Glucophage XR 500 mg ilgstošās darbības tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Metformini hydrochloridum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
4.50 €
04-0289-01
04-0289
Merck Sante s.a.s., Centre de Production de Semoy, France; Famar Lyon, France; Merck Healthcare KGaA, Germany; Merck S.L., Spain
26-MAR-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
500 mg
Ilgstošās darbības tablete
Ir apstiprināta
Merck Sante s.a.s., France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Glucophage XR 500 mg ilgstošās darbības tabletes
Metformini hydrochloridum
Šīs zāles ir paredzētas tikai pieaugušiem pacientiem.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Glucophage XR un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Glucophage XR lietošanas
3. Kā lietot Glucophage XR
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Glucophage XR
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Glucophage XR un kādam nolūkam to lieto
Glucophage XR ilgstošās darbības tabletes satur aktīvo vielu metformīna hidrohlorīdu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par biguanidīniem un ko izmanto 2.tipa cukura diabēta ārstēšanai.
Glucophage XR lieto 2. tipa (insulīnneatkarīga) cukura diabēta ārstēšanā, kad tikai diēta un fiziskās slodzes maiņa nav bijusi pietiekama, lai kontrolētu glikozes (cukura) līmeni asinīs. Insulīns ir hormons, kas dod iespēju organisma audiem uzņemt glikozi no asinīm un to izmantot enerģijai vai uzglabāt vēlākai izmantošanai. Pacientiem ar 2. tipa diabētu aizkuņģa dziedzerī neveidojas pietiekošs insulīna daudzums, vai arī viņu organisms pareizi nereaģē uz insulīnu, ko izdala aizkuņģa dziedzeris. Tā rezultātā glikoze uzkrājas asinīs, kas var izraisīt daudzus, ilgstošus sarežģījumus, tādēļ ir svarīgi, lai Jūs turpinātu lietot savas zāles pat tad, ja nav nekādu simptomu. Glucophage XR uzlabo organisma jutību pret insulīnu un palīdz normalizēt glikozes izmantošanu Jūsu organismā.
Glucophage XR kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm lieto arī lai aizkavētu 2. tipa cukura diabēta rašanos pieaugušajiem līdz 60 gadu vecumam ar aptaukošanos un prediabēta stāvokli (izmainītu glikozes toleranci un/vai izmainītu glikozes līmeni tukšā dūšā), un vismaz vienu papildus 2. tipa cukura diabēta rašanās augsta riska faktoru , ja tikai diēta un fiziskās aktivitātes 3 līdz 6 mēnešu laikā nav nodrošinājušas kontrolētu glikozes (cukura) līmeni asinīs. Lielāks risks 2. tipa cukura diabēta attīstībai, ja Jums papildus ir vēl citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens, vecums virs 40 gadiem, paaugstināts lipīdu (tauku) daudzums asinīs vai iepriekš bijis cukura diabēts grūtniecības laikā.
Glucophage XR ilgstošās darbības tabletes ir speciāli veidotas, lai zāles no tām izdalītos lēnām, tādēļ tās atšķiras no daudzām citām tabletēm, kas satur metformīnu.
2. Kas Jums jāzina pirms Glucophage XR lietošanas
Nelietojiet Glucophage XR šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret metformīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģija var izpausties kā izsitumi, nieze vai apgrūtināta elpošana;
ja Jums ir ketacidoze (nepietiekami ārstēta cukura diabēta stāvoklis, kad asinīs uzkrājas tā sauktās „ketonvielas” – Jūs varētu sajust neparastu, augļiem raksturīgu aromātu izelpā);
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir nekontrolēts cukura diabēts, kas izpaužas ar smagu hiperglikēmiju (augstu glikozes līmeni asinīs), sliktu dūšu, vemšanu, caureju, strauju ķermeņa masas zudumu, laktacidozi (skatīt zemāk „Laktacidozes riski”) vai ketoacidozi. Ketoacidoze ir stāvoklis, kad asinīs uzkrājas vielas, kuras sauc par „ketonvielām”, un var sākties diabētiskā prekoma. Ketoacidozes simptomi ir sāpes vēderā, ātra un dziļa elpošana, miegainība vai neparasta augļu smarža elpā;
ja Jūsu organisms ir zaudējis pārāk daudz ūdens (dehidratācija), piemēram, ilgstošas vai smagas caurejas vai atkārtotas vemšanas gadījumā. Dehidratācija var radīt nieru darbības traucējumus, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt sadaļu”Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jums ir smaga infekcija, piemēram, elpošanas ceļu infekcija, kas skar plaušas vai bronhu sistēmu, vai nieru infekcija. Smagas infekcijas var radīt nieru darbības traucējumus, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jums tiek ārstētas akūtas sirds slimības vai Jums ir nesen bijis infarkts, ja Jums ir nopietnas asinsrites problēmas vai arī apgrūtināta elpošana. Tas var radīt nepietiekamu skābekļa piegādi audiem, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jūs lietojat daudz alkoholisko dzērienu;
Jūs esat jaunāks par 18 gadiem.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Noteikti vaicājiet padomu ārstam, ja
Jums ir nepieciešams izmeklējums, piemēram, rentgenoloģisks vai ultraskaņas izmeklējums ar jodu saturošu kontrastvielu ievadīšanu asinīs (skatīt sadaļu „Citas zāles un Glucophage XR”);
Jums paredzēta apjomīga ķirurģiska operācija.
Jums uz noteiktu laiku būs jāpārtrauc lietot Glucophage XR pirms un pēc izmeklēšanas vai operācijas. Ārsts izlems, vai Jums nepieciešama cita ārstēšana šajā laikā. Svarīgi precīzi ievērot ārsta norādījumus.
Kad esat sācis lietot šīs zāles
Ja Jums ir cukura diabēts, Jums regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs un urīnā. Vismaz reizi gadā Jums jāapmeklē ārsts, lai pārbaudītu nieru darbību (tas jādara pat biežāk, ja esat gados vecāks vai Jums ir nieru darbības traucējumi).
Laktacidozes riski.
Glucophage XR var izraisīt ļoti reti sastopamu, bet ļoti nopietnu blakusparādību, ko sauc par laktacidozi, jo īpaši, ja Jūsu nieres nedarbojas pareizi. Laktacidozes risks paaugstinās arī nekontrolēta cukura diabēta, smagu infekciju, ilgstošas badošanās vai alkohola lietošanas, dehidratācijas (skatīt sīkāku informāciju tālāk) un aknu problēmu gadījumā, kā arī jebkuros medicīniskos stāvokļos, kuru gadījumā ir traucēta skābekļa piegāde kādai ķermeņa daļai (piemēram, smaga akūta sirds slimība).
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, konsultējieties ar ārstu, lai saņemtu turpmākus norādījumus.
Īslaicīgi pārtrauciet Glucophage XR lietošanu, ja Jums ir stāvoklis, kas varētu būt saistīts ar dehidratāciju (nozīmīgu organisma atūdeņošanos), piemēram, smaga vemšana, caureja, drudzis, pārkaršana vai samazināta šķidruma uzņemšana. Konsultējieties ar ārstu, lai saņemtu turpmākus norādījumus.
Pārtrauciet Glucophage XR lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu, ja Jums rodas kāds no laktacidozes simptomiem, jo šis stāvoklis var izraisīt komu.
Laktacidozes simptomi ietver:
- vemšanu,
- sāpes vēderā,
- muskuļu krampjus,
- vispārēju sliktu pašsajūtu ar izteiktu nogurumu,
- elpošanas grūtības,
- pazeminātu ķermeņa temperatūru un sirdsklauves.
Laktacidoze ir neatliekami ārstējams medicīnisks stāvoklis un jāārstē slimnīcā.
Ja Jums ir vairāk kā 60 gadi, nav ieteicams sākt lietot Glucophage XR, lai aizkavētu 2. tipa cukura diabēta rašanos.
Tablešu apvalki var izdalīties fekālijās. Neuztraucieties, tas ir normāli šāda tipa tabletēm.
Jums ir jāturpina ievērot ārsta norādījumus par diētu un Jums vajadzētu pārliecināties, ka ēdat ogļhidrātus regulāri visas dienas laikā.
Nepārtrauciet lietot šīs zāles nekonsultējoties ar ārstu.
Citas zāles un Glucophage XR
Ja Jums asinīs ir nepieciešams injicēt kontrastvielu, kas satur jodu, piemēram, saistībā ar rentgenu vai skenēšanu, Jums ir jāpārtrauc lietot Glucophage XR pirms injekcijas vai injekcijas laikā. Jūsu ārsts izlems, kad Jums ir jāpārtrauc un kad ir jāatsāk ārstēšana ar Glucophage XR.
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jums varētu būt nepieciešams veikt biežākus glikozes līmeņa noteikšanas un nieru darbības testus, vai arī Jūsu ārstam var rasties nepieciešamība pielāgot Glucophage XR devu. It īpaši svarīgi ir pastāstīt par šādām zālēm:
zālēm, kas palielina urīna izdalīšanos (diurētiskajiem līdzekļiem);
zālēm, ko lieto sāpju un iekaisuma ārstēšanai (NSPL un COX-2 inhibitoriem, piemēram, ibuprofēnu un celekoksibu);
noteiktām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai (AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem);
simpatomimētiskas zāles, ieskaitot epinefrīnu un dopamīnu, ko lieto infarkta un zema asinsspiediena ārstēšanai. Epinefrīns ir arī dažu stomatoloģijā lietotu anestēzijas līdzekļu sastāvā;
kortikosteroīdi, piemēram, prednizolons, mometazons, beklometazons;
zāles, kuras var izmainīt Glucophage līmeni asinīs, īpaši, ja Jums ir pavājināta nieru darbība (piemēram, verapamils, rifampicīns, cimetidīns, dolutegravīrs, ranolazīns, trimetoprims, vandetanibs, izavukonazols, krizotinibs, olaparibs);
citas zāles cukura diabēta ārstēšanai.
Glucophage XR kopā ar alkoholu
Glucophage XR terapijas laikā izvairieties no pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tas var palielināt laktacidozes risku (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Grūtniecība un barošana ar krūti
Nelietojiet Glucophage XR, ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Glucophage XR pats par sevi neizraisa hipoglikēmiju (pārāk zemu glikozes līmeni asinīs). Tas nozīmē, ka tas neietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Tomēr Jums jāzina, ka, lietojot Glucophage XR kopā ar citām pretdiabēta zālēm (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu, meglitinīdu grupas līdzekļiem), var rasties hipoglikēmija. Hipoglikēmijas pazīmes ir nespēks, reibonis, pastiprināta svīšana, paātrināta sirdsdarbība, redzes traucējumi vai grūtības koncentrēties. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jūs sajūtat šīs pazīmes.
3. Kā lietot Glucophage XR
Jūsu ārsts Jums var nozīmēt Glucophage XR vienu pašu vai kopā ar citām iekšķīgi lietojamām pretdiabēta zālēm vai insulīnu.
Vienmēr lietojiet Glucophage XR tieši tā kā ārsts Jums teicis.
Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Norijiet tableti veselu, uzdzerot glāzi ūdens, nekošļāt.
Ieteicamā deva
Parasti ārstēšanu sāk ar vienu Glucophage XR 500 mg tableti vienu reizi dienā. Pēc tam, kad Jūs būsiet lietojis Glucophage XR 500 mg apmēram 2 nedēļas, Jūsu ārsts var pārbaudīt cukura līmeni asinīs un pielāgot devu. Maksimālā dienas deva ir 2000 mg metformīna (divas Glucophage XR 1000 mg ilgstošās darbības tabletes).
Ja Jums ir pavājināta nieru darbība, ārsts var parakstīt mazāku devu.
Parasti tabletes jālieto vienu reizi dienā kopā ar vakariņām. Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt lietot tabletes divas reizes dienā.
Vienmēr lietojiet tabletes kopā ar uzturu.
Ja Jūs lietojat Glucophage XR 2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšanai:
ārsts ik pēc 3 ‑ 6 mēnešiem pārbaudīs glikozes līmeni asinīs, kā arī izvērtēs riska faktorus, lai novērtētu, vai ir nepieciešams turpināt, mainīt vai pārtraukt Glucophage XR lietošanu;
pastāstiet ārstam, ja Jūs esat veicis izmaiņas diētā un/vai fiziskajās aktivitātēs, vai veselības stāvokļa izmaiņu dēļ Jums ir iespējamas lielākas dzīvesveida izmaiņas, jo tad Glucophage XR lietošanas nepieciešamība tiks atkārtoti izvērtēta.
Ja esat vecāks par 60 gadiem, metformīna lietošanu 2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšanai sākt nav ieteicams, jo nav pierādīts ieguvums, lietojot metformīnu 2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšanai pacientiem pēc 60 gadu vecuma.
Ja esat lietojis Glucophage XR vairāk nekā noteikts
Ja Jūs kļūdas pēc esat lietojis vairāk tablešu, Jums nav jāuztraucas, taču, ja Jums ir neparasti simptomi, sazinieties ar ārstu. Ja esat lietojis pārāk lielu devu, tas var Jums izraisīt laktacidozi. Laktacidozes pazīmes ir nespecifiskas, piemēram, vemšana, sāpes vēderā ar muskuļu krampjiem, vispārēja slikta pašsajūta ar stipru nogurumu un apgrūtināta elpošana. Tālākās pazīmes ir samazināta ķermeņa temperatūra un palēnināta sirdsdarbība. Ja rodas šādas pazīmes, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo laktacidoze var izraisīt komu. Pārtrauciet lietot Glucophage XR un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Glucophage XR
Lietojiet zāles, tiklīdz Jūs par to atceraties, bet noteikti to dariet kopā ar ēdienreizi. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Glucophage XR var izraisīt ļoti retu (var rasties līdz 1 lietotājam no 10 000), bet ļoti nopietnu blakusparādību, ko sauc par laktacidozi (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). Ja tas notiek, pārtrauciet Glucophage XR lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu, jo laktacidoze var izraisīt komu.
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Var rasties šādas blakusparādības:
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Nepārtrauciet lietot tabletes, jo normāli šie simptomi pāries aptuveni 2 nedēļu laikā. Tos var samazināt, lietojot Glucophage XR ēdienreizes laikā vai tūlīt pēc tās. Ja minētie simptomi saglabājas, pārtrauciet Glucophage XR lietošanu un konsultējieties ar ārstu.
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā1 no 10 cilvēkiem)
Garšas sajūtas izmaiņas.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā1 no 10 000 cilvēkiem)
Laktacidoze. Tā ir ļoti reta, bet nopietna komplikācija, īpaši ja nieru darbība nav normas robežās.
Laktacidozes pazīmes ir nespecifiskas (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).Ādas reakcijas, piemēram, apsārtums (eritēma), nieze vai izsitumi ar niezi (nātrene).
Samazināts vitamīna B12 daudzums asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Glucophage XR
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Derīgs līdz” un blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Glucophage XR satur
Aktīvā viela ir metformīna hidrohlorīds. Katra ilgstošās darbības tablete satur 500 mg aktīvās vielas.
Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, hipromeloze.
Glucophage XR ārējais izskats un iepakojums
Glucophage XR 500 mg ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas ilgstošās darbības tabletes ar iespiestu uzrakstu ‘500’ vienā pusē.
Iepakojumā ir 30 vai 60 ilgstošās darbības tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Merck Sante s.a.s.
37, rue St. Romain,
69379 LYON Cedex 08
Francija
Ražotājs
Merck Sante s.a.s.
Centre de Production de Semoy
2 rue du Pressoir Vert,
45402 Semoy
Francija
vai
Merck Healthcare KGaA
Frankfurter strasse 250,
64293 Darmstadt
Vācija
vai
Famar Lyon
29 avenue Charles de Gaulle
69230 Saint-Genis-Laval
Francija
vai
Merck, S.L.
Poligono Merck
Mollet Del Vallés, 08100 Barcelona
Spānija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
07/2019
Glucophage XR 500 mg ilgstošās darbības tabletes
Glucophage XR 1000 mg ilgstošās darbības tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Glucophage XR 500 mg:
Viena ilgstošās darbības tablete satur 500 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 390 mg metformīna bāzes.
Glucophage XR 1000 mg:
Viena ilgstošās darbības tablete satur 1000 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 780 mg metformīna bāzes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Ilgstošās darbības tablete.
Glucophage XR 500 mg:
Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, uz abām pusēm izliektas tabletes ar iespiestu uzrakstu ‘500’ vienā pusē.
Glucophage XR 1000 mg:
Baltas vai gandrīz baltas, kapsulas veida, uz abām pusēm izliektas tabletes ar iegravētu uzrakstu ‘1000’ vienā pusē un ‘Merck” – otrā.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
2. tipa cukura diabēta ārstēšana pieaugušajiem, īpaši pacientiem ar lieko ķermeņa masu, kad tikai ar diētu un fizisko slodzi nevar nodrošināt adekvātu glikozes līmeņa kontroli asinīs. Glucophage XR var lietot kā monoterapijā, tā arī kombinācijā ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai ar insulīnu.
Ir novērots, ka pacientiem ar 2. tipa diabētu un palielinātu ķermeņa masu pēc neveiksmīgas ārstēšanas ar diētu, kā pirmās izvēles zāles ordinējot metformīnu, samazinājās ar diabētu saistītās komplikācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).
2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšana pieaugušiem pacientiem līdz 60 gadu vecumam ar aptaukošanos un prediabēta stāvokli1 (izmainītu glikozes toleranci (IGT) un/vai izmainītu glikozes līmeni tukšā dūšā (IGTD)) un
- vismaz vienu papildus 2. tipa cukura diabēta rašanās augsta riska faktoru2 (skatīt 5.1. apakšpunktu), un
tikai tad, ja 3 līdz 6 mēnešus ilgas intensīvas izmaiņas dzīvesveidā (diēta un fiziskā slodze) nav nodrošinājušas pietiekamu glikēmijas kontroli.
Sākot lietot metformīnu, jāturpina izmaiņas dzīvesveidā, izņemot gadījumos, kad pacientam tas nav iespējams medicīnisku iemeslu dēļ.
1Jāņem vērā oficiālās spēkā esošās vadlīnijas par prediabēta stāvokļa definēšanu.
2Augsta riska grupas pacienti jāidentificē, izmantojot apstiprinātu riska novērtēšanas rīku.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie ar normālu nieru darbību (GFA ≥90 ml/min)
2. tipa cukura diabēta ārstēšana
Monoterapijā un kombinācijā ar citiem iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem
Glucophage XR 500 mg
Parastā Glucophage XR 500 mg sākuma deva ir 1 tablete 1 reizi dienā.
Pēc 10 līdz 15 dienām devu var koriģēt pamatojoties uz glikozes līmeņa mērījumiem. Lēna devu paaugstināšana var samazināt kuņģa-zarnu trakta blakusparādības. Maksimālā ieteicamā deva ir 4 tabletes dienā.
Devas jāpaaugstina, katras 10 – 15 dienas to palielinot par 500 mg, līdz tiek sasniegta maksimālā deva 2000 mg dienā, ko lieto vienu reizi dienā vakariņu laikā. Ja glikēmijas kontrole netiek panākta ar Glucophage XR 2000 mg vienu reizi dienā, ir jāapsver Glucophage XR 1000 mg lietošana divas reizes dienā, abas devas lietojot kopā ar uzturu. Ja glikēmijas kontrole vēl joprojām netiek sasniegta, pacientiem ir jāpāriet uz standarta metformīnu ar maksimālo devu 3000 mg dienā.
Pacientiem, kuri jau ir ārstēti ar metformīna tabletēm, sākuma devai jābūt ekvivalentai ātras darbības metformīna dienas devai. Pacientiem, kuri lietoja metformīnu devās, kas lielākas par 2000 mg, nav ieteicams pāriet uz Glucophage XR. Ja paredzēts pāriet no cita perorālā pretdiabēta līdzekļa lietošanas uz metformīnu, jāpārtrauc iepriekšējo zāļu lietošana un jāsāk Glucophage XR 500 mg lietošana iepriekš norādītajā devā.
Glucophage XR 1000 mg
Glucophage XR 1000 mg jālieto vienu reizi dienā vakariņu laikā ar maksimālo ieteicamo devu 2 tabletes dienā.
Glucophage XR 1000 mg ir paredzēts kā uzturošā terapija pacientiem, kuri ārstēti vai nu ar 1000 mg, vai ar 2000 mg metformīna. Pārejot uz Glucophage XR, tā dienas devai jābūt ekvivalentai iepriekšējai metformīna dienas devai.
Pacientiem, kuri lietoja metformīnu devās, kas lielākas par 2000 mg, nav ieteicams pāriet uz Glucophage XR. Pacientiem, kuri iepriekš nav lietojuši metformīnu, parastā Glucophage XR sākuma deva ir 500 mg vienu reizi dienā vakariņu laikā. Pēc 10-15 dienām deva jāpielāgo, pamatojoties uz asins glikozes mērījumu rezultātiem. Lēna devu paaugstināšana var uzlabot kuņģa un zarnu trakta panesamību.
Ja glikēmijas kontrole netiek panākta, lietojot 2000 mg ilgstošas darbības metformīna vienu reizi dienā, ir jāapsver iespēja lietot zāles divas reizes dienā, lietojot tās kopā ar brokastīm un vakariņām. Ja glikēmijas kontrole joprojām netiek panākta, pacienti var pāriet uz standarta ātras darbības metformīnu ar maksimālo devu 3000 mg dienā.
Pārejot no cita perorālā pretdiabēta līdzekļa lietošanas, pirms pāriešanas uz Glucophage XR 1000 mg titrēšana jāsāk ar Glucophage XR 500 mg, kā norādīts iepriekš.
Kombinācijā ar insulīnu
Lai sasniegtu labāku glikozes līmeņa asinīs kontroli, metformīnu var lietot kombinācijā ar insulīnu. Parastā Gucophage XR sākuma deva ir viena 500 mg tablete vienu reizi dienā, bet insulīna deva tiek pielāgota, vadoties pēc asins glikozes mērījumiem. Pēc devas pielāgošanas var lemt par pāreju uz Glucophage XR 1000 mg.
2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšana
Monoterapija prediabētiskas hiperglikēmijas gadījumā
Metformīna lietošana apsverama tikai tad, ja 3 līdz 6 mēnešus ilgas intensīvas izmaiņas dzīvesveidā nav nodrošinājušas atbilstošu glikēmijas kontroli.
Terapija jāsāk ar vienu tableti Glucophage XR 500 mg vienu reizi dienā vakara ēdienreizes laikā.
Pēc 10 līdz 15 dienām ieteicams koriģēt devu, pamatojoties uz glikozes līmeņa asinīs rādītājiem (perorālā glikozes tolerances testa (PGTT) un/vai glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā (GPTD), glikolizētā hemoglobīna frakcijas (HbA1c) vērtībām jābūt normas robežās). Devas lēna palielināšana var uzlabot gastrointestinālo panesamību. Maksimālā ieteicamā metformīna dienas deva ir 2000 mg metformīna (divas Glucophage XR 1000 mg ilgstošās darbības tabletes) vienu reizi dienā vakara ēdienreizes laikā.
Ieteicams regulāri (ik pēc 3–6 mēnešiem) pārbaudīt glikozes līmeņa regulāciju (PGTT un/vai GPTD, HbA1c vērtību), kā arī izvērtēt riska faktorus, lai novērtētu, vai ārstēšanu nepieciešams turpināt, mainīt vai pārtraukt.
Lēmums par terapijas nepieciešamību atkārtoti jāizvērtē arī tad, ja pacients veic izmaiņas diētā un/vai fiziskajās aktivitātēs, vai, ja veselības stāvokļa izmaiņu dēļ ir iespējamas lielākas dzīvesveida izmaiņas.
Gados vecāki pacienti
Tā kā vecāka gadagājuma pacientiem biežāk iespējama nieru funkcijas pavājināšanās, metformīna deva jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijai. Nepieciešama regulāra nieru funkcijas izvērtēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav pierādīts ieguvums, lietojot metformīnu 2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšanai prediabētiskas hiperglikēmijas gadījumā pacientiem pēc 60 gadu vecuma, tāpēc šādiem pacientiem metformīna terapiju sākt nav ieteicams (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
GFĀ jānovērtē pirms ārstēšanas sākšanas ar metformīnu saturošām zālēm un vismaz reizi gadā ārstēšanas periodā. Pacientiem ar paaugstinātu nieru darbības traucējumu progresēšanas risku un gados vecākiem cilvēkiem nieru darbība jānovērtē biežāk, piemēram, reizi 3-6 mēnešos.
| GFĀ ml/min | Kopējā maksimālā dienas deva (jāsadala 2-3 dienas devās) | Papildu apsvērumi |
|---|---|---|
| 60-89 | 2 000 mg | Ja nieru darbība pavājinās, jāapsver devas samazināšana. |
| 45-59 | 2 000 mg | Pirms metformīna lietošanas sākšanas jāpārskata faktori, kas var palielināt laktacidozes risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Sākuma deva ir ne vairāk kā puse no maksimālās devas. |
| 30-44 | 1 000 mg | |
| <30 | - | Metformīns ir kontrindicēts |
Pediatriskā populācija
Tā kā dati nav pieejami, Glucophage XR nav ieteicams lietot bērniem.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret metformīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Jebkurš no akūtas metaboliskās acidozes veidiem (piemēram, laktacidoze, diabētiskā ketoacidoze).
Diabētiskā prekoma.
Smaga nieru mazspēja (GFĀ <30 ml/min).
Akūts stāvoklis, kas potenciāli var izmainīt nieru funkciju, piemēram: dehidratācija, smaga infekcija, šoks.
Slimība, kas var izraisīt audu hipoksiju (īpaši akūta slimība vai hroniskas slimības paasinājums), piemēram, dekompensēta sirds mazspēja, elpošanas mazspēja, nesens miokarda infarkts, šoks.
Aknu mazspēja, akūta alkohola intoksikācija, alkoholisms.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Laktacidoze
Laktacidoze ir ļoti reta, bet nopietna metaboliska komplikācija, ko visbiežāk novēro akūtas nieru darbības pavājināšanās, kardiorespiratoras slimības vai sepses gadījumā. Akūtas nieru darbības pavājināšanās gadījumā notiek metformīna uzkrāšanās, kas paaugstina laktacidozes risku.
Dehidratācijas (smagas caurejas vai vemšanas, drudža vai samazinātas šķidruma uzņemšanas) gadījumā metformīna lietošana jāpārtrauc un ieteicams sazināties ar veselības aprūpes speciālistu.
Pacientiem, kuri lieto metformīnu, jāievēro piesardzība, sākot terapiju ar zālēm, kas var ietekmēt nieru darbību (piemēram, antihipertensīviem līdzekļiem, diurētiskiem līdzekļiem un NSPL).
Citi laktacidozes riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aknu mazspēja, nepietiekami kontrolēts cukura diabēts, ketoze, ilgstoša badošanās, visi stāvokļi, kas saistīti ar hipoksiju, kā arī vienlaikus lietotas zāles, kas varētu izraisīt laktacidozi (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Pacienti un/vai aprūpētāji jāinformē par laktacidozes risku. Laktacidozei raksturīga acidotiska aizdusa, sāpes vēderā, muskuļu krampji, astēnija un hipotermija, kam seko koma. Ja ir aizdomas par laktacidozes simptomiem, pacientam jāpārtrauc metformīna lietošana un nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība. Diagnosticējošos laboratorijas testos vēro pazeminātu pH līmeni asinīs (<7,35), paaugstinātu laktātu līmeni plazmā (>5 mmol/l) un palielinātu anjonu starpību un laktāta/piruvāta attiecību.
Nieru darbība
GFĀ jānovērtē pirms ārstēšanas sākšanas un regulāri ārstēšanas periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Metformīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar GFĀ <30 ml/min, un tā ir īslaicīgi jāpārtrauc, ja konstatēti stāvokļi, kas var ietekmēt nieru darbību (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Sirds darbība
Pacientiem ar sirds mazspēju ir lielāks hipoksijas un nieru nepietiekamības risks. Pacientiem ar stabilu hronisku sirds mazspēju, kuri lieto metformīnu, regulāri jāpārbauda sirds un nieru funkcija.
Pacientiem ar akūtu un nestabilu sirds mazspēju, metformīns ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Nav pierādīts ieguvums, lietojot metformīnu 2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšanai pacientiem pēc 60 gadu vecuma, tāpēc šādiem pacientiem metformīna terapiju sākt nav ieteicams.
Jodu saturošas kontrastvielas ievadīšana
Intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana var izraisīt kontrastvielas inducētu nefropātiju, kas veicina metformīna uzkrāšanos un paaugstinātu laktacidozes risku. Metformīna lietošana jāpārtrauc jau pirms radioloģiska izmeklējuma un tikai pēc tam, kad nieru darbība ir atkārtoti pārbaudīta un atzīta par stabilu (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).
Ķirurģiskās operācijas
Metformīna lietošana jāpārtrauc pirms operācijām ar vispārēju, spinālo vai epidurālo anestēziju. Ārstēšanu var atsākt ne agrāk kā 48 stundas pēc operācijas vai perorālas barošanas atsākšanas, ja nieru darbība ir atkārtoto pārbaudīta un atzīta par stabilu.
Citi piesardzības pasākumi
Visiem pacientiem jāturpina ievērot diētu, vienmērīgi sadalot uzņemamo ogļhidrātu daudzumu visas dienas garumā. Pacientiem ar lieko ķermeņa masu jāturpina ievērot diētu ar samazinātu kaloriju daudzumu.
Regulāri jāveic parastie laboratorijas testi cukura diabēta kontrolei.
Metformīns, lietots monoterapijā, neizraisa hipoglikēmiju, taču, lietojot to kombinācijā ar insulīnu vai citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem (piemēram, kādu no sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai meglitinīdu grupas līdzekļiem), ir ieteicams ievērot piesardzību.
Tablešu apvalki var izdalīties fekālijās. Pacients jāinformē, ka tas ir normāli.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Alkohols
Alkohola intoksikācija ir saistīta ar paaugstinātu laktacidozes risku, jo īpaši badošanās, nepietiekama uztura vai aknu darbības traucējumu gadījumā.
Jodu saturošas kontrastvielas
Metformīna lietošana jāpārtrauc pirms radioloģiskā izmeklējuma vai tā laikā, un to nedrīkst atsākt lietot ātrāk kā 48 stundas pēc izmeklējuma, un tikai pēc tam, kad nieru darbība ir atkārtoti pārbaudīta un atzīta par stabilu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Zāļu kombinācijas, kuru lietošanas gadījumā nepieciešams ievērot piesardzību
Dažas zāles var nelabvēlīgi ietekmēt nieru darbību un paaugstināt laktacidozes risku, piemēram, NSPL, ieskaitot selektīvos ciklooksigenāzes (COX) II inhibitorus, AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti un diurētiskie līdzekļi, it sevišķi cilpas diurētiskie līdzekļi. Sākot terapiju vai lietojot šīs zāles kombinācijā ar metformīnu, nepieciešams rūpīgi monitorēt nieru darbību.
Zāles ar iekšēju hiperglikēmisko aktivitāti (piemēram, glikokortikoīdi un tetrakosaktīdi, ievadot sistēmiski vai lokāli, danazols, hlorpromazīns augstā devā 100 mg dienā un simpatomimētiski līdzekļi).
Var būt nepieciešama daudz biežāka glikozes līmeņa asinīs kontrole, īpaši ārstēšanas sākumā. Ja nepieciešams, ārstēšanas laikā ar attiecīgajām zālēm un pēc ārstēšanas kursa pārtraukšanas jākoriģē metformīna deva.
Organisko katjonu transportētājvielas (OKT)
Metformīns ir abu transportētājvielu - gan OKT1, gan OKT2 - substrāts.
Lietojot metformīnu vienlaicīgi ar:
OKT1 inhibitoriem (piemēram, verapamilu), var pavājināties metformīna iedarbība;
OKT1 induktoriem (piemēram, rifampicīnu), var pastiprināties uzsūkšanas no kuņģa-zarnu trakta un metformīna iedarbība;
OKT2 inhibitoriem (piemēram, cimetidīnu, dolutegravīru, ranolazīnu, trimetoprimu, vandetanibu, izavukonazolu), var samazināties metformīna izvadīšana caur nierēm un tādējādi palielināties metformīna koncentrācija plazmā;
OKT1 un OKT2 inhibitoriem (piemēram, krizotinibu, olaparibu), var mainīties metformīna iedarbība un izvadīšana caur nierēm.
Tāpēc, ja metformīnu lieto vienlaicīgi ar šādām zālēm, ieteicams ievērot piesardzību, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jo var palielināties metformīna koncentrācija plazmā. Ja nepieciešams, var apsvērt metformīna devas pielāgošanu, jo OKT inhibitori vai induktori var mainīt metformīna iedarbību.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nekontrolēts cukura diabēts grūtniecības laikā (grūtniecības vai pastāvīgs cukura diabēts) ir saistīts ar palielinātu iedzimtu anomāliju un perinatālās mirstības risku.
Ierobežoti dati par metformīna lietošanu grūtniecības laikā neliecina par palielinātu iedzimtu anomāliju risku. Eksperimenti ar dzīvniekiem neliecina par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo vai augļa attīstību, dzemdību norisi vai pēcdzemdību periodu (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Grūtniecības plānošanas un grūtniecības laikā prediabētisku hiperglikēmiju vai cukura diabētu nav ieteicams ārstēt ar metformīnu. Diabēta gadījumā jālieto insulīns, lai glikozes līmeni asinīs varētu uzturēt iespējami tuvu normai un mazinātu iedzimtu patoloģiju risku auglim.
Barošana ar krūti
Metformīns izdalās cilvēka pienā. Ar krūti barotiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav novērota nevēlama iedarbība. Taču, tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, barošana ar krūti metformīna terapijas laikā nav ieteicama. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu un iespējamo blakusparādību risku bērnam.
Fertilitāte
Pētījumi ar žurkām neliecina par fertilitātes mazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ir klīniskie dati, kas liecina, ka metformīns var palielināt ovulācijas biežumu sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS). Taču pašlaik nav pierādījumu, ka metformīns palielina dzīvi piedzimušo zīdaiņu daudzumu sievietēm ar PCOS.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Glucophage XR, lietots monoterapijas veidā, neizraisa hipoglikēmiju un tāpēc neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai darbu ar mehāniskām iekārtām.
Tomēr, pacienti jābrīdina par hipoglikēmijas risku un simptomiem, ja metformīns tiek lietots kombinācijā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu vai meglitinīdu grupas līdzekļiem).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Terapijas sākumposmā biežākās blakusparādības ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums, kas vairumā gadījumu izzūd spontāni.
Ārstēšanas laikā ar metformīnu var rasties zemāk minētās blakusparādības. Sastopamības biežums ir definēts sekojoši: ļoti bieži ≥1/10; bieži ≥1/100 līdz < 1/10; retāk ≥ 1/1 000 līdz < 1/100; reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000; ļoti reti < 1/10 000.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti: laktacidoze (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ilgstošas metformīna lietošanas laikā mazinās B12 vitamīna uzsūkšanās un pazeminās tā līmenis serumā. Šāda etioloģija jāapsver, ja pacientam tiek atklāta megaloblastiskā anēmija.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: garšas traucējumi.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Tos visbiežāk novēro terapijas sākuma periodā, un vairumā gadījumu tie pāriet paši no sevis. Pakāpeniska devas palielināšana arī var uzlabot kuņģa un zarnu trakta panesamību.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: atsevišķi ziņojumi par patoloģisku rezultātu aknu funkciju izmeklējumos vai hepatītu, kas izzūd pēc metformīna lietošanas pārtraukšanas.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: ādas reakcijas, piemēram, eritēma, nieze, nātrene.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ja metformīna deva nepārsniedza 85 g, hipoglikēmija netika konstatēta, lai gan šādos gadījumos radās laktacidoze. Stipra metformīna pārdozēšana vai pavadošie riska apstākļi var izraisīt laktacidozi. Laktacidoze ir kritisks stāvoklis, un tā jāārstē stacionārā. Visefektīvākais pasākums laktāta un metformīna izvadīšanai no organisma ir hemodialīze.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: asins glikozes līmeni pazeminošās zāles, izņemot insulīnus. Biguanīdi. ATĶ kods: A10BA02
Metformīns ir biguanīdu grupas līdzeklis ar antihiperglikemizējošu iedarbību, kas samazina gan bazālās, gan postprandiālās glikozes līmeni plazmā. Tas nestimulē insulīna sekrēciju un tāpēc neizraisa hipoglikēmiju.
Darbības mehānisms
Metformīns var darboties 3 veidos:
glikoneoģenēzes un glikogenolīzes inhibīcijas rezultātā samazina glikozes producēšanu aknās;
paaugstinot jutību pret insulīnu, muskuļos uzlabo perifērās glikozes uzņemšanu un izmantošanu;
aizkavē glikozes absorbciju zarnās.
Metformīns stimulē intracelulāro glikogēna sintēzi, iedarbojoties uz glikogēnsintetāzi.
Metformīns paaugstina visu veidu līdz šim zināmo membrānu glikozes pārnesēju (GLUT) transporta kapacitāti.
Farmakodinamiskā iedarbība
Cilvēkiem, neatkarīgi no tā iedarbības uz glikēmiju, metformīns labvēlīgi ietekmē lipīdu metabolismu. Tas tika uzskatāmi parādīts kontrolētos vidēja ilguma vai ilgstošos klīniskos pētījumos, lietojot terapeitiskas devas: metformīns pazemina kopējā holesterīna, ZBH-holesterīna un triglicerīdu līmeni.
Klīniskā efektivitāte
2. tipa cukura diabēta rašanās aizkavēšana
Diabēta profilakses programma (DPP) bija daudzcentru, randomizēts, kontrolēts pētījums, kurā piedalījās pieaugušie un kurā vērtēja intensīvu dzīvesveida izmaiņu vai metformīna efektivitāti 2. tipa cukura diabēta rašanās profilaksē vai aizkavēšanā.
Iekļaušanas kritēriji bija vecums ≥25 gadi, ĶMI ≥24 kg/m2 (≥22 kg/m2 aziātu izcelsmes amerikāņiem) un izmainīta glikozes tolerance apvienojumā ar glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā 95–125 mg/dl (vai ≤125 mg/dl indiāņu izcelsmes amerikāņiem), un kuriem bija augsts 2. tipa cukura diabēta rašanās risks. Pacientiem vai nu tika piemērotas intensīvas dzīvesveida izmaiņas, vai tika lietots metformīns 2x850 mg apvienojumā ar standarta dzīvesveida izmaiņām, vai arī placebo apvienojumā ar standarta dzīvesveida izmaiņām.
DPP dalībnieku (n=3234 uz 2,8 gadiem) sākotnējie vidējie raksturlielumi bija šādi: vecums 50,6±10,7 gadi, glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā 106,5±8,3 mg/dl, glikozes līmenis plazmā divas stundas pēc glikozes perorālas lietošanas 164,6±17,0 mg/dl un ĶMI 34,0±6,7 kg/m2.
Intensīvas izmaiņas dzīvesveidā, kā arī metformīns būtiski palīdzēja samazināt diabēta rašanās risku, attiecīgi par 58% (95% TI 48-66 %) un 31% (95% TI 17-43 %) salīdzinot ar placebo.
Dzīvesveida izmaiņu radītais ieguvums salīdzinājumā ar metformīnu bija lielāks gados vecākiem cilvēkiem.
Lielākais ieguvums no metformīna lietošanas bija pacientiem vecumā līdz 60 gadiem, kuru ķermeņa masa bija vienāda ar vai lielāka par 35 kg/m2 un kuriem sākotnējā glikozes 2 h vērtība bija 9,6–11,0 mmol/l, kuriem sākotnējā HbA1C vērtība bija vienāda ar vai lielāka par 6,0%, vai kuriem anamnēzē bija grūtniecības diabēts.
Lai trīs gadu laikā visā DPP populācijā novērstu vienu diabēta gadījumu, intensīvu dzīvesveida izmaiņu grupā vajadzēja piedalīties 6,9 pacientiem, bet metformīna grupā — 13,9 pacientiem. Metformīna grupā salīdzinājumā ar placebo grupu punkts, kurā diabēta kopējā sastopamība sasniegtu 50 %, tika aizkavēts aptuveni par 3 gadiem.
Diabēta profilakses programmas iznākumu pētījums (DPPOS) ir DPP ilgtermiņa apsekošanas pētījums, kurā ilgtermiņa apsekošanā piedalās vairāk nekā 87 % no sākotnējās DPP pacientu populācijas.
DPPOS dalībnieku vidū (n=2776) kopējā diabēta sastopamība 15. gadā ir 62 % placebo grupā, 56 % metformīna grupā un 55 % intensīvu dzīvesveida izmaiņu grupā. Diabēta gadījumu biežums placebo, metformīna un intensīvu dzīvesveida izmaiņu grupā ir attiecīgi 7,0, 5,7 un 5,2 gadījumi uz 100 pacientgadiem.
Salīdzinot ar placebo grupu, diabēta riska samazinājums bija 18 % (riska attiecība (RA) 0,82, 95 % TI 0,72–0,93; p=0,001) metformīna grupā un 27 % (RA 0,73, 95 % TI 0,65–0,83; p<0,0001) intensīvu dzīvesveida izmaiņu grupā.
Vērtējot kombinēto mikrovaskulāro mērķa kritēriju, ko veidoja nefropātija, retinopātija un neiropātija, būtiskas atšķirības starp ārstēšanas grupām nenovēroja, taču to pētījuma dalībnieku vidū, kuriem DPP/DPPOS laikā diabēts nebija radies, minēto mikrovaskulāro traucējumu izplatība bija par 28 % mazāka nekā to dalībnieku vidū, kuriem bija radies diabēts (riska attiecība 0,72, 95 % TI 0,63–0,83; p<0,0001).
Nav pieejami prospektīvi salīdzinošie dati par metformīnu no makrovaskulāru traucējumu aspekta pacientiem ar prediabēta stāvokli un ar IGT un/vai IFG, palielinātu HbA1C.
Publicētie 2. tipa cukura diabēta riska faktori ir šādi: aziātu vai melnās rases izcelsme, vecums virs 40 gadiem, dislipidēmija, hipertensija, aptaukošanās vai liekā ķermeņa masa, vecums, diabēts ģimenes anamnēzē 1. pakāpes radiniekam, grūtniecības cukura diabēts anamnēzē un policistisko olnīcu sindroms (PCOS).
2. tipa cukura diabēta ārstēšana
Prospektīvā randomizētā (UKPDS) pētījumā tika konstatēta ilgstoša intensīva glikozes līmeņa asinīs kontrole 2. tipa diabēta pieaugušajiem pacientiem.
Rezultātu analīze, kuri tika iegūti ordinējot metformīna terapiju pacientiem ar lieko ķermeņa masu pēc tam, kad diētas koriģēšana viena pati nebija devusi rezultātus, parādīja:
jebkuras diabētiskās komplikācijas attīstības absolūtā riska ievērojamu samazināšanos metformīna grupā (29,8 gadījumi uz 1000 pacientgadiem) vs. tikai diēta (43,3 gadījumi uz 1000 pacientgadiem), p=0,0023, un vs. sulfonilurīnvielas kombinācijas un insulīna monoterapijas grupām (40,1 gadījums uz 1000 pacientgadiem), p=0,0034;
ievērojamu ar diabētu saistītās mirstības absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 7,5 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, tikai diēta – 12,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, p=0,017;
ievērojamu vispārīgās mirstības absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 13,5 gadījumi uz 1000 pacientgadiem vs. tikai diēta – 20,6 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,011), un vs. sulfonilurīnvielas kombinācijas un insulīna monoterapijas grupām 18,9 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,021);
ievērojamu miokarda infarkta absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 11 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, viena pati diēta – 18 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,01).
Nav pierādītas priekšrocības, lietojot metformīnu kā otrās izvēles zāles kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.
Atsevišķiem 1. tipa diabēta pacientiem metformīns tika lietots kombinācijā ar insulīnu, taču šīs kombinācijas klīniskās priekšrocības formāli netika konstatētas.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Pēc ilgstošās darbības Glucophage XR 500 mg perorālas lietošanas metformīna absorbcija ir ievērojami paildzināta, salīdzinot ar ātrās darbības tableti, Tmax ir 7 stundas (ātrās darbības tabletei Tmax ir 2,5 stundas).
Pēc vienreizējas Glucophage XR 1000 mg vienas tabletes perorālas lietošanas sāta stāvoklī maksimālā plazmas koncentrācija 1214 ng/ml tiek sasniegta vidēji pēc 5 stundām (laika robežās no 4 līdz 12 stundām).
Tukšā dūšā pēc vienreizējas Glucophage XR 1000 mg vienas tabletes perorālas lietošanas maksimālā plazmas koncentrācija 962 ng/ml tiek sasniegta vidēji pēc 4 stundām (laika robežās no 1 līdz 5 stundām).
Ir konstatēts, ka Glucophage XR 1000 mg ir bioekvivalents Glucophage XR 500 mg (1000 mg devā) attiecībā uz Cmax un AUC veselām personām sāta stāvoklī un tukšā dūšā.
Līdzsvara koncentrācijā, līdzīgi kā lietojot vidējas darbības zāles, Cmax un AUC nepalielinās proporcionāli lietotai devai. AUC pēc vienreizējas 2000 mg metformīna ilgstošās darbības tabletes perorālas lietošanas ir līdzīgs tam, ko novēroja pēc 1000 mg metformīna ātrās darbības tabletes, ko lietoja 2 reizes dienā.
Metformīna ilgstošās darbības tabletes Cmax un AUC variēšana starp atsevišķiem indivīdiem ir salīdzināma ar to, kāda novērota pēc metformīna ātrās darbības zāļu formu lietošanas.
Lietojot divas 500 mg ilgstošās darbības tabletes sāta stāvoklī AUC palielinās apmēram par 70% (gan Cmax, gan T max palielinās tikai nedaudz).
Lietojot 1000 mg ilgstošās darbības tableti sāta stāvoklī AUC, salīdzinot ar tabletes lietošanu tukšā dūšā, palielinās apmēram par 77% (Cmax palielinās par 26%, bet Tmax palielinās tikai nedaudz par aptuveni 1 stundu).
Metformīna absorbciju no ilgstošās darbības zāļu formas neietekmē uztura sastāvs.
Pēc ilgstošās darbības tablešu atkārtotas lietošanas devās līdz 2000 mg metformīna akumulācija netika novērota.
Izkliede
Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir nenozīmīga. Metformīns tiek izkliedēts eritrocītos. Maksimālā koncentrācija asinīs ir zemāka nekā plazmā, un to novēro apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ļoti iespējams, ka eritrocīti ir sekundārā izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpums (Vd) ir robežās no 63 līdz 276 l.
Metabolisms
Metformīns neizmainītā veidā izdalās ar urīnu. Pētījumos ar cilvēkiem metabolīti nav identificēti.
Eliminācija
Metformīna nieru klīrenss ir >400 ml/min, kas norāda, ka metformīns eliminējas glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas ceļā. Pēc perorālās devas ievadīšanas, terminālais eliminācijas pusperiods ir apmēram 6,5 stundas.
Ja ir nieru funkcijas traucējumi, nieru klīrenss ir pazemināts proporcionāli kreatinīna klīrensam, un tādējādi eliminācijas pusperiods ir pagarināts, kas izraisa metformīna līmeņa paaugstināšanos plazmā.
Īpašas pacientu grupas
Nieru mazspēja
Pieejamie dati par pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju ir nepietiekami un nav drošu datu par metformīna sistēmisku iedarbību šiem pacientiem salīdzinot ar pacientiem, kuriem nieru funkcija ir normāla. Tāpēc jāveic devas pielāgošana, vadoties pēc klīniskās efektivitātes/panesamības (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskie dati, kas pamatojas uz vispārpieņemtajiem farmakoloģiskā drošuma pētījumiem, kā arī atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes, kancerogenitātes, un reproduktīvās toksicitātes pētījumiem, neliecina par īpašu kaitējumu cilvēkiem.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Glucophage XR 500 mg:
Magnija stearāts, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, hipromeloze.
Glucophage XR 1000 mg:
Magnija stearāts, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, hipromeloze.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Iepakojuma veids un saturs
30 tabletes blisteros, kas veidoti no polivinilhlorīda vai polivinilidēnhlorīda un alumīnija folijas.
60 tabletes blisteros, kas veidoti no polivinilhlorīda vai polivinilidēnhlorīda un alumīnija folijas.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks
MERCK Sante s.a.s.
37, rue St. Romain
69379 LYON Cedex 08
Francija
8. Reģistrācijas APLIECĪBAS numurs
Glucophage XR 500 mg:
04-0289
Glucophage XR 1000 mg:
10-0372
9. PIRMĀS Reģistrācijas/Pārreģistrācijas datums
Glucophage XR 500 mg:
Reģistrācijas datums: 2004. gada 29. aprīlis
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts
Glucophage XR 1000 mg:
Reģistrācijas datums: 2010. gada 1. oktobris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 3. decembris
10. Teksta pārskatīšanas datums
08/2018
