Glucient SR

Lejupielādēt zāļu aprakstu

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Glucient SR 500 mg ilgstošās darbības tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra ilgstošās darbības tablete satur 500 mg metformīna hidrohlorīda (metformini hydrochloridum), kas atbilst 390 mg metformīna). Palīgvielas Katra ilgstošās darbības tablete satur līdz 10,8 mg nātrija (0,5 mmol).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Ilgstošās darbības tablete Balta, izliekta, kapsulas formas tablete ar apzīmējumu “XR” vienā pusē.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas 2. tipa cukura diabēta ārstēšana pieaugušajiem, it īpaši pacientiem ar lieko svaru, kad tikai diēta un fiziskā slodze nenodrošina atbilstošu glikēmijas kontroli. Glucient SR var izmantot kā monoterapiju vai kopā ar citiem iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem vai ar insulīnu.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Monoterapija un kombinācija ar citiem iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem • Parastā sākumdeva ir viena 500 mg tablete vienreiz dienā. • Pēc 10–15 dienām deva ir jāpielāgo, ņemot vērā glikozes mērījumus asinīs. Lēna devas palielināšana var uzlabot panesamību kuņģa-zarnu traktā. Maksimālā ieteicamā deva ir četras 500 mg tabletes dienā. • Deva jāpalielina par 500 mg ik pēc 10–15 dienām līdz maksimālajai dienas devai 2000 mg vienreiz dienā, kas jālieto vakariņu laikā. Ja ar Glucient SR 2000 mg devu vienreiz dienā neizdodas nodrošināt glikēmijas kontroli, ir jāapsver Glucient SR 1000 mg devas lietošana divreiz dienā, un abas šīs devas jālieto ēdienreižu laikā. Ja joprojām netiek nodrošināta glikēmijas kontrole, pacientiem var ieteikt standarta metformīna tablešu lietošanu ar maksimālo devu 3000 mg dienā. • Pacientiem, kuri jau ir ārstēti ar metformīna tabletēm, Glucient SR sākumdevai ir jābūt līdzvērtīgai metformīna tūlītējas iedarbības tablešu dienas devai. Pacientiem, kuri ir ārstēti ar metformīna devu, kas pārsniedz 2000 mg dienā, pāriešana uz ārstēšanu ar Glucient SR nav ieteicama. • Ja ir paredzēta terapijas maiņa no cita iekšķīgi lietojama pretdiabēta līdzekļa: pārtrauciet citu zāļu lietošanu un uzsāciet ārstēšanu ar Glucient SR devu, kas norādīta iepriekš.
Kombinācija ar insulīnu Metformīnu un insulīnu var kombinēt, lai sasniegtu labāku glikozes līmeņa kontroli asinīs. Parastā Glucient SR sākumdeva ir viena 500 mg tablete vienreiz dienā, bet insulīna deva tiek pielāgota, ņemot vērā glikozes mērījumus asinīs.

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
Gados vecākiem cilvēkiem: tā kā gados vecākiem cilvēkiem var būt pavājināta nieru darbība, metformīna deva ir jāpielāgo, ņemot vērā nieru darbību. Nieru darbība ir jānovērtē regulāri (skatīt apakšpunktu 4.4). Bērniem: tā kā dati nav pieejami, Glucient SR nedrīkst lietot bērniem.
Lietošanas veids Tabletes ir jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās nedrīkst košļāt un sasmalcināt.
4.3 Kontrindikācijas • Paaugstināta jutība pret metformīna hidrohlorīdu vai jebkuru no palīgvielām. • Diabētiskā ketoacidoze, diabētiskā prekoma. • Nieru mazspēja vai nieru disfunkcija (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min). • Akūti stāvokļi, kas potenciāli var izmainīt nieru darbību, piemēram:
- dehidratācija, - smaga infekcija, - šoks, - jodu saturošu kontrastvielu intravaskulāra ievadīšana (skatīt apakšpunktu 4.4). • Akūta vai hroniska slimība, kas var izraisīt audu hipoksiju, piemēram: - sirds vai elpošanas mazspēja, - nesens miokarda infarkts, - šoks. • Aknu mazspēja, akūta saindēšanās ar alkoholu, alkoholisms. • Zīdīšana (skatīt apakšpunktu 4.6).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Laktacidoze Laktacidoze ir reta, bet nopietna (ar augstu mirstību, ja netiek veikta tūlītēja ārstēšana) metaboliska komplikācija, ko var izraisīt metformīna uzkrāšanās. Laktacidozes gadījumi, kas novēroti ar metformīnu ārstētiem pacientiem, radušies galvenokārt cukura diabēta slimniekiem ar nozīmīgu nieru mazspēju. Laktacidozes sastopamību var samazināt un tā ir jāmazina, ņemot vērā arī citus saistītos risku faktorus (piem., slikti kompensēts cukura diabēts, ketoze, ilgstoša badošanās, pārmērīga alkohola lietošana, aknu mazspēja un visi ar hipoksiju saistītie veselības traucējumi). Diagnostika Par laktacidozi liecina acidotiska dispnoja, sāpes vēderā un hipotermija, kam seko koma. Diagnostiskās laboratoriskās atrades ir pazemināts asiņu pH, laktātu līmenis plazmā, kas lielāks par 5 mmol/l, kā arī anjonu intervāla un laktāta/piruvāta attiecības palielināšanās. Ja ir aizdomas par metabolisku acidozi, metformīna lietošana ir jāpārtrauc un pacients nekavējoties jāhospitalizē (skatīt apakšpunktu 4.9).
Nieru darbība Tā kā metformīns izdalās caur nierēm, pirms ārstēšanas uzsākšanas un regulāri pēc tam ir jāveic kreatinīna klīrensa un/vai kreatinīna līmeņa serumā analīzes: • vismaz reizi gadā pacientiem ar normālu nieru darbību, • vismaz no divām līdz četrām reizēm gadā pacientiem ar kreatinīna klīrensu tuvu normas robežai, kā arī gados vecākiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem pavājināta nieru darbība ir sastopama bieži un bez simptomiem. Īpaši uzmanīgi ir jārīkojas gadījumos, kad var pavājināties nieru darbība, piemēram, sākot ārstēšanu ar antihipertensīviem, diurētiskiem vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).
Jodu saturošas kontrastvielas ievadīšana Tā kā intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana radioloģisku izmeklējumu laikā var izraisīt nieru mazspēju, metformīna lietošana jāpārtrauc pirms izmeklējuma, to nedrīkst

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
lietot izmeklējuma laikā un 48 stundas pēc tā. Terapiju drīkst turpināt tikai tad, kad ar jaunu izmeklējumu tiek apliecināta normāla nieru darbība.
Ķirurģiska iejaukšanās Metformīna hidrohlorīda lietošana jāpārtrauc 48 stundas pirms plānveida ķirurģiskas iejaukšanās, kuras laikā tiek izmantota vispārējā, spinālā vai peridurālā anestēzija. Terapiju drīkst atsākt ne ātrāk kā 48 stundas pēc ķirurģiskās iejaukšanās vai perorālas barības vielu uzņemšanas atsākšanas un tikai tad, ja ir apstiprināts, ka nieru darbība ir normāla.
Citi piesardzības pasākumi • Visiem pacientiem ir jāturpina ievērot diētu, vienmērīgi sadalot uzņemamo ogļhidrātu daudzumu dienas laikā. Pacientiem ar lieko svaru ir jāturpina ievērot diēta ar samazinātu enerģētisko vērtību. • Regulāri jāveic parastie laboratoriskie izmeklējumi cukura diabēta uzraudzībai. • Ja tiek lietots tikai metformīns, tas nekad neizraisa hipoglikēmiju, lai gan ir ieteicams rīkoties piesardzīgi, ja tas tiek lietots kombinācijā ar insulīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.
Palīgvielas Katra tablete satur pat līdz 10,8 mg nātrija (0,5 mmol), kas jāņem vērā pacientiem, kuri ietur zemu nātrija satura diētu.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Neieteicamās kombinācijas Alkohols Palielināts laktacidozes risks akūtas saindēšanās gadījumā ar alkoholu , it īpaši šādos gadījumos: • badošanās vai nepietiekams uzturs, • aknu mazspēja. Jāizvairās no alkohola un alkoholu saturošu zāļu lietošanas. Jodu saturošas kontrastvielas Jodu saturošu kontrastvielu intravaskulāra ievadīšana var izraisīt nieru mazspēju, kas savukārt var radīt metformīna uzkrāšanos un laktacidozes risku. Metformīna lietošana ir jāpārtrauc pirms izmeklējuma, kā arī to nedrīkst lietot izmeklējuma laikā un 48 stundas pēc tā. Terapiju drīkst turpināt tikai tad, kad ar jaunu izmeklējumu tiek apliecināta normāla nieru darbība (skatīt apakšpunktu 4.4).
Kombinācijas, kuru lietošanas laikā ir jāveic piesardzības pasākumi Glikokortikoīdiem (lietojot sistēmiski un lokāli), beta-2 agonistiem un diurētiskiem līdzekļiem piemīt iekšēja hiperglikēmiska aktivitāte. Pacients par to ir jāinformē un jāveic biežāka glikozes līmeņa kontrole asinīs, it īpaši ārstēšanas sākumposmā. Ja nepieciešams, terapijas laikā ar citām zālēm un pēc tās pārtraukšanas pretdiabēta līdzekļa deva ir jāpielāgo. Angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori var pazemināt glikozes līmeni asinīs. Ja nepieciešams, terapijas laikā ar citām zālēm un pēc tās pārtraukšanas pretdiabēta līdzekļa deva ir jāpielāgo.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana Grūtniecība Pašlaik nav pieejami atbilstoši epidemioloģiskie dati. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu ietekmi attiecībā uz grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām un postnatālo attīstību (skatīt apakšpunktu 5.3). Ja paciente plāno grūtniecību vai ir grūtniece, viņai cukura diabētu nedrīkst ārstēt ar metformīnu, bet tā vietā ir jālieto insulīns, lai varētu nodrošināt glikozes līmeni asinīs pēc

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
iespējas tuvāk normai, lai mazinātu augļa anomāliju risku, kas saistīts ar patoloģisku glikozes līmeni asinīs. Zīdīšana Laktējošām žurkām metformīns izdalās pienā. Cilvēkiem šādi dati nav pieejami. Tāpēc, ņemot vērā zāļu nozīmi mātes veselībai, ir jāpieņem lēmums, vai tiek pārtraukta barošana ar krūti vai metformīna lietošana.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Glucient SR monoterapija neizraisa hipoglikēmiju. Tāpēc šīs zāles neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr pacienti ir jāinformē par hipoglikēmijas risku, ja metformīns tiek lietots kombinācijā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu, repaglinīdu).
4.8 Nevēlamās blakusparādības Pēcreģistrācijas laikā un kontrolētos klīniskos pētījumos ar Glucient SR ārstētiem pacientiem novērotās nevēlamās blakusparādības pēc rakstura un smaguma pakāpes bija līdzīgas blakusparādībām, kādas novērotas ar metformīna tūlītējas iedarbības tabletēm ārstētiem pacientiem. Metformīna lietošanas laikā var rasties tālāk minētās blakusparādības. Biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži: ≥1/10; bieži ≥1/100, <1/10; retāk ≥1/1000, <1/100; reti ≥1/10 000, <1/1000; ļoti reti <1/10 000, nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Vielmaiņas un uztura traucējumi Ļoti reti: B12 vitamīna absorbcijas samazinājums kopā ar tā līmeņa samazinājumu serumā ilgstošas metformīna lietošanas laikā. Ja pacientam ir megaloblastiska anēmija, ir jāapsver šāda etioloģija. Laktacidoze (skatīt apakšpunktu 4.4).
Nervu sistēmas traucējumi Bieži: garšas sajūtas traucējumi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Ļoti bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Šīs nevēlamās blakusparādības visbiežāk rodas terapijas sākumposmā, un vairumā gadījumu spontāni izzūd. Lēna devas palielināšana var uzlabot arī panesamību kuņģa-zarnu traktā.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Nav zināms: atsevišķi ziņojumi par aknu funkcionālo testu rezultātu novirzēm vai hepatīts, kas izzūd pēc metformīna lietošanas pārtraukšanas.
Ādas un zemādas audu bojājumi Ļoti reti: ādas reakcijas, piemēram, eritēma, nieze un nātrene.
4.9 Pārdozēšana Lietojot līdz 85 g lielas metformīna devas, hipoglikēmija nav novērota, lai gan šādos apstākļos ir novērota laktacidoze. Laktacidoze var rasties pie izteiktas metformīna pārdozēšanas vai tad, ja vienlaikus ir citi riska faktori. Laktacidoze ir medicīniski neatliekams stāvoklis, kas jāārstē slimnīcā. Iedarbīgākā metode laktāta un metformīna izvadīšanai no organisma ir hemodialīze.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: iekšķīgi lietojamas zāles glikozes līmeņa asinīs pazemināšanai, biguanīdi

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
ATĶ kods: A10BA02 Metformīns ir biguanīds, kas pazemina glikozes līmeni asinīs, mazinot gan bazālo, gan postprandiālo glikozes līmeni plazmā. Tas nestimulē insulīna sekrēciju un tādējādi neizraisa hipoglikēmiju. Metformīns var iedarboties ar 3 mehānismiem: (1) glikozes veidošanās samazinājums aknās, nomācot glikoneoģenēzi un glikogenolīzi; (2) jutības palielināšanās pret insulīnu muskuļaudos, uzlabojot perifēro glikozes uzņemšanu un izmantošanu; (3) glikozes absorbcijas aizkavēšana zarnās. Metformīns stimulē intracelulāro glikogēna sintēzi, iedarbojoties uz glikogēnsintāzi. Metformīns palielina visu veidu membrānas glikozes transportvielu (GLUT) transportēšanas spējas. Cilvēkiem, neatkarīgi no ietekmes uz glikozes līmeni asinīs, tūlītējas iedarbības metformīns labvēlīgi iedarbojas uz tauku vielmaiņu. Tas ir pierādīts ar terapeitisko devu kontrolētos vidēji ilgos un ilgstošos klīniskos pētījumos: tūlītējas iedarbības metformīns mazina kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni. Līdzīga darbība nav konstatēta ilgstošas darbības zāļu formai, kas, iespējams, ir tāpēc, ka zāles tiek lietotas vakarā, un tādējādi iespējama triglicerīdu līmeņa palielināšanās.
Klīniskā efektivitāte Prospektīvā randomizētā (UKPDS) pētījumā pierādīts intensīvas glikozes līmeņa asinīs kontroles ieguvums ilgtermiņā 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ar lieko svaru, kuri ārstēti ar tūlītējas iedarbības metformīnu, kas izmantots kā prims izvēles terapija pēc neveiksmīgas diētas. Analizējot rezultātus pacientiem ar lieko svaru, kuri ārstēti ar metformīnu pēc neveiksmīgas diētas, tika iegūti šādi dati: • nozīmīgs visu ar diabētu saistīto komplikāciju absolūtā riska samazinājums ar metformīnu ārstēto pacientu grupā (29,8 gadījumi/1000 pacientgadiem), salīdzinot ar tikai diētas ievērošanu (43,3 gadījumi/1000 pacientgadiem), p = 0,0023, kā arī salīdzinot ar pacientiem, kas ārstēti ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu kombināciju vai insulīna monoterapiju (40,1 gadījumi/1000 pacientgadiem), p = 0,0034; • nozīmīgs ar cukura diabētu saistītas mirstības absolūtā riska samazinājums: metformīnam 7,5 gadījumi/1000 pacientgadiem, salīdzinot ar 12,7 gadījumiem/1000 pacientgadiem, ievērojot tikai diētu, p = 0,017; • nozīmīgs vispārējās mirstības absolūtā riska samazinājums: metformīnam 13,5 gadījumi/1000 pacientgadiem, salīdzinot ar 20,6 gadījumiem/1000 pacientgadiem, ievērojot tikai diētu (p = 0,011), un salīdzinot ar 18,9 gadījumiem/1000 pacientgadiem ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu kombināciju vai insulīnu monoterapijas ārstēto pacientu grupām (p = 0,021); • nozīmīgs miokarda infarkta absolūtā riska samazinājums: metformīnam 11 gadījumi/1000 pacientgadiem, tikai diētas ievērošanai 18 gadījumi/1000 pacientgadiem (p = 0,01).
Lietojot metformīnu kā otrās izvēles terapiju kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, labvēlīga ietekme uz klīniskiem rezultātiem netika konstatēta. Atsevišķiem 1. tipa cukura diabēta slimniekiem lietoja metformīna un insulīna kombināciju, taču šīs kombinācijas klīniskais ieguvums nav oficiāli pierādīts.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības Absorbcija Pēc vienas ilgstošās darbības tabletes iekšķīgas lietošanas metformīna absorbcija ir nozīmīgi kavēta salīdzinājumā ar tūlītējas iedarbības tableti: Tmax ir 7 stundas (tūlītējas iedarbības tabletes Tmax ir 2,5 stundas). Līdzsvara koncentrācijā, līdzīgi kā tūlītējas iedarbības zāļu formai, maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) un laukums zem līknes (AUC) nepalielināsi proporcionāli lietotajai devai. Pēc vienreizējas 2000 mg metformīna ilgstošas darbības tablešu iekšķīgas lietošanas AUC ir līdzīgs tam, kāds novērots pēc 1000 mg metformīna tūlītējas iedarbības tablešu lietošanas divreiz dienā.

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
Metformīna ilgstošas darbības tablešu Cmax un AUC individuālais mainīgums ir salīdzināms ar to, kāds novērots metformīna tūlītējas iedarbības tabletēm. Ja ilgstošas darbības tablete tiek lietota tukšā dūšā, AUC samazinās par 30% (gan Cmax, gan Tmax paliek neskarti). Maltītes sastāvs nemaina metformīna absorbciju no ilgstošas darbības zāļu formas. Pēc atkārtotas metformīna ilgstošās darbības tablešu lietošanas devā līdz 2000 mg uzkrāšanās nav novērota.
Izkliede Saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir neliela. Metformīns iekļūst eritrocītos. Maksimālā koncentrācija asinīs ir mazāka nekā plazmā un tiek sasniegta aptuveni vienādā laikā. Eritrocīti, visdrīzāk, ir sekundārā izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpuma (Vd) diapazons ir 63–276 l.
Metabolisms Metformīns neizmainītā formā tiek izvadīts ar urīnu. Cilvēkiem metabolīti nav konstatēti.
Eliminācija Metformīna nieru klīrenss ir > 400 ml/min, kas liecina, ka metformīns tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas veidā. Pēc devas iekšķīgas lietošanas šķietamais terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 6,5 stundas. Pavājinātas nieru darbības gadījumā nieru klīrenss samazinās proporcionāli kreatinīna klīrensam, eliminācijas pusperiods pagarinās un metformīna koncentrācija plazmā palielinās.
5.3 Preklīniskie dati par drošību Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts Mikrokristāliskā celuloze Karmelozes nātrija sāls Hipromeloze 100 Pa.s Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds Magnija stearāts
6.2 Nesaderība Nav piemērojama
6.3 Uzglabāšanas laiks 36 mēneši
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 30℃.
6.5 Iepakojuma veids un saturs PVH/PVDH alumīnija blisteri. 28, 30, 56, 60 un 100 ilgstošās darbības tablešu blisteru iepakojumi. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Saskaņots ZVA 14.04.2011.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Consilient Health Ltd., 5th floor, Beaux Lane House, Mercer Street Lower, Dublin 2, Īrija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2011. gada aprīlis