Triplixam

Apvalkotā tablete

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, Polipropilēna trauciņš, N30
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Perindoprili argininum Indapamidum Amlodipinum

Triplixam ir kombinācija, ko veido trīs aktīvās vielas: perindoprils, indapamīds un amlodipīns. Tās ir antihipertensīvas zāles, ko izmanto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanā. Pacientiem, kuri jau lieto perindoprilu/ indapamīdu fiksētu devu kombinācijā un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, kā aizstājēju var parakstīt Triplixam, kas satur trīs aktīvās vielas tādās pašās devās.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

14.74 €

Zāļu produkta identifikators

14-0057-01

Zāļu reģistrācijas numurs

14-0057

Ražotājs

Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne ANPHARM S.A., Poland; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-APR-19

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/1,25 mg/5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Les Laboratoires Servier, France

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/ 5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

perindoprili argininum/ indapamidum/ amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Triplixam un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Triplixam lietošanas

Kā lietot Triplixam

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Triplixam

Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Triplixam un kādam nolūkam to lieto

Triplixam ir kombinācija, ko veido trīs aktīvās vielas: perindoprils, indapamīds un amlodipīns. Tās ir antihipertensīvas zāles, ko izmanto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanā.

Pacientiem, kuri jau lieto perindoprilu/ indapamīdu fiksētu devu kombinācijā un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, kā aizstājēju var parakstīt Triplixam, kas satur trīs aktīvās vielas tādās pašās devās.

Visas aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu, un kopā tās ļauj regulēt asinsspiedienu.

- Perindoprils pieder zāļu grupai, ko sauc par agiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem. Tas darbojas, paplašinot asinsvadus, kas ļauj sirdij vieglāk sūknēt pa tiem asinis.

- Indapamīds ir diurētiskais līdzeklis (kurš pieder zāļu grupai, ko sauc par indola gredzenu saturošiem sulfonamīda atvasinājumiem). Diurētiskie līdzekļi palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs. Tomēr indapamīds atšķiras no citiem diurētiskajiem līdzekļiem, jo tas tikai nedaudz palielina urīna daudzumu.

- Amlodipīns ir kalcija kanālu blokators (kurš pieder zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem). Tas darbojas, atslābinot asinsvadus, lai pa tiem vieglāk varētu plūst asinis.

Kas Jums jāzina pirms Triplixam lietošanas

Nelietojiet Triplixam šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, pret indapamīdu vai kādu citu sulfonamīdu, pret amlodipīnu vai kādu citu dihidropiridīnu vai kādu citu (6. apakšpunktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja jums ir bijuši tādi simptomi kā sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (tādu stāvokli dēvē par angioedēmu);

ja Jums ir smaga aknu slimība vai stāvoklis, ko sauc par aknu encefalopātiju (galvas smadzeņu slimība, kuru izraisījusi aknu slimība);

ja Jums ir neārstēta dekompensēta sirds mazspēja (smaga šķidruma aizture organismā, apgrūtināta elpošana) vai aizdomas par to;

ja Jūs lietojat zāles, kuras nenovērš aritmiju un izraisa dzīvībai bīstamu neregulāru sirdsdarbību (torsades de pointes);

ja Jums ir sašaurināts aortas sirds vārstulis (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu daudzumu asiņu);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes;

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija);

ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta nieru asinsapgāde (nieru artēriju stenoze);

ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Triplixam Jums var nebūt piemērots;

ja Jums ir vidēji smagi nieru darbības traucējumi (Triplixam ar devām 10 mg/ 2,5 mg/ 5 mg un 10 mg/ 2,5 mg/ 10 mg);

ja Jums vairāk nekā 3 mēnešus ir grūtniecība (arī grūtniecības sākumā ir labāk izvairīties no Triplixam lietošanas — skatīt punktu par grūtniecību);

ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu;

ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Triplixam”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Triplixam lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (sašaurināta artērija, kas apgādā nieri ar asinīm);

ja Jums ir sirds mazspēja vai jebkādi citi sirds funkcijas traucējumi;

ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze);

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir kolagēna slimība (ādas slimība), piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai sklerodermija;

ja Jums ir ateroskleroze (artēriju elastības zudums);

ja Jums ir jāveic pārbaude, lai konstatētu, cik labi darbojas Jūsu epitēlijķermenīši;

ja Jums ir podagra;

ja Jums ir diabēts;

ja Jums ir jāievēro diēta vai ierobežotu sāls daudzumu vai ja Jūs lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus (liela nozīme ir sabalansētam kālija līmenim asinīs);

ja Jūs lietojat litiju vai kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus (spironolaktonu, triamterēnu), jo no to lietošanas kopā ar Triplixam jāizvairās (skatīt “Citu zāļu lietošana”);

ja Jūs esat gados vecāks cilvēks un Jums nepieciešams palielināt zāļu devu;

ja Jums ir bijušas fotosensibilizācijas reakcijas;

ja Jums ir melna ādas krāsa, Jums varētu būt lielāka angioedēmas iespējamība (sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas traucējumus) un mazāk efektīva asinsspiediena pazemināšana;

ja Jums tiek veikta hemodialīze ar augstas plūsmas membrānām;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze;

ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms);

ja Jums asinīs ir pārāk daudz skābes, kas var izraisīt paātrinātu elpošanu;

ja Jums ir galvas smadzeņu asinsrites mazspēja (zems asinsspiediens galvas smadzenēs).

Ja Jums ir sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas traucējumus (angioedēma) un var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā, nekavējoties pārtrauciet ārstēšanu un tūlīt sazinieties ar ārstu.

lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks:

racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);

sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu);

sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko izmanto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

- aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Triplixam šādos gadījumos”.

Jūsu ārsts var nozīmēt Jums asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Jūsu asinīs nav zems nātrija vai kālija līmenis vai augsts kalcija līmenis.

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Triplixam nav ieteicams lietot grūtniecības sākuma posmā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam (skatīt apakšpunktu "Grūtniecība un barošana ar krūti").

Triplixam lietošanas laikā Jums arī jāinformē savs ārsts vai medicīniskais personāls:

ja Jums plānota anestēzija un/vai ķirurģiska operācija;

ja Jums ir nesen bijusi caureja vai vemšana vai ja Jums ir dehidratācija;

ja Jums jāveic dialīze vai ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot īpašu ierīci);

ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem;

ja Jums jāveic medicīniskas pārbaudes, kuru gadījumā nepieciešams injicēt jodu sadurošas kontrastvielas (vielas, kas padara orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzamus rentgenuzņēmumā).

Bērni un pusaudži

Triplixam nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Citas zāles un Triplixam

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Nelietojiet aliskirēnu (izmanto augsta asinsspiediena ārstēšanai), ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi.

Triplixam Jūs nedrīkstat lietot kopā ar:

litiju (lieto psihisku veselības traucējumu, piemēram, mānijas, maniakālās depresijas un recidivējošas depresijas, ārstēšanai);

kāliju saudzējošiem diurētiskajiem līdzekļiem (piem., triamterēns, amilorīds), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem, citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīns un ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu);

dantrolēnu (infūzija), ko lieto arī ļaundabīgas hipertermijas novēršanai anestēzijas laikā (simptomi ir, piemēram, drudzis ar ļoti augstu ķermeņa temperatūru un muskuļu stīvums);

estramustīnu (izmanto vēža terapijā);

zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktus „Nelietojiet Triplixam šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

citām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai: angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotensīna receptoru blokatoriem.

Ārstēšanu ar Triplixam var ietekmēt citas zāles. Noteikti pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:

citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, tostarp angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB), aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Triplixam šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), vai diurētiskos līdzekļus (zāles, kuras palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs);

kāliju saudzējošās zāles, kuras izmanto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā;

anestēzijas līdzekļi;

jodu saturošas kontrastvielas;

bepridils (zāles, ko lieto stenokardijas ārstēšanai);

moksifloksacīns, sparfloksacīns (antibiotikas: zāles, ko izmanto infekciju ārstēšanai);

metadons (lieto, lai ārstētu narkomāniju);

dofetilīds, ibutilīds, bretīlijs, cisaprīds, difemamils, prokaīnamīds, hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds, amiodarons, sotalols (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

verapamils, diltiazems (sirds zāles);

digoksīns vai citi sirds glikozīdi (sirds slimības ārstēšanai);

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas baktēriju izraisītai infekcijai);

itrakonazols, ketokonazols, amfotericīns B injekciju veidā (sēnīšslimību ārstēšanai);

allopurinols (podagras ārstēšanai);

mizolastīns, terfenadīns vai astemizols (antihistamīni siena drudža vai alerģijas ārstēšanai);

kortikosteroīdi, ko lieto dažādu slimību, tostarp smagas astmas un reimatoīdā artrīta, ārstēšanai, un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piem., ibuprofēns) vai salicilāti lielās devās (piem., acetilsalicilskābe);

imūnsupresanti (zāles, kas mazina organisma aizsargspējas), ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgāna pārstādīšanas operācijas (piem., ciklosporīns, takrolims);

tetrakosaktīds (Krona slimības ārstēšanai);

zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai);

halofantrīns (ko lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);

baklofēns (lieto, lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā, piemēram, multiplā skleroze);

zāles diabēta ārstēšanai, piem., insulīns vai metformīns;

kalcijs, tostarp kalciju saturoši uztura bagātinātāji;

stimulējoši caurejas līdzekļi (piem., senna);

zāles vēža ārstēšanai;

vinkamīns (ko lieto simptomātisku apziņas traucējumu, tostarp atmiņas zuduma, ārstēšanai gados vecākiem cilvēkiem);

zāles psihisku veselības traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai (piem., tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, imipramīnam līdzīgie antidepresanti, neiroleptiski līdzekļi);

pentamidīns (lieto pneimonijas ārstēšanai);

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā dēvētie proteāzes inhibitori, ko izmanto HIV ārstēšanā);

hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle);

trimetoprims (infekciju ārstēšanai);

zāles, ko izmanto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piem., efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns);

nitroglicerīns un citi nitrāti vai citi vazodilatatori, kas var izraisīt asinsspiediena papildu pazemināšanos.

Triplixam kopā ar uzturu un dzērienu

Cilvēki, kuri lieto Triplixam, nedrīkst lietot uzturā greipfrūtu sulu un greipfrūtus. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvās vielas amlodipīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanos, kas var izraisīt neparedzamu Triplixam asinsspiedienu pazeminošās iedarbības pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība.

Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Triplixam pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz būsiet uzzinājusi par grūtniecības iestāšanos, un Triplixam vietā ieteiks Jums lietot citas zāles. Triplixam neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Triplixam neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Triplixam var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tablešu ietekmē Jūs jūtaties slims, apreibis vai noguris vai izjūtat galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Triplixam satur nātriju

Triplixam viena tablete satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Kā lietot Triplixam

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Norijiet tableti kopā ar glāzi ūdens, vēlams, no rīta un pirms ēšanas. Lēmumu par atbilstošāko devu Jūsu gadījumā pieņems ārsts. Parasti tā būs viena tablete vienu reizi dienā.

Ja esat lietojis Triplixam vairāk nekā noteikts

Ja lieto pārāk daudz tablešu, asinsspiediens var kļūt zems vai pat bīstami zems, un dažkārt tāds stāvoklis ir saistīts ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, psihisku apmulsumu, oligūriju (par normu mazāka urīna daudzuma izvadīšana), anūriju (urīna neveidošanās vai neizvadīšana). Jums var būt apreibuma sajūta, ģībonis vai vājums. Ja asinsspiediens pazeminās ļoti izteikti, ir iespējams šoks. Āda var būt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Triplixam tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību

Ja esat aizmirsis lietot Triplixam

Svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija ir efektīvāka. Taču, ja esat aizmirsis vienu Triplixam devu, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Triplixam

Tā kā augsts asinsspiediens parasti jāārstē visas dzīves garumā, pirms zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums tas jāpārrunā ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kādas no šādām blakusparādībām:

pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);

plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);

mutes, mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (retāk, var rasties līdz 1 no 100  cilvēkiem);

smagas ādas reakcijas, tostarp intensīvi ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums uz visa ķermeņa, spēcīga nieze, tulznas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

stiprs reibonis vai ģībonis (bieži, var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);

sirdslēkme (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), dzīvībai bīstama neregulāra sirdsdarbība (nav zināmi);

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un muguras sāpes, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Iespējamas šādas blakusparādības, kas minētas biežuma samazinājuma secībā.

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes, reibonis, sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), pietvīkums, reibonis, dedzinoša un durstoša sajūta ādā, redzes pasliktināšanās, redzes dubultošanās, troksnis ausīs (sajūta, ka ausīs dzirdams troksnis), reibonis zema asinsspiediena dēļ, klepus, elpas trūkums, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas pārmaiņas, gremošanas traucējumi vai apgrūtināta gremošana, caureja, aizcietējums, vēdera izejas izmaiņas), alerģiskas reakcijas (piem., izsitumi uz ādas, nieze), muskuļu spazmas, noguruma sajūta, vājums, miegainība, potīšu pietūkums.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

garastāvokļa pārmaiņas, trauksmainība, depresija, miega traucējumi, trīce, nātrene, samaņas zudums, sāpju sajūtas zudums, neregulāra un/vai paātrināta sirdsdarbība, rinīts (bloķēts vai tekošs deguns), matu izkrišana, purpura (sarkani, kniepadatas galviņai līdzīgi izsitumi uz ādas), ādas krāsas pārmaiņas, ādas nieze, svīšana, sāpes krūškurvī, locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes, sāpes, slikta pašsajūta (savārgums), nieru darbības traucējumi, urīna izvadīšanas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt nakts laikā, biežāka urinēšana, nespēja panākt erekciju, drudzis vai augsta ķermeņa temperatūra, diskomforta sajūta krūtīs vai krūšu piebriešana vīriešiem, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, noteiktu balto asinsķermenīšu skaita pieaugums, augsts kālija līmenis asinīs, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs), zems nātrija līmenis asinīs, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), fotosensibilizācijas reakcijas (ādas izskata pārmaiņas) pēc saules vai mākslīgā UVA starojuma iedarbības, tulznu sakopojumi uz ādas, plaukstu, potīšu vai pēdu pietūkums, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs un urīnvielas līmeņa asinīs paaugstināšanās, kritieni, sausuma sajūta mutē.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

apmulsuma stāvoklis, laboratorisko raksturlielumu izmaiņas: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsta bilirubīna koncentrācija serumā, psoriāzes paasinājums.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

samazināts balto asinsķermenīšu skaits, samazināts trombocītu skaits (kā dēļ viegli rodas asinsizplūdumi un deguna asiņošana), anēmija (samazināts sarkano asinsķermenīšu skaits), stenokardija (sāpes krūškurvī, žoklī un mugurā, ko izraisa fiziska slodze un kas rodas tāpēc, ka ir traucēta asiņu pieplūšana sirdij), eozinofīla pneimonija (rets pneimonijas veids), smaganu pietūkums, smagas ādas reakcijas, tostarp intensīvi ādas izsitumi, ādas piesārtums uz visa ķermeņa, stipra nieze, tulznas, ādas lobīšanās un pietūkums, erythema multiforme (ādas izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām), asiņošana, jutīgas vai palielinātas smaganas, aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), smagi nieru darbības traucējumi, ādas dzelte, uzpūsts vēders (gastrīts), nervu darbības traucējumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai notirpumu, pastiprinātu muskuļu sasprindzinājumu, hiperglikēmija (ļoti augsts cukura līmenis asinīs), augsts kalcija līmenis asinīs, insults, iespējams, sekundāri pārmērīgi zemam asinsspiedienam.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

aknu encefalopātija (galvas smadzeņu slimība, ko izraisa aknu slimība). Izmainīti elektrokardiogrammas rādītāji, pazemināts kālija līmenis asinīs, ja Jums ir sistēmiskā sarkanā vilkēde (kolagēna slimības veids), iespējams tās paasinājums.

Tuvredzība (miopija), neskaidra redze.

Trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nestabila gaita.

Roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).

Ir iespējamas laboratorisko raksturlielumu (asinsanalīžu rezultātu) izmaiņas. Jūsu ārstam var būt jāveic Jums asinsanalīzes, lai kontrolētu Jūsu stāvokli.

Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un krampju lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija var rasties ar AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Triplixam

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un tablešu trauciņa. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojumam ar 28 un 30 apvalkotajām tabletēm stabilitāte lietošanas laikā pēc pirmreizējas atvēršanas ir 30 dienas.

Iepakojumam ar 100 apvalkotajām tabletēm stabilitāte lietošanas laikā pēc pirmreizējas atvēršanas ir 100 dienas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Triplixam satur

Aktīvās vielas ir perindoprila arginīns, indapamīds un amlodipīns.

Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 5 mg apvalkotās tabletes:

Viena Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 5 mg apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila, kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna, 1,25 mg indapamīda un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna.

Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 10 mg apvalkotās tabletes:

Viena Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 10 mg apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila, kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna, 1,25 mg indapamīda un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna.

Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 5 mg apvalkotās tabletes:

Viena Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 5 mg apvalkotā tablete satur 6,790 mg perindoprila, kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna, 2,5 mg indapamīda un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna.

Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 10 mg apvalkotās tabletes:

Viena Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 10 mg apvalkotā tablete satur 6,790 mg perindoprila, kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna, 2,5 mg indapamīda un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna.

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: kalcija karbonāta un cietes savienojums: 90 % kalcija karbonāta, 10 % preželatinizētas kukurūzas cietes, mikrokristāliskā celuloze (E460), kroskarmelozes nātrija sāls (E468), magnija stearāts (E572), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, preželatinizēta ciete.

Tabletes apvalks: glicerīns (E422), hipromeloze 6mPa.s (E464), makrogols 6000, magnija stearāts (E572), titāna dioksīds (E171).

Triplixam ārējais izskats un iepakojums

Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 5 mg ir baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, garums 9,75 mm un platums 5,16 mm, ar iespiedumu INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image002.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 5 mg/ 1,25 mg/ 10 mg ir baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, garums 10,7 mm un platums 5,66 mm, ar iespiedumu INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image003.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 5 mg ir baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, garums 11,5 mm, platums 6,09 mm, ar iespiedumu INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image004.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 10 mg/ 2,5 mg/ 10 mg ir baltas, iegarenas apvalkotās tabletes, garums 12,2 mm, platums 6,46 mm, ar iespiedumu INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image005.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Tabletes pieejamas kastītēs pa 10, 28, 30, 60 (2 tablešu trauciņi pa 30 tabletēm), 84 (3 tablešu trauciņi pa 28 tabletēm), 90 (3 tablešu trauciņi pa 30 tabletēm), 100 un 500 tabletēm (5 tablešu trauciņi pa 100 tabletēm).

Tablešu trauciņiem vākā ir iestrādāts desikants.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex - Francija

Ražotāji:

Servier (Ireland) Industries Ltd

Gorey Road

Arklow - Co. Wicklow – Īrija

un

Les Laboratoires Servier Industrie

905 route de Saran

45520 Gidy – Francija

un

Anpharm Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne S.A.

03-236 Warszawa

ul. Annopol 6b – Polija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija

TRIPLIXAM, Filmtabletten

Beļģija

TRIPLIXAM, comprimé pelliculé

Bulgārija

TRIPLIXAM, филмирани таблетки

Horvātija

TRIPLIXAM filmom obložene tablete

Kipra

TRIPLIXAM, επικαλυμμένα με λεπτό υμένιο δισκία

Čehija

TRIPLIXAM, potahované tablety

Igaunija

TRIPLIXAM

Somija

TRIPLIXAM, kalvopäällysteinen tabletti

Francija

TRIPLIXAM, comprimé pelliculé

Grieķija

TRIPLIXAM, επικαλυμμένα με λεπτό υμένιο δισκία

Īrija

COVERDINE film-coated tablets

Itālija

TRIPLIAM, compresse rivestite con film

Latvija

TRIPLIXAM, apvalkotās tabletes

Lietuva

TRIPLIXAM, plėvele dengtos tabletės

Luksemburga

TRIPLIXAM, comprimé pelliculé

Malta

TRIPLIXAM film-coated tablets

Nīderlande

TRIPLIXAM, filmomhulde tabletten

Polija

TRIPLIXAM

Portugāle

TRIPLIXAM

Rumānija

TRIPLIXAM comprimate filmate

Slovākija

TRIPLIXAM, filmom obalené tablety

Slovēnija

TRIPLIXAM filmsko obložene tablete

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ

PAGE 1

Version: 03-2019_var_WS-349

SASKAŅOTS ZVA 31-07-2014

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Viena apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), 1,25 mg indapamīda (indapamidum) un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum).

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Viena apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), 1,25 mg indapamīda (indapamidum) un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum).

Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Viena apvalkotā tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), 2,5 mg indapamīda (indapamidum) un 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (amlodipinum).

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Viena apvalkotā tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), 2,5 mg indapamīda (indapamidum) un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg: balta, iegarena apvalkotā tablete, garums 9,75 mm, platums 5,16 mm, iespiedums INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image002.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg: balta, iegarena apvalkotā tablete, garums 10,7 mm, platums 5,66 mm, iespiedums INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image003.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg: balta, iegarena apvalkotā tablete, garums 11,5 mm, platums 6,09 mm, iespiedums INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image004.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg: balta, iegarena apvalkotā tablete, garums 12,2 mm, platums 6,46 mm, iespiedums INCLUDEPICTURE "cid:image019.jpg@01CD31EE.C417BD40" \* MERGEFORMATINET vienā pusē un INCLUDEPICTURE "cid:image005.png@01CE294D.AFEC90A0" \* MERGEFORMATINET otrā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Triplixam indicēts kā aizstājterapija esenciālas hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar fiksētu devu perindoprila/ indapamīda kombinācijas un amlodipīna lietošanu tādās pašās devās.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Viena Triplixam apvalkotā tablete dienā vienreizējas devas veidā; zāles vēlams lietot no rīta pirms ēšanas.

Šī fiksētu devu kombinācija nav piemērota terapijas uzsākšanai.

Ja nepieciešams mainīt devas, titrēšana jāveic, katru sastāvdaļu lietojot atsevišķi.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min) ārstēšana ir kontrindicēta.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30–60 ml/min) ir kontrindicētas Triplixam devas 10 mg/2,5 mg/5 mg un 10 mg/2,5 mg/10 mg. Ārstēšanu ieteicams sākt ar atbilstošās devās lietotu brīvu kombināciju.

Parastā medicīniskā novērošana ietvers biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.

Vienlaicīga perindoprila un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)

Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā Triplixam ir kontrindicēts.

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Triplixam jālieto piesardzīgi, jo ieteikumi par amlodipīna devām šādiem pacientiem nav izstrādāti.

Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Gados vecākiem cilvēkiem ir samazināta perindoprilāta eliminācija (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecākus cilvēkus var ārstēt ar Triplixam, ņemot vērā nieru darbības rādītājus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Triplixam drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Pacienti, kam veic dialīzi

Pacienti ar neārstētu dekompensētu sirds mazspēju

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min)

Vidēji smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss zem 60 ml/min) Triplixam formām, kas satur 10 mg/2,5 mg perindoprila/indapamīda kombināciju (t.i., Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg un 10 mg/2,5 mg/10 mg)

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, citiem sulfonamīdiem, dihidropiridīna atvasinājumiem, jebkuru citu AKE inhibitoru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām

Angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu)

Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu)

Aknu encefalopātija

Smagi aknu darbības traucējumi

Hipokaliēmija

Smaga hipotensija

Šoks, arī kardiogēns šoks

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., izteikta aortas atveres stenoze)

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc miokarda infarkta

Triplixam lietošana vienlaikus ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 mL/min/1.73 m²) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu)

Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu)

Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu)

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Visi turpmākie brīdinājumi par katru sastāvdaļu attiecināmi arī uz fiksētu devu kombināciju Triplixam.

Īpaši brīdinājumi

Litijs

Litija lietošanu kopā ar perindoprila/ indapamīda kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizvietotājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija

Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplicējošu faktoru, neitropēnija rodas reti. Perindoprils īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai arī šo komplikācijas izraisošo faktoru kombinācijas gadījumā, jo īpaši pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprils lietots šādiem pacientiem, ieteicama periodiska leikocītu skaita kontrole un pacientiem jānorāda ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi (piemēram, rīkles sāpēm, drudzi) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Renovaskulāra hipertensija

Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.

Paaugstināta jutība/ angioedēma

Retos gadījumos ziņots, ka ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu inhibitoriem, tostarp perindoprilu, ārstētiem pacientiem radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc perindoprila lietošana un jāievieš atbilstošs monitorings, lai pirms pacienta izrakstīšanas nodrošinātu simptomu pilnīgu izzušanu. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.

Angioedēmai, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāls iznākums. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un iespējama elpceļu nosprostošanās, nekavējoties jāveic atbilstoša ārstēšana, kas var ietvert epinefrīna šķīduma 1:1000 (0,3 ml līdz 0,5 ml) subkutānu ievadīšanu un/vai pasākumus brīvu elpceļu nodrošināšanai.

Ir ziņots, ka melnās rases pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, angioedēma rodas biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.

Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija vēdersāpes (kombinācijā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pacientiem iepriekš nebija bijusi sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Šāda angioedēma diagnosticēta ar vēdera dobuma datortomogrāfijas vai ultraskaņas procedūru palīdzību vai arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitoru lietošanas beigām simptomi izzuda. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kam ir vēdersāpes, diferenciāldiagnozē jāietver arī zarnu angioedēma.

Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, palielināta angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā). Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.

mTOR inhibitoru (piem., sirolims, everolims, temsirolims) vienlaicīga lietošana

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims) terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piemēram, elpceļu vai mēles tūska, ar vai bez elpošanas traucējumiem: (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par to, ka pacientiem bijušas ilgstošas, dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas, saņemot AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu (bišu, lapseņu) indi. AKE inhibitori alerģiskiem pacientiem, kam veic desensibilizācijas terapiju, jālieto piesardzīgi, un indes imūnterapijas laikā no AKE inhibitoru lietošanas jāizvairās. Tomēr šīs reakcijas var novērst, ja pacienti, kam vajadzīgi gan AKE inhibitori, gan desenzibilizācija, uz laiku pārtrauc lietot AKE inhibitorus vismaz 24 stundas pirms terapijas.

Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām izvairījās, pirms katras aferēzes aizturot AKE inhibitoru terapiju.

Pacienti, kam veic hemodialīzi

Ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pacientiem, kam tiek veikta dialīze ar augstas plūsmas membrānām (piem., AN 69®) un kas vienlaikus ārstēti ar AKE inhibitoriem. Šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt lietot AKE inhibitorus. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Aknu encefalopātija

Ja ir aknu darbības traucējumi, tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Ja rodas šis traucējums, diurētiskā līdzekļa lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Fotosensibilizācija

Saistībā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem un tiazīdiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem ir ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensibilizācija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja uzskata, ka nepieciešams atsākt lietot diurētisko līdzekli, ieteicams aizsargāt saules iedarbībai vai mākslīgajam UVA starojumam pakļautās ķermeņa daļas.

Piesardzība lietošanā

Nieru funkcija

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) ārstēšana ir kontrindicēta.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <60 ml/min) ir kontrindicēta ārstēšana Triplixam formām, kas satur 10 mg/2,5 mg perindoprila/indapamīda kombināciju (t.i., Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg un 10 mg/2,5 mg/10 mg).

Dažiem pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav iepriekšēju acīmredzamu nieru bojājumu, bet nieru asinsanalīžu rezultāti liecina par funkcionālu nieru mazspēju, ārstēšana jāpārtrauc un, iespējams, vēlāk jāatsāk, lietojot vai nu mazāku devu, vai tikai vienu terapijas sastāvdaļu.

Šādiem pacientiem standarta medicīniskā novērošana ietvers biežu kālija un kreatinīna līmeņa noteikšanu, proti, pēc divām ārstēšanas nedēļām un ik pēc diviem mēnešiem vēlāk terapeitiskās stabilitātes periodā. Nieru mazspēja galvenokārt novērota pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai vienlaikus esošu nieru mazspēju, arī nieru artēriju stenozi.

Gadījumos, kad pacientam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai darbojas tikai viena niere, šo zāļu lietošana nav ieteicama.

Arteriālas hipertensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas, ūdens un elektrolītu zuduma u.c. gadījumos): renīna-angiotensīna-aldosterīna sistēmas izteikta stimulācija, lietojot perindoprilu, īpaši novērota gadījumos, kad ir bijis izteikts ūdens un elektrolītu zudums (stingra diēta ar ierobežotu nātrija uzņemšanu vai ilgstoša diurētisku līdzekļu terapija), pacientiem ar sākotnēji zemu asinsspiedienu, nieru artērijas stenozes gadījumā, kā arī sastrēguma sirds mazspējas vai cirozes gadījumā ar tūsku un ascītu.

Tādēļ šīs sistēmas bloķēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, jo īpaši pirmajā lietošanas reizē un pirmajās divās ārstēšanas nedēļās, var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos un/vai kreatinīna koncentrācijas plazmā paaugstināšanos, kas liecina par funkcionālu nieru mazspēju. Dažkārt tās sākums var būt akūts, lai gan tas notiek reti, un laiks līdz sākumam atšķiras.

Šādos gadījumos ārstēšana jāsāk ar mazāku devu, ko pakāpeniski palielina. Pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrovaskulāru slimību pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir pilnībā efektīvi vienīgi tad, ja ir normāla vai tikai nedaudz traucēta nieru darbība (kreatinīna koncentrācija plazmā pieaugušam cilvēkam zemāka 25 mg/l jeb 220 µmol/l).

Gados vecākiem cilvēkiem kreatinīna koncentrācija plazmā jākoriģē atbilstoši vecumam, ķermeņa masai un dzimumam.

Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tā rezultātā var paaugstināties urīnvielas un kreatinīna koncentrācija asinīs. Pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem šāda pārejoša funkcionāla nieru mazspēja nekādas sekas nerada, taču var pastiprināt jau esošus nieru darbības traucējumus.

Amlodipīnu pacientiem ar nieru mazspēju var lietot parastajās devās. Izmaiņas amlodipīna koncentrācijā plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu smagumu.

Kombinētā preparāta Triplixam ietekme nieru darbības traucējumu gadījumā nav pārbaudīta. Nieru darbības traucējumu gadījumā Triplixam devām jābūt tādām pašām, kā lietojot tā sastāvdaļas atsevišķi.

Hipotensija un ūdens un nātrija zudums

- Ja ir iepriekš bijis nātrija zudums (īpaši pacientiem ar nieru artēriju stenozi), pastāv pēkšņas hipotensijas risks. Tādēļ jāveic sistemātiskas pārbaudes attiecībā uz ūdens un elektrolītu zuduma klīniskajām pazīmēm, kas var rasties caurejas vai vemšanas gadījumā. Šādiem pacientiem regulāri jānosaka elektrolītu koncentrācija plazmā.

Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešams intravenozi ievadīt izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu.

Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija ārstēšanas turpināšanai. Pēc apmierinoša asins tilpuma un asinsspiediena atjaunošanas ārstēšanu var atsākt, vai nu izmantojot mazāku devu, vai lietojot tikai vienu no sastāvdaļām.

Nātrija koncentrācijas pazemināšanās sākumā var būt asimptomātiska, tādēļ nepieciešamas regulāras pārbaudes. Pārbaudes biežāk jāveic gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Jebkāda diurētisko līdzekļu terapija var izraisīt hiponatriēmiju, kam dažkārt var būt ļoti nopietnas sekas. Hiponatriēmija ar hipovolēmiju var izraisīt dehidratāciju un ortostatisko hipotensiju. Vienlaicīgs hlora jonu zudums var novest pie sekundāras kompensējošas metabolās alkalozes: sastopamība un ietekme ir neliela.

Kālija koncentrācija

Perindoprila un indapamīda, un amlodipīna kombinācija nenovērš hipokaliēmijas sākšanos, it īpaši pacientiem ar diabētu vai nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvu līdzekli, ko kombinē ar diurētisku līdzekli, regulāri jānosaka kālija koncentrācija plazmā.

Dažiem pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu, novērota paaugstināta kālija koncentrācija serumā. Pie hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem pieder nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (>70 gadi), cukura diabēts, interkurenti notikumi, īpaši dehidratācija, akūta kardiāla dekompensācija, metabolā acidoze un kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktons, eplerenons, triamterēns, amilorīds), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana; šāds risks ir arī pacientiem, kas lieto citas zāles, kuras saistītas ar paaugstinātu kālija līmeni asinīs (piem., heparīns, ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būtiski paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu aritmiju, kam dažkārt var būt letāls iznākums. Ja iepriekš minēto līdzekļu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus vai tiazīdiem radniecīgus diurētiskos līdzekļus, vērā ņemams risks ir kālija zudums un hipokaliēmija. Noteiktās augsta riska populācijās, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem un/vai cilvēkiem, kuri neuzņem nepilnvērtīgu uzturu, neatkarīgi no tā, vai viņi lieto vairākas zāles, pacientiem ar aknu cirozi, kuriem ir tūska un ascīts, pacientiem ar koronāro artēriju slimību un pacientiem, kam ir sirds mazspēja, jānovērš pazeminātas kālija koncentrācijas (<3,4 mmol/l) rašanās risks.

Tādos gadījumos hipokaliēmija palielina sirds glikozīdu kardiālo toksicitāti un aritmijas risku.

Riskam pakļauti arī indivīdi ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, tādā gadījumā ir faktors, kas rada predispozīciju uz smagas aritmijas, jo īpaši torsades de pointes ar iespējami letālu iznākumu, rašanos.

Visās iepriekš minētajās situācijās biežāk jānosaka kālija koncentrācija. Pirmais kālija līmeņa plazmā mērījums jāveic pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas.

Ja konstatē zemu kālija līmeni, tas jākoriģē.

Kalcija koncentrācija

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izvadi ar urīnu un izraisīt nelielu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā pieaugumu. Izteikti paaugstināta kalcija koncentrācija var būt saistīta ar nediagnosticētu hiperparatireozi. Tādā gadījumā pirms epitēlijķermenīšu funkcijas izmeklēšanas ārstēšana jāpārtrauc (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Renovaskulāra hipertensija

Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanas metode ir revaskularizācija. Tomēr gadījumos, kad pacienti ar renovaskulāru hipertensiju gaida plānoto koriģējošo operāciju vai tā nav iespējama, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var dot pozitīvu efektu.

Ja Triplixam ordinē pacientiem ar zināmu nieru artēriju stenozi vai aizdomām par to, ārstēšana jāsāk stacionārā, lietojot nelielas devas, un jākontrolē nieru darbība un kālija koncentrācija, jo dažiem pacientiem ir radusies funkcionāla nieru mazspēja, kas pēc ārstēšanas pārtraukšanas bijusi atgriezeniska.

Klepus

Saistībā ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanu ir ziņots par sausu klepu. Tam ir raksturīgs noturīgums, un tas parasti izzūd, pārtraucot ārstēšanu. Šāda simptoma gadījumā jāapsver jatrogēna etioloģija. Ja angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora parakstīšana joprojām tiek dota priekšroka, var apsvērt terapijas turpināšanu.

Ateroskleroze

Hipotensijas risks pastāv visiem pacientiem, bet īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kam ir sirds išēmiskā slimība vai smadzeņu asinsrites mazspēja; tādiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar nelielām devām.

Hipertensīvā krīze

Nav pierādīts amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā.

Sirds mazspēja/ smaga sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.

Ilgstošā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar smagu sirds mazspēju (III. vai IV. pakāpes pēc NYHA klasifikācijas), ziņotais plaušu tūskas biežums amlodipīna terapijas grupā bija lielāks nekā placebo grupā. Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.

Pacientiem ar smagu sirds mazspēju (IV. pakāpes) ārstēšana jāsāk mediķu uzraudzībā un ar mazāku sākumdevu. Ārstēšana ar bēta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju, kam ir arī koronāra mazspēja, nav jāpārtrauc: bēta blokatoram jāpievieno AKE inhibitors.

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija

AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem, kam ir kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija.

Pacienti ar diabētu

Pacientiem ar insulīnatkarīgo cukura diabētu (spontāna nosliece uz paaugstinātu kālija koncentrāciju) ārstēšana jāsāk mediķu uzraudzībā un ar mazāku sākumdevu.

Pacientiem ar cukura diabētu, kas iepriekš ārstēti ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis, it īpaši pirmajā AKE inhibitoru terapijas mēnesī.

Pacientiem ar diabētu ir svarīgi kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs, it īpaši ja ir zema kālija koncentrācija.

Etniskās atšķirības

Tāpat kā visi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, arī perindoprils mazāk efektīvi pazemina asinsspiedienu melnās rases cilvēkiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējams, to nosaka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu palielinātā izplatība pacientu ar melnu ādas krāsu, kuriem ir hipertensija, vidū.

Ķirurģiskas manipulācijas/ anestēzija

Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas gadījumā, īpaši ja izmantotajam anestēzijas līdzeklim piemīt potenciāls izraisīt hipotensiju.

Tādēļ, ja iespējams, vienu dienu pirms ķirurģisku manipulāciju veikšanas ārstēšanu ar ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, ieteicams pārtraukt.

Aknu darbības traucējumi

Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un palielinātas zemlīknes laukuma (AUC) vērtības; ieteikumi par devām nav izstrādāti. Tādēļ amlodipīns jāsāk lietot mazākā devā un jāievēro piesardzība — gan uzsākot ārstēšanu, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga novērošana.

Kombinētā preparāta Triplixam ietekme aknu disfunkcijas gadījumā nav pārbaudīta. Ņemot vērā katras kombinācijas sastāvdaļas ietekmi, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem Triplixam ir kontrindicēts, bet pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.

Urīnskābe

Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt pastiprināta nosliece uz podagras lēkmēm.

Gados vecāki cilvēki

Pirms ārstēšanas sākuma jāpārbauda nieru darbības rādītāji un kālija koncentrācija. Sākumdevu vēlāk pielāgo atbilstoši asinsspiediena izmaiņām, reaģējot uz ārstēšanu, jo īpaši ūdens un elektrolītu zuduma gadījumā, lai izvairītos no pēkšņas hipotensijas.

Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu).

Palīgvielas

Nātrija līmenis

Triplixam viena tablete satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.

Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Aliskirēns: pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem — hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Ekstrakorporāla terapija: ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības spējas membrānām (piem., poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekli.

Sakubitrils/valsartāns: perindoprila un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna un AKE vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas. (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Sastāvdaļa

Zināma mijiedarbība ar šādām zālēm

Mijiedarbība ar citām zālēm

Perindoprils/indapamīds

Litijs

Ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti, vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus. Ar indapamīdu kombinēta perindoprila un litija lietošanu neiesaka, bet, ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Perindoprils

Aliskirēns

Pārējiem pacientiem, neskaitot pacientus ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem, — hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums. Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru

Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu ar receptoru bojājumiem, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem,, kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu. (Skatīt 4.4. apakšpunktu.)

Estramustīns

Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas risks.

Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds u.c.), kālijs (sāls)

Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). Perindoprilu neiesaka lietot kombinācijā ar iepriekš minētajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr ir indikācijas šādai vienlaicīgai lietošanai, zāles jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija koncentrācija serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt sadaļā “Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība”.

Ko-trimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaikus lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns

Dantrolēns (infūzija)

Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un intravenoza dantrolēna lietošanas novērota letāla sirds kreisā kambara fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ ieteicams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas pacientiem, kuriem ir iespējama ļaundabīga hipertermija, kā arī gadījumā, ja tiek ārstēta ļaundabīga hipertermija.

Greipfrūti vai greipfrūtu sula

Dažiem pacientiem ir iespējama palielināta biopieejamība, kā rezultātā pastiprinās asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.

Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība

Sastāvdaļa

Zināma mijiedarbība ar šādām zālēm

Mijiedarbība ar citām zālēm

Perindoprils/indapamīds

Baklofēns

Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvo līdzekļu devu.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (tostarp acetilsalicilskābe lielās devās)

Ja AKE inhibitorus lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NSPL), var pavājināties to antihipertensīvā darbība. AKE inhibitoru un NSPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija koncentrāciju serumā, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru darbības uzraudzība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas, kā arī periodiski vēlāk terapijas laikā.

Perindoprils

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)

Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Kāliju nesaudzējoši diurētiskie līdzekļi

Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas sākuma ar nelielām un pakāpeniski kāpinātām perindoprila devām.

Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas sākuma (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju nesaudzējošu diurētisko līdzekli), vai arī AKE inhibitors jāsāk lietot nelielās un pakāpeniski kāpinātās devās.

Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju nesaudzējošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.

Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru funkcija (kreatinīna koncentrācija).

Kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)

Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:

ārstējot II.–IV. pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.

Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.

Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.

Racekadotrils

AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Ja tos lieto vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko izmanto akūtas caurejas ārstēšanai), šis risks var būt palielināts.

mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi terapijā saņem mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Indapamīds

Zāles, kas izraisa Torsades de pointes

Hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds piesardzīgi jālieto kopā ar zālēm, kas var izraisīt Torsades de pointes, piemēram:

- IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds);

- III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds, bretīlijs, sotalols);

- dažiem neiroleptiskajiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns), benzamīdiem, (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds), butirofenoniem (droperidols, haloperidols), citiem neiroleptiskajiem līdzekļiem (pimozīds);

- citām vielām, piemēram, bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, i/v eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu, pentamidīnu, sparfloksacīnu, i/v vinkamīnu, metadonu, astemizolu, terfenadīnu.

Zema kālija līmeņa profilakse un, ja nepieciešams, korekcija: QT intervāla kontrolēšana.

Amfotericīns B (ievadot IV), glikokortikosteroīdi un mineralokortikoīdi (lietojot sistēmiski), tetrakozaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi

Palielināts zema kālija līmeņa risks (darbības summēšanās). Kālija līmeņa kontrolēšana un, ja nepieciešams, koriģēšana; īpaša piesardzība jāievēro gadījumos, kad tiek veikta ārstēšana ar sirds glikozīdiem. Jālieto nestimulējoši laksatīvi līdzekļi.

Sirds glikozīdi

Zema kālija koncentrācija veicina sirds glikozīdu toksisko iedarbību. Jākontrolē kālija koncentrācija un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāapsver terapijas nepieciešamība.

Allopurinols

Vienlaicīga ārstēšana ar indapamīdu var palielināt hipersensivitātes reakciju biežumu.

Amlodipīns

CYP3A4 inducētāji

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

CYP3A4 inhibitori

Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitori, azolu pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems), var būtiski pastiprināties amlodipīna iedarbība. Klīniski šīs farmakokinētiskās pārmaiņas spēcīgāk var izpausties gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devu pielāgošana.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot.

Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība

Sastāvdaļa

Zināma mijiedarbība ar šādām zālēm

Mijiedarbība ar citām zālēm

Perindoprils/ indapamīds/ amlodipīns

Imipramīna tipa antidepresanti (tricikliskie antidepresanti), neiroleptiski līdzekļi

Pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks (papildus iedarbība).

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, iespējama asinsspiedienu pazeminošās darbības pastiprināšanās.

Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds

Antihipertensīvās darbības samazināšanās (sāls un šķidruma aizture kortikosteroīdu dēļ).

Perindoprils

Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori

Lietošana vienlaicīgi ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var izraisīt asinsspiediena papildu pazemināšanos.

Allopurinols, citostatiski vai imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, sistēmiski lietojami kortikosteroīdi un prokaīnamīds

Šo līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem var radīt palielinātu leikopēnijas risku.

Anestēzijas līdzekļi

AKE inhibitori var pastiprināt noteiktu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.

Diurētiskie līdzekļi (tiazīds vai cilpas diurētiskie līdzekļi)

Ja pacients iepriekš lietojis diurētiskos līdzekļus lielās devās, tad, uzsākot ārstēšanu ar perindoprilu, var rasties šķidruma zudums un hipotensijas risks.

Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)

Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.

Zelta preparāti

Retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējama zelta (nātrija aurotiomaleāta) terapiju un vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).

Indapamīds

Metformīns

Metformīna izraisīta laktātacidoze, kuras cēlonis ir iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar diurētisko līdzekļu, īpaši cilpas diurētisko līdzekļu, lietošanu. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna koncentrācija serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm — 12 mg/l (110 μmol/l).

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās. Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.

Kalcijs (sāļi)

Paaugstinātas kalcija koncentrācijas risks, jo samazinās kalcija izvade ar urīnu.

Ciklosporīns

Arī tad, ja nav vērojams sāļu un šķidruma zudums, pastāv risks paaugstināties kreatinīna koncentrācijai, nemainoties ciklosporīna daudzumam asinsritē.

Amlodipīns

Atorvastatīns, digoksīns vai varfarīns

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Takrolims

Ja takrolimu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielinātas takrolima koncentrācijas asinīs risks. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto amlodipīnu un takrolimu, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, tādi kā sirolims, temsirolims un everolims, ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi ar TOR inhibitoriem, amlodipīns var pastiprināt mTOR iedarbību.

Ciklosporīns

Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota dažādā mērā (vidēji par 0–40 %) lielāka ciklosporīna zemākā koncentrācija. Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Vienlaicīgi lietojot multiplas devas, 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna radīja simvastatīna ekspozīcijas pieaugumu par 77 %, salīdzinot ar tikai simvastatīna lietošanu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, maksimālā simvastatīna deva 20 mg dienā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Ņemot vērā šo zāļu atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti:

Triplixam nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī. Triplixam ir kontrindicēts otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā.

Triplixam ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā. Tādēļ jāpieņem lēmums pārtraukt vai nu barošanu ar krūti, vai Triplixam lietošanu, atkarībā no terapijas nozīmīguma mātei.

Grūtniecība

Perindoprils

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska pieaugumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru darbības un galvaskausa pārbaudi.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Indapamīds

Nav vai ir ierobežots daudzums datu (mazāk par 300 grūtniecībām) par indapamaīda lietošanu grūtniecības laikā. Ilgstoša tiazīdu lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra išēmija un augšanas aizture. Turklāt retos gadījumos pēc zāļu lietošanas neilgi pirms dzemdībām ir ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Amlodipīns

Amlodipīna drošums grūtniecības laikā cilvēkiem nav apstiprināts.

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Triplixam ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā.

Perindoprils

Tā kā nav informācijas par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti laikā, tā lietošana nav ieteicama un vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāk pierādītu drošumu barošanas ar krūti laikā, it īpaši, ja ar krūti baro jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

Indapamīds

Informācija par indapamīda/metabolītu izdalīšanos mātes pienā ir ierobežota. Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīdu atvasinājumiem un hipokaliēmija. Risku jaundzimušajiem/ zīdaiņiem nevar izslēgt.

Indapamīds ir tuvi radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kuri, lietojot zīdīšanas periodā, ir saistīti ar piena daudzuma samazināšanos vai pat laktācijas nomākumu.

Amlodipīns

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma.

Fertilitāte

Kopēji perindoprilam un indapamīdam

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi neuzrādīja ietekmi fertilitāti žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav paredzama.

Amlodipīns

Ir ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīdu galviņā dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir konstatēta nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Triplixam ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Perindoprils un indapamīds neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, taču dažiem pacientiem var būt individuālas reakcijas, kuras saistītas ar zemu asinsspiedienu.

Amlodipīns maz ietekmē vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem ir reibonis, galvassāpes, nespēks, nogurums vai slikta dūša, var būt traucēta reakcijas spēja.

Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežākās ziņotās blakusparādības, lietojot perindoprilu, indapamīdu un amlodipīnu atsevišķu preparātu veidā, ir reibonis, galvassāpes, parestēzija, miegainība, disgeizija, redzes pasliktināšanās, diplopija, troksnis ausīs, vertigo, sirdsklauves, pietvīkums, hipotensija (un ar hipotensiju saistīti efekti), klepus, dispnoja, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (vēdersāpes, aizcietējums, caureja, dispepsija, slikta dūša, vemšana, vēdera izejas izmaiņas), nieze, izsitumi, makulopapulozi izsitumi, muskuļu spazmas, potīšu pietūkums, astēnija, tūska un nogurums.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Perindoprila, indapamīda un amlodipīna terapijas laikā ir novērotas tālāk minētās blakusparādības ar šādu biežumu:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1000, <1/100); reti (≥1/10000, <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

sistēmas orgānu klase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Perindoprils

Indapamīds

Amlodipīns

Infekcijas un invāzijas

Rinīts

Ļoti reti

-

Retāk

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija

Retāk*

-

-

Agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

-

Aplastiskā anēmija

-

Ļoti reti

Pancitopēnija

Ļoti reti

-

-

Leikopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Hemolītiskā anēmija

Ļoti reti

Ļoti reti

-

Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Hipersensivitāte

-

Retāk

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Retāk*

-

-

Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu (skatīt 4.4.apakšpunktu)

Retāk*

-

-

Hiponatriēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk*

Nav zināmi

Hiperglikēmija

-

-

Ļoti reti

Hiperkalciēmija

-

Ļoti reti

-

Kālija zudums ar hipokaliēmiju, kas ir īpaši nopietni augsta riska populācijās (skatīt 4.4. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

-

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

-

-

Retāk

Garastāvokļa pārmaiņas (tostarp trauksmes sajūta)

Retāk

-

Retāk

Depresija

-

-

Retāk

Miega traucējumi

Retāk

-

-

Apmulsuma stāvoklis

Ļoti reti

-

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

-

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Reti

Bieži

Parestēzija

Bieži

Reti

Retāk

Miegainība

Retāk*

-

Bieži

Hipoestēzija

-

-

Retāk

Disgeizija (garšas sajūtas traucējumi)

Bieži

-

Retāk

Trīce

-

-

Retāk

Ģībonis

Retāk*

Nav zināmi

Retāk

Hipertonija

-

-

Ļoti reti

Perifēra neiropātija

-

-

Ļoti reti

Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidāli simptomi)

-

-

Nav zināmi

Insults, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Aknu mazspējas gadījumā iespējams aknu encefalopātijas sākums (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

-

Acu bojājumi

Redzes pasliktināšanās

Bieži

Nav zināmi

Bieži

Diplopija

-

-

Bieži

Miopija

-

Nav zināmi

-

Neskaidra redze

-

Nav zināmi

-

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Bieži

-

Retāk

Vertigo

Bieži

Reti

-

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Retāk*

-

Bieži

Tahikardija

Retāk*

-

-

Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un priekškambaru fibrilāciju)

Ļoti reti

Ļoti reti

Retāk

Miokarda infarkts, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

Ļoti reti

Torsade de pointes (iespējams, ar letālu iznākumu) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

-

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

-

-

Bieži

Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme; skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

Ļoti reti

Retāk

Vaskulīts

Retāk*

-

Ļoti reti

Reino sindroms

Nav zināmi

-

-

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Klepus (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

-

Retāk

Dispnoja

Bieži

-

Bieži

Bronhospazma

Retāk

-

-

Eozinofila pneimonija

Ļoti reti

-

-

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

-

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Reti

Bieži

Caureja

Bieži

-

Bieži

Dispepsija

Bieži

-

Bieži

Slikta dūša

Bieži

Reti

Bieži

Vemšana

Bieži

Retāk

Retāk

Sausuma sajūta mutē

Retāk

Reti

Retāk

Vēdera izejas izmaiņas

-

-

Bieži

Smaganu hiperplāzija

-

-

Ļoti reti

Pankreatīts

Ļoti reti

Ļoti reti

Ļoti reti

Gastrīts

-

-

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Nav zināmi

Ļoti reti

Dzelte

-

-

Ļoti reti

Aknu funkcionālo rādītāju novirzes

-

Ļoti reti

-

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze

Bieži

-

Retāk

Izsitumi

Bieži

-

Retāk

Makulopapulozi izsitumi

Bieži

-

Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Ļoti reti

Retāk

Angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Ļoti reti

Ļoti reti

Alopēcija

-

-

Retāk

Purpura

-

Retāk

Retāk

Ādas krāsas pārmaiņas

-

-

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

-

Retāk

Ekzantēma

-

-

Retāk

Fotosensibilizācijas reakcijas

Retāk*

Nav zināmi (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Psoriāzes paasinājums

Reti

Pemfigoīds

Retāk*

Erythema multiforme

Ļoti reti

-

Ļoti reti

Stīvensa-Džonsona sindroms

-

Ļoti reti

Ļoti reti

Eksfoliatīvais dermatīts

-

-

Ļoti reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

-

Ļoti reti

Nav zināmi

Kvinkes tūska

-

-

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas

Bieži

-

Bieži

Potīšu pietūkums

-

-

Bieži

Artralģija

Retāk*

-

Retāk

Muskuļu sāpes

Retāk*

-

Retāk

Muguras sāpes

-

-

Retāk

Iespējams jau esošas diseminētās sarkanās vilkēdes paasinājums

-

Nav zināmi

-

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urinēšanas traucējumi

-

-

Retāk

Niktūrija

-

-

Retāk

Pollakiūrija

-

-

Retāk

Akūta nieru mazspēja

Ļoti reti

-

-

Nieru mazspēja

Retāk

Ļoti reti

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektilā disfunkcija

Retāk

-

Retāk

Ginekomastija

-

-

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

-

Bieži

Nespēks

-

Reti

Bieži

Tūska

-

-

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs

Retāk*

-

Retāk

Sāpes

-

-

Retāk

Savārgums

Retāk*

-

Retāk

Perifēra tūska

Retāk*

-

-

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Drudzis

Retāk*

-

-

Izmeklējumi

Ķermeņa masas palielināšanās

-

-

Retāk

Ķermeņa masas samazināšanās

-

-

Retāk

Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs

Retāk*

-

-

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk*

-

-

Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs

Reti

-

-

Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija

Reti

Nav zināmi

Ļoti reti

Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

-

-

Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

-

Nav zināmi

-

Paaugstināta glikozes koncentrācija asinīs

-

Nav zināmi

-

Paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs

-

Nav zināmi

-

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Kritieni

Retāk*

-

-

* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem

Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.

Ziņošana par iespējamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Informācija par Triplixam pārdozēšanu cilvēkiem nav pieejama.

Perindoprila/ indapamīda kombinācija

Simptomi

Ticamākās nevēlamās blakusparādības perindoprila/ indapamīda kombinācijas pārdozēšanas gadījumā ir hipotensija, dažkārt saistīta ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, psihisku apmulsumu un oligūriju, kas var progresēt līdz anūrijai (hipovolēmijas dēļ). Var rasties sāļu un šķidruma līdzsvara traucējumi (zema nātrija koncentrācija, zema kālija koncentrācija).

Ārstēšana

Pirmās palīdzības pasākumi ietver iedzerto zāļu ātru izvadi, veicot kuņģa skalošanu un/vai lietojot aktivēto ogli; pēc tam specializētā centrā jāatjauno šķidruma un elektrolītu līdzsvars, līdz tas atgriežas normas robežās.

Ja rodas izteikta hipotensija, to var novērst, novietojot pacientu guļus stāvoklī, galvai atrodoties zemāk. Nepieciešamības gadījumā var ievadīt intravenozu izotoniska nātrija hlorīda infūziju vai pielietot jebkuru citu šķidruma tilpuma palielināšanas metodi.

Perindoprila aktīvo formu perindoprilātu var izvadīt dialīzes ceļā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Amlodipīns

Pieredze saistībā ar tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamie dati ļauj domāt, ka masīva pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, refleksa tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot to, kad rezultātā bijis letāls iznākums.

Ārstēšana

Klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ prasa aktīvu kardiovaskulārās sistēmas uzturēšanu, ietverot biežu sirdsdarbības un elpošanas funkcijas monitoringu, ekstremitāšu pacelšanu un uzmanību cirkulējošajam šķidruma daudzumam un izvadītā urīna daudzumam.

Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.

Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.

Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, kombinācijas. AKE inhibitori, kalcija kanālu blokatori un diurētiskie līdzekļi. ATĶ kods: C09BX01.

Triplixam ir trīs antihipertensīvu sastāvdaļu kombinācija ar savstarpēji papildinošu mehānismu, lai kontrolētu asinsspiedienu pacientiem ar hipertensiju. Perindoprila arginīna sāls ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors, indapamīds ir hlorsulfamila grupas diurētiskais līdzeklis, un amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors.

Triplixam farmakoloģiskās īpašības nosaka katras atsevišķās sastāvdaļas īpašības. Turklāt perindoprila/ indapamīda kombinācijai piemīt sinerģiska iedarbība, kas pastiprina šo divu sastāvdaļu antihipertensīvo darbību.

Darbības mehānisms

Perindoprils

Perindoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors (AKE inhibitors); minētais enzīms angiotensīnu I pārvērš angiontenzīnā II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela; turklāt minētais enzīms stimulē aldosterona sekrēciju virsnieru garozā un veicina vazodilatējošās vielas bradikinīna noārdīšanu līdz neaktīviem heptapeptīdiem.

Tā rezultātā:

- samazinās aldosterona sekrēcija;

- paaugstinās renīna aktivitāte plazmā, jo vairs nedarbojas aldosterona negatīvā atgriezeniskā saite;

- samazinās kopējā perifērā pretestība, galvenokārt iedarbojoties uz asinsvadiem muskuļos un nierēs, un ilgstošas ārstēšanas gadījumā nepievienojas sāls un šķidruma aizture vai refleksa tahikardija.

Perindoprila antihipertensīvā darbība izpaužas arī pacientiem, kam renīna koncentrācija ir zema vai normas robežās.

Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Pārējie metabolīti ir neaktīvi.

Perindoprils samazina sirds slodzi:

- paplašinot vēnas — iespējams, šīs ietekmes cēlonis ir prostaglandīnu metabolisma izmainīšana; samazinot pirmsslodzi;

- samazinot kopējo perifēro pretestību; samazinot pēcslodzi.

Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts:

- kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediena pazeminājums;

- kopējās perifēro asinsvadu pretestības samazinājums;

- sirds izsviedes tilpuma pieaugums un sirds indeksa uzlabojums;

- reģionālās asinsrites pastiprināšanās muskuļos.

Par uzlabojumu liecina arī slodzes testu rezultāti.

Indapamīds

Indapamīds ir indola gredzenu saturošs sulfonamīda atvasinājums, kas farmakoloģiski radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds inhibē nātrija reabsorbciju kortikālajā dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlorīda jonu, un, mazākā mērā, kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), kas inhibē kalcija jonu transmembrāno ieplūdi sirds un asinsvadu gludo muskuļu šūnās.

Farmakodinamiskā ietekme

Perindoprils/ indapamīds

Pacientiem ar hipertensiju neatkarīgi no vecuma perindoprila/ indapamīda kombinācija no devas atkarīgā veidā pazemina diastolisko un sistolisko arteriālo asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus stāvoklī. Klīniskajos pētījumos, vienlaicīgi lietojot perindoprilu un indapamīdu, papildus katra līdzekļa iedarbībai novēroja arī sinerģisku iedarbību.

Perindoprils

Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: vieglu, vidēji smagu un smagu. Sistoliskā un diastoliskā arteriālā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus stāvoklī.

Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vairāk nekā 24 stundas.

Pēc 24 stundām joprojām novēro izteiktu angiotensīnu konvertējošā enzīma blokādi, proti, aptuveni 80 % apmērā.

Pacientiem, kam novēro atbildes reakciju, asinsspiediens normalizējas pēc viena mēneša, un efekts saglabājas bez tahifilakses.

Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “rikošeta” efektu attiecībā uz hipertensiju.

Perindoprilam piemīt vazodilatējošas īpašības, un tas atjauno maģistrālo artēriju elastību, koriģē histomorfoloģiskas pārmaiņas pretestības artērijās un mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Ja vajadzīgs, tiazīdu diurētiskā līdzekļa pievienošana nodrošina sinerģisku darbību.

Kombinējot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru ar tiazīdu diurētisko līdzekli, tiek samazināts hipokaliēmijas risks, kas saistīts ar diurētisko līdzekļu monoterapiju.

Indapamīds

Monoterapijā lietotam indapamīdam piemīt antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir 24 stundas. Tā bija vērojama devās, kad bija viegla diurētiskā iedarbība.

Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un arteriolu un kopējās perifērās pretestības samazināšanos.

Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Tiazīdam un tam radniecīgajiem diurētiskajiem līdzekļiem pēc noteiktas devas piemīt terapeitiskās iedarbības plato, bet blakusparādības turpina palielināties. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.

Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:

- neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdus, ZBL holesterīna un ABL holesterīnu;

- neietekmē ogļhidrātu metabolismu — arī ne tādiem pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar diabētu.

Amlodipīns

Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tieša asinsvadu gludo muskulatūru atslābinoša ietekme. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnībā noskaidrots, taču amlodipīns mazina kopējo išēmisko slodzi ar divu mehānismu starpniecību:

amlodipīns izraisa perifēro arteriolu dilatāciju un tādējādi mazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā pulss saglabājas stabils, sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu miokardā un nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno vainagartēriju un koronāro arteriolu dilatāciju gan normālos, gan išēmiskos apgabalos. Šāda dilatācija palielina miokarda apgādi ar skābekli pacientiem, kam ir koronāro artēriju spazmas (Princmetāla vai variantā stenokardija).

Pacientiem ar hipertensiju lietošana vienreiz dienā nodrošina klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazeminājumu gan guļus, gan stāvus stāvoklī 24 stundu garumā. Lēnā darbības sākuma dēļ amlodipīna lietošanai nav raksturīga akūta hipotensija.

Amlodipīns nav saistīts ne ar kādu nevēlamu metabolo ietekmi vai plazmas lipīdu pārmaiņām, un tas ir piemērots lietošanai pacientiem ar astmu, diabētu vai podagru.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumi par saslimstību un mirstību saistībā ar Triplixam nav veikti.

Perindoprils/ indapamīds

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā un aktīvi kontrolētajā pētījumā PICXEL ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.

Pētījumā PICXEL pacientiem ar hipertensiju, kam bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un >100 g/m2 sievietēm), pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai vienu gadu reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/ 0,625 mg indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas deva tika pielāgota līdz 8 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg perindoprila terc-butilamīna (kas atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34 % pacientu (salīdzinājumam — 20 % pacientu ar 10 mg enalaprila).

Ārstēšanas beigās visā randomizēto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (–1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95 % TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).

Labāku ietekmi uz KKMI atstāja perindoprila/ indapamīda devas, kas bija augstākas par perindoprila/ indapamīda 2,5 mg/0,625 mg un perindoprila/indapamīda 5 mg/1,25 mg apstiprinātajām devām.

Attiecībā uz asinsspiedienu aplēstā vidējā atšķirība starp grupām randomizēto personu populācijā sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95 % TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam — –2,3 mmHg (95 % TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/ indapamīda grupai.

Pētījums ADVANCE bija daudzcentru, starptautisks, randomizēts, 2x2 faktoriāli dizainēts pētījums, kura mērķis bija noteikt asinsspiediena pazemināšanas ieguvumu no perindoprila/ indapamīda kombinācijas salīdzinājumā ar placebo, lietojot tos papildus standarta terapijai (dubultmaskēts salīdzinājums) un intensīvai glikozes regulācijas stratēģijai uz gliklazīda MR bāzes (HbA1c mērķa vērtība 6,5 % vai mazāka) salīdzinājumā standarta glikozes regulāciju (PROBE [Prospective Randomised Open study with Blinded Evaluation] dizains) saistībā ar būtiskiem makrovaskulāriem un mikrovaskulāriem notikumiem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

Primārais kombinētais mērķa kritērijs bija makrovaskulāri notikumi (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults) un mikrovaskulāri notikumi (radusies vai pastiprinājusies nefropātija vai acu slimība).

Kopumā pētījumā piedalījās 11 140 pacienti ar 2. tipa diabētu (vidējie rādītāji: vecums 66 gadi, ĶMI 28 kg/m2, diabēta ilgums 8 gadi, HbA1c 7,5 % un SAS/DAS 145/81 mmHg). 83 % no tiem bija hipertensija, un 32 % un 10 % bija attiecīgi makro- vai mikrovaskulāra slimība, un 27 % bija mikroalbuminūrija. Vienlaikus lietotās zāles bija, piemēram, asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi (75 %), lipīdu koncentrāciju pazeminoši līdzekļi (35 %; galvenokārt statīni — 28 %), aspirīns vai citi antiagreganti (47 %).

Pēc 6 nedēļu sākumposma, kura laikā nemaskētā veidā tika lietota perindoprila/ indapamīda kombinācija un ierastā terapija glikozes koncentrācijas pazemināšanai, pacienti tika randomizēti, lai lietotu placebo (n=5571) vai perindoprila/ indapamīda kombināciju (n=5569).

Pēc apsekošanas vidēji 4,3 gadu garumā ārstēšana ar perindoprilu/ indapamīdu bija būtiski, proti, par 9 %, mazinājusi primārā mērķa kritērija risku (95 % TI [0,828; 0,996], p=0,041).

Tādu ieguvumu noteica būtiski, proti, par 14 %, samazināts relatīvais kopējās mirstības risks (95 % TI [0,75; 0,98], p=0,025), par 18 % samazināts kardiovaskulārsas nāves risks (95 % TI [0,68; 0,98], p=0,027) un par 21 % samazināts kopējais renālu notikumu risks (95 % TI [0,74; 0,86], p<0,001) perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu.

Interesējošajā hipertensijas pacientu apakšgrupā būtisku makrovaskulāru un mikrovaskulāru notikumu kombinētā relatīvā riska samazinājums perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija 9 % (95 % TI [0,82; 1,00], p=0,052).

Tādu ieguvumu noteica būtiski, proti, par 16 %, samazināts relatīvais kopējās mirstības risks (95 % TI [0,73; 0,97], p=0,019), par 20 % samazināts kardiovaskulāras nāves risks (95 % TI [0,66; 0,97], p=0,023) un par 20 % samazināts kopējais renālu notikumu risks (95 % TI [0,73; 0,87], p<0,001) perindoprila/ indapamīda grupā salīdzinājumā ar placebo grupu.

Asinsspiedienu pazeminošās iejaukšanās radītais ieguvums bija neatkarīgs no ieguvuma, kādu novēroja ar intensīvo glikozes regulācijas stratēģiju.

Amlodipīns

Tika veikts randomizēts, dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT), un tajā tika salīdzinātas jaunāku zāļu terapijas: amlodipīns devā 2,5–10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils devā 10–40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās līnijas terapija ar tiazīdu diurētisko līdzekli hlortalidonu devā 12,5–25 mg dienā vieglas līdz vidēji smagas hipertensijas ārstēšanai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 pacienti ar hipertensiju 55 gadu vecumā vai vecāki, un viņus apsekoja vidēji 4,9 gadu garumā. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, ieskaitot iepriekš bijušu miokarda infarktu vai insultu (>6 mēnešus pirms iesaistīšanas pētījumā) vai dokumentētu citu aterosklerotisku KVS (kopumā 51,5 %), 2. tipa diabētu (36,1 %), ABL-H <35 mg/dl (11,6 %), kreisā kambara hipertrofiju, kas diagnosticēta, veicot elektrokardiogrammu vai ehokardiogrāfiju (20,9 %), smēķēšanu (21,9 %).

Primārais kombinētais mērķa kritērijs bija letāla KSS vai neletāls miokarda infarkts. Būtiskas primārā mērķa kritērija atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,98 (95 % TI (0,90–1,07) p=0,65. Vērtējot sekundāros mērķa kritērijus, sirds mazspējas (kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija komponents) sastopamība amlodipīna grupā bija būtiski lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2 % pret 7,7 %, RR 1,38, 95 % TI 1,25–1,52, p<0,001). Tomēr, vērtējot visu cēloņu radītu mirstību, būtiskas atšķirības starp terapiju uz amlodipīna bāzes un terapiju uz hlortalidona bāzes nebija vērojamas: RR 0,96, (95 % TI [0,89–1,02], p=0,20).

Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi:

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Pediatriskā populācija

Dati par Triplixam lietošanu bērniem nav pieejami.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par Triplixam hipertensijas ārstēšanai visās pediatriskās populācijas apakškopās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Triplixam

Lietojot perindoprila/ indapamīda un amlodipīna kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.

Perindoprils

Uzsūkšanās un biopieejamība

Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā (perindoprils ir priekšzāles, un perindoprilāts ir aktīvais metabolīts). Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda. Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila arginīns jālieto tikai vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.

Izkliede

Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20 % apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.

Biotransformācija

Perindoprils ir priekšzāles. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.

Eliminācija

Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.

Linearitāte/nelinearitāte

Ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.

Īpašas pacientu grupas

- Gados vecāki cilvēki: gados vecākiem pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.

- Nieru darbības traucējumi: nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma (kreatinīna klīrensa rādītājiem).

- Dialīzes gadījumā: perindoprilāta klīrenss ir 70 ml/min.

- Pacientiem ar cirozi: perindoprila farmakokinētika ir izmainīta, sākotnējā savienojuma hepātiskais klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Indapamīds

Uzsūkšanās

Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no gremošanas trakta.

Cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni vienas stundas laikā pēc šo zāļu perorālas lietošanas.

Izkliede

Ar plazmas proteīniem saistās 79 % indapamīda.

Metabolisms un eliminācija

Eliminācijas pusperiods ir 14 līdz 24 stundas (vidēji 18 stundas). Atkārtota lietošana neizraisa uzkrāšanos.

Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70 % no devas) un fēcēm (22 %) neaktīvu metabolītu veidā.

Augsta riska grupu pārstāvji

Pacientiem ar nieru mazspēju farmakokinētiskie raksturlielumi nemainās.

Amlodipīns

Uzsūkšanās un biopieejamība

Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 6–12 stundas pēc lietošanas. Ir aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir 64–80 % robežās.

Amlodipīna biopieejamību neietekmē barības uzņemšana.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5 % no asinsritē cirkulējošā amlodipīna ir saistīts ar plazmas proteīniem.

Metabolisms

Amlodipīns tiek masīvi metabolizēts aknās līdz neaktīvajiem metabolītiem, un 10 % no sākotnējā savienojuma un 60 % metabolītu tiek izvadīti ar urīnu.

Eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35–50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā.

Augsta riska grupu pārstāvji

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem: laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, gados vecākiem un jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu. Pacientu vecuma grupu pētījumā AUC un eliminācijas pusperioda vērtību pieaugums pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju atbilda gaidītajam.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem: ir pieejami ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu nepietiekamību ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā ir ilgāks eliminācijas pusperiods un aptuveni par 40–60 % lielāks zemlīknes laukums (AUC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Perindoprils

Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, kam tika nodarīti atgriezeniski bojājumi.

Mutagenitāte in vitro un in vivo pētījumos nav novērota.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiontenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.

Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota.

Indapamīds

Ar lielākajām dažādu sugu dzīvniekiem perorāli lietotajām devām (40 līdz 8000 reižu pārsniedzot terapeitisko devu) ir novērota indapamīda diurētisko īpašību pastiprināšanās. Nozīmīgākie saindēšanās simptomi akūtas toksicitātes pētījumos ar intravenozi vai intraperitoneāli ievadītu indapamīdu bija saistīti ar indapamīda farmakoloģisko darbību, proti, tie bija bradipnoja un perifēra vazodilatācija.

Indapamīdam pārbaudēs nav konstatētas mutagēnas vai kancerogēnas īpašības.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, pelēm un trušiem netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes.

Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.

Perindoprils/ indapamīds

Perindoprila/ indapamīda kombinācijas toksicitāte ir nedaudz augstāka nekā atsevišķu sastāvdaļu toksicitāte. Pastiprināta iedarbība uz nierēm žurkām netika novērota. Tomēr ir novērota šādas kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot ar perindoprilu).

Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro ar devām, kuras atbilst ļoti izteiktai drošuma robežai, salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.

Preklīniskajos pētījumos, kas veikti atsevišķi ar perindoprilu un indapamīdu, netika konstatēts genotoksicitātes, kancerogenitātes vai teratogenitātes potenciāls.

Amlodipīns

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm konstatēts, ka, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, izsakot mg/kg, bija novēlots dzemdību laiks, paildzināts dzemdību norises laiks un samazināta mazuļu dzīvildze.

Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņiem 30 dienas lietoja amlodipīna besilātu devā, kas bija līdzīga cilvēkiem lietotajai devai, izsakot mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulstimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.

Žurkām un pelēm, kuras divu gadu garumā kopā ar barību saņēma amlodipīnu tādā koncentrācijā, kas bija aprēķināta, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg uzņemšanu dienā, kancerogenitātes pazīmes netika konstatētas. Lielākā deva (kas pelēm bija vienāda ar, bet žurkām — divas reizes lielāka par* maksimālo ieteicamo klīnisko devu, proti, 10 mg, izsakot mg/m2), bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumos netika atklāta ar zālēm saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

*Par pamatu ņemot pacienta ķermeņa masu 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols:

Kalcija karbonāta un cietes savienojums: 90 % kalcija karbonāta, 10 % preželatinizētas kukurūzas cietes

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)

Magnija stearāts (E572)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Preželatinizēta ciete

Apvalks:

Glicerīns (E422)

Hipromeloze 6mPa.s (E464)

Makrogols 6000

Magnija stearāts (E572)

Titāna dioksīds (E 171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Iepakojumam ar 28 un 30 apvalkotajām tabletēm stabilitāte lietošanas laikā pēc pirmreizējas atvēršanas ir 30 dienas.

Iepakojumam ar 100 apvalkotajām tabletēm stabilitāte lietošanas laikā pēc pirmreizējas atvēršanas ir 100 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10, 28 vai 30 apvalkotās tabletes polipropilēna tablešu trauciņā ar zema blīvuma polietilēna tablešu birstamības ierobežotāju un zema blīvuma polietilēna vāciņu, kas satur desikantu.

100 apvalkotās tabletes augsta blīvuma polietilēna tablešu trauciņā ar polipropilēna vāciņu, kas satur desikantu.

Kastītēs pa 10, 28, 30, 60 (2 tablešu trauciņi pa 30 tabletēm), 84 (3 tablešu trauciņi pa 28 tabletēm), 90 (3 tablešu trauciņi pa 30 tabletēm), 100, 500 tabletēm (5 tablešu trauciņi pa 100 tabletēm).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex – Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Triplixam 5 mg/1,25 mg/5 mg apvalkotās tabletes - 14-0057

Triplixam 5 mg/1,25 mg/10 mg apvalkotās tabletes - 14-0058

Triplixam 10 mg/2,5 mg/5 mg apvalkotās tabletes - 14-0059

Triplixam 10 mg/2,5 mg/10 mg apvalkotās tabletes - 14-0060

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 5. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ PAGE 1 Version: 03-2019_var_WS-349

EQ PAGE 1

Triplixam variācijas