Ramdacordia HCT

Kapsula, cietā

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, PA/Al/PVH/Al blisteris, N10
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Ramiprilum Amlodipinum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

19-0048-01

Zāļu reģistrācijas numurs

19-0048

Ražotājs

Adamed Pharma S.A., Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

27-MAR-19

Reģ. apliecības derīguma termiņš

26-MAR-24

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/5 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas

ramiprilum/amlodipinum/ hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

    Šajā instrukcijā varat uzzināt

    1. Kas ir Ramdacordia HCT un kādam nolūkam to lieto

    2. Kas Jums jāzina pirms Ramdacordia HCT lietošanas

    3. Kā lietot Ramdacordia HCT

    4. Iespējamās blakusparādības

  1. Kā uzglabāt Ramdacordia HCT

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

  1. Kas ir Ramdacordia HCT un kādam nolūkam to lieto

    Ramdacordia HCT satur trīs aktīvās vielas, ko sauc par ramiprilu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu.

    Ramiprils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par AKE inhibitoriem (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem). Šīs zāles:

  • samazina organismā tādu vielu sintēzi, kuras var paaugstināt asinsspiedienu;

  • atslābina un paplašina asinsvadus;

  • atvieglo sirdij asiņu sūknēšanas darbu pa ķermeni.

    Amlodipīns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par kalcija antagonistiem. Šīs zāles:

  • atslābina asinsvadus, līdz ar to asinis caur tiem plūst vieglāk.

    Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskiem jeb urīndzenošiem līdzekļiem. Šīs zāles:

  • palielina izveidotā urīna daudzumu. Tā rezultātā pazeminās asinsspiediens.

    Ramdacordia HCT var lietot paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuru stāvoklis tiek atbilstoši kontrolēts ar atsevišķām vienlaicīgi lietotām zālēm tādās pašās devās kā kombinācijas sastāvā, taču atsevišķu tablešu veidā.

  1. Kas Jums jāzina pirms Ramdacordia HCT lietošanas

    Nelietojiet Ramdacordia HCT šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret ramiprilu, amlodipīnu vai hidrohlortiazīdu (aktīvajām vielām), kādu citu kalcija antagonistu, AKE inhibitoru, sulfonamīdu atvasinājumu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums ir stipri sašaurināts sirds aortālais vārstulis (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj piegādāt organismam pietiekami daudz asiņu);

  • ja Jums kādreiz ir bijusi smaga alerģiska reakcija, ko sauc par angioedēmu. Tās pazīmes ir nieze, nātrene, sarkanas zīmes uz plaukstām, pēdām un rīklē, rīkles un mēles pietūkums, pietūkums ap acīm un lūpām, apgrūtināta elpošana un rīšana;

  • ja Jums tiek veikta dialīze vai kāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās aparatūras, ārstēšana ar Ramdacordia HCT var nebūt Jums piemērota;

  • ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

  • ja Jums organismā ir sāļu (kalcija, kālija, nātrija) līdzsvara traucējumi;

  • ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kuru gadījumā ir samazināta nieru apgāde ar asinīm (nieru artērijas stenoze);

  • pēdējo 6 grūtniecības mēnešu laikā (skatīt turpmāk sadaļu "Grūtniecība un barošana ar krūti");

  • ja Jums ir neparasti zems vai nestabils asinsspiediens;

  • ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;

  • ja Jums ir cukura diabēts vai traucēta nieru darbība, un Jūs ārstējaties ar aliskirēnu saturošām asinsspiedienu pazeminošām zālēm;

  • ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši lielu devu ilgstoša lietošana var palielināt dažu ādas un lūpu vēža veidu (nemelanomas ādas vēža) risku. Ramdacordia HCT lietošanas laikā sargājiet ādu no saules un UV staru iedarbības.

Nelietojiet Ramdacordia HCT, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts, konsultējieties ar ārstu pirms Ramdacordia HCT lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ramdacordia HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums pašlaik ir vai kādreiz ir bijis kāds no turpmāk minētajiem traucējumiem, Jums jāinformē ārsts:

  • ja esat gados vecāks cilvēks un Jums ir jāpalielina zāļu deva;

  • ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi;

  • ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);

  • ja esat zaudējis daudz organisma sāļu vai šķidrumu (vemšanas, caurejas, pastiprinātas svīšanas, mazsāls diētas ievērošanas, ilgstošas diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu lietošanas vai dialīzes veikšanas gadījumā);

  • ja Jums tiek plānota ārstēšana alerģijas pret bišu vai lapseņu dzēlieniem mazināšanai (desensibilizācija);

  • ja Jums tiek plānota anestēzijas līdzekļa lietošana. Tas var tikt ievadīts operācijas vai stomatoloģiskas procedūras veikšanai. Jums ārstēšana ar Ramdacordia HCT var būt jāpārtrauc vienu dienu iepriekš; konsultējieties ar ārstu;

  • ja Jums asinīs ir daudz kālija (par ko liecina asins analīžu rezultāti);

  • ja Jūs lietojat zāles vai Jums ir slimības, kas var pazemināt nātrija līmeni asinīs. Ārsts Jums regulāri var veikt asins analīzes, īpaši ar nolūku pārbaudīt nātrija līmeni asinīs, īpaši ja esat gados vecāks cilvēks;

  • ja Jūs lietojat zāles, kuras sauc par mTOR inhibitoriem (piemēram, temsirolimu, everolimu, sirolimu), vildagliptīnu vai racekadontrilu, jo tās var palielināt angioedēmas - smagas alerģiskas reakcijas, risku;

  • ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiska sarkanā vilkēde;

  • ja Jums ir pavājināta redze vai sāpes acīs, īpaši ja Jums ir par glaukomu dēvētas slimības risks vai alerģija pret penicilīnu vai sulfonamīdu saturošām zālēm;

  • ja Jums rodas fotosensitivitātes reakcijas, Jums jāpārtrauc Ramdacordia HCT lietošana;

  • ja Jums ir cukura diabēts, Jums var būt jāpielāgo insulīna vai iekšķīgi lietojamā hipoglikemizējošā līdzekļa deva;

  • ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, kuras izmanto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

    • angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (kas pazīstami arī kā sartāni - piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu), īpaši ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

    • aliskirēnu.

Ārsts Jums regulāri var pārbaudīt nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu asinīs. Skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Ramdacordia HCT šādos gadījumos".

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Ramdacordia HCT nav ieteicams lietot pirmo 3 grūtniecības mēnešu laikā, un šīs zāles var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam pēc 3. grūtniecības mēneša (skatīt turpmāk sadaļu "Grūtniecība un barošana ar krūti").

Bērni un pusaudži

Ramdacordia HCT nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav datu par drošumu un efektivitāti.

Citas zāles un Ramdacordia HCT

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, tai skaitā par bezrecepšu zālēm (un augu izcelsmes zālēm), jo Ramdacordia HCT var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbības veidu. Arī dažas zāles var ietekmēt Ramdacordia HCT iedarbības veidu.

Jūsu ārstam var būt jāmaina zāļu deva un/vai jāveic citi piesardzības pasākumi:

  • ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Ramdacordia HCT šādos gadījumos" un "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā").

Turpmāk minētās zāles var vājināt Ramdacordia HCT efektivitāti:

  • zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma mazināšanai (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns vai indometacīns un acetilsalicilskābe);

  • zāles, kuras lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai, piemēram, efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns. Ārstam būs Jums jāpārbauda asinsspiediens;

  • rifampicīns (antibiotika, ko lieto tuberkulozes ārstēšanai);

  • divšķautņu asinszāle (augu izcelsmes zāles depresijas ārstēšanai).

Lietojot vienlaicīgi ar Ramdacordia HCT, turpmāk minētās zāles var palielināt blakusparādību iespējamību:

  • zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma mazināšanai (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns vai indometacīns un acetilsalicilskābe);

  • zāles vēža ārstēšanai (ķīmijterapija);

  • zāles, kuras lieto orgānu atgrūšanas pārtraukšanai pēc transplantācijas, piemēram, ciklosporīns;

  • zāles, kuras var samazināt kālija daudzumu asinīs. To vidū ir zāles aizcietējuma ārstēšanai, glikokortikoīdi, tetrakosaktīds, amfotericīns B (lieto sēnīšinfekciju ārstēšanai) un AKTH (lieto, lai pārbaudītu, vai virsnieres darbojas pilnvērtīgi);

  • diurētiskie (urīndzenošie) līdzekļi, piemēram, furosemīds;

  • desmopresīns;

  • steroīdi iekaisuma ārstēšanai, piemēram, prednizolons;

  • zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, spironolaktons, triamterēns, amilorīds, kālija sāļi, trimetoprims atsevišķi vai kombinācijā ar sulfametoksazolu (baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai) un heparīns (asiņu šķidrināšanai);

  • zāles sirdsdarbības traucējumu, tai skaitā sirds ritma traucējumu ārstēšanai;

  • kalciju saturoši uztura bagātinātāji;

  • allopurinols (lieto urīnskābes līmeņa pazemināšanai asinīs);

  • prokaīnamīds (lieto sirdsdarbības ritma traucējumu ārstēšanai);

  • holestiramīns (lieto tauku daudzuma samazināšanai asinīs);

  • karbamazepīns, okskarbazepīns (epilepsijas ārstēšanai);

  • ketokonazols, itrakonazols (lieto sēnīšinfekciju ārstēšanai);

  • eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas, kuras lieto noteiktu bakteriālu infekciju ārstēšanai);

  • ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāzes inhibitori, kurus lieto ar HIV inficētu pacientu ārstēšanai);

  • verapamils, diltiazems (noteiktas sirds slimības un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);

  • dantrolēns (infūzija stipru ķermeņa temperatūras noviržu gadījumā);

  • temsirolims (vēža ārstēšanai);

  • sirolims, everolims (transplantāta atgrūšanas novēršanai);

  • vildagliptīns (lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai);

  • racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);

  • takrolims (lieto organisma imūnās atbildes reakcijas kontrolēšanai, ļaujot organismam pieņemt pārstādīto orgānu);

  • citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, piemēram, 5. tipa fosfodiesterāzes inhibitori (erektilās disfunkcijas ārstēšanai), nitrāti, alfa blokatori (uroloģisku slimību ārstēšanai, lai mazinātu gludo muskuļu sasprindzinājumu prostatā un urīnizvadkanālā), tricikliskie antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi;

  • zāles, kas izmaina kuņģa-zarnu trakta kustīgumu, t.i., antiholīnerģiskie līdzekļi.

Ramdacordia HCT var ietekmēt turpmāk minēto zāļu iedarbību:

  • zāles cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, iekšķīgi lietojamie glikozes līmeni pazeminošie līdzekļi un insulīns. Ramdacordia HCT var samazināt cukura daudzumu asinīs. Lietojot Ramdacordia HCT, stingri jākontrolē cukura daudzums asinīs;

  • litijs (zāles garīgās veselības traucējumu ārstēšanai): Ramdacordia HCT var palielināt litija daudzumu asinīs. Ārstam būs stingri jākontrolē litija daudzums Jūsu organismā;

  • simvastatīns (zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai): amlodipīns pastiprina simvastatīna iedarbību. Ja Jūs lietojat Ramdacordia HCT, ārstam jāsamazina simvastatīna deva;

  • hinīns (malārijas ārstēšanai);

  • jodu saturošas zāles, tās var lietot, ja Jums slimnīcā tiek veikta skenēšana vai rentgenoloģiska izmeklēšana;

  • penicilīns (infekciju ārstēšanai);

  • zāles asiņu šķidrināšanai, kuras Jūs lietojat iekšķīgi (perorālie antikoagulanti), piemēram, varfarīns.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat pārliecināts), pirms Ramdacordia HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

  • ja Jums tiek veikta epitēlijķermenīšu darbības pārbaude. Ramiprils/hidrohlortiazīds var ietekmēt šīs pārbaudes rezultātus;

  • ja esat sportists, kuram veic dopinga lietošanas pārbaudi. Ramiprils/hidrohlortiazīds var dot pozitīvu rezultātu.

Ramdacordia HCT kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

  • Ramdacordia HCT drīkst lietot pirms un pēc maltītes.

  • Cilvēki, kuri lieto Ramdacordia HCT, nedrīkst lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas var izraisīt Ramdacordia HCT asinsspiedienu pazeminošās ietekmes neparedzamu pastiprināšanos.

  • Alkohola lietošana ārstēšanas laikā ar Ramdacordia HCT var izraisīt reiboni vai neskaidru sajūtu galvā. Ja Jums nav īsti skaidrs, cik daudz alkohola Jūs drīkstat lietot ārstēšanas laikā ar Ramdacordia HCT, pārrunājiet šo jautājumu ar ārstu, jo asinsspiediena pazemināšanai lietotās zāles un alkohols var savstarpēji pastiprināt sedatīvo ietekmi.

    Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

    Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

    Grūtniecība

    Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Jums navajadzētu lietot Ramdacordia HCT pirmo 12 grūtniecības nedēļu laikā, un Jūs šīs zāles vispār nedrīkstat lietot pēc 13. nedēļas, jo to lietošana grūtniecības laikā var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu. Ja Jums Ramdacordia HCT lietošanas laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties informējiet ārstu. Pāreja uz piemērotu alternatīvu ārstēšanu jāīsteno pirms plānotās grūtniecības.

    Barošana ar krūti

    Jūs nedrīkstat lietot Ramdacordia HCT, ja barojat bērnu ar krūti. Pirms zāļu lietošanas vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

    Fertilitāte

Nav pietiekamas informācijas par iespējamo ietekmi uz fertilitāti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ramdacordia HCT var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja zāles Jums izraisa sliktu dūšu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kā arī nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

  1. Kā lietot Ramdacordia HCT

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ieteicamā deva ir 1 kapsula ārsta nozīmēta stipruma dienā.

Ņemot vērā šīs devas ietekmi, ārsts var pielāgot devu.

Maksimālā deva ir viena 10 mg/10 mg/25 mg stipruma kapsula vienu reizi dienā.

Lietojiet šīs zāles iekšķīgi vienā un tai pašā dienas laikā katru dienu pirms vai pēc maltītes.

Cieto kapsulu norijiet nesasmalcinātā veidā, uzdzerot šķidrumu.

Nesaspiediet un nesakodiet cietās kapsulas.

Nelietojiet Ramdacordia HCT kopā ar greipfrūtu sulu.

Aknu un nieru slimība

Aknu un nieru slimības gadījumā devas var tikt mainītas.

Gados vecāki cilvēki

Ārsts Jums samazinās sākumdevu un pielāgos ārstēšanu lēnāk.

Ļoti veciem un vājiem pacientiem Ramdacordia HCT kapsulas nav ieteicams lietot.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ramdacordia HCT nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav datu par drošumu un efektivitāti.

Ja esat lietojis Ramdacordia HCT vairāk nekā noteikts

Ja lietots pārāk daudz kapsulu, asinsspiediens var pazemināties vai pat kļūt bīstami zems. Jums var būt reibonis, neskaidra sajūta galvā, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediena pazemināšanās ir pietiekami izteikta, var iestāties šoks. Āda var būt vēsa un mikla, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Ramdacordia HCT, nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības. Nebrauciet pats uz slimnīcu, atrodiet kādu, kurš Jūs var aizvest, vai sazinieties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu, lai ārsts zinātu, ko Jūs esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Ramdacordia HCT

Ja esat aizmirsis lietot kapsulu, izlaidiet šo devu pilnībā. Lietojiet nākamo devu pareizajā laikā. Nelietojiet divkāršu devu, lai kompensētu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Ramdacordia HCT

Ārsts Jums norādīs, cik ilgi Jums jālieto šīs zāles. Ja pārtrauksiet zāļu lietošanu pirms norādītā laika, Jums veselības traucējums var atjaunoties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja pamanāt kādu no šīm būtiskajām blakusparādībām - Jums var būt nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana, tādēļ nekavējoties pārtrauciet Ramdacordia HCT lietošanu un vērsieties pie ārsta:

  • sejas, lūpu vai rīkles pietūkums, kas apgrūtina rīšanu vai elpošanu, kā arī nieze un izsitumi. Tā var būt smagas alerģiskas reakcijas pret Ramdacordia HCT pazīme;

  • smagas ādas reakcijas, tai skaitā izsitumi, čūlas mutes dobumā, esošas ādas slimības gaitas pasliktināšanas, ādas apsārtums, pūšļi vai lobīšanās (piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze vai daudzformu eritēma).

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir:

  • paātrināta sirdsdarbība, neritmiska vai spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves), sāpes krūtīs, spiediena sajūta krūšu kurvī vai smagāki traucējumi, tai skaitā sirdslēkme un insults;

  • elpas trūkums vai klepus. Tās var būt plaušu darbības traucējumu, tai skaitā iekaisuma pazīmes.

  • vieglāka asinsizplūdumu veidošanās, ilgāka asiņošana nekā parasti, jebkādas asiņošanas pazīmes (piemēram, smaganu asiņošana), purpurkrāsas plankumi uz ādas vai vieglāka inficēšanās nekā parasti, sāpes rīklē un drudzis, nogurums, ģībonis, reibonis vai bāla āda. Šīs pazīmes var liecināt par asins sastāva pārmaiņām vai kaulu smadzeņu darbības traucējumiem;

  • stipras sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru. Tās var liecināt par aizkuņģa dziedzera iekaisumu (pankreatītu);

  • drudzis, drebuļi, nogurums, ēstgribas zudums, sāpes vēderā, slikta dūša, ādas vai acu iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte). Šīs var būt aknu darbības traucējumu, piemēram, aknu iekaisuma (hepatīta) vai aknu bojājuma, pazīmes.

Citas blakusparādības

Pastāstiet ārstam, ja kāda no turpmāk minētajām blakusparādībām kļūst nopietna vai saglabājas ilgāk nekā dažas dienas.

Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

  • Pietūkums (tūska)

  • Hipokaliēmija

  • Hiperlipidēmija

Bieži: var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

  • Galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā), izsīkuma sajūta (nespēks)

  • Sajūtama sirdsdarbība (sirdsklauves)

  • Potīšu pietūkums

  • Zems asinsspiediens (hipotensija), īpaši ja strauji pieceļaties vai apsēžaties (pazemināts ortostatiskais asinsspiediens), ģībonis (sinkope), pietvīkums

  • Neproduktīvs kairinošs klepus, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts), bronhīts, elpas trūkums (dispnoja)

  • Sāpes vēderā, caureja, kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi un nepatīkama sajūta vēderā (tai skaitā dispepsija), slikta dūša, vemšana, izmainīta vēdera izeja (tai skaitā caureja un aizcietējums), ēstgribas zudums (anoreksija)

  • Ādas izsitumi ar paceltu apvidu vai bez tā, nātrene

  • Sāpes krūtīs

  • Krampji vai sāpes muskuļos (mialģija)

  • Asins analīžu rezultāti, kas liecina par samazinātu magnija vai nātrija daudzumu asinīs

  • Vājuma sajūta un nespēks (astēnija)

  • Asins analīžu rezultāti, kas liecina par samazinātu trombocītu skaitu (trombocitopēniju)

  • Asins analīžu rezultāti, kas liecina par palielinātu urīnskābes vai kālija daudzumu asinīs

  • Nespēja sasniegt erekciju (impotence)

Retāk: var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem

  • Ādas, gļotādas un apkārtējo audu pietūkums (angioedēma, Kvinkes tūska; ļoti retos gadījumos angiodēmas izraisīts elpceļu nosprostojums var būt letāls)

  • Roku un kāju pietūkums (perifēra tūska; tā var liecināt, ka organismā tiek aizturēts vairāk ūdens nekā parasti)

  • Zarnu tūska (tievās zarnas angioedēma)

  • Garastāvokļa pārmaiņas, depresija, trauksme, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi (bezmiegs)

  • Redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās un neskaidra redze)

  • Džinkstēšana ausīs

  • Šķavas/iesnas (rinīts), aizlikts deguns

  • Apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas), tai skaitā astmas pastiprināšanās

  • Sausums mutē, sāpes vēdera augšdaļā, tai skaitā gastrīts

  • Aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts; lietojot AKE inhibitorus, ļoti reti ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu)

  • Nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja, urinācijas traucējumi, lielāks dienā izvadītā urīna daudzums nekā parasti, biežāka nepieciešamība urinēt naktī (niktūrija)

  • Esošas proteinūrijas pastiprināšanās (urīnā vairāk olbaltumvielu nekā parasti)

  • Vispārēji slikta pašsajūta (savārgums)

  • Ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās

  • Vertigo, trīce

  • Matu izkrišana (alopēcija)

  • Nieze, nelieli asiņošanas plankumi vai asiņošanas apvidi ādā (purpura), ādas krāsas pārmaiņas, eksantēma

  • Neparastas sajūtas ādā, piemēram, nejutīgums, tirpšana, durstīšanas sajūta, dedzināšanas vai līšanas sajūta ādā (parestēzija), samazināta ādas jutība (hipoestēzija)

  • Garšas sajūtas zudums (ageizija) vai pārmaiņas (disgeizija)

  • Pastiprināta svīšana (hiperhidroze)

  • Sirdslēkme (miokarda infarkts), sirds asinsvadu slimība (miokarda išēmija), spiedoša sajūta un sāpes krūtīs (stenokardija), paātrināta (tahikardija) vai neritmiska sirdsdarbība (aritmija),

  • palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), noteikta veida sirds ritma traucējumi (priekškambaru fibrilācija, kambaru tahikardija)

  • Sāpes locītavās (artralģija), muguras sāpes, vispārējas sāpes

  • Paaugstināta ķermeņa temperatūra/drudzis

  • Samazināta dzimumtieksme vīriešiem vai sievietēm, krūšu palielināšanās vīriešiem (ginekomastija)

  • Palielināts noteiktu balto asins šūnu skaits (eozinofīlija) asins analīzēs

  • Asins analīžu rezultāti, kas liecina par aknu (paaugstināts aknu enzīmu un/vai konjugētā bilirubīna līmenis), aizkuņģa dziedzera (paaugstināts aizkuņģa dziedzera enzīmu) vai nieru (paaugstināts kreatinīna līmenis) darbības traucējumiem

  • Klepus

Reti: var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem

  • Apjukums, līdzsvara traucējumi

  • Sarkana un pietūkusi mēle (glosīts)

  • Ādas iekaisums un lobīšanās (eksfoliatīvs dermatīts)

  • Nagu bojājumi, piemēram, nagu kustēšanās vai atdalīšanās no naga gultnes (oniholīze)

  • Sarkanas, niezošas, pietūkušas vai asarojošas acis (konjunktivīts)

  • Dzirdes traucējumi

  • Ādas iekrāsošanās dzeltenā krāsā (holestatiska dzelte), hepatocelulārs bojājums

  • Asinsvadu sašaurināšanās (asinsvadu stenoze)

  • Asins plūsmas traucējumi (hipoperfūzija)

  • Asinsvadu iekaisums (vaskulīts)

  • Samazināts sarkano asins šūnu, balto asins šūnu skaits (tai skaitā neitropēnija vai agranulocitoze, leikopēnija) vai hemoglobīna daudzums asins analīzēs

  • Asins analīžu rezultāti, kas liecina par palielinātu cukura daudzumu asinīs. Ja Jums ir cukura diabēts, Jums var pasliktināties cukura diabēta norise

  • Jutība pret gaismu vai sauli (fotosensitivitāte)

  • Hiperkalcēmija

Ļoti reti: var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem

  • Plaši izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un ārējiem dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms)

  • Aknu iekaisums (hepatīts, vairumā gadījumu ar holestāzi)

  • Ādas izsitumi, kas var veidot pūšļus un izskatās kā mazi mērķi (centrā tumši punkti, kurus apņem gaišāks apvidus un tumšs gredzens) (daudzformu eritēma)

  • Sistēmiskai sarkanai vilkēdei līdzīga reakcija, sistēmiskās sarkanās vilkēdes reaktivizācija, nekrotizējošs vaskulīts un toksiska epidermas nekrolīze

  • Smaganu audu palielināšanās (smaganu hiperplāzija)

  • Palielināts muskuļu tonuss (hipertonija)

  • Perifērās nervu sistēmas slimība (perifēra neiropātija)

  • Kaulu smadzeņu mazspēja

  • Asins analīzēs pārāk daudz bojātu sarkano asins šūnu (hemolītiskā anēmija)

  • Alerģiskas vai anafilaktiskas reakcijas

  • Hipohlorēmiska alkaloze

  • Respirators distress (tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem

Pastāstiet ārstam, ja kāda no turpmāk minētajām blakusparādībām kļūst nopietna vai saglabājas ilgāk nekā dažas dienas.

  • Pārāk mazs sarkano un balto asins šūnu, kā arī trombocītu skaits asins analīzēs (pancitopēnija)

  • Anafilaktoīdas reakcijas

  • Kunkuļaina āda (pemfigus)

  • Palielināts antinukleāro antivielu daudzums

  • Uzmanības traucējumi

  • Mutes dobuma gļotādas iekaisums ar mazām čūliņām (aftozs stomatīts)

  • Aplastiska anēmija

  • Izmainīta roku un kāju pirkstu krāsa aukstumā un pēc tam sasildoties durstīšanas sajūta vai sāpes (Reino sindroms)

  • Galvas smadzeņu išēmija, tai skaitā išēmisks insults un īslaicīga išēmijas lēkme

  • Psihomotoro funkciju traucējumi

  • Dedzināšanas sajūta

  • Ožas pārmaiņas (parosmija)

  • Akūta aknu mazspēja, holestatisks un citolītisks hepatīts (ļoti reti ziņots par letālu iznākumu)

  • Ādas iekaisums (psoriāzes veida dermatīts), akūti ādas izsitumi (pemfigoīdi vai lihenoīdi izsitumi), ādas zvīņošanās vai lobīšanās pastiprināšanās (psoriāzes pastiprināšanās), gļotādas izsitumi (enantēma)

  • Koncentrēts urīns (tumšā krāsā), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var būt neatbilstošas ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcijas dēļ. Ja Jums ir šie simptomi, pēc iespējas drīzāk sazinieties ar ārstu.

  • Trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita

  • Akūta slēgta kakta glaukoma

  • Ādas un lūpu vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

    Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Ramdacordia HCT

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ramdacordia HCT satur

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas:

Viena kapsula satur 5 mg ramiprila, 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā), 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

Viena kapsula satur 5 mg ramiprila, 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda.

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

Viena kapsula satur 10 mg ramiprila, 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda.

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas:

Viena kapsula satur 10 mg ramiprila, 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas pildījums: mikrokristāliska celuloze, bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, preželatinēta kukurūzas ciete, nātrija cietes glikolāts (A tips), nātrija stearilfumarāts

Kapsulas apvalks (5 mg/5 mg/25 mg): sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns

Kapsulas apvalks (10 mg/5 mg/25 mg): sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns

Kapsulas apvalks (10 mg/10 mg/25 mg): sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzels oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns

Kapsulas apvalks (5 mg/5 mg/12,5 mg): sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns

Ramdacordia HCT ārējais izskats un iepakojums

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, sārts vāciņš un necaurspīdīgs, gaiši pelēks korpuss

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, sārts vāciņš un necaurspīdīgs, ziloņkaula krāsas korpuss

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, tumši sārts vāciņš un necaurspīdīgs, dzeltens korpuss

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, brūns vāciņš un necaurspīdīgs, karameļu krāsas korpuss

Iepakojumā ir 10, 20, 30, 50, 60, 90 vai 100 cietās kapsulas blisteros kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotājs

Adamed Pharma S.A.

ul. Marszałka Józefa Piłsudskiego 5

95-200 Pabianice

Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas

Viena kapsula satur 5 mg ramiprila (ramiprilum), 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā), 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Viena kapsula satur 5 mg ramiprila (ramiprilum), 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas

Viena kapsula satur 10 mg ramiprila (ramiprilum), 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas

Viena kapsula satur 10 mg ramiprila (ramiprilum), 10 mg amlodipīna (amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā), 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, sārts vāciņš un necaurspīdīgs, gaiši pelēks korpuss

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, sārts vāciņš un necaurspīdīgs, ziloņkaula krāsas korpuss

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, tumši sārts vāciņš un necaurspīdīgs, dzeltens korpuss

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas:

kapsulai ir necaurspīdīgs, brūns vāciņš un necaurspīdīgs, karameļu krāsas korpuss

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ramdacordia HCT ir paredzēts hipertensijas ārstēšanai aizstājterapijas veidā pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts ar atsevišķiem komponentiem, lietojot vienlaicīgi tādās pašās devās kā kombinētajās zālēs, taču atsevišķu tablešu veidā (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir viena atbilstošā stipruma kapsula dienā.

Ramdacordia HCT var lietot pirms maltītes, tās laikā vai pēc maltītes, jo uztura uzņemšana neietekmē šo zāļu biopieejamību (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Fiksētu devu kombinācija nav piemērota sākumterapijai.

Pacientiem, kuriem ramiprila, amlodipīna un diurētiskā līdzekļa lietošana tiek sākta vienlaicīgi, var rasties simptomātiska hipotensija.

Nepieciešamības gadījumā devu drīkst pielāgot tikai ar atsevišķām aktīvām vielām, un pēc atbilstošu devu noteikšanas iespējama pāreja uz jaunu fiksētu kombināciju.

Īpašas pacientu grupas

Ar diurētiskiem līdzekļiem ārstēti pacienti

Ar diurētiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var rasties šķidruma un/vai sāls samazināšanās. Jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Ramdacordia HCT nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo ramiprila komponenta daudzums pārsniedz maksimālo pieļaujamo lietošanas devu šo traucējumu gadījumā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Lai noteiktu optimālo sākumdevu un uzturošo devu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacienta deva ir jāpielāgo individuāli, atsevišķi nosakot ramiprila, amlodipīna un hidrohlortiazīda sastāvdaļu devas (sīkāku informāciju skatīt atsevišķo preparātu zāļu aprakstos).

Ramdacordia HCT dienas deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jānosaka, ņemot vērā kreatinīna klīrensu.

  • Ja kreatinīna klīrenss ir ≥ 60 ml/min, Ramdacordia HCT maksimālā dienas deva ir 10 mg/10 mg/25 mg.

  • Ja kreatinīna klīrenss ir 30-60 ml/min, Ramdacordia HCT maksimālā dienas deva ir 5 mg/10 mg/25 mg.

  • Ramdacordia HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

  • Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi: maksimālā dienas deva ir 5 mg/10 mg/25 mg; zāles jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes veikšanas.

Ārstēšanas laikā ar Ramdacordia HCT jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Nieru darbības pasliktināšanās gadījumā Ramdacordia HCT lietošana ir jāpārtrauc, un šo zāļu sastāvdaļas jālieto atbilstoši pielāgotās devās.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ieteicams ievērot piesardzību, tai skaitā biežāk kontrolēt asinsspiedienu, īpaši ja tiek lietota Ramdacordia HCT maksimālā deva 10 mg/10 mg/25 mg, jo pieejamie dati par šo pacientu populāciju ir ierobežoti. Kad piemērotiem gados vecākiem hipertensijas slimniekiem (skatīt 4.1. apakšpunktu) terapija tiek nomainīta uz Ramdacordia HCT, jālieto mazākā pieejamā sastāvdaļu - ramiprila un amlodipīna - deva.

Pediatriskā populācija

Ramdacordia HCT nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav datu par drošumu un efektivitāti.

Lietošanas veids

Kapsulas jālieto iekšķīgi katru dienu vienu reizi dienā vienā un tai pašā laikā kopā ar uzturu vai bez tā. Kapsulas nedrīkst sakost vai saspiest. Kapsulas nedrīkst lietot kopā ar greipfrūtu sulu.

4.3. Kontrindikācijas

  • Angioedēma anamnēzē (iedzimta, idiopātiska vai saistīta ar iepriekš bijušu angioedēmu AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanas gadījumā).

  • Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

  • Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

  • Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

  • Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras gadījumā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu).

  • Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze.

  • Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

  • Pacientiem, kuriem ir hipotensija vai hemodinamiski nestabils stāvoklis.

  • Refraktāra hipokaliēmija, hiponatriēmija, hiperkalcēmija un simptomātiska hiperurikēmija.

  • Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

  • Kombinācijā ar angiotensīna II receptoru antagonistiem (ARB) pacientiem ar diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

  • vienlaicīga lietošana ar sacubitrilu / valsartānu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

- Ramdacordia HCT vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

- Paaugstināta jutība pret amlodipīnu vai citiem dihidropiridīnu grupas KKB (kalcija kanālu blokatoriem), ramiprilu vai citiem AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitoriem, hidrohlortiazīdu vai citiem tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, sulfonamīdiem vai pret kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

- Aknu darbības traucējumi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav pierādīta.

Īpašas pacientu grupas

Grūtniecība

Ārstēšanu ar AKE inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, vai angiotensīna II receptoru antagonistiem (AIIRA) nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar AKE/AIIRA nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošuma profils, lietojot grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA nekavējoties jāpārtrauc, un, ja piemērojams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar paaugstinātu hipotensijas risku

  • Pacientiem ar spēcīgi aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ir akūtas izteiktas asinsspiediena pazemināšanās un nieru darbības pasliktināšanās risks AKE inhibīcijas dēļ, īpaši ja AKE inhibitoru vai vienlaicīgi lietoto diurētisko līdzekli lieto pirmo reizi vai pirmo reizi palielina šo zāļu devu.

Paredzama nozīmīga renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivizācija un nepieciešama medicīniska uzraudzība, tai skaitā asinsspiediena kontrole, piemēram,

  • pacientiem ar smagu hipertensiju;

  • pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;

  • pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgu kreisā kambara ieplūdes vai izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi);

  • pacientiem ar vienpusēju nieru artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri;

  • pacientiem ar esošu vai iespējamu intravaskulārā šķidruma tilpuma vai sāls samazināšanos (tai skaitā pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus);

  • pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu;

  • pacientiem, kuriem veic plašu operāciju, vai anestēzijas laikā ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem.

Parasti pirms terapijas sākuma ieteicams novērst organisma dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāls samazināšanos (tomēr pacientiem ar sirds mazspēju šādi koriģējoši pasākumi rūpīgi jāapsver, ņemot vērā šķidruma pārslodzes risku).

  • Pacienti ar sirds un galvas smadzeņu išēmijas risku akūtas hipotensijas gadījumā. Īpaša medicīniska uzraudzība ir nepieciešama ārstēšanas sākumā.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju ir jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV funkcionālā klase pēc NYHA klasifikācijas) amlodipīna lietošanas laikā tika ziņots par plaušu tūskas sastopamības palielināšanos, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt turpmāku kardiovaskulāru traucējumu un mirstības risku.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Ramdacordia HCT nedrīkst lietot pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi, jo ramiprila komponenta daudzums pārsniedz maksimālo pieļaujamo lietošanas devu šo traucējumu gadījumā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Jānovērtē nieru darbība pirms ārstēšanas ar Ramdacordia HCT un tās laikā un jāpielāgo deva, īpaši ārstēšanas pirmajās nedēļās. Īpaši rūpīga uzraudzība nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var izraisīt azotēmiju pacientiem ar hronisku nieru slimību. Lietojot Ramdacordia HCT pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt elektrolītu (tai skaitā kālija), kreatinīna un urīnskābes līmeni serumā. Ramdacordia HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi. Šīs zāles nav ieteicams lietot arī tad, ja ir viena funkcionējoša niere, un hipokaliēmijas gadījumā.

Pastāv nieru darbības traucējumu risks, īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieru transplantācijas.

Gados vecāki pacienti

Skatīt 4.2. apakšpunktu.

Operācija

Ja iespējams, ārstēšanu ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, ieteicams pārtraukt vienu dienu pirms operācijas.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde

Ir pierādīts, ka AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru un aliskirēna vienlaicīga lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ divkārša RAAS blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombināciju, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja divkāršu blokādi izraisošu terapiju uzskata par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt vienīgi speciālista uzraudzībā un bieži stingri kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu. AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Angioedēma

Ir ziņots par angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, ieskaitot ramiprilu. (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šis risks var būt palielināts pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto tādas zāles kā mTOR (zīdītāju rapamicīna mērķa) inhibitorus (piemēram, temsirolimu, everolimu, sirolimu), vildagliptīnu vai NEP inhibitoru (racekadotrilu). Ramiprila kombinācija ar sacubitrilu / valsartānu ir kontrindicēta, paaugstinātā angionedēmas rašanās riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu)

Angioedēmas gadījumā ramiprila lietošana jāpārtrauc.

Nekavējoties jāsāk neatliekama ārstēšana. Pacients jānovēro vismaz 12-24 stundas un jāizraksta pēc simptomu pilnīgas novēršanas.

Pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp arī ramiprilu, tika ziņots par zarnu angioedēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šiem pacientiem novēroja sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai arī bez tās).

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

AKE inhibīcijas gadījumā ir palielināta anafilaktisku un anafilaktoīdu reakciju pret kukaiņu indi un citiem alergēniem iespējamība un smaguma pakāpe. Pirms desensibilizācijas terapijas jāapsver ramiprila lietošanas īslaicīga pārtraukšana.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Hiperkaliēmijas attīstības riskam pakļauti pacienti, kuriem ir nieru mazspēja, vecāka gadagājuma pacienti (pēc 70 gadu vecuma) vai pacienti ar nekontrolētu cukura diabētu un pacienti, kuri lieto kālija sāļus, kālija jonus aizturošos diurētiskos līdzekļus un citas aktīvās vielas, kas palielina kālija jonu koncentrāciju plazmā, kā arī pacienti, kuriem ir tādi traucējumi kā dehidratācija, akūta sirds dekompensācija vai metaboliska acidoze. Ja iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīgu lietošanu uzskata par piemērotu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem ir novērots antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (SIADH; Syndrome of Inappropriate Anti-diuretic Hormone) un tam sekojoša hiponatriēmija. Nātrija līmeni serumā ieteicams regulāri kontrolēt gados vecākiem cilvēkiem un citiem pacientiem, kuriem ir hiponatriēmijas risks.

Ārstēšanu ar Ramdacordia HCT drīkst sākt tikai pēc hipokaliēmijas un vienlaicīgi esošas hipomagnēmijas korekcijas. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hipokaliēmijas rašanos no jauna vai pastiprināt jau esošo hipokaliēmiju. Piesardzība jāievēro, lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus pacientiem ar pastiprinātu kālija zudumu, piemēram, sāļu zudumu izraisošu nefropātiju vai pre-renāliem (kardiogēniem) nieru darbības traucējumiem.

Noteiktiem riskam pakļautiem pacientiem, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem un/vai cilvēkiem ar nepietiekamu barojumu, un/vai pacientiem, kuri lieto vienlaicīgi daudz zāļu, pacientiem, kuriem ir aknu ciroze ar tūsku un ascītu, pacientiem ar koronāro un sirds mazspēju, jānovērš hipokaliēmijas (< 3,5 mmol/l) risks. Šajā traucējumu gadījumā hipokaliēmija palielina sirds glikozīdu toksicitātes un sirds ritma traucējumu risku.
Pacientiem ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai cēlonis ir pārmantots vai saistīts ar zāļu lietošanu, pastāv sirds ritma traucējumu risks. Šādos gadījumos hipokaliēmija (kā arī bradikardija) veicina smagu aritmiju rašanos, īpaši potenciāli letālas aritmijas torsades de pointes, īpaši bradikardijas gadījumā.

Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem jāuzsāk pēc hipokaliēmijas un hipomagnēmijas korekcijas.

Kālija līmenis plazmā pirmo reizi jākontrolē nākamajā nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Pēc tam ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā. Visiem pacientiem, kuri lieto tiazīdu diurētiskos līdzekļus, jākontrolē elektrolītu līdzsvars jo īpaši kālija līmenis. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā ārstēšanas sākumā jākontrolē kālija līmenis serumā. Ņemot vērā riska faktorus, var apsvērt kontroli ik pēc 3-4 nedēļām. Ieteicamas regulāras pārbaudes, īpaši riskam pakļautiem pacientiem.

Pirms terapijas uzsākšanas un pēc tam regulāri jāpārbauda nātrija līmenis serumā. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var izraisīt hiponatriēmiju vai esošas hiponatriēmijas pastiprināšanos. Pacientiem ar nozīmīgi pazeminātu nātrija līmeni serumā un/vai nozīmīgu intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos, kā novērots pacientiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos pēc ārstēšanas uzsākšanas ar hidrohlortiazīdu var rasties simptomātiska hipotensija.

Nātrija līmeņa pazemināšanās plazmā sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ ir svarīgi regulāri veikt kontroli, un tā vēl biežāk jāveic riskam pakļautajās populācijās, kuru vidū ir gados vecāki cilvēki, pacienti ar nepietiekamu barojumu un pacienti ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Novēroti atsevišķi hiponatriēmijas gadījumi vienlaicīgi ar neiroloģiskiem simptomiem (sliktu dūšu, progresējošu dezorientāciju, apātiju). Tiazīdus drīkst lietot tikai pēc cirkulējošā šķidruma tilpuma un/vai nātrija līmeņa normalizēšanas. Citādi ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Visi pacienti, kuri saņem tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, periodiski jākontrolē, lai konstatētu elektrolītu līdzsvara, īpaši kālija, nātrija un magnija līmeņa traucējumus.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālā vēža reģistra datiem, pieaugot hidrohlortiazīda (HCTZ) kumulatīvajai devai, novērots palielināts nemelanomas ādas vēža (NMSC; non-melanoma skin cancer) [bazālo šūnu karcinomas (BCC; basal cell carcinoma) un plakanšūnu karcinomas (SCC; squamous cell carcinoma)] risks. Iespējamais NMSC mehānisms ir fotosensitivitātes reakcijas pret HCTZ.

Pacientiem, kuri lieto HCTZ, jābūt informētiem par NMSC risku un viņiem jāiesaka regulāri pārbaudīt ādu, vai nav radušies jauni ādas bojājumi un nekavējoties ziņot par aizdomīgiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem jāiesaka iespējami profilaktiski pasākumi, piemēram, ierobežota saules un UV starojuma iedarbība, un atbilstoši aizsarglīdzekļi šādas iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi nekavējoties jāizmeklē, iespējams, veicot arī biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. HCTZ lietošana atkārtoti var būt jāapsver arī pacientiem, kuriem iepriekš ir bijis NMSC (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Neitropēnija/agranulocitoze

Reti novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija, ziņots arī par kaulu smadzeņu nomākumu. Ieteicams kontrolēt leikocītu skaitu, lai varētu noteikt iespējamu leikopēniju. Ārstēšanas sākumposmā un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem vienlaicīgi ir kolagēna slimība (piemēram, lupus erythematosus vai sklerodermiju), kā arī pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tādām zālēm, kuras var ietekmēt asinsradi, ieteicama biežāka kontrole (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

AKE inhibitori angioedēmu melnās rases pacientiem izraisa biežāk nekā citu rasu pacientiem. Tāpat kā citi AKE inhibitori, ramiprils asinsspiedienu melnās rases pārstāvjiem var pazemināt mazāk efektīvi kā citas rases pārstāvjiem, iespējams, tādēļ, ka melnās rases hipertensijas slimnieku vidū hipertensijas ar zemu renīna līmeni izplatība ir lielāka.

Klepus

Ziņots par klepu AKE inhibitoru lietošanas laikā. Klepus parasti ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc šo zāļu lietošanas pārtraukšanas. Veicot klepus diferenciāldiagnostiku, jāizvērtē arī AKE inhibitora izraisīta klepus iespējamība.

Fotosensitivitāte

Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, ziņots par fotosensitivitātes reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja ārstēšanas laikā ir radusies fotosensitivitātes reakcija, ārstēšanu ieteicams pārtraukt. Ja ir svarīgi atsākt ārstēšanu, ieteicams pasargāt saules vai mākslīgā UVA starojuma iedarbībai pakļautos apvidus.

Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīds, sulfonamīdu grupas līdzeklis, var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kuras rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir akūta redzes asuma mazināšanās vai sāpes acīs, un tie parasti parādās vairākas stundas līdz nedēļas pēc zāļu lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Primārā terapija ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Glikēmija un lipidēmija

Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var mazināt glikozes toleranci un paaugstināt holesterīna un triglicerīdu līmeni serumā. Cukura diabēta slimniekiem var būt jāpielāgo insulīna vai iekšķīgi lietojamo hipoglikemizējošo līdzekļu deva.

Urīnskābe

Hidrohlortiazīds, tāpat kā citi diurētiskie līdzekļi, var paaugstināt urīnskābes koncentrāciju plazmā, samazinot tās izdalīšanos ar urīnu, un tādējādi veicinot hiperurikēmijas rašanos, vai arī hiperurikēmija var pastiprināt esošas podagras lēkmes jutīgiem pacientiem.

Deva jāpielāgo atbilstoši urīnskābes līmenim plazmā.

Antihipertensīvo līdzekļu vienlaicīga lietošana

Lietojot vienlaicīgi ar citu antihipertensīvu līdzekli, ieteicams samazināt devu, vismaz ārstēšanas sākumā.

AKE inhibitoru, angiotensīna II antagonistu vai renīna inhibitoru antihipertensīvo ietekmi pastiprina ārstēšanas līdzekļi, kas palielina renīna aktivitāti plazmā (diurētiskie līdzekļi).

Piesardzību ieteicams ievērot, kad AKE inhibitoru, angiotensīna II antagonistu vai tiešas darbības renīna inhibitoru lieto kopā ar hidrohlortiazīdu, īpaši pacientiem ar nātrija un/vai intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos.

Sportisti

Sportistiem īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var izraisīt pozitīvu reakciju testos, kuras veic dopinga kontroles laikā.

Citi

Sarkanā vilkēde: lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, tai skaitā hidrohlortiazīdu, ziņots par sistēmiskās sarkanās vilkēdes paasinājuma vai aktivizācijas gadījumiem.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu biežāk sastopamas alerģijas un astmas gadījumā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ramdacordia HCT un citu zāļu mijiedarbības standarta pētījumi nav veikti. Tādēļ šajā apakšpunktā ir sniegta tikai informācija par mijiedarbību ar citām zālēm, kas ir zināma atsevišķām aktīvām vielām.

Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka Ramdacordia HCT var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu (piemēram, diurētisko līdzekļu) hipotensīvo iedarbību.

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Ramdacordia HCT atsevišķās sastāvdaļas

Zināma mijiedarbība

ar šādiem

līdzekļiem

Mijiedarbības ar citām zālēm ietekme

Ramiprils

un

HCTZ

Litija sāļi AKE inhibitori un tiazīdu grupas līdzekļi var mazināt litija ekskrēciju, tādēļ var palielināties litija toksiskā ietekme. Tādēļ ramiprila un hidrohlortiazīda lietošana kombinācijā ar litiju nav ieteicama. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā.
Ramiprils Augsti caurlaidīgas membrānas dialīzes vai hemofiltrācijas gadījumā Ekstrakorporāla terapija, kas izraisa asiņu saskari ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu palielināta smagu anafilaktoīdu reakciju riska dēļ (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja nepieciešama šāda ārstēšana, jāapsver iespēja lietot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvu līdzekli.
Sacubrils/valsartāns

Vienlaicīga lietošana ar sacubitrilu / valsartānu ir kontrindicēta, paaugstinātā angionedēmas rašanās riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu)

Ramiprila lietošanu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas. Sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt lietot ne agrāk kā 36 stundas kopš pēdējās Ramdacordia HCT devas lietošanas.

Amlodipīns Greipfrūti vai greipfrūtu sula Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var būt palielināta biopieejamība, kā rezultātā pastiprinās asinsspiedienu pazeminošā ietekme.

Piesardzība lietošanā

Ramdacordia HCT atsevišķās sastāvdaļas

Zināma mijiedarbība

ar šādiem

līdzekļiem

Mijiedarbības ar citām zālēm ietekme

Ramiprils

un

HCTZ

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un acetilsalicilskābe Paredzama ramiprila un HCTZ antihipertensīvās darbības vājināšanās. Turklāt vienlaicīga Ramdacordia HCT un NPL lietošana var pasliktināt nieru darbību un paaugstināt kālija līmeni asinīs. Tādēļ ārstēšanas sākumā ieteicams kontrolēt nieru darbību, kā arī nodrošināt atbilstošu pacienta hidratāciju.
Ramiprils Kālija sāļi, heparīns, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija līmeni plazmā (tai skaitā trimetoprims, takrolims, ciklosporīns)

Var rasties hiperkaliēmija. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un trimeptorimu, kā arī vienlaicīga lietošana ar sulfametoksazolu (kotrimoksazolu), novērota palielināta hiperkaliēmijas sastopamība.

Stingri jākontrolē kālija līmenis serumā.

Nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkohola lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazozīns, tamsulosīns, terazosīns Paredzama hipotensijas riska palielināšanās (skatīt informāciju par diurētiskiem līdzekļiem 4.2. apakšpunktā).
Asinsvadus sašaurinoši simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns, dopamīns, epinefrīns), kas var mazināt ramiprila antihipertensīvo ietekmi Ieteicams kontrolēt asinsspiedienu. Hidrohlortiazīds var vājināt asinsvadus sašaurinošo simpatomimētisko līdzekļu ietekmi.
Allopurinols, imūnsupresanti, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kas var izmainīt asins šūnu skaitu Palielināta hematoloģisko reakciju iespējamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pretdiabēta līdzekļi, tai skaitā insulīns AKE inhibitori var mazināt insulīna rezistenci. Atsevišķos gadījumos šis samazinājums var izraisīt hipoglikēmiskas reakcijas pacientiem, kurus vienlaicīgi lieto pretdiabēta līdzekļus. Tādēļ stigri jākontrolē glikozes līmenis asinīs, īpaši vienlaicīgas lietošanas sākumā.

mTOR inhibitori vai vildagliptīns

(piemēram, temsirolims, everolims, sirolims)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto tādas zāles kā mTOR inhibitorus vai vildagliptīnu, var būt palielināts angioedēmas risks. Sākot ārstēšanu, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
NEP inhibitoru Lietojot vienlaicīgi AKE inhibitorus un NEP inhibitoru, piemēram, racekadotrilu, ziņots par, iespējams, palielinātu angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sacubrils/valsartāns AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana ar sacubitrilu / valsartānu ir kontrindicēta, paaugstinātā angioedēmas rašanās riska dēļ.
Amlodipīns

CYP3A4 inhibitori

(t.i., proteāzes inhibitori, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, tādi makrolīdi kā eritromicīns, klaritromicīns, verapamils vai diltiazems)

Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, var nozīmīgi palielināties amlodipīna kopējā iedarbība. Šo farmakokinētisko pārmaiņu klīniskās izpausmes gados vecākiem cilvēkiem var būt izteiktākas. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

(t.i., rifampicīns, divšķautņu asinszāle)

Dati par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu nav pieejami. CYP3A4 induktoru vienlaicīgas lietošanas gadījumā var pazemināties amlodipīna koncentrācija plazmā. Kopā ar CYP3A4 induktoriem amlodipīns jālieto piesardzīgi.
Dantrolēns (infūzija) Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila lietošanas un dantrolēna intravenozas ievades ir novērota kreisā kambara fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju un ārstējot ļaundabīgu hipertermiju, jāizvairās no kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, vienlaicīgas lietošanas.
Simvastatīns Lietojot vienlaicīgi vairākas amlodipīna 10 mg un simvastatīna 80 mg devas, simvastatīna kopējā iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar tikai simvastatīna lietošanu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.
Ciklosporīns Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota dažādā mērā ciklosporīna minimālās koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0 - 40%). Jāapsver nepieciešamība kontrolēt ciklosporīna līmeni amlodipīnu lietojošiem pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.
Takrolims Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, var paaugstināties takrolima līmenis asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, vienlaicīgi lietojot amlodipīnu un takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.
HCTZ Zāles, kas var izraisīt hipokaliēmiju Hipokaliēmija ir sirds ritma traucējumus (īpaši torsades de pointes) predisponējošs riska faktors, un tā palielina noteiktu zāļu, piemēram, digoksīna, toksicitāti. Tādēļ zāles, kas var izraisīt hipokaliēmiju, ir iesaistītas daudzās mijiedarbībās. Tie ir kālijurētiski diurētiskie līdzekļi monoterapijas vai kombinācijas veidā, stimulējoši caurejas līdzekļi, glikokortikoīdi, tetrakosaktīds un amfotericīns B (i.v.).
Zāles, kas var izraisīt hiponatrēmiju Dažas zāles hiponatrēmiju izraisa biežāk. Tie ir diurētiskie līdzekļi, desmopresīns, antidepresenati, kas nomāc serotonīna atpakaļsaisti, karbamazepīns un okskarbazepīns. Šo zāļu kombinācija palielina hiponatriēmijas risku.
Zāles, kas var izraisīt torsades de pointes Hipokaliēmijas riska dēļ hidrohlortiazīds piesardzīgi jālieto kopā ar zālēm, kuras var izraisīt torsades de pointes, īpaši ar Ia un III klases antiaritmiskiem līdzekļiem un dažiem antipsihotiskiem līdzekļiem. Hipokaliēmija jānovērš pirms zāļu lietošanas un jāveic klīniska, elektrolītu un elektrokardiogrāfiska uzraudzība.
Pretdiabēta līdzekļi, tai skaitā insulīns Var rasties hipoglikēmiskas reakcijas. Hidrohlortiazīds var vājināt pretdiabēta zāļu iedarbību. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas sākotnējā fāzē ieteicams īpaši stingri uzraudzīt glikozes līmeni asinīs.
Perorālie antikoagulanti Lietojot vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, var samazināties antikoagulantu iedarbība.
Sirds glikozīdi, aktīvās vielas, kuras pagarina QT intervālu, un antiaritmiskie līdzekļi Elektrolītu līdzsvara traucējumu (piemēram, hipokaliēmijas, hipomagnēmijas) gadījumā var būt palielināta šo zāļu proaritmiskā toksicitāte vai samazināta to antiaritmiskā ietekme. Jākontrolē kālija līmenis serumā un jāveic klīniska, elektrolītu un elektrokardiogrāfiska uzraudzība.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (atsevišķi vai kombinācijā)

Efektīvā kombinācija neizslēdz hipokaliēmijas vai hiperkaliēmijas rašanos, īpaši nieru mazspējas un cukura diabēta gadījumā.

Jākontrolē kālija līmenis serumā, jākontrolē elektrokardiogramma un, ja nepieciešams, atkārtoti jāizvērtē šo zāļu lietošanas nepieciešamība.

Kalcija sāļi un kalcija līmeni plazmā paaugstinošas zāles Lietojot vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, iespējama kalcija koncentrācijas serumā paaugstināšanās, tādēļ stingri jākontrolē kalcija līmenis serumā.
Zāles, kas izraisa ortostatisku hipotensiju Antihipertensīvie līdzekļi var izraisīt ortostatisku hipotensiju. To var izraisīt nitrāti, 5. tipa fosfodiesterāzes inhibitori, alfa blokatori, arī tie, kas paredzēti lietošanai uroloģiskas slimību gadījumā (alfuzosīns, doksazosīns, prazozīns, silodozīns, tamsulosīns un terazosīns), tricikliskie antidepresanti un neiroleptiskie fenotiazīni, dopamīna agonisti, levodopa, baklofēns, amifostīns.
Karbamazepīns Hiponatriēmijas risks hidrohlortiazīda. papildinošās ietekmes dēļ. Klīnisko un bioķīmisko rādītāju kontrole.

Žultsskābju sekvestranti (sveķi)

(piemēram, holestiramīns)

Žultsskābju sekvestranti saistās ar tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus zarnās un par 43-85% samazina uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā. Tiazīdu grupas līdzekļa lietošana 4 stundas pēc žultsskābju sekvestranta samazināja hidrohlortiazīda uzsūkšanos par 30-35%. Tiazīdu grupas līdzeklis jālieto 2-4 stundas pirms vai 6 stundas pēc žults sekvestranta lietošanas. Jāievēro noteikta zāļu lietošanas secība. Jākontrolē asinsspiediens un jāpalielina tiazīdu grupas līdzekļa deva, ja nepieciešams.
Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu, tai skaitā hidrohlortiazīda izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtu nieru darbības traucējumu risks, lietojot lielas jodu saturošas kontrastvielas devas.

Rehidratācija pirms jodu saturošu līdzekļu lietošanas.

Ciklosporīns Kreatinēmijas pieauguma risks bez ciklosporīna koncentrācijas izmaiņām asinīs, pat ja nav nātrija deficīta. Komplikācijas var būt arī hiperurikēmijas risks un podagra.

RAAS divkārša blokāde ar ARB, AKE inhibitoriem vai aliskirēnu

Klīniskā pētījuma dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombināciju, ir saistīta ar lielāku nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) sastopamības biežumu, salīdzinot ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ramdacordia HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ramdacordia HCT lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar ramiprilu

Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu

grūtniecības pirmajā trimestrī. Tomēr nevar izslēgt nelielu riska pieauguma iespējamību. Kamēr nav

pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati par AKE inhibitoru lietošanas risku, līdzīgs risks pastāv visai šai zāļu grupai. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar AKE inhibitoru nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošības profils grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija.

Zināms, ka AKE inhibitoru darbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem var radīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Ja AKE inhibitora iedarbība ir notikusi, sākot ar otro grūtniecības trimestri, ieteicams ar ultraskaņu pārbaudīt nieru darbību un galvaskausu. Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, vai neattīstās hipotensija, oligūrija un hiperkaliēmija. (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar amlodipīnu

Amlodipīna drošums un efektivitāte cilvēkam grūtniecības laikā nav pierādīta.

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, ir novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ir ieteicama vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā ārstēšana.

Saistībā ar hidrohlortiazīdu

Hidrohlortiazīds, ja ilgstoši lietots grūtniecības trešajā trimestrī, var izraisīt augļa un placentas apasiņošanas išēmiskus traucējumus un augšanas aizkavēšanās risku. Turklāt, ja zāles lietotas neilgi pirms dzemdībām, retos gadījumos ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem. Hidrohlortiazīds var samazināt plazmas tilpumu, kā arī uteroplacentāro apasiņošanu.

Ramiprils/amlodipīns/hidrohlortiazīds

Pieredzes par Ramdacordia HCT lietošanu grūtniecēm nav. Ņemot vērā pieejamos datus par atsevišķām sastāvdaļām, Ramdacordia HCT lietošana pirmajā trimestrī nav ieteicama un otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Ramdacordia HCT ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt terapiju ar Ramdacordia HCT/atturēties no tās jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācija barošanas ar krūti laikā ir kontrindicēta.

Ramiprils un hidrohlortiazīds mātes pienā izdalās tādā daudzumā, ka ir iespējama ietekme uz zīdaini, ja sieviete krūts barošanas laikā lieto ramiprila un hidrohlortiazīda terapeitiskas devas. Nav pietiekamas informācijas par ramiprila lietošanu krūts barošanas laikā un krūts barošanas laikā priekšroka dodama alternatīvai terapijai ar labāk pierādītu drošuma profilu, īpaši ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis zīdainis. Hidrohlortiazīds izdalās cilvēka krūts pienā. Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana sievietēm krūts barošanas laikā ir bijusi saistīta ar laktācijas mazināšanos vai pat nomākumu. Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīdu grupas aktīvajām vielām, hipokaliēmija un kodolu dzelte. Tā kā abas aktīvās vielas ar krūti barotiem zīdaiņiem var izraisīt smagas reakcijas, jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai terapiju, ņemot vērā šīs terapijas nozīmību mātei.

Nav zināms, vai amlodipīns izdalās cilvēka pienā.

Fertilitāte

Saistībā ar amlodipīnu

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņā. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām konstatēja nevēlamu ietekmi uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Saistībā ar hidrohlortiazīdu

Datu par hidrohlortiazīda ietekmi uz cilvēku fertilitāti nav.

Dzīvnieku pētījumos hidrohlortiazīds neietekmēja fertilitāti vai apaugļošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas nevēlamās blakusparādības (piemēram, tāds asinsspiediena pazemināšanās simptoms kā reibonis) var vājināt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt, tādēļ radot risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Tas īpaši iespējams ārstēšanas sākumā vai nomainot citus preparātus ar šīm zālēm. Pēc pirmās devas lietošanas vai turpmākas devas palielināšanas vairākas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Ramiprils

Biežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ramiprila lietošanas laikā ir paaugstināts kālija līmenis asinīs, galvassāpes, reibonis, hipotensija, pazemināts ortostatiskais asinsspiediens, sinkope, neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, dispnoja, kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana, izsitumi, īpaši makulopapulāri, muskuļu spazmas, mialģija, sāpes krūtīs, nogurums. Smagas nevēlamas blakusparādības ir agranulocitoze, pancitopēnija, hemolītiska anēmija, miokarda infarkts, angioedēma, vaskulīts, bronhu spazmas, akūts pankreatīts, aknu mazspēja, akūta nieru mazspēja, hepatīts, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms un daudzformu eritēma.

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas laikā biežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nespēks. Smagas nevēlamās blakusparādības ir leikopēnija, trombocitopēnija, miokarda infarkts, priekškambaru fibrilācija, kambaru tahikardija, vaskulīts, akūts pankreatīts, hepatīts, angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts un Stīvena-Džonsona sindroms.

Hidrohlortiazīds

Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt glikozes, lipīdu un urīnskābes metabolisma pasliktināšanos un apgrieztā veidā ietekmē kālija līmeni plazmā.

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas, lietojot aktīvās vielas atsevišķi, kas sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un rašanās biežumam:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Biežums Ramiprils Amlodipīns Hidrohlortiazīds
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk Eozinofīlija
Reti Samazināts balto asins šūnu skaits (tai skaitā neitropēnija vai agranulocitoze), samazināts sarkano asins šūnu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits Trombocitopēnija (dažreiz ar purpuru)
Ļoti reti Leikopēnija, trombocitopēnija Kaulu smadzeņu nomākums, agranulocitoze, hemolītiska anēmija, leikopēnija
Nav zināmi Kaulu smadzeņu mazspēja, pancitopēnija, hemolītiska anēmija Aplastiska anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti Paaugstinātas jutības reakcija
Ļoti reti Alerģiskas reakcijas
Nav zināmi Anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas, paaugstināts antinukleāro antivielu līmenis
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (SIADH)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti bieži Hipokaliēmija, hiperlipidēmija
Bieži Paaugstināts kālija līmenis asinīs Hiperurikēmija, hipomagnēmija, hiponatrēmija
Retāk Anoreksija, samazināta ēstgriba
Reti Hiperkalcēmija, hiperglikēmija, glikozūrija, metaboliskā diabēta pasliktināšanās
Ļoti reti Hiperglikēmija Hipohlorēmiska alkaloze
Nav zināmi Pazemināts nātrija līmenis asinīs
Psihiskie traucējumi
Retāk Nomākts garastāvoklis, trauksme, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi, tai skaitā miegainība

Garastāvokļa pārmaiņas

(tai skaitā trauksme), bezmiegs, depresija

Reti Apjukuma stāvoklis Apjukums Miega traucējumi, depresija
Nav zināmi Uzmanības traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Galvassāpes, reibonis Galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā)
Retāk Vertigo, parestēzija, ageizija, disgeizija Trīce, disgeizija, sinkope, hipoestēzija, parestēzija
Reti Trīce, līdzsvara traucējumi Galvassāpes, reibonis, parestēzija
Ļoti reti Hipertonija, perifēra neiropātija
Nav zināmi Cerebrāla išēmija, tai skaitā išēmisks insults un īslaicīga išēmijas lēkme, psihomotoro spēju traucējumi, dedzināšanas sajūta, parosmija Ekstrapiramidāli traucējumi
Acu bojājumi
Bieži

Redzes traucējumi

(tai skaitā redzes dubultošanās)

Retāk Redzes traucējumi, tai skaitā neskaidra redze Redzes traucējumi
Reti Konjunktivīts
Nav zināmi Akūta slēgta kakta glaukoma
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk Troksnis ausīs
Reti Dzirdes traucējumi, troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži Sirdsklauves
Retāk Miokarda išēmija, tai skaitā stenokardija vai miokarda infarkts, tahikardija, aritmija, sirdsklauves, perifēra tūska Aritmija (tai skaitā bradikardija, kambaru tahikardija un priekškambaru fibrilācija)
Reti Aritmijas
Ļoti reti Miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži Hipotensija, ortostatiskā asinsspiediena pazemināšanās, sinkope Pietvīkums Ortostatiskā hipotensija
Retāk Pietvīkums Hipotensija Nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)
Reti Asinsvadu stenoze, hipoperfūzija, vaskulīts
Ļoti reti Vaskulīts
Nav zināmi Reino sindroms
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums Elpas trūkums
Retāk Bronhu spazmas, tai skaitā astmas pastiprināšanās, aizlikts deguns Klepus, rinīts
Ļoti reti Respiratorais distress (tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži Kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana Slikta dūša, sāpes vēderā, dispepsija, izmainīta vēdera izeja (tai skaitā caureja un aizcietējums) Slikta dūša, vemšana, caureja, spazmas, ēstgribas zudums
Retāk Pankreatīts (lietojot AKE inhibitorus, ļoti reti ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu), paaugstināts aizkuņģa dziedzera enzīmu līmenis, tievās zarnas angioedēma, sāpes vēdera augšdaļā, tai skaitā gastrīts, aizcietējums, sausa mute Vemšana, sausums mutē
Reti Glosīts Nepatīkama sajūta vēderā, aizcietējums
Ļoti reti Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija Pankreatīts
Nav zināmi Aftozs stomatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk Paaugstināts aknu enzīmu un/vai konjugētā bilirubīna līmenis
Reti Holestātiska dzelte, hepatocelulārs bojājums Intrahepātiska holestāze, dzelte
Ļoti reti Dzelte, hepatīts, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Nav zināmi Akūta aknu mazspēja, holestātisks vai citolītisks hepatīts (ļoti reti ziņots par letālu iznākumu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži Izsitumi, īpaši makulopapulāri izsitumi Nātrene un citas izsitumu formas
Retāk Angioedēma; ļoti reti angioedēmas izraisīts elpceļu nosprostojums var beigties letāli; nieze, hiperhidroze Alopēcija, purpura, ādas krāsas pārmaiņas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene
Reti Eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, oniholīze Fotosensitivitātes reakcija
Ļoti reti Fotosensitivitātes reakcija Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte Sistēmiskai sarkanai vilkēdei līdzīga reakcija, sistēmiskās sarkanās vilkēdes reaktivizācija, nekrotizējošs vaskulīts un toksiska epidermas nekrolīze
Nav zināms Toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, daudzformu eritēma, pemfigus, psoriāzes pastiprināšanās, psoriāzes veida dermatīts, pemfigoīds vai lihenoīda eksantēma vai enantēma, alopēcija Toksiska epidermas nekrolīze Daudzformu eritēma
Labdabīgi, ļaundabīgi un nekonkretizēti audzēji (tai skaitā cistas un polipi)
Nav zināmi Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)**
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži Muskuļu spazmas, mialģija Potīšu pietūkums, muskuļu krampji
Retāk Artralģija Artralģija, mialģija, muguras sāpes Muskuļu krampji
Nav zināmi
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk Nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja, palielināta urīna izdalīšanās, esošas proteinūrijas pastiprināšanās, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs Urinācijas traucējumi, niktūrija, palielināts urinācijas biežums Glikozūrija, intersticiāls nefrīts, nieru disfunkcija, nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži Impotence
Retāk Īslaicīga erektila impotence, samazināta dzimumtieksme Impotence, ginekomastija
Nav zināms Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži Tūska
Bieži Sāpes krūškurvī, nespēks Nespēks, astēnija
Retāk Paaugstināta ķermeņa temperatūra Sāpes krūtīs, sāpes, vājums Drudzis
Reti Astēnija
Nav zināms Vājums
Izmeklējumi
Retāk Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās

*Vairumā gadījumu ar holestāzi

**Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem datiem no epidemioloģiskajiem pētījumiem, novērota kumulatīva, no devas atkarīga saistība starp HCTZ un NMSC (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne:www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Saistībā ar ramiprilu

Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var būt pārmērīga perifēro asinsvadu paplašināšanās (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja. Pacients stingri jānovēro un ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ieteicamie pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, adsorbentu lietošana) un pasākumi hemodinamiskās stabilitātes atjaunošanai, tai skaitā alfa-1 adrenerģisko agonistu vai angiotensīna II (angiotensīnamīda) lietošana. Ramiprilāts, ramiprila aktīvais metabolīts, ar hemodialīzi no vispārējās asinsrites tiek izvadīts maz.

Saistībā ar amlodipīnu

Cilvēkiem pieredze par tīšu pārdozēšanu ir ierobežota.

Pieejamie dati liecina, ka būtiska pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu.

Saistībā ar hidrohlortiazīdu

Predisponētiem pacientiem (piemēram, pacientiem ar prostatas hiperplāziju) hidrohlortiazīda pārdozēšana var izraisīt akūtu urīna aizturi.

Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu līmeņa samazināšanos (hipokaliēmiju, hipohlorēmiju, hiponatriēmiju) un dehidratāciju, ko izraisa pārmērīga diurēze. Pārdozēšanas biežākās pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmija var izraisīt muskuļu spazmas un/vai pastiprināt ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītās sirds aritmijas.

Terapija

Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša. Var apsvērt primāru detoksikāciju, piemēram, lietojot adsorbentus. Hipotensijas gadījumā papildus tilpuma un sāls aizstājterapijai jāapsver α-1 adrenerģisko agonistu (piemēram, norepinefrīna, dopamīna) vai angiotensīna II (angiotensīnamīda) lietošana.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai noderīgs var būt vazokonstriktors, ja nav kontrindikāciju tā lietošanai. Lai novērstu kalcija kanālu blokādes ietekmi, var noderēt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.

Pieredze par forsētās diurēzes, urīna pH maiņas, hemofiltrācijas vai dialīzes efektivitāti ramiprila vai ramiprilāta izvadīšanā ir ierobežota vai tādas nav. Ja tomēr tiek veikta dialīze vai hemofiltrācija, jāņem vērā anafilaktoīdu reakciju risks, ja tiek izmantotas augsti caurlaidīgas membrānas.

Dažos gadījumos ir vērts veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgiem pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana līdz 2 stundām pēc 10 mg amlodipīna lietošanas mazina amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, nav paredzams, ka dialīze varētu sniegt ieguvumu. Arī tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus ar dialīzi iespējams izvadīt nelielā daudzumā.

Ārstēšana ietver šķidruma un elektrolītu līdzsvara atjaunošanu, hiponatriēmija jākoriģē pakāpeniski.

Jāsniedz aktīvs atbalsts kardiovaskulārai sistēmai, tai skaitā bieži kontrolējot sirdsdarbību un elpošanu, paceļot ekstremitātes un pievēršot uzmanību cirkulējošā šķidruma tilpumam un izdalītā urīna daudzumam.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, citas kombinācijas

ATĶ kods: C09BX03

Ramiprila darbības mehānisms

Ramiprilāts, sākotnējā savienojuma ramiprila aktīvais metabolīts, nomāc enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotensīnu konvertējošais enzīms; kinināze II). Plazmā un audos šis enzīms katalizē angiotensīna I pārveidošanos par aktīvu asinsvadus sašaurinošu vielu angiotensīnu II, kā arī aktīvas asinsvadus paplašinošas vielas bradikinīna sadalīšanos. Samazināta angiotensīna II veidošanās un bradikinīna sadalīšanās nomākšana izraisa asinsvadu paplašināšanos.

Tā kā angiotensīns II stimulē arī aldosterona atbrīvošanos, ramiprilāts samazina aldosterona sekrēciju. Vidējā atbildes reakcija pret AKE inhibitora monoterapiju melnās rases (afrokarību izcelsmes) hipertensijas slimniekiem (parasti hipertensijas slimniekiem ar zemu renīna līmeni) bija vājāka nekā citu rasu pacientiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ramiprila lietošana izraisa izteiktu perifēro asinsvadu pretestības samazināšanos. Kopumā plazmas plūsma nierēs un glomerulārās filtrācijas ātrums būtiski nemainās. Ramiprila lietošana hipertensijas slimniekiem izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus pozā, neizraisot kompensatoru sirdsdarbības ātruma palielināšanos.

Lielākajai daļai pacientu vienreizējas devas antihipertensīvā darbība novērojama 1-2 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Vienreizējas devas maksimālā ietekme parasti tiek sasniegta 3-6 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Vienreizējas devas antihipertensīvā ietekme parasti turpinās 24 stundas.

Turpinot lietot ramiprilu, maksimālā antihipertensīvā ietekme parasti novērojama pēc 3-4 nedēļām. Pierādīts, ka ilgstošas (2 gadus ilgas) terapijas laikā antihipertensīvā ietekme saglabājas.

Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana neizraisa strauju un pārmērīgu asinsspiediena paaugstināšanos atsitiena veidā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Divos lielos randomizētos kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) pētīja AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora kombinācijas lietošanu.

ONTARGET pētījumu veica pacientiem, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa cukura diabēts vienlaicīgi ar pierādījumiem par mērķa orgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumu veica pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šie pētījumi neliecināja par būtisku labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai kardiovaskulāriem iznākumiem un mirstību, bet novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risku salīdzinājumā ar monoterapiju. Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti ir nozīmīgi arī citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pētījums ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija plānots tā, lai pārbaudītu, kādu ieguvumu sniedz aliskirēna pievienošana AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru blokatora standarta terapijai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai šīm abām slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumi skaitliski biežāk bija aliskirēna grupā nekā placebo grupā un par konkrētām nevēlamām blakusparādībām un smagām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi) aliskirēna grupā tika ziņots biežāk nekā placebo grupā.

Amlodipīna darbības mehānisms

Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēnas darbības kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas nomāc kalcija jonu ieplūšanu sirds un asinsvadu gludo muskuļu šūnās caur membrānu.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisms ir saistīts ar tiešu relaksējošu ietekmi uz asinsvadu gludo muskulatūru. Precīzs mehānisms, ar kādu amlodipīns sniedz atvieglojumu stenokardijas gadījumā, nav pilnībā noteikts, bet amlodipīns mazina kopējo išēmisko slodzi šādos divos veidos:

  1. amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirdij jāstrādā. Tā kā sirdsdarbības ātrums paliek nemainīgs, šāda sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu miokardā un tam nepieciešamo skābekļa daudzumu;

  2. amlodipīna darbības mehānisms ietver, iespējams, arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu paplašināšanos gan neskartos, gan išēmiskos apvidos. Šāda paplašināšana palielina miokardam piegādātā skābekļa daudzumu pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetāla stenokardiju).

Hipertensijas slimniekiem zāļu lietošana vienu reizi dienā nodrošina klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus 24 stundu intervālā. Tā kā iedarbība sākas lēnām, akūta hipotensija nav amlodipīna lietošanai raksturīga iezīme.

Stenokardijas slimniekiem amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī mazina gan stenokardijas lēkmju sastopamības biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav bijusi saistīta ar nevēlamu metabolisku ietekmi vai lipīdu līmeņa pārmaiņām plazmā un ir piemērota pacientiem ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Hidrohlortiazīda darbības mehānisms

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tas nomāc nātrija un hlora reabsorbciju distālos kanāliņos, izvadot aptuveni 15% kamoliņos filtrētā nātrija un hlora daudzuma. Palielinātu šo jonu izvadīšanu caur nierēm pavada izvadītā urīna daudzuma palielināšanās (ūdens osmotiskas saistīšanas dēļ). Kālija un magnija izvadīšana ir palielināta, urīnskābes izvadīšana ir samazināta. Lielas hidrohlortiazīda devas var palielināt bikarbonāta izvadīšanu, jo tiek inhibēta karboanhidratāze, kā rezultātā urīna pH kļūst sārmains. Acidoze vai alkaloze būtiski neietekmē hidrohlortiazīda salurētisko un diurētisko ietekmi. Terapijas sākumā minimāli samazinās glomerulārās filtrācijas ātrums. Hidrohlortiazīda ilgstošas lietošanas gadījumā mazinās kalcija izvadīšana caur nierēm. Šis mehānisms var izraisīt hiperkalcēmiju.

Hidrohlortiazīda antihipertensīvās darbības iespējamie mehānismi varētu būt izmainīts nātrija līdzsvars, samazināts ekstracelulārā ūdens un plazmas tilpums, izmainīta nieru asinsvadu pretestība, kā arī samazināta atbildes reakcija uz norepinefrīnu un angiotensīnu II. Tāpat tiek runāts arī par perifēro asinsvadu pretestības samazināšanos, iespējams, pazeminātas nātrija koncentrācijas dēļ asinsvadu sieniņās, kā rezultātā samazinās asinsvadu sieniņu jutība pret norepinefrīnu.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem datiem no epidemioloģiskajiem pētījumiem, novērota no kumulatīvās devas atkarīga saistība starp HCTZ un NMSC. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kurā bija 71 533 BCC gadījumi un 8629 SCC gadījumi un atbilstoši 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles pārstāvji. Masīva HCTZ lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģētu OR 1,29 (95% TI: 1,23-1,35) BCC gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68-4,31) SCC gadījumā. Gan BCC, gan SCC gadījumā novēroja pārliecinošu saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā konstatēja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (SCC) un HCTZ iedarbību: izmantojot riska paraugkopas stratēģiju 633 lūpas vēža gadījumi tika pielāgoti 63 067 populācijas kontroles personām. Saistība starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju tika pierādīta ar koriģētu OR 2,1 (95% TI: 1,7-2,6), tai palielinoties līdz OR 3,9 (3,0-4,9) masīvas lietošanas gadījumā (~25 000 mg) un OR 7,7 (5,7-10,5) lielākajai kumulatīvajai devai (~100 000 mg) (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Farmakodinamiskā iedarbība

Lietojot hidrohlortiazīdu, diurēze sākas 2 stundu laikā, maksimālā iedarbības intensitāte novērojama pēc aptuveni 4 stundām, bet iedarbība saglabājas aptuveni 6 līdz 12 stundas.

Antihipertensīvā iedarbība novērojama pēc 3 līdz 4 dienām un pēc ārstēšanas beigām tā var ilgt līdz 1 nedēļai. Ilgstošas lietošanas laikā hidrohlortiazīda antihipertensīvā iedarbība lielākajai daļai pacientu, lietojot no 12,5 līdz 50-75 mg dienā, ir atkarīga no devas.

Kopā ar asinsspiedienu pazeminošo iedarbību novēro nelielu filtrētās frakcijas, nieru asinsvadu pretestības un plazmā esošā renīna aktivitātes palielināšanos.

Pārsniedzot noteiktu devu, tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu terapeitiskā iedarbība nemainās, bet nevēlamās blakusparādības turpina pastiprināties: tādēļ neefektivitātes gadījumā devas palielināšana virs ieteicamās nav lietderīga un bieži vien ir slikti panesama (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nefrogēnu bezcukura diabētu hidrohlortiazīds mazina izdalītā urīna daudzumu un palielina urīna osmolalitāti.

Hidrohlortiazīds nav efektīvs pacientiem ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min un/vai kreatinīna līmenis serumā pārsniedz 1,8 mg/100 ml).

Pediatriskā populācija (no 6 gadu vecuma)

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ramiprilam/amlodipīnam/hidrohlortiazīdam visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai, pamatojoties uz to, ka šīs konkrētās zāles pediatriskiem pacientiem nesniedz nozīmīgu terapeitisku ieguvumu salīdzinājumā ar pieejamiem terapeitiskiem līdzekļiem (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Ramiprils

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas ramiprils ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta: ramiprila maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Ņemot vērā no urīna izdalīto vielas daudzumu, uzsūkšanās pakāpe ir vismaz 56 % un to nozīmīgi neietekmē uztura klātbūtne kuņģa – zarnu traktā. Pēc iekšķīgas 2,5 mg un 5 mg lielu ramiprila devu lietošanas aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība ir 45 %.

Ramiprilāta, ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Ramiprilāta līdzsvara koncentrācija plazmā pēc ramiprila parasto devu lietošanas vienu reizi dienā tiek sasniegta aptuveni ceturtajā ārstēšanas dienā.

Izkliede

Ar seruma olbaltumvielām saistās aptuveni 73% ramiprila un aptuveni 56% ramiprilāta.

Biotransformācija

Ramiprils gandrīz pilnībā tiek metabolizēts par ramiprilātu un diketopiperazīna esteri, diketopiperazīna skābi un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolīti tiek izvadīti galvenokārt caur nierēm.

Ramiprilāta koncentrācija plazmā pazeminās polifāziskā veidā. Sakarā ar tā spēcīgo un piesātināto saistību ar AKE un tā lēno disociāciju no enzīma, ramiprilātam ir raksturīga ilgstoša terminālā eliminācijas fāze ar ļoti zemu ramiprilāta koncentrāciju plazmā.

Pēc atkārtotu ramiprila 5 – 10 mg lielu devu lietošanas vienu reizi dienā efektīvo ramiprilāta koncentrāciju eliminācijas pusperiods ilgst 13 – 17 stundas, bet mazāku, 1,25 – 2,5 mg lielu devu gadījumos tas ir ilgāks. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo spēju saistīt ramiprilātu.

Vienreizēja ramiprila 10 mg perorālā deva radīja nenosakāmu līmeni mātes pienā. Tomēr vairāku devu ietekme nav zināma.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprilāta izvadīšana caur nierēm ir samazināta, un ramiprilāta nieru klīrenss ir proporcionāli saistīts ar kreatinīna klīrensu. Tā rezultātā paaugstinās ramiprilāta koncentrācija plazmā, kas pazeminās daudz lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ramiprila metabolisms par ramiprilātu bija aizkavēts samazinātas aknu esterāžu aktivitātes dēļ, un ramiprila līmenis plazmā šiem pacientiem bija paaugstināts. Tomēr maksimālā ramiprilāta koncentrācija šādiem pacientiem neatšķiras no tās, kas ir novērota cilvēkiem ar normālu aknu darbību.

Amlodipīns

Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīna uzsūkšanās ir laba, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām.

Uzturs neietekmē amlodipīna biopieejamību.

Biotransformācija/eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35-50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienu reizi dienā. Amlodipīns tiek plaši metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem, 10% pamatsavienojuma un 60% metabolītu izdalās ar urīnu.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Pieejams ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā pusperiods ir pagarināts un AUC ir palielināts par aptuveni 40-60%.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā gados vecākām un jaunākām cilvēkiem ir līdzīgs. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir nosliece būt samazinātam, kā rezultātā palielinās AUC un eliminācijas pusperiods. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kā paredzams pētītajai pacientu vecuma grupai.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Pēc hidrohlortiazīda iekšķīgas lietošanas uzsūkšanās notiek strauji (Tmax aptuveni 2 stundas). Terapeitiskajā diapazonā vidējā AUC palielināšanās ir lineāra un proporcionāla devai.

Uztura ietekmei uz hidrohlortiazīda uzsūkšanos nav būtiskas klīniskas ietekmes. Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīda absolūtā biopieejamība ir 70%.

Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju ir traucēta hidrohlortiazīda uzsūkšanās.

Nepārtraukta lietošana neietekmē hidrohlortiazīda metabolismu. Pēc 3 mēnešus ilgas ārstēšanas, lietojot 50 mg hidrohlortiazīda dienā, uzsūkšanās, biotransformācija un eliminācija ir līdzīga kā īslaicīgas ārstēšanas gadījumā.

Izkliede

Hidrohlortiazīds uzkrājas eritrocītos, maksimālo koncentrāciju sasniedzot 4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Pēc 10 stundām koncentrācija eritrocītos ir aptuveni 3 reizes augstāka nekā plazmā. Ziņots, ka ar plazmas olbaltumvielām saistās aptuveni 40-70% vielas, un aprēķināts, ka šķietamais izkliedes tilpums ir 4-8 l/kg.

Pusperiods dažādiem cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs - no 6 līdz 25 stundām.

Metabolisms

Hidrohlortiazīds nedaudz tiek metabolizēts aknās un tam nav pierādīta spēja inducēt vai inhibēt kādu no CYP450 izoenzīmiem.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds tiek izvadīts no plazmas galvenokārt nemainītā veidā ar terminālās eliminācijas fāzes pusperiodu aptuveni 6-15 stundas. 72 stundu laikā 60-80% perorālas vienreizējas devas izdalās urīnā, 95% nemainītā veidā un 4% hidrolizāta 2-amino-4-hlor-m-benzēndisulfonamīda (ABCS) veidā. Līdz 24% perorālās devas tiek konstatēti izkārnījumos, bet neliels daudzums izdalās ar žulti. Nieru un sirds mazspējas gadījumā hidrohlortiazīda nieru klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods palielināts. Tas pats attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, kuriem maksimālā koncentrācija plazmā palielinās vēl vairāk.

Kardiovaskulāra mazspēja

Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju hidrohlortiazīda klīrenss var būt samazināts.

Aknu mazspēja

Aknu cirozes gadījumā nav ziņots par nozīmīgām hidrohlortiazīda farmakokinētikas pārmaiņām.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot aknu komas vai prekomas gadījumā. Tikai piesardzīgi to drīkst lietot pacientiem, kuriem ir progresējoša aknu slimība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Saistībā ar ramiprilu

Reproduktīvā toksikoloģija

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumi žurkām, trušiem un pērtiķiem neliecina par teratogēnām īpašībām.

Fertilitātes traucējumi

Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitātes traucējumus nekonstatēja.

Lietojot ramiprilu žurku mātītēm fetālajā periodā un laktācijas laikā pa 50 mg/kg ķermeņa masas vai lielākās dienas devās, pēcnācējiem konstatēja neatgriezenisku nieru bojājumu (nieru bļodiņu paplašināšanos).

Neatgriezenisku nieru bojājumu novēroja arī ļoti jaunām žurkām, kurām lietoja vienu ramiprila devu.

Saistībā ar amlodipīnu

Reproduktīvā toksikoloģija

Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm pierādīta atnešanās dienas aizkavēšanās, dzemdību paildzināšanās un samazināta mazuļu izdzīvošana, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, kas izteikta mg/kg veidā.

Fertilitātes traucējumi

Lietojot (tēviņiem 64 dienas un mātītēm 14 dienas pirms pārošanās) līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* lielāku devu par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu 10 mg, izsakot mg/m2 veidā), ietekmi uz amlodipīnu saņēmušo žurku fertilitāti nekonstatēja. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņus ārstēja ar amlodipīna bezilātu 30 dienas devā, kas pielīdzināma cilvēkam lietotajai devai mg/kg veidā, konstatēja pazeminātu folikulstimulējošā hormona un testosterona līmeni plazmā, kā arī samazinātu spermas blīvumu un nobriedušo spermatīdu un Sertoli šūnu skaitu.

* Pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulu pildījums

Mikrokristāliska celuloze

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Preželatinēta kukurūzas ciete

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

Nātrija stearilfumarāts

Kapsulas apvalks (5 mg/5 mg/25 mg)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

Kapsulas apvalks (10 mg/5 mg/25 mg)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

Kapsulas apvalks (10 mg/10 mg/25 mg)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

Kapsulas apvalks (5 mg/5 mg/12,5 mg)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns

6.2. Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas – 36 mēneši

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas – 30 mēneši

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas – 36 mēneši

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas – 36 mēneši

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10, 20, 30, 50, 60, 90 un 100 cietās kapsulas PA-alumīnija-PVH (lamināta) un alumīnija folijas blisteros kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

  1. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

  1. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/12,5 mg cietās kapsulas - 19-0048

Ramdacordia HCT 5 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas - 19-0049

Ramdacordia HCT 10 mg/5 mg/25 mg cietās kapsulas - 19-0050

Ramdacordia HCT 10 mg/10 mg/25 mg cietās kapsulas - 19-0051

  1. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2019. gada 27. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

Ramdacordia HCT variācijas