Alneta

Tablete

Alneta 5 mg tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N90
Uzglabāt blisterus oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

13-0136-06

Zāļu reģistrācijas numurs

13-0136

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

23-NOV-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Alneta 5 mg tabletes

Alneta 10 mg tabletes

Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Alneta un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Alneta lietošanas

3. Kā lietot Alneta

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Alneta

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Alneta un kādam nolūkam tās lieto

Alneta satur aktīvo vielu amlodipīnu, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par kalcija antagonistiem.

Alneta lieto, lai ārstētu:

paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) vai noteikta veida sāpes krūtīs, ko sauc par stenokardiju, kuras reta forma ir Princmetāla jeb variantā stenokardija;

pacientiem ar augstu asinsspiedienu zāles darbojas atslābinot asinsvadus, tādējādi asinis caur tiem izplūst vieglāk. Pacientiem ar stenokardiju Alneta uzlabo asins piegādi sirds muskulim, tādējādi tas saņem vairāk skābekļa, kā rezultātā tiek novērsta sāpju veidošanās krūtīs. Jūsu zāles nenovērš akūtas stenokardijas izraisītas sāpes krūtīs.

2. Kas Jums jāzina pirms Alneta lietošanas

Nelietojiet Alneta šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai citu kalcija kanālu blokatoru. Tā var izpausties kā nieze, ādas apsārtums vai apgrūtināta elpošana;

ja Jums ir stipri pazemināts asinsspiediens (smaga hipotensija);

ja Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm);

ja Jūs pēc akūtas sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Alneta lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir vai kādreiz bijis kāds no šādiem stāvokļiem:

Nesen pārciesta sirdslēkme

Sirds mazspēja

Pārmērīga asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensijas krīze)

Aknu slimība

Jūs esat gados vecāks pacients un Jums var būt nepieciešama devu palielināšana.

Bērni un pusaudži

Alneta nav pētīts bērniem vecumā līdz 6 gadiem. Alneta drīkst lietot tikai bērniem un pusaudžiem ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem (skatīt 3. punktu).

Citas zāles un Alneta

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Alneta var ietekmēt citu zāļu iedarbību, piemēram:

ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi);

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (proteāzes inhibitori HIV ārstēšanai);

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotiskie līdzekļi baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai);

asinszāle (Hypericum perforatum);

verapamils, diltiazems (zāles sirds slimību ārstēšanai);

dantrolēns (infūzijas nopietnu ķermeņa temperatūras izmaiņu gadījumos);

takrolims, sirolims, temsirolims un everolims (zāles, kas ietekmē imūnsistēmas darbību);

simvastatīns (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai);

ciklosporīns (imūnsupresants).

Alneta var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk, ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Alneta kopā ar uzturu un dzērienu

Pacientiem, kuri lieto Alneta, nevajadzētu uzturā lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Alneta asinsspiedienu pazeminošā darbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Amlodipīna drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav pētīts. Pirms Alneta lietošanas pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai, ja Jūs plānojat grūtniecību.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pirms Alneta lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Alneta var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja tabletes liek Jums justies neveselam, apreibušam vai nogurušam, vai rada Jums galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Alneta satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3. Kā lietot Alneta

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Alneta sākuma deva ir 5 mg dienā. Devu var palielināt līdz 10 mg Alneta dienā.

Jūsu zāles var lietot gan pirms, gan pēc ēšanas. Zāles Jums jālieto vienā un tajā pašā dienas laikā, uzdzerot ūdeni. Nelietojiet Alneta ar greipfrūtu sulu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem (6-17 gadus veciem) ieteicamā sākuma deva ir 2,5 mg dienā. Maksimālā ieteicamā deva ir 5 mg dienā.

Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

Svarīgi nepārtraukt tablešu lietošanu. Neatlieciet ārsta apmeklējumu līdz laikam, kad tabletes jau beigušās.

Ja esat lietojis Alneta vairāk nekā noteikts

Pārāk daudz tablešu lietošana var izraisīt Jums ļoti zemu vai pat bīstami zemu asinsspiedienu. Jūs varat just reiboni vai vājuma sajūtu, un Jums var būt krišanas sajūta. Ja asinsspiediena krišanās ir pietiekoši nopietna, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Alneta tablešu, nekavējoties griezieties pēc medicīniskas palīdzības.

Ja esat aizmirsis lietot Alneta

Neuztraucieties. Ja esat aizmirsis lietot tableti, izlaidiet šo devu pavisam. Lietojiet nākamo devu paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Alneta

Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi Alneta jālieto. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet Alneta lietošanu bez ārsta ziņas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajiem ļoti retiem, nopietniem simptomiem.

Pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana.

Acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums.

Mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu.

Nopietnas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, pūšļu veidošanos, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas.

Sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība.

Aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Saņemti ziņojumi par sekojošām bieži novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Ļoti bieži: var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

Šķidruma aizture (tūska)

Bieži: var izpausties līdz 1 no 10 cilvēkiem

Galvassāpes, galvas reibšana, miegainība (īpaši terapijas sākumā).

Sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums.

Sāpes vēderā, slikta dūša.

Izmaiņas zarnu darbībā, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi.

Nespēks, vājums;

Redzes traucējumi, redzes dubultošanās;

Potīšu pietūkums;

Muskuļu krampji.

Citas ziņotās blakusparādības ir iekļautas turpmākajā sarakstā. Pastāstiet ārstam, ja kāda no tām kļūst nopietna, vai, ja Jūs novērojat blakusparādības, kas šajā sarakstā nav minētas.

Retāk: var izpausties līdz 1 no 100 cilvēkiem

Garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs.

Trīce, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis.

Nejutīgums vai tirpšanas sajūta Jūsu locekļos, sāpju sajūtas zudums.

Džinkstoņa ausīs.

Zems asinsspiediens.

Šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts).

Klepus, sausums mutē, vemšana (slikta dūša).

Matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas maiņa.

Urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums.

Nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem.

Sāpes, slikta pašsajūta.

Locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes.

Pieņemšanās svarā vai svara zudums.

Reti: var izpausties līdz 1 no 1000 cilvēkiem

Apjukums.

Ļoti reti: var izpausties līdz 1 no 10000 cilvēkiem

Samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano asins šūnu bojājums).

Paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija).

Nervu bojājumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu.

Smaganu pietūkums.

Vēdera uzpūšanās (gastrīts).

Aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena āda (dzelte), aknu enzīmu rādītāju palielināšanās, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus.

Palielināts muskuļu sasprindzinājums.

Asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas.

Paaugstināta jutība pret gaismu.

Traucējumi, kas apvieno stīvumu, trīsas un/ vai kustību traucējumus.

Nav zināms: biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem

- Trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un kāju šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Alneta

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot Alneta pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc ”EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt blisterus oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Alneta satur

Aktīvā viela ir amlodipīns.

ALNETA 5 mg tabletes

Katra tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

ALNETA 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir mikrokristāliska celuloze (E460), preželatinēta ciete (kukurūzas), cietes nātrija glikolāts (A tipa), koloidāls bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts (E470b).

Skatīt 2. punktu "Alneta satur nātriju".

Alneta ārējais izskats un iepakojums:

5 mg:

Tabletes ir baltas, apaļas (diametrs 8,0 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar slīpām malām un dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

10 mg:

Tabletes ir baltas, apaļas (diametrs 10,5 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar slīpām malām.

Blisteri ar 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 tabletēm kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Slovākija

Alneta

Bulgārija

Алнета

Slovēnija

Amlodipin Krka

Ungārija

Amlodipin Pharma-Regist

Īrija

Amlodipine Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Alneta 5 mg tabletes

Alneta 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Alneta 5 mg tabletes

Katra tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum), amlodipīna besilāta veidā.

Alneta 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum), amlodipīna besilāta veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

5 mg:

Tabletes ir baltas, apaļas (diametrs 8,0 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar slīpām malām un dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

10 mg:

Tabletes ir baltas, apaļas (diametrs 10,5 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar slīpām malām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hroniska stabila stenokardija

Vazospastiska (Princmetāla) stenokardija

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Parastā sākuma deva hipertensijas un stenokardijas ārstēšanai ir 5 mg Alneta vienu reizi dienā, kuru var palielināt līdz 10 mg, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas uz terapiju.

Hipertensijas pacientiem amlodipīns tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem. Stenokardijas gadījumā amlodipīnu var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citiem antiangināliem līdzekļiem, kas paredzēti stenokardijas ārstēšanai pacientiem, kuri ir rezistenti pret nitrātiem un/vai atbilstošām bēta blokatoru devām.

Alneta devas pielāgošana nav nepieciešama, lietojot to vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Lietojot amlodipīnu parastās devās, to vienlīdz labi panes gan gados vecāki pacienti, gan jaunāki pacienti. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta, tādēļ devas izvēle jāveic ar piesardzību un jāpiemēro zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk ar zemāko devu un dozēšana jāpielāgo pakāpeniski.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna koncentrācijas līmenis plazmā nav saistīts ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ rekomendē parastās devas. Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Ieteicamā antihipertensīvā iekšķīgi lietojamā deva pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā kā sākuma deva, ko var palielināt līdz 5 mg, ja 4 nedēļu laikā netiek sasniegts vēlamais asinsspiediens. Pediatriskiem pacientiem deva virs 5 mg dienā nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni līdz 6 gadu vecumam

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

Paaugstinātu jutību pret dihidropiridīna atvasinājumiem, amlodipīnu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smagu hipotensiju.

Šoku (ieskaitot kardiogēnu šoku).

Hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, ar augstas pakāpes aortas stenozi).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna lietošanas drošība un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav noteikta.

Pacientiem ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē ievērojot piesardzību. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā ar pacientiem, kas cieta no smagas sirds mazspējas (NYHA III un IV klase), novērotās plaušu tūskas gadījumu skaits bija augstāks amlodipīna ārstēto grupā nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Lietošana pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem cilvēkiem deva jāpalielina, ievērojot piesardzību (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošana nieru mazspējas gadījumā

Šādi pacienti var lietot parastās amlodipīna devas. Korelācija starp amlodipīna koncentrācijas izmaiņām plazmā un nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi nepastāv. Amlodipīns nav dializējams.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā palielinās hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piem., rifampicīns, Hypericum perforatum).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu prethipertensijas līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Takrolims: lietojot vienlaicīgi takrolimu ar amlodipīnu, ir paaugstināta takrolima līmeņa risks asinīs, bet šīs mijiedarbības farmakokinētiskais mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa kontrole asinīs un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.

Klaritromicīns: klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu, ir paaugstināts hipotensijas risks. Amlodipīna un klaritromicīna vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicama cieša pacientu novērošana.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori: mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājas darbības CYP3A inhibitors. Vienlaicīgi lietojot amlodipīnu kopā ar mTOR inhibitoriem, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Ciklosporīns: nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un noteikti jāsamazina ciklosporīna deva pēc vajadzības.

Simvastatīns: lietojot vienlaicīgi vairākas amlodipīna 10 mg un simvastatīna 80 mg devas, simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar gadījumiem, kad lietots tikai simvastatīns. Pacientiem, kas lieto 20 mg amlodipīna dienā, jāierobežo simvastatīna deva.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīna lietošanas drošums cilvēka grūtniecības laikā nav noteikts.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas, un pati slimība ir saistīta ar palielinātu risku mātei un auglim.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3 – 7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Lēmums par to, vai jāturpina/jāpārtrauc barošana ar krūti vai jāturpina/jāpārtrauc ārstēšana ar amlodipīnu jāpieņem, ievērojot bērna ieguvumu no barošanas ar krūti un amlodipīna lietošanas sniegto ieguvumu mātei.

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuri lietojot amlodipīnu, cieš no reiboņa, galvassāpēm, noguruma vai sliktas dūšas, var būt traucēta reakcija. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu:

ļoti bieži (≥1/10),

bieži (≥1/100 līdz <1/10),

retāk (≥1/1000 līdz 1/100),

reti (≥1/10 000 līdz 1/1000),

ļoti reti (≥1/10 000).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēma

Biežums

Blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi terapijas sākumā)

Retāk

Tremors, disgeizija, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Nav zināms

Ekstrapiramidālie traucējumi

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Retāk

Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un atriju fibrilācija)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Elpas trūkums,

Retāk

Klepus, rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)

Retāk

Vemšana, sausums mutē

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas zudums, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene

Ļoti reti

Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte

Nav zināms

Toksiska epidermāla nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu pietūkums, muskuļu krampji

Retāk

Artralģija, mialģija, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Tūska,

Bieži

Nespēks, astēnija

Retāk

Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Pieņemšanās svarā, svara zudums

* galvenokārt saistīts ar holestāzi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Par apzinātu pārdozēšanu cilvēkam pieredzes ir maz.

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Aprakstīta izteikta un, iespējams, ilgstoša sistēmiska hipotensija līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā, kas radusies amlodipīna pārdozēšanas rezultātā, nepieciešama aktīva kardiovaskulārās sistēmas uzturēšana, tostarp, bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās uzraudzīšanu.

Asinsvadus sašaurinoši līdzekļi var palīdzēt atjaunot asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var palīdzēt novērst kalcija kanālu blokādes efektus.

Dažos gadījumos var veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgajiem ogles lietošana līdz 2 stundas pēc 10 mg amlodipīna ievadīšanas samazināja amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīnam piemīt izteikta saistīšanās ar proteīniem, nav sagaidāms, ka dialīzei varētu būt pozitīva iedarbība.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar galvenokārt vaskulāru iedarbību, ATĶ kods: C08CA01.

Darbības mehānisms

Amlodipīns ir kalcija jonu transmembrānās plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Amlodipīna hipotensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi noteikts, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa;

2) Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzos centros veiktā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurences of Thrombosis (CAMELOT), papildus standarta terapijai ar statīniem, beta- blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Dati par efektivitāti ir iekļauti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.

tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā

Kardiovaskulāro notikumu koeficients

No. (%)

Amlodipīns vs. Placebo

Iznākums

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Riska attiecība (95% TI)

P vērtība

Primārais mērķa kritērijs

Nelabvēlīgi kardiovaskulārie gadījumi

110 (16,6)

151 (23,1)

136 (20,2)

0,69

(0,54‑0,88)

.003

Individuāli notikumi

Koronāra revaskularizācija

78 (11.8)

103 (15,7)

95 (14,1)

0,73

(0,54‑0,98)

.03

Hospitalizācija stenokardijas gadījumā

51 (7,7)

84 (12,8)

86 (12,8)

0,58

(0,41‑0,82)

.002

Nefatāls MI

14 (2,1)

19 (2,9)

11 (1,6)

0,73

(0,37‑1,46)

.37

Insults vai TIA

6 (0,9)

12 (1,8)

8 (1,2)

0,50

(0,19‑1,32)

.15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0,8)

2 (0,3)

5 (0,7)

2,46

(0,48‑12,7)

.27

Hospitalizācija CHF gadījumā

3 (0,5)

5 (0,8)

4 (0,6)

0,59

(0,14‑2,47)

.46

Reanimēta sirds apstāšanās

0

4 (0,6)

1 (0,1)

NA

.04

Jauna perifērā asinsvadu slimība

5 (0,8)

2 (0,3)

8 (1,2)

2,6

(0,50‑13,4)

.24

Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros tika pētīta hemodinamika un fiziskā aktivitāte pacientiem ar NYHA II-IV klases sirds mazspēju, tika atklāts, ka amlodipīns neizraisa klīnisku pasliktināšanos, kas tika mērīta ar fiziskās slodzes panesamību, kreisā kambara izsviedes frakciju un klīnisko simptomatoloģiju.

Ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kurā tika novērtēti pacienti ar NYHA II - IV klases sirds mazspēju, kas saņēma digoksīnu, diurētiskus līdzekļus un AKE inhibitorus, tika atklāts, ka amlodipīns neizraisa palielinātu ar sirds mazspēju saistīto mirstības risku vai kombinēto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā novērojumu rakstura, ar placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE 2) pacientiem ar III un IV smaguma pakāpes sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas) bez klīniskiem simptomiem vai objektīviem pierādījumiem par išēmisku pamatslimību, kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns kopējo kardiovaskulāro mirstību neietekmēja. Tajā pašā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku.

Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums „Antihipertenzīvās un lipīdu -pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT)) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, ieskaitot: bijis miokarda infarkts vai insults (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd smēķējošs (21,9%).

Primārā mērķa kritērijā bija iekļauta fatāla koronārā sirds slimība vai nefatāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa kritērijā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,98 95% ticamības intervāls (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu kritēriju sirds mazspējas (viens no komponentiem kombinētajā kopējā kardiovaskulārajā mērķa kritērijā) sastopamības biežums bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % vs. 7,7 %, relatīvais risks 1,38, ticamības intervāls 95% [1,25-1,52], p<0,001. Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,96 95% ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.

Pediatriskā populācija (vecumā no 6 gadiem)

Pētījumā, kurā bija iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar galvenokārt sekundāru hipertensiju, un 2,5 mg un 5 mg lielu amlodipīna devu lietošana tika salīdzināta ar placebo lietošanu, tika pierādīts, ka abas devas sistolisko asinsspiedienu pazemina ievērojami vairāk nekā placebo. Šī atšķirība starp abām devām nebija statistiski nozīmīga.

Amlodipīna ilgtermiņa ietekme uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Bērnībā veiktas amlodipīna terapijas ilgtermiņa efektivitāte, samazinot pieaugušo saslimstību ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām un mirstību no tām nav noteikta.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, sadalījums, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64 un 80% robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka ap 97,5 % cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/Eliminācija

Eliminācijas pusperiods no plazmas ir 35-50 stundas, un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu devu dienā. Amlodipīns tiek aknās intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem; 10% zāļu nepārveidotā formā un 60% - metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecāku un jaunāku pacientu organismā laiks līdz tiek sasniegta augstākā amlodipīna koncentrācija plazmā ir līdzīgs. Gados vecāku pacientu organismā amlodipīna klīrensam ir raksturīga tendence kļūt lēnākam, kā rezultātā palielinās AUC un pagarinās eliminācijas pusperiods. AUC palielināšanās un eliminācijas pusperioda pagarināšanās pacientiem ar sirds sastrēguma mazspēju atbilda šajā vecuma grupā paredzētajam.

Pediatriskā populācija

Populācijas FK pētījums tika veikts ar 74 bērniem (vecumā no 1 gada līdz 17 gadiem) ar hipertensiju (34 pacientu vecums bija no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacientu vecums bija no 13 līdz 17 gadiem), kuri vienu vai divas reizes dienā saņēma 1,25 - 20 mg lielas amlodipīna devas. 6 - 12 gadus veciem bērniem un 13 – 17 gadus veciem pusaudžiem tipiskais perorāli ieņemta preparāta klīrenss (CL/F) zēniem bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/h, bet meitenēm – attiecīgi 16,4 un 21,3 l/h. Dažādiem cilvēkiem tika novērotas ievērojamas iedarbības intensitātes atšķirības. Dati par bērniem līdz 6 gadu vecumam ir ierobežoti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz fertilitāti. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliska celuloze (E460)

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts (E470b)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt blisterus oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH// Al-folija): 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

13-0135

13-0136

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 3. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019

PAGE