Mesar 10 mg apvalkotās tabletes
Nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Olmesartanum medoxomilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
04-0062-04
04-0062
Daiichi Sankyo Europe GmbH, Germany; Berlin-Chemie AG, Germany; Laboratorios Menarini S.A., Spain
26-MAR-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes
Mesar 20 mg apvalkotās tabletes
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes
Olmesartanum medoxomilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Mesar, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Mesar lietošanas
3. Kā lietot Mesar
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Mesar
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Mesar, un kādam nolūkam to lieto
Mesar pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.
Mesar lieto paaugstināta asinsspiediena (ko sauc arī par hipertensiju) ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem un pusaudžiem no 6 līdz 18 gadu vecumam. Paaugstināts asinsspiediens var bojāt asinsvadus dažādos orgānos, piemēram, sirdī, nierēs, galvas smadzenēs un acīs. Dažos gadījumos tas var izraisīt miokarda infarktu, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti paaugstinātam asinsspiedienam nav simptomu. Tādēļ ir svarīgi pārbaudīt asinsspiedienu, lai nepieļautu bojājumu rašanos.
Paaugstinātu asinsspiedienu var kontrolēt ar tādām zālēm kā Mesar. Ārsts Jums droši vien arī ieteicis mainīt dzīvesveidu, kas palīdzētu pazemināt asinsspiedienu (piemēram, samazināt ķermeņa masu, atmest smēķēšanu, samazināt alkoholisku dzērienu patēriņu un sāls lietošanu uzturā). Ārsts Jūs droši vien arī mudinājis veikt regulāras fiziskas nodarbības, piemēram, pastaigas vai peldēšanu. Ir svarīgi ievērot šos ārsta norādījumus.
2. Kas Jums jāzina pirms Mesar lietošanas
Nelietojiet Mesar šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- pēc grūtniecības 3. mēneša (Mesar tabletes vēlams nelietot arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);
- ja Jums ir dzeltena ādas un acu nokrāsa (dzelte) vai žults izdalīšanās traucējumi no žultspūšļa (žults izplūdes aizsprostošanās, piemēram, žultsakmeņu dēļ);
- ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Mesar lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Izstāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE (angiotensīna konvertējošā enzīma) inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), īpaši, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu.
Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsunieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Mesar šādos gadījumos”.
Izstāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no tālāk minētajiem veselības traucējumiem:
- nieru darbības traucējumi;
- aknu slimība;
- sirds mazspēja, sirds vārstuļu vai muskuļa slimība;
- stipra vemšana, caureja vai tiekat ārstēts ar lielām urīndzenošu (diurētisku) zāļu devām, vai Jums jāievēro diēta ar samazinātu sāls daudzumu;
- paaugstināts kālija līmenis asinīs;
- virsnieru darbības traucējumi.
Sazinieties ar ārstu, ja jums sākas smaga, nepārejoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos. Ārsts novērtēs simptomus un lems, kā turpināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanu.
Tāpat kā jebkuru zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, lietošanas gadījumā pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar sirds vai galvas smadzeņu apasiņošanas traucējumiem var izraisīt miokarda infarktu vai insultu. Tāpēc ārsts Jums rūpīgi kontrolēs asinsspiedienu.
Jums jāizstāsta ārstam, ja uzskatāt, ka esat grūtniece vai ka jums varētu iestāties grūtniecība. Mesar nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecības laiks pārsniedzis 3 mēnešus, jo zāles, lietojot šajā laikā, var nopietni kaitēt bērnam (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Melnādaini pacienti
Tāpat kā citu līdzīgu zāļu, arī Mesar asinsspiedienu pazeminošā darbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka.
Gados vecāki cilvēki
Ja Jums ir vairāk nekā 65 gadi un ārsts nolemj palielināt olmesartāna medoksomila devu līdz 40 mg dienā, ārstam ir regulāri jāpārbauda asinsspiediens, lai pārliecinātos, ka tas nepazeminās pārmērīgi.
Bērni un pusaudži
Mesar pētīts bērniem un pusaudžiem. Vairāk informācijas saņemsit no sava ārsta. Mesar nav ieteicams bērniem no 1 līdz 6 gadu vecumam un bērni līdz 1 gada vecumam to nedrīkst lietot, jo trūkst pieredzes.
Citas zāles un Mesar
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat, nesen lietojāt vai varētu lietot kādas no tālāk minētajām zālēm:
- citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo Mesar iedarbība var pastiprināties un biežāk iespējamas blakusparādības;
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un /vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Mesar šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
- kāliju saturoši uztura bagātinātāji, sāls aizstājēji ar kāliju, urīndzenošas zāles (diurētiski līdzekļi) vai heparīns (asiņu šķidrināšanai). Šo zāļu lietošana vienlaikus ar Mesar var paaugstināt kālija līmeni asinīs;
- litija (zāles garastāvokļa svārstību un dažu depresijas paveidu ārstēšanai) lietošana vienlaikus ar Mesar var pastiprināt litija toksisko iedarbību. Ja Jums jālieto litijs, ārsts pārbaudīs Jums litija līmeni asinīs;
- nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) – zāles sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma, arī artrīta, pazīmju mazināšanai –, lietoti vienlaikus ar Mesar, var palielināt nieru mazspējas risku. NPL var arī pavājināt Mesar iedarbību;
- holesevelama hidrohlorīds – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs –, jo Mesar iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Mesar vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda;
- dažas zāles pret gremošanas traucējumiem (antacīdie līdzekļi), jo Mesar iedarbība var nedaudz pavājināties.
Mesar kopā ar uzturu un dzērienu
Mesar var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ārstam vajadzētu Jums ieteikt pārtraukt Mesar lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināt, ka esat grūtniece. Ārsts ieteiks Mesar vietā citas zāles. Mesar nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecības laiks pārsniedzis 3 mēnešus, jo zāles, lietojot šajā laikā, var nopietni kaitēt bērnam.
Barošana ar krūti
Ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt, konsultējieties ar ārstu. Mesar nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts izvēlēsies jums citu ārstēšanu, ja vēlēsities barot ar krūti savu bērnu, īpaši jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas laikā Jūs varat justies miegains vai apdullis. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz šie simptomi neizzūd. Jums jālūdz ārsta padoms.
Mesar satur laktozi
Šo zāļu sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Mesar
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā sākumdeva ir pa vienai 10 mg tabletei dienā. Ja netiek sasniegta pietiekama asinsspiediena pazemināšanās, ārsts var nolemt palielināt devu līdz 20 vai 40 mg reizi dienā vai parakstīt vēl kādas zāles.
Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru slimību deva nepārsniegs 20 mg reizi dienā.
Tabletes var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēšanas. Tabletes jānorij, uzdzerot pietiekami daudz ūdens (piemēram, vienu glāzi). Ja iespējams, lietojiet dienas devu katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastīs.
Bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadu vecumam
Ieteicamā sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Ja pacienta asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, ārsts var nolemt devu palielināt līdz 20 mg vai 40 mg reizi dienā. bērniem, kas sver mazāk nekā 35 kg, deva nepārsniegs 20 mg reizi dienā.
Ja esat lietojis Mesar vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā Jums noteikts vai tabletes nejauši norijis bērns, nekavējoties jādodas pie sava ārsta vai uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Paņemiet līdz zāļu paciņu.
Ja esat aizmirsis lietot Mesar
Ja aizmirstat iedzert dienas devu, nākamajā dienā lietojiet parasto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Mesar
Ir svarīgi turpināt Mesar lietošanu, līdz ārsts nav norādījis to pārtraukt.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ja blakusparādības rodas, bieži tās ir viegli izteiktas, un ārstēšana nav jāpārtrauc.
Lai arī tālāk minētās blakusparādības neradīsies daudziem, tās var būt nopietnas.
Retos gadījumos (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem) ziņots par šādām alerģiskām reakcijām, kas var skart visu ķermeni:
ārstēšanas laikā ar Mesar var rasties sejas, mutes un/vai balsenes audu pietūkums ar niezi un izsitumiem. Ja tā notiek, pārtrauciet Mesar lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Reti (nedaudz biežāk vecāka gadagājuma pacientiem) alerģiskas reakcijas dēļ Mesar var jutīgiem cilvēkiem izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. Tas var izraisīt izteiktu pirmsģīboņa sajūtu vai ģīboni. Ja Jums rodas šādi traucējumi, pārtrauciet Mesar lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu un apgulieties.
Tālāk minētas citas blakusparādības, kas līdz šim novērotas Mesar lietošanas gadījumā.
Bieži vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis, galvassāpes, slikta dūša, gremošanas traucējumi, caureja, kuņģa sāpes, gastroenterīts (kuņģa un zarnu iekaisums), nogurums, kakla iekaisums, iesnas vai aizlikts deguns, bronhīts, gripai līdzīgi simptomi, klepus, sāpes, sāpes krūtīs, mugurā, kaulos vai locītavās, urīnceļu infekcija, potīšu, pēdu, kāju, roku vai plaukstu pietūkums, asinis urīnā.
Konstatētas arī dažas asins analīžu rezultātu novirzes, piemēram:
paaugstināts taukvielu līmenis asinīs (hipertrigliceridēmija), paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs (hiperurikēmija), urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināti aknu un muskuļu funkcionālo testu raksturlielumi.
Retāk vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
pēkšņas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī strauju asinsspiediena pazemināšanos, izraisot pat ģīboni (anafilaktiskas reakcijas), sejas tūska, vertigo (reiboņa paveids – rotēšanas sajūta), vemšana, vājums, slikta pašsajūta, muskuļu sāpes, ādas izsitumi, alerģiski ādas izsitumi, nieze, eksantēma (ādas izsitumi), nātrene, stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs).
Asins analīzēs konstatēta asinsķermenīšu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās (trombocitopēnija).
Reti vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):
enerģijas trūkums, muskuļu krampji, nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja.
Novērotas arī asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts kālija līmenis (hiperkaliēmija), paaugstināts ar nieru darbību saistīto savienojumu līmenis.
Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem
Bērniem un pusaudžiem blakusparādības ir līdzīgas pieaugušajiem ziņotajām. Taču reiboni un galvassāpes bērniem novēro biežāk un deguna asiņošana ir tikai bērniem bieži sastopama blakusparādība.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.
Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Mesar
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz kastītes un plāksnītes pēc „Der. līdz” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Mesar satur
Aktīvā viela ir olmesartāna medoksomils. Tabletē ir 10 mg, 20 mg vai 40 mg olmesartāna medoksomila.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, hidroksipropilceluloze, mazaizvietota hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, titāna dioksīds (E171), talks un hipromeloze (skatīt 2. punktā „Mesar satur laktozi”).
Mesar ārējais izskats un iepakojums
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas tabletes ar iespiedumu C13 vienā pusē.
Mesar 20 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas tabletes ar iespiedumu C14 vienā pusē.
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes ir baltas, ovālas tabletes ar iespiedumu C15 vienā pusē.
Mesar apvalkotās tabletes ir paciņās pa 14, 28, 56 vai 98 apvalkotajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Menarini International Operations Luxembourg, S.A.
1, Avenue de la Gare L-1611
Luksemburga
Pēc Daiichi Sankyo Europe GmbH licences
Ražotājs
Daiichi Sankyo Europe GmbH
Luitpoldstrasse 1
85276 Pfaffenhofen, Ilm
Vācija
vai
Berlin- Chemie AG
Glienicker Weg 125,
D-12489 Berlin
Vācija
vai
Laboratorios Menarini S.A.
Alfonso XII 587
E-08918 Badalona (Barcelona)
Spānija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2017. gada maijā.
SASKAŅOTS ZVA 10-08-2017
EQ PAGE 2
SASKAŅOTS ZVA 10-08-2017
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes
Mesar 20 mg apvalkotās tabletes
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Olmesartāna medoksomils (Olmesartanum medoxomilum)
Apvalkotajā tabletē ir 10 mg olmesartāna medoksomila.
Apvalkotajā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila.
Apvalkotajā tabletē ir 40 mg olmesartāna medoksomila.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes: apvalkotajā tabletē ir 61,6 mg laktozes monohidrāta.
Mesar 20 mg apvalkotās tabletes: apvalkotajā tabletē ir 123,2 mg laktozes monohidrāta.
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes: apvalkotajā tabletē ir 246,4 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes un Mesar 20 mg apvalkotās tabletes: baltas, apaļas, apvalkotas tabletes ar iespiedumu attiecīgi C13 un C14 vienā pusē.
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, apvalkotas tabletes ar iespiedumu C15 vienā pusē.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.
Hipertensijas ārstēšana bērniem un pusaudžiem no 6 līdz 18 gadu vecumam.
Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Ieteicamā olmesartāna medoksomila sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Pacientiem, kuriem ar šo devu asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, olmesartāna medoksomila devu var palielināt līdz optimālai devai – 20 mg reizi dienā. Ja nepieciešama papildus asinsspiediena pazemināšana, olmesartāna medoksomila devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā vai pievienot tam hidrohlortiazīdu.
Olmesartāna medoksomila iedarbība kļūst redzama 2 nedēļu laikā pēc terapijas sākšanas un sasniedz maksimumu aptuveni 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Tas jāatceras, apsverot devas maiņu jebkuram pacientam.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veciem un vecākiem)
Gados vecākiem cilvēkiem parasti deva parasti nav jāpielāgo (skatīt tālāk ieteicamās devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem). Ja nepieciešama devas palielināšana līdz maksimālajai devai – 40 mg dienā, uzmanīgi jākontrolē asinsspiediens.
Nieru darbības traucējumi
Maksimālā deva pacientiem ar viegli vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 20 – 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir nepietiekama. Olmesartāna medoksomila lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama, jo pieredze par zāļu lietošanu šai pacientu grupai ir nepietiekama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus un/vai citus antihipertensīvus līdzekļus, ieteicama uzmanīga asinsspiediena un nieru darbības novērošana. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagu aknu mazspēju, tādēļ šajā pacientu grupā tā lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Olmesartāna medoksomilu nedrīkst lietot pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadu vecumam
Bērniem no 6 līdz 18 gadu vecumam ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā. Bērniem, kuriem ar šo devu asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, olmesartāna medoksomila devu var palielināt līdz 20 mg reizi dienā. Ja nepieciešama papildu asinsspiediena pazemināšana, bērniem, kas sver > 35 kg, olmesartāna medoksomila devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā. Bērniem, kas sver < 35 kg, dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.
Cita pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila lietošanas drošums un efektivitāte 1 – 5 gadus veciem bērniem vēl nav noskaidrota. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8. un 5.1. apakšpunktā, taču nekādus ieteikumus par devām nevar sniegt.
Olmesartāna medoksomilu nevajadzētu lietot bērniem līdz 1 gada vecumam drošuma apsvērumu dēļ, kā arī datu trūkuma dēļ par šo vecuma grupu.
Lietošanas veids
Lai veicinātu līdzestību, Mesar tabletes ieteicams lietot aptuveni vienā un tai pašā laikā katru dienu ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm, piemēram, brokastu laikā. Tablete jānorij, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst košļāt.
Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Žultsceļu nosprostojums (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Mesar lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Intravaskulāra dehidratācija
Pacientiem, kuriem pēc intensīvas diurētiskas terapijas, samazinātas sāls uzņemšanas ar uzturu, caurejas vai vemšanas ir šķidruma un/vai nātrija deficīts, var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas ieņemšanas. Šie traucējumi jānovērš pirms olmesartāna medoksomila lietošanas.
Citi stāvokļi, kad tiek stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, izraisīja akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Līdzīgas iedarbības iespēju nevar noliegt, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus.
Renovaskulāra hipertensija
Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Olmesartāna medoksomilu lietojot pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Olmesartāna medoksomilu nav ieteicams lietot pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija, vai pacientiem ar beigu stadijas nieru mazspēju (t. i., kreatinīna klīrenss < 12 ml/min).
Aknu darbības traucējumi
Nav pieredzes par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un tādēļ olmesartāna medoksomila lietošana šai pacientu grupai nav ieteicama (skatīt 4.2. apakšpunktu par ieteiktajām devām pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem).
Hiperkaliēmija
Tādu zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju.
Risks, kas var būt letāls, ir palielināts gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar nieru mazspēju un cukura diabēta slimniekiem, pacientiem, kuri tiek vienlaikus ārstēti ar citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni, un/vai pacientiem ar citiem vienlaicīgiem traucējumiem.
Pirms apsvērt vienlaicīgu tādu zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošanu, jānovērtē ieguvuma un riska attiecība un citas alternatīvas (skatīt arī tālāk sadaļu „Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde”).
Galvenie apsveramie hiperkaliēmijas riska faktori ir šādi:
- cukura diabēts, nieru darbības traucējumi, vecums (> 70 gadi);
- vienlaicīga vienu vai vairāku citu zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, un/vai kālija preparātu lietošana. Dažas zāles vai terapeitiskās zāļu grupas var izraisīt hiperkaliēmiju: sāls aizstājēji, kas satur kāliju, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (arī selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolīms, trimetoprims;
- vienlaicīgi traucējumi, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabolā acidoze, nieru darbības traucējumi, pēkšņa nieru darbības pavājināšanās (piemēram, infekcijas slimības), šūnu līze (piemēram, akūta ekstremitātes išēmija, rabdomiolīze, plaša trauma).
Riska grupas pacientiem ieteicams stingri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Litijs
Olmesartāna medoksomilu, tāpat kā citus angiotensīna II receptoru antagonistus, nav ieteicams lietot kombinācijā ar litiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kuriem ir aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ olmesartāna medoksomila lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.
Sprū līdzīga enteropātija
Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu, vairākus mēnešus vai gadus pēc zāļu lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jākonsultējas ar speciālistu (t. i., gastroenterologu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošā darbība nedaudz vājāka ir melnādainiem pacientiem, salīdzinot ar citiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu biežāk sastopams zems renīna līmenis.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nedrīkst sākt angiotensīna II antagonistu lietošanu. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Citi
Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Šo zāļu sastāvā ir laktoze. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz olmesartāna medoksomilu
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošā darbība var pastiprināties citu antihipertensīvo līdzekļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā.
AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori un aliskirēns
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kālija uztura bagātinātāji un kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi
Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, lietojot citas renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošas zāles, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām kālija līmeni serumā palielinošām zālēm (piemēram, heparīns) var palielināt kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tādēļ šāda vienlaikus lietošana nav ieteicama.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (tostarp acetilsalicilskābe par 3 g lielākā dienas devā un arī COX-2 inhibitori) un angiotensīna II receptoru antagonisti var darboties sinerģiski, samazinot glomerulāro filtrāciju. Lietojot vienlaikus NPL un angiotensīna II antagonistus, pastāv akūtas nieru mazspējas risks. Ieteicama nieru darbības kontrole ārstēšanas sākumā, kā arī regulāra pacienta hidratācija.
Turklāt vienlaikus terapija var mazināt angiotensīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību, izraisot daļēju to efektivitātes zudumu.
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un mazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Citas vielas
Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) novēroja vidēji stipru olmesartāna bioloģiskās pieejamības mazināšanos. Lietošana vienlaikus ar varfarīnu un digoksīnu olmesartāna farmakokinētiku neietekmēja.
Olmesartāna medoksomila ietekme uz citām zālēm
Litijs
Lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus un angiotensīna II antagonistus, ziņots par pārejošu palielinātu litija koncentrāciju serumā un toksiskumu. Tādēļ olmesartāna medoksomila un litija lietošana kombinācijā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja jālieto šī kombinācija, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Citas vielas
Specifiskos klīniskos pētījumos veseliem brīvprātīgajiem pētītie līdzekļi ir varfarīns, digoksīns un antacīds līdzeklis (magnija alumīnija hidroksīds), hidrohlortiazīds un pravastatīns. Klīniski nozīmīgu mijiedarbību nenovēroja, un īpaši – olmesartāna medoksomils būtiski neietekmēja varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai digoksīna farmakokinētiku.
Olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme in vitro uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas neinducē citohroma P450 aktivitāti žurkām vai inducē to minimāli. Tādēļ in vivo mijiedarbības pētījumi ar zināmiem citohroma P450 enzīma inhibitoriem un induktoriem netika veikti, un klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav paredzama.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
Nav zināms, vai mijiedarbība bērna organismā ir tāda pati kā pieaugušajiem.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc angiotensīna receptoru blokatoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku angiotensīna II antagonistu lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zālēm. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka angiotensīna II antagonistu terapija otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam ir bijusi fetotoksiska (nieru darbības traucējumi, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksiska iedarbība uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt arī 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošumu”.) Ja no otrā grūtniecības trimestra bijusi angiotensīna II antagonistu iedarbība, ieteicams veikt ultraskaņas nieru darbības un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotensīna II antagonistus, rūpīgi jāpārbauda, vai viņiem nav hipotensijas (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Olmesartāns izdalās ar mātītes pienu žurkām, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Nav ziņu par Mesar lietošanu krūts barošanas periodā. Mesar nav ieteicams lietot, un krūts barošanas periodā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu, vēlams izvēlēties citu ārstēšanu ar labāk noskaidrotu drošuma raksturojumu.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Mesar var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Antihipertensīvos līdzekļus lietojošiem pacientiem reizēm iespējams reibonis vai vājums, kas var pasliktināt spēju reaģēt.
Nevēlamās blakusparādības
Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums
Ārstēšanas laikā ar Mesar biežāk ziņotās blakusparādības ir galvassāpes (7,7%), gripai līdzīgi simptomi (4,0%) un reibonis (3,7%).Placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos vienīgā nevēlamā blakusparādība, kas nepārprotami bija saistīta ar ārstēšanu, bija reibonis (2,5% sastopamība olmesartāna medoksomila grupā un 0,9% placebo grupā).
Arī hipertrigliceridēmijas (2,0% pret 1,1%) un paaugstināta kreatīnfosfokināzes līmeņa (1,3% pret 0,7%) sastopamība olmesartāna medoksomila grupā bija nedaudz lielāka nekā placebo grupā.
Blakusparādību saraksts tabulas veidā
Mesar klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas drošuma pētījumos un spontānajos ziņojumos konstatētās blakusparādības apkopotas tabulā tālāk.
Blakusparādību sastopamības iedalīšanai izmantoti šādi termini: ļoti bieži (> 1/10), bieži (>1/100 līdz < 1/10), retāk (> 1/1000 līdz < 1/100), reti ( >1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000).
MedDRA
orgānu sistēmu grupa
Blakusparādības
Biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Trombocitopēnija
Retāk
Imūnās sistēmas traucējumi
Anafilaktiska reakcija
Retāk
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipertrigliceridēmija
Bieži
Hiperurikēmija
Bieži
Hiperkaliēmija
Reti
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis
Bieži
Galvassāpes
Bieži
Ausu un labirinta bojājumi
Vertigo
Retāk
Sirds funkcijas traucējumi
Stenokardija
Retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija
Reti
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bronhīts
Bieži
Faringīts
Bieži
Klepus
Bieži
Rinīts
Bieži
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Gastroenterīts
Bieži
Caureja
Bieži
Vēdera sāpes
Bieži
Slikta dūša
Bieži
Dispepsija
Bieži
Vemšana
Retāk
Sprū līdzīga enteropātija
Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi
Eksantēma
Retāk
Alerģisks dermatīts
Retāk
Nātrene
Retāk
Izsitumi
Retāk
Nieze
Retāk
Angioedēma
Reti
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artrīts
Bieži
Muguras sāpes
Bieži
Skeleta sāpes
Bieži
Mialģija
Retāk
Muskuļu spazmas
Reti
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Hematūrija
Bieži
Urīnceļu infekcija
Bieži
Akūta nieru mazspēja
Reti
Nieru mazspēja
Reti
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Sāpes
Bieži
Sāpes krūtīs
Bieži
Perifēra tūska
Bieži
Gripai līdzīgi simptomi
Bieži
Nogurums
Bieži
Sejas tūska
Retāk
Astēnija
Retāk
Savārgums
Retāk
Letarģija
Reti
Izmeklējumi
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis līmenis
Bieži
Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs
Bieži
Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs
Bieži
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
Reti
Saistībā ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu ziņots par atsevišķiem rabdomiolīzes gadījumiem.
Papildu informācija par īpašām pacientu grupām
Pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila lietošanas drošumu 2 klīniskajos pētījumos uzraudzīja 361 bērnam un pusaudzim 1 – 17 gadu vecumā. Blakusparādību veids un smaguma pakāpe ir līdzīga pieaugušajiem novērotajai, taču bērniem biežāk ir šādas blakusparādības:
deguna asiņošana bērniem ir bieži sastopama blakusparādība (t. i., no ≥ 1/100 līdz < 1/10), par ko pētījumos ar pieaugušajiem nav ziņots;
dubultmaskētā pētījuma 3 nedēļās neatliekami ārstējama reiboņa un galvassāpju biežums 6 – 17 gadus veciem bērniem lielas olmesartāna medoksomila devas grupā gandrīz dubultojās.
Vispārējais olmesartāna medoksomila drošuma raksturojums pediatriskiem pacientiem nozīmīgi neatšķiras no drošuma raksturojuma pieaugušajiem.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)
Gados vecākiem cilvēkiem hipotensijas sastopamība ir nedaudz palielināta no reti sastopamas līdz retāk sastopamai.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
Pārdozēšana
Informācija par pārdozēšanu cilvēkam ir nepietiekama. Visticamākā pārdozēšanas ietekme ir hipotensija. Pārdozēšanas gadījumā pacients rūpīgi jāuzrauga, un ārstēšanai jābūt simptomātiskai un uzturošai.
Nav pieejama informācija par olmesartāna izvadīšanu ar dialīzi.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti, ATĶ kods: C09CA08.
Darbības mehānisms/farmakodinamiskā iedarbība
Olmesartāna medoksomils ir spēcīgs, pēc iekšķīgas lietošanas aktīvs, selektīvs angiotensīna II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Tas bloķē visa veida angiotensīna II iedarbību, ko mediē AT1 receptori, neatkarīgi no angiotensīna II sintēzes avota vai ceļa. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna II (AT1) receptoriem palielina renīna līmeni plazmā un angiotensīna I un II koncentrāciju un nedaudz mazina aldosterona koncentrāciju plazmā.
Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas hormons, kam ir svarīga nozīme hipertensijas patofizioloģijā caur 1. tipa (AT1) receptoriem.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas pārtraukšanas.
Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundas. Lietošana reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divreiz dienā.
Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc divām terapijas nedēļām. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, asinsspiediens pazeminās vairāk, un šādas kombinācijas panesamība ir laba.
Olmesartāna ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.
Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. 3,2 gadu mediānas novērošanas laikā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.
Pētījumā konstatēja primārā galauzstādījuma – laika līdz mikroalbuminūrijas sākumam– riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS atšķirību korekcijas riska samazinājums vairs nebija statistiski nozīmīgs. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).
Akūti kardiovaskulāri traucējumi radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru notikumu skaits.
„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem galarezultātiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu pacientiem ar 2. tipa diabētu, kuriem bija manifesta nefropātija. 3,1 gada mediānas novērošanas periodā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.
Primāro salikto galauzstādījumu (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā, terminālas nieru slimība, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Salikto sekundāro kardiovaskulāro galauzstādījumu konstatēja 40 ar olmesartānu ārstēto pacientu (14,2%) un 53 ar placebo ārstēto pacientu (18,7%). Saliktais kardiovaskulārais galauzstādījums ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletāls insults 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).
Pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila antihipertensīvo iedarbību pediatriskajā populācijā vērtēja randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 302 hipertensīviem pacientiem 6 – 17 gadu vecumā. Pētījuma populācija ietvēra 112 tikai melnādainu pacientu grupu un jauktu rasu 190 pacientu grupu, kurā bija 38 melnādaini pacienti. Hipertensijas etioloģija pārsvarā bija esenciāla hipertensija (87% melnādaino pacientu grupā un 67% jauktajā grupā). Pacienti, kuru ķermeņa masa bija no 20 līdz <35 kg, tika randomizēti saņemt 2,5 mg (mazu) vai 20 mg (lielu) olmesartāna medoksomila devu vienu reizi dienā un pacienti ar ķermeņu masu ≥35 kg tika randomizēti saņemt 5 mg (mazu) vai 40 mg (lielu) olmesartāna medoksomila devu vienu reizi dienā. Olmesartāna medoksomils atkarībā no devas nozīmīgi pazemināja pēc ķermeņa masas koriģēto gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu. Olmesartāna medoksomils gan mazā, gan lielā devā nozīmīgi pazemināja sistolisko asinsspiedienu attiecīgi pa 6,6 un 11,9 mmHg, salīdzinot ar sākumstāvokli. Šo iedarbību novēroja arī 2 nedēļu randomizētajā lietošanas pārtraukšanas fāzē, bet placebo grupā gan vidējais sistoliskais, gan diastoliskais asinsspiediens statistiski nozīmīgi atkal palielinājās, salīdzinot ar olmesartāna medoksomila grupu. Ārstēšana bija efektīva pediatriskiem pacientiem gan ar primāru, gan sekundāru hipertensiju. Melnādainiem pacientiem, kā jau novērots pieaugušo populācijās, asinsspiediens pazeminājās mazāk.
Tajā pašā pētījumā 59 pacienti 1 – 5 gadu vecumā, kuri svēra ≥5 kg, nemaskētā fāzē saņēma 0,3 mg/kg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā trīs nedēļas un tad tika randomizēti saņemt olmesartāna medoksomilu vai placebo dubultmaskētā fāzē. Lietošanas pārtraukšanas otrās nedēļas beigās grupā, kas saņēma olmesartāna medoksomilu, vidējais sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens minimālajā līmenī bija pa 3/3 mmHg zemāks; šī asinsspiediena atšķirība nebija statistiski nozīmīga (95% TI -2 – 7/-1 – 7).
Cita informācija
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un izkliede
Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta zarnu gļotādā un portālās asinīs esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvu metabolītu – olmesartānu.
Plazmā vai izdalījumos nav konstatēts nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila daļas sānu ķēde. Olmesartāna absolūtā bioloģiskā pieejamība no tablešu zāļu formas vidēji bija 25,6%.
Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 h laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.
Uzturs olmesartāna farmakokinētiku ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.
Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir zems (16 – 29 l).
Biotransformācija un eliminācija
Kopējais plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (SK 19%) un relatīvi lēns, salīdzinot ar asinsplūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmēta olmesartāna medoksomila lietošanas 10 – 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 h laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 – 15 h. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas un turpmāku uzkrāšanos pēc 14 dienu ilgas lietošanas nekonstatēja. Nieru klīrenss bija aptuveni 0,5 – 0,7 l/h, un tas nebija atkarīgs no devas.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Pediatriskā populācija
Olmesartāna farmakokinētiku pētīja pediatriskiem hipertensīviem pacientiem 1 – 16 gadu vecumā. Olmesartāna klīrenss pediatriskiem pacientiem bija līdzīgs klīrensam pieaugušiem pacientiem, koriģējot pēc ķermeņa masas.
Nav pieejama informācija par farmakokinētiju pediatriskām pētāmām personām ar nieru darbības traucējumiem.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)
Gados vecākiem (65 – 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem AUC līdzsvara koncentrācijā bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem pacientiem (> 75 g. v.) – aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu. Tas var būt vismaz daļēji saistīts ar nieru darbības traucējumiem šajā pacientu grupā.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem AUC līdzsvara koncentrācijā palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar vieglu, vidēji smagu un smagu nieru mazspēju, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6% un 65% lielāks attiecīgi pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 h pēc devas ieņemšanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiemaknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotu devu ievadīšanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% augstāks nekā pieskaņotiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna vidējā Cmax vērtība pacientiem ar aknu darbības traucējumiem bija vienāda ar Cmax veseliem indivīdiem. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Zāļu mijiedarbība
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veselām pētāmām personām izraisīja Cmax samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.
Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaikus vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Preklīniskie dati par drošumu
Hroniska toksiskuma pētījumos ar žurkām un suņiem olmesartāna medoksomilam konstatēja līdzīgu iedarbību kā citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem: palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs (funkcionālu nieru pārmaiņu dēļ, ko izraisa AT1 receptoru bloķēšana); samazināta sirds masa; samazināti eritrocītu raksturlielumi (eritrocītu skaits, hemoglobīna, hematokrīta līmenis); histoloģiskas norādes par nieru bojājumu (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas sabiezēšana, kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās iedarbības izraisītās blakusparādības radās arī preklīniskajos pētījumos, lietojot citus AT1 receptoru antagonistus un AKE inhibitorus, un tās var mazināt, vienlaikus perorāli lietojot nātrija hlorīdu.
Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru juksta glomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm pārmaiņām, kas ir tipiska AKE inhibitoru grupas un citu AT1 receptoru antagonistu iedarbība, domājams, nav klīniskas nozīmes.
Tāpat kā citiem AT1 receptoru antagonistiem, konstatēts, ka arī olmesartāna medoksomils palielina hromosomu defektu sastopamību šūnu kultūrās in vitro. Nozīmīgu ietekmi vairākos in vivo pētījumos, lietojot olmesartāna medoksomilu ļoti lielā perorālā devā – līdz 2000 mg/kg, nekonstatēja. Plašu genotoksiskuma pārbaužu apkopotie dati liecina, ka olmesartānam nav raksturīga genotoksiska ietekme klīniskas lietošanas apstākļos.
Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēnisks ne žurkām 2 gadus ilgā pētījumā, ne pelēm, pārbaudot divos 6 mēnešu kanceroģenēzes pētījumos ar transgēniskiem modeļiem.
Reproduktīvas funkcijas pētījumos ar žurkām olmesartāna medoksomils auglību neietekmēja un netika iegūti pierādījumi teratogēniskai iedarbībai. Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc pakļaušanas olmesartāna medoksomila iedarbībai samazinājās pēcnācēju dzīvildze un pēc zāļu lietošanas mātītēm vēlīnā grūsnības un zīdīšanas laikā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Tāpat kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomilam pierādīta toksiskāka ietekme uz grūsnām trusenēm nekā uz grūsnām žurku mātītēm, tomēr norādījumu par toksisku ietekmi uz augli nebija.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliska celuloze
Laktozes monohidrāts
Hidroksipropilceluloze
Mazaizvietota hidroksipropilceluloze
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Titāna dioksīds (E 171)
Talks
Hipromeloze
Nesaderība
Nav piemērojama.
Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Iepakojuma veids un saturs
Laminētas poliamīda/alumīnija/polivinilhlorīda/alumīnija plāksnītes.
Iepakojumā pa 14, 28, 56 un 98 apvalkotajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Menarini International Operations Luxembourg, S.A.
1, Avenue de la Gare L-1611
Luksemburga
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBU NUMURI
Mesar 10 mg apvalkotās tabletes: 04-0062
Mesar 20 mg apvalkotās tabletes: 04-0063
Mesar 40 mg apvalkotās tabletes: 04-0064
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2004. gada 9. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2017. gada maijs
SASKAŅOTS ZVA 10-08-2017
Angiotensīna II antagonistus nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II antagonistu lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
