Glucophage 1000 mg apvalkotās tabletes
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi nav nepieciešami.
Metformini hydrochloridum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
08-0335-01
08-0335
Merck Sante s.a.s., Centre de Production de Semoy, France; Famar Lyon, France; Merck Healthcare KGaA, Germany; Merck S.L., Spain
09-MAR-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
1000 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Merck Sante s.a.s., France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Glucophage 1000 mg apvalkotās tabletes
Metformini hydrochloridum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgais slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Glucophage un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Glucophage lietošanas
3. Kā lietot Glucophage
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Glucophage
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Glucophage un kādam nolūkam to lieto
Glucophage satur metformīnu, kas ir zāles cukura diabēta ārstēšanai. Tas pieder zāļu grupai, kuras sauc par biguanīdiem.
Insulīns ir hormons, kas veidojas aizkuņģa dziedzerī. Tas organismam ļauj saņemt glikozi (cukuru) no asinīm. Organisms glikozi izmanto enerģijas radīšanai vai uzkrāj tās rezerves, lai to izmantotu vēlāk.
Ja Jums ir cukura diabēts, Jūsu aizkuņģa dziedzeris insulīnu izstrādā nepietiekamā daudzumā vai arī organisms nespēj izstrādāto insulīnu izmantot adekvāti. Tas izraisa glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Glucophage palīdz samazināt glikozes līmeni asinīs līdz pēc iespējas normālākam līmenim.
Pieaugušajiem pacientiem ar lieko ķermeņa svaru ilgstoša Glucophage lietošana palīdz arī samazināt ar diabētu saistīto komplikāciju attīstības risku. Glucophage lietošanas laikā ķermeņa masa nemainās vai mēreni samazinās.
Glucophage lieto, lai ārstētu slimniekus ar 2. tipa cukura diabētu (tiek saukts arī par „insulīnneatkarīgo cukura diabētu”), kuriem ar diētu un fiziskām aktivitātēm vien nav tikusi panākta pietiekama cukura līmeņa normalizācija asinīs. To it īpaši lieto slimniekiem ar palielinātu ķermeņa svaru.
Pieaugušie pacienti Glucophage var lietot vienu pašu vai arī kopā ar citām zālēm, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai (iekšķīgi lietojamām zālēm vai insulīnu).
Bērni no 10 gadu vecuma un pusaudži Glucophage var lietot vienu pašu vai kopā ar insulīnu.
2. Kas Jums jāzina pirms Glucophage lietošanas
Nelietojiet Glucophage šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret metformīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir nekontrolēts cukura diabēts, kas izpaužas piemēram, ar smagu hiperglikēmiju (augstu glikozes līmeni asinīs), sliktu dūšu, vemšanu, caureju, strauju ķermeņa masas zudumu, laktacidozi (skatīt „Laktacidozes riski” tālāk) vai ketoacidozi. Ketoacidoze ir stāvoklis, kad asinīs uzkrājas vielas, kuras sauc par „ketonvielām”, un var sākties diabētiskā prekoma. Ketacidozes simptomi ir sāpes vēderā, ātra un dziļa elpošana, miegainība vai neparasta, augļu smarža elpā;
ja Jūsu organisms ir zaudējis pārāk daudz ūdens (dehidratācija), piemēram, ilgstošas vai smagas caurejas dēļ vai atkārtotas vemšanas gadījumā. Dehidratācija var radīt nieru darbības traucējumus, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt ”Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jums ir smaga infekcija, piemēram, elpošanas ceļu infekcija, kas skar plaušas vai bronhu sistēmu, vai urīnceļu infekcija. Smagas infekcijas var radīt nieru darbības traucējumus, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jums tiek ārstēta akūta sirds mazspēja vai Jums ir nesen bijis infarkts, ja Jums ir nopietnas asinsrites problēmas (piemēram, šoks) vai arī apgrūtināta elpošana. Tas var radīt nepietiekamu skābekļa piegādi audiem, kas, savukārt, var radīt laktacidozes risku (skatīt „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
ja Jūs lietojat daudz alkoholisko dzērienu.
Konsultējieties ar ārstu pirms uzsākat lietot šīs zāles, ja kāds no iepriekš minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums.
Noteikti vaicājiet padomu ārstam, ja
Jums ir nepieciešams rentgenoloģisks izmeklējums ar jodu saturošu kontrastvielu ievadīšanu asinīs;
Jums paredzēta ķirurģiska operācija.
Jums uz noteiktu laiku būs jāpārtrauc lietot Glucophage pirms un pēc izmeklēšanas vai operācijas. Ārsts izlems, vai Jums nepieciešama cita ārstēšana šajā laikā. Svarīgi precīzi ievērot ārsta norādījumus.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Laktacidozes riski.
Glucophage var izraisīt ļoti reti sastopamu, bet ļoti nopietnu blakusparādību, ko sauc par laktacidozi, jo īpaši, ja Jūsu nieres nedarbojas pareizi. Laktacidozes risks paaugstinās arī nekontrolēta cukura diabēta, smagu infekciju, ilgstošas badošanās vai alkohola lietošanas, dehidratācijas (skatīt sīkāku informāciju tālāk) un aknu problēmu gadījumā, kā arī jebkuros medicīniskos stāvokļos, kuru gadījumā ir traucēta skābekļa piegāde kādai ķermeņa daļai (piemēram, smaga akūta sirds slimība).
Ja Jūs novērojat kādu no šīm pazīmēm, Jums nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība
Īslaicīgi pārtrauciet Glucophage lietošanu, ja Jums ir stāvoklis, kas varētu būt saistīts ar dehidratāciju (nozīmīgu organisma atūdeņošanos), piemēram, smaga vemšana, caureja, drudzis, pārkaršana vai samazināta šķidruma uzņemšana. Konsultējieties ar ārstu, lai saņemtu turpmākus norādījumus.
Pārtrauciet Glucophage lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu, ja Jums rodas kāds no laktacidozes simptomiem, jo šis stāvoklis var izraisīt komu.
Laktacidozes simptomi ietver:
- vemšanu,
-sāpes vēderā,
-muskuļu krampjus,
-vispārēju sliktu pašsajūtu ar izteiktu nogurumu,
-elpošanas grūtības,
-pazeminātu ķermeņa temperatūru un sirdsklauves.
Laktacidoze ir neatliekami ārtstējams medicīnisks stāvoklis un jāārstē slimnīcā.
Ja Jums ir nepieciešama liela apjoma ķirurģiska operācija, Jums ir jāpārtrauc lietot Glucophage procedūras laikā un kādu laiku pēc tās. Jūsu ārsts izlems, kad Jums ir jāpārtrauc un kad ir jāatsāk ārstēšanu ar Glucophage.
Glucophage pats par sevi neizraisa hipoglikēmiju (pārāk zemu glikozes līmeni asinīs). Tomēr gadījumā, ja Jūs lietojat Glucophage kopā ar citām zālēm, kas paredzētas cukura diabēta ārstēšanai (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumi, insulīns, meglitinīdu grupas līdzekļi) pastāv hipoglikēmijas risks. Ja Jūs novērojat tādas hipoglikēmijas pazīmes kā nespēku, reiboni, pastiprinātu svīšanu, paātrinātus sirdspukstus, redzes traucējumus vai grūtības koncentrēties, pamēģiniet apēst vai iedzert kaut ko cukuru saturošu – tas parasti palīdz.
Ārstēšanas ar Glucophage laikā, ārsts pārbaudīs Jūsu nieru darbību vismaz reizi gadā vai biežāk, ja esat gados vecāks cilvēks un/vai, ja Jums ir pavājināta nieru darbība.
Citas zāles un Glucophage
Ja Jums asinīs nepieciešams injicēt kontrastvielu, kas satur jodu, piemēram, saistībā ar rentgenu vai skenēšanu, Jums ir jāpārtrauc lietot Glucophage pirms injekcijas vai injekcijas laikā. Jūsu ārsts izlems, kad Jums ir jāpārtrauc un kad ir jāatsāk ārstēšana ar Glucophage.
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jums varētu būt nepieciešams veikt biežākus glikozes līmeņa noteikšanas un nieru darbības testus, vau arī Jūsu ārstam var rasties nepieciešamība pielāgot Glucophage devu. It īpaši svarīgi ir pastāstīt par šādām zālēm:
zālēm, kas palielina urīna izdalīšanos (diurētiskajiem līdzekļiem);
zālēm, ko lieto sāpju un iekaisuma ārstēšanai (NSPL un COX-2 inhibitoriem, piemēram, ibuprofēnu un celekoksibu);
noteiktām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai (AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem);
bēta-2 agonisti, piemēram, salbutamols, terbutalīns (lieto astmas ārstēšanai);
kortikosteroīdi (lieto dažādu stāvokļu ārstēšanai, piemēram, smagiem ādas iekaisumiem vai astmai);
zāles, kuras var izmainīt Glucophage līmeni asinīs, īpaši, ja Jums ir pavājināta nieru darbība (piemēram, verapamils, rifampicīns, cimetidīns, dolutegravīrs, ranolazīns, trimetoprims, vandetanibs, izavukonazols, krizotinibs, olaparibs);
citas zāles cukura diabēta ārstēšanai.
Glucophage kopā ar alkoholu
Glucophage terapijas laikā izvairieties no pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tas var palielināt laktacidozes risku (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecības laikā cukura diabēts jāārstē ar insulīnu. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai domājiet, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs to plānojat, lai viņš/viņa varētu mainīt Jūsu ārstēšanu.
Šīs zāles nav ieteicamas, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai arī plānojat barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Glucophage pats par sevi neizraisa hipoglikēmiju (pārāk zemu glikozes līmeni asinīs). Tas nozīmē, ka tas neietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Tomēr Jums jāzina, ka, lietojot Glucophage kopā ar citām pretdiabēta zālēm (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu, meglitinīdu grupas līdzekļiem) var rasties hipoglikēmija. Hipoglikēmijas pazīmes ir nespēks, reibonis, pastiprināta svīšana, paātrināti sirdspuksti, redzes traucējumi vai grūtības koncentrēties. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jūs sajūtat šīs pazīmes.
3. Kā lietot Glucophage
Vienmēr lietojiet Glucophage tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Glucophage nevar aizvietot veselīga dzīvesveida pozitīvo ietekmi. Turpiniet ievērot ārsta rekomendēto diētu un regulāri veiciet fiziskus vingrinājumus.
Ieteicamā deva
Bērniem vecumā no 10 gadiem un pusaudžiem parastā sākumdeva ir viena Glucophage 500 mg vai 850 mg tablete dienā. Maksimālā dienas deva ir 2000 mg, kas sadalīta 2 vai 3 atsevišķās reizes devās. Bērniem vecumā starp 10 un 12 gadiem ārstēšana tiek ieteikta pamatojoties tikai uz īpašu ārsta norādījumu, jo pieredze lietošanai bērniem šajā vecuma grupā ir ierobežota.
Pieaugušajiem parastā sākumdeva ir viena Glucophage 500 mg vai 850 mg tablete divas vai trīs reizes dienā. Maksimālā dienas deva ir 3000 mg, kas sadalīta 3 atsevišķās reizes devās.
Ja Jums ir pavājināta nieru darbība, ārsts var parakstīt mazāku devu.
Ja Jūs lietojat arī insulīnu, ārsts Jums pastāstīs, kā uzsākt Glucophage lietošanu.
Kontrole
Ārsts regulāri noteiks glikozes līmeni Jūsu asinīs un pielāgos Jūsu Glucophage devu cukura līmenim Jūsu asinīs. Noteikti regulāri apmeklējiet savu ārstu. Tas īpaši jāievēro bērniem un pusaudžiem vai arī ja Jūs esat gados vecāks cilvēks.
Ārsts vismaz reizi gadā pārbaudīs Jūsu nieru darbību. Gados vecākiem cilvēkiem vai gadījumā, ja nieres nedarbojas normāli, šādas pārbaudes var būt nepieciešamas biežāk.
Kā lietot Glucophage
Lietojiet Glucophage ēšanas laikā vai pēc tās. Tādējādi Jūs izvairīsieties no blakusparādībām kuņģa-zarnu traktā.
Nesmalciniet un nekošļājiet tabletes. Katru tableti norijiet, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja Jūs lietojat devu vienu reizi dienā, dariet to no rīta (brokastīs);
Ja Jūs lietojat divas atsevišķas devas dienā, dariet to no rīta (brokastīs) un vakarā (vakariņās);
Ja Jūs lietojat trīs atsevišķas devas dienā, dariet to no rīta (brokastīs), ap pusdienas laiku (pusdienās) un vakarā (vakariņās).
Ja pēc zināma laika Jums šķiet, ka Glucophage tablešu iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Glucophage vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis lielāku Glucophage devu, nekā vajadzētu, tas var Jums izraisīt laktacidozi. Laktacidozes pazīmes ir nespecifiskas, piemēram, vemšana, sāpes vēderā, ko pavada muskuļu krampji, vispārēja slikta pašsajūta ar stipru nogurumu un apgrūtināta elpošana. Tālākās pazīmes ir samazināta ķermeņa temperatūra un palēnināta sirds darbība. Ja rodas šādas pazīmes, Jums nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība, jo laktacidoze var izraisīt komu. Pārtrauciet lietot Glucophage un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Glucophage
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Nākošo devu lietojiet kā parasti.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Glucophage var izraisīt ļoti retu (var rasties līdz 1 lietotājam no 10 000), bet ļoti nopietnu blakusparādību, ko sauc par laktacidozi (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).ja tas notiek, pārtrauciet Glucophage lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu, jo laktacidoze var izraisīt komu.
Tāpat kā visas zāles, Glucophage var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Var rasties šādas blakusparādības:
Ļoti biežas blakusparādības (biežāk kā 1 no 10 cilvēkiem)
kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Visbiežāk šīs blakusparādības novērojamas terapijas ar Glucophage sākumā. Tās var samazināt, sadalot dienas devu vairākās daļās un lietojot Glucophage ēdienreizes laikā vai tūlīt pēc tās. Ja minētie simptomi saglabājas, pārtrauciet Glucophage lietošanu un konsultējieties ar ārstu.
Biežas blakusparādības (retāk kā 1 no 10 cilvēkiem)
garšas sajūtas izmaiņas.
Ļoti retas blakusparādības (retāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)
laktacidoze. Tā ir ļoti reta, bet nopietna komplikācija, īpaši ja nieru darbība nav normas robežās. Laktacidozes pazīmes ir nespecifiskas (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
patoloģisks rezultāts aknu funkciju izmeklējumos vai hepatīts (aknu iekaisums; tas var izraisīt nogurumu, ēstgribas zudumu, ķermeņa masas samazināšanos ar ādas vai acu baltumu kļūšanu dzelteniem vai bez tā). Ja Jums rodas šādas izpausmes, nekavējoties pārtrauciet Glucophage lietošanu un pārrunājiet to ar savu ārstu.
ādas reakcijas, piemēram, apsārtums (eritēma), nieze vai izsitumi ar niezi (nātrene).
samazināts vitamīna B12 daudzums asinīs.
Bērni un pusaudži
Ierobežoti dati par lietošanu bērniem un pusaudžiem uzrāda, ka blakusparādības pēc to veida un smaguma ir līdzīgas tām, kuras novēro pieaugušajiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Glucophage
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Kad ar Glucophage ārstē bērnus, vecākiem un cilvēkiem, kuri pieskata bērnus, ieteicams kontrolēt, kā tiek lietotas šīs zāles.
Nelietot Glucophage pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc “Derīgs līdz” vai pudeles pēc “Der.līdz” vai blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Glucophage satur
Aktīvā viela ir metformīna hidrohlorīds. Viena Glucophage 1000 mg apvalkotā tablete satur 1000 mg metformīna hidrohlorīda, kas atbilst 780 mg metformīna bāzes.
Citas sastāvdaļas ir povidons K 30, magnija stearāts, hipromeloze, makrogols 400 un makrogols 8000.
Glucophage ārējais izskats un iepakojums
Glucophage 1000 mg apvalkotās tabletes ir baltas, ovālas, abpusēji izliektas, ar dalījuma līniju abās pusēs un iegravējumu „1000” vienā pusē. Tabletes izmērs - 19 mm x 10,5 mm un augstums - 6,4 mm. Tableti var sadalīt vienādās daļās.
Tabletes iepakotas blisteru iepakojumos pa 1 (x30), 20, 30, 50, 60, 90, 100, 120, 180 vai 600 tabletēm vai plastikāta pudelēs ar bērniem neatveramu vāciņu pa 20, 30, 50, 60, 90, 100, 120, 180 vai 600 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Merck Santé s.a.s.
37 rue St Romain
69008 Lyon
Francija
Ražotājs
Merck Santé s.a.s.
2 rue du Pressoir Vert
45400 Semoy
Francija
vai
Merck Healthcare KGaA
Frankfurter Str. 250
64293 Darmstadt
Vācija
vai
Famar Lyon
29 avenue Charles de Gaulle
69230 Saint-Genis Laval
Francija
vai
Merck S.L.
Poligono Merck
Mollet Del Vallès 08100 Barcelona
Spānija
Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Glucophage: Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Īslande, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Luksemburga, Malta, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Vācija, Zviedrija
Merckformine: Ungārija
Risidon: Portugāle
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta:
2019. gada maijā
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
GLUCOPHAGE 1000 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena apvalkotā tablete satur 1000 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 780 mg metformīna bāzes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Baltas, ovālas, abpusēji izliektas, apvalkotas tabletes, izmērs 19 mm x 10,5 mm un augstums 6,4 mm, ar dalījuma līniju abās pusēs un iegravējumu „1000” vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās daļās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
2. tipa cukura diabēta ārstēšana, īpaši pacientiem ar lieko ķermeņa masu, kad tikai ar diētu un fizisko slodzi nevar nodrošināt adekvātu glikozes līmeņa kontroli asinīs.
Pieaugušajiem pacientiem Glucophage var lietot monoterapijā vai arī kombinācijā ar citiem perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai ar insulīnu.
Bērniem no 10 gadu vecuma un pusaudžiem Glucophage var lietot monoterapijā vai arī kombinācijā ar insulīnu.
Ir pierādīts, ka pacientiem ar 2. tipa diabētu un palielinātu ķermeņa masu pēc neveiksmīgas ārstēšanas ar diētu, kā pirmās izvēles zāles ordinējot metformīnu, samazinās ar diabētu saistītās komplikācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie ar normālu nieru darbību (GFA ≥ 90 ml/min)
Monoterapija un kombinācija ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem
Parasti sākuma deva ir 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda 2 – 3 reizes dienā ēdienreizes laikā vai pēc tās.
Pēc 10 – 15 dienām deva jāpielāgo, pamatojoties uz glikēmijas rādītājiem (glikozes līmeni asinīs). Pakāpeniska devas palielināšana var uzlabot kuņģa-zarnu trakta panesamību.
Pacienti, kas saņem lielas metformīna hidrohlorīda devas (2 vai 3 grami dienā), divu Glucophage 500 mg apvalkoto tablešu vietā var lietot vienu Glucophage 1000 mg apvalkoto tableti. Rekomendētā maksimālā dienas deva ir 3 g metformīna hidrohlorīda, kas sadalīti 3 atsevišķās reizes devās.
Ja paredzama iepriekš ordinētā perorālā pretdiabēta līdzekļa aizstāšana ar metformīnu: jāpārtrauc līdzšinējā pretdiabēta līdzekļa lietošana un jāuzsāk lietot metformīns, kā norādīts iepriekš.
Kombinācija ar insulīnu
Lai sasniegtu labāku glikozes līmeņa asinīs kontroli, metformīnu var lietot kombinācijā ar insulīnu. Šādā gadījumā ordinē parasto metformīna hidrohlorīda sākuma devu 500 mg vai 850 mg 2 – 3 reizes dienā, bet insulīna deva tiek pielāgota, vadoties pēc glikēmijas rādītājiem.
Gados vecāki pacienti
Tā kā gados vecākiem pacientiem biežāk iespējama nieru funkcijas pavājināšanās, metformīna deva jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijai. Nepieciešama regulāra nieru funkcijas izvērtēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
GFĀ jānovērtē pirms ārstēšanas sākšanas ar metformīnu saturošām zālēm un vismaz reizi gadā ārstēšanas periodā. Pacientiem ar paaugstinātu nieru darbības traucējumu progresēšanas risku un gados vecākiem cilvēkiem nieru darbība jānovērtē biežāk, piemēram, reizi 3-6 mēnešos.
| GFĀ ml/min | Kopējā maksimālā dienas deva (jāsadala 2-3 dienas devās) | Papildu apsvērumi |
|---|---|---|
| 60-89 | 3 000 mg | Ja nieru darbība pavājinās, jāapsver devas samazināšana. |
| 45-59 | 2 000 mg | Pirms metformīna lietošanas sākšanas jāpārskata faktori, kas var palielināt laktacidozes risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Sākuma deva ir ne vairāk kā puse no maksimālās devas. |
| 30-44 | 1 000 mg | |
| <30 | - | Metformīns ir kontrindicēts |
Pediatriskā populācija
Monoterapijā un kombinācijā ar insulīnu
Glucophage var lietot bērni no 10 gadu vecuma un pusaudži.
Parasti sākuma deva ir 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda 1 reizi dienā, ēdienreizes laikā vai pēc tās.
Pēc 10 – 15 dienām deva jāpielāgo, pamatojoties uz glikēmijas rādītājiem (glikozes līmeni asinīs). Pakāpeniska devas palielināšana var uzlabot kuņģa-zarnu trakta panesamību. Rekomendētā maksimālā dienas deva ir 2 g metformīna hidrohlorīda, kas sadalīti 2 vai 3 atsevišķās reizes devās.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret metformīnu vai jebkuru no 6.6. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Jebkurš no akūtas metaboliskās acidozes veidiem (piemēram, laktacidoze, diabētiskā ketoacidoze).
Diabētiskā prekoma.
Smaga nieru mazspēja (GFĀ <30 ml/min).
Akūti stāvokļi, kas potenciāli var izmainīt nieru funkciju, piemēram, dehidratācija, smaga infekcija, šoks.
Slimība, kas var izraisīt audu hipoksiju (īpaši akūta slimība vai hroniskas slimības paasināšanās), piemēram, dekompensēta sirds mazspēja, elpošanas mazspēja, nesens miokarda infarkts, šoks.
Aknu mazspēja, akūta alkohola intoksikācija, alkoholisms.
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Laktacidoze
Laktacidoze ir ļoti reta, bet nopietna metaboliska komplikācija, ko visbiežāk novēro akūtas nieru darbības pavājināšanās, kardiorespiratoras slimības vai sepses gadījumā. Akūtas nieru darbības pavājināšanās gadījumā notiek metformīna uzkrāšanās, kas paaugstina laktacidozes risku.
Dehidratācijas (smagas caurejas vai vemšanas, drudža vai samazinātas šķidruma uzņemšanas), gadījumā metformīna lietošana jāpārtrauc un ieteicams sazināties ar veselības aprūpes speciālistu.
Pacientiem, kuri lieto metformīnu, jāievēro piesardzība, sākot terapiju ar zālēm, kas var ietekmēt nieru darbību (piemēram, antihipertensīviem līdzekļiem, diurētiskiem līdzekļiem un NSPL). Citi laktacidozes riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aknu mazspēja, nepietiekami kontrolēts cukura diabēts, ketoze, ilgstoša badošanās, visi stāvokļi, kas saistīti ar hipoksiju, kā arī vienlaikus lietotas zāles, kas varētu izraisīt laktacidozi (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Citi laktacidozes riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aknu mazspēja, nepietiekami kontrolēts cukura diabēts, ketoze, ilgstoša badošanās, visi stāvokļi, kas saistīti ar hipoksiju, kā arī vienlaikus lietotas zāles, kas varētu izraisīt laktacidozi (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Pacienti un/vai aprūpētāji jāinformē par laktacidozes risku. Laktacidozei raksturīga acidotiska aizdusa, sāpes vēderā, muskuļu krampji, astēnija un hipotermija, kam seko koma. Ja ir aizdomas par laktacidozes simptomiem, pacientam jāpārtrauc metformīna lietošana un nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība. Diagnosticējošos laboratorijas testos vēro pazeminātu pH līmeni asinīs (<7,35), paaugstinātu laktātu līmeni plazmā (> mmol/l) un palielinātu anjonu starpību un laktāta/piruvāta attiecību.
Nieru darbība
GFĀ jānovērtē pirms ārstēšanas sākšanas un regulāri ārstēšanas periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Metformīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar GFĀ <30 ml/min, un tā ir īslaicīgi jāpārtrauc, ja konstatēti stāvokļi, kas var ietekmēt nieru darbību (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Sirdsdarbība
Pacientiem ar sirds mazspēju ir lielāks hipoksijas un nieru nepietiekamības risks. Pacientiem ar stabilu hronisku sirds mazspēju, kuri lieto metformīnu, regulāri jāpārbauda sirds un nieru funkcija.
Pacientiem ar akūtu un nestabilu sirds mazspēju, metformīns ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Jodu saturošas kontrastvielas ievadīšana
Intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana var izraisīt kontrastvielas inducētu nefropātiju, kas veicina metformīna uzkrāšanos un paaugstinātu laktacidozes risku. Metformīna lietošana jāpārtrauc jau pirms radioloģiska izmeklējuma vai tā laikā, un to nedrīkst atsākt lietot ātrāk kā 48 stundas pēc izmeklējuma, un tikai pēc tam, kad nieru darbība ir atkārtoti pārbaudīta un atzīta par stabilu (skatīt 4.2. un .5. apakšpunktu).
Ķirurģiskās operācijas
Metformīna lietošana jāpārtrauc pirms operācijām ar vispārējo, spinālo vai epidurālo anestēziju. Ārstēšanu var atsākt ne agrāk kā 48 stundas pēc operācijas vai perorālas barošanas atsākšanas, ja nieru darbība ir atkārtoti pārbaudīta un atzīta par stabilu.
Pediatriskā populācija
Pirms uzsākt ārstēšanu ar metformīnu, ir jābūt apstiprinātai 2. tipa cukura diabēta diagnozei.
Kontrolētu klīnisku pētījumu laikā, kas ilga vienu gadu, netika atklāta metformīna ietekme uz augšanu un pubertāti, taču nav pieejami ilgstošu pētījumu rezultāti par šo aspektu. Tādēļ, ārstējot bērnus ar metformīnu, īpaši pirmspubertātes vecumā, ieteicams rūpīgi sekot metformīna ietekmei uz augšanu un pubertāti.
Bērni vecumā no 10 līdz 12 gadiem
No visiem bērniem un pusaudžiem, kas piedalījušies kontrolētajos klīniskajos pētījumos, tikai 15 bija vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Lai gan metformīna efektivitāte un drošums šiem bērniem, neatšķiras no efektivitātes un drošuma vecākiem bērniem un pusaudžiem, vēlama īpaša piesardzība, nozīmējot metformīna hidrohlorīdu bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem.
Citi piesardzības pasākumi
Visiem pacientiem jāturpina ievērot diētu, vienmērīgi sadalot uzņemamo ogļhidrātu daudzumu visas dienas garumā. Pacientiem ar lieko ķermeņa masu jāturpina ievērot diētu ar samazinātu kaloriju daudzumu.
Regulāri jāveic parastie laboratorijas testi diabēta kontrolei.
Metformīns, lietots monoterapijā, neizraisa hipoglikēmiju, taču ieteicams ievērot piesardzību, ja to lieto kombinācijā ar insulīnu vai citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai meglitinīdu grupas līdzekļiem).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Alkohols
Alkohola intoksikācija ir saistīta ar paaugstinātu laktacidozes risku, jo īpaši: badošanās, nepietiekams uzturs vai aknu darbības traucējumu gadījumā.
Jodu saturošas kontrastvielas
Metformīna lietošana jāpārtrauc pirms radioloģiskā izmeklējuma vai tā laikā, un to nedrīkst atsākt lietot ātrāk kā 48 stundas pēc izmeklējuma, un tikai pēc tam, kad nieru darbība ir atkārtoti pārbaudīta un atzīta par stabilu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
.
Zāļu kombinācijas, kuru lietošanas gadījumā nepieciešams ievērot piesardzību
Dažas zāles var nelabvēlīgi ietekmēt nieru darbību un paaugstināt laktacidozes risku, piemēram, NSPL, ieskaitot selektīvos ciklooksigenāzes (COX) II inhibitorus, AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti un diurētiskie līdzekļi, it sevišķi cilpas diurētiskie līdzekļi. Sākot terapiju vai lietojot šīs zāles kombinācijā ar metformīnu, nepieciešams rūpīgi monitorēt nieru darbību.
Zāles ar iekšēju hiperglikēmisku aktivitāti (piemēram, glikokortikoīdi (ievadot sistēmiski un lokāli) un simpatomimētiski līdzekļi)
Var būt nepieciešama biežāka glikozes līmeņa kontrole asinīs, īpaši terapijas sākumā. Ja nepieciešams, terapijas ar atbilstošām zālēm laikā un pēc ārstēšanas kursa pārtraukšanas jākoriģē metformīna deva.
Organisko katjonu transportētājvielas (OKT)
Metformīns ir abu transportētājvielu -gan OKT1, gan OKT2- substrāts.
Lietojot metformīnu vienlaicīgi ar:
OKT1 inhibitoriem (piemēram, verapamilu), var pavājināties metformīna iedarbība;
OKT1 induktoriem (piemēram, rifampicīnu), var pastiprināties uzsūkšanas no kuņģa-zarnu trakta un metformīna iedarbība;
OKT2 inhibitoriem (piemēram, cimetidīnu, dolutegravīru, ranolazīnu, trimetoprimu, vandetanibu, izavukonazolu), var samazināties metformīna izvadīšana caur nierēm un tādējādi palielināties metformīna koncentrācija plazmā;
OKT1 un OKT2 inhibitoriem (piemēram, krizotinibu, olaparibu), var mainīties metformīna iedarbība un izvadīšana caur nierēm.
Tāpēc, ja metformīnu lieto vienlaicīgi ar šādām zālēm, ieteicams ievērot piesardzību, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jo var palielināties metformīna koncentrācija plazmā. Ja nepieciešams, var apsvērt metformīna devas pielāgošanu, jo OKT inhibitori vai induktori var mainīt metformīna iedarbību.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nekontrolēts cukura diabēts grūtniecības laikā (grūtniecības vai pastāvīgs cukura diabēts) ir saistīts ar palielinātu iedzimtu anomāliju un perinatālās mirstības risku.
Ierobežoti dati par metformīna lietošanu grūtniecības laikā neliecina par palielinātu iedzimtu anomāliju risku. Eksperimenti ar dzīvniekiem neliecina par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo vai augļa attīstību, dzemdību norisi vai pēcdzemdību periodu (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Grūtniecības plānošanas un grūtniecības laikā cukura diabētu ieteicams ārstēt nevis ar metformīnu, bet ar insulīnu, lai glikozes līmeni asinīs varētu uzturēt iespējami tuvu normai un samazinātu augļa kroplību risku.
Barošana ar krūti
Metformīns izdalās cilvēka pienā. Ar krūti barotiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav novērota nevēlama iedarbība. Taču, tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, zīdīšana metformīna terapijas laikā nav ieteicama. Lēmums pārtraukt zīdīšanu jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas sniegto ieguvumu un iespējamo blakusparādību risku bērnam.
Fertilitāte
Pētījumi ar žurku tēviņiem vai mātītēm neliecina par ietekmi uz fertilitāti, lietojot metformīnu devās 600 mg/kg/dienā, kas ir aptuveni trīs reizes lielāka kā rekomendējamā dienas deva cilvēkiem, pamatojoties uz ķermeņa virsmas laukumu salīdzinājumu.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Metformīns, lietots monoterapijā, neizraisa hipoglikēmiju un tāpēc neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Tomēr, pacienti jābrīdina par hipoglikēmijas risku un simptomiem, ja metformīns tiek lietots kombinācijā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu vai meglitinīdu grupas līdzekļiem).
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Terapijas sākumposmā biežākās blakusparādības ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums, kas vairumā gadījumu izzūd spontāni. Šo blakusparādību novēršanai ieteicams metformīnu lietot 2 vai 3 reizes devās un devu palielināt lēni.
Lietojot metformīnu, var rasties tālāk uzskaitītās blakusparādības. To sastopamības biežums ir definēts sekojoši: ļoti bieži ≥1/10; bieži ≥1/100, <1/10; retāk ≥1/1 000, <1/100; reti: ≥1/10 000, <1/1 000; ļoti reti <1/10 000.
Katrā sastopamības biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti: laktacidoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ilgstošas metformīna lietošanas laikā mazinās B12 vitamīna uzsūkšanās un pazeminās tā līmenis serumā. Šāda etioloģija jāapsver, ja pacientam tiek atklāta megaloblastiskā anēmija.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: garšas traucējumi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: ar kuņģa-zarnu traktu saistīti simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Tos visbiežāk novēro terapijas sākuma periodā, un vairumā gadījumu tie pāriet paši no sevis. Lai novērstu šos simptomus, metformīnu rekomendē lietot, sadalot visu dienas devu 2 vai 3 atsevišķās reizes devās, kuras lieto ēdienreižu laikā vai tūlīt pēc tām. Arī pakāpeniska devas palielināšana var uzlabot kuņģa-zarnu trakta panesamību.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: atsevišķi ziņojumi par patoloģisku rezultātu aknu funkciju izmeklējumos vai hepatītu, kas izzūd pēc metformīna lietošanas pārtraukšanas.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: ādas reakcijas, piemēram, eritēma, nieze, nātrene.
Pediatriskā populācija
Publicētie pētījumu un novērojumu dati, kā arī kontrolēto, 1 gadu ilgo klīnisko pētījumu rezultāti pediatriskā populācijā (10 – 16 gadi) liecina, ka blakusparādības pēc būtības un smaguma pakāpes ir tādas pašas, kādas novērotas pieaugušajiem pacientiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Ja metformīna hidrohlorīdu lieto devā līdz 85 g, hipoglikēmija nav konstatēta, lai gan šādos gadījumos ir attīstījusies laktacidoze. Smaga metformīna pārdozēšana vai pavadošie riska faktori var izraisīt laktacidozi. Laktacidoze ir kritisks stāvoklis, un tā ir jāārstē stacionārā. Visefektīvākais pasākums laktāta un metformīna izvadīšanai no organisma ir hemodialīze.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: asins glikozes līmeni pazeminošās zāles, izņemot insulīnus. Biguanīdi, ATĶ kods: A10BA02
Darbības mehānisms
Metformīns ir biguanīdu grupas līdzeklis ar antihiperglikemizējošu iedarbību, kas samazina gan bazālās, gan postprandiālās glikozes līmeni plazmā. Tas nestimulē insulīna sekrēciju un tāpēc neizraisa hipoglikēmiju.
Metformīns var darboties 3 veidos:
glikoneoģenēzes un glikogenolīzes inhibīcijas rezultātā samazina glikozes producēšanu aknās;
paaugstinot jutību pret insulīnu, uzlabo perifērās glikozes uzņemšanu un izmantošanu muskuļos;
aizkavē glikozes absorbciju zarnās.
Metformīns stimulē intracelulāro glikogēna sintēzi, iedarbojoties uz glikogēnsintetāzi.
Metformīns paaugstina visu veidu membrānu glikozes pārnesēju (GLUT) transporta kapacitāti.
Farmakodinamiskā iedarbība
Klīniskajos pētījumos metformīna lietošanas laikā ķermeņa masa bija stabila vai mēreni samazinājās.
Cilvēkiem, neatkarīgi no tā iedarbības uz glikēmiju, metformīns labvēlīgi ietekmē lipīdu metabolismu. Tas tika uzskatāmi parādīts kontrolētos vidēja ilguma vai ilgstošos klīniskos pētījumos, lietojot terapeitiskas devas: metformīns pazemina kopējā holesterīna, ZBL-holesterīna un triglicerīdu līmeni.
Klīniskā efektivitāte
Prospektīvā randomizētā pētījumā (UKPDS) tika konstatēts, ka intensīva glikozes līmeņa asinīs kontrole labvēlīgi ietekmē 2. tipa diabēta norises gaitu pieaugušajiem pacientiem.
Rezultātu analīze, kuri tika iegūti ordinējot metformīnu pacientiem ar lieko ķermeņa masu pēc tam, kad diētas koriģēšana viena pati nebija devusi rezultātus, parādīja:
jebkuras diabētiskās komplikācijas attīstības absolūtā riska ievērojamu samazināšanos metformīna grupā (29,8 gadījumi uz 1000 pacientgadiem) vs. tikai diēta (43,3 gadījumi uz 1000 pacientgadiem), p=0,0023, un vs. kombinētā sulfonilurīnvielas un insulīna monoterapijas grupa (40,1 gadījums uz 1000 pacientgadiem), p=0,0034;
ievērojamu ar diabētu saistītās mirstības absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 7,5 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, tikai diēta – 12,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, p=0,017;
ievērojamu kopējās mirstības absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 13,5 gadījumi uz 1000 pacientgadiem vs. tikai diēta – 20,6 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,011), un vs. kombinētā sulfonilurīnvielas un insulīna monoterapijas grupa – 18,9 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,021);
- ievērojamu miokarda infarkta absolūtā riska samazināšanos: metformīns – 11 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, tikai diēta – 18 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (p=0,01).
Nav pierādītas klīniskās priekšrocības, lietojot metformīnu kā otrās izvēles zāles kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.
Atsevišķiem 1. tipa diabēta pacientiem metformīns ir lietots kombinācijā ar insulīnu, taču šīs kombinācijas klīniskās priekšrocības formāli nav apstiprinātas.
Pediatriskā populācija
Kontrolēto, 1 gadu ilgo klīnisko pētījumu rezultāti pediatriskā populācijā (10 – 16 gadi) pierādīja, ka atbilde uz terapiju glikēmijas kontroles ziņā ir tāda pati kā pieaugušajiem pacientiem.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Pēc perorālas metformīna hidrohlorīda tabletes ievadīšanas, maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2,5 stundu laikā (tmax). 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda tabletes absolūtā biopieejamība veseliem cilvēkiem ir aptuveni 50 – 60%. Pēc perorālas devas ievadīšanas zāļu neabsorbētā frakcija, kas izdalās ar fekālijām, ir 20 – 30%.
Ievadot perorāli, metformīna absorbcija ir piesātināma un nav pilnīga. Tiek pieņemts, ka metformīna absorbcijas farmakokinētika nav lineāra.
Lietojot metformīnu parastajās devās un pēc parastās dozēšanas shēmas, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 24 – 48 stundu laikā, un parasti tā ir mazāka par 1 μg/ml. Kontrolētos klīniskos pētījumos maksimālā metformīna koncentrācija plazmā (Cmax) nepārsniedza 5 μg/ml, pat pie maksimālām devām.
Uzturs samazina un nedaudz aizkavē metformīna absorbciju. Pēc 850 mg tabletes iekšķīgas lietošanas tika novērota par 40% zemāka maksimālā koncentrācija plazmā, par 25% samazinājās AUC (zemlīknes laukums) un par 35 minūtēm pagarinājās laiks līdz koncentrācijas maksimumam plazmā. Šo izmaiņu klīniskā nozīme nav zināma.
Izkliede organismā
Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir nenozīmīga. Metformīns tiek izkliedēts eritrocītos. Maksimālā koncentrācija asinīs ir zemāka nekā plazmā, un to novēro apmēram vienā un tajā pašā laikā. Visticamāk, ka eritrocīti ir sekundārā izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpums (Vd) ir robežās no 63 līdz 276 litriem.
Metabolisms
Metformīns neizmainītā veidā izdalās ar urīnu. Pētījumos ar cilvēkiem nav identificēti metabolīti.
Eliminācija
Metformīna nieru klīrenss ir > 400 ml/min, kas norāda, ka metformīns eliminējas glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas ceļā. Pēc perorālās devas ievadīšanas, terminālais eliminācijas pusperiods ir apmēram 6,5 stundas.
Ja pastāv nieru funkcijas traucējumi, nieru klīrenss ir pazemināts proporcionāli kreatinīna klīrensam, un tādējādi eliminācijas pusperiods ir pagarināts, kas izraisa metformīna līmeņa paaugstināšanos plazmā.
Īpašas pacientu grupas
Nieru mazspēja
Pieejamie dati par pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju ir nepietiekami un nav drošu datu par metformīna sistēmisku iedarbību šiem pacientiem salīdzinot ar pacientiem, kuriem nieru funkcija ir normāla. Tāpēc jāveic devas pielāgošana, vadoties pēc klīniskās efektivitātes/panesamības (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Vienreizējas devas pētījums: Pēc vienreizējas 500 mg metformīna hidrohlorīda devas lietošanas pediatriskajiem pacientiem farmakokinētiskais profils bija tāds pats, kāds tika novērots veseliem pieaugušajiem.
Atkārtotu devu pētījums: Pieejami dati tikai par vienu pētījumu. Salīdzinot ar pieaugušajiem cukura diabēta pacientiem, kas saņēma atkārtotas 500 mg devas 2 x dienā 14 dienas pēc kārtas, pediatriskajiem pacientiem, saņemot atkārtotas 500 mg devas 2 x dienā 7 dienas pēc kārtas, maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) un laukums zem līknes (AUC0-t) bija mazāks par apmēram 33% un 40%. Tā kā deva tiek titrēta individuāli, pamatojoties uz glikēmijas rādītājiem, šīm atšķirībām ir ierobežota klīniskā nozīme.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskajos pētījumos iegūtie dati par farmakoloģiskām īpašībām, zāļu drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Povidons K30
Magnija stearāts.
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Makrogols 400
Makrogols 8000.
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
1 (x30), 20, 30, 50, 60, 90, 100, 120, 180 vai 600 tabletes blisteriepakojumā (PVH/alumīnijs)
20, 30, 50, 60, 90, 100, 120, 180 vai 600 tabletes plastikāta (augsta blīvuma polietilēna) pudelēs ar bērniem neatveramu polipropilēna vāciņu.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Merck Santé s.a.s.
37, rue St. Romain
69379 LYON Cedex 08
Francija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
08-0335
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008. gada 27.novembrī
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 03. decembrī
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2017
