Amlodipine Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine Teva 5 mg tabletes

Amlodipine Teva 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Amlodipine Teva 5 mg tabletes:

Katra tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Amlodipine Teva 10 mg tabletes:

Katra tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

5 mg tabletes:

Baltas, apaļas tabletes, 8 mm diametrā. Viena puse ir nedaudz ieliekta, ar dalījuma līniju un iespiestu „A5”, otra puse ir nedaudz izliekta un gluda.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

10 mg tabletes:

Baltas, apaļas tabletes, 11 mm diametrā. Viena puse ir nedaudz ieliekta, ar dalījuma līniju un iespiestu „A10”, otra puse ir nedaudz izliekta un gluda.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija.

Hroniska stabila stenokardija.

Vazospastiska (Princmetāla) stenokardija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Hipertensijas un stenokardijas terapijai parasti sākuma deva ir 5 mg amlodipīna vienu reizi dienā, kuru var palielināt līdz maksimālai devai - 10 mg, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas uz terapiju. Hipertensijas pacientiem amlodipīnu var lietot kombinētā terapijā kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta adrenoblokatoriem un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem.

Stenokardijas gadījumā amlodipīnu var lietot kā monoterapiju vai kombinācijā ar citiem līdzekļiem pacientiem ar stenokardiju, kas ir grūti ārstējama ar nitrātiem un/vai atbilstošām bēta blokatoru devām.

Devas pielāgošana nav nepieciešama vienlaicīgas amlodipīna lietošanas gadījumā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Amlodipīns, lietots līdzīgās devās gan vecākiem cilvēkiem, gan arī jaunākiem pacientiem, ir vienādi labi panesams. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta, tādēļ devas izvēle jāveic piesardzīgi un jāpiemēro zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk ar zemāko devu un dozēšana jāpielāgo pakāpeniski.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna koncentrācijas izmaiņas plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumiem, tāpēc ieteicams lietot parastās devas. Amlodipīns nav dializējams.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Ieteicamā antihipertensīvā sākumdeva iekšķīgai lietošanai pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Ja vēlamais antihipertensīvais efekts netiek sasniegts 4 nedēļu laikā, devu var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā. Devu ietekme uz pediatriskiem pacientiem, kas pārsniedz 5 mg dienā, nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni vecumā līdz 6 gadiem

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu, citiem dihidropiridīniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

smagu hipotensiju,

šoku (ieskaitot kardiogēnu šoku),

kreisā kambara izsviedes trakta obstrukciju (piem., smagas pakāpes aortas stenozi),

hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav izvērtēta.

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilglaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA) plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Šiem pacientiem amlodipīns lietojams parastajās devās. Amlodipīna koncentrācija asins plazmā nekorelē ar nieru mazspējas pakāpi. Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar stipriem vai mēreniem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdu grupas līdzekļiem, tādiem kā eritromicīnu vai klaritromicīnu, verapamilu vai diltiazēmu) var tikt ievērojami pastiprināta amlodipīna iedarbība, kā rezultātā var paaugstināties hipotensijas risks. Klīniski šī iedarbība var būt vairāk izteikta gados veciem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniskā kontrole un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri lieto klaritromicīnu vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Ieteicama rūpīga novērošana, ja pacients vienlaicīgi lieto amlodipīnu un klaritromicīnu.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Nav ieteicama vienlaicīga amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu, jo dažiem pacientiem paaugstinātas biopieejamības rezultātā novēro izteiktu asinsspiediena pazemināšanos.

Dantrolēns (infūzija)

Dzīvniekiem novērota nāvējoša kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīts ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un intravenozas dantrolēna ievadīšanas. Lai izvairītos no hiperkaliēmijas riska, nav ieteicama vienlaicīga kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, ievadīšana pacientiem, kas ir uzņēmīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un ļaundabīgās hipertermijas kontrolēšanā.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiediena pazeminošā iedarbība summējas ar citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Takrolims

Takrolimu un amlodipīnu lietojot vienlaicīgi, pastāv risks, ka paaugstināsies takrolima līmenis asinīs. Lai novērstu takrolima toksicitāti, pacientiem, kuri lieto amlodipīnu un takrolimu, ir jākontrolē takrolima līmenis asinīs un jāpielāgo takrolima deva, ja nepieciešams.

Ciklosporīns

Ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi veseliem brīvprātīgajiem un citām populācijām nav veikti, izņemot pacientus ar nieru transplantāciju, kuriem tika novērota ciklosporīna koncentrācijas palielināšanās (vidēji 0% – 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem, kuriem ir transplantēta niere un kuri lieto amlodipīnu. Ja nepieciešams, jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns

Vienlaicīgas vairāku devu 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna lietošanas rezultātā par 77% pastiprinājās simvastatīna iedarbība salīdzinot ar vienu pašu simvastatīnu. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāsamazina līdz 20 mg dienā.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiskās īpašības.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Drošums, lietojot amlodipīnu grūtniecības laikā, līdz šim cilvēkiem nav pierādīts.

Pētījumos ar dzīvniekiem, reproduktīvā toksicitāte bija noteikta pie augstām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai gadījumos, ja nav rasta drošāka alternatīva ārstēšana, vai ir augsts slimības radītais risks mātei un bērnam.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums turpināt/pārtraukt barošanu ar krūti vai turpināt/pārtraukt terapiju ar amlodipīnu, jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Ir ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kas lietojuši kalcija kanālu blokatorus. Ir nepietiekami klīniskie dati par iespējamo amlodipīna ietekmi uz auglību. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns maz ietekmē vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem pēc amlodipīna lietošanas ir reibonis, galvassāpes, savārgums vai slikta dūša, var būt traucētas reakcijas spējas. Piesardzība ieteicama it īpaši ārstēšanās sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums no drošuma profila

Visbiežāk ziņotās blakusparādības ārstēšanās laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (≤ 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu sistēmu klase

Biežums

Blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikocitopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Depresija, garastāvokļa izmaiņas (tostarp trauksme), bezmiegs

Reti

Apmulsums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, galvasreibonis,

galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā)

Retāk

Trīce, disgeizija, sinkope, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Nav zināms

Ekstrapiramidāli traucējumi

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi (ieskaitot diplopiju)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Džinkstoņa ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Retāk

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un ātriju fibrilāciju)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa (dispnoja)

Retāk

Klepus, rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas pārmaiņas (ieskaitot caureju un aizcietējumu)

Retāk

Vemšana, sausa mute

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas maiņa, hiperhidroze, izsitumi, nieze, eksantēma, nātrene

Ļoti reti

Angioedēma, multiformā eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensivitāte

Nav zināms

Toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu pietūkums, krampji muskuļos

Retāk

Artraļģija, miaļģija, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Mikcijas traucējumi, niktūrija, biežāka urinācija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Tūska

Bieži

Nogurums, astēnija

Retāk

Sāpes krūtīs, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas samazinājums

* raksturīgs holestāzei

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Tīšu pārdozēšanas gadījumu pieredze cilvēkiem ir ierobežota.

Simptomi

Pieejamā informācija liecina, ka pārdozēšana var radīt izteiktu perifēru vazodilatāciju un, iespējams,

reflektoru tahikardiju, kam seko spilgti izteikta un iespējami pagarināta sistēmiska hipotensija pat līdz

šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Klīniski būtiskas hipotensijas gadījumā, kas saistīta ar amlodipīna pārdozēšanu, nepieciešama aktīva kardiovaskulāra uzturoša terapija, tostarp bieža sirds un plaušu funkciju monitorēšana, roku un kāju novietošanu augstākā pozīcijā un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izvades monitorēšana.

Vazokonstriktori, ja to lietošana nav kontrindicēta, var būt noderīgi, lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu. Kalcija glikonāta intravenozas injekcijas var būt noderīgas kalcija kanālu blokādes

efektu novēršanai.

Dažos gadījumos var būt lietderīga kuņģa skalošana. Aktīvētas ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna ieņemšanas veseliem brīvprātīgajiem uzskatāmi parādījusi amlodipīna absorbcijas ātruma samazināšanos.

Tā kā amlodipīns spēcīgi saistās ar plazmas olbaltumiem, dialīzei nebūs liela nozīme.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar galvenokārt vaskulāru iedarbību.

ATĶ kods: C08CA01

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Amlodipīns ir kalcija jonu transmembrānās plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās.

Amlodipīna hipotensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem.

Mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa;

Amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju – gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu

sastāva pārmaiņas plazmā un to var lietot bronhiālās astmas, cukura diabēta un podagras

pacientu ārstēšanai.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, „dubultaklā”, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT), papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta-blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10 mg un 655 saņēma placebo. Dati par efektivitāti ir iekļauti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.

1.tabula. Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā

Kardiovaskulāro gadījumu skaits (%)

Amlodipīns vs. Placebo

Rezultāts

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Riska samazinājums (95%CI)

P vērtība

Primārais mērķa kritērijs

Kardiovaskulārās blakusparādības

110 (16,6)

151 (23,1)

136 (20,2)

0,69 (0,54-0,88)

0,003

Individuālās komponentes

Koronārā

revaskularizācija

78 (11,8)

103 (15,7)

95 (14,1)

0,73 (0,54-0,98)

0,03

Hospitalizācija

stenokardijas

gadījumā

51 (7,7)

84 (12,8)

86 (12,8)

0,58 (0,41-0,82)

0,002

Nefatāls MI

14 (2,1)

19 (2,9)

11 (1,6)

0,73 (0,37-1,46)

0,37

Insults vai ĪIL

6 (0,9)

12 (1,8)

8 (1,2)

0,50 (0,19-1,32)

0,15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0,8)

2 (0,3)

5 (0,7)

2,46 (0,48-12,7)

0,27

Hospitalizācija

SSM gadījumā

3 (0,5)

5 (0,8)

4 (0,6)

0,59 (0,14-2,47)

0,46

Reanimēta sirds apstāšanās

0

4 (0,6)

1 (0,1)

NA

0,04

Perifērās vaskulārās slimības sākums

5 (0,8)

2 (0,3)

8 (1,2)

2,6 (0,50-13,4)

0,24

Saīsinājumi: SSM - sastrēguma sirds mazspēja, TI - ticamības intervāls, MI - miokarda infarkts, ĪIL - īslaicīga išēmiska lēkme.

Sirds mazspēja

Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie pētījumi par slodzes toleranci pacientiem ar NYHA II-IV klases sirds mazspēju liecina, ka, vērtējot pēc slodzes panesības, kreisā ventrikula izsviedes tilpuma un klīniskās simptomātikas, amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētiķus un AKE inhibitorus, amlodipīns nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.

Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar II un III klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez išēmiskās sirds slimības klīniskajām izpausmēm un objektīvās atrades, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja ne kopējo, ne kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.

Terapija koronāro notikumu novēršanai (ALLHAT)

Randomizēts dubultakls saslimstības-mirstības pētījums „Antihipertenzīvās un lipīdupazeminošās

terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT)) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas

diurētiku hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: bijis miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).

Primārā galapunktā bija iekļauta fatāla koronārā sirds slimība vai nefatāls miokarda infarkts. Nebija statistiski ticamas atšķirības primārajā galapunktā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,98 95%, ticamības intervāls [0,90-1,07], p=0,65. Turklāt nebija būtiskas atšķirības kopējo gadījumu mortalitātē starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,96 95%, ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.

Bērni (vecumā no 6 gadiem un vecāki)

Pētījums, kurā tika iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar dominējošu sekundāru hipertensiju un kurā tika salīdzinātas amlodipīna 2,5 mg un 5 mg devas ar placebo, parādīja, ka abas devas samazināja sistolisko spiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām devām bija statistiski nenozīmīga.

Amlodipīna ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Tāpat nav izvērtēta amlodipīna lietošanas bērna vecumā ietekme ilgtermiņā, lai samazinātu saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta un sasniedz maksimālo koncentrāciju asinīs 6-12 stundas pēc devas ieņemšanas. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 64 – 80 %. Izkliedes tilpums ir aptuveni 20 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% no cirkulējošā amlodipīna saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Amlodipīna biopieejamību neietekmē uztura uzņemšana.

Biotransformācija, eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35-50 stundas un tas atbilst vienai ieņemtajai devai.

Amlodipīns tiek aknās intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem; 10% zāļu nepārveidotā formā un 60% – metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Aknu darbības traucējumi

Ir ļoti ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna nozīmēšanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju, ir samazināts aknu klīrenss, kā rezultātā ir garāks eliminācijas pusperiods un AUC pieaugums par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki pacienti

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Pediatriskā populācija

Vienā klīniskā hroniskas ekspozīcijas pētījumā 74 hipertensijas pediatriski pacienti vecumā no 12 mēnešiem līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem) saņēma amlodipīnu 1,25 mg līdz 20 mg vienreizējā dienas devā vai dienas deva tika sadalīta divās lietošanas reizēs. Bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem šķietamais perorālais klīrenss (CL/F) bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/h puišiem un 16,4 un 21,3 l/h attiecīgi meitenēm. Tika novērota liela iedarbības atšķirība starp indivīdiem. Dati par zāļu lietošanu bērniem līdz 6 gadu vecumam ir ierobežoti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksikoloģija

Reproduktīvo spēju pētījumos ar žurkām un pelēm, lietojot devas, kas apmēram 50 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg, ir novērota aizkavētas, grūtas dzemdības un palielināts augļa un jaundzimušo bojāejas gadījumu skaits.

Fertilitātes traucējumi

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m²), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību.

Citā pētījumā ar žurkām, tēviņi tika ārstēti ar amlodipīna besilātu 30 dienas devā, kas pielīdzināma cilvēka devai, pamatojoties uz mg/kg, novēroja, ka samazinās folikulu stimulējošā hormona, kā arī testosterona koncentrācija plazmā, samazinājās spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.

Kancerogenitāte, mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kas 2 gadus tika ārstētas ar amlodipīnu, pēc aprēķinātas koncentrācijas, lai nodrošinātu diennakts devu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, kancerogēno potenciālu nenovēro. Augstākā deva (pelēm un žurkām 2 reizes lielāka par maksimāli ieteikto klīnisko devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m²) bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumi neuzrādīja ar zālēm saistītu ietekmi ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacientiem ar ķermeņa masu no 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Cietes nātrija glikolāts (A tips)

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Blisteriepakojums – 5 gadi.

ABPE pudelīte – 2 gadi.

ABPE pudelīte pēc pirmās atvēršanas – 4 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

1. Balti, gaismas necaurlaidīgi PVH/PVdH/alumīnija blisteri, kas iepakoti kartona kastītē

5 mg tabletes

Iepakojumi pa 15, 20, 28, 30, 30 (3x10), 50, 56, 84, 90, 98, 100, 112, 120, 200, 250 un 300 (10x30) tabletēm.

Kalendārie iepakojumi pa 28 tabletēm.

Slimnīcas iepakojums pa 50 tabletēm.

10 mg tabletes

Iepakojumi pa 14, 15, 20, 28, 30, 30 (3x10), 50, 56, 84, 90, 98, 100, 112, 120, 200 un 250 tabletēm.

Kalendārie iepakojumi pa 28 tabletēm.

Slimnīcas iepakojums pa 50 tabletēm.

2. ABPE pudelīte ar baltu, gaismas necaurlaidīgu, skrūvējamu PP vāciņu ar drošības gredzenu, kas liecina par pirmreizēju atvēršanu

Balta, gaismas necaurlaidīga polietilēna pudelīte

5 mg tabletes

35 ml: 30, 98 un 100 tabletes pudelītē.

75 ml: 200 un 250 tabletes pudelītē.

10 mg tabletes

35 ml: 30 tabletes pudelītē.

75 ml: 98 un 100 tabletes pudelītē.

150 ml: 200 un 250 tabletes pudelītē.

Balts, gaismas necaurlaidīgs, skrūvējams polipropilēna vāciņš ar drošības gredzenu, kas liecina par pirmreizēju atvēršanu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Amlodipine Teva 5 mg tabletes: 08-0357

Amlodipine Teva 10 mg tabletes: 08-0358

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 27. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 4. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

SASKAŅOTS ZVA 08-03-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1