Tertensam 1,5 mg/5 mg ilgstošās darbības tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
13-0246-01
13-0246
Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; ANPHARM Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A., Poland; Laboratorios Servier S.L., Spain; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
06-NOV-13
05-NOV-18
Recepšu zāles
1,5 mg/5 mg
Modificētās darbības tablete
Ir apstiprināta
Les Laboratoires Servier, France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
TERTENSAM 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes
TERTENSAM 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes
indapamidum / amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Tertensam un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Tertensam lietošanas
3. Kā lietot Tertensam
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Tertensam
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Tertensam un kādam nolūkam tās lieto
Tertensam paraksta kā aizstājēju augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pacientiem, kuri jau lieto indapamīdu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā tādās pašās devās.
Tertensam ir divu aktīvo vielu, proti, indapamīda un amlodipīna, kombinācija.
Indapamīds ir diurētiskais līdzeklis. Diurētiskie līdzekļi palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs. Taču indapamīds atšķiras no citiem diurētiskiem līdzekļiem, jo tas tikai nedaudz palielina urīna daudzumu. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kurš pieder zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem), un tas darbojas, atslābinot asinsvadus, lai pa tiem vieglāk varētu plūst asinis. Abas aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu.
Kas Jums jāzina pirms Tertensam lietošanas
Nelietojiet Tertensam šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret indapamīdu vai kādu citu sulfonamīdu (hipertensijas ārstēšanai paredzētu zāļu grupa), vai pret amlodipīnu vai kādu citu kalcija antagonistu (hipertensijas ārstēšanai paredzētu zāļu grupa), vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Tā var būt nieze, ādas apsārtums vai apgrūtināta elpošana;
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);
ja Jums ir sašaurināts aortas sirds vārstulis (aortas stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu daudzumu asiņu);
ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;
ja Jums ir smaga nieru slimība;
ja Jums ir smaga aknu slimība vai stāvoklis, ko sauc par aknu encefalopātiju (galvas smadzeņu slimība, kuru izraisījusi aknu slimība);
- ja Jūsu asinīs ir zema kālija koncentrācija;
ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Tertensam lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jāinformē ārsts, ja Jums ir vai ir bijis kāds no šādiem stāvokļiem:
nesen bijusi sirdslēkme;
ja Jums ir sirds mazspēja, jebkādi sirds ritma traucējumi vai koronāro artēriju slimība (sirds slimība, ko izraisa vāja asins plūsma sirds asinsvados);
ja Jums ir problēmas ar nierēm;
izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);
ja esat gados vecāks cilvēks un Jums jāpalielina deva;
ja Jūs lietojat citas zāles;
ja nesaņemat pilnvērtīgu uzturu;
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir diabēts;
ja Jums ir podagra;
ja Jums ir jāveic pārbaude, lai konstatētu, cik labi darbojas Jūsu epitēlijķermenīši ;
ja Jums ir bijušas fotosensibilizācijas reakcijas.
Jūsu ārsts var nozīmēt Jums asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Jūsu asinīs nav zems nātrija vai kālija līmenis vai augsts kalcija līmenis.
Ja domājat, ka kāda no šīm situācijām varētu būt attiecināma uz Jums vai ja Jums ir kādi jautājumi vai šaubas par savu zāļu lietošanu, Jums jāsazinās ar savu ārstu vai farmaceitu.
Bērni un pusaudži
Tertensam nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Tertensam
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Tertensam Jūs nedrīkstat lietot:
kopā ar litiju (lieto psihisku traucējumu, piemēram, mānijas, maniakālās depresijas un recidivējošas depresijas, ārstēšanai), jo pastāv risks, ka varētu būt paaugstināta litija koncentrācija asinīs;
kopā ar dantrolēnu (infūzija, ko lieto smagu ķermeņa temperatūras noviržu gadījumā).
Noteikti pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:
- citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai;
- zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, ibutilīds, dofetilīds);
- zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai (piem., tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskās zāles, neiroleptiskie līdzekļi);
- bepridils (ko lieto stenokardijas stāvokļa, kas izraisa sāpes krūškurvī ārstēšanai);
- cisaprīds, difemanils (ko lieto kuņģa-zarnu trakta traucējumu ārstēšanai);
- sparfloksacīns, moksifloksacīns, eritromicīna injekcijas (antibiotikas, ko lieto infekciju ārstēšanai);
- vinkamīns IV (ko lieto simptomātisku apziņas traucējumu, tostarp atmiņas zuduma, ārstēšanai gados vecākiem cilvēkiem);
- halofantrīns (pretparazītu zāles, ko lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);
- pentamidīns (ko lieto noteiktu pneimonijas veidu ārstēšanai);
- mizolastīns (ko lieto alerģisku reakciju, piemēram, siena drudža ārstēšanai);
- nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi sāpju mazināšanai (piem., ibuprofēns) vai acetilsalicilskābe lielās devās;
- angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori (ko lieto augsta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai);
- perorālie kortikosteroīdi, ko lieto dažādu slimību ārstēšanā tostarp smagu astmu un reimatoīdo artrītu;
- uzpirkstītes preparāti (sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);
- stimulējoši caurejas līdzekļi;
- baklofēns (lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā, piemēram, izkaisītā skleroze);
- kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns);
- metformīns (diabēta ārstēšanai);
- jodu saturošas kontrastvielas (ko izmanto izmeklējumos, kuri ietver rentgenstarojumu);
- kalcija preparātus vai citus kalciju saturošus uztura bagātinātājus;
- imūnsupresanti (zāles autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgāna pārstādīšanas operācijas (piem., ciklosporīns, takrolims);
- tetrakosaktīds (Krona slimības ārstēšanai);
- ketokonazols, itrakonazols, amfotericīns B injekciju veidā (pretsēnīšu zāles);
- ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā dēvētie proteāzes inhibitori, ko izmanto HIV ārstēšanā);
- rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas baktēriju izraisītai infekcijai);
- Hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle);
- verapamils, diltiazems (sirds zāles);
- simvastatīns (holesterīna līmeni samazinošas zāles);
allopurinols (podagras ārstēšanai).
Tertensam kopā ar uzturu un dzērienu
Cilvēki, kuri lieto Tertensam, nedrīkst lietot uzturā greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanos, kas var izraisīt neparedzamu Tertensam asinsspiedienu pazeminošās iedarbības pastiprināšanos.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai grūtniecības laikā. Ja tiek plānota grūtniecība vai ir apstiprināta tās iestāšanās, pēc iespējas ātrāk jāpāriet uz alternatīvu terapiju.
Jūs nedrīkstat lietot Tertensam, ja barojat bērnu ar krūti. Nekavējoties informējiet ārstu, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Tertensam var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tablešu ietekmē Jūs jūtaties slims, apreibis vai noguris vai izjūtat galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Tādā gadījumā Jums jāatturas no transportlīdzekļu vadīšanas vai citām aktivitātēm, kas prasa modrību.
Tertensam satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Kā lietot Tertensam
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete vienreiz dienā, vēlams, no rīta.
Tablete jānorij vesela kopā ar ūdeni, un to nedrīkst košļāt.
Ja esat lietojis Tertensam vairāk nekā noteikts
Pārāk liela tablešu daudzuma lietošana var izraisīt zemu vai pat bīstami zemu asinsspiedienu. Jums var būt reibonis, miegainība, apreibuma sajūta, samaņas zudums vai vājums. Jums var būt slikta dūša, vemšana, krampji, apmulsums un nierēs saražotā urīna daudzuma pārmaiņas. Ja asinsspiediena pazemināšanās ir pietiekami izteikta, ir iespējams šoks. Āda var būt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Tertensam tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Ja esat aizmirsis lietot Tertensam
Neuztraucieties. Ja esat aizmirsis iedzert tableti, pilnībā izlaidiet šo devu. Lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Tertensam
Tā kā augsts asinsspiediens parasti jāārstē dzīves garumā, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums tas jāpārrunā ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kādas no šādām blakusparādībām:
plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
smagas ādas reakcijas, tostarp intensīvi ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums uz visa ķermeņa, spēcīga nieze, tulznas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
sirdslēkme (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
patoloģiska sirdsdarbība (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
dzīvībai bīstama neregulārā sirdsdarbība (torsade de pointes) (biežums nav zināms);
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras vēdersāpes un muguras sāpes, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Ir ziņots par šādām biežām blakusparādībām. Ja kādas no tām rada Jums problēmas vai turpinās ilgāk par vienu nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.
Ļoti bieži: var rasties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem
tūska (šķidruma aizture).
Bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem
galvassāpes, reibonis, miegainība (jo īpaši ārstēšanas sākumā);
redzes pasliktināšanās, redzes dubultošanās;
sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), pietvīkums;
elpas trūkums;
sāpes vēderā, slikta dūša (nelabums), vēdera izejas izmaiņas, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi;
potīšu pietūkums, nogurums, vājums, muskuļu spazmas;
zems kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt muskuļu vājumu;
izsitumi.
Tālāk uzskaitītas citas blakusparādības, par kurām ir ziņots. Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem
garastāvokļa pārmaiņas, trauksmes sajūta, depresija, miegainība;
trīce;
garšas sajūtas novirzes;
notirpums vai tirpšanas sajūta locekļos, sāpju sajūtas zudums;
troksnis ausīs;
zems asinsspiediens;
samaņas zudums;
šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts);
klepus, sausa mute, vemšana (slikta dūša);
matu izkrišana, pastiprināta svīšana, ādas nieze, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas, nātrene;
urinēšanas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt naktī, palielināts urinēšanas reižu skaits;
nespēja panākt erekcijas iestāšanos, diskomforta sajūta vai krūšu piebriešana vīriešiem;
sāpes, slikta pašsajūta;
locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes;
ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.
Reti: var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem
apmulsuma stāvoklis;
reiboņa sajūta.
Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem
asins šūnu pārmaiņas, piemēram, trombocitopēnija (samazināts trombocītu skaits, kas izraisa noslieci uz asinsizplūdumiem un deguna asiņošanu), leikopēnija (samazināts leikocītu skaits, kas var izraisīt neizskaidrojamu drudzi, kakla iekaisumu vai citus gripai līdzīgus simptomus — tādā gadījumā sazinieties ar ārstu) un anēmija (samazināts eritrocītu skaits);
paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija);
paaugstināts kalcija līmenis asinīs;
nervu darbības traucējumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai notirpumu;
smaganu pietūkums;
vēdera uzpūšanās (gastrīts);
aknu funkcijas novirzes, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzelte, aknu enzīmu daudzuma pieaugums, kas var ietekmēt dažus medicīniskos testus; aknu mazspējas gadījumā pastāv aknu encefalopātijas (galvas smadzeņu slimība, ko izraisa aknu slimība) rašanās iespējamība;
nieru slimība;
palielināts muskuļu nospriegojums;
asinsvadu iekaisums, nereti ar ādas izsitumiem;
jutīgums pret gaismu.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
- ir iespējamas laboratorisko raksturlielumu izmaiņas, un ārstam var būt nepieciešams veikt Jums asinsanalīzes, lai sekotu līdzi Jūsu stāvoklim. Ir iespējamas šādas laboratorisko raksturlielumu izmaiņas:
. zems nātrija līmenis asinīs, kas var izraisīt šķidruma zudumu un zemu asinsspiedienu;
. paaugstināts urīnskābes, vielas, kas var izraisīt vai paasināt podagru (sāpīga(-s) locītava(-s), jo īpaši kājās), līmenis;
. glikozes līmeņa asinīs paaugstināšanās pacientiem ar diabētu;
novirzes EKG pierakstā,
tuvredzība,
neskaidra redze,
trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nestabila gaita.
Ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde (kolagēna slimības paveids), iespējams tās paasinājums.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.
Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Tertensam
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera vai iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Tertensam satur
Aktīvās vielas ir indapamīds un amlodipīns.
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes:
Viena tablete satur 1,5 mg indapamīda (Indapamidum) un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes:
Viena tablete satur 1,5 mg indapamīda (Indapamidum) un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: laktozes monohidrāts, hipromeloze (E464), magnija stearāts (E572), povidons (E1201), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, mikrokristāliskā celuloze (E460), kroskarmelozes nātrija sāls (E468), preželatinizēta kukurūzas ciete.
Tertensam 1,5 mg/5 mg tabletes apvalks: glicerīns (E422), hipromeloze (E464), makrogols 6000, magnija stearāts (E572), titāna dioksīds (E171).
Tertensam 1,5 mg/10mg tabletes apvalks: glicerīns (E422), hipromeloze (E464), sarkanais dzelzs oksīds (E172), makrogols 6000, magnija stearāts (E572), titāna dioksīds (E171).
Tertensam ārējais izskats un iepakojums
Tertensam 1,5 mg /5 mg tabletes ir baltas, apaļas, apvalkotas ilgstošās darbības tabletes ar 9 mm
diametru, vienā pusē iegravēts simbols 
.
Tertensam 1,5 mg /10 mg tabletes ir sārtas, apaļas, apvalkotas ilgstošās darbības tabletes ar 9 mm diametru, vienā pusē iegravēts simbols .
Tabletes ir pieejamas blisteros pa 15, 30, 60, 90 tabletēm un pudelēs pa 100 un 500 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex – Francija
Ražotāji
Les Laboratoires Servier Industrie
905 route de Saran
45520 Gidy – Francija
un
Servier (Ireland) Industries Ltd (SII)
Moneylands, Gorey Road
Arklow – Co. Wicklow – Īrija
un
Anpharm Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A.
03-236 Warszawa
ul. Annopol 6b – Polija
un
Laboratorios Servier S.L.
Avenida de los Madroños, 33
28043 Madrid – Spānija
un
Egis Pharmaceuticals PLC
H-1165 Budapest,
Bökényföldi út 118-120,
Ungārija
un
Egis Pharmaceuticals PLC
H- 9900 Körmend ,
Mátyás király u. 65,
Ungārija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija NATRIXAM®, Tabletten mit veränderter Wirkstofffreisetzung
Beļģija NADREXAM®, comprimé à libération modifiée
Bulgārija NATRIXAM®, таблетки с изменено освобождаване
Kipra FLUDEX PLUS®, δισκία ελεγχόμενης αποδέσμευσης
Čehijas Republika NATRIXAM®, tablety s řízeným uvolňováním
Igaunija NATRIXAM®
Francija NATRIXAM®, comprimé à libération modifiée
Grieķija NATRIXAM®, δισκία ελεγχόμενης αποδέσμευσης
Itālija NATRILOR®, compresse a rilascio modificato
Latvija TERTENSAM®, ilgstošās darbības tabletes
Lietuva NATRIXAM®, modifikuoto atpalaidavimo tabletės
Luksemburga NADREXAM®, comprimé à libération modifiée
Malta NATRIXAM®, modified-release tablets
Nīderlande NATRIXAM®, tabletten met gereguleerde afgifte
Polija TERTENS-AM®
Portugāle NATRIXAM®, comprimidos de libertação modificada
Rumānija NATRIXAM® comprimate cu eliberare modificată
Slovākija NATRIXAM®, tablety s riadeným uvoľňovaním
Slovēnija NADEXAM® tablete s prirejenim sproščanjem
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2017
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes
Viena tablete satur 1,5 mg indapamīda (Indapamidum) un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes
Viena tablete satur 1,5 mg indapamīda (Indapamidum) un 13,87 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (Amlodipinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 104,5 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Ilgstošās darbības tablete.
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes
Baltas, apaļas, apvalkotas divslāņu ilgstošās darbības tabletes ar 9 mm diametru un iespiedumu vienā pusē.
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes
Sārtas, apaļas, apvalkotas divslāņu ilgstošās darbības tabletes ar 9 mm diametru un iespiedumu vienā pusē.
4. Klīniskā informācija
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Tertensam indicēts kā aizstājterapija esenciālas hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar kombinētu indapamīda un amlodipīna lietošanu tādās pašās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Viena tablete dienā vienreizējas devas veidā; zāles vēlams lietot no rīta, norīt veselas, uzdzerot ūdeni, un nesakošļāt.
Šī fiksētu devu kombinācija nav piemērota terapijas uzsākšanai.
Ja nepieciešams mainīt devas, titrēšana jāveic, katru sastāvdaļu lietojot atsevišķi.
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija
Tertensam drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta.
Dati nav pieejami.
Pacienti nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)
Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min) ārstēšana ir kontrindicēta.
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Gados vecākus cilvēkus var ārstēt ar Tertensam, ņemot vērā nieru darbības rādītājus.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)
Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā ārstēšana ir kontrindicēta.
Ieteikumi par amlodipīna devām pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav izstrādāti, tādēļ deva jāizraugās piesardzīgi un ārstēšana jāsāk ar mazāko no devu diapazona (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, citiem sulfonamīdiem, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min);
aknu encefalopātija vai smagi aknu darbības traucējumi;
hipokaliēmija;
barošana ar krūti;
smaga hipotensija;
šoks (arī kardiogēns šoks);
kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., izteikta aortas stenoze);
hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc miokarda infarkta.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Aknu encefalopātija
Ja ir aknu darbības traucējumi, tiazīdu diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju, jo īpaši elektrolītu disbalansa gadījumā. Indapamīda klātbūtnes dēļ Tertensam lietošana tādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc.
Fotosensibilizācija
Saistībā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem un tiazīdiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem ir ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8 apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensibilizācija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja uzskata, ka nepieciešams atsākt lietot diurētisko līdzekli, ieteicams aizsargāt saules iedarbībai vai mākslīgajam UVA starojumam pakļautās ķermeņa daļas.
Piesardzība lietošanā
Hipertensīvā krīze
Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars
• Nātrija koncentrācija plazmā
Tā jānosaka pirms ārstēšanas sākuma un ar regulāriem intervāliem pēc tam. Nātrija koncentrācijas plazmā pazemināšanās sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ svarīga ir regulāra monitorēšana, un vēl biežāk tā jāveic gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).
Visi diurētiskie līdzekļi var izraisīt hiponatriēmiju, kam dažkārt var būt ļoti nopietnas sekas.
Hiponatriēmija ar hipovolēmiju var izraisīt dehidratāciju un ortostatisko hipotensiju. Vienlaicīgs hlora jonu zudums var novest pie sekundāras kompensējošas metabolās alkalozes: sastopamība un ietekme ir neliela.
• Kālija koncentrācija plazmā
Kālija zudums un hipokaliēmija ir nopietnākie riski, kas saistīti ar tiazīdiem un tiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem. Noteiktās augsta riska populācijās, t. i., gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri neuzņem pilnvērtīgu uzturu, un/vai cilvēkiem, kuri lieto daudzas zāles, pacientiem ar aknu cirozi, kuriem ir tūska un ascīts, pacientiem ar koronāro artēriju slimību un pacientiem, kam ir sirds mazspēja, jānovērš hipokaliēmijas rašanās risks (<3,4 mmol/l). Tādā gadījumā hipokaliēmija palielina digitalis tipa glikozīdu kardiālo toksicitāti un aritmijas risku.
Riskam pakļauti arī indivīdi ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, tādā gadījumā ir faktors, kas rada predispozīciju uz smagas aritmijas, jo īpaši torsades de pointes ar iespējami letālu iznākumu, rašanos.
Visās iepriekš minētajās situācijās bieži jānosaka kālija koncentrācija plazmā. Pirmoreiz kālija koncentrācija plazmā jānosaka pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas sākuma.
Ja konstatē hipokaliēmiju, stāvoklis jākoriģē.
• Kalcija koncentrācija plazmā
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izvadi ar urīnu un izraisīt nelielu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā pieaugumu. Izteiktas hiperkalciēmijas cēlonis var būt iepriekš neatklāts hiperparatireoze.
Pirms paratireoīdo dziedzeru funkcijas izmeklēšanas ārstēšana jāatceļ.
Glikozes koncentrācija asinīs
Indapamīda dēļ pacientiem ar diabētu ir svarīgi kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs, jo īpaši, ja ir hipokaliēmija.
Sirds mazspēja
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar smagu sirds mazspēju (III vai IV kategorija pēc NYHA klasifikācijas), ziņotais plaušu tūskas biežums amlodipīna terapijas grupā bija lielāks nekā placebo grupā. Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.
Nieru funkcija
Tiazīds un tam radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir pilnībā efektīvi vienīgi tad, ja ir normāla vai tikai nedaudz traucēta nieru darbība (kreatinīna koncentrācija plazmā pieaugušam cilvēkam zemāka par 25 mg/l jeb 220 µmol/l). Gados vecākiem cilvēkiem kreatinīna koncentrācija plazmā jākoriģē atbilstoši vecumam, ķermeņa masai un dzimumam.
Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tas var izraisīt urīnvielas koncentrācijas asinīs un kreatinīna koncentrācijas plazmā paaugstināšanos. Indivīdiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem šāda pārejoša funkcionāla nieru mazspēja nekādas sekas nerada, taču var pastiprināt jau iepriekš bijušu nieru mazspēju.
Amlodipīnu pacientiem ar nieru mazspēju var lietot parastajās devās. Izmaiņas amlodipīna koncentrācijā plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu smagumu. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.
Kombinētā preparāta Tertensam ietekme nieru disfunkcijas gadījumā nav pārbaudīta. Nieru darbības traucējumu gadījumā Tertensam devām jābūt tādām pašām, kā lietojot tā sastāvdaļas atsevišķi.
Urīnskābe
Indapamīda dēļ pacientiem ar hiperurikēmiju var būt pastiprināta nosliece uz podagras lēkmēm.
Aknu darbība
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un palielinātas zemlīknes laukuma (AUC) vērtība; ieteikumi par devām nav izstrādāti. Tādēļ amlodipīnu jāsāk lietot mazākā devā un jāievēro piesardzība — gan uzsākot ārstēšanu, gan palielinot devu.
Kombinētā preparāta Tertensam ietekme aknu disfunkcijas gadījumā nav pārbaudīta. Ņemot vērā indapamīda un amlodipīna ietekmi, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem Tertensam ir kontrindicēts, bet pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākus cilvēkus var ārstēt ar Tertensam, ņemot vērā nieru darbības rādītājus (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Palīgvielas
Tertensam nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Saistībā ar indapamīdu
Kombinācijas, kas nav ieteicamas
Litijs
Paaugstināta litija koncentrācija serumā ar pārdozēšanas pazīmēm, kā bezsāls diētas gadījumā (samazināta litija izvade ar urīnu). Tomēr, ja diurētiskā līdzekļa lietošana ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija plazmā un jāpielāgo deva.
Kombinācijas, ar kurām jāievēro piesardzība lietošanā
Zāles, kas izraisa torsades de pointes:
IA grupas antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds);
III grupas antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons, sotalols, defetilīds, ibutilīds);
daži antipsihotiskie līdzekļi:
fenotiazīni (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns);
benzamīdi (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds);
butirofenoni (droperidols, haloperidols);
citi līdzekļi: bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns IV, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, moksifloksacīns, vinkamīns IV.
Palielināts ventrikulāras aritmijas, jo īpaši torsades de pointes, risks (riska faktors ir hipokaliēmija).
Kontrolējiet, vai nav hipokaliēmija, un, ja nepieciešams, pirms šīs kombinācijas lietošanas koriģējiet stāvokli. Klīniskā izmeklēšana, elektrolītu koncentrācijas līmenis plazmā un EKG kontrole.
Izmantojiet zāles, kurām nepiemīt tāds trūkums kā spēja izraisīt torsades de pointes hipokaliēmijas apstākļos.
NPL (sistēmiski), tostarp selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe lielās devās (≥3 g dienā)
Iespējama indapamīda antihipertensīvās darbības samazināšanās.
Akūtas nieru mazspējas risks dehidratētiem pacientiem (samazināta glomerulārā filtrācija). Nodrošiniet pacienta hidratāciju; ārstēšanas sākumā kontrolējiet nieru funkciju.
Angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori
Pastāv pēkšņas hipotensijas un/vai akūtas nieru mazspējas risks, ja ārstēšanu ar AKE inhibitoriem uzsāk jau iepriekš esoša nātrija deficīta apstākļos (jo īpaši pacientiem ar nieru artēriju stenozi).
Hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem varētu būt izraisījusi nātrija deficītu, ir nepieciešams:
- vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana 3 dienas pirms AKE inhibitora lietošanas sākuma un, ja nepieciešams, jāatsāk hipokaliēmiska diurētiskā līdzekļa lietošana;
- vai jālieto neliela AKE inhibitora sākumdeva un deva jāpalielina pakāpeniski.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā sāciet ar ļoti mazu AKE inhibitora devu, iespējams, pēc vienlaicīgi lietotā hipokaliēmiskā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitora lietošanas nedēļās kontrolējiet nieru darbību (kreatinīna koncentrāciju plazmā).
Citi preparāti, kuri izraisa hipokaliēmiju: amfotericīns B (ievadot IV), glikokortikosteroīdi un mineralokortikoīdi (sistēmiski), tetrakosaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi
Palielināts hipokaliēmijas risks (papildus iedarbība).
Kālija koncentrācijas serumā kontrole un koriģēšana, ja nepieciešams. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumos, kad vienlaicīgi tiek veikta ārstēšana ar digitalis preparātiem. Izmantojiet nestimulējošus laksatīvus līdzekļus.
Digitalis preparāti
Hipokaliēmija, kas rada predispozīciju uz digitalis toksisko iedarbību.
Jākontrolē kālija koncentrācija serumā un EKG un, ja nepieciešams, jāpielāgo ārstēšana.
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība.
Nodrošiniet pacienta hidratāciju; ārstēšanas sākumā kontrolējiet nieru funkciju.
Allopurinols:
Vienlaicīga ārstēšana ar indapamīdu var palielināt hipersensitivitātes reakciju biežumu uz allopurinolu.
Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība
Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns)
Lai gan racionālas kombinācijas dažiem pacientiem ir lietderīgas, tomēr iespējama hipokaliēmijas vai hiperkaliēmijas (jo īpaši pacientiem ar nieru mazspēju vai diabētu) rašanās. Jākontrolē kālija koncentrācija plazmā un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāpārskata ārstēšana.
Metformīns
Palielināts metformīna izraisītais laktātacidozes risks, ko rada funkcionālas nieru mazspējas, kas saistīta ar diurētiskajiem līdzekļiem un it īpaši ar cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, iespējamība. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna koncentrācija serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm — 12 mg/l (110 μmol/l).
Jodu saturošas kontrastvielas
Diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās.
Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.
Imipramīna tipa antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi
Pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks (papildus iedarbība).
Kalcijs (sāļi)
Hiperkalciēmijas risks, kura cēlonis ir samazināta kalcija izvade ar urīnu.
Ciklosporīns, takrolīms
Arī tad, ja nav vērojams sāļu/ šķidruma zudums, nemainoties ciklosporīna daudzumam asinsritē, pastāv risks paaugstināties kreatinīna koncentrācijai plazmā.
Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds (sistēmiski)
Pavājināta antihipertensīvā darbība (ūdens/ nātrija aizture kortikosteroīdu ietekmē).
Saistībā ar amlodipīnu
Dantrolēns (infūzija): dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un intravenoza dantrolēna lietošanas novērota letālā kambara fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacientiem, kuriem ir iespējama ļaundabīga hipertermija, kā arī gadījumā, ja tiek ārstēta ļaundabīga hipertermija.
Tā kā dažiem pacientiem var būt palielināta biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošā iedarbība, nav ieteicama amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtu un greipfrūta sulu.
CYP3A4 inhibitori: Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitori, azolu pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems), var būtiski pastiprināties amlodipīna iedarbība. Klīniski šīs farmakokinētiskās pārmaiņas spēcīgāk var izpausties gados vecākiem pacientiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devu pielāgošana.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot.
CYP3A4 inducētāji: nav pieejami dati par CYP3A4 inducētāju ietekmi uz amlodipīnu. CYP3A4 inducētāju (piemēram, rifampicīna, hypericum perforatum) vienlaicīga lietošana var būt par iemeslu zemākai amlodipīna koncentrācijai plazmā. Amlodipīns kopā ar CYP3A4 inducētājiem jālieto piesardzīgi.
Amlodipīna ietekme uz citām zālēm
Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas ar citu zāļu, kurām piemīt antihipertensīvas īpašības, asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.
Takrolims: Ja takrolimu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielinātas takrolima koncentrācijas asinīs risks. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto amlodipīnu un takrolimu, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.
Ciklosporīns: Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota dažādā mērā (vidēji par 0–40 %) lielāka ciklosporīna zemākā koncentrācija. Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.
Simvastatīns: vienlaicīgi lietojot multiplas devas 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna radīja simvastatīna ekspozīcijas pieaugumu par 77 %, salīdzinot ar tikai simvastatīna lietošanu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, maksimālajai simvastatīna devai jābūt 20 mg.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ņemot vērā šo zāļu atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti:
Tertensam nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.
Tertensam ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā.
Grūtniecība
Saistībā ar indapamīdu
Datu par indapamīda lietošanu grūtniecēm nav vai to ir maz (mazāk nekā 300 grūtniecību iznākumu). Ilgstoša tiazīdu lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra išēmija un augšanas aizture. Turklāt retos gadījumos pēc zāļu lietošanas neilgi pirms dzemdībām ir ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem.
Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta tieša vai netieša ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums grūtniecības laikā cilvēkiem nav apstiprināts.
Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Saistībā ar indapamīdu
Nav pietiekošas informācijas par to, vai indapamīds/tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.
Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīda atvasinājumiem un hipokaliēmija.
Nevar izslēgt risku jaundzimušajam/zīdainim.
Indapamīds ir tuvi radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kuri, lietojot zīdīšanas periodā, ir saistīti ar piena daudzuma samazināšanos vai pat laktācijas nomākumu.
Saistībā ar amlodipīnu
Nav zināms, vai amlodipīns izdalās cilvēka pienā.
Fertilitāte
Saistībā ar indapamīdu
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi neuzrādīja ietekmi uz fertilitāti žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav paredzama.
Saistībā ar amlodipīnu
Ir ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīdu galviņā dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir konstatēta nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Tertensam maz ietekmē vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Indapamīds neietekmē modrību, taču atsevišķos gadījumos var rasties dažādas ar asinsspiediena pazemināšanos saistītas reakcijas, jo īpaši ārstēšanas sākumā vai tad, ja pievieno citu antihipertensīvo līdzekli.
Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Amlodipīns maz ietekmē vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, ir reibonis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, var būt traucēta reakcijas spēja. Ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Visbiežākās ziņotās blakusparādības, lietojot indapamīdu un amlodipīnu atsevišķi, ir hipokaliēmija, miegainība, reibonis, galvassāpes, redzes pasliktināšanās, diplopija, sirdsklauves, pietvīkums, aizdusa, sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas izmaiņas, caureja, aizcietējums, makulopapulozi izsitumi, potīšu pietūkums, muskuļu spazmas, tūska, nogurums un astēnija.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Indapamīda un amlodipīna terapijas laikā ir novērotas un paziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz ≤1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1000); ļoti reti (≤1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA sistēmas orgānu klase |
Nevēlamās blakusparādības | Biežums | |
|---|---|---|---|
| Indapamīds | Amlodipīns | ||
| Infekcijas un infestācijas | Rinīts | - | Retāk |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Leikopēnija | Ļoti reti | Ļoti reti |
| Trombocitopēnija | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Agranulocitoze | Ļoti reti | - | |
| Aplastiskā anēmija | Ļoti reti | - | |
| Hemolītiskā anēmija | Ļoti reti | - | |
| Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība | - | Ļoti reti |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hipokaliēmija | Bieži Klīniskajos pētījumos hipokaliēmija (kālija koncentrācija plazmā <3,4 mmol/l) pēc 4 līdz 6 nedēļas ilgas ārstēšanas novērota 10 % pacientu, un koncentrācija <3,2 mmol/l novērota 4 % pacientu. Pēc 12 nedēļas ilgas ārstēšanas kālija koncentrācija plazmā bija pazeminājusies vidēji par 0,23 mmol/l
|
- |
| Hiperglikēmija | - | Ļoti reti | |
| Hiperkalciēmija | Ļoti reti | - | |
| Hiponatriēmija ar hipovolēmiju* | Nav zināmi | - | |
| Psihiskie traucējumi | Bezmiegs | - | Retāk |
| Garastāvokļa pārmaiņas (tostarp trauksmes sajūta) | - | Retāk | |
| Depresija | - | Retāk | |
| Apmulsuma stāvoklis | - | Reti | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Miegainība | - | Bieži (jo īpaši ārstēšanas sākumā) |
| Reibonis | - | Bieži (jo īpaši ārstēšanas sākumā) | |
| Galvassāpes | Reti | Bieži (jo īpaši ārstēšanas sākumā) | |
| Trīce | - | Retāk | |
| Disgēzija (garšas sajūtas traucējumi) | - | Retāk | |
| Ģībonis | Nav zināmi | Retāk | |
| Hipoestēzija | - | Retāk | |
| Parestēzija | Reti | Retāk | |
| Hipertonija | - | Ļoti reti | |
| Perifēra neiropātija | - | Ļoti reti | |
| Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidālais sindroms) | - | Nav zināmi | |
| Aknu mazspējas gadījumā iespējama aknu encefalopātijas attīstība | Nav zināmi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu) | - | |
| Acu bojājumi | Redzes pasliktināšanās | Nav zināmi | Bieži |
| Diplopija | - | Bieži | |
| Tuvredzība | Nav zināmi | - | |
| Neskaidra redze | Nav zināmi | - | |
| Ausu un labirinta bojājumi | Troksnis ausīs | - | Retāk |
| Vertigo | Reti | - | |
| Sirds funkcijas traucējumi | Sirdsklauves | - | Bieži |
| Miokarda infarkts | - | Ļoti reti | |
| Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un priekškambaru fibrilāciju) | Ļoti reti | Retāk | |
| Torsade de pointes (iespējams, ar letālu iznākumu) | Nav zināmi (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | - | |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Pietvīkums | Bieži | |
| Hipotensija | Ļoti reti | Retāk | |
| Vaskulīts | - | Ļoti reti | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Aizdusa | - | Bieži |
| Klepus | - | Retāk | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Sāpes vēderā | - | Bieži |
| Slikta dūša | Reti | Bieži | |
| Vemšana | Retāk | Retāk | |
| Dispepsija | - | Bieži | |
| Vēdera izejas izmaiņas | - | Bieži | |
| Sausa mute | Reti | Retāk | |
| Pankreatīts | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Gastrīts | - | Ļoti reti | |
| Smaganu hiperplāzija | - | Ļoti reti | |
| Caureja | - | Bieži | |
| Aizcietējums | Reti | Bieži | |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Hepatīts | Nav zināmi | Ļoti reti |
| Dzelte | - | Ļoti reti | |
| Aknu funkciju traucējumi | Ļoti reti | - | |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Makulopapulozi izsitumi | Bieži | - |
| Purpura | Retāk | Retāk | |
| Alopēcija | - | Retāk | |
| Ādas krāsas pārmaiņas | - | Retāk | |
| Hiperhidroze | - | Retāk | |
| Nieze | - | Retāk | |
| Izsitumi | - | Retāk | |
| Ekzantēma | - | Retāk | |
| Angioedēma |
|
Ļoti reti | |
| Nātrene |
|
Retāk | |
| Toksiska epidermāla nekrolīze |
|
- | |
| Stīvensa-Džonsona sindroms |
|
Ļoti reti | |
| Erythema multiforme | - | Ļoti reti | |
| Eksfoliatīvais dermatīts | - | Ļoti reti | |
| Kvinkes tūska | - | Ļoti reti | |
| Fotosensibilizācija | Ir ziņots par fotosensibilizācijas reakcijas gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). | Ļoti reti | |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Potīšu pietūkums | - | Bieži |
| Artralģija | - | Retāk | |
| Muskuļu sāpes | - | Retāk | |
| Muskuļu spazmas | - | Bieži | |
| Muguras sāpes | - | Retāk | |
| Iespējams esošas diseminētās sarkanās vilkēdes paasinājums | Nav zināmi | - | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Urinēšanas traucējumi | - | Retāk |
| Niktūrija | - | Retāk | |
| Pollakiūrija | - | Retāk | |
| Nieru mazspēja | Ļoti reti | - | |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Erektilā disfunkcija | - | Retāk |
| Ginekomastija | - | Retāk | |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Tūska | - | Ļoti bieži |
| Nogurums | Reti | Bieži | |
| Sāpes krūškurvī | - | Retāk | |
| Astēnija | - | Bieži | |
| Sāpes | - | Retāk | |
| Slikta pašsajūta | - | Retāk | |
| Izmeklējumi | Ķermeņa masas palielināšanās | - | Retāk |
| Ķermeņa masas samazināšanās | - | Retāk | |
| Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā | Nav zināmi (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | - | |
| Paaugstināta glikozes koncentrācija asinīs | Nav zināmi Rūpīgi jāizvērtē šo diurētisko līdzekļu piemērotība pacientiem ar podagru vai diabētu |
- | |
| Paaugstināta urīnskābes koncentrācija | Nav zināmi Rūpīgi jāizvērtē šo diurētisko līdzekļu piemērotība pacientiem ar podagru vai diabētu |
- | |
| Paaugstināts aknu enzīmu līmenis | Nav zināmi | Ļoti reti** |
* Nosaka dehidratāciju un ortostatisko hipotensiju. Vienlaicīgs hlora jonu zudums var novest pie sekundāras kompensējošas metabolās alkalozes: sastopamība un ietekme ir neliela.
** Lielākoties saistīts ar holestāzi
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Informācija par Tertensam pārdozēšanu cilvēkiem nav pieejama.
Indapamīdam
Simptomi
Konstatēts, ka indapamīdam līdz pat 40 mg devai, t.i., 27 reizes pārsniedzot terapeitisko devu, toksicitāte nepiemīt.
Akūtas saindēšanās pazīmes galvenokārt ir ūdens/ elektrolītu līdzsvara traucējumi (hiponatriēmija, hipokaliēmija). Klīniski iespējama slikta dūša, vemšana, hipotensija, krampji, vertigo, miegainība, apmulsums, poliūrija vai oligūrija, līdz pat anūrijai (hipovolēmijas dēļ).
Ārstēšana
Sākotnējie pasākumi ietver ātru uzņemtās(-o) vielas(-u) izvadi, veicot kuņģa skalošanu un/vai lietojot aktivēto ogli, kam seko normāla ūdens/ elektrolītu līdzsvara atjaunošana specializētā centrā.
Amlodipīnam
Pieredze saistībā ar tīšu pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.
Simptomi
Pieejamie dati ļauj domāt, ka masīva pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, refleksa tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot to, kad rezultātā bijis letāls iznākums.
Ārstēšana
Klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ prasa aktīvu kardiovaskulārās sistēmas uzturēšanu, ietverot biežu sirdsdarbības un elpošanas funkcijas monitoringu, ekstremitāšu piepacelšanu un uzmanību cirkulējošajam šķidruma daudzumam un izvadītā urīna daudzumam.
Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.
Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C08GA02.
Darbības mehānisms
Indapamīds ir indola gredzenu saturošs sulfonamīda atvasinājums, kas farmakoloģiski radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kuri darbojas, kavējot kalcija reabsorbciju kortikālajā dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlorīda jonu, un mazākā mērā kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.
Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators vai kalcija jonu antagonists) un inhibē kalcija jonu transmembrāno ieplūdi sirds un asinsvadu gludo muskuļu šūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tieša asinsvadu gludo muskulatūru atslābinoša ietekme.
Farmakodinamiskā iedarbība
II un III fāzes pētījumos, izmantojot indapamīda monoterapiju, ir pierādīts, ka antihipertensīvās darbības ilgums ir 24 stundas. Tā bija vērojama devās, kad bija viegla diurētiskā iedarbība.
Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un arteriolu un kopējās perifērās pretestības samazināšanos.
Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Tiazīdam un tam radniecīgajiem diurētiskajiem līdzekļiem pēc noteiktas devas piemīt terapeitiskās iedarbības plato, bet blakusparādības turpina palielināties. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.
Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:
. neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdus, ZBL holesterīnu un ABL holesterīnu;
. neietekmē ogļhidrātu metabolismu — arī ne tādiem pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar diabētu.
Pacientiem ar hipertensiju amlodipīna lietošana vienreiz dienā nodrošina klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazeminājumu gan stāvus, gan guļus stāvoklī 24 stundu garumā. Lēnā darbības sākuma dēļ amlodipīna lietošanai nav raksturīga akūta hipotensija.
Amlodipīns nav saistīts ne ar kādu nevēlamu metabolo ietekmi vai plazmas lipīdu pārmaiņām, un tas ir piemērots lietošanai pacientiem ar astmu, diabētu un podagru.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pētījumi par saslimstību un mirstību saistībā ar Tertensam nav veikti.
Ar amlodipīnu veikts randomizēts, dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT), un tajā tika salīdzinātas jaunāku zāļu terapijas: amlodipīns devā 2,5–10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils devā 10–40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās līnijas terapija ar tiazīdu diurētisko līdzekli hlortalidonu devā 12,5–25 mg dienā vieglas līdz vidēji smagas hipertensijas ārstēšanai.
Kopumā tika randomizēti 33 357 pacienti ar hipertensiju, 55 gadu vecumā vai vecāki, un viņus apsekoja vidēji 4,9 gadu garumā. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, ieskaitot iepriekš bijušu miokarda infarktu vai insultu (>6 mēnešus pirms iesaistīšanas pētījumā) vai dokumentētu citu aterosklerotisku KVS (kopumā 51,5 %), 2. tipa diabētu (36,1 %), ABL-H <35 mg/dl (11,6 %), kreisā kambara hipertrofiju, kas diagnosticēta, veicot elektrokardiogrammu vai ehokardiogrāfiju (20,9 %), smēķēšanu (21,9 %).
Primārais kombinētais mērķa kritērijs bija letāla KSS vai neletāls miokarda infarkts. Būtiskas primārā mērķa kritērija atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,98, 95 % TI 0,90–1,07, p=0,65. Vērtējot sekundāros mērķa kritērijus, sirds mazspējas (kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponents) sastopamība amlodipīna grupā bija būtiski lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2 % pret 7,7 %, RR 1,38, 95 % TI 1,25–1,52, p<0,001). Tomēr, vērtējot visu cēloņu radītas mirstību, būtiskas atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,96, 95 % TI 0,89–1,02, p=0,20.
Pediatriskā populācija
Dati par Tertensam lietošanu bērniem nav pieejami.
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par Tertensam hipertensijas ārstēšanai visās pediatriskās populācijas apakškopās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Lietojot indapamīda un amlodipīna kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.
Indapamīds
Indapamīds 1,5 mg tiek nodrošināts ilgstošās darbības zāļu formā, kuras pamatā ir matrices sistēma, kurā aktīvā viela ir disperģēta pamatā, kas nodrošina indapamīda ilgstošu izdalīšanos.
Uzsūkšanās
Atbrīvotā indapamīda frakcija ātri un pilnībā uzsūcas caur kuņģa-zarnu traktu.
Ēšana nedaudz paātrina uzsūkšanos, taču neietekmē absorbēto aktīvās vielas daudzumu.
Maksimālā koncentrācija serumā pēc vienreizējas devas lietošanas tiek sasniegta aptuveni 12 stundu laikā, un atkārtota lietošana samazina koncentrācijas serumā mainīgumu starp 2 devu lietošanu. Pastāv individuālas atšķirības.
Izkliede
Ar plazmas proteīniem saistās 79 % indapamīda.
Plazmas eliminācijas pusperiods ir 14 līdz 24 stundas (vidēji 18 stundas).
Līdzsvara fāze tiek sasniegta pēc 7 dienām.
Atkārtota lietošana neizraisa uzkrāšanos.
Eliminācija
Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un fēcēm (22 %) neaktīvu metabolītu veidā.
Augsta riska grupu pārstāvji
Pacientiem ar nieru mazspēju farmakokinētiskie raksturlielumi nemainās.
Amlodipīns
Amlodipīns tiek piegādāts tūlītējas darbības zāļu formā.
Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem
Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 6–12 stundas pēc lietošanas. Ir aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir 64–80 % robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5 % no asinsritē cirkulējošā amlodipīna ir saistīts ar plazmas proteīniem.
Amlodipīna biopieejamību neietekmē barības uzņemšana.
Biotransformācija/ eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35–50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā. Amlodipīns tiek masīvi metabolizēts aknās līdz neaktīvajiem metabolītiem, un 10 % no sākotnējā savienojuma un 60 % metabolītu tiek izvadīti ar urīnu.
Lietošana aknu darbības traucējumu gadījumā
Ir pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu nepietiekamību ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā ir ilgāks eliminācijas pusperiods un aptuveni par 40–60 % lielāks zemlīknes laukums (AUC).
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Gados vecākiem un jauniem pacientiem laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu. Pacientu vecuma grupu pētījumā AUC un eliminācijas pusperioda vērtību pieaugums pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju atbilda gaidītajam.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Tertensam nav pētīts preklīniskajos pētījumos.
Indapamīds
Ar lielākajām dažādu sugu dzīvniekiem perorāli lietotajām devām (40 līdz 8000 reižu pārsniedzot terapeitisko devu) ir novērota indapamīda diurētisko īpašību pastiprināšanās. Nozīmīgākie saindēšanās simptomi akūtas toksicitātes pētījumos ar intravenozi vai intraperitoneāli ievadītu indapamīdu bija saistīti ar indapamīda farmakoloģisko darbību, proti, tie bija bradipnoja un perifēra vazodilatācija.
Indapamīdam pārbaudēs nav konstatētas mutagēnas vai kancerogēnas īpašības.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, pelēm un trušiem netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes.
Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksikoloģija
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm konstatēts, ka, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, izsakot mg/kg, bija novēlots dzemdību laiks, paildzināts dzemdību norises laiks un samazināta mazuļu dzīvildze.
Fertilitātes traucējumi
Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņiem 30 dienas lietoja amlodipīna besilātu devā, kas bija līdzīga cilvēkiem lietotajai devai, izsakot mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulstimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.
Kancerogenitāte, mutagenitāte
Žurkām un pelēm, kuras divu gadu garumā kopā ar barību saņēma amlodipīnu tādā koncentrācijā, kas bija aprēķināta, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg uzņemšanu dienā, kancerogenitātes pazīmes netika konstatētas. Lielākā deva (kas pelēm bija vienāda ar, bet žurkām — divas reizes lielāka par* maksimālo ieteicamo klīnisko devu, proti, 10 mg, izsakot mg/m2), bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumos netika atklāta ar zālēm saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
*Par pamatu ņemot pacienta ķermeņa masu 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes
Tabletes kodols:
Hipromeloze (E464)
Laktozes monohidrāts
Magnija stearāts (E572)
Povidons (E1201)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Tabletes apvalks
Glicerīns (E422)
Hipromeloze (E464)
Makrogols 6000
Magnija stearāts (E572)
Titāna dioksīds (E171)
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes
Tabletes kodols:
Hipromeloze (E464)
Laktozes monohidrāts
Magnija stearāts (E572)
Povidons (E1201)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Tabletes apvalks
Glicerīns (E422)
Hipromeloze (E464)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols 6000
Magnija stearāts (E572)
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/alumīnija blisteri:
1x15 (15) tabletes, 2x15 (30) tabletes, 4x15 (60) tabletes, 6x15 (90) tabletes
Augsta blīvuma polietilēna pudeles ar skrūvējamu, nodrošinātu polipropilēna vāciņu:
1x100 (100) tabletes, 5x100 (500) tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex
Francija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Tertensam 1,5 mg / 5 mg ilgstošās darbības tabletes - 13-0246
Tertensam 1,5 mg / 10 mg ilgstošās darbības tabletes - 13-0247
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013. gada 6. novembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2017
