Framsyl

Kapsula, cietā

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, PA/Al/PVH/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Candesartanum cilexetilum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0216-01

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0216

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany; Adamed Pharma S.A., Poland; Pabianickie Zaklady Farmaceutyczne Polfa S.A., Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

22-NOV-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

21-NOV-21

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

8 mg/5 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas

Candesartanum cilexetilum/Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

    Šajā instrukcijā varat uzzināt

  1. Kas ir Framsyl un kādam nolūkam to lieto

  2. Kas Jums jāzina pirms Framsyl lietošanas

  3. Kā lietot Framsyl

  4. Iespējamās blakusparādības

  5. Kā uzglabāt Framsyl

  6. Iepakojuma saturs un cita informācija

  1. Kas ir Framsyl un kādam nolūkam to lieto

Framsyl satur divas vielas, kuras sauc par amlodipīnu un kandesartānu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās, kā rezultātā asinsvadi vairs nesašaurinās.

Kandesartāns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II tiek sintezēts organismā un izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Kandesartāns darbojas, bloķējot angiotensīna II ietekmi.

Abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tā rezultātā asinsvadi paplašinās un asinsspiediens pazeminās.

Framsyl lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuriem asinsspiediens jau tiek kontrolēts, lietojot amlodipīna un kandesartāna kombināciju atsevišķu zāļu veidā tādā pašā devā kā Framsyl sastāvā.

  1. Kas Jums jāzina pirms Framsyl lietošanas

    Nelietojiet Framsyl šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu, kādu citu kalcija antagonistu, kandesartāna cileksetilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

  • ja Jums ir sašaurināts sirds aortālais vārstulis (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj piegādāt organismam pietiekami daudz asiņu);

  • ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;

  • ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus (skatīt sadaļu "Grūtniecība un barošana ar krūti");

  • ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu aizsprostojums (traucēta žults noplūde no žultspūšļa);

  • ja Jums ir cukura diabēts vai traucēta nieru darbība un Jūs ārstējaties ar aliskirēnu saturošām asinsspiedienu pazeminošām zālēm.

    Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Framsyl lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

  • ja Jums nesen ir bijusi sirdslēkme;

  • ja Jums ir sirds mazspēja;

  • ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);

  • ja Jums ir pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

  • ja esat gados vecāks cilvēks un Jums ir jāpalielina zāļu deva;

  • ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze;

  • ja Jums nesen ir veikta nieru transplantācija;

  • ja Jums ir vemšana, nesen bijusi stipra vemšana vai ir caureja;

  • ja Jums ir virsnieru slimība, ko sauc par Konna sindromu (jeb primāru hiperaldosteronismu);

  • ja Jums kādreiz ir bijis insults;

  • ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, kuras izmanto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lisinoprilu, ramiprilu), īpaši tad, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

- aliskirēnu.

Ārsts Jums regulāri var pārbaudīt nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu asinīs.

Skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Framsyl šādos gadījumos".

Ja Jums ir kāds no šiem traucējumiem, ārsts var vēlēties Jūs redzēt biežāk un veikt Jums dažas pārbaudes.

Ja Jums ir plānota operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka Jūs lietojat Framsyl. Tas ir tādēļ, ka Framsyl, lietojot kombinācijā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos.

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Framsyl nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja Jums grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot šajā laikā, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu "Grūtniecība un zīdīšanas periods").

Bērni un pusaudži

Pieredzes par Framsyl lietošanu bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav. Tādēļ nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem.

Citas zāles un Framsyl

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Jūsu ārstam var būt jāmaina šo citu zāļu deva vai jāveic citi piesardzības pasākumi. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc lietot kādas no šīm zālēm. Tas īpaši attiecas uz turpmāk minētajām zālēm, kuras lieto vienlaicīgi ar Framsyl:

  • ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi);

  • ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāzes inhibitori, kurus lieto HIV infekcijas ārstēšanai);

  • rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas);

  • hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle);

  • verapamils, diltiazems (sirds zāles);

  • dantrolēns (infūzija stipru ķermeņa temperatūras noviržu gadījumā);

  • simvastatīns (holesterīna līmeni pazeminošas zāles);

  • citas zāles, kuras palīdz pazemināt asinsspiedienu, tai skaitā bēta blokatori, diazoksīds un AKE inhibitori vai aliskirēns (skatīt arī informāciju sadaļā "Nelietojiet Framsyl šādos gadījumos" un "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā");

  • nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns naproksēns, diklofenaks, celekoksibs vai etorikoksibs (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai);

  • acetilsalicilskābe (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai), ja Jūs lietojat vairāk nekā 3 g katru dienu;

  • kālija papildterapija vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji (zāles, kas palielina kālija daudzumu Jūsu asinīs);

  • heparīns (zāles asins šķidrināšanai);

  • urīndzenošie līdzekļi (diurētiskie līdzekļi);

  • litijs (zāles garīgās veselības traucējumu ārstēšanai);

  • takrolims (zāles, ko lieto imūnās sistēmas darbības veida izmainīšanai);

  • ciklosporīns (imūnās sistēmas darbību nomācošas zāles, ko lieto galvenokārt pēc orgāna pārstādīšanas, lai izvairītos no orgāna atgrūšanas).

    Framsyl kopā ar uzturu un dzērienu

Framsyl lietošanas laikā nedrīkst lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas var izraisīt Framsyl asinsspiedienu pazeminošās ietekmes neparedzamu pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Ārsts Jums parasti ieteiks pārtraukt Framsyl lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un norādīs lietot citas zāles Framsyl vietā. Framsyl nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja Jums grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt. Framsyl nav ieteicams sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanas līdzekli, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Framsyl var nedaudz vai mēreni ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja kapsulas Jums izraisa sliktu dūšu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kā arī nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Framsyl satur laktozes monohidrātu

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

  1. Kā lietot Framsyl

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Parasti ieteicamā deva ir viena kapsula vienu reizi dienā. Pacienti, kuri lieto kandesartānu un amlodipīnu atsevišķu preparātu veidā, to vietā var lietot Framsyl kapsulas, kas satur tādas pašas sastāvdaļu devas.

Ja esat lietojis Framsyl vairāk nekā noteikts

Ja lietots pārāk daudz kapsulu, asinsspiediens var pazemināties vai pat kļūt bīstami zems. Jums var būt reibonis, neskaidra sajūta galvā, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediena pazemināšanās ir pietiekami izteikta, var iestāties šoks. Āda var būt vēsa un mikla, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz kapsulu, vērsieties pēc medicīniskas palīdzības.

Ja esat aizmirsis lietot Framsyl

Ja esat aizmirsis lietot kapsulu, izlaidiet šo devu pilnībā. Lietojiet nākamo devu pareizajā laikā. Nelietojiet divkāršu devu, lai kompensētu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Framsyl

Ārsts Jums norādīs, cik ilgi Jums jālieto šīs zāles. Ja pārtrauksiet zāļu lietošanu pirms norādītā laika, Jums veselības traucējums var atjaunoties. Tādēļ nepārtrauciet Framsyl lietošanu, kamēr neesat konsultējies ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums ir kāda no turpmāk minētajām reakcijām, nekavējoties pārtrauciet Framsyl lietošanu un vērsieties pēc medicīniskas palīdzības:

  • pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

  • plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums;

  • mēles un rīkles pietūkums, kas būtiski apgrūtina elpošanu;

  • smagas ādas reakcijas, tai skaitā stipri ādas izsitumi, nātrene, visa ķermeņa ādas apsārtums, stipra nieze, pūšļu veidošanās, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas;

  • sirdslēkme, sirds darbības traucējumi;

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā vienlaicīgi ar ļoti sliktu pašsajūtu.

Kandesartāns var izraisīt balto asins šūnu skaita samazināšanos. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijām un Jums var būt nogurums, infekcija vai drudzis. Ja tā notiek, sazinieties ar ārstu. Jūsu ārsts dažkārt var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai Framsyl ir ietekmējis asins sastāvu (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības

Tā kā Framsyl ir divu aktīvo vielu kombinācija, ziņotās blakusparādības ir saistītas vai nu ar amlodipīna, vai kandesartāna lietošanu.

Ar amlodipīna lietošanu saistītās blakusparādības

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

  • potīšu pietūkums (tūska).

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

  • galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā);

  • sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums;

  • sāpes vēderā, slikta dūša;

  • izmainīta vēdera izeja, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi;

  • nogurums, vājums;

  • redzes traucējumi, redzes dubultošanās;

  • muskuļu krampji.

Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

  • garastāvokļa izmaiņas, trauksme, depresija, bezmiegs;

  • trīce, garšas sajūtas novirzes, ģībonis;

  • notirpums vai durstīšanas sajūta ekstremitātēs; sāpju sajūtas zudums;

  • džinkstēšana ausīs;

  • pazemināts asinsspiediens;

  • šķaudīšana/iesnas, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts);

  • klepus;

  • sausa mute, vemšana;

  • matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas;

  • urinācijas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt naktī, palielināts urinācijas reižu skaits;

  • nespēja sasniegt erekciju; nepatīkama sajūta krūšu dziedzeros vai krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

  • sāpes, slikta pašsajūta;

  • sāpes locītavās vai muskuļos, muguras sāpes;

  • ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.

Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

  • apjukums.

Ļoti reti (var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu zilumu veidošanos vai viegli izraisāmu asiņošanu (sarkano asins šūnu bojājums);

  • pārāk augsts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija);

  • nervu bojājums, kas var izraisīt vājumu, durstīšanas sajūtu vai notirpumu;

  • smaganu pietūkums;

  • vēdera uzpūšanās (gastrīts);

  • aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte), paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kas var ietekmēt dažu medicīnisko pārbaužu rezultātus;

  • palielināts muskuļu saspringums;

  • asinsvadu iekaisums, nereti kopā ar ādas izsitumiem;

  • jutība pret gaismu;

Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

  • traucējumi, kas apvieno rigiditāti, trīci un/vai kustību traucējumus.

Ar kandesartāna lietošanu saistītās blakusparādības

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

  • reibonis/griešanās sajūta;

  • galvassāpes;

  • elpceļu infekcija;

Ļoti reti (var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums;

  • sarkano vai balto asins šūnu skaita samazināšanās. Jums var būt nogurums, infekcija vai drudzis, izsitumi uz ādas, piepacelti izsitumi (nātrene), nieze;

  • muguras sāpes, locītavu un muskuļu sāpes;

  • aknu darbības pārmaiņas, tai skaitā aknu iekaisums (hepatīts). Jums var būt nogurums, ādas un acu baltumu iekrāsošanās dzeltenā krāsā un gripai līdzīgi simptomi;

  • klepus;

  • slikta dūša;

  • asins analīžu rezultātu izmaiņas:

  • pazemināts nātrija līmenis asinīs. Ja šīs izmaiņas ir izteiktas, Jums var būt vājums, enerģijas trūkums vai muskuļu krampji.

  • palielināts kālija daudzums asinīs, īpaši tad, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ja šīs pārmaiņas ir izteiktas, Jums var būt nogurums, vājums, neregulāra sirdsdarbība vai durstīšanas sajūta;

  • ietekme uz nieru darbību, īpaši tad, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ļoti retos gadījumos var rasties nieru mazspēja.

    Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

  • Caureja

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Framsyl

Uzglabāt temperatūrā līdz 30oC.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes/blistera pēc "Derīgs līdz/EXP".

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Framsyl satur

  • Aktīvās vielas ir kandesartāna cileksetils un amlodipīns.

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra kapsula satur 8 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna, kas atbilst 6,935 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra kapsula satur 8 mg kandesartāna cileksetila un 10 mg amlodipīna, kas atbilst 13,87 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra kapsula satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna, kas atbilst 6,935 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra kapsula satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 10 mg amlodipīna, kas atbilst 13,87 mg amlodipīna besilāta.

  • Citas sastāvdaļas ir:

laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, karmelozes kalcija sāls, makrogols 8000,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts.

Kapsulas apvalks (8 mg/5 mg, 8 mg/10 mg):

hinolīna dzeltenais (E 104), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), titāna dioksīds (E 171), želatīns

Kapsulas apvalks (16 mg/5 mg):

hinolīna dzeltenais (E 104), titāna dioksīds (E 171), želatīns

Kapsulas apvalks (16 mg/10 mg):

titāna dioksīds (E 171), želatīns

Melnā apdrukas tinte (8 mg/10 mg, 16 mg/5 mg):

šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols, stiprs amonjaka šķīdums, kālija hidroksīds

Framsyl ārējais izskats un iepakojums

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 3. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, tumši dzeltens; korpuss: necaurspīdīgs, balts.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, dzeltens, ar melnu uzdruku AML 10;

korpuss: necaurspīdīgs, balts, ar melnu uzdruku CAN 8.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, gaiši dzeltens, ar melnu uzdruku AML 5;

korpuss: necaurspīdīgs, balts, ar melnu uzdruku CAN 16.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, balts; korpuss: necaurspīdīgs, balts.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl ir pieejams iepakojumos pa 28, 56 vai 98 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotājs

Pabianickie Zaklady Farmaceutyczne Polfa S.A.

Marszalka J. Pilsudskiego str.5

95-200 Pabianice

Polija

Adamed Pharma S.A.

Szkolna 33

95-054 Ksawerow

Polija

Salutas Pharma GmbH,

Otto-von-Guericke-Allee 1,

Sachsen-Anhalt, 39179 Barleben

Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija: Candesartan/Amlodipin Sandoz 8 mg + 5 mg – Hartkapseln

Candesartan/Amlodipin Sandoz 8 mg + 10 mg – Hartkapseln

Candesartan/Amlodipin Sandoz 16 mg + 5 mg – Hartkapseln Candesartan/Amlodipin Sandoz 16 mg + 10 mg – Hartkapseln

Igaunija: Framsyl

Grieķija: Fyronexe® Amlo

Latvija: Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas

Rumānija: FRAMSYL 5 mg/8 mg capsule

FRAMSYL 5 mg/16 mg capsule,

FRAMSYL 10 mg/8 mg capsule,

FRAMSYL 10 mg/16 mg capsule

Slovēnija: Amcandin 8 mg/5 mg trde kapsule

Amcandin 8 mg/10 mg trde kapsule

Amcandin 16 mg/5 mg trde kapsule

Amcandin 16 mg/10 mg trde kapsule

Vācija: CandeAmlo HEXAL 8 mg/5 mg Hartkapseln

CandeAmlo HEXAL 8 mg/10 mg Hartkapseln

CandeAmlo HEXAL 16 mg/5 mg Hartkapseln

CandeAmlo HEXAL 16 mg/10 mg Hartkapseln

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 8 mg kandesartāna cileksetila (candesartanum cilexetilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum), kas atbilst 6,935 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 8 mg kandesartāna cileksetila (candesartanum cilexetilum) un 10 mg amlodipīna (amlodipinum), kas atbilst 13,87 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 16 mg kandesartāna cileksetila (candesartanum cilexetilum) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum), kas atbilst 6,935 mg amlodipīna besilāta.

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 16 mg kandesartāna cileksetila (candesartanum cilexetilum) un 10 mg amlodipīna (amlodipinum), kas atbilst 13,87 mg amlodipīna besilāta.

Palīgviela(-as) ar zināmu iedarbību

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 101,95 mg laktozes monohidrāta.

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 211,90 mg laktozes monohidrāta.

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 203,90 mg laktozes monohidrāta.

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas:

katra cietā kapsula satur 203,90 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 3. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, tumši dzeltens; korpuss: necaurspīdīgs, balts.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, dzeltens, ar melnu uzdruku AML 10; korpuss: necaurspīdīgs, balts, ar melnu uzdruku CAN 8.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, gaiši dzeltens, ar melnu uzdruku AML 5; korpuss: necaurspīdīgs, balts, ar melnu uzdruku CAN 16.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas:

cietās želatīna kapsulas, 1. izmērs, vāciņš: necaurspīdīgs, balts; korpuss: necaurspīdīgs, balts.

Kapsulu saturs: baltas līdz gandrīz baltas granulas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Framsyl ir indicēts kā aizstājterapijas līdzeklis pieaugušiem pacientiem ar esenciālu hipertensiju, kuriem asinsspiediens jau tiek atbilstoši kontrolēts, lietojot vienlaicīgi kandesartānu un amlodipīnu tādās pašās devās.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Framsyl ieteicamā deva ir viena kapsula dienā.

Pacientiem jālieto stiprums, kas atbilst viņu iepriekšējai terapijai, lietojot kandesartānu un amlodipīnu kā atsevišķus preparātus.

Fiksētu devu kombinācija nav piemērota terapijas uzsākšanai.

Ja ir jāmaina deva, tā jātitrē, izmantojot katru sastāvdaļu atsevišķi.

Amlodipīna maksimālā dienas deva ir 10 mg, kandesartāna cileksetila maksimālā dienas deva ir 32 mg.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Palielinot devu, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pieejams maz informācijas par gados ļoti veciem cilvēkiem.

Nieru darbības traucējumi (skatīt arī 4.4. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā ieteicams kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni. Pieredze par lietošanu pacientiem ar smagiem vai terminālas stadijas nieru darbības traucējumiem (Clcr <15 ml/min) vai tiem, kuriem veic dialīzi, ir ierobežota. Ieteicams ievērot piesardzību. Amlodipīna plazmas koncentrācijas pārmaiņas nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ ieteicams lietot parasto devu. Amlodipīnu un kandesartāna cileksetilu nevar izvadīt no organisma ar dialīzi.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Framsyl jālieto piesardzīgi. Framsyl ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3, 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Framsyl drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Framsyl var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Framsyl ieteicams lietot kopā ar šķidrumu.

4.3. Kontrindikācijas

  • Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

  • Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

  • Obstruktīvi žultsceļu bojājumi un smagi aknu darbības traucējumi.

  • Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

  • Smaga hipotensija.

  • Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortālā vārstuļa stenoze).

  • Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

  • Framsyl lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFA < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Kandesartāns

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Izņemot gadījumus, kad angiotensīna II receptoru antagonistu terapiju uzskata par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīviem līdzekļiem, kuriem ir pierādītas drošuma īpašības, lietojot grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Nieru artēriju stenoze

Zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, tai skaitā AIIRA, var paaugstināt urīnvielas līmeni asinīs un kreatinīna līmenis serumā pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.

Nieru darbības traucējumi

Tāpat kā lietojot citus līdzekļus, kas nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ar kandesartānu ārstētiem jutīgiem pacientiem var pastiprināties nieru darbības pārmaiņas.

Lietojot kandesartānu pacientiem ar hipertensiju un nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Pieredze par pacientiem ar ļoti smagiem vai terminālas stadijas nieru darbības traucējumiem (Clkreatinīns < 15 ml/min) ir ierobežota. Šiem pacientiem kandesartāna deva uzmanīgi jātitrē, rūpīgi kontrolējot asinsspiedienu.

Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju, periodiski jānovērtē arī nieru darbība, īpaši gados vecākiem (75 g.v. vai vecākiem) pacientiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Titrējot kandesartāna devu, ieteicams kontrolēt kreatinīna un kālija līmeni serumā. Sirds mazspējas klīniskajos pētījumos nebija iekļauti pacienti, kuriem kreatinīna līmenis serumā bija >265 μmol/l (>3 mg/dl).

Hemodialīze

Dialīzes laikā asinsspiediens var būt īpaši jutīgs pret AT1-receptoru blokādi, jo ir samazināts plazmas tilpums un aktivizēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma. Tādēļ pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, kandesartāna deva uzmanīgi jātitrē, rūpīgi kontrolējot asinsspiedienu.

Nieru transplantācija

Pieredzes par kandesartāna lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija, nav.

Hipotensija

Sirds mazspējas pacientiem ārstēšanas laikā ar kandesartānu var rasties hipotensija. Tā var rasties arī hipertensīviem pacientiem ar intravaskulārā šķidruma deficītu, piemēram, tiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas.

Uzsākot terapiju, jāievēro piesardzība, un jācenšas novērst hipovolēmiju.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde

Iegūti pierādījumi, ka AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru un aliskirēna vienlaicīga lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ divkārša RAAS blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombinācija, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja divkāršu blokādi izraisošu terapiju uzskata par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt vienīgi speciālista uzraudzībā, kā arī bieži un stingri kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Citi traucējumi, kuru gadījumā tiek stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimību, tai skaitā nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai reti ar akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpat kā lietojot jebkuras antihipertensīvas zāles, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvām zālēm, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ kandesartāna lietošana nav ieteicama.

Aortālā un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Vienlaicīga terapija ar AKE inhibitoru sirds mazspējas gadījumā

Lietojot kandesartānu kombinācijā ar AKE inhibitoru, var palielināties nevēlamu blakusparādību, īpaši hipotensijas, hiperkalimēijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) risks. Trīskārša AKE inhibitora, minerālkortikoīdu receptoru antagonista un kandesartāna kombinācija arī nav ieteicama. Šīs kombinācijas drīkst lietot speciālista uzraudzībā, kā arī bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hiperkaliēmija

Lietojot kandesartānu vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapijas līdzekļiem, kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni (piemēram, ar heparīnu), hipertensīviem pacientiem var paaugstināties kālija līmenis serumā. Atbilstošā veidā jāveic kālija līmeņa uzraudzība.

Ar kandesartānu ārstētiem sirds mazspējas slimniekiem var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā.

AKE inhibitora, kāliju aizturoša diurētiskā līdzekļa (piemēram, spironolaktona) un kandesartāna kombinācijas lietošana nav ieteicama un tā apsverama vienīgi pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanas.

Anestēzija un operācija

Anestēzijas un operācijas laikā ar angiotensīna II antagonistiem ārstētiem pacientiem renīna-angiotensīna sistēmas blokādes dēļ var rasties hipotensija. Ļoti reti hipotensija var būt tik smaga, ka var būt pat nepieciešama intravenoza šķidrumu ievade un/vai asinsvadus sašaurinošu līdzekļu lietošana.

Amlodipīns

Hipertensīvā krīze

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav pierādīta.

Sirds mazspēja

Pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV funkcionālās klases pēc NYHA klasifikācijas) ziņotā plaušu tūskas sastopamība ar amlodipīnu ārstēto pacientu grupā bija lielāka nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, tai skaitā amlodipīns, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var palielināt turpmāku kardiovaskulāru traucējumu un mirstības risku.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna pusperiods ir pagarināts un AUC vērtības ir lielākas; ieteikumi par devām nav apstiprināti. Tādēļ Framsyl šiem pacientiem jālieto piesardzīgi.

Framsyl ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Šiem pacientiem amlodipīnu drīkst lietot parastajās devās. Amlodipīna plazmas koncentrācijas pārmaiņas nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt no organisma ar dialīzes palīdzību.

Īpaši brīdinājumi par palīgvielām

Framsyl satur laktozi. Pacienti ar reti sastopamu pārmantotu galaktozes nepanesamību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijai raksturīgā mijiedarbība

Zāļu mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citas antihipertensīvās zālēs

Lietojot vienlaicīgi citus antihipertensīvos līdzekļus, Framsyl asinsspiedienu pazeminošā ietekme var pastiprināties.

Zāles, kas var pazemināt asinsspiedienu

Ņemot vērā šo zāļu farmakoloģiskās īpašības, paredzams, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tai skaitā Framsyl hipotensīvo iedarbību, piemēram, baklofēns, amifostīns, neiroleptiskie līdzekļi vai antidepresanti. Ortostatisko hipotensiju var pastiprināt alkohols.

Kortikosteroīdi (sistēmiskai lietošanai)

Antihipertensīvās ietekmes samazināšanās.

Ar kandesartānu saistītā mijiedarbība

Vielas, kas ir pētītas klīniskos farmakokinētikas pētījumos, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (t.i., etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds, nifedipīns un enalaprils. Klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar šīm zālēm nav konstatēta.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizvietotāji vai citas zāles (piemēram, heparīns), kas var paaugstināt kālija līmeni

Kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu, kālija papildterapijas, kāliju saturošu sāls aizvietotāju vai citu zāļu (piemēram, heparīna) vienlaicīga lietošana var paaugstināt kālija līmeni. Atbilstošā veidā jāveic kālija līmeņa uzraudzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Litijs

Litija un AKE inhibitoru vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par pārejošu litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Līdzīgu ietekmi var radīt arī AIIRA. Kandesartāna un litija vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

NPL

Lietojot AIIRA vienlaicīgi ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) (t.i., selektīviem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g dienā) un neselektīviem NPL), iespējama antihipertensīvās ietekmes pavājināšanās.

Tāpat kā AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, arī AIIRA un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas, kā arī kālija līmeņa serumā paaugstināšanās risku, īpaši pacientiem ar sliktu nieru darbību. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina atbilstoša hidratācija un jāapsver nieru darbības uzraudzība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas divkārša blokāde

Klīniskā pētījuma dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) divkārša blokāde, lietojot AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna kombināciju, ir saistīta ar lielāku nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) biežumu, salīdzinot ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ar amlodipīnu saistītā mijiedarbība

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Lietojot amlodipīnu kopā ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem, tādiem makrolīdiem kā eritromicīns vai klaritromicīns, verapamilu vai diltiazemu), var būtiski palielināties amlodipīna iedarbība. Šo FK izmaiņu klīniskās izpausmes gados vecākiem cilvēkiem var būt izteiktākas. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu ir paaugstināts hipotensijas risks. Ja amlodipīnu lieto vienlaikus ar klaritromicīnu, ieteicams rūpīgi novērot pacientus.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var

būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas

zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā

(piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var būt palielināta biopieejamība, kā rezultātā pastiprinās asinsspiedienu pazeminošā ietekme.

Dantrolēns (infūzija)

Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila lietošanas un dantrolēna intravenozas ievades ir novērota letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju un ārstējot ļaundabīgu hipertermiju, jāizvairās no kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, vienlaicīgas lietošanas.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā ietekme pastiprina citu zāļu, kurām piemīt antihipertensīvas īpašības, asinsspiedienu pazeminošo ietekmi.

Takrolims

Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir paaugstināta takrolima līmeņa asinīs risks, bet šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms nav pilnīgi skaidrs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu ar takrolimu ārstētiem pacientiem, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Ciklosporīns

Zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citām grupām nav veikti, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija, kad novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0 - 40%). Jāapsver nepieciešamība kontrolēt ciklosporīna līmeni amlodipīnu lietojošiem pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Lietojot vienlaicīgi vairākas amlodipīna 10 mg un simvastatīna 80 mg devas, par 77% palielinājās simvastatīna iedarbība, salīdzinot ar tikai simvastatīna lietošanu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Klīniskas mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Framsyl nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī, jo dati nav pieejami, un ne amlodipīnam, ne kandesartānam nav pierādīts drošuma profils.

Tā kā Framsyl satur kandesartānu, tas ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī.

Kandesartāns

AIIRA lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav bijuši viennozīmīgi; tomēr nelielu riska palielināšanos nevar izslēgt. Lai gan kontrolētu epidemioloģisko datu par risku, lietojot AIIRA, nav, šīs grupas zālēm var būt līdzīgs risks. Izņemot gadījumus, kad AIIRA terapijas turpināšanu uzskata par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīviem līdzekļiem, kuriem ir pierādītas drošuma īpašības, lietojot grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AIIRA terapijas iedarbība otrajā un trešajā trimestrī rada toksisku ietekmi uz cilvēka augli (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja AIIRA iedarbība ir notikusi, sākot ar otro grūtniecības trimestri, ieteicams ar ultraskaņu pārbaudīt nieru darbību un galvaskausu.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu iespējamo hipotensijas rašanos (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna drošums cilvēkam grūtniecības laikā nav pierādīts.

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, ir novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ir ieteicama vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība pati rada lielāku risku mātei un auglim.

Barošana ar krūti

Informācija par amlodipīna un kandesartāna lietošanu krūts barošanas laikā nav pieejama, tādēļ Framsyl nav ieteicams un krūts barošanas laikā priekšroka dodama alternatīviem ārstēšanas līdzekļiem ar labāk pierādītu drošuma profilu, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini.

Fertilitāte

Klīniskie pētījumi par fertilitāti ar kandesartānu/amlodipīnu nav veikti.

Amlodipīns

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņā. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām konstatēja nevēlamu ietekmi uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Framsyl var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacientiem, kuri lieto antihipertensīvo terapiju, dažkārt var rasties reibonis, izsīkums, galvassāpes, slikta dūša vai nespēks, kas var ietekmēt reaģēšanas spēju. Ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Fiksētu devu kombinācija

Klīniskie pētījumi nav veikti. Konkrētām aktīvām vielām novērotās nevēlamās blakusparādības ir aprakstītas turpmāk.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot vienu no sastāvdaļām (kandesartānu vai amlodipīnu), var rasties arī, lietojot Framsyl, pat ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.

Kandesartāns

Hipertensijas ārstēšana

Kontrolētos klīniskos pētījumos nevēlamās blakusparādības bija vieglas un pārejošas. Nevēlamo blakusparādību kopējā sastopamība neliecināja par saistību ar devu vai vecumu. Kandesartāna cileksetila (3,1%) un placebo (3,2%) lietotājiem terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamu blakusparādību dēļ bija līdzīgs.

Hipertensijas slimnieku klīnisko pētījumu datu apvienotā analīzē kandesartāna cileksetilam novērotās nevēlamās blakusparādības bija definētas, pamatojoties uz kandesartāna cileksetila nevēlamo blakusparādību sastopamību, kas bija par vismaz 1% lielāka nekā sastopamība placebo lietošanas gadījumā. Pamatojoties uz šo definīciju, biežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības bija reibonis/vertigo, galvassāpes un elpceļu infekcija.

Turpmāk tabulā norādītas nevēlamās blakusparādības, kas novērotas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā.

4.8. apakšpunkta tabulās izmantots šāds biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Orgānu sistēmu klasifikācija Biežums Nevēlamā blakusparādība
Infekcijas un infestācijas Bieži Elpceļu infekcija
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Ļoti reti Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze
Vielmaiņas un uztures traucējumi Ļoti reti Hiperkaliēmija, hiponatriēmija
Nervu sistēmas traucējumi Bieži Reibonis/vertigo, galvassāpes
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Ļoti reti Klepus
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Ļoti reti Slikta dūša
Nav zināmi Caureja
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ļoti reti Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, patoloģiska aknu darbība vai hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi Ļoti reti Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

Ļoti reti Muguras sāpes, artralģija, mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Ļoti reti Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja jutīgiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Laboratorisko analīžu rezultāti

Tāpat kā lietojot citus renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitorus, novērota neliela hemoglobīna daudzuma samazināšanās. Pacientiem, kuri saņem kandesartānu, laboratorisko raksturlielumu standarta uzraudzība parasti nav jāveic. Tomēr pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā.

Amlodipīns

Ārstēšanas laikā biežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nespēks.

Katrā biežuma grupā zāļu nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija Biežums Nevēlamās blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Ļoti reti Leikocitopēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi Ļoti reti Alerģiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi Ļoti reti Hiperglikēmija
Psihiskie traucējumi Retāk Bezmiegs, garastāvokļa izmaiņas (tai skaitā trauksme), depresija
Reti Apjukums
Nervu sistēmas traucējumi Bieži Miegainība, reibonis, galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā)
Retāk Trīce, disgeizija, sinkope, hipoestēzija, parestēzija
Ļoti reti

Hipertonija,

perifēra neiropātija

Acu bojājumi Bieži Redzes traucējumi (tai skaitā dubultošanās)
Ausu un labirinta bojājumi Retāk Troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi Bieži Sirdsklauves
Retāk

Aritmija (tai skaitā

bradikardija, kambaru tahikardija un priekškambaru

mirgošana)

Ļoti reti Miokarda infarkts
Asinsvadu sistēmas traucējumi Bieži Pietvīkums
Retāk Hipotensija
Ļoti reti Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Bieži Dispnoja
Retāk Klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, izmainīta vēdera izeja

(tai skaitā caureja un aizcietējums)

Retāk Vemšana, sausa mute
Ļoti reti Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ļoti reti Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Ādas un zemādas audu bojājumi Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas pārmaiņas,

hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene

Ļoti reti

Angioedēma, erythema multiforme, nātrene,

eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija

Nav zināms Toksiska epidermas nekrolīze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Bieži Potīšu pietūkums, muskuļu krampji
Retāk Artralģija, mialģija, muguras sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Retāk Urinācijas traucējumi, niktūrija, palielināts urinācijas biežums
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Retāk Impotence, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Ļoti bieži Tūska
Bieži Nespēks, astēnija
Retāk Sāpes krūtīs, sāpes, vājums
Izmeklējumi Retāk Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās

*lielākoties saistībā ar holestāzi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Cilvēkiem pieredze par tīšu pārdozēšanu ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka būtiska amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu.

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, kandesartāna pārdozēšanas galvenā izpausme var būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Atsevišķos ziņojumos par pārdozēšanu (lietojot līdz 672 mg kandesartāna cileksetila) pacients atveseļojās bez sarežģījumiem.

Ārstēšana

Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāsāk simptomātiska ārstēšana un jāuzrauga organisma stāvokļa galvenie raksturlielumi. Pacients jānogulda uz muguras ar paceltām kājām. Ja ar to nepietiek, veicot, piemēram, izotoniskā nātrija hlorīda šķīduma infūziju, jāpalielina plazmas tilpums. Ja iepriekš minētie pasākumi nav pietiekami, var lietot simpatomimētiskas zāles.

Kandesartānu nav iespējams izvadīt ar hemodialīzi.

Ja ir klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ, nepieciešams aktīvs kardiovaskulārs atbalsts, tai skaitā bieža sirdsdarbības un elpošanas uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošam šķidruma tilpumam un izdalītajam urīnam.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai noderīgs var būt vazokonstriktors, ja nav kontrindikāciju tā lietošanai. Lai novērstu kalcija kanālu blokādes ietekmi, var noderēt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.

Dažos gadījumos ir vērts veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgiem pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana līdz 2 stundām pēc 10 g amlodipīna lietošanas mazina amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, nav paredzams, ka dialīze varētu sniegt ieguvumu.

5. FARMAKOLOĢISKAS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori; ATĶ kods: C09DB07.

Framsyl apvieno divus antihipertensīvus līdzekļus ar papildinošiem darbības mehānismiem, lai nodrošinātu asinsspiediena kontroli pacientiem ar esenciālu hipertensiju: angiotensīna II receptoru antagonists, kandesartāna cileksetils, un dihidropiridīna veida kalcija kanālu blokators amlodipīns.

Šo vielu kombinācijai piemīt papildinoša antihipertensīvā iedarbība, pazeminot asinsspiedienu vairāk, nekā lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi.

Kandesartāna cileksetils

Angiotensīns II ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas galvenais vazoaktīvais hormons un tam ir nozīme hipertensijas, sirds mazspējas un citu kardiovaskulāru traucējumu patofizioloģijā. Tam ir nozīme arī mērķa orgānu hipertrofijas un bojājuma patoģenēzē. Angiotensīna II galvenā fizioloģiskā ietekme, piemēram, vazokonstrikcija, aldosterona stimulācija, sāls un ūdens homeostāzes regulācija un šūnu augšanas stimulācija tiek nodrošināta ar 1. tipa (AT1) receptoru starpniecību.

Kandesartāna cileksetils ir iekšķīgai lietošanai piemērotas priekšzāles. Estera hidrolīzes ceļā uzsūkšanās laikā no kuņģa-zarnu trakta tās tiek ātri pārveidotas par aktīvo vielu kandesartānu. Kandesartāns ir pret AT1 receptoriem selektīvs AIIRA, kam piemīt cieša saistīšanās spēja un lēna disociācija no receptoriem. Tam nepiemīt agonista iedarbība.

Kandesartāns neinhibē AKE, kas pārveido angiotensīnu I par angiotensīnu II un sadala bradikinīnu. Ietekmes uz AKE nav un bradikinīna vai P vielas iedarbības pastiprināšana nenotiek. Kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros kandesartānu salīdzina ar AKE inhibitoriem, klepus sastopamība pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, bija mazāka. Kandesartāns nesaistās pie citiem hormonu receptoriem vai kardiovaskulārā regulācijā nozīmīgiem jonu kanāliem un nebloķē tos. Antagonisms pret angiotensīna II (AT1) receptoriem izraisa ar devu saistītu renīna, angiotensīna I un angiotensīna II līmeņa paaugstināšanos plazmā, kā arī aldosterona koncentrācijas plazmā pazemināšanos.

Hipertensija

Hipertensijas gadījumā kandesartāns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Antihipertensīvā iedarbība ir saistīta ar samazinātu sistēmisko perifēro pretestību, neizraisot reflektoru sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Norāžu par būtisku vai pastiprinātu pirmās devas hipotensiju vai atsitiena efektu pēc ārstēšanas pārtraukšanas nav.

Pēc kandesartāna cileksetila vienreizējas devas lietošanas antihipertensīvā ietekme parasti sākas 2 stundu laikā. Turpinot ārstēšanu, izteiktākā asinsspiediena pazemināšanās, lietojot jebkādu devu, parasti tiek sasniegta četru nedēļu laikā un saglabājas ilgstošas terapijas gadījumā. Saskaņā ar meta-analīzi devas palielināšanas no 16 mg līdz 32 mg vienreiz dienā vidējā papildu ietekme bija neliela. Ņemot vērā atšķirības indivīdu vidū, dažiem pacientiem paredzama par vidējo izteiktāka iedarbība. Kandesartāna cileksetila lietošana vienreiz dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanu 24 stundas, atšķirība starp maksimālo un minimālo ietekmi devu lietošanas starplaikā ir minimāla.

Kandesartāna un losartāna antihipertensīvo ietekmi un panesamību salīdzināja divos randomizētos, dubultmaskētos pētījumos kopumā 1268 pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju. Minimālā asinsspiediena (sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanās bija 13,1/10,5 mmHg, lietojot 32 mg kandesartāna cileksetila vienreiz dienā, un 10,0/8,7 mmHg, lietojot 100 mg losartāna kālija sāls vienreiz dienā (asinsspiediena pazemināšanās atšķirības 3,1/1,8 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).

Lietojot kandesartāna cileksetilu kopā ar hidrohlortiazīdu, ietekme uz asinsspiediena pazemināšanu ir papildinoša. Pastiprinātu antihipertensīvo ietekmi novēro arī tad, ja kandesartāna cileksetilu lieto kombinācijā ar amlodipīnu vai felodipīnu.

Zālēm, kas bloķē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, melnādainiem pacientiem (parasti populācija ar zemu renīna līmeni) ir mazāk izteikta antihipertensīvā ietekme nekā citu rasu pacientiem. Tāpat ir arī kandesartāna lietošanas gadījumā. Atklātā klīniskās pieredzes pētījumā 5156 pacientiem ar diastolisku hipertensiju asinsspiediena pazemināšanās kandesartāna terapijas laikā melnādainiem pacientiem bija būtiski mazāka nekā citu rasu pacientiem (14,4/10,3 mmHg salīdzinājumā ar 19,0/12,7 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).

Kandesartāns palielina asins plūsmu nierēs un vai nu neietekmē vai palielina glomerulārās filtrācijas ātrumu, bet nieru asinsvadu pretestība un filtrācijas frakcija samazinās. Trīs mēnešu klīniskā pētījumā hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju antihipertensīvā terapija ar kandesartāna cileksetilu samazināja albumīna ekskrēciju ar urīnu (albumīna/kreatinīna attiecība, vidēji 30%, 95% TI 15 - 42%). Pašlaik nav datu pat kandesartāna ietekmi uz diabētiskās nefropātijas progresēšanu.

8 - 16 mg kandesartāna cileksetila (vidējā deva 12 mg) vienu reizi dienā ietekmi uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību vērtēja randomizētā klīniskā pētījumā 4937 gados vecākiem pacientiem (vecumā no 70 līdz 89 gadiem; 21% bija 80 g.v. vai vecāki) ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju, veicot novērošanu vidēji 3,7 gadus (pētījums par kognitīvo funkciju un prognozi gados vecākiem cilvēkiem). Pacienti saņēma kandesartāna cileksetilu vai placebo kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem pēc vajadzības. Kandesartāna grupā asinsspiediens pazeminājās no 166/90 līdz 145/80 mmHg un kontroles grupā - no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Primārā mērķa kritērija, būtisku kardiovaskulāru traucējumu (kardiovaskulārās mirstības, neletāla insulta un neletāla miokarda infarkta), statistiski ticamas atšķirības nebija. Bija 26,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem kandesartāna grupā salīdzinājumā ar 30,0 gadījumiem uz 1000 pacientgadiem kontroles grupā (relatīvais risks 0,89, 95% TI 0,75 - 1,06, p=0,19).

Divos lielos, randomizētos, kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) pētīja AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora kombinācijas lietošanu.

ONTARGET pētījumu veica pacientiem, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa cukura diabēts vienlaicīgi ar pierādījumiem par mērķa orgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumu veica pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šie pētījumi neliecināja par būtisku labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai kardiovaskulāriem iznākumiem un mirstību, bet novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risku salīdzinājumā ar monoterapiju. Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti ir nozīmīgi arī citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija plānots tā, lai pārbaudītu, kādu ieguvumu sniedz aliskirēna pievienošana AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru blokatora standarta terapijai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai šīm abām slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumi skaitliski biežāk bija aliskirēna grupā nekā placebo grupā un par konkrētām nevēlamām blakusparādībām un būtiskām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi) aliskirēna grupā tika ziņots biežāk nekā placebo grupā.

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēnas darbības kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas nomāc kalcija jonu ieplūšanu sirds un asinsvadu gludo muskuļu šūnās caur membrānu.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisms ir saistīts ar tiešu atslābinošu ietekmi uz asinsvadu gludo muskulatūru. Precīzs mehānisms, ar kādu amlodipīns sniedz atvieglojumu stenokardijas gadījumā, nav pilnībā noteikts, bet amlodipīns mazina kopējo išēmisko slodzi šādos divos veidos:

1) amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirdij jāstrādā. Tā kā sirdsdarbības ātrums paliek nemainīgs, šāda sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu miokardā un tam nepieciešamo skābekļa daudzumu;

2) amlodipīna darbības mehānisms ietver, iespējams, arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu paplašināšanos gan neskartos, gan išēmiskos apvidos. Šāda paplašināšana palielina miokardam piegādāto skābekļa daudzumu pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetāla stenokardiju).

Farmakodinamiskā iedarbība

Hipertensijas slimniekiem zāļu lietošana vienreiz dienā nodrošina klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus 24 stundu intervālā. Tā kā iedarbība sākas lēnām, akūta hipotensija nav amlodipīna lietošanai raksturīga iezīme.

Stenokardijas slimniekiem amlodipīna lietošana vienreiz dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav bijusi saistīta ar nevēlamu metabolisku ietekmi vai lipīdu līmeņa pārmaiņām plazmā un ir piemērota pacientiem ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumos un uz slodzi balstītos kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar II - IV funkcionālās klases (pēc NYHA klasifikācijas) sirds mazspēju pierādīts, ka amlodipīns neizraisīja klīnisku pasliktināšanos, vērtējot pēc slodzes panesamības, kreisā kambara izsviedes frakcijas un klīniskiem simptomiem.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kurš plānots tā, lai novērtētu pacientus ar III - IV funkcionālās klases (pēc NYHA klasifikācijas) sirds mazspēju, kuri saņem digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, pierādīts, ka amlodipīns neizraisīja mirstības vai kombinētas mirstības un saslimstības ar sirds mazspēju riska pieaugumu.

Novērošanas rakstura ilgstošā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar III un IV funkcionālās klases (pēc NYHA klasifikācijas) sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām atradēm, kas liecina par išēmisku slimību, vai ar išēmisku slimību, kuri lieto stabilas AKE inhibitoru, sirds glikozīdu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā pašā populācijā tas bija saistīts ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku.

Pētījums par ārstēšanu sirdslēkmes novēršanai (ALLHAT)

Randomizētu, dubultmaskētu saslimstības-mirstības pētījumu ar nosaukumu Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT) veica, lai salīdzinātu jaunākās zāles: 2,5 - 10 mg amlodipīna dienā (kalcija kanālu blokators) vai 10 - 40 mg lisinoprila dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles terapiju un tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu pa 12,5 - 25 mg dienā vieglas līdz vidēji smagas hipertensijas gadījumā. Kopumā 33 357 hipertensijas slimniekus vecumā virs 55 gadiem randomizēja un novēroja vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, tai skaitā pārciests miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentētas citas aterosklerotiskas KVS (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas diagnosticēta elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski (20,9%), cigarešu smēķēšana pašlaik (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija salikts - letāla KSS vai neletāls miokarda infarkts. Būtisku primārā mērķa kritērija atšķirību starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija: RR 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65.

Starp sekundāriem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (salikta kombinēta kardiovaskulāra mērķa kritērija sastāvdaļa) amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RR 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr būtisku primārā mērķa kritērija atšķirību starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija: RR 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Kandesartāna cileksetils

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots par aktīvo vielu kandesartānu. Pēc kandesartāna cileksetila šķīduma iekšķīgas lietošanas kandesartāna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 40%. Kapsulas zāļu formas relatīvā biopieejamība salīdzinājumā ar tādu pašu šķīdumu iekšķīgai lietošanai ir aptuveni 34% ar ļoti nelielu mainīgumu. Tādēļ aprēķinātā kapsulas absolūtā biopieejamība ir 14%. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3 - 4 stundas pēc kapsulas lietošanas. Palielinot devas terapeitisko devu diapazonā, kandesartāna koncentrācija serumā paaugstinās lineāri. Ar dzimumu saistītas kandesartāna farmakokinētikas atšķirības nenovēroja. Kandesartāna laukumu zem koncentrācijas serumā-laika līknes (AUC) uzturs būtiski neietekmē.

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99%). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg. Uzturs neietekmē kandesartāna biopieejamību.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāns tiek eliminēts galvenokārt nemainītā veidā ar urīnu un žulti un tikai nedaudz aknās notiekoša metabolisma veidā (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi liecina, ka ietekmes uz CYP2C9 un CYP3A4 nav. Pamatojoties uz in vitro datiem, in vivo nav paredzama mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolisms ir atkarīgs no citohroma P450 izoenzīmiem CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais pusperiods ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas uzkrāšanās nenotiek.

Kandesartāna kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, nieru klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna eliminācija caur nierēm notiek gan glomerulārās filtrācijas, gan aktīvas tubulāras sekrēcijas ceļā. Pēc 14C-iezīmēta kandesartāna cileksetila devas iekšķīgas lietošanas aptuveni 26% devas izdalās urīnā kandesartāna veidā un 7% neaktīva metabolīta veidā, bet aptuveni 56% devas atrod izkārnījumos kandesartāna veidā un 10% neaktīva metabolīta veidā.

Citas īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadu vecuma) kandesartāna Cmax un AUC ir palielināti par attiecīgi aptuveni 50% un 80%, salīdzinot ar jauniem indivīdiem. Tomēr asinsspiediena atbildes reakcija un nevēlamo blakusparādību sastopamība pēc konkrētās kandesartāna devas lietošanas jauniem un gados vecākiem pacientiem ir līdzīga (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotas lietošanas laikā palielinājās par attiecīgi aptuveni 50% un 70%, bet t½ nemainījās salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem nieru darbība ir normāla. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija attiecīgi aptuveni 50% un 110%. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna terminālais t½ bija palielināts aptuveni divas reizes. Kandesartāna AUC pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, bija līdzīgs kā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem. Divos pētījumos, kuros abos bija iekļauti pacienti ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, konstatēja kandesartāna vidējā AUC palielināšanos par aptuveni 20% vienā pētījumā un par 80% otrā pētījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pieredzes par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav.

Amlodipīns

Uzsūkšanās, izkliede

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīna uzsūkšanās ir laba, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6 - 12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64 - 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām. Uzturs neietekmē amlodipīna biopieejamību.

Biotransformācija/eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35 - 50 stundas un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā. Amlodipīns tiek plaši metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem, 10% pamatsavienojuma un 60% metabolītu izdalās ar urīnu.

Citas īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Pieejams ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā pusperiods ir pagarināts un AUC ir palielināts par aptuveni 40 - 60%.

Gados vecāki cilvēki

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā gados vecākām un jaunākām personām ir līdzīgs. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir nosliece būt samazinātam, kā rezultātā palielinās AUC un eliminācijas pusperiods. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kā paredzams pētītajai pacientu vecuma grupai.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Turpmāk aprakstīti preklīniskie dati, kas pieejami par šīs fiksētu devu kombinācijas sastāvdaļām.

Kandesartāns

Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nebija pierādījumu par patoloģisku sistēmisku vai mērķa orgānu toksicitāti. Preklīniskos drošuma pētījumos, lietojot lielas devas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem, kandesartāns ietekmēja nieres un eritrocītu parametrus. Kandesartāns izraisīja eritrocītu parametru (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts) samazināšanos. Kandesartāns ietekmēja nieres (izraisot, piemēram, intersticiālu nefrītu, kanāliņu iestiepšanu, bazofīliskas pārmaiņas kanāliņos; paaugstinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā), kas var būt saistīts ar hipotensīvo ietekmi, kas izraisa nieru perfūzijas pārmaiņas. Kandesartāns izraisīja arī jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šīs pārmaiņas izraisa kandesartāna farmakoloģiskā iedarbība. Šķiet, ka attiecībā uz kandesartāna cilvēkiem lietotajām terapeitiskajām devām nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nozīmes.

Vēlīnā grūtniecības laikā tika novērota fetotoksicitāte (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Preklīniskos pētījumos ar normotensīvām jaundzimušām un jaunām žurkām kandesartāns izraisīja ķermeņa un sirds masas samazināšanos. Tāpat kā pieaugušiem dzīvniekiem, uzskata, ka šo ietekmi izraisa kandesartāna farmakoloģiskā iedarbība. Lietojot mazāko devu 10 mg/kg, kandesartāna iedarbība bija 12 - 78 reizes lielāka par līmeni, kāds konstatēts 1 - 6 gadus veciem bērniem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu 0,2 mg/kg devā, un 7 - 54 reizes lielāka par līmeni, kāds konstatēts 6 - 17 gadus veciem bērniem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu 16 mg devā. Tā kā šajos pētījumos līmenis bez novērotas ietekmes netika noteikts, drošuma robeža ietekmei uz sirds masu un šīs atrades klīniskā nozīmība nav zināma.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmai ir izšķiroša nozīme nieru attīstības procesā in utero. Pierādīts, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde izraisa patoloģisku nieru attīstību ļoti jaunām pelēm. Ja tiek lietotas zāles, kas tiešā veidā iedarbojas uz renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, iespējama ietekme uz normālu nieru attīstību. Tādēļ bērni līdz 1 gada vecumam nedrīkst lietot Framsyl (skatīt 4.3. apakšpunktu).

In vitro un in vivo mutagenitātes pārbaužu dati liecina, ka klīniskas lietošanas laikā kandesartāns neradīs mutagēnisku vai klastogēnisku ietekmi.

Pierādījumu par kancerogenitāti nebija.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumos žurkām un pelēm pierādīta atnešanās dienas aizkavēšanās, dzemdību paildzināšanās un samazināta mazuļu izdzīvošana, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, kas izteikta mg/kg veidā.

Fertilitātes traucējumi

Lietojot (tēviņiem 64 dienas un mātītēm 14 dienas pirms pārošanās) līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* lielāku devu par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu 10 mg, izsakot mg/m2 veidā), ietekmi uz amlodipīnu saņēmušo žurku fertilitāti nekonstatēja. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņus ārstēja ar amlodipīna bezilātu 30 dienas devā, kas pielīdzināma cilvēkam lietotajai devai mg/kg veidā, konstatēja pazeminātu folikulstimulējošā hormona un testosterona līmeni plazmā, kā arī samazinātu spermas blīvumu un nobriedušo spermatīdu un Sertoli šūnu skaitu.

Kanceroģenēze, mutaģenēze

Žurkām un pelēm, kuras kopā ar uzturu divus gadus lietoja amlodipīnu koncentrācijā, kas nodrošina dienas līmeni 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienā, nekonstatēja pierādījumus par kancerogenitāti. Lielākā deva (pelēm līdzīga un žurkām divreiz* lielāka par maksimālo ieteicamo klīnisko devu 10 mg, izsakot mg/m2 veidā) bija tuva maksimālai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumi neliecināja par zāļu izraisītu ietekmi gēnu vai hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs:

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Karmelozes kalcija sāls

Makrogols 8000

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks (8 mg/5 mg, 8 mg/10 mg)

Hinolīna dzeltenais (E 104)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Titāna dioksīds (E 171)

Želatīns

Kapsulas apvalks (16 mg/5 mg)

Hinolīna dzeltenais (E 104)

Titāna dioksīds (E 171)

Želatīns

Kapsulas apvalks (16 mg/10 mg)

Titāna dioksīds (E 171)

Želatīns

Melnā apdrukas tinte (8 mg/10 mg, 16 mg/5 mg):

Šellaka (E904)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Propilēnglikols

Stiprs amonjaka šķīdums

Kālija hidroksīds

6.2. Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Zāles ir iepakotas PA/Alumīnija/PVH//Alumīnija folijas blisteros kartona kastītē.

Iepakojumā ir 28, 56 vai 98 cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Framsyl 8 mg/5 mg cietās kapsulas – 16-0216

Framsyl 8 mg/10 mg cietās kapsulas – 16-0217

Framsyl 16 mg/5 mg cietās kapsulas – 16-0218

Framsyl 16 mg/10 mg cietās kapsulas – 16-0219

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 10.11.2016

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2018