Arilin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Arilin 100 mg pesāriji

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela ir metronidazols (Metronidazolum).

Katrs pesārijs satur 100 mg metronidazola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pesāriji.

Bālgani dzeltenīgi, torpēdveidīgas formas pesāriji.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Arilin lieto, lai ārstētu:

- trihomoniāzi;

- bakteriālo vaginītu (bakteriālo vaginozi (Gardnerella vaginalis), nespecifisku kolpītu).

Lietojot metronidazolu, jāņem vērā atbilstošās valsts un starptautiskie norādījumi par pareizu pretmikrobu līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas:

1 pesāriju (satur 100 mg metronidazola) vienreiz dienā, vakarā pirms gulētiešanas ievieto makstī.

Pediatriskā populācija

Airlin pesāriju drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, nav pierādīta. Arilin pesārijus nedrīkst lietot bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, jo līdz šim nav pietiekamas pieredzes par šīs zāļu formas piemērotību šai vecuma grupai.

Lietošanas veids

Arilin ir pesāriji vaginālai lietošanai.

Pesārijus ir visvieglāk ievietot, guļot uz muguras un nedaudz saliecot kājas. Tos ievieto dziļi makstī. Lai atvieglotu ievadīšanu, var īslaicīgi pesāriju iemērkt siltā ūdenī.

Ārstēšanu nevajadzētu veikt menstruāciju laikā.

Lietošanas ilgums:

Parasti ārstēšanas ilgums ir 6 dienas.

Brīdinājums:

Ārstēšana ar Arilin pesārijiem vai citām zālēm, kas satur nitroimidazolu, parasti nedrīkst pārsniegt 10 dienas. Sīkāku informāciju skatiet arī 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem

Farmakokinētikas dēļ nepieciešams pazemināt devu pacientiem ar aknu un nieru mazspēju.

4.3. Kontrindikācijas

Arilin nedrīkst lietot

• gadījumos, kad ir paaugstināta jutība pret metronidazolu, citiem 5-nitroimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

• grūtniecības I trimestrī, barošanas ar krūti periodā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Arilin terapijas uzsākšanas pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem, asinsrades traucējumiem vai centrālās/ perifērās nervu sistēmas traucējumiem, nepieciešams veikt rūpīgu ieguvuma un riska izvērtēšanu.

Aknu mazspējas gadījumā var būt nepieciešama devas samazināšana.

Ārstēšana ar Arilin, tāpat kā ar citām zālēm, kas satur nitroimidazolu, parasti nedrīkst pārsniegt 10 dienas. Šo lietošanas ierobežojumu drīkst pārsniegt tikai atsevišķos gadījumos, kad pastāv indikācijas pilnīgi noteiktai terapijas turpināšanai. Šādos gadījumos ir nepieciešama atbilstoša pacienta novērošana (klīniska novērošana un laboratorijas testi). Ārstēšanu iespējams atkārtot vienīgi atsevišķos gadījumos, kad ir pamatota nepieciešamība. Ir iespējama kaitīga iedarbība uz cilvēka dzimumšūnām, jo eksperimentos ar dzīvniekiem novērota atsevišķu audzēju rašanās biežuma palielināšanās.

Trihomoniāzes gadījumā ir indicēta vienlaicīga terapija ar iekšķīgi lietojamām zālēm seksa partnerim.

Pacientiem ārstēšanas laikā jāatturas no dzimumattiecībām.

Lietojot metronidazolu saturošas zāles sistēmiskai lietošanai, pacientiem ar Kokeina sindromu ir ziņots par smagas hepatotoksicitātes/akūtas aknu mazspējas gadījumiem, tostarp, gadījumiem ar letālu iznākumu, kuri rodas ļoti strauji pēc terapijas uzsākšanas. Šā iemesla dēļ metronidazols šajā pacientu grupā ir jālieto pēc rūpīga ieguvumu un risku izvērtējuma, kā arī tikai tad, ja nav citas alternatīvas terapijas. Aknu darbības izmeklējumi ir jāveic tieši pirms terapijas uzsākšanas, terapijas laikā un pēc terapijas beigām līdz brīdim, kad aknu darbība ir normas robežās, vai arī līdz brīdim, kad tiek sasniegti sākotnējie rādītāji. Ja aknu darbības izmeklējumu rādītāji terapijas laikā ievērojami paaugstinās, zāļu lietošana ir jāpārtrauc.

Pacientiem ar Kokeina sindromu ir jāiesaka nekavējoties ziņot savam ārstam par jebkuriem simptomiem, kuri var liecināt par iespējamiem aknu bojājumiem, un pārtraukt lietot metronidazolu.

Piezīme

Lietojot Arilin pesārijus vienlaikus ar lateksa izstrādājumiem (piemēram, prezervatīviem, diafragmām), var mazināties šo izstrādājumu iedarbīgums, negatīvi ietekmējot to drošumu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot metronidazolu vagināli, apmēram 20 % devas uzsūcas sistēmiski.

Metronidazola sistēmiskas lietošanas (lietojot iekšķīgi, rektāli, intravenozi) gadījumā ir iespējama turpmāk aprakstītā mijiedarbība.

Jāizvairās no alkohola lietošanas, jo var rasties nepanesības pazīmes, piemēram, galvas un kakla ādas apsārtums, kā arī slikta dūša, vemšana, galvassāpes un reibonis (efekts līdzīgs disulfirāmam).

Disulfirāma lietošana var radīt psihozi un apjukumu.

Varfarīna tipa antikoagulantus lietojošiem pacientiem deva atbilstoši jāpielāgo, jo metronidazols veicina asinsreces kavēšanu.

Jāievēro piesardzība litija lietošanas gadījumā, jo ir novērota litija koncentrācijas palielināšanās serumā.

Metronidazola efektivitāte mazinās, ja to lieto kopā ar barbiturātiem un fenitoīnu.

Cimetidīns atsevišķos gadījumos var traucēt metronidazola izvadīšanu un tādējādi izraisīt metronidazola koncentrācijas palielināšanos serumā.

Metronidazols var pazemināt asinsanalīžu rādītāju vērtības, ar dažām metodēm nosakot serumā AsAT.

Lietojot takrolimu vienlaikus ar metronidazolu, palielinās takrolima līmenis asinīs. Tādēļ bieži jāpārbauda takrolima līmenis asinīs un nieru darbība, jo īpaši metronidazola terapijas sākumā un beigās pacientiem, kuri ir stabilizēti ar takrolimu saturošām zālēm.

Saistībā ar metronidazola un amiodarona vienlaicīgu lietošanu ir novērota QT intervāla pagarināšanās un torsade de pointes aritmija. Ieteicamas regulāras kontroles, veicot elektrokardiogrammu. Ambulatoriem pacientiem jānorāda nekavējoties vērsties pie ārsta, tiklīdz viņi pamana torsade de pointes aritmijas pazīmes, piemēram, reiboni, sirdsklauves vai ģīboni.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pārliecinošu pierādījumu par metronidazola drošu lietošanu grūtniecības laikā. Ziņojumi par lietošanu grūtniecības sākumā ir īpaši pretrunīgi. Daži pētījumi ir uzrādījuši palielinātu anomāliju rašanās biežumu. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda metronidazola teratogēnās īpašības (skatīt apakšpunktu 5.3). Tādēļ Arilin ir kontrindicēts grūtniecības pirmajā trimestrī. Tās nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tam nav īpašu indikāciju, un citi terapijas veidi ir izrādījušies neveiksmīgi.

Ja iespējams, grūtniecības laikā vajadzētu izmantot lokāli lietojamās zāļu formas.

Barošana ar krūti

Metronidazols iekļūst mātes pienā, un pēc iekšķīgas lietošanas tā koncentrācija var sasniegt tādu pašu līmeni kā koncentrācija plazmā. Arilin ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Arilin var izraisīt reakcijas traucējumus, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tas it īpaši attiecas uz terapijas sākumposmu un lietošanu kopā ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību rašanās biežums tiek izteikts šādās kategorijās :

ļoti bieži (≥ 1/10);

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);

retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000);

ļoti reti (≥ 1/10 000);

nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Lietojot metronidazolu vagināli, apmēram 20 % devas ir pieejami sistēmiski. Lietojot zāles šādā veidā, nevēlamās blakusparādības rodas ļoti reti.

Metronidazolu lietojot sistēmiski (lietojot iekšķīgi, rektāli, intravenozi), ir iespējama turpmāk minēto blakusparādību rašanās.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

• Retāk: leikopēnija un granulocitopēnija.

• Ļoti reti: agranulocitoze un trombocitopēnija.

Lietojot zāles ilgāku laiku, regulāri jāpārbauda asinsaina.

Imūnās sistēmas traucējumi

• Retāk: anafilaktiskas reakcijas, angiodēma.

• Ļoti reti: anafilaktisks šoks. Smagu, akūtu paaugstināta jutīguma reakciju gadījumā (piem., anafilaktiskā šoka) nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar Arilin pesārijiem un jāsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi (piem., antihistamīnu, kortikosteroīdu, simpatomimētiķu ievadīšana un, ja nepieciešams, mākslīgā elpināšana).

Nervu sistēmas traucējumi

• Retāk: galvassāpes, reibonis, miegainība, bezmiegs, ataksija, perifērā neiropātija un krampji. Perifērā neiropātija izpaužas kā ekstremitāšu nejutīgums, durstošu vai asu sāpju sajūta tajās vai tirpšana.

• Nav zināmi: encefalopātija, cerebellārais sindroms (runas pavājināšanās, ataksija, nistagms un tremors).

Acu slimības

• Retāk: redzes traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

• Bieži: metāliska garša mutē, rūgtas atraugas, mēles aplikums, glosīts, stomatīts, spiediena sajūta kuņģī, slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, caureja, aizcietējumi.

• Ļoti reti: ārstēšanas laikā ar Arilin pesārijiem var attīstīties pankreatīts, pseidomembranozs enterokolīts. Šādā gadījumā atkarībā no indikācijas jāapsver ārstēšanas pārtraukšana un, ja nepieciešams, jāuzsāk cita piemērota terapija (piemēram, specifisku antibiotiku/ķīmijterapijas līdzekļu ar pierādītu klīnisko iedarbību lietošana). Kontrindicētas zāles, kas kavē zarnu peristaltiku.

Aknu un /vai žults izvades sistēmas traucējumi

• Retāk: aknu darbības traucējumi (piem., paaugstināts transamināžu un bilirubīna līmenis serumā).

• Nav zināmi: hepatīts, dzelte, aknu mazspēja (ar nepieciešamu aknu transplantāciju) pacientiem, kuri vienlaikus tika ārstēti ar citām antibiotikām.

Ādas un zemādas audu bojājumi

• Retāk: ādas reakcijas (piemēram, nieze, nātrenes eksantēma).

• Nav zināmi: smagas ādas reakcijas (piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze, multiformā eritēma)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

• Bieži: tumšs urīns (to rada metronidazola metabolisma produkti; tā nav klīniski nozīmīga pazīme).

• Retāk: dizūrija, cistīts, urīna nesaturēšana.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

• Retāk: Candida sēnīšu superinfekcija dzimumorgānu apvidū.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

• Retāk: zāļu izraisīts drudzis

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

• Retāk: vājuma sajūta (muskuļos).

• Ļoti reti: artralģija.

Psihiskie traucējumi

• Retāk: psihotiski traucējumi, tostarp halucinācijas un apjukums, uzbudināmība, depresija

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003, tālrunis: +371 67078400; fakss: +371 67078428, tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēc vienas perorālas līdz 15 g metronidazola devas lietošanas pašnāvības nolūkā tika novērota slikta dūša, vemšana, refleksu pastiprināšanās, ataksija, tahikardija, aizdusa un dezorientācija. Nav ziņots par nāves gadījumiem.

Nav zināms specifisks antidots. Pilnīgu simptomu izzušanu var gaidīt pēc dažām simptomātiskas ārstēšanas dienām.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: metronidazols ir antibiotika, kas pieder nitroimidazola grupai;

ATĶ kods: G01AF01

Darbības mehānisms

Pašam metronidazolam nav pretmikrobu iedarbības. Tas ir stabilais bāzes komponents ar iespiešanās spēju šūnā, kurš anaerobos apstākļos mikrobu piruvāta-ferredoksīna-oksidoreduktāzes procesā, oksidējot ferredoksīnu un flavodoksīnu, veido nitro grupas radikāļus, kas iedarbojas uz DNS. Nitro grupas radikāļi veido sasaisti ar DNS pamatpāriem, izraisot DNS spirāles pārrāvumus un pēc tam šūnu bojāeju.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā mijiedarbība

Iedarbība galvenokārt ir atkarīga no laukuma zem līknes (AUC) darbības zonas un iesaistītā patogēna MIK (minimālās inhibējošās koncentrācijas).

Rezistences mehānismi

Anaerobo baktēriju rezistences mehānisms pret metronidazolu ir noskaidrots tikai daļēji.

• Pret metronidazolu rezistentiem bakteroīdu celmiem ir rezistences determinanti, kas atkodē nitroimidazola reduktāzi, kura pārveido nitroimidazolus aminoimidazolos, tādējādi neļaujot veidoties nitro grupas radikāļiem, kuri rada antibakteriālo iedarbību.

• Helicobacter pylori rezistence pret metronidazolu pamatojas uz mutācijām vienā gēnā, kas atkodē NADPH nitroreduktāzi. Šīs mutācijas var radīt izmaiņas aminoskābju apmaiņas procesā un tādējādi izraisīt enzīma funkcijas zudumu. Tādēļ metronidazols neveic reaktīvā nitro grupas radikāļa aktivizēšanas procesu.

Pastāv pilnīga krusteniska rezistence starp metronidazolu un citiem nitroimidazola atvasinājumiem

(tinidazolu, ornidazolu, nimorazolu).

Robežkoncentrācijas

Metronidazola testēšana veikta, izmantojot parastās koncentrācijas atšķaidīšanas metodes. Jutīgām un rezistentām baktērijām ir noteikta turpmāk norādītā minimālā inhibējošā koncentrācija.

EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing) breakpoints

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas metronidazols strauji un gandrīz pilnībā uzsūcas, maksimālais līmenis serumā tiek sasniegts pēc 1-2 stundām. Lietojot rektāli, sistēmiski pieejami ir ap 60- 80 % vielas, maksimālais līmenis serumā tiek sasniegts pēc aptuveni 4 - 12 stundām. Pēc vaginālas lietošanas tikai apmēram 20-25 % nonāk serumā, maksimums tiek sasniegts pēc vēl ilgāka laika – 8-24 stundām. Pussabrukšanas periods serumā ir apmēram 8 (6-10) stundas. Cilvēka organismā izveidojas dažādi metabolīti. Galvenie metabolīti ir hidroksigrupas metabolīts (1-(2-hidroksietil)-2-hidroksimetil-5-nitroimidazols) un skābais metabolīts (2-metil-5-nitroimidazol-1-il-etiķskābe).

Apmēram 80 % vielas izdalās caur nierēm, nemetabolizētā veidā - mazāk par 10 %. Neliels daudzums (apmēram 6 %) tiek izvadīts arī caur aknām. Nieru mazspēja nenozīmīgi pagarina izvadīšanu. Aizkavēta izvadīšana var būt smagas aknu mazspējas gadījumā. Metronidazols primāri metabolizējas aknās. Pussabrukšanas periods pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var pagarināties līdz 30 stundām. Saistīšanās ar proteīniem ir mazāka par 20 %. Šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 361.

5.3. Preklīniskie dati par drošību

a) akūta toksicitāte

Akūta toksicitāte pārbaudīta žurkām, izmantojot divus ievadīšanas veidus. LD50 iekšķīgas

ievadīšanas gadījumā bija 3,800 mg/kg, intraperitoneālas ievadīšanas gadījumā 3,950 mg/kg.

Akūta toksicitāte pēc tam bija ļoti maza.

Toksiskā koncentrācija asinīs cilvēkam ir 200 µg/ml.

Tā ir desmit reizes lielāka nekā atbilstošas iekšķīgas lietošanas gadījumā.

b) hroniska toksicitāte

Hroniskas toksicitātes pētījumos, žurkām saņemot metronidazolu 26 līdz 80 nedēļas, atklāj sekojošo:

Tikai pie dienas devas no 300 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas novēroja sēklinieka distrofiju un prostatas atrofiju. Toksiskais efekts suņiem pie dienas devas 75 mg/kg ķermeņa masas novēroja ataksiju un tremoru. Viena gada laikā pētījumi ar mērkaķiem uzrādīja sekojošo: no 45,100 un 225mg/kg ķermeņa masas dienas devām atkarīgu aknu šūnu deģenerācijas pieaugumu.

Mazākā toksiskā deva 8 nedēļu ilgas, nepārtrauktas ievadīšanas gadījumā cilvēkam bija 18 mg/kg dienā, kopumā ņemot, retas blakusparādības ir holestātiskā hepatoze un perifērā neiropātija.

c) Mutagenitātes un kancerogenitātes potenciāls

Pētījumi ar dažādiem grauzējiem rāda, ka metronidazola gadījumā ir runa par audzējus radošu vielu, kuras audzējus radošais potenciāls ir vāji izteikts. Lai arī novērojumi cilvēkiem nav devuši pierādījumu, ka metronidazola lietošana izraisa paaugstinātu audzēju rašanās risku, teorētiski risks tomēr paliek reducēšanās metabolītu dēļ, kas veidojas no baktērijām, un tos ļoti niecīgā daudzumā var pierādīt urīnā.

Metronidazolam, veicot vairākus testus ar baktērijām, kam dažādas aktivēšanas sistēmas, konstatēja izteiktas mutagēnas īpašības. Turpmākie in vitro un in vivo testi noritēja negatīvi. Pacientu limfocītos pēc ilgākas metronidazola terapijas atklāja paaugstinātu hromosomu mutāciju līmeni.

d) Reprodukcijas toksikoloģija

Pētījumos ar žurkām dienas devā 200 mg/kg ķermeņa masas un trušiem 150 mg/kg ķermeņa masa dienas devā neuzrādīja teratogēnu efektu vai kādu citu embriotoksisku efektu. Metronidazols pieder pie vielām, kuras ļoti labi iekļūst šūnās, un tāpēc metronidazols šķērso placentu. Tāpat metronidazola koncentrācija pienā ir augsta (vairāk kā 50 % no seruma). Metronidazola nekaitīgums grūtniecības laikā nav pierādīts. Īpaši par agrīno grūtniecības periodu ir pretrunīgi ziņojumi. Daži pētījumi norādīja paaugstinātu malformāciju skaitu. Risks, ka attīstīsies vēlīni nevēlami efekti, ieskaitot kancerogēnu risku, līdz šim nav noskaidrots.

Nitroimidazolu neierobežotas lietošanas gadījumā mātei pastāv ļaundabīgu audzēju un iedzimtu traucējumu rašanās risks auglim vai jaundzimušam. Līdz šim nav drošu norādījumu par metronidazola radītiem embrija vai augļa bojājumiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Makrogols 1000 un 1500.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

Šīs zāles nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigu datuma, kas norādīts uz plāksnītes un ārējā iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz mēneša pēdējo dienu.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Pesāriji, kas ievalcēti polivinilhlorīda folijas ar polivinilidēnhlorīda un polietilēna pārklājumu blisterī un ievietoti kartona kastītē.

Iepakojumā ir 6 pesāriji vaginālai lietošanai.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Dr. August Wolff GmbH & Co. KG Arzneimittel

Sudbrackstrasse 56, 33611 Bielefeld, Vācija

tālr: +49 521 8808-05

fakss: +49 521 8808-334

e-pasts: info@wolff-arzneimittel.de

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

00-0905

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 27. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 30. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2016