Camlocor

Tablete

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N7
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Candesartanum cilexetilum Amlodipinum

Camlocor satur divas aktīvās vielas kandesartāna cileksetilu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz regulēt paaugstinātu asinsspiedienu. Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem. Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tā rezultātā asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās. Camlocor lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuri jau lieto kandesartāna cileksetilu un amlodipīnu šajās devās, lai šīs divas zāles nebūtu jālieto atsevišķi.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

18-0043-01

Zāļu reģistrācijas numurs

18-0043

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

16-FEB-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

15-FEB-23

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

8 mg/5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes

Candesartanum cilexetili/ Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

    Šajā instrukcijā varat uzzināt

1. Kas ir Camlocor un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Camlocor lietošanas

3. Kā lietot Camlocor

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Camlocor

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Camlocor un kādam nolūkam to lieto

Camlocor satur divas aktīvās vielas kandesartāna cileksetilu un amlodipīnu. Abas šīs vielas palīdz regulēt paaugstinātu asinsspiedienu.

  • Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem.

  • Amlodipīns pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem.

Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tā rezultātā asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Camlocor lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuri jau lieto kandesartāna cileksetilu un amlodipīnu šajās devās, lai šīs divas zāles nebūtu jālieto atsevišķi.

2. Kas Jums jāzina pirms Camlocor lietošanas

Nelietojiet Camlocor šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret kandesartāna cileksetilu, amlodipīnu vai citiem kalcija antagonistiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties no Camlocor arī grūtniecības pirmajos mēnešos – skatīt sadaļu par grūtniecību);

  • ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu obstrukcija (žults izdalīšanās problēmas no žultspūšļa);

  • bērniem līdz viena gada vecumam;

  • ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

  • ja Jums ir izteikti pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

  • ja Jums ir aortas vārstuļa sašaurināšanās (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj organismu pietiekami apgādāt ar asinīm);

  • ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes.

    Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pirms Camlocor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

    Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

    Pirms Camlocor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

    Pirms Camlocor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir vai agrāk ir bijis kaut kas no zemāk minētā:

  • ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze,

  • ja Jums nesen veikta nieres transplantācija,

  • ja Jums ir vemšana, nesen bijusi stipra vemšana vai Jums ir caureja,

  • ja Jums ir virsnieru slimība, ko sauc par Kona sindromu (sauc arī par primāru hiperaldosteronismu),

  • ja Jums ir zems asinsspiediens,

  • ja Jums kādreiz ir bijis insults,

  • Jums jāpastāsta ārstam, ja Jūs domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Camlocor nav ieteicams lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus, jo lietošana šajā periodā var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību),

  • nesen pārciesta sirdslēkme,

  • sirds mazspēja,

  • izteikta asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze),

  • Jūs esat gados vecāks cilvēks un Jums nepieciešams palielināt devu.

    Konsultējieties ar ārstu pirms Camlocor lietošanas:

  • ja Jūs lietojat digoksīnu,

  • ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

    • AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

    • aliskirēnu.

      Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

      Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojie Camlocor šādos gadījumos”.

      Ja Jums ir plānota operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka Jūs lietojat Camlocor. Tas ir tādēļ, ka Camlocor, lietojot kombinācijā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos.

      Bērni un pusaudži

      Camlocor lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav ieteicama.

      Citas zāles un Camlocor

      Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

      Camlocor var ietekmēt dažu zāļu iedarbību, un dažas zāles var arī ietekmēt Camlocor iedarbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, Jūsu ārstam laiku pa laikam var būt jāveic asins analīzes.

      Noteikti pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, jo Jūsu ārstam var būt jāmaina Jūsu lietotā deva un/vai jāveic citi piesardzības pasākumi:

  • citas zāles asinsspiediena pazemināšanai, ieskaitot, bēta blokatoru, diazoksīdu un AKE inhibitoru, kā enalaprils, kaptoprils, lizinoprils vai ramiprils,

  • nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku, celekoksibu vai etorikoksibu (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai),

  • acetilsalicilskābi (ja Jūs lietojat vairāk kā 3 g katru dienu) (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai),

  • kāliju saturošos uztura bagātinātājus vai sāls aizstājējus, kas satur kāliju (zāles, kas palielina kālija saturu asinīs),

  • heparīnu (zāles asins šķidrināšanai),

  • urīndzenošās tabletes (diurētiskie līdzekļi),

  • litiju (zāles psihisko slimību ārstēšanai),

  • ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Camlocor šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),

  • ketokonazolu, itrakonazolu (pretsēnīšu zāles),

  • ritonavīru, indinavīru, nelfinavīru (proteāžu inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanai),

  • rifampicīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu (zāles baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai),

  • divšķautņu asinszāli (St. John’s Wort),

  • verapamilu, diltiazēmu (zāles sirds slimību ārstēšanai),

  • dantrolēnu (infūzija smagām ķermeņa temperatūras izmaiņām),

  • takrolimu (zāles, ko lieto imūnās sistēmas darbības veida izmainīšanai),

  • simvastatīnu (holesterīnu pazeminošas zāles,

  • ciklosporīns (imūnsupresants).

    Camlocor var Jums pazemināt asinsspiedienu vēl vairāk, ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

    Camlocor kopā ar ēdienu, dzērienu un alkoholu

    Cilvēki, kuri lieto Camlocor, nedrīkst lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas savukārt var radīt Camlocor asinsspiedienu pazeminošā efekta neparedzamu pieaugumu.

    Ja Jums ir parakstīts Camlocor, pirms alkohola lietošanas konsultējieties ar ārstu. Alkohols var izraisīt ģīboņi vai reiboni.

    Grūtniecība un barošana ar krūti

    Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

    Grūtniecība

    Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt Camlocor pirms iestājas grūtniecība vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums citas zāles Camlocor vietā. Camlocor nav ieteicams agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo, lietojot pēc 3. grūtniecības mēneša, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

    Barošana ar krūti

    Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat vai plānojat sākt barot bērnu ar krūti. Camlocor nav ieteicams sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanas līdzekli, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

    Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā.

    Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

    Camlocor var būt vidēji izteikta ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja, lietojot tabletes, Jūs novērojat sliktu dūšu, reiboni vai nogurumu, Jums rodas galvassāpes, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojat mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar ārstu.

    Camlocor satur laktozi un nātriju

    Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

    Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtība tās ir “nātriju nesaturošas”.

3. Kā lietot Camlocor

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā Camlocor deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens, neatkarīgi no maltītes. Jums jācenšas lietot dienas deva aptuveni vienā un tai pašā laikā katru dienu. Nelietojiet Camlocor kopā ar greipfrūtu sulu.

Ir svarīgi turpināt Camlocor lietošanu, kamēr ārsts neliek tā lietošanu pārtraukt.

Ja esat lietojis Camlocor vairāk nekā noteikts

Lietojot vairāk tabletes nekā ieteikts, Jūsu asinsspiediens var pazemināties vai tas var kļūt bīstami zems. Jums var rasties reibonis, apreibums, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens pazeminās izteikti, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mikla, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis par daudz Camlocor tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot Camlocor

Ja esat aizmirsis lietot tableti, izlaidiet šo devu. Lietojiet nākamo devu pareizajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Camlocor

Ārsts Jums ieteiks, cik ilgi jālieto šīs zāles. Ja Jūs pārtrauksiet lietot zāles agrāk nekā noteikts, Jūsu slimība var atjaunoties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties vērsieties pie sava ārsta, ja pēc šo zāļu lietošanas Jums rodas kāda no zemāk minētajām blakusparādībām:

  • pēkšņa svelpjoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,

  • plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums,

  • mēles un rīkles pietūkums, kas izteikti apgrūtina elpošanu,

  • smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums uz visa ķermeņa, izteikta nieze, pūšļu veidošanās, lobīšanās un ādas pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,

  • sirdslēkme, sirdsdarbības traucējumi,

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Camlocor sastāvdaļa kandesartāns var izraisīt leikocītu skaita samazināšanos. Jūsu pretošanās spēja infekcijas slimībām var būt samazināta un Jums var rasties nogurums, infekcija vai drudzis. Ja tā notiek, sazinieties ar ārstu. Ārsts var Jums palaikam veikt asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Camlocor nav kāda ietekme uz asins sastāvu (agranulocitoze).

CANDESARTĀNA iespējamās blakusparādības:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

  • reibšanas sajūta/ griešanās sajūta,

  • galvassāpes,

  • elpceļu infekcija,

  • zems asinsspiediens. Tā rezultātā Jums var rasties ģībšanas sajūta vai reibonis.

  • izmaiņas asins analīžu rezultātos:

  • palielināts kālija līmenis asinīs, īpaši, ja Jums ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Ja smagi izteikta, Jūs varat novērot nogurumu, neregulāru sirdsdarbību vai notirpumu.

  • ietekme uz nieru darbību, it īpaši, ja jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Ļoti retos gadījumos var rasties nieru mazspēja.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums,

  • eritrocītu vai leikocītu skaita samazināšanās. Jūs varat novērot nogurumu, infekciju vai drudzi,

  • ādas izsitumi, virs ādas piepacelti izsitumi (nātrene),

  • nieze,

  • muguras sāpes, sāpes locītavās un muskuļos,

  • ietekme uz aknu darbību, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat novērot nogurumu, ādas un acu baltumu dzelte un gripai līdzīgi simptomi,

  • klepus,

  • slikta dūša,

  • izmaiņas asins analīžu rezultātos:

  • pazemināts nātrija līmenis asinīs. Ja tas ir smagi izteikts, Jūs varat novērot vājumu, enerģijas zudumu vai muskuļu krampjus.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

  • caureja.

AMLODIPĪNA iespējamās blakusparādības:

Ziņots par šādām ļoti bieži sastopamām blakusparādībām. Ja tās izraisa Jums problēmas vai saglabājas ilgāk par nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

  • tūska (šķidruma aizture).

    Ziņots par šādām bieži sastopamām blakusparādībām. Ja kāda no tām izraisa Jums problēmas vai saglabājas ilgāk par nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.

    Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

  • galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā),

  • sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums,

  • sāpes vēderā, slikta dūša (vemšana),

  • izmainīta vēdera izeja, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi,

  • nogurums, vājums,

  • redzes traucējumi, redzes dubultošanās,

  • muskuļu krampji,

  • potīšu pietūkums.

    Citas ziņotās blakusparādības. Ja kāda no tām kļūst nopietna vai ja Jūs pamanāt blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, lūdzu, informējiet ārstu vai farmaceitu.

    Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

  • garastāvokļa izmaiņas, trauksme, depresija, bezmiegs,

  • trīce, garšas sajūtas izmaiņas, ģībonis,

  • nejutīgums vai tirpšanas sajūta ekstremitātēs; sāpju sajūtas zudums,

  • zvanīšana ausīs,

  • zems asinsspiediens,

  • šķaudīšana/ deguna tecēšana saistīta ar deguna gļotādas iekaisumu (rinīts),

  • klepus,

  • sausums mutē, vemšana,

  • matu izkrišana, pastiprināta svīšana, ādas nieze, sārti plankumi uz ādas, ādas pigmentācijas,

  • urīna izdalīšanās traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktī, palielināts urinēšanas biežums,

  • nespēja iegūt erekciju, diskomforta sajūta krūts dziedzeros vai krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem,

  • sāpes, slikta pašsajūta,

  • sāpes locītavās vai muskuļos, muguras sāpes,

  • svara palielināšanās vai samazināšanās.

Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

  • apjukums.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • samazināts leikocītu skaits, samazināts trombocītu skaits, kā rezultātā var veidoties zilumi neparastās vietās vai viegli rasties asiņošana (eritrocītu bojājums),

  • paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija),

  • nervu bojājums, kas var izraisīt nespēku, tirpšanu vai nejutīgumu,

  • smaganu pietūkums,

  • vēdera uzpūšanās (gastrīts),

  • izmainīta aknu funkcija, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltenīga ādas krāsa (dzelte), paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kas var ietekmēt dažu medicīnisko pārbaužu rezultātus,

  • palielināts muskuļu saspringums,

  • asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas,

  • jutība pret gaismu.

    Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamjiem datiem):

  • trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Camlocor

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt šīs zāles orģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Camlocor satur

  • Aktīvās vielas ir kandesartāna cileksetils un amlodipīns.

Katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

  • Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze, 102. tips; preželatinizēta kukurūzas ciete; nātrija cietes glikolāts, A tips; bezūdens koloidālais silīcija dioksīds; magnija stearāts; laktozes monohidrāts; kukurūzas ciete; makrogols 8000; hidroksipropilceluloze, EF tips; karmelozes kalcija sāls un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) - tikai 8 mg/5 mg tabletēs un sarkanais dzelzs oksīds (E172) – tikai 16 mg/5 mg tabletēs.

Skatīt 2. punktu “Camlocor satur laktozi un nātriju”.

Camlocor ārējais izskats un iepakojums

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes: apaļas, abpusēji izliektas divu slāņu tabletes. Viena tabletes puse ir gaiši dzeltena ar iespējamiem gaišākiem plankumiem un ar iegravētu atzīmi 8-5, tabletes otra puse ir balta līdz gandrīz balta ar 8 mm diametru un 3,7 mm– 4,7 mm biezumu.

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes: apaļas, nedaudz abpusēji izliektas divu slāņu tabletes. Viena tabletes puse ir gaiši rozā ar iespējamiem gaišākiem plankumiem un tumšākiem punktiem, ar iegravētu atzīmi 16-5, tabletes otra puse ir balta līdz gandrīz balta ar 9 mm diametru un 4,0 mm– 5,0 mm biezumu.

Camlocor ir pieejams kastītēs ar 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98 un 100 apvalkotajām tabletēm blisteros.

Camlocor ir pieejams kastītēs ar 7 x 1, 10 x 1, 14 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 50 x 1, 56 x 1, 60 x 1, 90 x 1, 98 x 1 un 100 x 1 tableti perforētos dozējamu vienību blisteros.

Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums Zāļu nosaukums
Vācija Candesartan/Amlodipin TAD
Austrija Candesartan/Amlodipin Krka
Beļģija Candesartan/Amlodipine Krka
Bulgārija Кандосет
Čehija, Igaunija Camdero
Latvija, Slovēnija, Polija Camlocor
Spānija, Rumānija, Slovākija Kandoset
Somija Candecam
Portugāle Amlodipina + Candesartan Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetili) un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā) (Amlodipinum).

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetili) un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā) (Amlodipinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

8 mg/5 mg 16 mg/5 mg
Laktoze 84,90 mg 76,89 mg
Nātrijs 0,32 mg 0,44 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes: apaļas, abpusēji izliektas divu slāņu tabletes. Viena tabletes puse ir gaiši dzeltena ar iespējamiem gaišākiem plankumiem un ar iegravētu atzīmi 8-5, tabletes otra puse ir balta līdz gandrīz balta ar 8 mm diametru un 3,7 mm– 4,7 mm biezumu.

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes: apaļas, nedaudz abpusēji izliektas divu slāņu tabletes. Viena tabletes puse ir gaiši rozā ar iespējamiem gaišākiem plankumiem un tumšākiem punktiem ar iegravētu atzīmi 16-5, tabletes otra puse ir balta līdz gandrīz balta ar 9 mm diametru un 4,0 mm– 5,0 mm biezumu.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Camlocor lieto kā aizvietojošu terapiju pieaugušiem pacientiem ar esenciālu hipertensiju, kuriem asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts ar kandesartānu un amlodipīnu, lietojot tos vienlaicīgi tādās pašās devās.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Camlocor deva ir viena tablete dienā.

Fiksēto devu kombinācija nav piemērota sākotnējai terapijai.

Pirms terapijas maiņas uz Camlocor pacientu stāvoklim jābūt kontrolētam, lietojot vienlaicīgi atsevišķu sastāvdaļu stabilas devas. Camlocor deva jānosaka, pamatojoties uz terapijas pārejas laikā lietotajām kombinācijas atsevišķo sastāvdaļu devām.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem sākumdeva nav jāpielāgo, bet deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pieredze par kandesartāna lietošanu pacientiem ar ļoti smagiem vai terminālas stadijas nieru darbības traucējumiem (Clkreatinīns < 15 ml/min) ir ierobežota (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devu pielāgošana nav nepieciešama.

Amlodipīnu un kandesartāna cileksetilu nevar izvadīt no organisma ar dialīzi.

Aknu darbības traucējumi

Camlocor ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai pacientiem ar holestāzi (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteikumi par devu nav sniegti, tādēļ Camlocor jālieto piesardzīgi.

Pediatriskā populācija

Camlocor drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Camlocor var lietot neatkarīgi no ēšanas.

4.3. Kontrindikācijas

  • Paaugstināta jutība pret aktīvajām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

  • Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

  • Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.

  • Bērni līdz viena gada vecumam (skatīt 5.3. apakšpunktu).

  • Izteikta hipotensija.

  • Šoks (tostarp kardiogēns šoks).

  • Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

  • Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Camlocor lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Kandesartāns

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nieru darbības traucējumi

Līdzīgi kā ar citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem jutīgiem pacientiem var novērot nieru darbības izmaiņas, lietojot Camlocor.

Lietojot kandesartānu hipertensijas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju vai nieru darbības traucējumiem beigu stadijā (Clkreatinīna< 15 ml/min) lietošanas pieredze ir ierobežota. Šiem pacientiem kandesartānu jātitrē uzmanīgi, rūpīgi kontrolējot asinsspiedienu. Novērtējot sirds mazspējas pacientus, periodiska jāizvērtē nieru darbība, īpaši gados vecākiem pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Kandesartāna devas titrēšanas laikā ieteicams kontrolēt kreatinīna un kālija līmeni serumā. Sirds mazspējas klīniskajos pētījumos netika iekļauti pacienti ar kreatinīnu serumā > 265 μmol/l (> 3 mg/dl).

Vienlaicīga terapija ar AKE inhibitoru sirds mazspējas gadījumā

Lietojot kandesartāna cileksetilu kombinācijā ar AKE inhibitoru, var palielināties nevēlamu blakusparādību, īpaši hipotensijas, hiperkalimēijas un nieru darbības traucējumu (tai skaitā akūtas nieru mazspējas) risks (skatīt 4.8. apakšpunktu). Trīskārša AKE inhibitora, minerālkortikoīdu receptoru antagonista un kandesartāna kombinācija arī nav ieteicama. Šīs kombinācijas drīkst lietot speciālista uzraudzībā, kā arī bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hemodialīze

Hemodialīzes laikā asinsspiediens var būt īpaši jutīgs pret AT1-receptoru blokādi sakarā ar samazināto plazmas tilpumu un renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivāciju. Tāpēc hemodialīzes pacientiem kandesartāna deva jātitrē uzmanīgi, stingri kontrolējot asinsspiedienu.

Nieru artērijas stenoze

Zāles, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, tostarp angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), var palielināt urīnvielas līmeni asinīs un kreatinīna līmeni serumā pacientiem ar abpusēju nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par kandesartāna lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.

Hipotensija

Sirds mazspējas pacientiem kandesartāna cileksitela terapijas laikā var rasties hipotensija. Tā var rasties arī hipertensijas pacientiem ar intravaskulāru šķidruma tilpuma samazināšanos, piemēram, tiem, kuri lieto lielas diurētisko līdzekļu devas. Uzsākot terapiju, jāievēro piesardzība un jācenšas novērst hipovolēmija.

Bērniem, kuriem var būt intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanās (piemēram, pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, īpaši tiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi), ārstēšana ar kandesartānu jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā un jāapsver mazākas sākumdevas lietošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Anestēzija un ķirurģiskas operācijas

Anestēzijas un ķirurģiskas operācijas laikā pacientiem, kuri lieto angiotensīna II antagonistus var rasties hipotensija renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokādes rezultātā. Ļoti reti hipotensija var būt tik izteikta, ka ir nepieciešama intravenoza šķidrumu un/vai vazopresoru ievadīšana.

Aortas atveres un mitrālo vārstuļu stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Līdzīgi kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāievēro pacientiem, kuriem ir hemodinamiski nozīmīga aortas atveres vai mitrālo vārstuļu stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacienti ar primāru hiperaldosteronismu parasti nereaģē uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri iedarbojas, inhibējot renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tāpēc šiem pacientiem kandesartāna cileksitela lietošana nav ieteicama.

Hiperkaliēmija

Kandesartāna cileksetila lietošana vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem un citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni (piem., heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā hipertensijas pacientiem. Atbilstošā veidā jāveic kālija līmeņa uzraudzība.

Sirds mazspējas pacientiem, kuri lieto kandesartāna cileksetilu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā. AKE inhibitora, kāliju aizturoša diurētiskā līdzekļa (piem., spironolaktona) un kandesartāna kombinācija nav ieteicama, un ir pieļaujama tikai pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanas.

Vispārēji ieteikumi

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagas pakāpes sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi), vienlaicīga terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, ir saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Nevar izslēgt līdzīgu efektu, lietojot AIIRA. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus, pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību pārmēru asinsspiediena pazemināšanās rezultātā var rasties miokarda infarkts vai insults.

Kandesartāna antihipertensīvo efektu var pastiprināt citas zāles ar asinsspiedienu pazeminošām īpašībām, neatkarīgi vai tās parakstītas asinsspiediena pazemināšanai vai citām indikācijām.

Grūtniecība

AIIRA terapiju nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija ir jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nozīmīgu. Konstatējot grūtniecību, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav izvērtēta.

Pacienti ar sirds mazspēju

Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus ar sirds mazspēju. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpes pēc NYHA klasifikācijas), plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts un AUC vērtības ir augstākas; ieteikumi par devām nav pierādīti. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un jāievēro piesardzība gan uzsākot terapiju, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga uzraudzība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā nav atkarīga no nieru mazspējas pakāpes. Amlodipīns nav dializējams.

Camlocor satur laktozi un nātriju

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtība tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības, kas saistītas ar kandesartāna lietošanu

Aktīvās vielas, ar kurām veikti klīniskie farmakokinētikas pētījumi, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piem., etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds, nifedipīns un enalaprils. Klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar šīm zālēm nav noteikta.

Vienlaicīga lietošana ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm (piem., heparīnu) var paaugstināt kālija līmeni serumā. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot vienlaicīgi litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (AKE), ziņots par pārejošu palielinātu litija koncentrāciju serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība var rasties ar AIIRA. Kandesartāna lietošana kopā ar litiju nav ieteicama. Ja nepieciešams lietot šo kombināciju, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

AIIRA lietojot vienlaicīgi ar NPL (piemēram, COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g dienā) un neselektīviem NPL), var mazināties antihipertensīvā darbība.

Tāpat kā ar AKE inhibitoriem vienlaicīga AIIRA un NPL lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu risku, tostarp iespējamu nieru mazspēju un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, it īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Tāpēc šī kombinācija lietojama piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija, un jāapsver nieru darbības kontrole, uzsākot vienlaicīgo terapiju, kā arī periodiski pēc tam.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība, kas saistīta ar amlodipīna lietošanu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, tādi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem. Tādēļ ieteicama pacientu rūpīga klīniskā novērošana un nepieciešama devas pielāgošana.

Klaritromicīns: klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu ir paaugstināts hipotensijas risks. Ieteicama cieša pacientu novērošana, ja amlodipīns tiek lietots kopā ar klaritromicīnu.

CYP3A4 inducētāji: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārais kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība pastiprina citu hipotensīvo zāļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims: takrolimu lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir risks paaugstināties takrolima līmenim asinīs, bet šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms nav pilnīgi skaidrs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa asinīs kontrole un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.

Ciklosporīns: zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citām grupām nav veikti, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija, kad novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji par 0 - 40%). Jāapsver nepieciešamība kontrolēt ciklosporīna līmeni amlodipīnu lietojošiem pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns: 10 mg amlodipīna atkārtotu devu un 80 mg simvastatīna vienlaicīgas lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77% salīdzinot ar simvastatīnu lietošanu monoterapijas veidā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.

Klīniskajos pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Camlocor nav ieteicams grūtniecības pirmajā trimestrī, jo dati nav pieejami un ne amlodipīna, ne kandesartāna drošības profils nav pierādīts un ir kontrindicēts grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Kandesartāns

AIIRA lietošana nav ieteicama pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par teratogenitātes risku, lietojot AKE inhibitorus pirmā grūtniecības trimestra laikā; nevar izslēgt nedaudz palielinātu risku. Lai gan kontrolētu epidemioloģisko datu par AIIRA risku nav, šai zāļu grupai risks varētu būt līdzīgs. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija ir jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma profilu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nozīmīgu. Konstatējot grūtniecību, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka AIIRA terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti cilvēkam (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot no otrā grūtniecības trimestra, paciente lietojusi AIIRA, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklēšana.

Uzmanīgi jāseko, vai zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA, nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna drošums cilvēkam grūtniecības laikā nav pierādīts.

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, ir novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ir ieteicama vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība pati rada lielāku risku mātei un auglim.

Barošana ar krūti

Camlocor nav ieteicams lietot un ieteicama alternatīva terapija ar labāk pierādītu drošības profilu lietošanai barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Nav pieejama informācija par kandesartāna lietošanu zīdīšanas periodā.

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 – 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Fertilitāte

Amlodipīns

Tika ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Kandesartāns

Kandesartānam nav nelabvēlīgas ietekmes uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Camlocor mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem, lietojot Camlocor, rodas reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, reakcijas spēja var būt samazināta. Ieteicams ievērot piesardzību, it īpaši terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Fiksētu devu kombinācija

Klīniskie pētījumi netika veikti. Atseviško satāvdaļu novērotās nevēlamās blakusparādības ir aprakstītas tālāk.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot vienu no sastāvdaļām (kandesartānu vai amlodipīnu), var rasties arī, lietojot Camlocor, pat ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.

Drošības profila kopsavilkums

Kandesartāns

Kontrolētos klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības bija vieglas un īslaicīgas. Blakusparādību kopējais biežums nebija saistīts ar devu vai pacienta vecumu. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija līdzīgs kandesartāna cileksetila grupā (3,1%) un placebo (3,2%) grupā.

Hipertensijas pacientu klīnisko pētījumu datu kopējā analīzē kandesartāna cileksetila blakusparādības tika noteiktas, ja kandesartāna cileksetila grupā blakusparādību biežums bija vismaz par 1% lielāks nekā placebo grupā. Saskaņā ar šo nosacījumu visbiežāk ziņotās blakusparādības bija reibonis/vertigo, galvassāpes un elpceļu infekcijas.

Amlodipīns

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā bija miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Lietojot amlodipīnu vai kandesartānu atsevišķi, novērotas šādas nevēlamas blakusparādības, kas norādītas atbilstoši orgānu sistēmai pēc MedDRA klasifikācijas un biežuma grupai:

  • ļoti bieži (≥ 1/10)

  • bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

  • retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

  • reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

  • ļoti reti (< 1/10 000)

  • nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

MedDRA

Orgānu sistēmu klase

Nevēlamās blakusparādības Biežums
Amlodipiīns Kandesartāns
Infekcijas un infestācijas Elpceļu infekcija - bieži
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Leikopēnija, trombocitopēnija ļoti reti -
Leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze - ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi Alerģiskas reakcijas ļoti reti -
Vielmaiņas un uztures traucējumi Hiperkaliēmija, hiponatriēmija - ļoti reti
Hiperglikēmija ļoti reti -
Psihiskie traucējumi Depresija, garastāvokļa izmaiņas (tostarp nemiers), bezmiegs retāk -
Apjukums reti -
Nervu sistēmas traucējumi Reibonis bieži bieži
Vertigo - bieži
Miegainība bieži -
Galvassāpes (sevišķi ārstēšanas sākumā) bieži bieži
Tremors, garšas izmaiņas, sinkope, hipoestēzija, parestēzija retāk -
Hipertonija, perifēra neiropātija ļoti reti -
Ekstrapiramidāli traucējumi nav zināmi
Acu bojājumi Redzes traucējumi (tostarp diplopija) bieži -
Ausu un labirinta bojājumi Tinnīts retāk -
Sirds funkcijas traucējumi Sirdsklauves bieži -
Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija) retāk
Miokarda infarkts ļoti reti -
Asinsvadu sistēmas traucējumi Pietvīkums bieži
Hipotensija retāk bieži
Vaskulīts ļoti reti -
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Elpas trūkums bieži -
Rinīts retāk -
Klepus retāk ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Sāpes vēderā, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp aizcietējums) bieži -
Slikta dūša bieži ļoti reti
Vemšana, sausums mutē retāk -
Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija ļoti reti -
Caureja bieži nav zināmi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Aknu darbības traucējumi vai hepatīts - ļoti reti
Hepatīts, dzelte ļoti reti -
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis ļoti reti ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi Nieze, nieze, nātrene retāk ļoti reti
Alopēcija, purpura, ādas krasas izmaiņas, hiperhidroze, eksantēma retāk -
Multiformā eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija ļoti reti -
Angioedēma ļoti reti ļoti reti
Toksiska epidermas nekrolīze nav zināmi -
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Potīšu pietūkums, muskuļu krampji bieži -
Miaļģija, artralģija, sāpes mugurā retāk ļoti reti
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja jutīgiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) - ļoti reti
Urinēšanas traucējumi, niktūrija, bieža urinēšana retāk -
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Impotence, ginekomastija retāk -
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Tūska ļoti reti -
Nogurums, astēnija bieži -
Nespēks, sāpes krūtīs, sāpes retāk -
Izmeklējumi Svara palielināšanās, svara zudums retāk -

* vairumā gadījumu saistīts ar holestāzi

Kandesartāns

Laboratoriskie izmeklējumi

Kopumā klīniski nozīmīga ietekme uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, lietojot kandesartāna cileksetilu, netika novērota. Attiecība uz citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem tika novērota neliela hemoglobīna līmeņa pazemināšanās. Parasti pacientiem, kuri lieto kandesartāna cileksetilu, nav nepieciešama laboratorisko rādītāju regulāra kontrole. Taču pacientiem ar nieru bojājumu ir ieteicama periodiska kālija un kreatinīna līmeņa kontrole serumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, kandesartāna pārdozēšanas galvenā izpausme var būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Individuālu kandesartāna pārdozēšanas gadījumu ziņojumos pieaugušajiem (līdz pat 672 mg kandesartāna cileksetila), pacientu atveseļošanās noritēja bez īpašiem notikumiem.

Cilvēkiem pieredze par amlodipīna tīšu pārdozēšanu ir ierobežota. Pieejamie dati liecina, ka būtiska amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un iespējams ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja ir klīniski nozīmīga hipotensija Camlocor pārdozēšanas dēļ, nepieciešams aktīvs kardiovaskulārs atbalsts, tai skaitā bieža sirds darbības un elpošanas uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošam šķidruma tilpumam un izdalītajam urīnam.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai noderīgs var būt vazokonstriktors, ja nav kontrindikāciju tā lietošanai. Lai novērstu kalcija kanālu blokādes ietekmi, var noderēt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.

Dažos gadījumos ir vērts veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgiem pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana līdz 2 stundām pēc 10 g amlodipīna lietošanas mazina amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Kandesartānu un amlodipīnu nav iespējams izvadīt no organisma ar hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kuri iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu, angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09DB07.

Kandesartāns

Angiotensīns II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas vazoaktīvais hormons, un tam ir nozīme hipertensijas, sirds mazspējas un citu kardiovaskulāru traucējumu patofizioloģijā. Tam ir arī nozīme mērķorgānu hipertrofijas un bojājuma patoģenēzē. Vissvarīgākā angiotensīna II fizioloģiskā iedarbība, piem., vazokonstrikcija, aldosterona stimulācija, sāls un ūdens homeostāzes regulāciju, un šūnu augšanas veicināšana, tiek nodrošināta ar 1.tipa receptoru 1 (AT1) starpniecību.

Kandesartāna cileksetils ir priekšzāles, kas piemērotas iekšķīgai lietošanai. Uzsūcoties no kuņģa-zarnu trakta, kandesartāns ar estera hidrolīzes palīdzību ātri pārvēršas aktīvā vielā. Kandesartāns ir AIIRA, kas selektīvi darbojas uz AT1 receptoriem, ar ciešu saistīšanos un lēnu atdalīšanos no receptora. Tam nepiemīt agonista aktivitāte.

Kandesartāns nekavē AKE, kas pārvērš angiotensīnu I angiotensīnā II un noārda bradikinīnu. Nav ietekmes uz AKE un nav bradikinīna vai P vielas potencēšanas. Kontrolētos, klīniskos pētījumos, salīdzinot kandesartānu ar AKE inhibitoriem, klepus biežums pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, bija mazāks. Kandesartāns nesaistās un nebloķē citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kas ir būtiski kardiovaskulārā regulācijā. Angiotensīna II (AT1) receptoru antagonisms izraisa devas atkarīgu plazmas renīna, angiotensīna I un angiotensīna II līmeņu pieaugumu, kā arī aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.

Hipertensija

Hipertensijas gadījumā kandesartāns izraisa devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena samazināšanos. Antihipertensīvā darbība ir saistīta ar samazinātu sistēmisko perifēro rezistenci bez reflektora sirds ritma palielināšanās. Nav pierādījumu par smagu vai pārmērīgu pirmās devas hipotensiju vai rikošeta efektu pēc terapijas pārtraukšanas.

Pēc vienas kandesartāna cileksetila devas lietošanas, antihipertensīvā iedarbība parasti sākas 2 stundu laikā. Nepārtrauktas terapijas gadījumā, ar jebkuru devu asinsspiedienu pazeminošais efekts pārsvarā tiek sasniegts četrās nedēļās un saglabājas ilgtermiņa terapijas laikā. Saskaņā ar metaanalīzi vidējā papildu iedarbība, devu palielinot no 16 mg līdz 32 mg vienu reizi dienā, ir maza. Ievērojot pacientu individuālās atšķirības, dažiem pacientiem sagaidāma iedarbība, kas pārsniedz vidējo. Kandesartāna cileksetila lietošana vienu reizi dienā, nodrošina efektīvu un vienmērīgu 24 stundu asinsspiediena samazinājumu, ar nelielu atšķirību starp maksimālo un minimālo iedarbību lietošanas intervālu laikā.

Kandesartāna un losartāna antihipertensīvā iedarbība un panesamība tika salīdzināta divos randomizētos, dubultaklos pētījumos 1268 pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju. Asinsspiediena (sistoliskā/ diastoliskā) samazinājums pirms nākamās devas lietošanas bija 13,1/10,5 mmHg, lietojot kandesartāna cileksetilu pa 32 mg vienu reizi dienā, un 10,0/8,7 mmHg, lietojot losartāna kāliju pa 100 mg vienu reizi dienā (asinsspiediena samazinājuma starpība 3,1/1,8 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).

Lietojot kandesartāna cileksetilu kopā ar hidrohlortiazīdu, ietekme uz asinsspiediena pazemināšanu ir papildinoša. Pastiprinātu antihipertensīvo ietekmi novēro arī tad, ja kandesartāna cileksetilu lieto kombinācijā ar amlodipīnu vai felodipīnu.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu bloķējošo zāļu antihipertensīvā iedarbība melnādainiem pacientiem (parasti iedzīvotāju grupa ar zemu renīna līmeni) ir mazāk izteikta nekā pacientiem ar citu ādas krāsu. Tā tas ir arī kandesartāna gadījumā. Atklātā klīniskās pieredzes pētījumā, kurā piedalījās 5156 pacienti ar diastolisku hipertensiju, asinsspiediena samazinājums kandesartāna terapijas laikā melnādainiem pacientiem bija būtiski mazāks nekā pacientiem ar citu ādas krāsu (14,4/10,3 mmHg, salīdzinot ar 19,0/12,7 mmHg; p<0,0001/p<0,0001).

Kandesartāns pastiprina asinsriti nierēs, un vai nu neietekmē, vai palielina glomerulārās filtrācijas ātrumu, vienlaicīgi samazinot nieru asinsvadu pretestību un filtrācijas frakciju. 3 mēnešus ilgā klīniskā pētījumā hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju antihipertensīva terapija ar kandesartāna cileksetilu mazināja albumīna ekskrēciju urīnā (albumīna/kreatinīna attiecība, vidējā 30%, 95%;CI 15-42%). Pašlaik nav datu par kandesartāna ietekmi uz diabētiskas nefropātijas progresēšanu.

Lietojot 8 - 16 mg kandesartāna cileksetila (vidējā deva 12 mg) vienu reizi dienā, tā iedarbība uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību tika vērtēta vidēji vairāk nekā 3,7 gadus randomizētā klīniskā pētījumā ar 4937 gados vecākiem pacientiem (vecumā no70 - 89 gadiem, 21% no tiem bija 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu vai vidēji smagu hipertensiju (Study on COgnition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma vai nu kandesartāna cileksetilu, vai placebo, kā arī, ja nepieciešams, citu papildus antihipertensīvu terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens samazinājās no 166/90 līdz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā – no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Nebija statistiski ticamas atšķirības attiecībā uz pētījuma primāro mērķa kritēriju, smagiem kardiovaskulāriem notikumiem (kardiovaskulāro mirstību, neletālu insultu un neletālu miokarda infarktu). Kandesartāna grupā bija 26,7 notikumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā bija 30,0 notikumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95% -CI 0,75 - 1,06, p=0,19).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu transmembrānu plūsmu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai.

1. Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.

2. Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb varianto stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.

Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Kandesartāns

Pēc perorālas lietošanas kandesartāna cileksetils pārvēršas aktīvā vielā - kandesartānā. Kandesartāna absolūtā biopieejamība pēc kandesartāna cileksetila perorālas šķīduma lietošanas ir aptuveni 40%. Tablešu zāļu formas relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar tādu pašu perorāli lietojamo šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti nelielām svārstībām. Aprēķinātā absolūtā tablešu biopieejamība tādējādi ir 14%. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3 - 4 stundas pēc tabletes lietošanas. Kandesartāna koncentrācija serumā, devu palielinot terapeitisku devu intervālā, palielinās lineāri. Nav novērota kandesartāna farmakokinētikas atšķirības atkarībā no dzimuma. Uzturs būtiski neietekmē kandesartāna laukumu zem seruma koncentrācijas un laika līknes (AUC).

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99%). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Uztura uzņemšana kandesartāna biopieejamību neietekmē.

Amlodipīns

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīna uzsūkšanās ir laba, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6 - 12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64 - 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām.

Uzturs neietekmē amlodipīna biopieejamību.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāns

Kandesartāns tiek izvadīts galvenokārt neizmainītā formā ar urīnu un žulti, un tikai neliela daļa vielas metabolizējas aknās (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi liecina, ka nav ietekmes uz CYP2PC9 un CYP3A4. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti in vitro, mijiedarbība in vivo nav sagaidāma mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolisms atkarīgs no citohroma P450 izoenzīmu CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4 darbības. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairākām devām nav novērojama uzkrāšanās.

Kopējais kandesartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, bet renālais klīrenss - aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna ekskrēcija caur nierēm notiek gan glomerulārās filtrācijas, gan aktīvās kanāliņu sekrēcijas ceļā. Pēc perorālas ar radioaktīvu 14-C iezīmēta kandesartāna cileksetila devas lietošanas, aptuveni 26% devas tiek izvadīti ar urīnu kandesartāna formā, bet 7% - neaktīva metabolīta formā, savukārt, aptuveni 56% devas izdalās ar fēcēm kandesartāna formā, 10% - neaktīva metabolīta formā.

Amlodipīns

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā. Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10% zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.

Gados vecāku cilvēku populācija

Kandesartāns

Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem) kandesartāna Cmax un AUC palielinās par attiecīgi aptuveni 50% un 80%, salīdzinot ar gados jaunākiem cilvēkiem. Taču asinsspiediena atbildes reakcija un blakusparādību biežums bija līdzīgs jauniem un vecākiem pacientiem pēc vienādas kandesartāna cileksetila devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Amlodipīns

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam

Nieru darbības traucējumi

Kandesartāns

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotas lietošanas laikā palielinājās par attiecīgi aptuveni 50% un 70%, bet t½ nemainījās salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem nieru darbība ir normāla. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija attiecīgi aptuveni 50% un 110%. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna terminālais t½ bija palielināts aptuveni divas reizes. Kandesartāna AUC pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, bija līdzīgs kā pacientiem ar smagu nieru bojājumu.

Amlodipīns

Izmaiņas amlodipīna plazmas koncentrācijā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ ieteicama normāla deva. Amlodipīns nav dializējamas.

Aknu darbības traucējumi

Kandesartāns

Divos pētījumos, abos iekļaujot pacientus ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kandesartāna vidējais AUC palielinājās apmēram par 20% vienā pētījumā un par 80 % otrā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav pieredzes ar pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem..

Amlodipīns

Pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kandesartāns

Lietojot klīniski nozīmīgās devās, nav pierādījumu par sistēmisku patoloģiju vai mērķorgānu toksicitāti. Preklīniskajos drošuma pētījumos kandesartānam lielās devās bija ietekme uz peļu, žurku, suņu un mērkaķu nierēm un eritrocītu raksturlielumiem. Kandesartāns izraisīja eritrocītu raksturlielumu (eritrocītu skaita, hemoglobīna līmeņa, hematokrīta) samazināšanos.

Kandesartāna izraisītā darbība uz nierēm (piem., intersticiāls nefrīts, kanāliņu dilatācija un tubulāra bazofīlija; palielināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija plazmā) varētu būt sekundāra ietekme uz hipotensīvo efektu, radot izmaiņas nieru perfūzijā. Turklāt kandesartāns ierosināja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šīs izmaiņas izraisa kandesartāna farmakoloģiskā darbība.

Uzskata, ka, lietojot terapeitiskas kandesartāna devas cilvēkam, nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nekādas nozīmes.

Vēlīnā grūtniecības laikā tika novērota fetotoksicitāte (skatīt 4.6. apakšpunktu).

In vitro un in vivo mutagenitātes izmeklējumu dati liecina, ka klīniskas lietošanas apstākļos kandesartānam nav mutagēnas vai klastogēnas aktivitātes.

Nav pierādījumu par kancerogenitāti.

Amlodipīns

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību laiku, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību.

Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozīdu skaits Sertoli šūnās.

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kanceroģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze, 102. tips

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Nātrija cietes glikolāts, A tips

Magnija stearāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze, EF tips

Makrogols 8000

Karmelozes kalcija sāls

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) – tikai8 mg/5 mg tabletēs

Sarkanais dzelzs oksīds (E172) – tikai 16 mg/5 mg tabletēs

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojuma lielumi (blisteris OPA/Al/PVH//Al): 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98 un 100 tabletes kartona kastītē.

Iepakojuma lielumi (perforēts dozējamu vienību blisteris OPA/Al/PVH//Al): 7 x 1, 10 x 1, 14 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 50 x 1, 56 x 1, 60 x 1, 90 x 1, 98 x 1 un 100 x 1 tablete kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Camlocor 8 mg/5 mg tabletes 18-0043

Camlocor 16 mg/5 mg tabletes 18-0044

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2018.gada 16.februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

Camlocor variācijas