Profenac

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām satur 25 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum).

3 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 ml šķīduma injekcijām satur 0,04 mg benzilspirta.

1 ml šķīduma injekcijām satur 3 mg nātrija metabisulfīta.

1 ml šķīduma injekcijām satur 3,2804 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Caurspīdīgs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens sterils šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Intramuskulāras injekcijas

Ārstēšana šādos gadījumos:

- balsta un kustību aparāta iekaisīgas un deģeneratīvas slimības paasinājums: reimatoīds artrīts, ankilozējošais spondilīts, osteoartrīts, spondiloartrīts, sāpes mugurkaulā un reimatisms;

- akūtas podagras lēkmes;

- nieru un žultsvadu kolikas;

- pēctraumatiskas un pēcoperatīvas sāpes, iekaisums un tūska;

- smagas migrēnas lēkmes.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pieaugušie

Profenac 75 mg/3 ml šķīdumu injekcijām nav atļauts lietot ilgāk par 2 dienām. Ja nepieciešams, ārstēšanu var turpināt, izmantojot Profenac tabletes vai supozitorijus.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Diklofenaks injekcijās ir kontrindicēts bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama sākumdevas pielāgošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir aknu vai nieru darbības traucējumi, NPL jālieto pēc iespējas mazākas devas.

Nieru darbības traucējumi

Diklofenaks ir kontrindicēts pacientiem ar nieru mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Netika veikti specifiski pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tāpēc nevar sniegt rekomendācijas par devu pielāgošanu. Ir ieteicams ievērot piesardzību, lietojot diklofenaku pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Diklofenaks ir kontrindicēts pacientiem ar aknu mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Netika veikti specifiski pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, tāpēc nevar sniegt rekomendācijas par devu pielāgošanu. Ir ieteicams ievērot piesardzību, lietojot diklofenaku pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nozīmīgi sirds un asinsvadu riska faktori

Pacientiem ar nozīmīgiem sirds un asinsvadu riska faktoriem (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) ārstēšana ar diklofenaku jāsāk pēc rūpīgas izvērtēšanas un tikai devās ≤100 mg dienā, ja sākuma ārstēšana ar Profenac injekciju šķīdumu turpinās ar, piemēram, diklofenaka tabletēm un tā ir ilgāka par 4 nedēļām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām nav paredzēts intravenozai lietošanai. Lai izvairītos no nervu vai citu audu bojājumiem injekcijas vietā, izdarot intramuskulāras injekcijas, ir jāievēro sekojoši norādījumi: injekcijas šķīdumu ievada sēžamvietas augšējā ārējā kvadrantā, dziļas intragluteālas injekcijas veidā vienu reizi dienā. Smagos gadījumos dienas devu izņēmuma kārtā var palielināt līdz divām injekcijām, ko izdara ar dažu stundu starplaiku, katrā sēžamvietas pusē.

Parastā deva ir viena ampula (75 mg/3 ml) dienā. Alternatīvi, injekciju ir iespējams kombinēt ar diklofenaka tabletēm, līdz tiek sasniegta maksimālā dienas deva - 150 mg.

Klīniskā pieredze migrēnas lēkmju ārstēšanā ir ierobežota ar vienas 75 mg ampulas injekciju, ko veic iespējami drīz. Ja nepieciešams, vēlāk šīs dienas laikā lieto supozitorijus (līdz 100 mg). Pirmajā ārstēšanas dienā kopējā deva nedrīkst pārsniegt 175 mg.

4.3. Kontrindikācijas

Diklofenaks ir kontrindicētas šādos gadījumos:

- paaugstināta jutība pret zāļu aktīvo vielu, nātrija metabisulfītu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- iespējama krustota reakcija pret acetilsalicilskābi un citām zālēm, kas pieder nesteroīdo

pretiekaisuma līdzekļu (NPL) grupai. Diklofenāks ir kontrindicēts pacientiem, kuriem pēc aspirīna vai citu NPL lietošanas parādījušies astmas simptomi,

angioedēma, akūts rinīts vai nātrene, kā arī pacientiem ar deguna polipiem;

• diagnosticēta sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV), sirds išēmiskā slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība;

• smaga aknu mazspēja;

• smaga nieru mazspēja;

• kuņģa-zarnu trakta asiņošana, cerebrovaskulāra asiņošana vai citi asiņošanas traucējumi;

• kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, kas saistīta ar NPL terapiju;

• aktīva peptiska čūla/hemorāģija vai minētie traucējumi anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

• smaga sirds mazspēja;

• grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu);

• bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Tikai rūpīgi izvērtējot lietderības un riska attiecību, diklofenaku drīkst lietot šādos gadījumos:

- inducējamas porfīrijas;

- grūtniecības 1.un 2.trimestrī un krūts barošanas laikā;

- ja pacientam ir saistaudu slimības, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde (Lupus erythematoides),

kā arī jaukto kolagenožu gadījumos.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārējie piesardzības pasākumi

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību risku var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt arī 4.2. apakšpunktu un „Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija” un „Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi” ).

Stingri ievērot instrukcijas intramuskulāras injekcijas veikšanai, lai novērstu nevēlamas blakusparādības injekcijas vietā, kas var izraisīt muskuļu vājumu, muskuļu paralīzi, hipoestēziju un audu nekrozi injekcijas vietā.

Diklofenaks īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa vai zarnu peptiska čūla, Krona slimība, tāpat arī pacientiem aknu vai nieru bojājumiem, paaugstinātu asinsspiedienu un/vai sirds mazspēju, kā arī gados vecākiem pacientiem.

• Visi pacienti, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar NPL, jānovēro un jāveic piesardzības pasākumi, t.i. nieru, aknu funkciju (var novērot aknu enzīmu paaugstināšanos) un asins analīzes kontrole.

Diklofenaka lietošana jāpārtrauc, ja saglabājas izmainīti aknu funkciju testi vai arī tie pasliktinās, klīniskās pazīmes vai simptomi sakrīt ar aknu slimības attīstīšanos vai parādās citas izpausmes (eozinofīlija, izsitumi).

Retos gadījumos nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieres serdes nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Pacientiem ar pavājinātu sirds un nieru funkciju, hipertensiju, tiem, kas pašreiz tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem vai atveseļojas pēc lielas ķirurģiskas operācijas, jāņem vērā prostaglandīnu nozīme nieru asins plūsmas uzturēšanā.

• Diklofenaka lietošana pacientiem ar aknu porfīriju var izsaukt lēkmi.

• Ilgstošas terapijas gadījumā nepieciešama asinsreces un asinsainas kontrole. Tāpat kā citi NPL, diklofenaks var īslaicīgi kavēt trombocītu agregāciju.

Pacientus ar asinsreces traucējumiem būtu ļoti uzmanīgi jākontrolē.

• Diklofenaks var maskēt vienlaikus noritošu infekcijas slimību simptomus.

• Jāievēro piesardzība, lietojot diklofenaku pacientiem, kas slimo ar bronhiālo astmu vai kam anamnēzē ir bronhiālā astma, jo pastāv iespēja, ka NPL šādiem pacientiem var izraisīt bronhu spazmas.

• Diklofenaka lietošana sievietēm var nelabvēlīgi ietekmēt auglību, un to neiesaka lietot sievietēm, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana saistībā ar neauglību.

• Pacientiem, kas NPL lietošanas laikā piedzīvojuši reiboni vai citus centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, ārstēšanās laikā vajadzētu izvairīties no automašīnas vadīšanas un mehānisku iekārtu apkalpošanas.

Gados vecāki pacienti

Ņemot vērā medicīniskos apsvērumus, piesardzība būtu jāievēro, nozīmējot preparātu gados vecākiem pacientiem.

Tāpat kā citu NPL, tai skaitā diklofenaka, gadījumā, retos gadījumos, pat ja agrāk pacients šo zāļu iedarbībai nav bijis pakļauts, ir iespējamas arī alerģiskas, tostarp arī anafilaktiskas/anafilaksei līdzīgas reakcijas.

Vecāka gadagājuma pacientiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Īpaši rekomendē lietot mazākās efektīvās devas gados vecākiem pacientiem, kuri ir vārgi, un pacientiem ar mazu ķermeņa svaru.

Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija

Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (arī ar letālu iznākumu) ir saņemti saistībā ar visiem NPL, tai skaitā diklofenaku. Ziņojumi liecina, ka minētās nevēlamās blakusparādības var rasties neatkarīgi no NPL lietošanas ilguma. Par nevēlamu blakusparādību rašanos var vēstīt brīdinājuma simptomi, bet tādi var arī nebūt, kā arī nevēlamās blakusparādības var rasties pacientiem, kam anamnēzē KZT traucējumi nav bijuši. Ja pacientiem, kuri lieto diklofenaku, attīstās kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai čūlas, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Tāpat kā citu NPL, tai skaitā diklofenaka, gadījumā, ordinējot diklofenaku pacientiem ar simptomiem, kas liecina par kuņģa-zarnu trakta traucējumiem, vai kuriem anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta asiņošana, čūlas vai perforācija, jāievēro īpaša piesardzība un jāveic rūpīga pacientu kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu). KZT asiņošanas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu. Lielāks KZT asiņošanas risks ir arī tiem pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju.

Gadījumos, kad tiek lietota acetilsalicilskābe mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, protonu sūkņa inhibitoriem vai mizoprostolu.

Pacientiem (īpaši vecāka gadagājuma), kam anamnēzē diagnosticēti KZT traucējumi, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu). Būtiski minētiem simptomiem pievērst pastiprinātu uzmanību ārstēšanas sākumā. Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaikus saņem līdzekļus, kuri var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, sistēmiskos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombotiskos līdzekļus (piemēram, aspirīnu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientam, kas lieto diklofenaku, tiek diagnosticēta KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Pacienti ar čūlainu kolītu vai Krona slimību rūpīgi jānovēro un NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi

Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja (NYHA-I), nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana, īpaši lielās devās (150 mg dienā) un ilgstoši, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku.

Pacientiem ar nozīmīgiem sirds un asinsvadu riska faktoriem (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), ārstēšana ar diklofenaku jāsāk pēc rūpīgas izvērtēšanas. Tā kā diklofenaka sirds asinsvadu risks var palielināties proporcionāli devai un lietošanas ilgumam, jālieto mazākā efektīvā deva iespējami īsāku laiku un tikai devās, mazākās par 100 mg dienā, ja sākuma ārstēšanu ar diklofenaka injekcijām turpinās ar diklofenaka tabletēm un tā būs ilgāka par 4 nedēļām.

Tā kā diklofenaka sirds asinsvadu risks var palielināties proporcionāli devai un lietošanas ilgumam, jālieto mazākā efektīvā deva iespējami īsāku laiku. Periodiski jāvērtē pacienta vajadzība pēc simptomātiskas sāpju remdēšanas un atbildes reakcija uz terapiju.

Pacientiem jābūt brīdinātiem par nozīmīgu arteriālas trombozes gadījumu pazīmēm un simptomiem (piemēram, sāpes krūšu kurvī, elpas trūkums, vājums, neskaidra runa), kas varētu notikt bez jebkādiem brīdinājumiem. Pacienti jāinstruē nekavējoties vērsties pie ārsta, ja rodas kāda no pazīmēm vai simptomiem.

Ādas reakcijas

Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažas ar letālu iznākumu), ko saista ar NPL lietošanu: tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa – Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā, vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajā mēnesī. Diklofenaka lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Būtu jāizvairās no vienlaicīgas diklofenaka un citu NPL līdzekļu lietošanas, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus

Mijiedarbība ar NPL

Ir jāizvairās no vienlaicīgas diklofenaka un sistēmisko NPL (tostarp arī selektīvo ciklooksigenāzes-2 inhibitoru) lietošanas nevēlamo blakusparādību dēļ (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Infekciju simptomu maskēšana

Līdzīgi kā citi NPL, sakarā ar tā farmakodinamikas īpašībām, diklofenaks var maskēt infekciju simptomus.

Pediatriskā populācija

Diklofenaku nedrīkst lietot bērniem un jaundzimušajiem.

Ietekme uz aknām

Ordinējot diklofenaku pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, ir nepieciešama rūpīga medicīniska kontrole, jo stāvoklis var paasināties.

Tāpat kā citu NPL, tai skaitā diklofenaka, gadījumā, var pieaugt viena vai vairāku aknu enzīmu koncentrācija. Ilgstošas diklofenaka terapijas laikā kā piesardzības pasākums ir indicēta regulāra aknu darbības kontrole. Ja patoloģiski aknu funkcijas izmeklējumu rezultāti saglabājas vai pasliktinās, kā arī gadījumos, kad attīstās aknu slimībai atbilstoši simptomi vai parādās cita veida simptomi (piemēram, eozinofīlija vai izsitumi), diklofenaka lietošana ir jāpārtrauc. Pēc diklofenaka lietošanas var attīstīties hepatīts bez brīdinājuma simptomiem.

Piesardzība jāievēro, lietojot diklofenaku pacientiem ar porfīriju, jo zāles var izraisīt lēkmi.

Ietekme uz nierēm

Tā kā saistībā ar NPL, tai skaitā diklofenaka, lietošanu ir aprakstīta šķidruma aizture un tūska, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds vai nieru darbības traucējumiem, hipertensiju anamnēzē, gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem vai zālēm, kas var nozīmīgi ietekmēt nieru funkciju, kā arī pacientiem ar jebkāda iemesla izraisītu ekstracelulārā šķidruma tilpuma zudumu, piemēram, pirms vai pēc nozīmīgām ķirurģiskām manipulācijām (skatīt 4.3. apakšpunktu). Šādos gadījumos lietojot diklofenaku, kā piesardzības pasākums ir ieteicama nieru darbības uzraudzība. Pārtraucot terapiju, parasti atjaunojas stāvoklis, kāds tas bija pirms ārstēšanas.

Ietekme uz asinsradi

Lietojot diklofenaku ilgstoši, ir ieteicams kontrolēt asinsainu (tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā).

Tāpat kā citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, diklofenaks var uz laiku inhibēt trombocītu agregāciju. Pacienti ar hemostāzes traucējumiem rūpīgi jānovēro.

Astmas slimnieki

Astmas slimniekiem biežāk nekā pārējiem pacientiem novēro sezonāla rakstura alerģisku rinītu, deguna gļotādas tūsku (piemēram, deguna polipus), hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai hroniskas elpceļu infekcijas (jo īpaši gadījumos, kad tās ir saistītas ar alerģiskam rinītam līdzīgiem simptomiem), reakcijas, kas līdzīgas NPL izraisītam astmas paasinājumam (tā saukto pretsāpju līdzekļu nepanesību/analgētisko līdzekļu astmu), Kvinkes tūsku vai nātreni. Tādēļ attiecībā uz šādiem pacientiem ir jāievēro īpaša piesardzība (jānodrošina gatavība sniegt pirmo palīdzību). Iepriekš minētais ir attiecināms arī uz pacientiem, kuriem ir alerģija pret citām vielām, piemēram, uz pacientiem ar ādas reakcijām, niezi vai nātreni.

Īpašu piesardzību ieteicams ievērot tad, kad diklofenaku parenterāli lieto pacientiem ar bronhiālo astmu, jo var pastiprināties simptomi.

Svarīga informācija par kādu no Profenac 75 mg/3 ml šķīdumu injekcijām sastāvdaļām

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Injekciju šķīdumā esošais nātrija metabisulfīts retos gadījumos var izraisīt smagas hipersensitivitātes reakcijas un bronhospazmu.

Injekciju šķīdumā esošais benzilspirts ir kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktoīdas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot diklofenaka šķīdumu injekcijām un/vai citas diklofenaka zāļu formas, ir novērota šāda veida mijiedarbība:

Paredzama mijiedarbība, kurai jāpievērš uzmanība

Citi NPL un kortikosteroīdi

Vienlaicīga diklofenaka un citu sistēmiskas iedarbības NPL vai kortikosteroīdu lietošana var palielināt nevēlamo blakusparādību biežumu kuņģa - zarnu traktā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antikoagulanti un antiagreganti

Vienlaicīga zāļu ievadīšana var palielināt asiņošanas risku, tādēļ ieteicams ievērot piesardzību. Lai gan klīnisko pētījumu dati neliecina par diklofenaka ietekmi uz antikoagulantu darbību, tika saņemti ziņojumi par palielinātu asiņošanas risku pacientiem, kuri saņem diklofenaku un antikoagulantus vienlaicīgi. Tāpēc šādiem pacientiem ieteicama cieša klīniskā uzraudzība.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori

Vienlaicīga sistēmiskas iedarbības NPL, tai skaitā diklofenaka, un SSAI lietošana var paaugstināt kuņģa - zarnu trakta asiņošanas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pretdiabēta līdzekļi

Klīnisko pētījumu laikā ir pierādīts, ka diklofenaku ir iespējams ordinēt kopā ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem, neietekmējot to klīnisko iedarbību. Tomēr ir bijuši atsevišķi ziņojumi gan par hipo-, gan hiperglikemizējošu ietekmi, kā dēļ diklofenaka terapijas laikā ir bijis nepieciešams koriģēt pretdiabēta zāļu devu. Tādēļ vienlaicīgas terapijas laikā kā piesardzības pasākums ir ieteicama glikozes koncentrācijas kontrole asinīs.

Metotreksāts

Diklofenaks var inhibēt metotreksāta tubulāro klīrensu nierēs, tādējādi palielinot metotreksāta koncentrāciju asinīs. Ja NPL, tai skaitā diklofenaku, lieto mazāk nekā 24 stundas pirms vai pēc metotreksāta lietošanas, ir jāievēro piesardzība, jo var pieaugt metotreksāta koncentrācija asinīs un toksicitāte.

Fenitoīns

Lietojot fenitoīnu kopā ar diklofenaku ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā, jo sagaidāma fenitoīna iedarbības pastiprināšanās.

Holestipols un holestiramīns

Šīs zāles var aizkavēt vai samazināt diklofenaka uzsūkšanos. Tādēļ diklofenaku ieteicams lietot vismaz 4 līdz 6 stundas pēc kolestipola/holestiramīna lietošanas.

Novērotā mijiedarbība, kurai jāpievērš uzmanība

Spēcīgi CYP2C9 inhibitori

Piesardzība jāievēro, ordinējot diklofenaku kopā ar spēcīgiem CYP2C9 inhibitoriem (piemēram, vorikonazolu), jo tie, inhibējot diklofenaka metabolismu, var būtiski palielināt diklofenaka koncentrāciju plazmā un iedarbību.

Litijs

Lietojot vienlaicīgi, diklofenaks var paaugstināt litija jonu koncentrāciju plazmā. Ir ieteicams kontrolēt litija jonu koncentrāciju serumā.

Digoksīns

Lietojot vienlaicīgi, diklofenaks var paaugstināt digoksīna koncentrāciju plazmā. Ir ieteicams kontrolēt digoksīna koncentrāciju serumā.

Diurētiskie līdzekļi un antihipertensīvie līdzekļi

Diklofenaka un kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju, tādēļ īpaši nepieciešams kontrolēt kālija koncentrāciju serumā.

Tāpat kā citu NPL gadījumā, vienlaicīga diklofenaka un diurētisko vai antihipertensīvo līdzekļu (piemēram, bēta blokatoru vai angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru) lietošana var vājināt šo zāļu antihipertensīvo iedarbību. Tādēļ šādas kombinācijas ir jāordinē piesardzīgi un pacientiem (jo īpaši, ja tie ir gados veci) periodiski jākontrolē asinsspiediens. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija, kā arī jāapsver nepieciešamība vienlaicīgas terapijas sākumā (periodiski arī vēlāk) kontrolēt nieru funkciju. Paaugstināta nefrotoksicitātes riska dēļ minētais īpaši attiecas uz diurētiskajiem līdzekļiem un AKE inhibitoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns

Tāpat kā citi NPL, diklofenaks dēļ ietekmes uz nieru prostaglandīniem var pastiprināt ciklosporīna toksisko iedarbību uz nierēm. Tādēļ ordinētajām diklofenaka devām jābūt mazākām par devām, kas tiek lietotas pacientiem, kuri ciklosporīnu nesaņem.

Zāles, kuras var izraisīt hiperkaliēmiju

Vienlaikus ārstēšana kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, ciklosporīnu, takrolīmu vai trimetoprīmu var būt saistīta ar kālija jonu koncentrācijas pieaugumu serumā, tādēļ kālija jonu koncentrācija serumā bieži jākontrolē (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hinolona grupas antibakteriālie līdzekļi

Uzmanīgi jāordinē hinolonu grupas medikamenti pacientiem, kuri saņem NPL, jo var attīstīties krampji. Krampji var attīstīties gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijuši krampji vai epilepsija, gan tiem, kuriem nav šādas anamnēzes.

Lietojot diklofenaku vienlaikus ar takrolimu, paaugstinās nefrotoksicitāte, ar zidovudīnu – hemotoksicitāte (pagarināts asins tecēšanas laiks).

Preparāti, kas satur probenecīdu vai sulfīnpirazonu, var kavēt diklofenaka izvadi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvajā vecumā

Nav pieejami dati, lai sniegtu ieteikumus sievietēm reproduktīvajā vecumā.

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibēšana var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par paaugstinātu spontāna aborta, sirds anomāliju un gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Absolūtais sirds anomāliju risks paaugstinājās no mazāk par 1% līdz aptuveni 1,5%.

Tiek uzskatīts, ka risks pieaug atkarībā no zāļu devas un lietošanas ilguma. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana izraisa biežāku apaugļotās olšūnas zaudējumu pirms implantācijas un grūtniecības pārtraukšanos pēc implantācijas, kā arī paaugstina embrija un augļa mirstības risku.

Turklāt ir saņemti ziņojumi par biežāku dažādu anomāliju, tai skaitā kardiovaskulāru anomāliju, attīstību dzīvniekiem, kas organoģenēzes periodā saņēmuši prostaglandīnu sintēzes inhibitoru. Diklofenaku nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī, izņemot gadījumus, kad tas absolūti nepieciešams. Ja diklofenaku lieto sieviete, kas plāno grūtniecības iestāšanos vai kura ir grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī, jālieto pēc iespējas mazāka zāļu deva un zāles jālieto pēc iespējas īsāku laika periodu.

Grūtniecības trešā trimestra laikā visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var auglim izraisīt:

• kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un pulmonālu hipertensiju);

• nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohydramnion (samazinātu augļūdeņu daudzumu) attīstību;

• Savukārt grūtniecības beigās mātei un jaundzimušajam šie līdzekļi var:

potenciāli paildzināt asiņošanas laiku šo zāļu antiagregantās iedarbības dēļ, kas var rasties pat pie ļoti mazām devām;

• kavēt dzemdes kontrakcijas, kas var izraisīt aizkavētas vai ieilgušas dzemdības.

Tādēļ diklofenaka lietošana ir kontrindicēta grūtniecības trešajā trimestrī.

Barošana ar krūti

Tāpat kā citi NPL, diklofenaks nelielā daudzumā izdalās mātes pienā, tādēļ, lai izvairītos no nevēlamas ietekmes uz bērnu, barošanas ar krūti periodā diklofenaku lietot nav atļauts.

Fertilitāte

Tāpat kā citi NPL, diklofenaks var samazināt sievietes auglību un nav ieteicams gadījumos, kad sieviete vēlas panākt grūtniecības iestāšanos. Sievietēm, kurām ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās vai kuras izmeklē attiecībā uz neauglību, ir jāapsver nepieciešamība pārtraukt diklofenaka lietošanu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri NPL lietošanas laikā ir jutuši reiboni vai kādus citus traucējumus no centrālās nervu sistēmas puses, ārstēšanās laikā ir jāatturas no automašīnas vadīšanas un mehānisku ierīču apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tabulā apkopoto nevēlamo blakusparādību saraksts

Nevēlamās blakusparādības no klīniskiem pētījumiem un/vai spontāniem vai literatūras ziņojumiem (skatīt 1. tabulu) ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupām. Katrā orgānu sistēmas grupā blakusparādības ir sakārtotas pēc sastopamības biežuma, un biežākās reakcijas norādītas kā pirmās. Katrā sastopamības biežuma grupā zāļu blakusparādības ir norādītas nopietnības samazinājuma secībā. Turklāt katrai blakusparādībai ir norādīta arī atbilstošā biežuma kategorija, izmantojot šādu klasifikāciju (CIOMS III):

Ļoti bieži (≥1/10);

Bieži (≥1/100 līdz <1/10);

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

Ļoti reti (<1/10 000);

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Īslaicīgi vai ilgstoši lietojot šīs zāles ir novērotas šādas nevēlamas blakusparādības:

1. tabula Nevēlamās blakusparādības

* Biežums atspoguļo datus, ja zāles lietotas ilgstoši un lielās devās (150 mg/dienā)

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību raksturojums

Kuņģa-zarnu trakts

KZT traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, aizcietējums, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Arteriālas trombozes gadījumi

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati konsekventi norāda uz ar diklofenaka lietošanu saistītu palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku, īpaši lietojot lielās devās (150 mg dienā) un ilgstoši (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Diklofenaka pārdozēšanas gadījumā tipisku klīnisku ainu nenovēro. Pārdozēšana var izraisīt tādus simptomus kā vemšana, asiņošana kuņģa - zarnu traktā, caureja, reibonis, troksnis ausīs vai krampji. Izteiktas saindēšanās gadījumā ir iespējama akūta nieru mazspēja un aknu bojājumi.

Terapeitiskie pasākumi

Akūtu saindēšanos ar NPL, tai skaitā diklofenaku, galvenokārt ārstē, izmantojot uzturošus pasākumus un simptomātisku terapiju. Uzturoši pasākumi un simptomātiska terapija jāordinē komplikāciju, piemēram, hipotensijas, nieru mazspējas, krampju, kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumu un elpošanas nomākuma, gadījumā.

Šķiet, ka ievērojamās saistības dēļ ar proteīniem un plašo metabolismu īpaši pasākumi, piemēram, forsētā diurēze, dialīze vai hemoperfūzija, NPL, tai skaitā diklofenaka, elimināciju neveicina.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, etiķskābes atvasinājumi un radniecīgas vielas.

ATĶ kods: M01A B05

Darbības mehānisms

Diklofenaks ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis ar izteiktām pretreimatiskām, pretiekaisuma, analgētiskām un antipirētiskām īpašībām. Uzskata, ka diklofenaka darbības mehānisma pamatā ir eksperimentāli pierādīta prostaglandīnu biosintēzes inhibīcija. Prostaglandīniem ir galvenā loma iekaisuma, sāpju un drudža attīstībā.

Koncentrācijās, kas tiek sasniegtas cilvēka organismā, diklofenaka nātrija sāls in vitro nenomāc proteoglikānu biosintēzi skrimšļaudos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Reimatisko slimību gadījumā diklofenaka pretiekaisuma un analgētiskās īpašības izraisa klīnisku atbildes reakciju, kas ir raksturīga ar izteiktu simptomu un pazīmju, piemēram, sāpju miera stāvoklī, kustību izraisītu sāpju, rīta stīvuma un locītavu tūskas atvieglojumu. Novēro arī funkciju uzlabojumu.

Konstatēts, ka diklofenakam ir arī izteikta analgētiska iedarbība pret vidēji stiprām un stiprām ne-reimatiskas izcelsmes sāpēm. Zāļu iedarbība parādās 15-30 minūšu laikā.

Konstatēts, ka diklofenaka iedarbība ir labvēlīga arī migrēnas lēkmju gadījumā.

Pēctraumatisku un pēcoperatīvu iekaisumu gadījumos diklofenaks ātri atvieglo gan spontānas, gan kustību izraisītas sāpes. Zāles samazina arī iekaisuma un ievainojuma izraisītu tūsku.

Ja pēcoperatīvu sāpju ārstēšanai diklofenaku lieto kopā ar opiātiem, zāles ievērojami samazina opiātu lietošanas nepieciešamību.

Diklofenaks ir īpaši piemērotas iekaisīgu un deģeneratīvu reimatisku slimību sākumterapijai, kā arī pret ne-reimatiskas izcelsmes iekaisuma izraisītām sāpēm

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 75 mg diklofenaka intramuskulāras ievades vielas absorbcija sākas nekavējoties un aptuveni pēc 20 minūtēm tiek sasniegta vidējā augstākā vielas koncentrācija plazmā (aptuveni 2,5 mikrogrami/ml vai 8 mikromoli/l).

Ja 75 mg diklofenaka ievada 2 stundas ilgas intravenozas infūzijas veidā, vidējā augstākā vielas koncentrācija plazmā ir aptuveni 1,9 mikrogrami/ml (5,9 mikromoli/l). Ja infūzija ir īsāka, vielas koncentrācija plazmā ir augstāka, bet ilgākas infūzijas gadījumā iestājas plato koncentrācija, kas pēc 3-4 stundām ir proporcionāla infūzijas ātrumam. Savukārt pēc intramuskulāras injekcijas vai zarnās šķīstošo tablešu vai supozitoriju lietošanas vielas koncentrācija plazmā strauji samazinās pēc tam, kad ir sasniegta tās augstākā koncentrācija.

Vielas koncentrācijas zemlīknes laukums (AUC) pēc intramuskulāras vai intravenozas injekcijas ir aptuveni 2 reizes lielāks nekā pēc atbilstošas iekšķīgas vai rektālas devas, jo aptuveni puse diklofenaka metabolizējas, pirmo reizi izkļūstot caur aknām (sakarā ar “pirmās pakāpes metabolismu”),

Pēc atkārtotas lietošanas vielas farmakokinētiskās īpašības nemainās. Ja ievēro laika intervālu starp devām, vielas akumulāciju nenovēro.

Izkliede

99,7% diklofenaka saistās ar seruma olbaltumvielām, galvenokārt albumīniem (99,4%). Šķietamais izkliedes tilpums ir aprēķināts 0,12-0,17 l/kg.

Diklofenaks iekļūst sinoviālajā šķidrumā, kur maksimālo vielas koncentrāciju konstatē 2-4 stundas pēc tam, kad vielas augstākā koncentrācija ir konstatēta plazmā. Eliminācijas no sinoviālā šķidruma šķietamais pusperiods ir 3-6 stundas. Divas stundas pēc tam, kad tiek sasniegta vielas augstākā koncentrācija plazmā, aktīvās vielas koncentrācija sinoviālajā šķidrumā jau ir augstāka nekā plazmā un tāda paliek līdz pat 12 stundām. Mātes pienā diklofenaks tika noteikts zemā koncentrācijā (100 ng/ml) vienai mātei, kura baroja bērnu ar krūti. Aprēķinātais daudzums, kuru zīdainis uzņēma ar mātes pienu, ir ekvivalents 0,03 mg/dienā devai.

Biotransformācija

Diklofenaka biotransformācija daļēji notiek, glikuronizējoties neskartai molekulai, tomēr galvenie procesi ir vienreizēja vai vairākkārtēja hidroksilācija un metoksilācija, kā rezultātā veidojas vairāki fenola struktūras metabolīti (3’-hidroksi-, 4’-hidroksi-, 5-hidroksi, 4’,5-dihidroksi un 3’-hidroksi-4’-metoksidiklofenaks). Vairums šo savienojumu pārveidojas par glikuronīdu konjugātiem. Divi no šiem fenola struktūras metabolītiem ir bioloģiski aktīvi, tomēr salīdzinot ar diklofenaku, to aktivitāte ir daudz mazāka.

Eliminācija

Kopējais sistēmiskais diklofenaka klīrenss no plazmas ir 263 ±56 ml/min (vidējā vērtība ±SN). Terminālais plazmas pusperiods ir 1-2 stundas. Četru metabolītu, tostarp arī divu aktīvo metabolītu, pusperiods arī ir īss - 1-3 stundas. Viena metabolīta (3’-hidroksi-4’-metoksidiklofenaka) pusperiods plazmā ir daudz ilgāks, tomēr šis savienojums ir praktiski neaktīvs.

Aptuveni 60% saņemtās devas izdalās ar urīnu kā neskartas molekulas glikuronīdu konjugāts, kā arī kā metabolīti, vairums, no kuriem arī ir glikuronīdu konjugātu formā. Mazāk nekā 1% vielas izdalās neizmainītā veidā. Devas atlikusī daļa metabolītu formā eliminējas kopā ar žulti un izkārnījumiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Vielas absorbētais daudzums ir lineāri proporcionāls devas lielumam.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

No pacienta vecuma atkarīgas zāļu vielas absorbcijas, metabolisma vai ekskrēcijas izmaiņas nav novērotas. Tomēr dažiem gados vecākiem pacientiem pēc 15 minūšu ilgas infūzijas, salīdzinot ar gados jauniem veseliem brīvprātīgajiem, novēroja par 50 % augstāku aktīvās vielas koncentrāciju plazmā, nekā gaidīts.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ievērojot vienreizējas devas kinētiku, izmantojot parasto terapijas shēmu, neizmainītas aktīvās vielas akumulāciju nenovēro. Ja kreatinīna klīrenss ir <10 ml/min, aprēķinātā hidroksimetabolītu koncentrācija plazmā stabilas koncentrācijas apstākļos ir aptuveni 4 reizes lielāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Tomēr metabolīti visbeidzot izdalās kopā ar žulti.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar hronisku hepatītu vai nedekompensētu cirozi diklofenaka kinētikas un metabolisma parametri neatšķiras no tiem, kas novēroti pacientiem, kam aknu slimību nav.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūta toksicitāte

Diklofenaka akūtās toksicitātes pārbaudē ar dzīvniekiem nav konstatēta īpaša jutība.

Hroniska toksicitāte

Diklofenaka hroniskas toksicitātes pētījumi tika veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. Toksisku devu diapazonā – atšķirībā no dzīvnieka sugas, sākot ar devām, kas pārsniedza 0,5 vai 2,0 mg/kg ķermeņa masas – radās gastrointestinālā trakta čūlas un asins ainas pārmaiņas.

Mutagēnā un tumorogēnā ietekme

Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un pelēm nav iegūti pierādījumi par diklofenaka tumorogēnu iedarbību. Pētījumi in vitro un in vivo nav devuši norādījumus par diklofenaka mutagēnu darbību.

Diklofenaka tumorogēnās darbības pētījumos ar žurkām un pelēm nav iegūti norādījumi par diklofenaka tumorogēnu ietekmi. Pētījumos ar žurkām tika izslēgta iespēja, ka varētu būt hepatokancerogenitāte peroksisomu

proliferācijas rezultātā.

Reproduktīvā toksicitāte

Diklofenaka embriotoksicitātes pētījumi ir veikti ar 3 dzīvnieku sugām (žurkām, pelēm, trušiem).

Augļa bojāeja un aizkavēta augšana radās, lietojot devas, kas bija toksiskas mātei. Iedzimtas anomālijas netika novērotas. Diklofenaks pagarināja grūsnības laiku un dzemdību procesa ilgumu.

Kaitīga ietekme uz fertilitāti netika konstatēta. Mātei toksisku devu diapazonā netika novērota

ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija metabisulfīts,

Nātrija hidroksīds,

Propilēnglikols,

Mannīts,

Benzilspirts,

Sālsskābe,

Ūdens injekcijām.

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25º C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojumā 5 stikla ampulas, katrā ampulā pa 3 ml šķīduma injekcijām.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA Unifarma,

Vangažu iela 23, Rīga,

LV-1024

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0335

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 29. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 21. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2017