Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Ramiprilum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
12-0136-01
12-0136
Salutas Pharma GmbH, Germany; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
28-MAY-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg/5 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 5 mg/10 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas
ramiprilum/amlodipinum (amlodipīna besilāta veidā)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Ramdacordia un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Ramdacordia lietošanas
3. Kā lietot Ramdacordia
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Ramdacordia
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Ramdacordia un kādam nolūkam tās lieto
Ramdacordia satur divas aktīvās vielas, kuru nosaukumi ir ramiprils un amlodipīns. Ramiprils pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem), savukārt amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem.
Ramiprils darbojas:
samazinot organisma spēju ražot vielas, kuras varētu paaugstināt asinsspiedienu;
atslābinot un paplašinot asinsvadus;
atvieglojot sirdij asins sūknēšanu pa visu organismu.
Amlodipīns darbojas:
atslābinot un paplašinot asinsvadus, tādējādi asinis caur tiem izplūst vieglāk.
Ramdacordia var lietot augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuriem jau ir panākta stāvokļa pienācīga kontrole, vienlaicīgi lietojot atsevišķas zāles tādās pašās devās, kādas ir kombinētajā preparātā, tikai atsevišķu tablešu veidā.
Kas Jums jāzina pirms Ramdacordia lietošanas
Nelietojiet Ramdacordia šādos gadījumos
Ja Jums ir alerģija pret ramiprilu vai amlodipīnu vai kādu citu kalcija kanālu blokatoru vai AKE inhibitoru, vai kādu citu (6. punkta minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Pie alerģiskas reakcijas pazīmēm var piederēt izsitumi, rīšanas vai elpošanas traucējumi, kā arī lūpu, sejas, rīkles vai mēles pietūkums;
ja Jūs pēc sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas;
ja Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm);
ja Jums jebkad ir bijusi nopietna alerģiska reakcija, ko dēvē par “angioedēmu”.
Tās pazīmes ir nieze, nātrene, sarkani plankumi uz plaukstām, pēdām un rīkles, rīkles un mēles tūska, tūska ap acīm un lūpām, apgrūtināta elpošana un rīšana;
ja Jums tiek veikta dialīze vai cita veida asins filtrācija.
Atkarībā no izmantotās iekārtas ārstēšana ar Ramdacordia var nebūt Jums piemērota;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta asins plūsma uz nierēm (nieres artērijas stenoze);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
Ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.;
pēdējo 6 grūtniecības mēnešu laikā (skatīt tālāk sadaļu ar virsrakstu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jums ir patoloģiski zems vai nestabils asinsspiediens. To novērtēs Jūsu ārsts.
Nelietojiet Ramdacordia, ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums. Ja šaubāties, pirms Ramdacordia lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Ramdacordia lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja esat gados vecāks cilvēks;
ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi;
ja akūta zema asinsspiediena gadījumā Jums ir sirds vai smadzeņu asinsrites traucējumu risks;
ja Jums ir bijusi pārmērīga asinsspiediena paaugstināšanās;
ja esat zaudējis daudz organisma sāļu vai šķidrumu (vemšanas, caurejas, pastiprinātas svīšanas, diētas ar zemu sāls saturu, ilgstošas diurētisko [urīndzenošo] līdzekļu lietošanas vai dialīzes rezultātā);
ja Jums plānota terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem (desensibilizācija);
ja Jums plānots saņemt anestēziju.
To var lietot ķirurģiskā procedūrā vai zobārsta apmeklējuma laikā. Jums var būt jāpārtrauc Ramdacordia terapija vienu dienu iepriekš; konsultējieties ar ārstu;
Ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:
racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;
zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu);
vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.;
ja Jūsu asinīs ir liels daudzums kālija (kas redzams asinsanalīžu rezultātos);
ja Jūs lietojat zāles vai Jums ir veselības traucējumi, kas var samazināt nātrija līmeni asinīs. Jūsu ārsts var regulāri nozīmēt asins analīzes, lai kontrolētu nātrija līmeni asinīs, it īpaši, ja Jūs esat gados vecāks pacients;
ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiskā sarkanā vilkēde;
ja Jums ir tumša ādas krāsa,
jo Jums ir lielāks šādu traucējumu risks:
pēkšņs, lielākoties sāpīgs un smags dziļo ādas slāņu pietūkums, jo īpaši uz sejas (angioedēma);
pavājināta ramiprila iedarbība;
ja Jums ir klepus.
Ja tas pastiprinās, informējiet ārstu;
Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Ramdacordia šādos gadījumos”.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Ramdacordia nav ieteicams lietot pirmo 3 grūtniecības mēnešu laikā, un tas var radīt nopietnu kaitējumu bērnam, ja tiek lietots pēc 3. grūtniecības mēneša; skatīt sadaļu “Grūtniecība un barošana ar krūti”.
Ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums (vai ja neesat pārliecināts par to), pirms Ramdacordia lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Ieteicams, lai Jūsu ārsts sekotu līdzi leikocītu skaitam. Biežāka kontrole ieteicama:
ārstēšanas sākumposmā;
pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai kolagēna asinsvadu slimību vai
ja tiek lietotas zāles, kuras ietekmē asins šūnu skaitu.
Bērni un pusaudži
Ramdacordia neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pieejama informācija par zāļu drošumu un efektivitāti šai pacientu grupai.
Citas zāles un Ramdacordia
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas ir tādēļ, ka Ramdacordia var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Tāpat dažas citas zāles var ietekmēt Ramdacordia iedarbību.
Pastāstiet ārstam arī to, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm. Tās var padarīt Ramdacordia iedarbību vājāku:
zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi [NPL], pie kuriem pieder ibuprofēns, indometacīns vai acetilsalicilskābe);
zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai, piemēram, efedrīns, noradrenalīns, adrenalīns, izoproterenols, dobutamīns vai dopamīns.
Jūsu ārstam būs jāpārbauda Jūsu asinsspiediens;
rifampicīns (antibiotika);
asinszāle (augu valsts līdzeklis depresijas ārstēšanai).
Pastāstiet ārstam arī to, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm. Ja tās lieto kopā ar Ramdacordia, tās var palielināt blakusparādību rašanās iespējamību:
zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma mazināšanai (piem., nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi [NPL], piemēram, ibuprofēns, indometacīns un acetilsalicilskābe);
zāles vēža ārstēšanai (ķīmijterapija);
temsirolims (vēža ārstēšanai);
everolims (transplantāta atgrūšanas novēršanai);
zāles, kuras visbiežāk lieto transplantētu orgānu atgrūšanas novēršanai (everolims, sirolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt sadaļu Brīdinājumi un piesardzība lietošanā;
sakubitrils/valsartāns (sirds slimību ārstēšanai);
Nelietojiet Ramdacordia ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu (skatīt “Nelietojiet Ramdacordia šādos gadījumos”).
diurētiskie līdzekļi (urīndzenošās tabletes), piemēram, furosemīds;
zāles, kuras pazemina asinsspiedienu;
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Ramdacordia šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Eritromicīns un klaritromicīns (antibiotikas);
Kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (noteikta veida urīndzenoši līdzekļi, piemēram spironolaktons, triamterēns, amilorīds) un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai; ciklosporīnu un takrolimu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai; un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai).
Vienlaicīgi lietojot šīs zāles, nepieciešams rūpīgi kontrolēt kālija līmeni asinīs;
steroīdi iekaisuma ārstēšanai, piemēram, prednizolons;
allopurinols (urīnskābes līmeņa pazemināšanai asinīs);
prokaīnamīds (sirds ritma traucējumu ārstēšanai);
zāles, kuras var izmainīt asins šūnu skaitu;
ketokonazols, itrakonazols (lieto sēnīšu slimības ārstēšanai);
eritromicīns;
ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (ko lieto ar HIV inficētu pacientu ārstēšanai);
dantrolēns (infūzija augstas ķermeņa temperatūras ārstēšanas gadījumā);
vildagliptins (lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai);
racekadotrils (lieto pret caureju);
verapamils, diltiazems (noteiktu sirds slimību un augsta asinsspiediena ārstēšanai).
Pastāstiet ārstam arī to, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm. Ramdacordia var tās ietekmēt:
zāles cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, iekšķīgi lietojamie līdzekļi glikozes līmeņa pazemināšanai un insulīns.
Ramdacordia var pazemināt cukura līmeni asinīs. Ramdacordia lietošanas laikā rūpīgi sekojiet līdzi cukura līmenim asinīs;
litijs (psihiskas dabas veselības traucējumu ārstēšanai).
Ramdacordia var paaugstināt litija līmeni asinīs. Ārstam būs rūpīgi jāseko līdzi litija daudzumam Jūsu asinīs;
simvastatīns (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai).
Amlodipīns palielina simvastatīna iedarbību. Jūsu ārstam var būt nepieciešams samazināt simvastatīna devu, ja Jūs lietojat Ramdacordia.
Ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums (vai ja neesat pārliecināts par to), pirms Ramdacordia lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Ramdacordia kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Pacientiem, kuri lieto Ramdacordia, nevajadzētu uzturā lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Ramdacordia asinsspiedienu pazeminošā darbība.
Ramdacordia lietošanas laikā dzerot alkoholu, Jums var rasties reibonis vai apreibuma sajūta. Ja šaubāties par to, cik daudz alkohola drīkstat lietot Ramdacordia lietošanas laikā, pārrunājiet to ar savu ārstu, jo iespējama asinsspiedienu pazeminošo zāļu un alkohola savstarpēji pastiprinoša darbība.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība.
Jūs nedrīkstat lietot Ramdacordia grūtniecības pirmajās 12 nedēļās, un to nekādā gadījumā nedrīkst lietot pēc 13. nedēļas, jo šo zāļu lietošana grūtniecības laikā var nodarīt kaitējumu bērnam.
Ja Jums iestājas grūtniecība Ramdacordia lietošanas laikā, nekavējoties informējiet par to ārstu.
Plānojot grūtniecību, jau iepriekš jāizmanto piemērota alternatīva terapija.
Jūs nedrīkstat lietot Ramdacordia, ja barojat bērnu ar krūti.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Ramdacordia var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai mahānismu apkalpošanu. Ramdacordia lietošanas laikā Jūs varat just nelabumu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes. Lielāka iespējamība, ka tā varētu notikt, ir, uzsākot lietot Ramdacordia. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet nekādus darbarīkus vai mehānismus.
Ramdacordia 5 mg/10 mg un 10 mg/10 mg satur azorubīnu (E122)
Azorubīns (E122) var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Ramdacordia 5 mg/5 mg un 10 mg/ 5 mg satur alūra sarkano AC (E129)
Alūra sarkanais AC (E129) var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Kā lietot Ramdacordia
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šo zāļu lietošana
Lietojiet šīs zāles iekšķīgi vienā un tajā pašā laikā katru dienu, kopā ar uzturu vai bez tā.
Norijiet cietās kapsulas veselas, uzdzerot šķidrumu.
Nesasmalciniet un nekošļājiet cietās kapsulas.
Nelietojiet Ramdacordia ar greipfrūtu sulu.
Cik daudz zāļu lietot
Parastā deva ir viena ārsta ieteiktā stipruma kapsula.
Atkarībā no efekta ārsts var palielināt vai mainīt devu.
Maksimālā deva ir viena kapsula ar stiprumu 10 mg/10 mg vienu reizi dienā.
Gados vecāki pacienti
Ārsts var samazināt sākotnējo devu un lēnām pielāgot ārstēšanu .
Ramdacordia nav ieteicams lietot ļoti veciem un novājinātiem pacientiem.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Ramdacordia nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par drošību un efektivitāti.
Ja Jums šķiet, ka zāļu terapeitiskā iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu.
Ja esat lietojis Ramdacordia vairāk nekā noteikts
Pārāk daudz kapsulu lietošana var izraisīt Jums ļoti zemu vai pat bīstami zemu asinsspiedienu. Jums var būt reibonis, ģībonis vai vājums. Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Nekavējoties informējiet ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Nebrauciet uz slimnīcu patstāvīgi — lūdziet kādam Jūs aizvest vai izsauciet neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu. Tas vajadzīgs tādēļ, lai ārsts zinātu, ko Jūs esat lietojis.
Ja esat aizmirsis lietot Ramdacordia
Ja esat izlaidis devu, lietojiet parasto devu, kad pienācis laiks. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto kapsulu.
Ja pārtraucat lietot Ramdacordia
Strauji nepārtrauciet zāļu lietošanu un nemainiet ieteikto devu bez konsultēšanās ar ārstu, jo šādos gadījumos slimība var uz laiku saasināties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja pamanāt kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet lietot Ramdacordia un nekavējoties vērsieties pie ārsta, jo Jums var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība:
sejas, lūpu vai rīkles tūska, kuras dēļ ir apgrūtināta rīšana vai elpošana, kā arī nieze un izsitumi.
Tā var būt pazīme smagai alerģiskai reakcijai pret šīm zālēm;
smagas ādas reakcijas, tostarp izsitumi, čūlas mutē, izsitumi ar tulznām uz lūpām, acīm, mutes, iepriekš bijušas ādas slimības paasinājums, apsārtums, smaga nieze, ādas lobīšanās, atslāņošanās un pietūkums, gļotādas iekaisums (piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, erythema multiforme) vai citas alerģiskas reakcijas.
Nekavējoties ziņojiet ārstam, ja Jums rodas:
- ātra sirdsdarbība, neregulāra vai spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves), neregulāra vai lēna sirdsdarbība, sāpes krūtīs, spiediena sajūta krūtīs (stenokardija) vai nopietnāki stāvokļi, tostarp sirdslēkme vai insults;
- elpas trūkums, apgrūtināta elpošana vai sēkšana, vai klepus.
Tās var būt plaušu darbības traucējumu pazīmes;
- nosliece uz asinsizplūdumu veidošanos, ilgāka asiņošana nekā parasti, jebkādas asiņošanas pazīmes (piemēram, smaganu asiņošana), purpurkrāsas pūtītes uz ādas vai biežākas nekā parasti infekciju slimības, sāpes rīklē un drudzis, nogurums, samaņas zudums, reibonis vai bāla ādas krāsa.
Tās var būt ar asinīm vai kaulu smadzenēm saistītu problēmu pazīmes;
- stipras sāpes vēderā, kas var būt jūtamas no mugurpuses.
Tā var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīme;
- drudzis, drebuļi, nogurums, ēstgribas trūkums, sāpes vēderā, slikta dūša, tumšs urīns, ādas vai acu dzelte.
Tās var būt aknu darbības traucējumu, piemēram, aknu iekaisuma (hepatīta) vai aknu bojājuma pazīmes;
Stipri samazināta urīna izdalīšanās, pietūkums, ēstgribas trūkums, slikta dūša, vemšana, nogurums, apgrūtināta elpošana, sirds ritma traucējumi.
Tās var būt smagas nieru slimības pazīmes.
Pārējās blakusparādības var būt šādas:
Ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 pacientiem
tūska
Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 pacientiem
miegainība (jo īpaši ārstēšanas sākumā);
sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums;
potīšu pietūkums;
galvassāpes vai nogurums;
reibonis.
Lielāka iespējamība, ka tā varētu notikt, ir, uzsākot lietot Ramdacordia;
samaņas zudums, hipotensija (pārāk zems asinsspiediens), jo īpaši, kad strauji pieceļaties no guļus vai sēdus stāvokļa;
redzes traucējumi (tostarp dubultošanās);
sauss, kairinošs klepus, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts) vai bronhīts, elpas trūkums;
sāpes kuņģa vai zarnu apvidū, vēdera izejas pārmaiņas (tostarp caureja un aizcietējums), nepatīkamas sajūtas vēderā, gremošanas traucējumi, slikta dūša vai pašsajūta;
kuņģa un/vai zarnu iekaisums;
izsitumi uz ādas ar piepaceltiem laukumiem vai bez tiem;
sāpes krūtīs;
vājums;
muskuļu krampji vai sāpes;
asinsanalīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jūsu asinīs ir vairāk kālija nekā parasti.
Retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 pacientiem
garastāvokļa izmaiņas, nomāktība, trauksme, pastiprināta nervozitāte vai nemiers, miega traucējumi (grūtības aizmigt);
trīce;
redzes traucējumi (tostarp redzes miglošanās);
troksnis ausīs;
šķavas/tekošs deguns;
klepus;
matu izkrišana;
nieze, izsitumi, purpurkrāsas plankumi uz ādas (purpura), ādas krāsas izmaiņas;
urinēšanas traucējumi, lielāka šķidruma (urīna) izdalīšanās nekā parasti dienas laikā, izteiktāka pastiprināts urinēšanas daudzums, pastiprināta vajadzība urinēt, jo īpaši naktī;
iepriekš ārstētas proteinūrijas pasliktināšanās (lielāks olbaltumvielu daudzums urīnā nekā parasti)
slikta pašsajūta;
muguras sāpes;
ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās;
krūšu palielināšanās vīriešiem;
griešanās sajūta (vertigo);
nieze un neparastas ādas sajūtas, piemēram, notirpums, tirpšana, durstoša, dedzinoša vai velkoša sajūta ādā (parestēzija);
samazināta ādas jutība;
garšas sajūtas zudums vai izmaiņas;
aizlikts deguns, apgrūtināta elpošana vai sēkšana, astmas paasinājums;
zarnu tūska, ko dēvē par “zarnu angioedēmu” un kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sāpes vēderā, vemšana un caureja;
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
sausuma sajūta mutē;
sāpes vēderā, nelabums (gastrīts);
izteiktāka svīšana nekā parasti;
apetītes zudums vai samazinājums (anoreksija);
roku un kāju tūska;
Tā var būt pazīme, kas liecina, ka Jūsu organismā ir vairāk ūdens nekā parasti;
sāpes locītavās;
drudzis;
seksuālā nespēja vīriešiem, samazināta dzimumtieksme vīriešiem vai sievietēm;
palielināts noteikta veida leikocītu skaits (eozinofīlija) asinsanalīzēs;
asinsanalīžu rezultāti, kas liecina par izmaiņām aknu, aizkuņģa dziedzera vai nieru darbībā;
- sirdslēkme, sirds un asinsvadu slimība (miokarda išēmija), spiediena sajūta vai sāpes krūtīs (stenokardija), ātra, neregulāra vai lēna sirdsdarbība;
sejas, lūpu vai rīkles pietūkums (skatīt brīdinājumus 4. punkta sākumā);
pavājināta nieru darbība, tai skaitā smaga nieru slimība (skatīt brīdinājumus 4. punkta sākumā);
sāpes.
Reti: var ietekmēt līdz 1 no 1000 pacientiem:
apmulsums vai apjukuma stāvoklis;
līdzsvara traucējumi;
sarkana un pietūkusi mēle;
stipra ādas zvīņošanās vai lobīšanās, niezoši, nelīdzeni izsitumi;
nagu izmaiņas (piemēra, naga vaļīgums vai atdalīšanās no naga pamatnes);
izsitumi vai asinsizplūdumi ādā;
plankumi uz ādas un aukstas ekstremitātes;
apsārtušas, niezošas, pietūkušas vai asarojošas acis;
dzirdes traucējumi;
asins analīzēs sarkano vai balto asinsķermenīšu, trombocītu skaita vai hemoglobīna līmeņa samazināšanās;
asinsvadu iekaisums;
sašaurināti asinsvadi;
dzeltena āda (dzelte), aknu šūnu bojājums.
Ļoti reti: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 pacientiem:
alerģiska reakcija;
aknu iekaisums;
paaugstināta jutība pret saules gaismu;
paaugstināts cukura līmenis asinīs;
palielināts muskuļu saspringums;
nervu bojājumi, kas var izraisīt muskuļu vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu;
smaganu palielināšanās;
smagas ādas reakcijas (skatīt brīdinājumus 4. punkta sākumā).
Citas blakusparādības, kuru biežums nav zināms: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
Pastāstiet ārstam, ja kāda no tālāk minētajām blakusparādībām kļūst nopietna vai turpinās ilgāk par dažām dienām:
grūtības koncentrēties;
mutes gļotādas iekaisums ar nelielām čūliņām;
asinsanalīžu rezultāti, kas liecina, ka Jūsu asinīs ir pārāk maz asins šūnu;
asinsanalīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jūsu asinīs ir mazāk nātrija nekā parasti;
roku un kāju pirkstu krāsas maiņa nosalstot un tirpoņa vai sāpes sasildoties (Reino fenomens);
palēninātas vai traucētas reakcijas;
dedzinoša sajūta;
ožas sajūtas pārmaiņas;
sarkani vai sudrabaini zvīņveida ādas sabiezējumi (psoriāze) vai sudrabainas krāsas izsitumi;
izsitumi ar čūlām acīs, uz lūpām, mutē (enantēma);
kaulu smadzeņu mazspēja;
smagas alerģiskas reakcijas;
galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, tostarp insults;
paaugstināts noteiktu antivielu līmenis;
koncentrēts urīns (tumšā krāsā), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var būt saistīts ar neatbilstošu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju. Ja Jums ir šie simptomi, konsultējieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams;
trīce, nekustīga poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ramdacordia
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes (piem., krāsas izmaiņas).
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Ramdacordia satur
Aktīvās vielas ir
5 mg/5 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 5 mg ramiprila un 5 mg amlodipīna (6,95 mg amlodipīna besilāta veidā)
10 mg/5 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 10 mg ramiprila un 5 mg amlodipīna (6,95 mg amlodipīna besilāta veidā)
5 mg/10 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 5 mg ramiprila un 10 mg amlodipīna (13,9 mg amlodipīna besilāta veidā)
10 mg/10 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 10 mg ramiprila un 10 mg amlodipīna (13,9 mg amlodipīna besilāta veidā)
Citas sastāvdaļas ir:
Kapsulas pildījums: krospovidons, hipromeloze, mikrokristāliskā celuloze, glicerīna dibehenāts.
5 mg/5 mg cietās kapsulas: kapsulas korpuss un vāciņš: briljantzilais FCF (E133), alūra sarkanais AC (E129), titāna dioksīds (E171), želatīns.
10 mg/5 mg cietās kapsulas: kapsulas korpuss: sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns; kapsulas vāciņš: briljantzilais FCF (E133), alūra sarkanais AC (E129), titāna dioksīds (E171), želatīns.
5 mg/10 mg cietās kapsulas: kapsulas korpuss: sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns; kapsulas vāciņš indigotīns (E132), azorubīns (E122), titāna dioksīds (E171), želatīns.
10 mg/10 mg cietās kapsulas: kapsulas korpuss un vāciņš: indigotīns (E132), azorubīns (E122), titāna dioksīds (E171), želatīns.
Ramdacordia ārējais izskats un iepakojums
5 mg/5 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 3. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs ametista krāsas korpuss un necaurspīdīgs ametista krāsas vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
10 mg/5 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs miesas krāsas korpuss un necaurspīdīgs ametista krāsas vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
5 mg/10 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs miesas krāsas korpuss un necaurspīdīgs sarkanbrūns vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
10 mg/10 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs sarkanbrūns korpuss un necaurspīdīgs sarkanbrūns vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
10, 20, 30, 50, 90 vai 100 cietās kapsulas blisteriepakojumos, kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotāji zālēm:
Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 5 mg/10 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas
Salutas Pharma GmbH
Otto-von-Guericke-Allee 1
39179 Barleben
Vācija
Lek Pharmaceuticals d.d.
Verovškova 57
1526 Ljubljana
Slovēnija
Egis Pharmaceutical PLC
Bökenyföldi ut 118-120
H-1165, Budapest
Ungārija
Ražotājs zālēm:
Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas
Egis Pharmaceuticals PLC,
Mátyás király utca 65
H-9900 Körmend
Ungārija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija Ramipril/Amlodipin Hexal 2,5 mg/2,5 mg – Hartkapseln
Ramipril/Amlodipin Hexal 5 mg/5 mg – Hartkapseln
Ramipril/Amlodipin Hexal 5 mg/10 mg – Hartkapseln
Ramipril/Amlodipin Hexal 10 mg/5 mg – Hartkapseln
Ramipril/Amlodipin Hexal 10 mg/10 mg - Hartkapseln
Bulgārija Amlopin DUO 5 mg/5 mg capsules, hard
Čehija Piramil Combi 2,5 mg/2,5 mg
Piramil Combi 5 mg/5 mg
Piramil Combi 5 mg/10 mg
Piramil Combi 10 mg/5 mg
Piramil Combi 10 mg/10 mg
Igaunija Ramdacordia
Latvija Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 5 mg/10 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas
Lietuva Ramdacordia 2,5 mg/2,5 mg kietosios capsules
Ramdacordia 5 mg/5 mg kietosios capsules
Ramdacordia 5 mg/10 mg kietosios capsules
Ramdacordia 10 mg/5 mg kietosios capsules
Ramdacordia 10 mg/10 mg kietosios capsules
Polija Ramipril+Amlodipine Sandoz
Slovākija AMIRAP 2,5 mg/2,5 mg tvrde kapsuly
AMIRAP 5 mg/5 mg tvrde kapsuly
AMIRAP 5 mg/10 mg tvrde kapsuly
AMIRAP 10 mg/5 mg tvrde kapsuly
AMIRAP 10 mg/10 mg tvrde kapsuly
Vācija Ramipril HEXAL plus Amlodipin 2,5 mg/2,5 mg Hartkapseln
Ramipril HEXAL plus Amlodipin 5 mg/5 mg Hartkapseln
Ramipril HEXAL plus Amlodipin 10 mg/5 mg Hartkapseln
Ramipril HEXAL plus Amlodipin 5 mg/10 mg Hartkapseln
Ramipril HEXAL plus Amlodipin 10 mg/10 mg Hartkapseln
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 5 mg/10 mg cietās kapsulas
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
5 mg/5 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 5 mg ramiprila (ramiprilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (6,95 mg amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:
Katra cietā kapsula satur 0,048 mg alūra sarkanā AC (E129).
10 mg/5 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 10 mg ramiprila (ramiprilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (6,95 mg amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:
Katra cietā kapsula satur 0,038 mg alūra sarkanā AC (E129).
5 mg/10 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 5 mg ramiprila (ramiprilum), 10 mg amlodipīna (amlodipinum) (13,9 mg amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:
Katra cietā kapsula satur 0,25 mg azorubīna (E122).
10 mg/10 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 10 mg ramiprila (ramiprilum) un 10 mg amlodipīna (amlodipinum) (13,9 mg amlodipīna besilāta veidā).
Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:
Katra cietā kapsula satur 0,64 mg azorubīna (E122).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula
5 mg/5 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 3. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs ametista krāsas korpuss un necaurspīdīgs ametista krāsas vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
10 mg/5 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs miesas krāsas korpuss un necaurspīdīgs ametista krāsas vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
5 mg/10 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs miesas krāsas korpuss un necaurspīdīgs sarkanbrūns vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
10 mg/10 mg cietās kapsulas
Nemarķētas Coni Snap tipa 0. izmēra cietās želatīna kapsulas ar pašnoslēgšanās funkciju, kurām ir necaurspīdīgs sarkanbrūns korpuss un necaurspīdīgs sarkanbrūns vāciņš, pildītas ar baltu vai gandrīz baltu granulētu pulveri bez smaržas vai gandrīz bez smaržas un bez mehāniskiem piemaisījumiem.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Ramdacordia ir indicēts hipertensijas ārstēšanai kā aizstājterapija pacientiem, kuriem jau ir panākta stāvokļa pienācīga kontrole, vienlaicīgi lietojot atsevišķas zāles tādās pašās devās, kādas ir kombinētajā preparātā, tikai atsevišķu tablešu veidā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ramdacordia ir indicēts pacientiem, kuru asinsspiediens ir pienācīgi kontrolēts, lietojot atsevišķi monokomponenta zāles tādās pašās devās, kā ieteiktajām fiksētu devu kombinētajām zālēm.
Ieteicamā dienas deva ir viena noteikta stipruma kapsula dienā.
Fiksētu devu kombinēts preparāts nav piemērots, uzsākot terapiju.
Ja nepieciešama devas pielāgošana, to var darīt, tikai ordinējot attiecīgos monopreparātus, un pēc atbilstošu devu noteikšanas, ja iespējams, nomainot esošo medikamentozo terapiju ar jaunu fiksētu Ramdacordia kombināciju.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti, kuri tiek ārstēti ar diurētiskajiem līdzekļiem
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar diurētiskajiem līdzekļiem, ieteicams ievērot piesardzību, jo šādiem pacientiem ir iespējams šķidruma un/vai sāļu zudums. Jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ārstēšanu ar ramiprilu drīkst sākt vienīgi stingrā mediķu uzraudzībā, un maksimālā dienas deva ir 2,5 mg ramiprila.
Aknu darbības traucējumu gadījumā var paildzināties amlodipīna eliminācijas laiks. Precīzi ieteikumi par amlodipīna devām nav izstrādāti, taču minētās iemesla dēļ zāles šādiem pacientiem lietojamas, ievērojot īpašu piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Lai noskaidrotu optimālo sākotnējo un balstdevu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, deva jāpielāgo individuāli, atsevišķi titrējot komponentu ramiprila un amlodipīna devu (sīkāka informācija atrodama attiecīgo monopreparātu zāļu aprakstos).
Ramiprila dienas deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jānosaka atkarībā no kreatinīna klīrensa:
Ja kreatinīna klīrenss ir ≥60 ml/min, sākumdeva nav jāpielāgo; maksimālā dienas deva ir 10 mg.
Ja kreatinīna klīrenss ir <60 ml/min un pacientiem ar hipertensiju, kuriem tiek veikta hemodialīze, Ramdacordia tiek rekomendēta tikai pacientiem, kuriem ramiprila devu pielāgošanas laikā ramiprila deva ir aizvietota ar 2,5 mg vai 5 mg optimālās uzturošās devas veidā. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, šīs zāles jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes.
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem amlodipīna devas pielāgošana nav nepieciešama.
Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā. Amlodipīns īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem veic dialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ramdacordia terapijas laikā jākontrolē nieru darbības rādītāji un kālija līmenis serumā. Ja nieru darbības rādītāji pasliktinās, Ramdacordia lietošana jāpārtrauc un jāturpina lietot atsevišķas zāļu sastāvdaļas atbilstoši pielāgotās devās.
Gados vecāki pacienti
Ramiprila sākumdevai jābūt mazākai un sekojošajai devas titrēšanai — pakāpeniskākai, jo ir lielāks nevēlamo blakusparādību risks. Ramdacordia nav ieteicams lietot ļoti veciem un novājinātiem pacientiem.
Gados vecākiem pacientiem var lietot parastās amlodipīna devas, taču jāievēro piesardzība, palielinot devu (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Ramdacordia nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par drošumu un efektivitāti.
Pašreiz pieejamie dati par ramiprilu ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2 apakšpunktā, bet īpašu ieteikumu par devām nav.
Lietošanas veids
Ramdacordia jālieto iekšķīgi katru dienu vienā un tajā pašā laikā kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. To nedrīkst košļāt vai sasmalcināt. Kapsulas jānorij vesela, uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma (piem., tīru ūdeni). To nevajadzētu lietot ar greipfrūtu sulu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Saistībā ar ramiprilu:
angioedēma anamnēzē (iedzimta, idiopātiska vai iepriekš bijusi angioedēma, lietojot AKE inhibitorus vai angiotensīna-II receptoru antagonistus (AIIRA);
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. ramiprila lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).;
ekstrakorporāla terapija, kā rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu);
nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze;
2. un 3. grūtniecības trimestra laikā (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
pacienti ar hipotensiju vai nestabilu hemodinamisko stāvokli.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ramdacordia lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu:
smaga hipotensija;
šoks (arī kardiogēns šoks);
kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., augstas pakāpes aortas atveres stenoze);
hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.
Saistībā ar Ramdacordia:
paaugstināta jutība pret amlodipīnu, dihidropiridīna atvasinājumiem, ramiprilu vai jebkuru citu AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitoru, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Saistībā ar ramiprilu
Īpašas pacientu grupas
Grūtniecība
AKE inhibitoru, piemēram, ramiprila vai angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanu nav ieteicams uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru/ AIIRA terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/ AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Pacienti ar īpašu hipotensijas risku
Pacienti ar izteiktu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivāciju AKE inhibīcijas dēļ ir pakļauti akūta, izteikta asinsspiediena pazeminājuma un nieru funkcijas pasliktināšanās riskam, jo īpaši, ja AKE inhibitoru vai vienlaicīgi lietoto diurētisko līdzekli lieto pirmoreiz vai pirmoreiz tiek palielināta šo zāļu deva.
Nozīmīga renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivācija paredzama un mediķu uzraudzība, tostarp asinsspiediena monitorings, nepieciešama, piemēram, šādos gadījumos:
pacientiem ar smagu hipertensiju;
pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;
pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem kreisā kambara ieplūdes vai izplūdes traucējumiem (piemēram, aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi);
pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi, ja otra niere funkcionē;
pacientiem, kam ir vai var rasties šķidruma vai sāļu zudums (tostarp pacienti, kuri lieto diurētiskos līdzekļus);
pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu;
pacientiem, kuriem veic lielu apjomīgu ķirurģisku operāciju vai kuriem izmanto anestēziju ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem.
Parasti, pirms sākt ārstēšanu, ieteicams koriģēt dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāļu zudumu (tomēr pacientiem ar sirds mazspēju šāda koriģēšana rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā šķidruma pārslodzes risku).
pārejoša vai pastāvīga sirds mazspēja pēc MI
Pacienti ar sirds vai smadzeņu asinsvadu išēmijas risku akūtas hipotensijas gadījumā
Ārstēšanas sākumposmā nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Skatīt 4.2. apakšpunktu.
Ķirurģiskas operācijas
Ja tas iespējams, vienu dienu pirms ķirurģiskās operācijas ārstēšanu ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, ieteicams pārtraukt.
Nieru darbības uzraudzība
Pirms ārstēšanas un tās laikā jānovērtē nieru darbība un — īpaši pirmajās ārstēšanas nedēļās — jāpielāgo deva. Īpaši rūpīga novērošana nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pastāv nieru darbības pavājināšanās risks, jo īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieres transplantācijas.
Paaugstināta jutība/Angioedēma
Ir ziņots par angioedēmu pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp ramiprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc Ramdacordia pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar Ramdacordia drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Angioedēmas gadījumā ramiprila lietošana jāpārtrauc.
Nekavējoties jāsniedz neatliekamā palīdzība. Pacients jānovēro vismaz 12–24 stundas, un viņu drīkst izrakstīt pēc simptomu pilnīgas izzušanas.
Ir ziņots par zarnu angioedēmu pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp ramiprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādiem pacientiem bija sūdzības par sāpēm vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās).
Anafilaktiskās reakcijas desensibilizācijas laikā
AKE inhibīcijas gadījumā ir palielināta anafilaktisko un anafilaktoīdo reakciju pret insektu indi un citiem alergēniem iespējamība un smagums. Pirms desensibilizācijas jāapsver iespēja uz laiku pārtraukt ramiprila lietošanu.
Elektrolītu līmeņa uzraudzība: hiperkaliēmija.
Dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp ramiprilu, novērota hiperkaliēmija. AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, gados vecākiem pacientiem (>70 gadi), pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu, pacientiem ar tādiem stāvokļiem kā dehidratācija, akūtu sirds dekompensāciju vai metabolisko acidozi un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus vai citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piemēram heparīnu, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus var rasties hiperkaliēmija. Ja iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīga lietošana uzskatāma par nepieciešamu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Elektrolītu līmeņa uzraudzība: hiponatriēmija
Dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem ir novērots antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms un tā izraisīta hiponatriēmija. Gados vecākiem, kā arī citiem pacientiem, kuriem ir hiponatriēmijas risks, ieteicams regulāri kontrolēt nātrija līmeni serumā.
Neitropēnija/ agranulocitoze
Retos gadījumos ir novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija, un ir ziņots arī par kaulu smadzeņu nomākumu. Ieteicams kontrolēt leikocītu skaitu, lai varētu noteikt iespējamu leikopēniju. Ārstēšanas sākumposmā un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar vienlaicīgu kolagēna slimību (piemēram, lupus erythematosus vai sklerodermiju), kā arī pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tādām zālēm, kuras var ietekmēt asinsradi, ieteicama biežāka kontrole (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
AKE inhibitori pacientiem ar melnu ādas krāsu angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī ramiprils var būt mazāk efektīvs attiecībā uz asinsspiediena pazemināšanu melnās rases cilvēkiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējams, tāpēc ka melnādaino cilvēku vidū vairāk izplatīta hipertensija ar zemu renīna līmeni.
Klepus
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir pastāvīgs, neproduktīvs un izzūd pēc terapijas beigām. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Pacienti, kuri tiek ārstēti ar diurētiskajiem līdzekļiem
Skatīt 4.2. apakšpunktu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Saistībā ar amlodipīnu
Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar sirds mazspēju
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar smagu sirds mazspēju (III vai IV pakāpes pēc NYHA klasifikācijas), ziņotais plaušu tūskas sastopamības biežums amlodipīna terapijas grupā bija lielāks nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; ieteikumi par devām nav noteikti. Tādēļ amlodipīna lietošana jāsāk ar mazākām ieteicamām devām, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan paaugstinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Amlodipīnu šādiem pacientiem var lietot parastajā devā. Amlodipīna koncentrācijas plazmā izmaiņas nekorelē ar nieru darbības traucējumu smagumu. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.
Īpaši brīdinājumi par palīgvielām
Ramdacordia 5 mg/5 mg un 10 mg/5 mg cietās kapsulas satur alūra sarkano AC (E129), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Ramdacordia 5 mg/10 mg un 10 mg/10 mg cietās kapsulas satur azorubīnu (E122), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Saistībā ar ramiprilu
Kontrindicētas kombinācijas
Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo pastāv palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku: AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Piesardzība lietošanā
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls
aizvietotāji un citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija koncentrāciju plazmā (tostarp angiotensīna II antagonisti, takrolims, ciklosporīns, heparīns). Var rasties hiperkaliēmija, tādēļ rūpīgi jākontrolē kālija līmenis serumā.
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar cilazaprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja ramiprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ ramiprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Ciklosporīns: Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns: Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, diurētiskie līdzekļi) un citas vielas, kas var pazemināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkohola lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulosīns, terazosīns): paredzams hipotensijas riska pieaugums (skatīt 4.2. apakšpunktu, informāciju par diurētiskajiem līdzekļiem).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu: klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vazopresori simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns, dopamīns, epinefrīns), kas var pavājināt ramiprila antihipertensīvo iedarbību: ieteicama asinsspiediena kontrole.
Allopurinols, imūnsupresanti, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kas var izmainīt asins šūnu skaitu: palielināta hematoloģisko reakciju iespējamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Litija sāļi: AKE inhibitori var samazināt litija izvadi no organisma un tādējādi pastiprināt litija toksicitāti. Jākontrolē litija līmenis asinīs.
Pretdiabēta līdzekļi, tostarp insulīns: iespējamas hipoglikēmiskas reakcijas. Ieteicams kontrolēt glikozes līmeni asinīs.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe: paredzama ramiprila antihipertensīvās darbības pavājināšanās. Turklāt AKE inhibitoru un NPL vienlaicīga lietošana var radīt palielinātu nieru funkcijas pasliktinājuma risku un palielināt kaliēmiju.
Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku:
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Mijiedarbība ar amlodipīnu
Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu
CYP3A4 inhibitori: lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāžu inhibitori, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns, verapamils vai diltiazems) var ievērojami palielināties amlodipīna iedarbība, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Šo farmakokinētisko pārmaiņu klīniskās izpausmes var būt izteiktākas gados vecākiem cilvēkiem. Tāpēc ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri lieto klaritromicīnu kopā ar amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Vienlaicīgas amlodipīna un klaritromicīna lietošanas gadījumā ieteicama rūpīga pacientu novērošana.
CYP3A4 induktori: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, var mainīties amlodipīna koncentrācija plazmā. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā
(piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).
Greipfrūti vai greipfrūtu sula: amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai ar greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kā rezultātā palielinās asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.
Dantrolēns (infūzija): dzīvniekiem ir novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss saistībā ar hiperkaliēmiju, kas radusies pēc verapamila un intravenozas dantrolēna lietošanas. Ņemot vērā hiperkaliēmijas risku, ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacietiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgu hipertermiju un ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanā.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Zāles ar hipotensīvu iedarbību: amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Takrolims
Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, pastāv takrolima koncentrācijas palielināšanās risks asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa kontrole asinīs un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.
Ciklosporīns
Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un, ja nepieciešams, ciklosporīna devas samazināšana.
Simvastatīns
Vairāku devu 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar simvastatīna lietošanu monoterapijā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.
Atorvastatīns, digoksīns vai varfarīns
Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.
Rapamicīna (mTOR) inhibitoru mehānisma mērķis
mTOR inhibitori, tādi kā sirolims, temsirolims un everolims, ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Ja vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Saistībā ar ramiprilu
Ramiprilu nav ieteicams lietot grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu), un tas ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkam izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt arī 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošumu”.) Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Jaundzimušie, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nav hipotensijas, oligūrijas vai hiperkaliēmijas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums grūtniecības laikā cilvēkiem nav apstiprināts.
Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota, lietojot lielas amlodipīna devas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ieteicama vienīgi tad, ja nav pieejama drošāka alternatīva un slimības ietekme uz māti un bērnu ir lielāka nekā potenciālais zāļu risks.
Barošana ar krūti
Saistībā ar ramiprilu
Tā kā nav pietiekamas informācijas par ramiprila lietošanu barošanas ar krūti periodā (skatīt 5.2. apakšpunktu), tā lietošana nav ieteicama. Barošanas ar krūti laikā ieteicama alternatīva terapija ar labāku drošuma profilu lietošanai barošanas laikā ar krūti, īpaši, barojot jaundzimušos un priekšlaicīgi dzimušus bērnus.
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir
starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav
zināma.. Lēmums par bērna barošanu ar krūti turpināšanu vai pārtraukšanu vai par amlodipīna terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā barošanas ar krūti pozitīvo ietekmi uz bērnu un amlodipīna terapijas radīto ieguvumu mātei.
Fertilitāte
Saistībā ar amlodipīnu
Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Dažas nevēlamās iedarbības (piemēram, reibonis, galvassāpes, nespēks vai slikta dūša) var ietekmēt pacienta koncentrēšanās un reakcijas spēju un tādējādi radīt risku apstākļos, kad šī spēja ir īpaši svarīga (piemēram, transportlīdzekļa vadīšana vai mehānismu apkalpošana).
Jo īpaši tā var notikt ārstēšanas sākumā vai pārejot uz šo zāļu lietošanu no citiem preparātiem. Pēc pirmās zāļu devas lietošanas vai vēlāk veiktas devas palielināšanas vairākas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Ramiprils
Visbiežāk novērotās blakusparādības ārstēšanas laikā ar ramiprilu ir paaugstināta kālija koncentrācija asinīs, galvassāpes, reibonis, hipotensija, ortostatiska hipotensija, samaņas zudums, neproduktīvs, kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums, kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana, izsitumi, īpaši makulopapulāri, muskuļu spazmas, mialģija, slikta dūša, sāpes vēderā. Smagas nevēlamas blakusparādības ir agranulocitoze, pancitopēnija, hemolītiskā anēmija, miokarda infarkts, angioedēma, vaskulīts, bronhu spazmas, akūts pankreatīts, aknu mazspēja, akūta nieru mazspēja, hepatīts, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvena-Džonsona sindroms un erythema multiforme.
Amlodipīns
Visbiežāk novērotās blakusparādības ārstēšanas laikā ar amlodipīnu ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums. Smagas nevēlamas blakusparādības ir leikopēnija, trombocitopēnija, miokarda infarkts, atriju fibrilācija, ventrikulāra tahikardija, vaskulīts, akūts pankreatīts, hepatīts, angioedēma, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts un Stīvena-Džonsona sindroms.
Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas aktīvo vielu atsevišķas lietošanas gaitā, jānorāda, izmantojot šādu biežuma iedalījumu:
Ļoti bieži ≥1/10;
Bieži ≥1/100 līdz <1/10;
Retāk ≥1/1000 līdz <1/100;
Reti ≥1/10 000 līdz <1/1000;
Ļoti reti <1/10 000;
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Ramiprils
Amlodipīns
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Eozinofīlija
Reti
Balto asins šūnu skaita samazināšanās (tostarp neitropēnija vai agranulocitoze), sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, trombocītu skaita samazināšanās
Ļoti reti
Leikopēnija, trombocitopēnija
Nav zināmi
Kaulu smadzeņu mazspēja, pancitopēnija, hemolītiska anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Alerģiskas reakcijas
Nav zināmi
Anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas, palielināts antinukleāro antivielu daudzums
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Palielināta kālija jonu koncentrācija asinīs
Retāk
Anoreksija, samazināta ēstgriba
Ļoti reti
Hiperglikēmija
Nav zināmi
Samazināta nātrija jonu koncentrācija asinīs
Psihiskie traucējumi
Retāk
Nomākts garastāvoklis, trauksme, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi, tostarp miegainība
Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija
Reti
Apjukuma stāvoklis
Apjukums
Nav zināmi
Uzmanības traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes, reiboņi
Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi terapijas sākumā)
Retāk
Vertigo, parestēzijas, garšas sajūtas zudums, disgeizija
Tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija
Reti
Trīce, līdzsvara traucējumi
Ļoti reti
Hipertonija, perifēra neiropātija
Nav zināmi
Smadzeņu išēmija, ieskaitot išēmisku insultu un tranzitoru išēmisku lēkmi, psihomotoro spēju traucējumi, dedzināšanas sajūta, parosmija
Ekstrapiramidālie traucējumi
Acu bojājumi
Retāk
Redzes traucējumi, ieskaitot neskaidru redzi
Acu bojājumi
Reti
Konjunktivīts
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Troksnis ausīs
Reti
Dzirdes traucējumi, troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Sirdsklauves
Retāk
Miokarda išēmija, ieskaitot stenokardiju vai miokarda infarktu, tahikardija, aritmija, sirdsklauves, perifēra tūska
Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un ātriju fibrilācija)
Ļoti reti
Miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Hipotensija, ortostatiska asinsspiediena pazemināšanās, sinkope
Pietvīkums
Retāk
Pietvīkums
Hipotensija
Reti
Asinsvadu stenoze, hipoperfūzija, vaskulīts
Ļoti reti
Vaskulīts
Nav zināmi
Reino sindroms
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums
Elpas trūkums
Retāk
Bronhu spazmas, ieskaitot bronhiālās astmas saasinājumu, deguna aizlikums
Klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana
Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)
Retāk
Pankreatīts (par letālu iznākumu AKE inhibitoru lietošanas laikā ziņots ārkārtējos izņēmuma gadījumos), aizkuņģa dziedzera enzīmu līmeņa paaugstināšanās, tievo zarnu angioedēma, sāpes vēdera augšdaļā, tostarp arī gastrīts, aizcietējums, sausums mutē
Vemšana, sausums mutē
Reti
Glosīts
Ļoti reti
Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija
Nav zināmi
Aftozs stomatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināts aknu enzīmu un/vai saistītā bilirubīna līmenis
Reti
Holestātiska dzelte, aknu šūnu bojājumi
Ļoti reti
Hepatīts*, dzelte*, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Nav zināmi
Akūta aknu mazspēja, holestātisks vai citolītisks hepatīts (ar letālu iznākumu ļoti retos izņēmuma gadījumos)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Izsitumi, īpaši makulopapulozi
Retāk
Angioedēma; ārkārtējos izņēmuma gadījumos angioedēmas izraisītam elpceļu aizsprostojumam var būt letāls iznākums; nieze, hiperhidroze
Alopēcija, purpura, ādas pigmentācijas traucējumi, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene
Reti
Eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, nagu atslāņošanās
Ļoti reti
Fotosensibilizācijas reakcijas
Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija
Nav zināmi
Toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, multiformā eritēma, pemfigus, psoriāzes saasināšanās, psoriāzei līdzīgs dermatīts, pemfigoīda vai lihenoīda eksantēma vai enantēma, alopēcija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu spazmas, muskuļu sāpes
Potīšu pietūkums, muskuļu krampji
Retāk
Artralģija
Artralģija, mialģija, muguras sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru darbības traucējumi, ieskaitot akūtu nieru mazspēju, urīna sekrēcijas palielināšanās, iepriekš esošas proteinūrijas saasināšanās, palielināta urīnvielas koncentrācija asinīs, palielināta kreatinīna koncentrācija asinīs
Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Pārejoša erektila disfunkcija, samazināta dzimumtieksme
Impotence, ginekomastija
Nav zināmi
Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Tūska
Bieži
Sāpes krūtīs, nespēks
Nespēks, astēnija
Retāk
Pireksija
Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums
Reti
Astēnija
Izmeklējumi
Retāk
Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās
*Vairumā gadījumu ar holestāzi
Saistībā ar ramiprilu
Pediatriskā populācija
Rimiprila drošums tika novērots 2 klīniskajos pētījumos 325 bērniem un pusaudžiem vecumā no 2 līdz 16 gadiem. Lai gan blakusparādību raksturs un smagums ir līdzīgs pieaugušajiem, šādu blakusparādību biežums bērniem ir lielāks:
Tahikardija, deguna aizlikums un rinīts: “bieži” (t.i., ≥1/100 līdz <1/10) pediatriskajā populācijā un "retāk" (t.i., ≥1/1000 līdz <1/100) pieaugušajiem.
Konjunktivīts: “bieži” (t.i., ≥1/100 līdz <1/10) pediatriskajā populācijā un "reti" (t.i., ≥1/10 000 līdz <1/1000) pieaugušajiem.
Trīce un nātrene: "retāk" (t.i., ≥1/1000 līdz <1/100) pediatriskajā populācijā un "reti" (t.i., ≥1/10 000 līdz <1/1000) pieaugušajiem.
Vispārējais ramiprila drošuma profils pediatriskajiem pacientiem būtiski neatšķiras no drošuma profila pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Saistībā ar ramiprilu
Simptomi
AKE inhibitoru pārdozēšanas simptomi var būt pārmērīga perifēra vazodilatācija (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.
Ārstēšana
Pacients rūpīgi jānovēro, un ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ieteicamie pasākumi ietver primāru detoksikāciju (kuņģa skalošana, adsorbējošu līdzekļu lietošana) un pasākumus hemodinamiskās stabilitātes atjaunošanai, tostarp alfa1-adrenoreceptoru agonistu vai angiotensīna II (angiotensīnamīda) lietošanu. Ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts ir grūti izvadāms no vispārējās cirkulācijas hemodialīzes ceļā.
Saistībā ar amlodipīnu
Pieredze saistībā ar tīšu pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.
Simptomi
Pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam, ieskaitot šoku ar letālu iznākumu.
Ārstēšana
Klīniski nozīmīgas hipotensijas, ko izraisījusi amlodipīna pārdozēšana, gadījumā nepieciešams aktīvs atbalsts sirds un asinsvadu sistēmai, bieži jākontrolē sirdsdarbība un elpošanas funkcija, jāpaceļ uz augšu kājas, jāpievērš uzmanība cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.
Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori.
ATĶ kods: C09 BB 07.
Ramiprila darbības mehānisms
Prekursora ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotensīnu konvertējošais enzīms; kinināze II). Plazmā un audos šis enzīms katalizē angiotensīna I pārvēršanu vielā ar aktīva vazokonstriktora īpašībām, proti, angiotensīnā II, kā arī aktīvā vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos. Angiotensīna II veidošanās un bradikinīna inhibīcijas samazinājums izraisa vazodilatāciju.
Tā kā angiotensīns II arī stimulē aldosterona izdalīšanos, ramiprilāts samazina aldosterona sekrēciju. Kopumā ar hipertensiju sirgstošiem pacientiem ar melnu ādas krāsu (afrikāņiem un Karību salu tautu pārstāvjiem) (parasti — populācija ar hipertensiju un zemu renīna koncentrāciju) bija vājāka atbildreakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija cita ādas krāsa.
Farmakodinamiskā ietekme
Ramiprila lietošanas rezultātā ievērojami samazinās perifēro artēriju pretestība. Plazmas plūsma nierēs un glomerulārās filtrācijas ātrums kopumā būtiski nemainās. Pacientiem, kam ir hipertensija, ramiprila lietošana pazemina asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā bez kompensatora sirdsdarbības ātruma pieauguma.
Vairumam pacientu antihipertensīvās darbības sākums pēc vienas devas perorālas lietošanas parādās 1–2 stundu laikā. Vienreizējas devas maksimālais efekts parasti tiek sasniegts 3–6 stundās pēc zāļu perorālas lietošanas. Vienreizējas devas antihipertensīvās darbības ilgums parasti ir 24 stundas.
Regulāras ramiprila terapijas gadījumā maksimālu antihipertensīvo efektu parasti novēro pēc 3–4 nedēļām. Ir pierādīts, ka šāds anihipertensīvais efekts saglabājas ilgstošas terapijas gadījumā, lietojot zāles 2 gadus.
Strauji pārtraucot lietot ramiprilu, straujš un pārmērīgs “rikošeta” asinsspiediena paaugstinājums nerodas.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints- ) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskā pētījumā, kurā piedalījās 244 pediatrijas pacienti ar hipertensiju (73% ar primāru hipertensiju), vecumā no 6-16 gadiem, pacienti saņēma mazu, vidēju vai lielu ramiprila devu, lai sasniegtu ramiprilāta koncentrāciju plazmā, kas atbilst pieaugušo devu diapazonam 1,25 mg, 5 mg un 20 mg, pamatojoties uz ķermeņa masu. 4. nedēļas beigās ramiprils bija neefektīvs attiecībā uz vērtēto mērķa kritēriju “sistoliskā asinsspiediena samazināšanās”, bet diastolisko asinsspiedienu tas samazināja, lietojot vislielāko devu. Gan vidējā, gan lielākā ramiprila deva nozīmīgi samazināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu bērniem ar apstiprinātu hipertensijas diagnozi.
Šo efektu nekonstatēja 4 nedēļas ilgā, devu palielināšanas, randomizētā, dubultmaskētā izslēgšanas pētījumā, kurā piedalījās 218 pediatriskās populācijas pacienti vecumā no 6 līdz 16 gadiem (75% ar primāro hipertensiju), kur visu trīs pētīto ramiprila devu (mazas – 0,625 mg – 2,5 mg; vidējas – 2,5 mg – 10 mg vai lielas – 5 mg – 20 mg, pamatojoties uz masu) gadījumā novēroja mērenu diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos, taču statistiski ticama atgriešanās pie sākotnējiem rādītājiem netika novērota. Ramiprilam pētītajā pediatriskajā populācijā nekonstatēja lineāru atbildes reakciju uz devu.
Amlodipīna darbības mehānisms
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.
Antihipertensīvās darbības pamatā ir tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru.
Hipertensijas pacientiem vienu reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.
Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju
Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie pētījumi par slodzes toleranci pacientiem ar II-IV klases sirds mazspēju (pēc NYHA) liecina, ka, vērtējot pēc slodzes panesības, sirds kreisā kambara izsviedes tilpuma un klīniskās simptomātikas, amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos.
Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, amlodipīns nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.
Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā amlodipīns pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar II un III klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez išēmiskās sirds slimības klīniskiem simptomiem vai objektīviem rādītājiem, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīns lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.
Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)
Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums „Antihipertensīvās un lipīdu -pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT)) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās izvēles līdzekļi amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.
Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: pārciests miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).
Primārais mērķa kritērijs bija letālas koronāras sirds slimības vai neletāla miokarda infarkta kombinācija. Primārais mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska attiecība (RA) bija 0,98, 95% ticamības intervāls (0,90-1,07), p=0,65. Sekundārā mērķa kritērija vidū sirds mazspējas sastopamība (kombinētā kardiovaskulārā vērtētā raksturlieluma sastāvdaļa) bija ievērojami lielāka amlodipīna grupā, nekā hlortalidola grupā (10,2 % vs. 7,7 %, riska attiecība (RA) 1,38, 95% ticamības intervāls [1,25-1,52], p<0,001. Tomēr jebkāda cēloņa mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: RA 0,96, 95% ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.
Pediatriskā populācija (vecumā no 6 gadiem un vecāki)
Pētījums, kurā tika iekļauti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar pārsvarā sekundāru hipertensiju un kurā tika salīdzinātas amlodipīna 2,5 mg un 5 mg devas ar placebo, parādīja, ka abas devas samazināja sistolisko spiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām amlodipīna devām nebija statistiski ticama.
Amlodipīna ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Tāpat nav izvērtēta amlodipīna lietošanas bērna vecumā ietekme ilgtermiņā, lai samazinātu kardiovaskulāro saslimstību un mirstību pieaugušo vecumā.
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar Ramdacordia visās pediatriskās populācijas apakšgrupās apstiprinātās indikācijas gadījumā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2 apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Ramiprils
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas ramiprils strauji uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta: ramiprila maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Pamatojoties uz nonākšanu urīnā, uzsūkšanās apjoms ir vismaz 56 %, un to būtiski neietekmē barības klātbūtne kuņģa-zarnu traktā. Aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība pēc 2,5 mg un 5 mg ramiprila perorālas lietošanas ir 45 %.
Ramiprilāta, kas ir vienīgais aktīvais ramiprila metabolīts, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2–4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Ramiprilāta līdzsvara koncentrācija plazmā, lietojot ramiprilu parastajā devā vienreiz dienā, tiek sasniegta ap ceturto ārstēšanas dienu.
Izkliede
Ramiprila spēja saistīties ar seruma olbaltumvielām ir aptuveni 73 %, bet ramiprilāta — aptuveni 56 %.
Biotransformācija
Ramiprils gandrīz pilnībā tiek metabolizēts līdz ramiprilātam, kā arī diketopiperazīna esterim, diketopiperazīnskābei un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.
Eliminācija
Metabolīti izdalās galvenokārt caur nierēm.
Ramiprilāta koncentrācija plazmā pazeminās vairākās fāzēs. Ņemot vērā ramiprilāta spēcīgo, piesātinošo saistīšanos ar AKE un lēno disociāciju no šī enzīma, tam ir ilga terminālās eliminācijas fāze ar ļoti zemu koncentrāciju plazmā.
Pēc vairākkārtējas ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā ramiprilāta koncentrācijas efektīvais eliminācijas pusperiods bija 13–17 stundas 5–10 mg devas gadījumā un ilgāks 1,25–2,5 mg devas gadījumā. Šī atšķirība ir saistīta ar piesātināmā enzīma spēju saistīt ramiprilātu.
Barošana ar krūti
Viena vienreizēja 10 mg perorāla ramiprila deva radīja nenosakāmu ramiprila un tā metabolītu koncentrāciju mātes pienā. Tomēr vairākkārtēju devu ietekme nav zināma.
Citas īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2 apakšpunktu)
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprilāta izdalīšanās caur nierēm ir pavājināta, un ramiprilāta renālais klīrenss ir proporcionāli saistīts ar kreatinīna klīrensu. Rezultāts ir paaugstināta ramiprilāta koncentrācija plazmā, kas pazeminās lēnāk nekā cilvēkiem ar normālu nieru funkciju.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2 apakšpunktu)
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem zemākas aknu esterāžu aktivitātes dēļ bija kavēts ramiprila metabolisms līdz ramiprilātam un augstāka ramiprila koncentrācija plazmā. Tomēr ramiprilāta maksimālā koncentrācija šādiem pacientiem neatšķīrās no koncentrācijas pacientiem ar normālu aknu funkciju.
Pediatriskā populācija
Ramiprila farmakokinētiskās īpašības tika pētītas 30 bērniem ar hipertensiju vecumā no 2 līdz 16 gadiem ar ķermeņa masu >10 kg. Pēc 0,05 – 0,2 mg/kg devas ramiprils ātri un plaši metabolizējās par ramiprilātu. Ramiprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta 2-3 stundās. Ramiprilāta klīrenss bija cieši saistīts ar ķermeņa masas log (p<0,01) un devu (p<0,001). Klīrenss un izkliedes tilpums palielinājās līdz ar bērna vecumu katrā devas grupā. Lietojot devu 0,05 mg/kg, bērniem tika sasniegts iedarbības līmenis, kas salīdzināms ar iedarbības līmeni pieaugušajiem, kuri lieto 5 mg ramiprila. Deva bērniem 0,2 mg/kg sasniedza iedarbības līmeni, kas ir augstāks par maksimāli ieteikto devu 10 mg dienā pieaugušajiem.
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, plazmas proteīnu saistīšanās
Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 6–12 stundas pēc lietošanas.. Ir aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir 64–80 % robežās. Izkliedes tilpums ir apmēram 21 l/kg ķermeņa masas. In vitro pētījumos ir konstatēts, ka apmēram 97,5 % cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.
Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.
Biotransformācija/eliminācija
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā. Amlodipīns tiek apjomīgi metabolizēts aknās līdz neaktīviem metabolītiem. 10 % sākotnējā savienojuma un 60 % neaktīvo metabolītu tiek izvadīti ar urīnu.
Aknu darbības traucējumi
Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem un jauniem pacientiem laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu. Pacientu vecuma grupu pētījumā AUC un eliminācijas pusperioda vērtību pieaugums pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju atbilda gaidītajam.
Pediatriskā populācija
Populācijas farmakokinētiskie pētījumi tika veikti 74 bērniem ar hipertensiju vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kuri saņēma amlodipīnu devās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes dienā. Tipiskais perorālais klīrenss (CL/F) bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/h zēniem un 16,4 un 21,3 l/h meitenēm. Starp indivīdiem tika novērota augsta ekspozīcijas dažādība. Dati par lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, ir ierobežoti.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Saistībā ar ramiprilu
Konstatēts, ka ramiprila perorāla lietošana neradīja akūtu toksicitāti grauzējiem un suņiem.
Pētījumi, kas ietvēra ilgstošu perorālu lietošanu, tika veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. Elektrolītu līmeņa plazmā novirzes un asinsainas izmaiņas novēroja 3 sugām.
Suņiem un pērtiķiem ar devām no 250 mg/kg dienā tika novērots jukstaglomerulārā aparāta vērā ņemams palielinājums, kas bija ramiprila farmakodinamiskās darbības izpausme. Bez kaitīgas ietekmes žurkas, suņi un pērtiķi panesa attiecīgi 2, 2,5 un 8 mg/kg dzīvsvara dienas devas.
Ļoti jaunām žurkām pēc vienas ramiprila devas tika novēroti neatgriezeniski nieru bojājumi.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, trušiem un pērtiķiem netika konstatētas nekādas teratogēnas īpašības.
Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm auglība netika ietekmēta.
Lietojot ramiprilu žurku mātītēm grūsnības un zīdīšanas periodā, mazuļiem radās neatgriezeniski nieru bojājumi (nieres piltuves dilatācija) ar dienas devu 50 mg/kg ķermeņa masas vai lielāku.
Plašās mutagenitātes pārbaudēs, izmantojot vairākas testēšanas sistēmas, netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu, ka ramiprilam piemistu mutagēnas vai genotoksiskas īpašības.
Saistībā ar amlodipīnu
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm konstatēts, ka, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, izsakot mg/kg, bija novēlots dzemdību laiks, paildzināts dzemdību norises laiks un samazināta mazuļu dzīvildze.
Ietekme uz fertilitāti
Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņiem 30 dienas lietoja amlodipīna bezilātu devā, kas bija līdzīga cilvēkiem lietotajai devai, izsakot mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulstimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu un Sertoli šūnu skaits.
Kancerogenitāte, mutagenitāte
Žurkām un pelēm, kuras divu gadu garumā kopā ar barību saņēma amlodipīnu tādā koncentrācijā, kas bija aprēķināta, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg uzņemšanu dienā, kancerogenitātes pazīmes netika konstatētas. Lielākā deva (kas pelēm bija vienāda ar, bet žurkām — divas reizes lielāka par* maksimālo ieteicamo klīnisko devu, proti, 10 mg, izsakot mg/m2), bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumos netika atklāta ar zālēm saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
*Par pamatu ņemot pacienta ķermeņa masu 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas pildījums:
Krospovidons
Hipromeloze
Mikrokristāliskā celuloze
Glicerīna dibehenāts
5 mg/5 mg cietās kapsulas
Kapsulas korpuss un vāciņš:
Briljantzilais FCF (E133)
Alūra sarkanais AC (E129)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
10 mg/5 mg cietās kapsulas
Kapsulas korpuss:
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Kapsulas vāciņš:
Briljantzilais FCF (E133)
Alūra sarkanais AC (E129)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
5 mg/10 mg cietās kapsulas
Kapsulas korpuss:
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Kapsulas vāciņš:
Indigotīns (E132)
Azorubīns (E122)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
10 mg/10 mg cietās kapsulas
Kapsulas korpuss un vāciņš:
Indigotīns (E132)
Azorubīns (E122)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Iepakojuma veids un saturs
10, 20, 30, 50, 90 vai 100 cietās kapsulas Al/OPA/Al/PVH blisteriepakojumos, kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Ramdacordia 5 mg/5 mg cietās kapsulas – Reģ. nr.: 12-0136
Ramdacordia 10 mg/5 mg cietās kapsulas - Reģ. nr.: 12-0138
Ramdacordia 5 mg/10 mg cietās kapsulas - Reģ. nr.: 12-0137
Ramdacordia 10 mg/10 mg cietās kapsulas - Reģ. nr.: 12-0139
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2012. gada 21. maijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE
PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019