssa variācijas