Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Voltaren^® šķīdums injekcijām

diclofenacum natricum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Voltaren un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Voltaren lietošanas

3. Kā lietot Voltaren

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Voltaren

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Voltaren un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Voltaren

Voltaren aktīvā viela ir diklofenaka nātrija sāls.

Voltaren pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem” (NPL) un ko lieto sāpju un iekaisuma ārstēšanai.

Kādam nolūkam Voltaren lieto

Voltaren mazina iekaisuma simptomus, piemēram, pietūkumu un sāpes, kā arī mazina drudzi. Tas neiedarbojas uz iekaisuma vai drudža cēloni.

Voltaren šķīduma injekcijām injekcijas muskulī lieto šādu traucējumu ārstēšanai:

- balsta un kustību aparāta iekaisīgas un deģeneratīvas slimības paasinājums: reimatoīds artrīts, ankilozējošais spondilīts, osteoartrīts, spondiloartrīts, sāpes mugurkaulā un reimatisms;

- akūtas podagras lēkmes;

- nieru un žultsvadu kolikas;

- pēctraumatiskas un pēcoperatīvas sāpes, iekaisums un tūska;

- smagas migrēnas lēkmes;

Voltaren šķīdumu injekcijām infūzijas vēnā lieto, lai ārstētu vai nepieļautu sāpes pēc ķirurģiskas operācijas.

Kā Voltaren darbojas

Voltaren mazina iekaisuma simptomus, piemēram, pietūkumu un sāpes, un pazemina arī temperatūru, bloķējot molekulu (prostaglandīnu) sintēzi, kuras ir atbildīgas par iekaisumu, sāpēm un paaugstinātu temperatūru. Voltaren neiedarbojas uz iekaisuma vai paaugstinātas temperatūras iemesliem.

Novērošana Jūsu ārstēšanas laikā ar Voltaren

Ja Jums ir nozīmīgs sirds slimības risks, Jūsu ārsts periodiski izvērtēs, vai Jums jāturpina ārstēšana ar Voltaren, it īpaši ja ārstēšana ir ilgāka par 4 nedēļām.

Ja Jums ir kādi aknu vai nieru darbības traucējumi vai ar asins šūnu skaitu saistītie traucējumi, Jums veiks asins analīzes ārstēšanas laikā. Jums pārbaudīs vai nu aknu darbību (transamināzes līmeni), vai nu nieru darbību (kreatinīna līmeni) vai nu asins šūnu skaitu (balto un sarkano asins šūnu un trombocītu līmeni). Jūsu ārsts ņems vērā šīs analīzes, lai pieņemtu lēmumu, vai ir nepieciešams pārtraukt Voltaren lietošanu vai mainīt devas lielumu.

2. Kas Jums jāzina pirms Voltaren lietošanas

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Viņu norādījumi var atšķirties no informācijas šajā lietošanas instrukcijā.

Nelietojiet Voltaren šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret diklofenaku, nātrija metabisulfītu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

- ja Jums kādreiz bijusi alerģiska reakcija pēc pretiekaisuma vai pretsāpju zāļu (piemēram, acetilsalicilskābes, diklofenaka vai ibuprofēna) lietošanas. Alerģiska reakcija var izpausties kā bronhiālā astma, iesnas, ādas izsitumi, sejas, lūpu, mēles, rīkles un/vai ekstremitāšu pietūkums (angioedēmas pazīmes). Ja uzskatāt, ka Jūs varētu būt alerģisks, lūdziet padomu savam ārstam;

- ja Jums ir aktīva peptiska čūla/hemorāģija vai minētie traucējumi anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

- ja Jums ir kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, kas saistīta ar NPL terapiju;

- ja Jums ir nieru vai aknu mazspēja;

- ja Jums ir smaga sirds mazspēja;

- ja Jūs esat grūtniece pēdējā trimestrī;

- ja Jums ir diagnosticēta sirds slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība, piemēram, Jums ir bijis miokarda infarkts, insults, mini insults, pārejoša išēmiska lēkme vai asinsvadu, kas ved uz sirdi vai smadzenēm, nosprostojums vai operācija, lai atbrīvotos no nosprostojuma vai to apietu;

- ja Jums ir vai ir bijušas problēmas ar asins cirkulāciju (perifēro artēriju slimība).

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam un nelietojiet Voltaren. Ja Jums ir aizdomas, ka Jums varētu būt alerģija pret šīm zālēm, konsultējieties ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

- ja Jums ir nozīmīgi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināts tauku līmenis (holesterīns, triglicerīdi) Jūsu asinīs, cukura diabēts, vai Jūs smēķējat, un ārsts izlēmis Jums parakstīt Voltaren, Jūs nedrīkstat lietot vairāk kā 100 mg dienā, ja ārstēšanas kurss ir ilgāks par 4 nedēļām;

- kopumā ir svarīgi lietot mazāko Voltaren devu, kas atvieglo Jums sāpes un/vai tūsku un iespējami īsāku laiku, lai sirds un asinsvadu blakusparādību risks Jums būtu pēc iespējas mazāks.

- ja lietojat Voltaren vienlaikus ar citām pretiekaisuma zālēm, tostarp ar acetilsalicilskābi, kortikosteroīdiem, “asiņu šķidrinātājiem” vai SSAI (skatīt punktu “Citas zāles un Voltaren”);

- ja Jums ir bronhiālā astma vai siena drudzis (sezonāls alerģisks rinīts);

- ja Jums kādreiz bijuši kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, kuņģa čūla, asiņošana vai melni izkārnījumi, vai bijusi nepatīkama sajūta kuņģī vai dedzināšana pēc pretiekaisuma zāļu lietošanas;

- ja Jums ir resnās zarnas iekaisums (čūlainais kolīts) vai zarnu trakta iekaisums (Krona slimība);

- ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi;

- ja Jums varētu būt organisma atūdeņošana (piemēram, slimības, caurejas dēļ, pirms vai pēc lielas ķirurģiskas operācijas);

- ja Jums ir pietūkušas kājas;

- ja Jums ir asinsteces vai asinsreces traucējumi vai citi asins sastāva izmaiņas, piemēram, reti sastopama aknu slimība, ko sauc par porfīriju.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam pirms Voltaren lietošanas.

- Ja jebkurā laikā, kamēr Jūs lietojat Voltaren, Jums rodas problēmu ar Jūsu sirdi vai asinsvadiem pazīmes vai simptomi, piemēram, sāpes krūšu kurvī, elpas trūkums, vājums vai neskaidra runa, nekavējoties sazinieties ar Jūsu ārstu.

- Voltaren var mazināt infekcijas simptomus (piemēram, galvassāpes, paaugstinātu temperatūru) un tādējādi var apgrūtināt infekcijas atklāšanu un atbilstošu ārstēšanu. Ja jūtaties nevesels un Jums ir jādodas pie ārsta, neaizmirstiet pateikt, ka lietojat Voltaren.

- Ļoti retos gadījumos pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Voltaren, tāpat kā lietojot citas pretiekaisuma zāles, var rasties smagas alerģiskas ādas reakcijas (piemēram, izsitumi).

Ja Jums rodas kādi no iepriekš aprakstītajiem simptomiem, nekavējoties paziņojiet par to savam ārstam.

Citas zāles un Voltaren:

Īpaši svarīgi ir izstāstīt ārstam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

- litijs vai selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI) (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

- digoksīns (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

- diurētiskie līdzekļi (zāles urīna daudzuma palielināšanai);

- AKE inhibitori vai bēta blokatori (zāļu grupas paaugstināta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai);

- citas pretiekaisuma zāles, piemēram, acetilsalicilskābe vai ibuprofēns;

- kortikosteroīdi (zāles, ko lieto atvieglojuma sniegšanai iekaisušajās ķermeņa daļās);

- “asins šķidrinātāji” (zāles asins recekļu veidošanās novēršanai);

- zāles cukura diabēta ārstēšanai, izņemot insulīnu;

- metotreksāts (zāles dažu vēža veidu vai artrīta ārstēšanai);

- ciklosporīns, takrolims (zāles, ko pārsvarā lieto pacientiem pēc orgānu pārstādīšanas);

- trimetoprims (zāles, ko lieto lai novērstu vai ārstētu urīnizvades sistēmas infekcijas);

- hinolona antibiotikas (zāles, ko lieto pret infekcijām);

- fenitoīns (zāles, ko lieto epilepsijas ārstēšanai);

- vorikonazols (zāles, ko lieto sēnīšu slimību ārstēšanai);

- holestipols, holestiramīns (zāles, ko lieto, lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs);

- rifampicīns (antibiotikas, ko lieto, lai ārstētu bakteriālas infekcijas).

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Tādu zāļu lietošana kā, piemēram, Voltaren, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdslēkmes (miokarda infarkta) vai galvas smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) risku. Ja zāles tiek lietotas lielā devā un ilgstoši, iespējams lielāks minēto traucējumu risks. Nelietojiet zāles lielākā devā un ilgāk, nekā ieteikts. Pirms diklofenaka lietošanas pārliecinieties, ka Jūsu ārstam ir zināms, ka

- Jūs smēķējat;

- Jums ir cukura diabēts;

- Jums ir stenokardija, trombi, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna vai triglicerīdu līmenis.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku.

Gados vecāki pacienti

Gados vecāki pacienti, īpaši tie, kuri ir vāji vai ar mazu ķermeņa masu, var būt jutīgāki pret Voltaren iedarbību nekā citi pieaugušie. Tāpēc viņiem jāievēro ārsta norādījumi īpaši rūpīgi un jālieto mazākā deva, kas mazina simptomus. Gados vecākiem pacientiem ir īpaši svarīgi nekavējoties ziņot savam ārstam par nevēlamu iedarbību.

Bērniem un pusaudži

Voltaren šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam).

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jums iestājusies grūtniecība, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas obligāti pasakiet to savam ārstam. Grūtniecības laikā Jūs nedrīkstat lietot Voltaren, ja vien tas nav noteikti nepieciešams. Tāpat kā citas pretiekaisuma zāles, arī Voltaren Jūs nedrīkstat lietot pēdējos 3 grūtniecības mēnešos, jo tas var kaitēt Jūsu nedzimušajam bērnam vai radīt sarežģījumus dzemdībās.

Ja barojat bērnu ar krūti, izstāstiet to savam ārstam. Ja lietojat Voltaren, Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti, jo tas var kaitēt zīdainim.

Jūsu ārsts apspriedīs ar Jums iespējamo Voltaren lietošanas risku grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā.

Sievietes reproduktīvā vecumā

Voltaren var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Ja plānojat grūtniecību vai Jums ir sarežģījumi ar apaugļošanos, Jūs nedrīkstat lietot Voltaren, ja vien tas nav nepieciešams.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Maz ticams, ka Voltaren varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus, apkalpot mehānismus vai veikt citas darbības, kuras prasa palielinātu uzmanību.

Voltaren šķīdums injekcijām satur nātriju, benzilspirtu un nātrija metabisulfītu

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Injekciju šķīdumā esošais nātrija metabisulfīts retos gadījumos var izraisīt smagas hipersensitivitātes reakcijas un bronhospazmu.

Vienā ampulā ar 3 ml šķīduma injekcijām ir 120 mg benzilspirta, kas ir kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem. Benzilspirts var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.

3. Kā lietot Voltaren

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Nepārsniedziet ieteikto devu.

Cik daudz Voltaren lietot

Nepārsniedziet ieteikto devu, ko parakstīja Jūsu ārsts. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu mazāko devu, kas Jums mazina sāpes, un nelietotu Voltaren ilgāk nekā nepieciešams.

Ārsts Jums pateiks, tieši cik daudz Voltaren ampulu lietot. Atkarībā no tā, kā Jūs reaģējat uz ārstēšanu, Jūsu ārsts var ieteikt lielāku vai mazāku devu.

Pieaugušajiem

Pieaugušajiem parasti ievada vienas ampulas saturu dienā; ilgākais divas dienas. Dažos gadījumos dienā drīkst ievadīt divu ampulu saturu. Ja nepieciešama turpmāka ārstēšana ar Voltaren, to var darīt, piemēram, ar Voltaren tabletēm vai supozitorijiem, taču nepārsniedzot maksimālo diennakts devu 150 mg.

Kā Voltaren lietot

Injekcija muskulī

Šķīdumu ievelk no ampulas šļircē un injicē dziļi sēžas muskulī.

Infūzija vēnā

Šķīdumu atšķaida ar vismaz 100 ml modificēta fizioloģiskā vai glikozes šķīduma un lēnām ievada vēnā. To nedrīkst ātri injicēt vēnā.

Cik ilgi lietot Voltaren

Precīzi ievērojiet ārsta norādījumus.

Ja Jums rodas jautājumi par to, cik ilgi jālieto Voltaren, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja esat lietojis Voltaren vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz Voltaren, nekavējoties pasakiet to ārstam vai farmaceitam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Jums var būt nepieciešama medicīniska palīdzība.

Ja esat aizmirsis lietot Voltaren

Ja esat aizmirsis lietot devu, ieņemiet vienu, līdzko atceraties. Ja ir jau gandrīz nākamās devas laiks, Jums vienkārši jālieto nākamā injekcija parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas

Šīs retāk sastopamās blakusparādības var attīstīties mazāk nekā 1 līdz 10 pacientiem no katriem 1 000 pacientiem, it īpaši lietojot lielas devas (150 mg) ilgāku laiku

Pārtrauciet lietot Voltaren un pastāstiet par to savam ārstam, ja Jums rodas:

- pēkšņas spiedošas sāpes krūšu kurvī (sirdstriekas vai miokarda infarkta pazīmes);

- aizdusa, apgrūtināta elpošana guļus stāvoklī, pēdu vai kāju pietūkums (sirds mazspējas

simptomi);

- vieglas pakāpes krampji un sāpes vēderā, kas sākas neilgi pēc terapijas uzsākšanas ar Voltaren, kam seko taisnās zarnas asiņošana vai asiņaina caureja, parasti 24 stundu laikā pēc vēdera sāpju parādīšanās (biežums nav zināms, nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Šīs reti vai ļoti reti sastopamās blakusparādības var attīstīties mazāk nekā 1 līdz 10 pacientiem no katriem 10 000 pacientiem

- spontāna asiņošana vai zilumu veidošanās (trombocitopēnijas pazīmes);

- stipri paaugstināta ķermeņa temperatūra, biežas infekcijas, pastāvīgi iekaisis kakls (agranulocitozes pazīmes);

- apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene, reibonis (paaugstinātas jūtības, anafilaktisku un anafilaktoīdu reakciju pazīmes);

- sejas un rīkles pietūkums (angioedēmas pazīmes);

- uztraucošas domas vai noskaņojums (psihisku traucējumu pazīmes);

- atmiņas traucējumi (atmiņas traucējumu pazīmes);

- lēkmes (krampju pazīmes);

- trauksme;

- stīvs kakls, paaugstināta temperatūra, slikta dūša, vemšana, galvassāpes (aseptiskā meningīta pazīmes);

- pēkšņas un stipras galvassāpes, slikta dūša, reibonis, nejutīgums un nespēja runāt vai apgrūtināta runa, vājums vai kāju/roku vai sejas paralīze (triekas vai cerebrovaskulāra notikuma pazīmes);

- grūtības sadzirdēt (dzirdes traucējumu pazīmes);

- galvassāpes, reibonis (paaugstināta asinsspiediena, hipertensijas pazīmes);

- izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma pazīmes);

- pēkšņas apgrūtināta elpošana un spiedoša sajūta krūšu kurvī ar sēkšanu vai klepu (astmas vai pneimonīta, ja ir drudzis, pazīmes);

- asiņu atvemšana (hematemēzes pazīmes) un vai asiņaini vai melni izkārnījumi (asiņošanas pazīmes kuņģu-zarnu traktā);

- asiņaina caureja (hemorāģiskās diarejas pazīmes);

- melni izkārnījumi (melēnas pazīmes);

- sāpes kuņģī, slikta dūša (kuņģa čūlas un/vai zarnu čūlas, asiņošanas vai perforācijas pazīmes);

- caureja, sāpes vēderā, drudzis, slikta dūša, vemšana (kolīta pazīmes, ieskaitot hemorāģisku kolītu, išēmisku kolītu un Krona slimības vai čūlainā kolīta paasinājumu);

- spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā (pankreatīta pazīmes);

- ādas vai acu dzelte (dzeltes pazīmes), slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns (hepatīta/aknu mazspējas pazīmes);

- gripas simptomi, nogurums, muskuļu sāpes, palielināts aknu enzīmu līmenis asins analīzes (aknu darbības traucējumu pazīmes, ieskaitot fulminantu hepatītu, aknu nekrozi, aknu mazspēju);

- ādas čūlas (bullozā dermatīta pazīmes);

- sarkana vai sārta āda (iespējamās asinsvadu iekaisuma pazīmes), ādas izsitumi ar čūlām, lūpu, acu un mutes čūlošanās, ādas iekaisums ar zvīņošanos vai lobīšanos (erythema multiforme pazīmes vai, ja ir drudzis Stīvensa-Džonsona sindroma vai toksiskas epidermas nekrolīzes pazīmes);

- izsitumi uz ādas ar zvīņošanos vai lobīšanos (eksfoliatīva dermatīta pazīmes);

- paaugstināta ādas jūtība pret sauli (fotosensitivitātes reakcijas pazīmes);

- purpura krāsas plankumi (purpuras pazīmes vai Henoha-Šēnleina purpuras, ja to izraisa alerģija, pazīmes);

- pietūkums, vājums vai traucēta urinēšana (akūtas nieru mazspējas pazīmes);

- pārmērīgs olbaltumu daudzums urīnā (proteinūrijas pazīmes);

- pietūkusi seja vai vēders, augsts asinsspiediens (nefrotiskā sindroma pazīmes);

- palielināta vai samazināta urīna izdalīšanās, miegainība, apjukums, slikta dūša (tubulointersticiāla nefrīta pazīmes);

- stipri samazināta urīna izdalīšanās (nieru papillārās nekrozes pazīmes);

- vispārīgs pietūkums (tūskas pazīmes);

- nejaušas sāpes krūtīs un alerģiskas reakcijas (Kona sindroma pazīmes).

Ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.

Dažas biežas blakusparādības

Šīs blakusparādības var attīstīties 1 līdz 10 pacientiem no katriem 100 pacientiem

Galvassāpes, reibonis, vertigo, slikta dūša, vemšana, caureja, gremošanas traucējumi (dispepsijas pazīmes), sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, ēstgribas zudums (samazinātas ēstgribas pazīmes), aknu darbības analīžu rezultāti ārpus normas (piemēram, transamināžu līmeņa paaugstināšanās), izsitumi uz ādas, reakcija injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā, sacietējums injekcijas vietā.

Dažas retākas blakusparādības

Šīs blakusparādības var attīstīties 1 līdz 10 pacientiem no 1 000 pacientiem

Sirdsklauves, sāpes krūškurvī.

Dažas retas blakusparādības

Šīs blakusparādības var attīstīties 1 līdz 10 pacientiem no 10 000 pacientiem

Miegainība, sāpes kuņģī (gastrīta pazīmes), aknu darbības traucējumi, niezoši izsitumi (nātrenes pazīmes), nekroze injekcijas vietā.

Dažas ļoti retas blakusparādības

Šīs blakusparādības var attīstīties mazāk nekā 1 pacientam no 10 000 pacientiem

Zems sarkano asinsšūnu līmenis (anēmija), zems balto asinsšūnu līmenis (leikopēnija), dezorientācija, depresija, miega traucējumi (bezmiega pazīmes), murgaini sapņi, aizkaitināmība, roku vai pēdu tirpšana vai nejutīgums (parestēzija), trīcēšana (trīces pazīmes), garšas sajūtas traucējumi (disgēzijas pazīmes), redzes traucējumi (redzes traucējumu, neskaidras redzes, diplopijas pazīmes), trokšņi ausīs (tinnīta pazīmes), aizcietējums, mutes čūlas (stomatīta pazīmes), sarkana mēle ar čūlām (glossīta pazīmes), sāpes barības vada (cauruļveida orgāns, pa kuru uzturs no kakla nonāk kuņģī) rajonā, kolikas vēdera augšdaļā, it īpaši pēc ēšanas (zarnu diafragmas slimības pazīmes), niezoši, sarkani un dedzinoši izsitumi (ekzēmas pazīmes), ādas apsārtums (eritēmas pazīmes), matu izkrišana (alopēcijas pazīmes), nieze, asins urīnā (hematūrijas pazīmes), abscess injekcijas vietā.

Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Audu bojājums injekcijas vietā.

Ja kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, izstāstiet par to savam ārstam.

Ja Jūs lietojat Voltaren ilgāk par pāris nedēļām, Jums regulāri jāapmeklē savs ārsts, lai viņš pārliecinātos, ka Jums neattīstās neparedzētas nevēlamas blakusparādības.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Voltaren

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc “Použitelné do:”.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Voltaren šķīdums injekcijām satur

- Aktīvā viela ir diklofenaka nātrija sāls. Vienā Voltaren ampulā ar 3 ml šķīduma injekcijām ir 75 mg diklofenaka nātrija sāls.

- Citas sastāvdaļas ir mannīts, nātrija metabisulfīts (E 223), benzilspirts, propilēnglikols, ūdens injekcijām, nātrija hidroksīds.

Voltaren šķīduma injekcijām ārējais izskats un iepakojums

Šķīdums injekcijām tiek piegādāts bezkrāsaina stikla ampulā, kura satur 3 ml caurspīdīga, bezkrāsaina līdz gaiši dzeltena šķīduma.

Informācija uz primārā iepakojuma

Novartis

Voltaren

75 mg 3 ml

Diclofenacum natricum

Derīgs līdz (EXP)

Sērija (Lot)

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Novartis s.r.o., Na Pankráci 1724/129,140 00 Praha 4, Čehija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

Medikaments jāinjicē vai nu intramuskulāri dziļas intragluteālas injekcijas veidā augšējā ārējā kvadrantā, vai intravenozi lēnas infūzijas veidā pēc atšķaidīšanas atbilstoši tālāk norādītajām instrukcijām. Ampula paredzēta tikai vienreizējai lietošanai. Šķīdums jālieto uzreiz pēc ampulas atvēršanas. Neizlietotā šķīduma daļa ir jāizlej.

Atkarībā no paredzētā infūzijas ilguma, samaisiet 100– 500 ml fizioloģiskā šķīduma (0,9% nātrija hlorīda šķīduma) vai 5% glikozes šķīduma, kas buferēts ar nātrija bikarbonāta injekciju šķīdumu (0,5 ml 8,4% vai 1 ml 4,2% vai atbilstošu citas koncentrācijas šķīduma tilpumu) un paņemts no tikko atvērta iepakojuma. Pievienojiet šim šķīdumam vienas Voltaren šķīduma injekcijām ampulas saturu. Drīkst ievadīt tikai dzidru šķīdumu. Ja var redzēt kristālus vai nogulsnes, infūzijas šķīdumu nedrīkst izmantot.

Pastāv noteikums, ka Voltaren šķīdumu injekcijām nedrīkst samaisīt ar citiem injekciju šķīdumiem. Nātrija hlorīda 0,9% vai 5% glikozes šķīdums injekcijām bez nātrija bikarbonāta kā palīgvielas rada pārsātinājuma risku, kas var izraisīt kristālu vai nogulšņu veidošanos. Drīkst izmantot tikai ieteiktos infūzijas šķīdumus.

Intravenozā infūzija jāsāk uzreiz pēc infūzijas šķīduma pagatavošanas (norādījumus skatīt iepriekš). Infūzijas šķīdumu nedrīkst uzglabāt.