Telassmo

Tablete

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Telmisartanum Amlodipinum

Telassmo tabletes satur divas aktīvās vielas, ko sauc par telmisartānu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt Jūsu paaugstināto asinsspiedienu. Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā un izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Telmisartāns bloķējot angiotenzīna II iedarbību, paplašina asinsvadus un Jūsu asinsspiediens pazeminās.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0027-01

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0027

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

20-JAN-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

19-JAN-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

40 mg/5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes

Telmisartanum/Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Telassmo un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Telassmo lietošanas

3. Kā lietot Telassmo

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Telassmo

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Telassmo un kādam nolūkam tās lieto

Telassmo tabletes satur divas aktīvās vielas, ko sauc par telmisartānu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt Jūsu paaugstināto asinsspiedienu.

Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā un izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Telmisartāns bloķējot angiotenzīna II iedarbību, paplašina asinsvadus un Jūsu asinsspiediens pazeminās.

Amlodipīns pieder vielu grupai, ko sauc par „kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns pārtrauc kalcija ieplūšanu asinsvadu sienā, kas pārtrauc asinsvadu sašaurināšanos, tādā veidā samazinot asinsspiedienu.

Tas nozīmē, ka šīs abas aktīvās vielas darbojas kopā, lai pārtrauktu asinsvadu sašaurināšanos. Līdz ar to asinsvadu sieniņas atslābst, un asinsspiediens pazeminās.

Telassmo lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju), pacientiem, kuri jau lieto telmisartānu un amlodipīnu šajās devās, lai nebūtu jālieto abas zāles atsevišķi.

2. Kas Jums jāzina pirms Telassmo lietošanas

Nelietojiet Telassmo šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret telmisartānu, amlodipīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties lietot Telassmo arī agrīnā grūtniecības periodā - skatīt punktu par grūtniecību);

ja Jums ir nopietni aknu darbības traucējumi, kā piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj organismu pietiekami apgādāt ar asinīm);

ja Jums pēc sirdslēkmes ir sirds mazspēja.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet ārstam vai farmaceitam pirms Telassmo lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir vai kādreiz ir bijis kāds no šiem traucējumiem vai slimībām:

nieru slimība vai nieru pārstādīšana,

nieru artērijas stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs),

aknu slimība,

sirdsdarbības traucējumi,

paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu līdzsvara traucējumiem asinīs),

pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu lietošanas (urīndzenošas tabletes), diētas ar ierobežotu sāls saturu, caurejas vai vemšanas rezultātā,

paaugstināts kālija līmenis asinīs,

cukura diabēts,

nesen notikusi sirdslēkme,

sirds mazspēja,

izteikta asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze),

Jūs esat gados vecāks pacients un Jums nepieciešams palielināt devu.

Konsultējieties ar ārstu pirms Telassmo lietošanas:

ja Jūs lietojat digoksīnu,

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju zem virsraksta "Nelietojiet Telassmo".

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Telassmo neiesaka lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot šajā periodā, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā Jums jāpastāsta ārstam, ka lietojat Telassmo.

Telassmo var mazāk efektīvi mazināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.

Bērni un pusaudži

Telassmo lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Telassmo

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu zāļu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu zāļu lietošanu.

Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas tālāk tekstā un tiek lietotas vienlaikus ar Telassmo:

litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai;

zāles, kas var palielināt kālija līmeni asinīs, piemēram, kāliju saturoši sāls aizstājēji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (noteiktas „urīndzenošās tabletes”), angiotenzīna II receptoru antagonisti, heparīns un antibiotika trimetoprims;

diurētiskie līdzekļi ('urīndzenošās tabletes'), it īpaši, ja lieto lielās devās kopā ar Telassmo, var izraisīt ķermeņa ūdens pārmērīgu zaudumu un zemu asinsspiedienu (hipotensija);

ja Jūs lietojat AKE inhibitorus vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Telassmo šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

digoksīns;

ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi);

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā sauktie proteāžu inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai);

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas);

Hypericum perforatum (asinszāle);

verapamils, diltiazems (sirds zāles);

dantrolēns (infūzija nopietnu ķermeņa temperatūras traucējumu gadījumā);

takrolims (lieto, lai kontrolētu Jūsu organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, kā rezultātā ļaujot Jūsu organismam pieņemt transplantēto orgānu);

klaritromicīns (baktēriju izraisītām infekcijām);

simvastatīns (zāles holesterīna līmeņa mazināšanai);

ciklosporīns (imūnsupresants).

Telassmo iedarbība var samazināties, ja lietojat NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilsalicilskābi vai ibuprofēnu) vai kortikosteroīdus.

Telassmo var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību citām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zālēm ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piem. baklofēns, amifostīns) Turklāt, zemu asinsspiedienu var sekmēt alkohols, barbiturāti, narkotikas vai antidepresanti. To Jūs variet novērot kā reiboni pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar ārstu, ja Telassmo lietošanas laikā Jums nepieciešams pielāgot citu vienlaicīgi lietoto zāļu devu.

Telassmo kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Pacientiem, kuri lieto Telassmo, nevajadzētu lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Telassmo asinsspiedienu pazeminošā darbība. Turklāt alkohola lietošana pazeminātu asinsspiedienu var pazemināt vēl vairāk.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Telassmo lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka grūtniecība ir iestājusies un ieteiks Jums lietot citas zāles Telassmo vietā. Telassmo neiesaka lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk par 3 mēnešiem, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Telassmo lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti un ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis.

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Telassmo var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja šo tablešu lietošana Jums rada sliktu dūšu, reiboni vai nogurumu, vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un nelietojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Telassmo satur laktozi un sorbītu

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Telassmo

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā Telassmo deva ir viena tablete dienā.

Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. Mēģiniet lietot tableti vienā laikā katru dienu. Nelietojiet Telassmo kopā ar greipfrūtu sulu.

Ir svarīgi, lai Jūs turpinātu lietot Telassmo, kamēr ārsts nav norādījis savādāk.

Ja esat lietojis Telassmo vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Parāk daudz tablešu lietošana var pazemināt asinsspiedienu līdz pat bīstami zemam. Jums var rasties reibonis, apreibums, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens izteikti pazeminās, var iestāties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mikla un Jūs varat zaudēt samaņu.

Ja esat aizmirsis lietot Telassmo

Ja esat aizmirsis lietot zāļu devu, neuztraucieties. Lietojiet to, tiklīdz atceraties un pēc tam turpiniet zāļu lietošanu kā ierasts. Ja esat aizmirsis lietot tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākamā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jūs pārtraucat lietot Telassmo

Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi šīs zāles jālieto. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu agrāk, nekā norādīts.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību.

Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem:

sepse* (ko bieži sauc arī par asins saindēšanos, ir nopietna infekcija ar visa organisma iekaisuma atbildes reakciju),

pēkšņa sēkšana, sāpes krūšukurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,

plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums,

mēles un rīkles pietūkums, kas var radīt izteikti apgrūtinātu elpošanu,

smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, izteikta nieze, pūšļu veidošanās uz ādas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,

sirdslēkme, sirdsdarbības traucējumi,

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un muguras sāpes, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Iespējamās TELMISARTĀNA blakusparādības

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

urīnceļu infekcijas, augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās),

sarkano asins šūnu trūkums (anēmija),

augsts kālija līmenis,

skumju sajūta (depresija),

iemigšanas grūtības, ģībšana (sinkope),

reibonis (vertigo),

lēna sirdsdarbība (bradikardija),

zems asinsspiediens (hipotensija),

reibonis pieceļoties stāvus (ortostatiska hipotensija),

elpas trūkums, klepus,

sāpes vēderā, caureja, nepatīkama sajūta vēderā, vēdera uzpūšanās, vemšana,

nieze, pastiprināta svīšana, izsitumi,

muguras sāpes, muskuļu krampji, sāpes muskuļos (mialģija),

nieru darbības traucējumi, tostarp akūta nieru mazspēja,

sāpes krūšu kurvī, vājuma sajūta,

paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

sepse* (ko bieži sauc arī par asins saindēšanos, ir nopietna infekcija ar visa organisma iekaisuma atbildes reakciju, kas var izraisīt nāvi),

noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofilija), trombocītu skaita pazemināšanās (trombocitopēnija),

smaga alerģiska reakcija (anafilaktiska reakcija), alerģiska reakcija (piemēram, izsitumi, nieze, elpas trūkums, sēkšana, sejas pietūkums vai zems asinsspiediens),

zems cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem),

trauksme, miegainība,

redzes traucējumi,

ātra sirdsdarbība (tahikardija),

sausums mutē, kuņģa darbības traucējumi, garšas sajūtas traucējumi (disgeizija),

aknu darbības traucējumi (japāņu pacientiem ir lielāka šīs blakusparādības rašanās iespēja),

straujš ādas un gļotādas pietūkums, kas var izraisīt nāvi (angioedēma arī ar letālu iznākumu), ekzēma (ādas slimība), ādas apsārtums, nātrene, smagi zāļu izraisīti ādas izsitumi,

locītavu sāpes (artralģija), sāpes ekstremitātē, cīpslu sāpes,

gripai līdzīgi simptomi,

pazemināts hemoglobīna daudzums (asins proteīns), paaugstināts urīnskābes līmenis, paaugstināts aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

progresējošs plaušu audu bojājums (intersticiāla plaušu slimība)**,

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.

**Progresējoši plaušu audu bojājumu gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr cēloniska saistība ar telmisartānu nav atzīta.

Iespējamās AMLODIPĪNA blakusparādības

Ir ziņots par sekojošām ļoti biežām un biežām blakusparādībām. Ja kāda no tām rada problēmas, vai tās ilgst vairāk nekā vienu nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

potīšu pietūkums (tūska).

Ziņots par šādām biežām blakusparādībām. Ja kādas no šajām blakusparādībām Jums rada problēmas vai ja tās ilgst vairāk par vienu nedēļu, Jums jāsazinās ar savu ārstu.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši terapijas sākumā),

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), karstuma viļņi,

sāpes vēderā, slikta dūša,

vēdera izejas traucējumi, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,

nogurums, vājums,

redzes traucējumi, redzes dubultošanās,

muskuļu krampji.

Citas blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir norādītas turpmāk. Ja kāda no šajām blakusparādībām kļūst nopietna, ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, lūdzam konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs,

trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis,

nejutīgums vai tirpšanas sajūta locekļos, sāpju sajūtas zudums,

zvanīšana ausīs,

zems asinsspiediens,

aizlikts vai tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts),

klepus,

sausums mutē, vemšana,

matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas pigmentācija,

urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums,

sāpes, slikta pašsajūta,

locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes,

svara pieaugums vai svara zudums.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

apjukums.

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu zilumu veidošanos un asiņošanu (eritrocītu bojājums),

paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija),

nervu bojājumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu,

smaganu pietūkums,

vēdera uzpūšanās (gastrīts),

aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), āda dzeltenā krāsā (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus,

palielināts muskuļu sasprindzinājums,

asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas,

paaugstināta jutība pret gaismu,

traucējumi, kas apvieno stīvumu, trīci un/vai kustību traucējumus.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Telassmo

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Telassmo satur

Aktīvās vielas ir telmisartāns un amlodipīns.

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir nātrija hidroksīds, povidons K30, meglumīns, laktozes monohidrāts, sorbīts, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), magnija stearāts (E470b), nātrija stearilfumarāts, mannīts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds un stearīnskābe. Skatīt 2. punktu "Telassmo satur laktozi un sorbītu".

Telassmo ārējais izskats un iepakojums

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes ir ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K3 zīmi. Izmēri: 16 mm x 8,5 mm.

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes ir ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K2 zīmi. Izmēri: 16 mm x 8.5 mm.

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes ir ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta. Izmēri: 18 mm x 9 mm.

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes ir ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K1 zīmi. Izmēri: 18 mm x 9 mm.

Telassmo ir pieejams kastītēs pa 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 un 98 tabletēm blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann - Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Čehija, Rumānija, Latvija, Slovēnija

Telassmo

Bulgārija

Телдипин

Igaunija, Slovākija

Teldipin

Portugāle

Amlodipina + Telmisartan Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2018

SASKAŅOTS ZVA 31-05-2018

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 40 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Telassmo 40 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 57 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 146,54 mg sorbīta.

Telassmo 40 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 57 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 146,54 mg sorbīta.

Telassmo 80 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 114 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 293,08 mg sorbīta.

Telassmo 80 mg/10 mg tabletes

Katra tablete satur 114 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 293,08 mg sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

40 mg/5 mg: Ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K3 zīmi. Izmēri: 16 mm x 8,5 mm.

40 mg/10 mg: Ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K2 zīmi. Izmēri: 16 mm x 8,5 mm.

80 mg/5 mg: Ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta. Izmēri: 18 mm x 9 mm.

80 mg/10 mg: Ovālas, nedaudz abpusēji izliektas, divpusējas tabletes. Viena tabletes puse ir brūngandzeltena, lāsumaina. Otra tabletes puse ir balta līdz gandrīz balta ar iegravētu K1 zīmi. Izmēri: 18 mm x 9 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Telassmo ir indicēts kā aizstājterapija pieaugušajiem ar esenciālu hipertensiju, kuriem asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts ar telmisartānu un amlodipīnu, kas lietoti vienlaicīgi tādās pašās devās kā kombinētajās zālēs.

4.2. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Devas

Ieteicamā Telassmo deva ir viena tablete dienā.

Fiksētās devas kombinācija nav piemērota sākuma terapijai.

Pirms pāriešanas uz Telassmo pacienta stāvoklim jābūt kontrolētam ar tādām pašām vienlaicīgi lietotām monokomponentu devām. Telassmo devai jābalstās uz tādām pašām kombinācijas individuālo komponentu devām, kas lietotas pārejas laikā.

Maksimālā amlodipīna deva ir 10 mg dienā un maksimālā telmisartāna deva ir 80 mg dienā.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama, bet devu palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem vai hemodialīzes pacientiem lietošanas pieredze ir ierobežota. Ieteicams ievērot piesardzību, jo amlodipīns un telmisartāns nav dializējami.

Aknu darbības traucējumi

Telassmo ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteikumi par devām nav noskaidroti, tādēļ Telassmo jālieto piesardzīgi. Šādiem pacientiem telmisartāna deva nedrīkst pārsniegt 40 mg vienu reizi dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Telmisartāna/amlodipīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 18 gadu vecumam, nav noskaidrots. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Telassmo var lietot neatkarīgi no ēšanas. Telassmo ieteicams lietot, uzdzerot šķidrumu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvājām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Žultsceļu obstruktīvas slimības.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Smaga hipotensija.

Šoks (tostarp kardiogēns šoks).

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., izteikta aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Vienlaicīga Telassmo un aliskirēnu saturošu zāļu lietošana ir kontrindicēta cukura diabēta pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien nepārtraukta angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, šī terapija jānomaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā. Tiklīdz tiek konstatēta grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Telassmo nedrīkst lietot pacientiem ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns galvenokārt tiek izvadīts ar žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; ieteikumi par devām nav izstrādāti.

Tādēļ Telassmo jālieto piesardzīgi pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Renovaskulāra hipertensija

Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, palielinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija

Ja telmisartānu/amlodipīnu lieto pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes par telmisartāna/amlodipīna lietošanu pacientiem ar nesen veiktu nieru transplantāciju.

Amlodipīns un telmisartāns nav dializējami.

Intravaskulāra hipovolēmija

Pacientiem, kuriem masīvas diurētiskas terapijas, sāls ierobežojuma diētā, caurejas vai vemšanas rezultātā ir konstatēta intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija daudzuma samazināšanās, var rasties simptomātiska hipotensija, it īpaši pēc pirmās devas. Intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija daudzuma samazināšanos ir jākoriģē pirms telmisartāna/amlodipīna lietošanas.

Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde (RAAS)

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Citi stāvokļi ar aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru funkcija galvenokārt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai pavadošu nieru slimību, tostarp nieru artērijas stenozi), zāļu, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, telmisartāna lietošana ir saistīta ar akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai reti akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu antihipertensīvās zāles, kuru darbības pamatā ir renīna-angiotensīna sistēmas inhibīcija, parasti ir neefektīvas. Tāpēc šādos gadījumos telmisartānu lietot neiesaka.

Aortas atveres un mitrālās vārstules stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot šīs zāles, kā arī citus vazodilatatorus, pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi, vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV funkcionālā klase pēc NYHA klasifikācijas) novērotās plaušu tūskas sastopamība bija augstāka amlodipīna grupā nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāro notikumu un mirstības risku nākotnē.

Pacienti ar cukura diabētu, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta zāles

Šādiem pacientiem telmisartāna lietošanas laikā var rasties hipoglikēmija. Tādēļ, šiem pacientiem jāapsver atbilstoša glikozes līmeņa kontrole asinīs; ja indicēts, var būt nepieciešama insulīna vai pretdiabētisko zāļu devas pielāgošana.

Hiperkaliēmija

Lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, var rasties hiperkaliēmija.

Hiperkaliēmija var būt letāla gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, pacientiem ar cukura diabētu, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni, un/vai pacientiem ar interkurentiem notikumiem.

Pirms apsvērt iespēju vienlaicīgi lietot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, jānovērtē ieguvuma un riska attiecība.

Galvenie hiperkaliēmijas riska faktori, kas jāņem vērā, ir:

cukura diabēts, nieru mazspēja, vecums (> 70 gadiem);

kombinācija ar vienu vai vairākām zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un/vai kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem. Zāles vai zāļu grupas, kas var izraisīt hiperkaliēmiju ir kāliju saturoši sāls aizstājēji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, tostarp selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnsupresīvie līdzekļi (ciklosporīns vai takrolims) un trimetoprims;

interkurenti notikumi, it īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabolā acidoze, nieru darbības pasliktināšanās, pēkšņa nieru stāvokļa pasliktināšanās (piemēram, infekcijas slimību gadījumā), šūnu sabrukšana (piemēram, akūta ekstremitātes išēmija, rabdomiolīze, plaša trauma).

Riska pacientiem ieteicams rūpīgi sekot kālija līmenim serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Telmisartāns un citi angiotensīna II receptoru antagonisti, tāpat kā angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori, mazāk efektīvi pazemina asinsspiedienu melnās rases indivīdiem, nekā citu rasu pārstāvjiem, iespējams, tāpēc, ka melnās rases indivīdiem ar hipertensiju biežāk ir sastopama pazemināta renīna aktivitāte.

Citi

Tāpat kā ar citām antihipertensīvām zālēm, pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju vai išēmisku sirds un asinsvadu slimību pārmērīga asinsspiediena pazemināšana var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.

Gados vecākiem pacientiem devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Laktoze

Telassmo satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Sorbīts

Telassmo satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbība saistībā ar telmisartānu

Digoksīns

Telmisartāna un digoksīna vienlaicīgas lietošanas laikā tika novērots digoksīna maksimālās (49%) un minimālās (20%) plazmas koncentrācijas pieaugums. Uzsākot, pielāgojot un pārtraucot telmisartāna lietošanu, jākontrolē digoksīna līmenis, lai to uzturētu terapeitiskā diapazonā.

Tāpat kā citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, telmisartāns var izraisīt hiperkaliēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Risks var paaugstināties, ja terapijā tiek kombinētas citas zāles, kas var izraisīt hiperkaliēmiju: kāliju saturoši sāls aizstājēji, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, tostarp selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnsupresīvie līdzekļi (ciklosporīns vai takrolims) un trimetoprims.

Hiperkaliēmijas rašanās biežums atkarīgs no saistītajiem riska faktoriem. Risks palielinās iepriekšminētās terapijas kombināciju gadījumā. Risks ir īpaši augsts, lietojot kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un vienlaicīgi lietojot ar kāliju saturošiem sāls aizstājējiem. Kombinācija, piemēram, ar AKE inhibitoriem vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) rada mazāku risku, ja tiek stingri ievērota lietošanas piesardzība.

Zāles, kuru vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi vai kāliju saturoši uztura bagātinātāji

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIA), piemēram, telmisartāns, samazina diurētisko līdzekļu radītu kālija zudumu. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, piemēram, spirinolaktons, eplerenons, triamterēns un amilorīds, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var ievērojami paaugstināt kālija līmeni serumā. Ja vienlaicīga lietošana ir indicēta diagnosticētas hipokaliēmijas dēļ, tās jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Litijs

Ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti, lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un ar angiotensīna II receptoru antagonistiem, tostarp telmisartānu. Ja šādas kombinācijas lietošanas ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Zāles, kuras vienlaicīgi lietojot, jāievēro piesardzība

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

NPL (piem., acetilsalicilskābe pretiekaisuma darbības devās, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt angiotensīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo darbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (piem., dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) angiotensīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzes inhibitoru vienlaicīga lietošana var vēl vairāk pasliktināt nieru darbību, līdz pat akūtai nieru mazspējai, kas parasti ir atgriezeniska. Tāpēc kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jābūt atbilstoši hidratētiem un jāapsver nieru funkcijas monitorēšana, uzsākot vienlaicīgu terapiju un periodiski terapijas laikā.

Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskais nozīmīgums nav zināms.

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdu grupas vai cilpas diurētiskie līdzekļi)

Iepriekšēja diurētisko līdzekļu lietošana lielās devās, tādi kā furosemīds (cilpas diurētiķis) un hidrohlortiazīds (tiazīds), var radīt hipovolēmiju un hipotensijas risku, uzsākot terapiju ar telmisartānu.

Zāles, kuru vienlaicīga lietošana, jāņem vērā

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Balstoties uz farmakoloģiskām īpašībām, sagaidāms, ka šādas zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tostarp telmisartāna, hipotensīvo efektu: baklofēns, amifostīns. Bez tam alkohols, barbiturāti, narkotiskie līdzekļi un antidepresanti var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Kortikosteroīdi (sistēmiski lietojamie)

Samazina antihipertensīvo iedarbību.

Mijiedarbība saistībā ar amlodipīnu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāžu inhibitori, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var ievērojami palielināties amlodipīna iedarbība, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Šīs farmakokinētiskās variācijas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem. Tāpēc ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Klaritromicīns

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Ieteicama rūpīga pacientu novērošana, ja amlodipīns tiek lietots kopā ar klaritromicīnu.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, kā rezultātā palielinās asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.

Dantrolēns (infūzija)

Dzīvniekiem ir novērota letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss saistībā ar hiperkaliēmiju, kas radusies pēc verapamila un intravenozas dantrolēna lietošanas. Ņemot vērā hiperkaliēmijas risku, ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacietiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgu hipertermiju un ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanā.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Takrolims

Lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, pastāv takrolima plazmas koncentrācijas palielināšanās risks, tomēr šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms nav pilnībā skaidrs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa asinīs kontrole un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.

Ciklosporīns

Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un, ja nepieciešams, ciklosporīna devas samazināšana.

Simvastatīns

Vairāku devu 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar simvastatīna lietošanu monoterapijā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna un ciklosporīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Telassmo nav ieteicams lietot grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tā kā Telassmo satur telmisartānu, tas ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Telmisartāns

Nav pietiekamu datu par telmisartāna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar izslēgt nedaudz palielinātu risku. Lai gan nav kontrolētu epidemioloģisku datu par angiotensīna II receptoru antagonistu radītu risku, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešams pāriet uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu terapiju, kam pierādīts nekaitīgums, lietojot grūtniecības periodā, ja vien turpmāka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem netiek uzskatīta par būtisku. Konstatējot grūtniecību, nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva ārstēšanu.

Zināms, ka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju). (Skatīt 5.3 apakšpunktu). Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra, tiek lietoti angiotensīna II receptoru antagonisti, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfija.

Rūpīgi jāseko, vai bērniem, kuru mātes ir lietojušas angiotensīna II receptoru antagonistu, nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav pierādīts.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Telassmo lietošana nav ieteicama un vēlams izvēlēties alternatīvus ārstēšanas līdzekļus ar labāk noteiktām drošuma īpašībām barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini.

Informācija par telmisartāna lietošanu krūts barošanas laikā nav pieejama.

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 – 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Fertilitāte

Telmisartāns

Preklīniskajos pētījumos telmisartāna ietekme uz fertilitāti vīriešiem un sievietēm netika novērota.

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Telassmo nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka lietojot antihipertensīvo terapiju, kā Telassmo, var rasties reibonis vai miegainība. Ja pacientiem, kuri lieto amlodipīnu rodas reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, var tikt traucēta reakcija. Ieteicama piesardzība, it īpaši terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Telmisartāns

Nopietnas zāļu blakusparādības ir anafilaktiska reakcija un angioedēma, kas var rasties retāk (>1/10 000 līdz <1/1000), un akūta nieru mazspēja.

Kontrolētos pētījumos, kas veikti pacientiem hipertensijas ārstēšanai, vispārējā blakusparādību sastopamība telmisartāna lietošanas laikā parasti bija salīdzināms ar placebo (41,4 % vs. 43,9 %). Blakusparādību sastopamība nebija devas atkarīga, saistību ar pacienta dzimumu, vecumu vai rasi nekonstatēja. Telmisartāna drošuma profils, lietojot pacientiem kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai, bija tāds pats kā pacientiem ar hipertensiju.

Zemāk uzskaitītās blakusparādības ir apkopotas no kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem, kas veikti pacientiem, kuri lietoja telmisartānu hipertensijas ārstēšanai, un no pēcreģistrācijas ziņojumiem. Sarakstā ir ņemtas vērā arī nopietnas nevēlamās blakusparādības un blakusparādības, kuru dēļ bija jāpārtrauc terapija un par kurām ziņots trīs klīniskos ilgtermiņa pētījumos ar 21 642 pacientiem, kuriem telmisartāns lietots kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai līdz sešiem gadiem ilgi.

Amlodipīns

Visbiežāk novērotās blakusparādības ārstēšanas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādības ir sakārtotas atbilstoši sastopamības biežumam, izmantojot šādu klasifikāciju:

Ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

Telmisartāns

Infekcijas un infestācijas

Urīnceļu infekcija, tai skaitā cistīts, augšējo elpceļu infekcija, tai skaitā faringīts un sinusīts

-

retāk

Sepse, tai skaitā ar letālu iznākumu1

-

reti

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija

-

retāk

Eozinofilija, trombocitopēnija

-

reti

Leikopēnija, trombocitopēnija

ļoti reti

-

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

-

reti

Alerģiskas reakcijas

ļoti reti

-

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperkaliēmija

-

retāk

Hipoglikēmija (pacientiem ar cukura diabētu)

reti

Hiperglikēmija

ļoti reti

-

Psihiskie traucējumi

Depresija, bezmiegs

retāk

retāk

garastāvokļa izmaiņas (tai skaitā trauksme)

retāk

Trauksme

-

reti

Apjukums

reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

bieži

reti

Reibonis, galvassāpes, (it īpaši terapijas sākumā),

bieži

-

Trīce, garšas sajūtas traucējumi, hipoestēzija, parestēzija

retāk

-

Sinkope

retāk

retāk

Hipertonija, perifērā neiropātija

ļoti reti

-

Ekstrapirimidālie traucējumi

nav zināms

Acu bojājumi

Redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās)

bieži

reti

Ausu un labirinta bojājumi

Tinnīts

retāk

-

Vertigo

-

retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

bieži

-

Bradikardija

retāk

retāk

Tahikardija

-

reti

Aritmija (tai skaitā ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrillācija)

retāk

-

Miokarda infarkts

ļoti reti

-

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

bieži

Hipotensija

retāk

retāk2

Ortostatiska hipotensija

-

retāk

Vaskulīts

ļoti reti

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Elpas trūkums

bieži

retāk

Rinīts

retāk

-

Klepus

retāk

retāk

Intersticiāla plaušu slimība

ļoti reti4

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Izmaiņas zarnu darbībā (tai skaitā caureja un aizcietējums), slikta dūša

bieži

-

Sāpes vēderā, dispepsija

bieži

retāk

Caureja, meteorisms

-

retāk

Vemšana

retāk

retāk

Sausums mutē

retāk

reti

Nepatīkama sajūta vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas

-

reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

ļoti reti

Patoloģiska aknu darbība / aknu darbības traucējumi

-

reti3

Dzelte

ļoti reti

-

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

ļoti reti *

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene

retāk

reti

Alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, eksantēma

retāk

-

Nieze, izsitumi

retāk

retāk

Hiperhidroze

retāk

retāk

Erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensivitāte

ļoti reti

-

Ekzēma, eritēma, nātrene, zāļu izraisīti izsitumi, toksiski ādas izsitumi

-

reti

Angioedēma

ļoti reti

reti

Toksiska epidermas nekrolīze

nav zināms

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Potīšu tūska, muskuļu krampji

bieži

-

Muskuļu sāpes

retāk

retāk

Sāpes mugurā

retāk

retāk

Artralģija

retāk

reti

Muskuļu spazmas

-

retāk

Sāpes ekstremitātēs, cīpslu sāpes (tendinītam līdzīgi simptomi)

-

reti

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru bojājums, arī akūta nieru mazspēja

-

retāk

Urinēšanas traucējumi, niktūrija, palielināts urinēšanas biežums

retāk

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence, ginekomastija

retāk

-

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūska

ļoti bieži

-

Nespēks

bieži

-

Astēnija

bieži

retāk

Sāpes krūtīs

retāk

retāk

Nogurums, sāpes

retāk

-

Gripai līdzīga slimība

-

reti

Izmeklējumi

Svara pieaugums, svara samazinājums

retāk

-

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

-

retāk

Samazināts hemoglobīna līmenis, paaugstināts urīnskābes līmenis, palielināts aknu enzīmu līmenis, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

-

reti

1,2,3,4: sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu „Atsevišķu blakusparādību apraksts”.

* parasti kopā ar holestāzi

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Sepse

PRoFESS pētījumā tika novērots paaugstināts sepses biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).

Hipotensija

Šī blakusparādība bieži ziņota pacientiem ar kontrolētu asinsspiedienu, kas ārstēti ar telmisartānu kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai, lietojot to papildus standarta terapijai.

Aknu funkcijas izmaiņas /aknu darbības traucējumi

Visbiežāk aknu funkcijas izmaiņas /aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas pieredzē japāņu pacientiem. Japāņu pacientiem ir lielāka iespēja rasties šīm blakusparādībām.

Intersticiāla plaušu slimība

Intersticiālas plaušu slimības gadījumi ir novēroti pēcreģistrācijas pieredzē, saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu. Tomēr cēloniska saistība nav atzīta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Ir pieejama ierobežota informācija par pārdozēšanu cilvēkiem.

Simptomi

Paredzams, ka izteiktākās telmisartāna pārdozēšanas izpausmes būs hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā un akūtu nieru mazspēju.

Pieejamie dati liecina, ka amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un, iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Pacients uzmanīgi jānovēro, terapijai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ārstēšana atkarīga no laika kas pagājis pēc zāļu lietošanas un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Gan telmisartāna, gan amlodipīna pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētā ogle. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizstājēji.

Vazokonstriktīvi līdzekļi var būt lietderīgi asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai, ja vien to lietošana nav kontrindicēta. Intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana lietderīga kalcija kanālu blokatoru iedarbības nomākšanai.

Ne amlodipīnu, ne telmisartānu nevar izvadīt hemodialīzes ceļā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09DB04.

Telmisartāns

Darbības mehānisms

Telmisartāns ir iekšķīgi lietojams aktīvs un specifisks angiotensīna II receptoru (tips AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotensīnu II no tā saistīšanās vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotensīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte pret AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1 receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tostarp AT2 un citiem mazāk pētītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotensīnu II, kura līmeni paaugstina telmisartāns. Telmisartāns pazemina plazmas aldosterona līmeni. Telmisartāns neinhibē cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns neinhibē angiotensīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II), tas ir enzīms, kas arī noārda bradikinīnu. Tāpēc nav gaidāms, ka telmisartāns varētu potencēt ar bradikinīnu saistītos nevēlamos efektus.

Cilvēkam telmisartāna deva 80 mg gandrīz pilnīgi inhibē angiotensīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Inhibējošā iedarbība saglabājas vairāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundām.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Esenciālas hipertensijas ārstēšana

Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4 līdz 8 nedēļās pēc terapijas sākuma un saglabājas ilgstošas terapijas laikā.

Veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus, pierādīts, ka antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas lietošanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākamās devas. To pierāda placebo kontrolētos klīniskos pētījumos noteiktā minimālās un maksimālās koncentrācijas attiecība pēc telmisartāna 40 mg un 80 mg devu lietošanas, kas konstanti turējās virs 80 %. Tā ir neapšaubāma tendence, ka sistoliskā asinsspiediena (SAS) atgriešanās sākotnējā līmenī ir saistīta ar devas un laika attiecību. Attiecībā uz diastolisko asinsspiedienu (DAS), šie dati nav pārliecinoši.

Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Zāļu diurētiskās un nātrijurētiskās aktivitātes nozīme hipotensīvās iedarbības nodrošināšanā vēl nav noteikta. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).

Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī bez konstatētas „rikošeta” hipertensijas.

Klīniskos pētījumos, kuros tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.

Kardivaskulārā profilakse

ONTARGET klīniskajā pētījumā (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekmi uz kardiovakulāro galaiznākumu 25 620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, TIL, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts, kā arī bija pierādījumi par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, kreisā sirds kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), tātad faktiski tā ir kardiovaskulāro notikumu riska pacientu grupa.

Pacientus nejaušināti iedalīja vienā no trīs terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n = 8542), ramiprils 10 mg (n = 8576) vai telmisartāna 80 mg un ramiprila 10 mg kombinācija (n = 8502), un pacientu vidējais uzraudzības laiks bija 4,5 gadi.

Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro salikto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas risku attiecība bija 1,01 (97,5 % TI 0,93 – 1,10, p (līdzvērtīguma) = 0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.

Vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija – saliktā galarezultāta (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults), kas bija primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila ietekmi salīdzināja ar placebo – telmisartāna un ramiprila iedarbība bija līdzīga [0,99 (97,5 % TI 0,90 – 1,08, p (līdzvērtīguma) = 0,0004].

TRANSCEND klīniskajā pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET klīniskā pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg (n = 2954) vai placebo (n = 2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais uzraudzības ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Primārā saliktā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) statiski nozīmīgas sastopamības atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95 % TI 0,81 – 1,05, p = 0,22)] nekonstatēja. Salīdzinot ar placebo, ieguva pierādījumus par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru salikto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI 0,76 – 1,00, p = 0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95 % TI 0,85 – 1,24) nebija.

Pacientiem telmisartāna grupā klepu un angioedēmu konstatēja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.

Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas grupā radās biežāk. Bez tam kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.

PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots paaugstināts sepses biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, 0,70 % vs. 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses biežums bija paaugstināts telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %), salīdzinot ar placebo grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 (95 % ticamības intervāls 1,14 - 3,76)]. Novērotais paaugstinātais sepses gadījumu biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai:

1. Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.

2. Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb varianto stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.

Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm un mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan glicerīna trinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību jeb KSS

Amlodipīna efektivitāte klīniski nozīmīgu patoloģiju profilaksei pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā neatkarīgā daudzcentru pētījumā (Comparison of Amlodipine vs. Enalapril to Limit Occurrences of Thrombosis jeb CAMELOT), kurā piedalījās 1997 pacienti. No šiem pacientiem 663 tika ārstēti ar 5–10 mg amlodipīna devām, 673 pacienti – ar 10–20 mg enalaprila devām, un 655 pacienti saņēma placebo. Šādas shēmas divus gadus tika izmantotas papildus standartterapijai ar statīniem, bēta blokatoriem un aspirīnu. Galvenie efektivitāti raksturojošie rezultāti ir parādīti 1. tabulā. Šie rezultāti liecina, ka pacienti, kam ir KSS, ārstējot ar amlodipīnu, ir retāk stacionējami stenokardijas vai nepieciešamās revaskularizācijas dēļ.

1. tabula. Pētījuma CAMELOT laikā novērotā klīniski nozīmīgo iznākumu sastopamība

 

Kardiovaskulāru notikumu gadījumu skaits (procentuālā sastopamība)

Amlodipīns salīdzinājumā ar placebo

iznākumi

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Riska attiecība (95 % TI)

p vērtība

Primārais mērķa kritērijs

Nevēlamie kardiovaskulārie notikumi

110 (16,6)

151 (23,1)

136 (20,2)

0,69 (0,54–0,88)

0,003

Atsevišķās sastāvdaļas

Koronāra revaskularizācija

78 (11,8)

103 (15,7)

95 (14,1)

0,73 (0,54–0,98)

0,03

Stacionēšana stenokardijas dēļ

51 (7,7)

84 (12,8)

86 (12,8)

0,58 (0,41–0,82)

0,002

MI bez letāla iznākuma

14 (2,1)

19 (2,9)

11 (1,6)

0,73 (0,37–1,46)

0,37

Insults vai TIL

6 (0,9)

12 (1,8)

8 (1,2)

0,50 (0,19–1,32)

0,15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0,8)

2 (0,3)

5 (0,7)

2,46 (0,48–12,7)

0,27

Stacionēšana SSM dēļ

3 (0,5)

5 (0,8)

4 (0,6)

0,59 (0,14–2,47)

0,46

Reanimācija pēc sirdsdarbības apstāšanās

0

4 (0,6)

1 (0,1)

NP

0,04

Pirmreizēja perifēro asinsvadu slimība

5 (0,8)

2 (0,3)

8 (1,2)

2,6 (0,50–13,4)

0,24

Saīsinājumi: SSM – sastrēguma sirds mazspēja; TI – ticamības intervāls; MI – miokarda infarkts; TIL – tranzitora išēmijas lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumu laikā, kā arī uz slodzi balstītos kontrolētos klīniskajos pētījumos ar pacientiem, kuriem ir II–IV smaguma pakāpes sirds mazspēja (pēc NYHA klasifikācijas), pierādīts, ka amlodipīns neizraisa nekādu klīniskā stāvokļa pasliktināšanos (nosakot pēc slodzes panesības un sirds kreisā kambara sistoliskās frakcijas, kā arī klīniskajiem simptomiem).

Placebo kontrolētā pētījumā PRAISE, kas bija izstrādāts tā, lai vērtētu pacientus ar III–IV smaguma pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas), kuri saņem digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, tika novērots, ka pacientiem ar sirds mazspēju amlodipīns nepalielina nāves vai apvienoto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā novērojumu, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā PRAISE-2 pacientiem, kam bija III un IV smaguma pakāpes sirds mazspēja (pēc NYHA klasifikācijas), bet nebija klīnisku simptomu vai objektīvi konstatētu patoloģiju, kas liecina par išēmisku blakusslimību, un kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo mirstību no sirds-asinsvadu sistēmas patoloģijām. Tajā pašā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar biežākiem plaušu tūskas gadījumiem.

Sirdslēkmes novēršanas terapijas pētījums (ALLHAT)

Randomizētais, dubultmaskētais, saslimstības-mirstības pētījums ar nosaukumu “Pētījums par ārstēšanu ar prethipertensijas un lipīdu līmeni pazeminošajiem līdzekļiem, lai nepieļautu sirdslēkmes” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial jeb ALLHAT) tika veikts, lai jaunākos farmakoterapeitiskos līdzekļus – pirmās izvēles līdzekļus, t. i., kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu (pa 2,5–10 mg dienā) vai AKE inhibitoru lizinoprilu (pa 10–40 mg dienā), – salīdzinātu ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu (pa 12,5–25 mg dienā), ārstējot vieglu vai vidēji smagu hipertensiju.

Kopumā tika randomizēti un vidēji 4,9 gadus novēroti 33 357 hipertensīvi pacienti vecumā no 55 gadiem. Šiem pacientiem bija vismaz vēl viens KSS riska faktors – miokarda infarkts vai insults anamnēzē (vairāk nekā sešus mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentēta cita aterosklerotiska sirds-asinsvadu sistēmas slimība (kopā 51,5% pacientu), 2. tipa diabēts (36,1 % pacientu), ABL holesterīna līmenis < 35 mg/dl (11,6 % pacientu), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9 % pacientu) vai cigarešu smēķēšana (21,9 % pacientu).

Primārais mērķa kritērijs bija kopējā letālas KSS un neletāla miokarda infarkta gadījumu sastopamība. Attiecībā uz primāro mērķa kritēriju nozīmīgas rezultātu atšķirības starp terapiju uz amlodipīna vai hlortalidona bāzes netika novērotas (RR = 0,98 (95 % TI 0,90–1,07), p = 0,65). Saistībā ar sekundārajiem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (apvienotā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponente) amlodipīna grupā bija ievērojami biežāka nekā hlortalidona grupā (10,2 %, salīdzinot ar 7,7 % gadījumu, RR 1,38, [95 % TI 1,25–1,52], p < 0,001). Tomēr attiecībā uz nāvi jebkura iemesla dēļ nozīmīga rezultātu atšķirība starp terapiju uz amlodipīna vai uz hlortalidona bāzes netika novērotas (RR = 0,96 [95 % TI 0,89–1,02], p = 0,20).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Telmisartāns

Uzsūkšanās

Telmisartāna uzsūkšanās ir ātra, lai gan absorbētais daudzums ir mainīgs. Telmisartāna vidējā absolūtā biopieejamība ir apmēram 50 %. Lietojot telmisartānu ēšanas laikā, telmisartāna plazmas koncentrācijas-laika zemlīknes laukuma (AUC0-∞) samazināšanās mainās no apmēram 6 % (40 mg devai) līdz apmēram 19 % (160 mg devai). 3 stundas pēc lietošanas plazmas koncentrācija, lietojot ēšanas laikā un tukšā dūšā, ir līdzīga.

Linearitāte/nelinearitāte

Maz ticams, ka neliela AUC samazināšanās varētu izraisīt terapeitiskās iedarbības samazināšanos. Starp devu un līmeni plazmā nav lineāras sakarības. Devās virs 40 mg Cmax un mazākā mērā AUC palielinās disproporcionāli.

Izkliede

Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un α-1 skābo glikoproteīnu. Vidējais līdzsvara koncentrācijas šķietamais izkliedes tilpums (Vdss) ir apmēram 500 l.

Biotransformācija

Telmisartāns metabolizējas, pirmējam savienojumam saistoties pie glikuronīda. Konjugātam nav konstatēta farmakoloģiskā aktivitāte.

Eliminācija

Telmisartānam raksturīga bieksponenciāla noārdīšanās farmakokinētika ar terminālo eliminācijas pusperiodu >20 stundām. Maksimālā plazmas koncentrācija (Cmax) un mazākā mērā plazmas koncentrācijas-laika zemlīknes laukums (AUC) palielinās disproporcionāli devai. Lietojot telmisartānu ieteicamās devās, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu akumulāciju. Sievietēm novēroja augstāku plazmas koncentrāciju nekā vīriešiem bez būtiskas ietekmes uz efektivitāti.

Pēc perorālas (un intravenozas) ievadīšanas telmisartāns gandrīz pilnīgi izdalās ar fēcēm, galvenokārt neizmainītā veidā. Kumulatīvā urīna ekskrēcija ir <1 % no devas. Kopējais plazmas klīrenss (Cltot) ir augsts (apmēram 1000 ml/min) salīdzinot ar aknu asins plūsmu (apmēram 1500 ml/min).

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Novēroja plazmas koncentrācijas atšķirību starp dzimumiem, Cmax un AUC sievietēm bija apmēram 3 un attiecīgi 2 reizes augstāka nekā vīriešiem.

Gados vecāki pacienti

Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem tika novērota plazmas koncentrācijas dubultošanās. Tomēr pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem tika veikta dialīze, novēroja zemāku plazmas koncentrāciju. Pacientiem ar nieru mazspēju telmisartāns cieši saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc to nevar izvadīt ar dialīzi. Eliminācijas pusperiods nemainās pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem farmakokinētikas pētījumos konstatēja absolūtās biopieejamības palielināšanos pat tuvu 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.

Amlodipīns

Uzsūkšanās, izkliede, plazmas proteīnu saistīšanās

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi; maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundas pēc lietošanas. Absolūtā biopiejamība ir 64%-80% robežās. Izkliedes tilpums ir apmēram 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka apmēram 97,5% cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/ eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā. Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki cilvēki

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Telmisartāns

Preklīniskos drošuma pētījumos devas, kas bija salīdzināmas ar klīniskām terapeitiskām devām, normotensīviem dzīvniekiem samazināja sarkano asins šūnu parametrus (eritrocītus, hemoglobīnu, hematokrītu), izmainīja nieru hemodinamiku (palielināja asins urīnvielas slāpekli un kreatinīnu), kā arī palielināja seruma kālija līmeni. Suņiem novēroja renālu tubulāru dilatāciju un atrofiju. Suņiem un žurkām novēroja kuņģa gļotādas bojājumus (erozijas, čūlas vai iekaisumu). Šīs farmakoloģiska rakstura blakusparādības, kas pazīstamas no preklīniskiem pētījumiem ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotensīna II receptoru antagonistiem, novērsa papildus perorāli ordinējot sāli.

Abām sugām novēroja palielinātu plazmas renīna aktivitāti un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm izmaiņām, kā arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un citu angiotensīna II receptoru antagonistu grupas efektam šķiet nav klīniskas nozīmes.

Nav tiešu pierādījumu par teratogēnisku iedarbību, taču telmisartāna toksisku devu lietošanas laikā tika novērots efekts uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, ķermeņa masas samazināšanos un novēlotu acu atvēršanos.

Pētījumos in vitro mutagenitāte un būtiska klastrogēnā aktivitāte netika pierādīta; žurkām un pelēm netika pierādīta kancerogenitāte.

Amlodipīns

Preklīniskajos standartpētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz auglību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos žurkām, lietojot lielas devas, novēroja aizkavētu atnešanos, grūtas dzemdības un traucētu augļa un mazuļa izdzīvošanu. Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīna maleātu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg, aprēķinot uz mg/m2), netika konstatēta ietekme uz auglību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hidroksīds

Povidons K30

Meglumīns

Laktozes monohidrāts

Sorbīts

Dzelzs oksīds, dzeltenais (E172)

Magnija stearāts (E470b)

Nātrija stearilfumarāts

Mannīts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Stearīnskābe

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

40 mg/5 mg, 40 mg/10 mg and 80 mg/10 mg tabletes

2 gadi

80 mg/5 mg tabletes

18 mēneši

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH folija – Al folija): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 un 98 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0027

17-0028

17-0029

17-0030

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 20.01.2017.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

SASKAŅOTS ZVA 31-05-2018

PAGE

Telassmo variācijas