Amlodipine Accord

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine Accord 5 mg tabletes

Amlodipine Accord 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Amlodipine Accord 5 mg tabletes

Katra tablete satur amlodipīna besilātu, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).

Amlodipine Accord 10 mg tabletes

Katra tablete satur amlodipīna besilātu, kas atbilst 10 mg amlodipīna (Amlodipinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

5 mg: Baltas, aptuveni 6,6 mm apaļas, abpusēji izliektas tabletes.

10 mg: Baltas, aptuveni 8,5 mm apaļas, abpusēji izliektas tabletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hroniska stabila stenokardija.

Vazospastiska (Princmetāla) stenokardija

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Hipertensijas un stenokardijas terapijai parasti sākuma deva ir 5 mg vienu reizi dienā, kuru var palielināt līdz maksimālajai devai 10 mg, atbilstoši pacienta individuālai atbildes reakcijai.

Hipertensijas pacientiem Amlodipine tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Stenokardijas gadījumā Amlodipine var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citām antianginālām zālēm pacientiem ar stenokardiju, kas ir rezistenti pret nitrātiem un/vai atbilstošām bēta blokatoru devām.

Amlodipine Accord devas pielāgošana nav nepieciešama, lietojot to vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Lietojot amlodipīnu vienādās devās, tas tiek vienlīdz labi panests gan gados vecākiem pacientiem, gan jaunākiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta, tādēļ devas izvēle jāveic ar piesardzību un jāpiemēro zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Amlodipīna lietošana šādiem pacientiem jāuzsāk ar zemāko devu un dozēšana lēnām pakāpeniski jātitrē.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Amlodipīna koncentrācijas līmenis plazmā nav saistīts ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ tiek ieteiktas parastās devas. Amlodipīns nav dializējams.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Ieteicamā antihipertensīvā iekšķīgi lietojama sākuma deva pediatrijas pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā, titrēta līdz 5 mg vienu reizi dienā, ja mērķa asinsspiediens netiek sasniegts 4 nedēļu laikā. Devas, lielākas par 5 mg dienā, nav pētītas pediatrijas pacientiem (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu). Šīm zālēm amlodipīna 2,5 mg deva nav iespējama.

Bērni līdz 6 gadu vecumam

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

smagu hipotensiju;

šoku (ieskaitot kardiogēnu šoku);

kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piem., augstas pakāpes aortas stenoze);

hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav noteikta.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) konstatēts, ka ar amlodipīnu ārstētajiem pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, palielinās plaušu tūskas rašanās biežums (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību nākotnē.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts un ir augstākas AUC vērtības; ieteicamās devas nav noteiktas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas titrēšana un rūpīga uzraudzība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Šiem pacientiem amlodipīns var tikt lietots parastajās devās. Amlodipīna koncentrācijas plazmā izmaiņas nav atkarīga no nieru bojājuma pakāpes, Amlodipīns nav dializējams.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās hipotensijas rašanās risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 inducētāji

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (Hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinspiedienu pazeminošais efekts pastiprina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims

Pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lieto vienlaikus ar amlodipīnu, bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā skaidrs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Ciklosporīns

Ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns: vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošana kopā ar 80 mg simvastatīnu izraisīja simvastatīna iedarbības palielināšanos par 77%, salīdzinājuma ar simvastatīna lietošanu monoterapijā. Amlodipīna lietotājiem simvastatīna devu jāierobežo uz 20 mg dienā.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīna lietošanas drošība cilvēkam grūtniecības laikā nav noskaidrota.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota ar lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Zāles grūtniecības laikā atļauts lietot vienīgi tādā gadījumā, ja nav pieejamas drošākas alternatīvas un ja slimības radītais risks mātei un auglim ir lielāks.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartilu diapazonā 3-7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums turpināt/pārtraukt barošanu ar krūti vai turpināt/pārtraukt terapiju ar amlodipīnu jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no amlodipīna terapijas mātei.

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacienti lietojot amlodipīnu cieš no reiboņa, galvassāpēm, noguruma vai sliktas dūšas, tas var ietekmēt viņu reakcijas spējas. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: leikopēnija, trombocitopēnija.

Imūnas sistēmas traucējumi

Ļoti reti: alerģiskas reakcijas.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti: hiperglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: bezmiegs, garastāvokļa izmaiņas (tai skaitā nemiers), depresija.

Reti: apmulsums.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: miegainība, reibonis, galvassāpes (īpaši terapijas sākumā).

Retāk: trīce, garšas sajūtu izmaiņas, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija.

Ļoti reti: hipertonija, perifēra neiropātija.

Acu bojājumi

Bieži: redzes traucējumi (tai skaitā diplopija).

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: sirdsklauves.

Retāk: aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un ātriju fibrilācija).

Ļoti reti: miokarda infarkts.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ādas apsārtums.

Retāk: hipotensija.

Ļoti reti: vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: elpas trūkums.

Retāk: klepus, rinīts.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tai skaitā caureja un aizcietējums).

Retāk: vemšana, sausums mutē.

Ļoti reti: pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, ekzantēma.

Ļoti reti: angioedēma, daudzformu eritēma, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvena-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija.

Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: potīšu pietūkums, muskuļu krampji.

Retāk: mialģija, artralģija, muguras sāpes.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: urinēšanas traucējumi, niktūrija, palielināts urinēšanas biežums.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: impotence, ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: tūska.

Bieži: nespēks, astēnija

Retāk: sāpes krūtīs, sāpes, savārgums.

Izmeklējumi

Retāk: svara palielināšanās, svara samazināšanās.

*lielākoties atbilst holestāzei.

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Par apzinātu pārdozēšanu cilvēkam pieredzes ir maz.

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un,

iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Klīniski nozīmīgas amlodipīna pārdozēšanas izraisītas hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva kardiovaskulāras sistēmas uzturēšana, tostarp bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole,

ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanā var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav

kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glukonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija

kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanu.

Dažos gadījumos var apsvērt iespēju veikt kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem divu stundu laikā pēc amlodipīna 10 mg devas lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīns plaši saistās ar plazmas olbaltumiem, dialīzei nebūs liela nozīme.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar, galvenokārt, vaskulāru iedarbību. ATĶ kods: C08CA01

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu transmembrāno ieplūdi sirds un asinsvadu sistēmas gludās muskulatūras šūnās.

Antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir zāļu tieša atslābinoša iedarbība uz asinsvadu sistēmas gludo muskulatūru. Mehānisms, ar kura palīdzību amlodipīns samazina stenokardiju, pilnībā nav izskaidrots, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa;

2. Iespējams, ka amlodipīna darbības mehānisms ietver arī galveno koronāro asinsvadu un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem zāļu lietošana vienu reizi dienā izraisa klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus pozīcijās, uz 24 stundām.Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo fiziskās slodzes laiku, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai līdz 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT). Papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta- blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un aspirīnu, 2 gadus 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10 mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Dati ar galvenajiem efektivitātes rādītājiem ir iekļauti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūrām pacientiem ar KSS.

1. tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā

Kardiovaskulāro notikumu koeficients,

Nr. (%)

Amlodipīns vs. placebo

Iznākums

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Bīstamības koeficients (95% TI)

P vērtība

Primārais mērķa rezultāts

Nelabvēlīgi kardiovaskulārie gadījumi

110 (16,6)

151 (23,1)

136 (20,2)

0,69 (0,54-0,88)

0,003

Individuāli notikumi

Koronāra revaskularizācija

78 (11,8)

103 (15,7)

95 (14,1)

0,73 (0,54-0,98)

0,03

Hospitalizācija stenokardijas gadījumā

51 (7,7)

84 (12,8)

86 (12,8)

0,58 (0,41-0,82)

0,002

Neletālās MI

14 (2,1)

19 (2,9)

11 (1,6)

0,73 (0,37-1,46)

0,37

Insults vai TIA

6 (0,9)

12 (1,8)

8 (1,2)

0,50 (0,19-1,32)

0,15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0,8)

2 (0,3)

5 (0,7)

2,46 (0,48-12,7)

0,27

Hospitalizācija CHF gadījumā

3 (0,5)

5 (0,8)

4 (0,6)

0,59 (0,14-2,47)

0,46

Reanimēta sirds apstāšanās

0

4 (0,6)

1 (0,1)

NA

0,04

Jauna perifērā asinsvadu slimība

5 (0,8)

2 (0,3)

8 (1,2)

2,6 (0,50-13,4)

0,24

Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumos ar sirds mazspējas pacientiem un fiziskās slodzes kontrolētos klīniskajos pētījumos, pacientiem ar II līdz IV pakāpes, pēc NYHA klasifikācijas, sirds mazspēju, pierādīts, ka amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos, ko noteica mērot slodzes panesamību, sirds kreisā kambara izsviedes frakciju un klīniskās simptomātikas .

Ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kas tika izstrādāts, lai novērtētu pacientus ar III līdz IV pakāpes, pēc NYHA klasifikācijas, sirds mazspēju, kuri saņem digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, tika pierādīts, ka amlodipīns sirds mazspējas pacientiem nepaaugstina mirstības risku vai kombinēto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā, placebo kontrolētā novērojuma pētījumā (PRAISE 2) ar amlodipīnu pierādīts, ka pacientiem ar III līdz IV pakāpes, pēc NYHA klasifikācijas, sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīviem secinājumiem, kas norāda uz pamatā esošu išēmisku slimību, lietojošiem stabilu AKE inhibitoru devu, sirds glikozīdus un diurētiskus līdzekļus, amlodipīns neietekmē kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīna terapija bija saistīta ar plaušu tūskas gadījumu biežuma pieaugumu.

Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums „Antihipertenzīvās un lipīdu -pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial, ALLHAT) tika veikts, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapijas: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: bijis miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd

smēķējošs (21,9%).

Primārā mērķa rezultātā bija iekļauta letāla koronārā sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa rezultātā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,98 95%, TI (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu rezultātiem sirds mazspējas (viens no mērķiem kombinētajā kopējā kardiovaskulārajā galamērķī) sastopamības biežums bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % pret 7,7 %, relatīvais risks 1,38, TI 95% [1,25-1,52], p<0,001. Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,96 95%, TI [0,89-1,02], p=0,20.

Lietošana bērniem (vecumā no 6 gadiem)

Pētījumā, kurā tika iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar pārsvarā sekundāru hipertensiju, salīdzinot 2,5 mg devas un 5 mg amlodipīna devas ar placebo, konstatēja, ka abas devas samazina sistolisko asinsspiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām devām nebija statistiski nozīmīga.

Amlodipīna ilgtermiņa ietekme uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Arī amlodipīna lietošanas bērnībā ilgtermiņa efektivitāte uz kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieauguša cilvēka vecumā samazinājumu nav pētīta.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 64 – 80 %. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos konstatēts, ka cirkulējošā amlodipīna saistība ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 97,5 %.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 35 līdz 50 stundas, un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu devu dienā. Amlodipīns aknās tiek intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem; 10% zāļu nepārveidotā formā un 60% - metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki cilvēki

Laiks, kas nepieciešams amlodipīna maksimālās koncentrācijas sasniegšanai plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un jaunākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem pacientiem pastāv nosliece uz klīrensa samazinājumu, kā rezultātā pieaug AUC un eliminācijas pusperiods. Ka jau bija sagaidāms šajā pētītajā pacientu vecuma grupā, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju novēroja AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pediatriskā populācija

Populācijas FK pētījums tika veikts 74 hipertensīviem bērniem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacientiem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacientiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kuri saņēma amlodipīnu devās starp 1,25 un 20 mg vienu reizi vai divreiz dienā. Bērniem no 6 līdz 12 gadiem, un pusaudžiem no 13 līdz 17 gadiem tipisks perorālais klīrenss (CL/F) bija 22,5 un 27,4 l/h attiecīgi vīriešiem un 16,4 un 21,3 l/h attiecīgi sievietēm. Tika novērota liela iedarbības atšķirība starp indivīdiem. Dati, par lietošanu bērniem līdz 6 gadu vecumam, ir ierobežoti.

.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m²), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums, nobriedušu spermatīdu un Sertoli šūnu skaits.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši maksimālajai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m²) bija tuvu maksimālajai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Cietes nātrija glikolāts

Magnija stearāts

Dinātrija hidrogēncitrāts

Krospovidons

Kroskarmelozes nātrija sāls

6.2. Nesaderība

Nav nozīmīga.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Blistera iepakojums: 3 gadi.

Pudeles: 2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes ir iepakotas PVH/PVdH/alumīnija blisteru iepakojumos un ABPE pudelēs.

Iepakojuma lielumi:

Blistera iepakojums: 5 mg: 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60, 90 98, 100 tabletes.

10 mg: 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60, 90, 98, 100 tabletes.

ABPE pudele: 250, 500 un 1000 tabletes (tikai lietošanai slimnīcā vai devas izsniegšanai).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare B.V.

Winthontlaan 200

3526 KV Utrecht

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

5 mg: Reģ. Nr. LV: 12-0002

10 mg: Reģ. Nr. LV: 12-0001

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 10. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 10. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 21-03-2019