Agen

Tablete

Agen 5 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N90
Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Amlodipinum

Agen satur aktīvo vielu amlodipīnu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija antagonistiem. Agen lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) vai noteikta veida sāpes krūtīs, ko sauc par stenokardiju, kuras reta forma ir Princmetāla jeb variantā stenokardija. Pacientiem ar augstu asinsspiedienu šīs zāles atslābina asinsvadus, tādējādi asinis caur tiem izplūst vieglāk. Pacientiem ar stenokardiju Agen uzlabo asins piegādi sirds muskulim, tādējādi tas saņem vairāk skābekļa, kā rezultātā tiek novērsta sāpju rašanās krūtīs. Jūsu zāles nenovērš akūtas stenokardijas izraisītas sāpes krūtīs.

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

06-0181-03

Zāļu reģistrācijas numurs

06-0181

Ražotājs

Zentiva, k.s., Czech Republic

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

21-MAY-12

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Zentiva, k.s., Czech Republic

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Agen 5 mg tabletes

Agen 10 mg tabletes

Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Agen un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Agen lietošanas

3. Kā lietot Agen

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Agen

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Agen un kādam nolūkam tās lieto

Agen satur aktīvo vielu amlodipīnu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par kalcija antagonistiem.

Agen lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) vai noteikta veida sāpes krūtīs, ko sauc par stenokardiju, kuras reta forma ir Princmetāla jeb variantā stenokardija.

Pacientiem ar augstu asinsspiedienu šīs zāles atslābina asinsvadus, tādējādi asinis caur tiem izplūst vieglāk. Pacientiem ar stenokardiju Agen uzlabo asins piegādi sirds muskulim, tādējādi tas saņem vairāk skābekļa, kā rezultātā tiek novērsta sāpju rašanās krūtīs. Jūsu zāles nenovērš akūtas stenokardijas izraisītas sāpes krūtīs.

2. Kas Jums jāzina pirms Agen lietošanas

Nelietojiet Agen šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai citu kalcija kanālu blokatoru; tā var izpausties kā nieze, ādas apsārtums vai apgrūtināta elpošana;

- ja Jums ir stipri pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

- ja Jums ir aortas vārstuļa sašaurināšanās (aortas stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm);

- ja Jums pēc sirdslēkmes ir radusies sirds mazspēja.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Agen lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir vai kādreiz bijis kāds no sekojošiem veselības traucējumiem:

nesena sirdslēkme,

sirds mazspēja,

nopietna asinsspiediena paaugstināšanās (hipertoniskā krīze),

aknu slimība,

Jūs esat gados vecāks pacients un Jums var būt nepieciešama palielināta deva.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Agen nav pētīts bērniem vecumā līdz 6 gadiem. Agen drīkst lietot tikai bērniem un pusaudžiem ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem (skatīt 3. punktu).

Jautājiet ārstam, lai iegūtu papildus informāciju.

Citas zāles un Agen

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Agen var mijiedarboties ar citām zālēm, tādām kā:

ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi),

ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (proteāzes inhibitori HIV ārstēšanai),

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas - zāles baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai),

asinszāle (Hypericum perforatum),

verapamils, diltiazems (zāles sirds slimību ārstēšanai),

dantrolēns (infūzijas nopietnu ķermeņa temperatūras izmaiņu gadījumos),

takrolims, sirolims, temsirolims un everolims (zāles, ko lieto organisma imūnās atbildes kontrolei; tās ļauj organismam pieņemt transplantēto orgānu),

simvastatīns (zāles, ko lieto paaugstināta holesterīna ārstēšanai),

ciklosporīns (imūnsupresants).

Agen var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk, ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Agen kopā ar uzturu un dzērienu

Pacientiem, kuri lieto Agen, nevajadzētu uzturā lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Agen asinsspiedienu pazeminošā darbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Amlodipīna drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav pētīts.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, Jums tas jāizstāsta ārstam pirms Agen lietošanas..

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Agen var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja tabletes Jums rada sliktu pašsajūtu, reiboni, nogurumu vai galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Agen satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

3. Kā lietot Agen

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā sākuma deva ir 5 mg Agen vienu reizi dienā. Devu var palielināt līdz 10 mg Agen vienu reizi dienā.

Šīs zāles var lietot gan pirms, gan pēc ēšanas. Šīs zāles Jums jālieto vienā un tajā pašā dienas laikā, uzdzerot ūdeni. Nelietojiet Agen ar greipfrūtu sulu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem (6 līdz 17 gadus veciem) parastā ieteicamā sākuma deva ir 2,5 mg dienā. Maksimālā ieteicamā deva ir 5 mg dienā. Lai iegūtu devu 2,5 mg, var izmantot Agen 5 mg tabletes, jo tās var sadalīt vienādās devās.

Ja esat lietojis Agen vairāk nekā noteikts

Pārāk daudz tablešu lietošana var pazemināt Jūsu asinsspiedienu līdz ļoti zemam vai pat bīstami zemam. Jūs varat just reiboni, apreibumu vai vājuma sajūtu. Ja asinsspiediena pazemināšanās ir ļoti izteikta, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja esat lietojis pārāk daudz Agen tablešu, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot Agen

Neuztraucieties. Ja Jūs esat aizmirsis ieņemt tableti, izlaidiet aizmirsto devu. Lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Agen

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet šo zāļu lietošanu bez ārsta ziņas.

Svarīgi nepārtraukt tablešu lietošanu. Neatlieciet ārsta apmeklējumu līdz laikam, kad tabletes jau beigušās.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajām blakusparādībām:

pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,

acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums,

mēles un rīkles pietūkums, kas izteikti apgrūtina elpošanu,

nopietnas ādas reakcijas, ieskaitot intensīvus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, čūlas, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas,

sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība,

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Saņemti ziņojumi par sekojošām blakusparādībām. Ja kāda no tām Jums rada problēmas vai saglabājas ilgāk nekā vienu nedēļu, Jums jāsazinās ar ārstu.

Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem)

Tūska (šķidruma aizture)

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem)

Galvassāpes, reibonis, miegainība (īpaši terapijas sākumā)

Sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums

Sāpes vēderā, slikta dūša

Vēdera izejas traucējumi, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi

Nogurums, vājums

Redzes traucējumi, redzes dubultošanās

Potīšu pietūkums, muskuļu krampji

Citas ziņotās blakusparādības ir iekļautas turpmākajā sarakstā.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem)

Garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs

Trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis

Nejutīgums vai tirpšanas sajūta locekļos, sāpju sajūtas zudums

Zvanīšana ausīs

Zems asinsspiediens

Šķaudīšana/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts)

Klepus

Sausa mute, vemšana (slikta dūša)

Matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas maiņa

Urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums

Nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem

Sāpes, slikta pašsajūta

Locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes

Svara pieaugums vai svara zudums

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem)

Apjukums

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem)

Samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu zilumu veidošanos un asiņošanu

Paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija)

Nervu bojājumi, kas var izraisīt muskuļu vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu

Smaganu pietūkums

Kuņģa iekaisums (gastrīts), kas var radīt vēdera uzpūšanos

Aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzeltēšana (dzelte), paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus

Palielināts muskuļu sasprindzinājums

Asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas

Paaugstināta jutība pret gaismu

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt no pieejamiem datiem)

Trīce, rigīda poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Agen

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes/ blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Agen satur

Agen 5 mg tabletes: aktīvā viela ir 5 mg amlodipīna, kas atbilst 6,935 mg amlodipīna besilāta vienā tabletē.

Agen 10 mg tabletes: aktīvā viela ir 10 mg amlodipīna, kas atbilst 13,870 mg amlodipīna besilāta vienā tabletē.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, nātrija cietes glikolāts A, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, magnija stearāts.

Agen ārējais izskats un iepakojums:

Agen ir baltas vai gandrīz baltas ovālas tabletes ar dalījuma līniju vienā tabletes pusē un reljefiem apzīmējumiem “A” un “5” pa labi un pa kreisi no dalījuma līnijas, vai “A” un “10” pa labi un pa kreisi no dalījuma līnijas. Tabletes var sadalīt vienādās devās.

Iepakojumā 10, 30 vai 90 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Zentiva k.s.

U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10,

Čehija

Šīs zāles reģistrētas Eiropas Ekonomikas Zonas dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:

Čehijā, Latvijā, Bulgārijā: Agen

Ungārijā: Amlodipin-Zentiva 5 mg tabletta

Amlodipin-Zentiva 10 mg tabletta

Rumānijā AMLODIPINĂ ZENTIVA 5 mg comprimate

AMLODIPINĂ ZENTIVA 10 mg comprimate

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

SASKAŅOTS ZVA 13-09-2018

EQ PAGE 1 CZ/H/0120/001-002/IB/038

CZ/H/0120/001-002/IB/035

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Agen 5 mg tabletes

Agen 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Agen 5 mg tabletes: katra tablete satur 6,935 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 5 mg amlodipīna (Amlodipinum).

Agen 10 mg tabletes: katra tablete satur 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (Amlodipinum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Agen 5 mg tabletes: katra tablete satur ne vairāk kā 0,101 mg nātrija.

Agen 10 mg tabletes: katra tablete satur ne vairāk kā 0,202 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Agen 5 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas ovālas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un reljefiem apzīmējumiem „A” un „5” pa kreisi un pa labi no dalījuma līnijas.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

Agen 10 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas ovālas tabletes ar dalījuma līniju un reljefiem apzīmējumiem „A” un „10” pa kreisi un pa labi no dalījuma līnijas.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija.

Hroniska stabila stenokardija.

Vazospastiska Princmetala stenokardija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Parastā sākuma deva gan hipertensijas, gan stenokardijas ārstēšanai ir 5 mg Agen vienu reizi dienā, ko var palielināt līdz maksimālajai devai 10 mg atkarībā no pacienta individuālās reakcijas.

Pacientiem ar hipertensiju Agen tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem. Stenokardijas gadījumā Agen var lietot monoterapijas veidā vai kopā ar citām antianginālām zālēm pacientiem ar stenokardiju, kas ir grūti ārstējama ar nitrātiem un /vai adekvātām bēta blokatoru devām.

Agen devas pielāgošana nav nepieciešama, lietojot to vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Līdzīgās devās Agen tiek vienlīdz labi panests gan gados vecākiem pacientiem, gan jaunākiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem iesaka parastās devas, taču devas paaugstināšana jāveic ar piesardzību. (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta, tādēļ deva jāizvēlas piesardzīgi un jāsāk zemāko devu robežās (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem amlodipīna lietošana jāuzsāk ar zemāko devu un deva jāpaaugstina pakāpeniski.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna koncentrācijas līmenis plazmā nav saistīts ar nieru darbības traucējumu pakāpi, tādēļ rekomendē parastās devas. Amlodipīns nav dializējams.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar hipertensiju (no 6 līdz 17 gadu vecumam)

Ieteicamā antihipertensīvā sākumdeva iekšķīgai lietošanai pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 2,5 mg vienu reizi dienā, ko var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā, ja 4 nedēļu laikā netiek sasniegts vēlamais asinsspiediens. Devu, kas pārsniedz 5 mg vienu reizi dienā, ietekme uz pediatriskiem pacientiem nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni līdz 6 gadu vecumam

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Amlodipīns ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir

paaugstināta jutība pret dihidropiridīna atvasinājumiem, amlodipīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

izteikta hipotensija,

šoks (arī kardiogēns šoks),

kreisā sirds kambara izplūdes trakta obstrukcija (piem., izteikta aortas stenoze),

hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav izvērtēta.

Sirds mazspēja

Ārstējot pacientus ar sirds mazspēju, jāievēro piesardzība. Ilglaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas), plaušu tūskas gadījumu biežums bija lielāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jālieto piesardzīgi, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu aknu funkciju amlodipīna eliminācijas pusperiods ir pagarināts un AUC vērtības ir augstākas; rekomendācijas dozēšanai nav vēl izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un jāievēro piesardzība gan uzsākot terapiju, gan palielinot devu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpaaugstina uzmanīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīnu šiem pacientiem var parakstīt parastās devās. Amlodipīna koncentrācija plazmā

nav atkarīga no nieru mazspējas pakāpes. Amlodipīns nav dializējams.

Brīdinājumi par palīgvielām

Šīs zāles satur mazāk kā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā tabletē - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, tādi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) lietošanaa var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā palielinās hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem. Ieteicama rūpīga pacienta klīniskā novērošana un var būt nepieciešama devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (Hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un ļaundabīgās hipertermijas ārstēšanas laikā.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu hipotensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu.

Takrolims

Takrolimu lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielināta takrolima līmeņa asinīs risks. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar takrolimu, nepieciešama takrolima līmeņa asinīs kontrole un takrolima devas pielāgošana, ja nepieciešams.

Rapamicīna mērķa receptora (mTOR) inhibitori

mTOR inhibitori, piemēram, sirolims, temsirolims un everolims ir CYP3A substrāti. Amlodipīns ir vājš CYP3A inhibitors. Lietojot vienlaicīgi mTOR inhibitorus, amlodipīns var palielināt mTOR inhibitoru iedarbību.

Ciklosporīns

Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar ciklosporīnu un amlodipīnu veseliem brīvprātīgajiem vai citās populācijās, izņemot pacientus ar transplantētu nieri, kuriem tika novērota mainīga ciklosporīna koncentrācijas paaugstināšanās (vidēji no 0% - 40%). Jāapsver ciklosporīna līmeņa kontrole pacientiem ar transplantētu nieri, kuri lieto amlodipīnu, un jāsamazina ciklosporīna deva, ja nepieciešams.

Simvastatīns

Vienlaicīgas atkārtotu 10 mg amlodipīna un 80 mg simvastatīna devu lietošanas rezultātā simvastatīna iedarbība palielinājās par 77% salīdzinot ar simvastatīna lietošanu monoterapijas veidā. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīna lietošanas drošums grūtniecības periodā cilvēkam nav zināms.

Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecēm zāles ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku

mātei un auglim nekā ārstēšana.

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartilu diapazonā 3-7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Pieņemot lēmumu, vai turpināt/ pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai turpināt/ pārtraukt amlodipīna lietošanu, jāņem vērā ieguvums bērnam no mātes piena un amlodipīna terapijas ieguvums mātei.

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīns var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacients, lietojot amlodipīnu, jūt reiboni, galvassāpes, nogurumu vai sliktu dūšu, viņam var būt palēnināta reakcija. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā bija miegainība, reibonis, galvassāpes, sirdsklauves, pietvīkums, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu pietūkums, tūska un nogurums.

Blakusparādību uzskaitījums

Amlodipīna terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar

šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži: ≥1/10; bieži: ≥1/100 līdz <1/10; retāk: ≥1/1000 līdz <1/100; reti: ≥1/10 000 līdz <1/1000; ļoti reti: ≤1/10 000, nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikocitopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Depresija, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), bezmiegs

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, reibonis, galvassāpes (sevišķi ārstēšanas sākumā)

Retāk

Tremors, garšas izmaiņas, sinkope, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Nav zināmi

Ekstrapiramidāli traucējumi

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Tinnīts

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Retāk

Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Elpas trūkums

Retāk

Klepus, rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija, vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)

Retāk

Vemšana, sausa mute

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze, izsitumi, eksantēma, nātrene

Ļoti reti

Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte

Nav zināmi

Toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu pietūkums, muskuļu krampji

Retāk

Artralģija, mialģija, sāpes mugurā

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Tūska

Bieži

Nogurums, astēnija

Retāk

Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Pieņemšanās svarā, svara zudums

*Vairumā gadījumu saistīts ar holestāzi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pieredze par tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.

Simptomi

Pašreiz zināmie dati liecina, ka ievērojama pārdozēšana var izraisīt plašu perifēru vazodilatāciju un iespējamu reflektoru tahikardiju. Tika ziņots par izteiktu un iespējams ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar fatālu iznākumu.

Rīcība

Ja amlodipīna pārdozēšanas rezultātā radusies klīniski nozīmīga hipotensija aktīvi jāuztur

kardiovaskulārās sistēmas funkcijas, tostarp bieži jāpārbauda sirds un elpošanas funkcijas,

kājām jābūt paceltām uz augšu un jāseko cirkulējošā šķidruma tilpumam un izdalītā urīna daudzumam.

Vazokonstriktīvi līdzekļi var būt lietderīgi asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena

normalizēšanai, ja vien to lietošana nav kontrindicēta. Intravenoza kalcija glikonāta ievadīšana

lietderīga kalcija kanālu blokatoru iedarbības nomākšanai.

Dažos gadījumos var būt noderīga kuņģa skalošana. Aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgajiem nekavējoties vai divu stundu laikā pēc amlodipīna 10 mg lietošanas būtiski

samazināja amlodipīna absorbciju.

Tā kā amlodipīnam piemīt ievērojama plazmas proteīnu saistīšanas spēja, dialīze pārdozēšanas gadījumā nebūs efektīva.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokatori, selektīvi kalcija kanālu blokatori ar galvenokārt vaskulāru iedarbību.

ATĶ kods: C08CA01

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un tas inhibē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu sieniņu gludajās muskuļšūnās.

Amlodipīna antihipertensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi skaidrs, bet zināms, ka amlodipīns samazina kopējo išēmisko bojājuma apjomu, pateicoties divējādai iedarbībai:

1) Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi samazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības ātrums saglabājas stabils, šāda sirds atslodze samazina miokarda enerģijas patēriņu un nepieciešamību pēc skābekļa.

2) Jādomā, ka amlodipīna darbības mehānisms iespējams ietver arī galveno koronāro artēriju, kā arī koronāro arteriolu dilatāciju gan neskartajos, gan išēmiskajos sirds rajonos. Šīs dilatācijas rezultātā pacientiem ar koronāro artēriju spazmām (Princmetala jeb varianto stenokardiju) uzlabojas skābekļa piegāde miokardā.

Pacientiem ar hipertensiju reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena samazināšanos kā guļus, tā stāvus. Tā kā iedarbība sākas lēni, amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Pacientiem ar stenokardiju vienreiz dienā lietota amlodipīna deva palielina kopējo fiziskās slodzes toleranci. Tas aizkavē stenokardijas sāpju rašanos un ST depresiju par 1 mm EKG (elektrokardiogrammā), kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan nitroglicerīna patēriņu.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

Lietošana pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS)

Amlodipīna efektivitāte klīnisko gadījumu novēršanā pacientiem ar koronāro sirds slimību (KSS) tika izvērtēta neatkarīgā, daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 1997 pacientiem. 2 gadus ilgā pētījumā Comparision of Amlodipine vs Enalapril to Limit Occurrences of Thrombosis (CAMELOT). Papildus standarta terapijai ar statīniem, bēta blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem un acetilsalicilskābi, 663 pacienti tika ārstēti ar amlodipīnu 5-10 mg, 673 pacienti tika ārstēti ar enalaprilu 10-20 mg, un 655 pacienti saņēma placebo. Galvenie efektivitātes rezultāti ir atspoguļoti 1. tabulā. Rezultāti parāda, ka amlodipīna lietošana ir saistīta ar mazāku hospitalizācijas gadījumu skaitu stenokardijas un revaskularizācijas procedūru dēļ pacientiem ar KSS.

1.tabula Nozīmīgu klīnisko rezultātu biežums CAMELOT pētījumā

Kardiovaskulāro notikumu koeficients, Nr. (%)

Amlodipīns vs. Placebo

Iznākums

Amlodipīns

Placebo

Enalaprils

Bīstamības koeficients (95% TI)

P vērtība

Primārais gala uzstādījums

Nelabvēlīgi kardio-vaskulārie gadījumi

110 (16.6)

151 (23.1)

136 (20.2)

0.69 (0.54-0.88)

0.003

Individuāli notikumi

Koronāra revaskularizācija

78 (11.8)

103 (15.7)

95 (14.1)

0.73 (0.54-0.98)

0.03

Hospitalizācija stenokardijas gadījumā

51 (7.7)

84 (12.8)

86 (12.8)

0.58 (0.41-0.82)

0.002

Nefatāls MI

14 (2.1)

19 (2.9)

11 (1.6)

0.73 (0.37-1.46)

0.37

Insults vai TIA

6 (0.9)

12 (1.8)

8 (1.2)

0.50 (0.19-1.32)

0.15

Kardiovaskulāra nāve

5 (0.8)

2 (0.3)

5 (0.7)

2.46 (0.48-12.7)

0.27

Hospitalizācija CHF gadījumā

3 (0.5)

5 (0.8)

4 (0.6)

0.59 (0.14-2.47)

0.46

Reanimēta sirds apstāšanās

0

4 (0.6)

1 (0.1)

NA

0.04

Jauna perifērā asinsvadu slimība

5 (0.8)

2 (0.3)

8 (1.2)

2.6 (0.50-13.4)

0.24

Saīsinājumi: CHF (Congestive heart failure), sastrēguma sirds mazspēja; TI, ticamības intervāls; MI (Myocardial infarction), miokarda infarkts; TIA (transient ischemic attack), īslaicīga išēmiska lēkme.

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Hemodinamikas pētījumi un kontrolēti klīniskie slodzes tolerances pētījumi pacientiem ar NYHA II - IV klases sirds mazspēju liecina, ka amlodipīns neizraisa klīniskā stāvokļa pasliktināšanos, vērtējot pēc slodzes tolerances, kreisā kambara izsviedes frakcijas un klīniskās simptomātikas.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), novērtējot III-IV klases (pēc NYHA) sirds mazspējas

pacientus, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, amlodipīns nepaaugstināja mirstības risku vai kopējo mirstības un saslimstības risku pacientiem ar sirds mazspēju.

Sekojošā, ilglaicīgā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE – 2) pacientiem ar III un IV klases (pēc NYHA) sirds mazspēju bez išēmiskās sirds slimības klīniskajām izpausmēm un

objektīvās atrades, kuri saņēma nemainīgas AKE inhibitoru, digoksīna un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā populācijā amlodipīna lietošana bija saistīta ar lielāku plaušu tūskas gadījumu skaitu.

Ārstēšana sirdslēkmju gadījumu novēršanai (ALLHAT)

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības - mirstības pētījums Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial (ALLHAT) tika veidots, lai salīdzinātu jaunāko zāļu terapiju: kā pirmās līnijas terapija amlodipīns 2,5 – 10 mg/dienā (kalcija kanālu blokators) vai lisinoprils 10 – 40 mg/dienā (AKE inhibitors) salīdzinājumā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu 12,5 – 25 mg/dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu vecumā no 55 gadiem, tika randomizēti un novēroti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens no koronārās sirds slimības riska faktoriem, tostarp miokarda infarkts vai insults anamnēzē (> 6 mēneši pirms iekļaušanas) vai dokumentēta cita aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLH < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), šobrīd

smēķējošs (21,9%).

Primārā mērķa rezultātā bija iekļauta fatāla koronārā sirds slimība vai nefatāls miokarda infarkts. Nebija būtiskas atšķirības primārajā mērķa rezultātā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,98 95%, ticamības intervāls (0,90-1,07), p=0,65. Starp sekundāro mērķu rezultātiem sirds mazspējas (viens no mērķiem kombinētajā kopējā kardiovaskulārajā galamērķī) sastopamības biežums bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, salīdzinot ar hlortalidola grupu (10,2 % vs. 7,7 %, relatīvais risks 1,38, ticamības intervāls 95% [1,25-1,52], p<0,001. Turklāt nebija būtiskas atšķirības visu cēloņu izraisītā mirstībā starp amlodipīna un hlortalidona bāzētu terapiju: relatīvais risks 0,96 95%, ticamības intervāls [0,89-1,02], p=0,20.

Pediatriskā populācija (vecumā no 6 gadiem)

Pētījums, kurā tika iesaistīti 268 bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar dominējošu sekundāru hipertensiju un kurā tika salīdzinātas amlodipīna 2,5 mg un 5 mg devas ar placebo, parādīja, ka abas devas samazināja sistolisko spiedienu ievērojami vairāk nekā placebo. Atšķirība starp abām devām bija statistiski nenozīmīga.

Amlodipīna ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta. Tāpat

nav izvērtēta amlodipīna lietošanas bērna vecumā ietekme ilgtermiņā, lai samazinātu saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem

Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi; maksimālā koncentrācija plazmā

tiek sasniegta 6-12 stundas pēc lietošanas. Absolūtā biopiejamība ir 64%-80% robežās. Sadales

tilpums ir apmēram 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka apmēram 97,5% cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem.

Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija/eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 35-50 stundas un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu reizi dienā.

Aknās amlodipīns intensīvi metabolizējas līdz neaktīviem metabolītiem. 10%

zāļu neizmainītā veidā un 60% - metabolītu veidā izdalās ar urīnu.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

Gados vecāki cilvēki

Laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds.

Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Pediatriskā populācija

Farmakokinētiskie pētījumi populācijā tika veikti 74 hipertensīviem bērniem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kuri saņēma amlodipīnu devās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes dienā. Tipiskais perorālais klīrenss (CL/F) bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/h zēniem un 16,4 un 21,3 l/h meitenēm. Starp indivīdiem tika novērota augsta ekspozīcijas dažādība. Ziņojumi par lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem, ir ierobežoti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību laiku, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spematozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts

Nātrija cietes glikolāts A

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Alumīnija blisteris (balts), lietošanas instrukcija, kartona kastīte.

Iepakojuma lielumi: 10, 30 vai 90 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva, k.s.

U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10,

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Agen 5 mg tabletes: 06-0181

Agen 10 mg tabletes: 06-0182

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 21. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 13-09-2018

EQ PAGE 1 CZ/H/0120/001-002/IB/038

EQ PAGE 1 CZ/H/0120/001-002/IB/038