Alotendin

Tablete

Alotendin 10 mg/10 mg tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Bisoprololi fumaras Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

14-0176-01

Zāļu reģistrācijas numurs

14-0176

Ražotājs

Merck KGaA, Germany; Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

07-AUG-19

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg/10 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Alotendin 5 mg/5 mg tabletes

Alotendin 5 mg/10 mg tabletes

Alotendin 10 mg/5 mg tabletes

Alotendin 10 mg/10 mg tabletes

(Bisoprololi fumaras/ Amlodipinum)

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi slimības pazīmes.

- Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Alotendin un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Alotendin lietošanas

3. Kā lietot Alotendin

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Alotendin

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Alotendin un kādam nolūkam to lieto

Alotendin lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai aizvietotājterapijas veidā pacientiem, kuru stāvokli var pietiekami kontrolēt ar minētajiem monopreparātiem, nozīmējot vienlaicīgi tādās pašās kombinētajam preparātam atbilstošās devās, taču atsevišķu tablešu veidā.

2. Kas Jums jāzina pirms Alotendin lietošanas

Nelietojiet Alotendin šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai bisoprololu, dihidropiridīna atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

- ja Jums ir izteikts sirds kreisā kambara izplūdes trakta sašaurināšanās (t.i., augstas pakāpes aortas stenoze);

- ja Jums ir akūta sirds mazspēja, nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta vai sirds mazspējas pasliktināšanās gadījumā, kad nepieciešama intravenoza zāļu ievadīšana, lai palielinātu sirds kontrakciju spēku;

- ja Jums ir šoks sakarā ar sirds funkcijas traucējumiem (šādos gadījumos asinsspiediens ir izteikti zems un asinis gandrīz necirkulē);

- ja Jums ir sirds slimība, kam raksturīga ļoti lēna sirdsdarbība vai neregulāra sirdsdarbība (II vai III pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde, sinuatriāla blokāde vai sinusa mezgla vājuma sindroms);

- ja Jums ir simptomātiski lēna sirdsdarbība;

- ja Jums ir simptomātiski zems asinsspiediens;

- ja Jums ir smaga bronhiālā astma;

- ja Jums ir smagi asinsrites traucējumi rokās un kājās, piemēram, Reino sindroms, kam raksturīgs roku pirkstu nejutīgums, tirpšana un ādas krāsas izmaiņas, kā arī pēdu salšana;

- ja Jums ir neārstēta feohromocitoma, kas ir reti sastopama virsnieru dziedzeru slimība;

- tādos vielmaiņas apstākļos, kad asins pH vērtība mainās uz skābu.

Ja Jūs domājat, ka Jums ir kāda no iepriekš minētajām slimībām, jautājiet ārstam, vai varat lietot šīs zāles.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Alotendin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaša piesardzība, lietojot Alotendin, nepieciešama šādos gadījumos

Pastāstiet ārstam, ja kāds no minētajiem stāvokļiem attiecas uz Jums:

- ja esat vecāka gadagājuma pacients;

- ja Jums ir sirds mazspēja;

- ja Jums ir cukura diabēts ar lielām glikozes līmeņa svārstībām asinīs;

- kad ievērojat stingru diētu vai badošanos;

- kad Jums parakstīta vienlaicīga pretalerģijas (desensibilizējoša) terapija (piemēram, lai novērstu alerģisko rinītu), jo Alotendin palielina iespējamību, ka Jums radīsies alerģiska reakcija vai ka reakcija būs smagāka;

- ja Jums ir nelieli sirds uzbudinājuma vadīšanas traucējumi (I pakāpes AV blokāde);

- dažas sirds slimības, piemēram, sirds ritma traucējumi vai koronārās asinsrites traucējumi (Princmetala stenokardija);

- ja Jums ir mazāk nopietnas problēmas saistībā ar asinsriti locekļos;

- ja Jums ir vai ir bijusi zvīņu ēde (psoriāze);

- ja Jums ir hipertireoze;

- ja Jums ir aknu vai nieru slimība;

- ja Jums ir ārstēta feohromocitoma, kas ir reti sastopama virsnieru dziedzeru slimība;

- ja Jums ir elpošanas saslimšanas vieglākā formā, piemēram,bronhiālā astma vai cita hroniska obstruktīva plaušu slimība;

- ja Jums ir paredzēta anestēzija (piemēram, pirms operācijas), jo bisoprolols var ietekmēt veidu, kā Jūsu organisms uz to reaģēs.

Jūsu ārsts var uzskatīt par nepieciešamu papildus parakstīt speciālu aprūpi (t.i., papildu zāļu terapiju), ja pastāv kāda no minētajām slimībām. .

Bērni un pusaudži

Alotendin nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem, jo drošums un efektivitāte šai vecuma grupā līdz šim nav pierādīta.

Citas zāles un Alotendin

Vienlaicīgi lietojot citas zāles kopā ar minētajām zālēm, to terapeitiskais efekts un iespējamās blakusparādības var būt izmainīti. Mijiedarbība var rasties pat tad, ja zāles tiek lietotas neilgi.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis,vai varētu lietot.

Zāļu kombinācijas, kuru lietošana vienlaicīgi ar Alotendin nav ieteicama:

- verapamila un diltiazēma tipa kalcija kanālu blokatori (paaugstināta asinsspiediena un hroniskas stabilas stenokaardijas ārstēšanai);

- klonidīns, metildopa, moksonodīns, rilmenidīns (saukti arī centrālās darbības antihipertensīvie līdzekļi): nepārtrauciet šo zāļu lietošanu bez konsultācijas ar ārstu.

Zāļu kombinācijas, kuru lietošana vienlaicīgi ar Alotendin iespējama piesardzīgi ārsta uzraudzībā:

- felodipīns un nifedipīns (saukti arī dihidropirimidīna tipa kalcija antagonisti), ko lieto paaugstināta asinsspiediena vai sirds išēmiskās slimības ārstēšanai;

- hinidīns, dizopiramīds, lidokaīns, fenitoīns, flekainīds, propafenons, amiodarons (noteiktas sirds ritmu regulējošas zāles neregulāra vai patoloģiska sirds ritma ārstēšanai);

- lokāli lietojami bēta-adrenoblokatorus saturoši zāļu līdzekļi (t.i., acu pilieni glaukomas ārstēšanai);

- parasimpatomimētiskie līdzekļi. (stimulē gludās muskulatūras funkcijas kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimību gadījumā, kā arī glaukomas ārstēšanai);

-insulīns un perorālie pretdiabēta līdzekļi;

- miega un anestēzijas līdzekļi;

- sirds glikozīdi (Digitalis glikozīdi -zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai);

- nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL locītavu iekaisuma, sāpju vai artrīta ārstēšanai);

- izoprenalīns, dobutamīns, norepinefrīns, epinefrīns (saukti arī simpatomimētiskie līdzekļi, lieto smagu asinsrites traucējumu gadījumā, sniedzot neatliekamo palīdzību);

- jebkuras zāles, kam raksturīga asinsspiedienu pazeminoša iedarbība terapeitiskas iedarbības vai iespējamu blakusparādību dēļ (t.i., antihipertensīvie līdzekļi, tricikliskie antidepresanti, barbiturāti, fenotiazīni);

- dantrolēns (infūzijas nopietnu ķermeņa temperatūras izmaiņu gadījumos);

- takrolims, sirolims, temsirolims un everolims (zāles, kas ietekmē imūnsistēmas darbību);

- simvastatīns (zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai);

- ciklosporīns (imūnsupresants).

Iespējamā iedarbība no zāļu kombinācijas, kuru lietošana vienlaicīgi ar Alotendin jāizvērtē ārstam:

-meflokvīns (to lieto malārijas profilaksei vai ārstēšanai);

-monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori (izņemot MAO-B inhibitorus), (tos lieto depresijas ārstēšanai);

- zāles, kas ietekmē amlodipīna vai bisoprolola metabolismu:

ketokonazols, itrakonazols (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai),

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas),

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (HIV infekcijas ārstēšanai),

asinszāles preparāti (depresijas ārstēšanai);

- ergotamīna atvasinājumi (ginekoloģiskas asiņošanas ārstēšanai).

Alotendin kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Pacientiem, kuri lieto Alotendin, nedrīkst uzturā lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Alotendin asinsspiedienu pazeminošā darbība.

Zāļu asinsspiedienu pazeminošo darbību var pastiprināt alkohols.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Tā kā lietošanas drošums grūtniecības periodā sievietēm nav apstiprināts, zāles nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav būtiski nepieciešams. Grūtniecēm zāles var parakstīt vienīgi tad, ja ārsts ir rūpīgi izvērtējis iespējamā riska un ieguvuma attiecību.

Grūtniecības laikā ārstēšana jāveic stingrā ārsta uzraudzībā, kontrolējot augļa un jaundzimušā stāvokli.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns nonāk mātes pienā nelielā daudzumā. Alotendin nav ieteicams barojot bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Alotendin var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus, izraisot reiboni, galvassāpes, nespēku vai sliktu dūšu, it sevišķi, uzsākot ārstēšanu un medikamentozās terapijas maiņas gadījumā, kā arī lietojot alkoholu. Ārsts katrā gadījumā izlems, kādas devas lietošanas gadījumā Jūs varat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

3. Kā lietot Alotendin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir viena attiecīgā stipruma tablete.

Vieglas vai mērenas aknu vai nieru slimības gadījumā parasti nav nepieciešama devas pielāgošana.

Smagu aknu vai nieru slimību gadījumā devas var būt nepieciešams mainīt.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Nav nepieciešama devas korekcija, tomēr, palielinot devu, ir jāievēro piesardzība

Lietošanas veids

Alotendin jālieto no rīta tukšā dūšā vai ēšanas laikā, uzdzerot nedaudz ūdens; tableti nevajadzētu sakošļāt.

Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Ja Jūs domājat, ka Alotendin terapeitiskais efekts ir pārāk stiprs vai pārāk vājš, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja esat lietojis Alotendin vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Alotendin vairāk nekā vajadzētu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Alotendin

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu, jo tādējādi Jūs nevarat kompensēt aizmirsto devu, bet varat pakļaut sevi pārdozēšanas riskam.

Turpiniet lietošanu, kā Jums ieteicis ārsts.

Ja pārtraucat lietot Alotendin

Ārstēšanu ar šīm zālēm nevajadzētu pārtraukt pēkšņi vai arī mainīt ieteikto devu bez konsultēšanās ar ārstu, jo šādos gadījumos uz laiku var pasliktināties sirds mazspēja. Ārstēšanu nevajadzētu pārtraukt pēkšņi jo īpaši pacientiem ar koronāro sirds slimību. Ja terapijas pārtraukšana ir nepieciešama, deva jāsamazina pakāpeniski.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties apmeklējiet ārstu, ja pēc zāļu lietošanas Jums rodas jebkura no zemāk minētajām blakusparādībām:

Smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni,smaga nieze, čulgas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Akūts ādas vai gļotādas pietūkums, kas biežāk skar plakstiņus, lūpas, locītavas, dzimumorgānus, balseni, rīkles galu un mēli (angioedēma ) (ļoti bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Sirdslēkme(ļoti bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), neregulāra sirdsdarbība (sirds aritmija) (retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem).

Pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta) (ļoti bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Citas blakusparādības ir:

Ja kāda no turpmāk minētajām blakusparādībām kļūst smagāka vai ilgst vairākas dienas, pastāstiet par tām ārstam.

Ļoti bieži (var ietekmēt vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Bieži (var ietekmēt līdz 1 no10 cilvēkiem):

galvassāpes, reibonis, miegainība (it sevišķi, uzsākot terapiju), redzes traucējumi (ieskaitot redze dubultošanos), sirdsklauves, pietvīkums, elpas trūkums, sāpes vēderā, potīšu tūska, muskuļu krampji, nogurums, astēnija, ekstremitāšu salšana un nejutīgums, slikta dūša, vemšana, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējumi).

Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):

bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija, īslaicīgs samaņas zudums (sinkope), hipestēzija, parestēzija, garšas sajūtas pārmaiņas (disgeizija), tremors, džinkstoņa ausīs, hipotensija, klepus, rinīts, sausums mutē, alopēcija, neliela ādas un gļotādas asiņošana (purpura), ādas krāsas zudums, pastiprināta svīšana, nieze, izsitumi, nātrene, lozītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes, bieža urinācija, urinēšanas traucējumi, niktūrija, impotence, krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes krūtīs, sāpes, savārgums, ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas zudums, miega traucējumi, sirds vadīšanas traucējumi, iepriekš esošas sirds mazspējas pasliktināšanās, lēna sirdsdarbība (bradikardija), bronhospazmas bronhiālās astmas pacientiem vai pacientiem ar obstruktīvu elpceļu slimību anamnēzē, muskuļu vājums, nespēks*.

* Šādus simptomus it sevišķi novēro, terapiju uzsākot. Tie parasti ir viegli un izzūd 1 – 2 nedēļu laikā.

Reti (var ietekmēt līdz 1 no1 000 cilvēkiem ):

apjukums, paaugstināts triglicerīdu līmenis, murgi, sajūtu ilūzijas, kas ir nereālas sajūtas bez nosakāmiem kairinātājiem un līdzinās īstām sajūtām un šķiet īstas (halucinācijas), samazināta asarošana (tas jāapsver, ja pacients nēsā kontaktlēcas), dzirdes pavājināšanās, alerģisks rinīts, hepatīts, paaugstinātas jutības reakcijas, t.i., nieze, pietvīkums, izsitumi, paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem ):

samazināts leikocītu skaits (leikopēnija) un trombocītu skaits (trombocitopēnija) asinīs, paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), hipertonija, perifēra neiropātija, sīko asinsvadu iekaisums (vaskulīts), gastrīts, smaganu hiperplāzija, dzelte, smags ādas vai gļotādas iekaisums ar sarkaniem pūslīšiem (daudzformu eritēma), plaši izplatīts zvīņveida apsārtums uz ādas (eksfoliatīvs dermatīts), paaugstināta jutība pret saules gaismu, konjunktivīts, zāles ar līdzīgu iedarbību kā bisoprolola (šo zāļu aktīvā viela) iedarbība var provocēt vai pastiprināt psoriāzes (hroniska ādas slimība ar niezošiem zvīņveida sarkaniem plankumiem) simptomus vai psoriāzei līdzīgas ādas slimības.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

trīce, nekustīga poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu . Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu

5. Kā uzglabāt Alotendin

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc “EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas izmaiņas (krāsas maiņu vai bojājuma pazīmes).

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Alotendin satur

Aktīvās vielas ir:

Alotendin 5 mg/5 mg tablete: 5 mg bisoprolola fumarāta un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Alotendin 5 mg/10 mg tablete: 5 mg bisoprolola fumarāta un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Alotendin 10 mg/5 mg tablete: 10 mg bisoprolola fumarāta un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Alotendin 10 mg/10 mg tablete: 10 mg bisoprolola fumarāta un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir: koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, cietes nātrija glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze.

Alotendin ārējais izskats un iepakojums

Alotendin 5 mg/5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, iegarenas, nedaudz izliektas 9,5 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Alotendin 5 mg /10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, plakanas 10 mm tabletes ar slīpām malām, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Alotendin 10 mg /5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, ovālas formas, nedaudz izliektas 13 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Alotendin 10 mg /10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas, nedaudz izliektas 10 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Iepakojums

OPA/Al/PVH//Al blisteri ar 28, 30, 56 vai 90 tabletēm; blisteri iepakoti kartona kastītē

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Egis Pharmaceuticals PLC

1106 Budapest, Keresztúri út 30-38

Ungārija

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC

1165 Budapest, Bökényföldi út 118-120

Ungārija

Merck KGaA

Frankfurter Strasse 250, 64293 Darmstadt

Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Ungārija: Opimol

Bulgārija: Alotendin

Čehija: Bigital

Latvija: Alotendin

Lietuva: Alotendin

Polija: Alotendin

Rumānija: Alotendin

Slovākija: Bigital

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2018

SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018

Version 2018-10-06 HU/H/0341/II/009

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Alotendin 5 mg/5 mg tabletes

Alotendin 5mg/10 mg tabletes

Alotendin 10 mg/5 mg tabletes

Alotendin 10 mg/10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena Alotendin 5 mg/5 mg tablete satur: 5 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum) ( besilāta veidā).

Viena Alotendin 5 mg/10 mg tablete satur: 5 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras) un 10 mg amlodipīna (amlodipinum) (besilāta veidā).

Viena Alotendin 10 mg/5 mg tablete satur: 10 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras) un 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (besilāta veidā).

Viena Alotendin 10 mg/10 mg tabletes satur: 10 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras) un 10 mg amlodipīna (amlodipinum) ( besilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Alotendin 5 mg/5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, iegarenas, nedaudz izliektas 9,5 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Alotendin 5 mg /10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas, plakanas 10 mm tabletes ar slīpām malām, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Alotendin 10 mg /5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas ovālas formas, nedaudz izliektas 13 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Alotendin 10 mg /10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas, nedaudz izliektas 10 mm tabletes, bez smaržas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu MS otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Alotendin indicēts arteriālās hipertensijas ārstēšanai substitūcijas terapijas veidā pacientiem, kuru stāvokli var pienācīgi kontrolēt ar minētajām mono komponenta zālēm, ordinējot vienlaicīgi tādās pašās kombinētajām zālēm atbilstošās devās, taču atsevišķu tablešu veidā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Alotendin indicēts pacientiem, kuru asinsspiedienu var pienācīgi kontrolēt, ordinējot atsevišķi monopreparātu veidā rekomendētajam fiksētajam kombinētajam preparātam atbilstošās devās.

Devas

Ieteicamā dienas deva ir viena attiecīgā stipruma tablete.

Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji, jo tādējādi var izraisīt pārejošu klīniskā stāvokļa pasliktināšanos. Terapiju nedrīkst pārtraukt strauji it sevišķi pacientiem, kuriem ir sirds išēmiskā slimība. Tiek rekomendēta pakāpeniska devas samazināšana.

Aknu darbības traucējumi

Aknu darbības traucējumu gadījumā amlodipīna izvadīšana no organisma var būt prolongēta. Nav apstiprinātas precīzas dozēšanas rekomendācijas, tomēr zāles šādiem pacientiem jāordinē īpaši piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Izteiktu aknu darbības traucējumu gadījumā bisoprolola dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem, kuriem ir viegli vai mēreni nieru darbības traucējumi, nav nepieciešama devas pielāgošana.

Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā.

Izteiktu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <20 ml/min.) bisoprolola dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Vecāka gadagājuma cilvēkiem var ordinēt parastās preparāta devas; tomēr, palielinot devu, ir jāievēro piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Alotendin drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Alotendin jālieto no rīta tukšā dūšā vai ēšanas laikā, tableti nevajadzētu sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

Saistībā ar amlodipīna lietošanu:

- izteikta hipotensija;

- šoks (tostarp kardiogēns šoks);

- kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze);

- hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu:

- akūta sirds mazspēja vai dekompensētas sirds mazspējas epizožu gadījumā, kad nepieciešama i.v. inotropa terapija;

- kardiogēns šoks;

- II vai III pakāpes AV blokāde (bez elektrokardiostimulatora);

- sinusa mezgla vājuma sindroms;

- sinuatriāla blokāde;

- simptomātiska bradikardija;

- simptomātiska hipotensija;

- smaga pakāpes bronhiālā astma;

- perifēro artēriju okluzīvas slimības progresējošas stadijas un smagas Reino sindroma formas;

- neārstēta feohromocitoma (skatīt 4.4. apakšpunktu);

- metaboliska acidize.

Saistībā ar Alotendin lietošanu

Paaugstināta jutība pret aktīvo(-ajām) vielu(-ām), dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Saistībā ar amlodipīna lietošanu

Amlodipīna lietošanas drošums un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav izvērtēta

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilgstošā, ar placebo kontrolētā pētījumā pacientiem, kuriem ir smagas pakāpes sirds mazspēja (III. un IV. funkcionālas klases atbilstoši NYHA klasifikācijai), novērotās plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu.

Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Aknu darbības traucējumi

Amlodipīna eliminācijas pusperiods ir prolongēts un augstākas AUC vērtības pacientiem, kuriem ir aknu funkcijas traucējumi; rekomendācijas dozēšanai nav noteiktas.. Tādēļ amlodipīns šādiem pacientiem jāordinē piesardzīgi.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Vecāka gadagājuma pacientiem deva jāpaaugstina piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīnu šiem pacientiem var ordinēt parastajās devās. Pārmaiņas amlodipīna koncentrācijā plazmā nav atkarīgas no nieru mazspējas pakāpes. Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu

Ārstēšanu ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt strauji, it sevišķi pacientiem, kuriem ir sirds išēmiska slimība, ja vien nav skaidras indikācijas, jo tādējādi var izraisīt pārejošu sirds slimības simptomu pastiprināšanos (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Bisoprolols jāordinē piesardzīgi pacientiem, kuriem ir hipertensija vai stenokardija, kas saistīta ar sirds mazspēju.

Bisoprolols jālieto piesardzīgi šādos gadījumos:

Cukura diabēts ar lielām glikozes līmeņa svārstībām asinīs; var tikt maskēti hipoglikēmijas simptomi (t.i., tahikardija, sirdsklauves vai svīšana);

stingra badošanās diēta;

vienlaicīga desensibilizējoša terapija. Tāpat kā citi bēta-blokatori bisoprolols var paaugstināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisko reakciju smagumu. Adrenalīna ievadīšana ne vienmēr dod gaidāmo terapeitisko efektu;

I pakāpes AV blokāde;

Princmetala stenokardija;

perifēro artēriju okluzīva slimība (simptomu pastiprināšanos var novērot galvenokārt terapijas sākumā);

pacientiem, kuriem ir psoriāze vai tā uzrādīta anamnēzē, bēta-adrenoblokatorus (t.i., bisoprololu) vajadzētu ordinēt tikai pēc iespējamā riska/ ieguvuma attiecības izvērtēšanas;

bisoprolola terapijas laikā var tikt maskēti hipertireozes simptomi;

pacientiem, kuriem ir feohromocitoma, bisoprololu nedrīkst ordinēt, kamēr nav panākta alfa-adrenoreceptoru blokāde;

ja pacientam tiek veikta vispārējā anestēzija, bēta-adrenoreceptoru blokāde samazina aritmiju biežumu anestēzijas indukcijas, intubācijas laikā un pēcoperācijas periodā. Pēdējā laikā tiek rekomendēta bēta-adrenoreceptoru blokādes perioperatīva uzturēšana . Anesteziologam ir jābūt informētam, ja pacientam ir ordinēta bēta-adrenoblokatoru terapija sakarā ar potenciālu to mijiedarbību ar citām zālēm, kas var izraisīt bradiaritmijas, reflektorās tahikardijas vājināšanos un samazinātu reflektoro spēju kompensēt asins zudumu.

Ja tiek uzskatīts, ka bēta-adrenoblokatoru terapija pirms operācijas ir jāatceļ, tas jādara pakāpeniski un jāpārtrauc 48 stundas pirms anestēzijas;

Lai gan kardioselektīvajiem (bēta 1) bēta-blokatoriem var būt mazāka iedarbība uz plaušām nekā neselektīvajiem bēta-blokatoriem, tos, tāpat kā visus bēta-blokatorus, nevajadzētu lietot pacientiem ar obstruktīvu plaušu slimību, ja vien nav klīnisks iemesls to lietošanai. Ja ir šāds iemesls, bisoprolols jālieto, ievērojot piesardzību. Bronhiālās astmas vai citu hronisku obstruktīvu elpceļu slimību gadījumā, kas var izraisīt attiecīgos simptomus, vienlaicīgi nepieciešama bronhodilatējoša terapija. Dažreiz astmas slimniekiem novēro elpceļu pretestības palielināšanos, tādēļ bēta 2-stimulatoru devu var palielināt.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Saistībā ar amlodipīna lietošanu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori. Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs farmakokinētiskās izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri lieto klaritromicīnu kopā ar amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Vienlaicīgas amlodipīna un klaritromicīna lietošanas gadījumā ieteicama rūpīga pacientu novērošana.

CYP3A4 induktori. Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgaszāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā pastiprinās asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu

pazeminošo iedarbību.

Takrolims

Pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaikus ar amlodipīnu. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, kad nepieciešams.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Ciklosporīns

Ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Amlodipīna 10 mg devas atkārtota lietošana vienlaikus ar 80 mg simvastatīna izraisīja simvastatīna iedarbības pieaugumu par 77%, salīdzinot ar simvastatīna atsevišķu lietošanu. Simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu

Kombinācijas, kas nav ieteicamas:

- verapamila tipa kalcija antagonisti un mazākā mērā – diltiazēma tipa kalcija antagonisti: negatīva ietekme uz kontraktilitāti, atrioventrikulāro vadīšanu un asinsspiedienu. Intravenoza verapamila ievadīšana pacientiem, kam ordinēta bēta-adrenoblokatoru terapija, var izraisīt izteiktu hipotensiju un atrioventrikulāro blokādi;

- centrālās darbības antihipertensīvās zāles, piemēram, klonidīns, metildopa, moksonodīns, rilmenidīns: vienlaicīga centrālās darbības antihipertensīvo zāļu lietošana var vēl vairāk pazemināt centrālās simpātiskās nervu sistēmas tonusu un tādējādi palēnināt sirdsdarbību, samazināt sirds izsviedes tilpumu un izraisīt vazodilatāciju. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana, īpaši tad, ja tas tiek veikts pirms bēta blokatora lietošanas pārtraukšanas, var paaugstināt “rikošeta hipertensijas“ risku.

Kombinācijas, kas jālieto piesardzīgi:

- dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti, piemēram, felodipīns, nifedipīns: vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu hipotensijas risku, un pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, nevar izslēgt tālāku sirds sūkņa funkcijas pasliktināšanās riska paaugstināšanos;

- I klases antiaritmiskie līdzekļi (t.i., dizopiramīds, hinidīns, lidokaīns, fenitoīns, flekainīds, propafenons ): var potencēties iedarbība uz atrioventrikulārās vadīšanas laiku un pastiprināties negatīvā inotropā darbība;

- III klases antiaritmiskie līdzekļi (t.i., amiodarons): var potencēties iedarbība uz atrioventrikulārās vadīšanas laiku;

- parasimpatomimētiskie līdzekļi: vienlaicīga lietošana var izraisīt palielinātu atrioventrikulārās vadīšanas laiku un tādējādi – bradikardijas risku;

- lokāli lietojami bēta-adrenoblokatorus saturoši zāļu līdzekļi (t.i., acu pilieni glaukomas ārstēšanai): ir iespējama sistēmiskas bisoprolola iedarbības pastiprināšanās;

-insulīns un perorālie pretdiabēta līdzekļi: cukura līmeni asinīs pazeminošā efekta pastiprināšanās. bēta-adrenoreceptoru blokāde var maskēt hipoglikēmijas simptomus;

- anestēzijas līdzekļi: reflektoras tahikardijas pavājināšanās un hipotensijas riska paaugstināšanās (sīkāku informāciju par vispārējo anestēziju skatīt 4.4. apakšpunktā);

- Digitalis glikozīdi: sirdsdarbības frekvences samazināšanās, atrioventrikulārās vadīšanas laika pagarināšanās ;

- nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): NPL samazina bisoprolola hipotensīvo iedarbību;

- bēta-simpatomimētiskie līdzekļi (t.i., izoprenalīns, dobutamīns): kombinācija ar bisoprololu var pavājināt abu līdzekļu iedarbību;

- simpatomimētiskie līdzekļi, kas aktivizē gan bēta, gan alfa-adrenoreceptorus (t.i., norepinefrīns, epinefrīns): kombinācija ar bisoprololu var stimulēt alfa-adrenoreceptoru mediēto vazokonstriktīvo iedarbību, izraisot asinsspiediena paaugstināšanos. Šādas mijiedarbības iespēja ir lielāka, lietojot neselektīvos bēta-adrenoblokatorus;

- vienlaicīga antihipertensīvo līdzekļu, kā arī citu zāļu, kam raksturīgs asinsspiedienu pazeminošs potenciāls (t.i., triciklisko antidepresantu, barbiturātu, fenotiazīnu) lietošana, var pastiprināt hipotensijas risku.

Kombinācijas, kuru lietošana jāizvērtē:

- meflokvīns: paaugstināts bradikardijas risks;

-monoamīnoksidāzes inhibitori (izņemot MAO-B inhibitorus): pastiprināta bēta-adrenoblokatoru hipotensīvā iedarbība, kā arī hipertensīvās krīzes risks;

-rifampicīns: bisoprolola eliminācijas pusperioda neliela samazināšanās sakarā ar zāles metabolizējošo hepatisko enzīmu indukciju. Parasti devas pielāgošana nav nepieciešama;

- ergotamīna atvasinājumi: perifērās asinsrites traucējumu simptomu pastiprināšanās.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Bisoprolola farmakoloģiskā iedarbība var izraisīt kaitīgu ietekmi uz grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. Kopumā bēta-adrenoreceptoru blokatori samazina placentas perfūziju, ko var saistīt ar aizkavētu augšanu, augļa intrauterīnu bojāeju, spontānu abortu vai priekšlaicīgām dzemdībām. Auglim vai jaundzimušajam var novērot attiecīgas blakusparādības (t.i., hipoglikēmiju, bradikardiju). Ja terapija ar bēta-adrenoblokatoriem ir nepieciešama, prioritāte jādod selektīvajiem bēta1 adrenoblokatoriem.

Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav apstiprināta.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Alotendin nerekomendē lietot grūtniecības periodā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja ārstēšana ar Alotendin tiek uzskatīta par nepieciešamu, rūpīgi jāmonitorē uteroplacentārā asinsrite un augļa attīstība. Kaitīgas ietekmes uz grūtniecību vai augli gadījumā jāapsver alternatīvas terapijas iespēja. Jaundzimušā stāvoklis rūpīgi jāmonitorē. Hipoglikēmijas un bradikardijas simptomus parasti var novērot pirmajās 3 dienās.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir

starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%.

Amlodipīna iedarbība uz zīdaiņiem nav zināma. Nav zināms, vai bisoprolols izdalās mātes pienā. Tādēļ barošana ar krūti Alotendin lietošanas laikā nav ieteicama.

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka bisoprolols neietekmē fertilitāti vai vispārējās reprodukcijas spēju, turpretim amlodipīnam tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns var maz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot

mehānismus. Ja pacients, lietojot amlodipīnu, izjūt reiboni, galvassāpes, nespēku vai sliktu

dūšu, viņam var būt palēnināta reakcija. Pētījumā, kurā piedalījās koronārās sirds slimības pacienti, bisoprolols neietekmēja spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr sakarā ar individuālu atbildes reakciju uz ārstēšanu nevar izslēgt pavājinātu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tas galvenokārt jāapsver, uzsākot ārstēšanu un terapijas maiņas gadījumā, kā arī lietojot vienlaicīgi ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Minēto aktīvo vielu lietošanas laikā monopreparātu veidā novērotas un ziņotas turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu biežumu:

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Saistībā ar amlodipīna lietošanu

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: leikopēnija un trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: alerģiskas reakcijas.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti: hiperglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija.

Reti: apjukums.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes, reibonis, miegainība (it sevišķi, uzsākot terapiju).

Retāk: sinkope, hipestēzija, parestēzija, disgeizija, tremors.

Ļoti reti: hipertonija, perifēra neiropātija.

Nav zināmi: ekstrapiramidāli traucējumi.

Acu bojājumi

Bieži: redzes traucējumi (tostarp diplopija).

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: džinkstoņa ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: sirdsklauves.

Retāk: aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un

ātriju fibrilācija).

Ļoti reti: miokarda infarkts.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: pietvīkums.

Retāk: hipotensija.

Ļoti reti: vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: elpas trūkums.

Retāk: klepus, rinīts.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, sāpes vēderā, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējumi).

Retāk: vemšana, sausums mutē.

Ļoti reti: gastrīts, smaganu hiperplāzija, pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis (lielākajā daļā gadījumu sakarā ar holestāzi)..

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: alopēcija, purpura, ādas krāsas zudums, hiperhidroze, nieze, izsitumi, nātrene.

Ļoti reti: angioedēma, multiformā eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija.

Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: potīšu tūska, muskuļu krampji.

Retāk: artralģija, mialģija, muguras sāpes.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: mikcijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: impotence, ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: tūska.

Bieži: nespēks, astēnija.

Retāk: sāpes krūtīs, sāpes, savārgums.

Izmeklējumi

Retāk: ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas zudums.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu:

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti: paaugstināts triglicerīdu līmenis.

Psihiskie traucējumi

Retāk: depresija.

Reti: murgi, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reibonis*, galvassāpes*.

Retāk: miega traucējumi.

Reti: sinkope.

Acu bojājumi

Reti: samazināta asarošana (tas jāapsver, ja pacients nēsā kontaktlēcas).

Ļoti reti: konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Reti: dzirdes pavājināšanās.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk atrioventrikulāras vadīšanas traucējumi, iepriekš esošas sirds mazspējas simptomu pastiprināšanās, bradikardija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstremitāšu salšana un nejutīgums.

Retāk: hipotensija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: bronhospazmas bronhiālās astmas pacientiem vai obstruktīvas elpceļu slimības anamnēzē.

Reti: alerģisks rinīts.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumu simptomi , t.i., slikta dūša, vemšana, caureja un aizcietējumi.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: paaugstinātas jutības reakcijas, t.i., nieze, pietvīkums, izsitumi.

Ļoti reti: alopēcija; bēta-adrenoblokatori var provocēt vai pastiprināt psoriāzes simptomus vai izraisīt psoriāzei līdzīgus izsitumus.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: muskuļu vājums un krampji.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti: impotence.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums*.

Retāk: nespēks*.

Izmeklējumi

Reti: paaugstināts aknu enzīmu (ALAT, ASAT) līmenis.

* Šādus simptomus it sevišķi novēro, terapiju uzsākot. Tie parasti ir viegli un izzūd 1 – 2 nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Saistībā ar amlodipīna lietošanu

Informācija par cilvēkiem, kas ar nolūku pārdozējuši preparātu, ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka ievērojama pārdozēšana var izraisīt plašu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un iespējami ilgstošu sistēmisku hipotensiju, tostarp šoku, kura iznākums ir letāls.

Ārstēšana

Amlodipīna pārdozēšanas rezultātā novērotās klīniski izteiktas hipotensijas gadījumā aktīvi jānodrošina kardiovaskulārās sistēmas funkciju, tostarp bieži monitorējot sirdsdarbību un elpošanu, uz augšu paceļot kājas un kontrolējot cirkulējošā šķidruma apjomu un izdalītā urīna daudzumu.

Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli, ja vien tā lietošana nav kontrindicēta. Kalcija kanālu blokādes efektu novēršanai lietderīga var būt intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana.

Dažos gadījumos lietderīga var būt kuņģa skalošana. Aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem divu stundu laikā pēc amlodipīna 10 mg lietošanas samazināja amlodipīna absorbcijas ātrumu.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, dialīze nebūs efektīva.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu

Simptomi

Visbiežāk sagaidāmie bēta-adrenoblokatoru pārdozēšanas simptomi ir: bradikardija, hipotensija, bronhospazmas, akūta sirds mazspēja un hipoglikēmija.

Novērota plaša individuālu izmaiņu amplitūda attiecībā uz paaugstinātu jutību un atbildes reakciju, lietojot vienreizēju lielu bisoprolola devu; pacienti ar sirds slimību, ir acīmredzami jutīgāki pret bisoprolola iedarbību.

Ārstēšana

Parasti pārdozēšanas gadījumā ārstēšanu ar bisoprololu jāpārtrauc un jāuzsāk uzturoša un simptomātiska terapija. Ierobežota informācija liecina, ka bisoprolols ir grūti izvadāms dialīzes ceļā.

Pamatojoties uz sagaidāmo farmakoloģisko iedarbību un citu bēta-adrenoblokatoru lietošanas rekomendācijām, ja klīniski nepieciešams, jāapsver turpmāk minētie pasākumi.

Bradikardijas gadījumā: intravenoza atropīna ievadīšana. Ja atbildes reakcija nav adekvāta, piesardzīgi jāievada izoprenalīns vai cits līdzeklis ar pozitīvām hronotropām īpašībām. Noteiktos apstākļos var būt nepieciešama transvenoza elektrokardiostimulatora implantācija.

Hipotensijas gadījumā: intravenozi jāievada plazmas aizvietotāji un vazopresorie līdzekļi. Lietderīga varētu būt intravenoza glikogēna ievadīšana.

AV blokādes (II vai III pakāpes)gadījumā: nepieciešama rūpīga pacientu monitorēšana un ieteicama izoprenalīna ievadīšana infūzijas veidā vai elektrostimulācijas sistēmas izveidošana.

Sirds mazspējas akūtas pasliktināšanās gadījumā: intravenozi jāievada diurētiskie līdzekļi, līdzekļi ar pozitīvu inotropu darbību un vazodilatējoši līdzekļi.

Bronhospazmu gadījumā: ieteicams ievadīt bronhodilatējošu terapiju, t.i., izoprenalīnu vai

bēta2-simpatomimētiskus līdzekļus un/vai aminofilīnu.

Hipoglikēmijas gadījumā: intravenoza glikozes ievadīšana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvie bēta-adrenoblokatori un citi antihipertensīvie līdzekļi;

ATĶ kods: C07 FB07

Amlodipīna darbības mehānisms:

Amlodipīns ir kalcija jonu transmembrānās plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnās.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot asinsvadu perifērās rezistences samazināšanos.

Precīzs mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnībā noskaidrots, bet zināms, ka tam ir šāda divējāda iedarbība:

1) paplašinot perifērās arteriolas un tādējādi samazinot kopējo perifēro rezistenci (pēcslodzi). Tā kā savienojums neizraisa reflektoro tahikardiju, tiek samazināts enerģijas patēriņš miokardā un miokarda nepieciešamība pēc skābekļa;

2) galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatācijas rezultātā, ietekmējot gan neskartos, gan ishēmiskos sirds apvidus, uzlabojot skābekļa piegādi. Šāda mehānisma rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pat koronāro artēriju spazmu (Princmetala jeb variantās stenokardijas) gadījumā.

Amlodipīna farmakodinamiskās iedarbība:

Hipertensijas slimniekiem, lietojot preparāta devu reizi dienā, tas 24 stundu laikā nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus pozīcijā. Tā kā zāļu iedarbības sākums ir lēns, akūta hipotensija nav iemesls to ordinēšanai.

Stenokardijas slimniekiem amlodipīns, lietojot reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, prolongē laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un nozīmīgai ST segmenta depresijai, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī ietekmi uz lipīdu līmeni plazmā, cukura līmeni asinīs un urīnskābes līmeni serumā, un to var lietot bronhiālās astmas slimnieku ārstēšanai.

Bisoprolola darbības mehānisms:

Bisoprolols ir spēcīgs, izteikti selektīvs bēta1-adrenoblokators bez iekšējas simpatomimētiskas aktivitātes (ISA) un šūnu membrānu stabilizējošas aktivitātes. Tas uzrāda zemu afinitāti pret asinsvadu un bronhu gludās muskulatūras bēta2-receptoriem, kā arī bēta2-receptoriem, kuri saistīti ar metabolisma regulāciju. Tādējādi nav sagaidāms, ka bisoprolols varētu ietekmēt elpceļu rezistenci un bēta2-receptoru mediētos metaboliskos efektus. Tā bēta1-receptoru selektivitāte pārsniedz terapeitisko devu robežas.

Bisoprolola negatīva inotropā darbība nav skaidri izteikta.

Bisoprolola maksimālā iedarbība tiek novērota 3–4 stundas pēc tā perorālas lietošanas.

Tā eliminācijas pusperiods no plazmas (10–12 stundas) nodrošina 24 stundu efektivitāti, dozējot reizi dienā.

Tā maksimālais antihipertensīvais efekts parasti tiek novērots pēc 2 nedēļu terapijas.

Tūlīt pēc bisoprolola ordinēšanas pacientiem, kuriem ir koronārā sirds slimība bez hroniskas sirds mazspējas, tas samazina pulsa frekvenci un sistoles tilpumu, un tādējādi arī izsviedes tilpumu un skābekļa patēriņu. Ilgstoši lietojot, sākotnēji paaugstinātā perifēro asinsvadu rezistence pazeminās.

Visu bēta-adrenoblokatoru hipotensīvās darbības pamatā ir arī plazmas renīna aktivitātes samazināšana.

Kombinētā preparāta farmakodinamiskā iedarbība

Minētā kombinētā preparāta sastāva dēļ, pamatojoties uz tajā esošo aktīvo vielu komplementārās darbības mehānismu, tiek palielināta antihipertensīvā un antianginālā iedarbība, t.i., kalcija kanālu blokatora amlodipīna vazoselektīvā iedarbība (perifēro asinsvadu rezistences pazemināšanās) un bēta-adrenoblokatora bisoprolola kardioselektīvā iedarbība (sirds izsviedes tilpuma samazināšanās).

Farmakokinētiskās īpašības

Amlodipīns

Uzsūkšanās

Lietojot perorāli, amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6–12 stundu laikā pēc devas ievadīšanas. Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 64–80% intervālā.

Izkliede

Sadales tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Stabila koncentrācija plazmā (5–15 ng/ml) tiek sasniegta pēc 7–8 secīgas lietošanas dienām. Pētījumos in vitro noskaidrots, ka ap 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija un eliminācija

Amlodipīns aknās tiek intensīvi metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem piridīna atvasinājumiem. Ar urīnu izdalās 10% nepārveidota savienojuma un 60% – neaktīvu metabolītu veidā, bet 20–25% izdalās ar fēcēm.

Koncentrācijas samazināšanās plazmā ir divfāziska. Terminālais eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 35–50 stundas, un tas ir atbilstošs, lietojot vienu devu dienā.

Kopējais plazmas klīrenss ir 7 ml/min./kg (ja pacienta svars ir 60 kg – 25 l/stundā). Vecāka gadagājuma pacientiem šis rādītājs ir19 l/stundā.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Laiks, kurā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, vecāka gadagājuma cilvēkiemun gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Vecāka gadagājuma pacientiem amlodipīna klīrensam irtendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem attiecīgā pētījumā bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam (skatīt apakšpunktu 4.4.).

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīns tiek intensīvi metabolizēts par neaktīviem metabolītiem. 10% nepārveidota preparāta izdalās ar urīnu. Amlodipīna koncentrācijas līmeņa plazmā izmaiņas nav atkarīgas no nieru mazspējas pakāpes. Šādiem pacientiem var ordinēt parasto amlodipīna devu. Amlodipīnu nevar izvadīt dialīzes ceļā.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Bisoprolols

Absorbcija

Bisoprolols gandrīz pilnīgi uzsūcas (>90%) no kuņģa-zarnu trakta. Sakarā ar nenozīmīgu pirmās pasāžas metabolismu aknās (aptuveni 10%) tā absolūtā biopieejamība, ievadot perorāli, ir aptuveni 90%.

Izkliede

Tā sadales tilpums ir 3,5 l/kg. Bisoprolols saistās ar plazmas proteīniem apmēram 30% apjomā.

Biotransformācija un eliminācija

Bisoprolola eliminācija no organisma notiek divējādi. 50% no tā metabolizējas aknās par neaktīviem metabolītiem, kas pēc tam tiek izvadīti caur nierēm. Atlikušie 50% izdalās caur nierēm nemetabolizētā veidā. Tā kā eliminācija notiek nierēs un aknās vienā un tajā pašā pakāpē, nav nepieciešama devas korekcija pacientiem, kuriem ir nelieli vai mēreni aknu darbības traucējumi vai nieru mazspēja.

Kopējais klīrenss ir apmēram 15 l/h.

Tā eliminācijas pusperiods no plazmas ir 10 – 12 stundas.

Bisoprolola kinētika ir lineāra un tā nav atkarīga no vecuma.

Kombinētais preparāts

Nav veikti preparātā esošo aktīvo vielu farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumi. Pat ja, pamatojoties uz bioekvivalences pētījumiem, šāda mijiedarbība pastāv, tās hipotētiskās mijiedarbības pakāpe, lietojot Alotendin tabletes, jābūt tādai pašai, kā lietojot abus minētos savienojumus atsevišķi tādās pašās kombinētajam preparātam atbilstošās devās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Saistībā ar amlodipīna lietošanu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Kanceroģenēze

Žurkas un peles, kas terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīna maleātu tādā koncentrācijā, lai atbilstu devām pa 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kancerogēnā iedarbība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Mutaģenēze

Mutaģenēzes pētījumos ar amlodipīna maleātu netika konstatēta savienojuma iedarbība ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīna maleātu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas 8 reizes* pārsniedza augstāko ieteicamo devu cilvēkam – 10 mg, rēķinot mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Tomēr citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona (FSH) un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu skaits Sertoli šūnās.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Saistībā ar bisoprolola lietošanu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Reprodukcijas toksicitātes testos konstatēts, ka bisoprolols neietekmē fertilitāti vai vispārējās reprodukcijas spēju.

Tāpat kā citi bēta-adrenoblokatori bisoprolols izraisa maternālo (pazeminātu barības uzņemšanu un samazinātu ķermeņa masas pieaugumu) un embrija/augļa toksicitāti (palielinātu rezorbcijas biežumu, samazinātu pēcnācēju ķermeņa masu piedzimstot, aizkavētu fizisko attīstību), bet teratogēna iedarbība nav konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Cietes nātrija glikolāts (A tips)

Mikrokristāliskā celuloze

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA/Al/PVH//Al blisteri ar 28, 30, 56 vai 90 tabletēm; blisteri iepakoti kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Egis Pharmaceuticals PLC

1106 Budapest, Keresztúri út 30-38

Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Alotendin 5 mg/5 mg tabletes: 14-0179

Alotendin 5mg/10 mg tabletes: 14-0178

Alotendin 10 mg/5 mg tabletes: 14-0177

Alotendin 10 mg/10 mg tabletes: 14-0176

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014.gada 10. septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018

Version 2018-10-06 HU/H/0341/II/009