Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14
Uzglabāt oriģināliepakojumā, lai pasargātu no mitruma
Olmesartanum medoxomilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Zāļu produkta identifikators

12-0178-01

Zāļu reģistrācijas numurs

12-0178

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

22-MAY-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

20 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Co-Olimestra un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Co-Olimestra lietošanas

Kā lietot Co-Olimestra

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Co-Olimestra

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Co-Olimestra un kādam nolūkam tās lieto

Co-Olimestra sastāvā ir divas aktīvās vielas – olmesartāna medoksomils un hidrohlortiazīds, ko lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušiem pacientiem:

Olmesartāna medoksomils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Tas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.

Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem (urīndzenošajiem) līdzekļiem. Tas pazemina asinsspiedienu, palīdzot Jūsu organismam atbrīvoties no liekā šķidruma, liekot nierēm izdalīt vairāk urīna.

Co-Olimestra Jums parakstīs tikai tad, ja olmesartāna medoksomils viens pats nav pietiekami pazeminājis Jums asinsspiedienu. Co-Olimestra abas aktīvās vielas kopā pazemina asinsspiedienu vairāk nekā katra no tām atsevišķi.

Jūs jau varbūt lietojat zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, taču ārsts var vēlēties, lai Jūs lietotu Co-Olimestra un vēl vairāk pazeminātu asinsspiedienu.

Paaugstinātu asinsspiedienu var kontrolēt ar tādām zālēm kā Co-Olimestra tabletes. Ārsts Jums droši vien arī ieteicis mainīt dzīvesveidu, kas palīdzētu pazemināt asinsspiedienu (piemēram, ķermeņa masas samazināšana, smēķēšanas atmešana, alkohola patēriņa samazināšana un sāls daudzuma samazināšana uzturā). Ārsts Jūs noteikti arī aicinājis regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, piemēram, pastaigāties vai peldēt. Jums noteikti ir jāievēro šie ārsta norādījumi.

2. Kas Jums jāzina pirms Co-Olimestra lietošanas

Nelietojiet Co-Olimestra šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret aktīvajām vielām vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu vai pret hidrohlortiazīdam līdzīgām vielām (sulfonamīdiem);

ja grūtniecības termiņš pārsniedz jau 3 mēnešus (Co-Olimestra nevajadzētu lietot arī grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību);

ja Jums ir nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir zems kālija, zems nātrija, augsts kalcija vai augsts urīnskābes līmenis asinīs (ar podagras vai nierakmeņu simptomiem), ko nevar novērst ar ārstēšanu;

ja ciešat no smagām aknu slimībām vai Jums ir dzeltena ādas un acu ābolu krāsa (dzelte) vai Jums ir žultsvadu drenāžas traucējumi (žults nosprostojums, piemēram, žultsakmeņi);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet tabletes un pastāstiet par to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Co-Olimestra lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirms lietojat šīs tabletes, izstāstiet ārstam, ja Jums ir kādi tālāk minētie veselības traucējumi:

viegli vai vidēji smagi nieru darbības traucējumi vai pārstādīta niere;

aknu slimības;

sirds mazspēja vai sirds vārstuļu vai sirds muskuļu darbības traucējumi;

stipra vemšana vai caureja vai tā ilgst vairākas dienas;

ārstēšana ar lielām urīndzenošu (diurētisku) līdzekļu devām vai mazsāls diētas ievērošana;

tūska;

virsnieru darbības traucējumi (piemēram, primārs aldosteronisms);

cukura diabēts;

sarkanā vilkēde (autoimūna slimība);

alerģijas vai bronhiālā astma;

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Co-Olimestra lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu.

Ja Jums ir kāds no šiem traucējumiem, ārsts var vēlēties Jūs redzēt biežāk un veikt dažas pārbaudes.

Ja Jums sākas smaga, ilgstoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, sazinieties ar ārstu. Ārsts novērtēs simptomus un lems par asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanas turpināšanu.

Co-Olimestra var izraisīt tauku un urīnskābes līmeņa paaugstināšanos asinīs (podagras cēlonis- sāpīgs locītavu pietūkums). Ārsts droši vien vēlēsies laiku pa laikam veikt asins analīzes, lai to pārbaudītu.

Co-Olimestra var mainīt dažu ķīmisko vielu, ko sauc par elektrolītiem, līmeni Jūsu asinīs. Ārsts droši vien vēlēsies laiku pa laikam veikt asins analīzes, lai to pārbaudītu. Elektrolītu līmeņa pārmaiņu pazīmes ir slāpes, sausuma sajūta mutē, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, pazemināts asinsspiediens (hipotensija), vājuma, tūļīguma, noguruma, miegainuma vai nemiera sajūta, slikta dūša vai vemšana, samazināta vajadzība urinēt, paātrināta sirdsdarbība. Ja ievērojat šos simptomus, pasakiet to ārstam.

Tāpat kā citu zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, lietošanas gadījumā, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar asinsrites traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tāpēc ārsts Jums rūpīgi pārbaudīs asinsspiedienu.

Ja Jums jāveic epitēlijķermenīšu darbības pārbaudes, pirms šo pārbaužu veikšanas jāpārtrauc Co-Olimestra lietošana.

Ja esat sportists, šīs zāles var mainīt antidopinga testa rezultātus – tas var būt pozitīvs.

Ja esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam. Co-Olimestra nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Co-Olimestra šādos gadījumos”.

Bērni un pusaudži

Co-Olimestra nav ieteicams bērniem un par 18 gadiem jaunākiem pusaudžiem.

Citas zāles un Co-Olimestra

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis.

Ārstam vai farmaceitam noteikti jāizstāsta par tālāk minētajām zālēm.

Zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni Jūsu asinīs, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar Co-Olimestra. Tādas zāles ir

kālija preparāti (kāliju saturoši sāls aizstājēji);

diurētiskie (urīndzenošie) līdzekļi;

heparīns (asinis šķidrinošas zāles);

caurejas līdzekļi;

steroīdie hormoni;

adrenokortikotropais hormons (AKTH);

karbenoksolons (zāles mutes un kuņģa čūlu ārstēšanai);

G penicilīna nātrija sāls (sauc arī par benzilpenicilīna nātrija sāli, antibiotika);

dažas pretsāpju zāles, piemēram, aspirīns vai salicilāti.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Co-Olimestra šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Litijs (zāles, ko lieto garastāvokļa svārstību un dažu depresijas paveidu ārstēšanai), lietots vienlaikus ar Co-Olimestra, var pastiprināt litija toksisko iedarbību. Ja Jums jālieto litijs, ārsts Jums noteiks litija līmeni asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (zāles, ko lieto sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, piemēram, artrīta, ārstēšanai), lietoti vienlaikus ar Co-Olimestra, var palielināt nieru mazspējas risku, un NPL var pavājināt Co-Olimestra iedarbību.

Citas asinsspiedienu pazeminošas zāles (antihipertensīvie līdzekļi), jo Co-Olimestra iedarbība var pastiprināties.

Miega zāles, nomierinošie līdzekļi un antidepresanti, jo šo zāļu lietošana kopā ar Co-Olimestra var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, pieceļoties stāvus.

Dažas zāles, piemēram, baklofēns un tubokurarīns, ko lieto muskuļu atslābināšanai.

Amifostīns un dažas citas zāles vēža ārstēšanai, piemēram, ciklofosfamīds vai metotreksāts.

Kolestiramīns un kolestipols – zāles taukvielu līmeņa pazemināšanai asinīs.

Holesevelama hidrohlorīds – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs –, jo Co-Olimestra iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Co-Olimestra vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda

Antiholīnerģiskie līdzekļi, piemēram, atropīns un biperidēns.

Tādas zāles kā tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluorperazīns, ciamenazīns, sulpirīds, amisulprīds, pimozīds, sultoprīds, tiaprīds, droperidols vai haloperidols, ko lieto noteiktu psihisko traucējumu ārstēšanai.

Dažas zāles, piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols un sirds glikozīdi, ko lieto sirds slimību ārstēšanai.

Zāles, piemēram, mizolastīns, pentamidīns, terfenadīns, dofetilīds, ibutilīds vai eritromicīns injekcijās, kas var mainīt sirdsdarbības ritmu.

Iekšķīgi lietojamas pretdiabēta zāles, piemēram, metformīns, vai insulīns, ko lieto glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs.

Bēta blokatori un diazoksīds – zāles paaugstināta asinsspiediena un zema glikozes līmeņa asinīs ārstēšanai, jo Co-Olimestra var ietekmēt šo zāļu darbību.

Metildopa- zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai.

Zāles, tādas kā noradrenalīns, ko lieto asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības palēnināšanai.

Difemanils, lieto lēnas sirdsdarbības ārstēšanai vai svīšanas samazināšanai.

Zāles, piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols, ko lieto podagras ārstēšanai.

Kalcija preparāti.

Amantadīns – pretvīrusu zāles.

Ciklosporīns – zāles, ko lieto pārstādītu orgānu atgrūšanas apturēšanai.

Noteiktas antibiotikas, ko sauc par tetraciklīniem vai sparfloksacīnu.

Amfotericīns – zāles, ko lieto sēnīšinfekciju ārstēšanai.

Daži antacīdie līdzekļi pārmērīga kuņģa skābuma ārstēšanai, piemēram, alumīnija magnija hidroksīds, jo Co-Olimestra iedarbība var nedaudz pavājināties.

Cisaprīdu, ko izmanto, lai paātrinātu barības kustību kuņģī un zarnās.

Halofantrīns, izmanto malārijas ārstēšanai.

Co-Olimestra kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Jūs varat lietot Co-Olimestra ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Uzmanieties, dzerot alkoholiskus dzērienus Co-Olimestra lietošanas laikā, jo daži cilvēki var izjust ģīboņa tuvošanos vai just apdullumu. Ja tā notiek ar Jums, nedzeriet nekādus alkoholiskus dzērienus, tostarp vīnu, alu un veikalā nopērkamos gatavos vieglos alkoholiskos kokteiļus.

Melnādaini pacienti

Tāpat kā citām līdzīgām zālēm, arī Co-Olimestra iedarbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Ja esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Co-Olimestra lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums Co-Olimestra vietā lietot citas zāles. Co-Olimestra nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Co-Olimestra nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Paaugstinātā asinsspiediena ārstēšanas laikā Jūs varat justies miegains vai apdullis. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz simptomi izzūd. Lūdziet padomu ārstam.

3. Kā lietot Co-Olimestra

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg deva ir pa vienai tabletei dienā. Tomēr, ja Jūsu asinsspiediens nav pietiekami pazemināts, ārsts var izlemt mainīt devu uz vienu Co-Olimestra 20 mg/25 mg tableti dienā.

Norijiet tableti un uzdzeriet ūdeni. Ja iespējams, deva jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastīs. Ir svarīgi turpināt Co-Olimestra lietošanu tik ilgi, kamēr ārsts neliek to pārtraukt.

Ja esat lietojis Co-Olimestra vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā vajadzētu vai ja bērns nejauši norijis vienu vai vairākas tabletes, nekavējoties dodieties pie sava ārsta vai uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu un paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Co-Olimestra

Ja esat aizmirsis ieņemt devu, nākamajā dienā lietojiet parasto devu kā ierasts. Nelietojiet dubultdevu, lai aizstātu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Co-Olimestra

Ir svarīgi turpināt Co-Olimestra lietošanu, ja vien ārsts neliek to pārtraukt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, Co-Olimestra var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Taču tālāk norādītās divas blakusparādības var būt nopietnas:

Alerģiskas reakcijas, kas var skart visu organismu, ar sejas, mutes un/vai balsenes tūsku kopā ar niezi un izsitumiem var rasties reti (var izpausties 1 no 1000 lietotājiem). Ja tā rodas, pārtrauciet Co-Olimestra lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Co-Olimestra dažiem jutīgiem cilvēkiem var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. To var izraisīt arī alerģiska reakcija. Pirmsģīboņa sajūta un ģībonis iespējams retāk (var izpausties 1 no 100 lietotājiem). Ja tā notiek, pārtrauciet Co-Olimsetra lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu un apgulieties.

Co-Olimestra ir divu aktīvo vielu apvienojums, un tālāk sniegtajā informācijā vispirms norādītas līdz šim Co-Olimestra lietošanas gadījumā novērotās blakusparādības (papildus tām, kas jau minētas iepriekš) un pēc tam tās, kuras ir zināmas aktīvo vielu atsevišķas lietošanas gadījumā.

Tālāk norādītas citas blakusparādības, kas līdz šim ir zināmas Co-Olimestra lietošanas gadījumā

Ja šīs blakusparādības rodas, bieži tās ir viegli izteiktas, un Jums to dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Biežas blakusparādības (var izpausties 1 no 10 lietotājiem)

Reibonis, galvassāpes, nogurums, sāpes krūtīs, potīšu, pēdu, kāju, plaukstu un roku tūska.

Retākas blakusparādības (var izpausties 1 no 100 lietotājiem)

Sirdsklauves, izsitumi, ekzēma, vertigo (reiboņa paveids), klepus, gremošanas traucējumi, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, muskuļu krampji un muskuļu sāpes, sāpes locītavās, rokās un kājās, muguras sāpes, erekcijas traucējumi vīriešiem, vājums, asinis urīnā.

Retāk novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

taukvielu līmeņa paaugstināšanās asinīs, urīnskābes līmeņa paaugstināšanās, urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, kālija līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās asinīs, kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs, glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, aknu funkcionālo raksturlielumu līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Ārsts par šīm pārmaiņām uzzinās no asins analīžu rezultātiem un pateiks, ja Jums būs kaut kas jādara.

Retas blakusparādības (var izpausties 1 no 1000 lietotājiem)

Slikta pašsajūta, samaņas traucējumi, piepacelti ādas izsitumi (nātrene), akūta nieru mazspēja.

Reti novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

atlieku slāpekļa līmeņa paaugstināšanās asinīs, neliela hemoglobīna un hematokrīta raksturlielumu pazemināšanās.

Ārsts par šīm pārmaiņām uzzinās no asins analīžu rezultātiem un pateiks, ja Jums būs kaut kas jādara.

Tālāk minētās blakusparādības novērotas, lietojot olmesartāna medoksomilu vai hidrohlortiazīdu atsevišķi, nevis lietojot Co-Olimestra vai biežāk:

Olmesartāna medoksomils:

Biežas blakusparādības (var izpausties 1 no 10 lietotājiem)

Bronhīts, klepus, iesnas vai aizlikts deguns, iekaisis kakls, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, caureja, slikta dūša, gastroenterīts, kaulu vai locītavu sāpes, muguras sāpes, asinis urīnā, urīnceļu infekcija, gripai līdzīgi simptomi, sāpes.

Bieži novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

taukvielu līmeņa paaugstināšanās asinīs, urīnvielas vai urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs, par aknu un muskuļu darbību liecinošo raksturlielumu paaugstināšanās.

Retākas blakusparādības (var izpausties 1 no 100 lietotājiem)

Straujas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu organismu un izraisīt elpošanas traucējumu, kā arī strauju asinsspiediena pazemināšanos, kas var izraisīt ģīboni (anafilaktiskas reakcijas), sejas pietūkums, stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs), slikta pašsajūta, alerģiski ādas izsitumi, nieze, eksantēma (ādas izsitumi), piepacelti ādas izsitumi (nātrene).

Retāk novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

samazināts noteikta asins šūnu veida, ko sauc par trombocītiem, skaits (trombocitopēnija).

Retas blakusparādības (var izpausties 1 no 1000 lietotājiem)

Nieru darbības traucējumi, enerģijas trūkums.

Reti novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

kālija līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Hidrohlortiazīds:

Ļoti biežas blakusparādības (var izpausties vairāk kā 1 no 10 lietotājiem)

Asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

taukvielu un urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Biežas blakusparādības (var izpausties 1 no 10 lietotājiem)

Apjukuma sajūta, sāpes vēderā, kuņģa darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās sajūta, caureja, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, glikozes izvadīšanās ar urīnu.

Novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas:

kreatinīna, urīnvielas, kalcija un glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, hlorīdu, kālija, magnija un nātrija līmeņa pazemināšanās asinīs. Seruma amilāzes līmeņa paaugstināšanās (hiperamilazēmija).

Retākas blakusparādības (var izpausties 1 no 100 lietotājiem)

Pavājināta vai zudusi ēstgriba, stipri apgrūtināta elpošana, anafilaktiskas ādas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcijas), jau esošas tuvredzības pastiprināšanās, eritēma, ādas reakcijas pret gaismu, nieze, sarkanīgi punktiņi vai plankumi uz ādas sīku asinsizplūdumu dēļ (purpura), piepacelti, niezoši izsitumi.

Retas blakusparādības (var izpausties 1 no 1000 lietotājiem)

Pietūkuši un sāpīgi siekalu dziedzeri, samazināts balto asinsķermenīšu skaits, samazināts trombocītu skaits, anēmija, kaulu smadzeņu bojājums, nemiers, nomākuma sajūta, miega traucējumi, vienaldzības sajūta (apātija), tirpšana un nejutīgums, krampji, redzes traucējumi – viss izskatās dzeltens, miglains, acu sausums, neregulāra sirdsdarbība, asinsvadu iekaisums, asins recekļi (tromboze vai embolija), plaušu iekaisums, šķidruma uzkrāšanās plaušās, aizkuņģa dziedzera iekaisums, dzelte, žultspūšļa infekcija, sarkanās vilkēdes simptomi, piemēram, izsitumi, sāpes locītavās un aukstas rokas un pirksti, alerģiskas ādas reakcijas, ādas lobīšanās un čūlošanās, neinfekciozs nieru iekaisums (intersticiāls nefrīts), drudzis, muskuļu vājums (reizēm izraisa kustību traucējumus).

Ļoti retas blakusparādības (var izpausties līdz 1 no 1000 lietotājiem)

Elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas izraisa pārmērīgi zemu hlorīdu līmeni asinīs (hipohlorēmisku alkalozi), zarnu aizsprostojums (paralītisks ileuss).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Co-Olimestra

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot Co-Olimestra pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Sīkāka informācija

Ko Co-Olimestra satur

Aktīvās vielas ir olmesartāna medoksomils un hidrohlortiazīds.

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts (E470b) un mazaizvietota hidroksipropilceluloze tabletes kodolā un titāna dioksīds (E171), talks (E553b), polivinilspirts un makrogols 3000 tabletes apvalkā.

Co-Olimestra ārējais izskats un iepakojums

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iegravētu zīmi C2 vienā tabletes pusē, ar diametru 9 mm.

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes ar iegravētu zīmi C2 vienā tabletes pusē, ar izmēriem 12 mm x 6 mm.

Apvalkotās tabletes pieejamas blisteros pa 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 apvalkotajām tabletēm kastītēs.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs:

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, D-27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Dānija

Olimesta Combi

Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija

Co-Olimestra

Rumānija, Slovēnija

Olmicombi

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-04-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum/Hydrochlorothiazidum

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iegravētu zīmi C1 vienā tabletes pusē, ar diametru 9 mm.

20 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iegravētu zīmi C2 vienā tabletes pusē, ar izmēriem 12 mm x 6 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālās hipertensijas ārstēšanai.

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg un 20 mg/25 mg fiksētas devas kombināciju lietošana indicēta pieaugušiem pacientiem, kuriem nav panākta pienācīga asinsspiediena kontrole ar 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Co-Olimestra nav paredzēta sākumterapijai, bet gan pacientiem, kuriem pienācīga asinsspiediena kontrole nav panākta, lietojot tikai 20 mg olmesartāna medoksomila. Ieteicamā Co-Olimestra deva ir 1 tablete dienā.

Ja tas ir klīniski piemēroti, var apsvērt tiešu 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapijas aizstāšanu ar fiksētas devas kombināciju, ievērojot, ka olmesartāna medoksomila maksimālā antihipertensīvā iedarbība tiek panākta aptuveni 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ieteicama kombinācijas atsevišķo sastāvdaļu devas individuāla titrēšana:

20 mg olmesartāna medoksomila/12,5 mg hidrohlortiazīda var lietot pacienti, kuriem pienācīga asinsspiediena kontrole nav panākta, lietojot optimālu monoterapiju ar 20 mg olmesartāna medoksomilu.

20 mg olmesartāna medoksomila/25 mg hidrohlortiazīda var lietot pacienti, kuriem adekvāta asinsspiediena kontrole nav panākta, lietojot 20 mg olmesartāna medoksomila/12,5 mg hidrohlortiazīda.

Gados vecāki cilvēki (no 65 gadu vecuma)

Gados vecākiem cilvēkiem ieteicama tāda pati kombinācijas deva, kāda ieteikta pieaugušajiem.

Nieru darbības traucējumi

Ja Co-Olimestra lieto pacienti ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 60 ml/min), periodiski ieteicama nieru darbības kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Co-Olimestra apvalkoto tablešu lietošana kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Co-Olimestra lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4., 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, bet maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri lieto diurētikas un/vai citus antihipertensīvus līdzekļus, ieteicama stingra asinsspiediena un nieru darbības kontrole. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg un 20 mg/25 mg nedrīkst lietot pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 5.2. apakšpunktu), holestāzi un žultsvadu obstrukciju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Co-Olimestra drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noteikti. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, vienu glāzi ūdens). Tableti nedrīkst sakošļāt, un tā jālieto katru dienu vienā laikā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai jebkuru no palīgvielām (skatīt 6.1. apakšpunktu), vai citiem sulfanilamīda atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfanilamīda atvasinājums).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija, hiponatrēmija un simptomātiska hiperurikēmija.

Smagi aknu darbības traucējumi, holestāze un žultsvadu obstrukcija.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt.4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Co-Olimestra lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem ar intravaskulāru šķidruma tilpuma samazināšanos un/vai hiponatrēmiju pēc intensīvas diurētisko līdzekļu lietošanas, ierobežota sāls patēriņa uzturā, caurejas vai vemšanas var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Pirms olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanas nepieciešama šādu traucējumu korekcija.

Citas slimības, kuru gadījumā stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimību, tai skaitā nieres artērijas stenozi), terapija ar šo sistēmu ietekmējošiem līdzekļiem bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai, retos gadījumos, akūtu nieru mazspēju.

Renovaskulāra hipertensija

Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieres transplantācija

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju nedrīkst lietot pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir ≥ 30 ml/min, < 60 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Taču šādiem pacientiem olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācija jālieto piesardzīgi un ieteicama periodiska kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa kontrole serumā.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties ar tiazīda grupas diurētiskiem līdzekļiem saistīta azotēmija. Ja tiek gūti pierādījumi par progresējošiem nieru darbības traucējumiem, rūpīgi atkārtoti jānovērtē terapija, apsverot diurētisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanu.

Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Pašlaik nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Bez tam tiazīdu grupas līdzekļa lietošanas laikā nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara pārmaiņas var ierosināt aknu komas rašanos pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību. Tādēļ pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. apakšpunktu). Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, holestāzi un žultsvadu obstrukciju ir kontrindicēta (skatīt 4.3., 5.2. apakšpunktu).

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija:

Tāpat kā citu vazodilatējošu līdzekļu gadījumā īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Primārs aldosteronisms

Pacienti ar primāru aldosteronismu parasti nereaģē pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas nomāc renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana šādiem pacientiem nav ieteicama.

Metaboliskā un endokrīnā ietekme

Ārstēšana ar tiazīdu grupas līdzekļiem var izraisīt glikozes tolerances traucējumus. Pacientiem ar cukura diabētu var būt nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tiazīdu grupas līdzekļu lietošanas laikā var izpausties slēpts cukura diabēts.

Holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās ir nevēlama ietekme, kas saistīta ar tiazīdu grupas līdzekļu diurētisko terapiju.

Dažiem pacientiem, kas lieto tiazīdu grupas līdzekli, var rasties hiperurikēmija vai podagra.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Tāpat kā visiem pacientiem diurētiska līdzekļa terapijas laikā ar atbilstošu starplaiku periodiski jānosaka elektrolītu līmenis serumā.

Tiazīdu grupas līdzekļi, tai skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tostarp hipokaliēmiju, hiponatrēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Brīdinājuma simptomi, kas liecina par šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem, ir sausa mute, slāpes, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nespēks, hipotensija, oligūrija, tahikardija un kuņģa un zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša un vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktus).

Lielākais hipokaliēmijas risks ir pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar ļoti masīvu diurēzi, pacientiem, kas neadekvāti iekšķīgi lieto elektrolītus, un pacientiem, kas vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus vai AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tā kā olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas olmesartāna medoksomila sastāvdaļa antagoniski iedarbojas uz angiotensīna II receptoriem (AT₁), var rasties hiperkaliēmija, īpaši tad, ja pacientam ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja, vai cukura diabēts. Pacientiem ar palielinātu risku ieteicama atbilstoša kālija līmeņa kontrole serumā. Vienlaicīgi ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju piesardzīgi jālieto kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi, kālija preparāti vai kāliju saturoši sāls aizstājlīdzekļi, kā arī zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīns) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav pierādījumu, ka olmesartāna medoksomils mazina vai novērš diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatrēmiju. Hlorīdu deficīts parasti ir viegls, un tā korekcijai nav nepieciešama terapija.

Tiazīdu grupas līdzekļi var mazināt kalcija izvadīšanu ar urīnu un izraisīt svārstīgu un nelielu kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā arī tad, ja nav zināmu kalcija metabolisma traucējumu. Hiperkalcēmija var būt slēptas hiperparatireozes izpausme. Pirms epitēlijķermenīšu funkcijas izmeklējumu veikšanas tiazīdu grupas līdzekļu lietošana jāpārtrauc.

Pierādīts, ka tiazīdu grupas līdzekļi pastiprina magnija izvadīšanu ar urīnu, un tas var izraisīt hipomagnēmiju.

Tūskainiem pacientiem karstā laikā var rasties hipervolēmiska hiponatrēmija.

Litijs

Tāpat kā citu angiotensīna II receptora antagonistu un tiazīdu grupas līdzekļu kombināciju gadījumā, arī olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju lietot vienlaicīgi ar litiju nav ieteicams (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Sprū līdzīga enteropātija

Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu, dažus mēnešus vai gadus pēc olmesartāna lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, iespējams – lokālas aizkavētas paaugstinātas jutības reakcijas dēļ. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jākonsultējas ar speciālistu (t. i., gastroenterologu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā visu citu angiotensīna II antagonistu gadījumā, olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošā iedarbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka nekā pacientiem ar citādu ādas krāsu, iespējams tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk ir zems renīna līmenis.

Antidopinga tests

Šajā medikamentā esošais hidrohlortiazīds var izraisīt pozitīvu analītisko rezultātu antidopinga testā.

Grūtniecība

Angiotensīna II antagonistu lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien angiotensīna II antagonista lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti nepieciešamu, grūtniecību plānojošām pacientēm terapija jāaizstāj ar alternatīvu antihipertensīvu terapiju, kurai ir zināmas drošuma īpašības grūtniecības laikā. Ja tiek atklāta grūtniecības iestāšanās, terapija ar angiotensīna II antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Citi

Vispārējas arteriosklerozes gadījumā pacientiem ar išēmisko sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību vienmēr ir risks, ka pārmērīgs asinsspiediena pazeminājums var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Paaugstinātas jutības reakcija pret hidrohlortiazīdu var rasties gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģija vai bronhiālā astma, gan pacientiem, kuriem tās anamnēzē nav, taču reakcijas iespēja daudz lielāka ir pacientiem ar šādiem traucējumiem anamnēzē.

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes paspilgtināšanos vai aktivizēšanos.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iespējama mijiedarbība, kas saistīta gan ar olmesartāna medoksomilu, gan ar hidrohlortiazīdu

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Litiju lietojot vienlaicīgi ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un, retos gadījumos, arī ar angiotensīna II antagonistiem, saņemti ziņojumi par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Bez tam tiazīdu grupas līdzekļi samazina litija renālo klīrensu, tādēļ var palielināties litija toksicitātes risks. Tādēļ olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas un litija vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kombinācijas lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Lietojot vienlaicīgi, jāievēro piesardzība

Baklofēns

Var pastiprināties antihipertensīvā iedarbība.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

NPL (t.i., acetilsalicilskābe > 3 g/dienā, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPIL) var mazināt tiazīdu grupas līdzekļu un angiotensīna II antagonistu antihipertensīvo iedarbību.

Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju un gados vecākiem pacientiem ar vāju nieru darbību) angiotensīna II antagonistu lietošana vienlaicīgi ar līdzekļiem, kas nomāc ciklooksigenāzi, var izraisīt turpmāku nieru darbības pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ kombinācijas lietošanas laikā jāievēro piesardzība, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija un pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas, kā arī turpmāk periodiski jāapsver nieru darbības kontrole.

Lietojot vienlaicīgi, jāņem vērā

Amifostīns

Var pastiprināties antihipertensīvā iedarbība.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Lietojot vienlaicīgi ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, var pastiprināties olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.

Alkohols, barbiturāti, narkotiskie līdzekļi vai antidepresanti

Var pastiprināties ortostatiskā hipotensija.

Iespējama mijiedarbība, kas saistīta ar olmesartāna medoksomilu

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kālija līmeni ietekmējoši līdzekļi

Pamatojoties uz pieredzi ar citu renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošu līdzekļu lietošanu, lietošana vienlaicīgi ar kālijsaudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājlīdzekļiem un citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu, AKE inhibitoriem), var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kopā ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju jāparaksta zāles, kas ietekmē kālija līmeni, ieteicama kālija līmeņa kontrole plazmā.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un mazina t_1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Papildinformācija

Pēc antacīda (alumīnija-magnija hidroksīda) lietošanas novērota mērena olmesartāna biopieejamības samazināšanās.

Olmesartāna medoksomilam nav nozīmīgas ietekmes uz varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku un digoksīna farmakokinētiku.

Olmesartāna medoksomila lietošana vienlaicīgi ar pravastīnu veseliem cilvēkiem neizraisīja klīniski nozīmīgu ietekmi ne uz viena savienojuma farmakokinētiku.

Olmesartānam in vitro nebija klīniski nozīmīgas inhibējošas ietekmes uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tam nebija inducējošas ietekmes uz žurkas citohroma P450 aktivitāti vai ta bija niecīga. Klīniski nozīmīga olmesartāna un augstāk norādīto citohroma P450 enzīmu metabolizēto zāļu mijiedarbība nav sagaidāma.

Iespējama mijiedarbība, kas saistīta ar hidrohlortiazīdu:

Lietošana vienlaicīgi nav ieteicama

Kālija līmeni ietekmējoši līdzekļi

Kālija līmeni pazeminošo hidrohlortiazīda iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu) var pastiprināt lietošana vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas saistīti ar pastiprinātu kālija izvadīšanu un hipokaliēmiju (piemēram, citiem kaliurētiskiem līdzekļiem, caurejas līdzekļiem, kortikosteroīdiem, AKTH, amfotericīnu, karbenoksolonu, G penicilīna nātrija sāli un salicilskābes atvasinājumiem). Tādēļ šāda vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Lietojot vienlaicīgi, jāievēro piesardzība

Kalcija sāļi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija līmeni serumā, jo samazinās tā izvadīšana. Ja pacientam jāparaksta kalcija preparāti, jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jāpielāgo kalcija deva.

Kolestiramīna un kolestipola sveķi

Anjonu apmaiņas sveķi izraisa hidrohlortiazīda uzsūkšanās traucējumus.

Uzpirkstītes glikozīdi

Tiazīdu grupas līdzekļu ierosināta hipokaliēmija vai hipomagnēmija var veicināt uzpirkstītes izraisītu sirdsdarbības aritmiju sākšanos.

Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa traucējumi serumā

Ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā un EKG, ja olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācija tiek lietota kopā ar zālēm, kuru darbību ietekmē kālija līmeņa pārmaiņas serumā (piemēram, uzpirkstītes glikozīdi un antiaritmiskie līdzekļi), un ar zemāk norādītām torsades de pointes (ventrikulāru tahikardiju) ierosinošām zālēm (tai skaitā dažiem antiaritmiskiem līdzekļiem), jo hipokaliēmija rada noslieci uz torsades de pointes (ventrikulāru tahikardiju):

Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds).

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds).

Daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols).

Citi līdzekļi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns i.v., halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns i.v.).

Nedepolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns)

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta miorelaksantu iedarbību.

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns)

Palielina tiazīdu tipa diurētisko līdzekļu biopieejamību, samazinot kuņģa un zarnu trakta kustīgumu un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Pretdiabēta zāles (perorālie līdzekļi un insulīns)

Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var ietekmēt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Metformīns

Metformīns jālieto piesardzīgi, jo pastāv ar hidrohlortiazīdu saistītas iespējamas funkcionālas nieru mazspējas izraisītas laktacidozes risks.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdu grupas līdzekļi var veicināt bēta blokatora un diazoksīda hiperglikemizējošo ietekmi.

Asinsspiedienu paaugstinošie amīni (piemēram, noradrenalīns)

Var mazināties asinsspiedienu paaugstinošo amīnu iedarbība.

Zāles podagras ārstēšanai (probenecīds, sulfīnpirazons un alopurinols)

Var būt nepieciešama urikozūriskā līdzekļa devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešama probenecīda un sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietošana vienlaicīgi ar tiazīdu grupas līdzekli var palielināt paaugstinātas jutības reakciju rašanās biežumu pret alopurinolu.

Amantadīns

Tiazīdu grupas līdzekļi var palielināt amantadīna blakusparādību risku.

Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)

Tiazīdu grupas līdzekļi var mazināt citotoksisko zāļu izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo ietekmi.

Salicilāti

Ja tiek lietotas lielas salicilātu devas, hidrohlortiazīds var pastiprināt to toksisko ietekmi uz centrālo nervu sistēmu.

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītiskās anēmijas rašanos pēc hidrohlortiazīda lietošanas vienlaicīgi ar metildopu.

Ciklosporīns

Terapija vienlaicīgi ar ciklosporīnu var palielināt hiperurikēmijas un podagras veida sarežģījumu risku.

Tetraciklīna grupas līdzekļi

Tetraciklīna grupas līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar tiazīdu grupas līdzekļiem palielina tetraciklīna ierosinātas urīnvielas līmeņa paaugstināšanās risku. Šī mijiedarbība, iespējams, neattiecas uz doksiciklīnu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Ņemot vērā atsevišķo šo kombinēto zāļu sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību, olmesartāna medoksomilu/hidrohlortiazīdu nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Olmesartāna medoksomilu/hidrohlortiazīdu lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Olmesartāna medoksomils

AIIRA lietošana grūtniecības pirmā trimestra laikā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav bijuši pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska palielināšanos. Lai arī nav kontrolētu epidemioloģisku datu par risku angiotensīna II antagonistu (AIIRA) lietošanas laikā, līdzīgs risks var pastāvēt arī šīs klases līdzekļiem. Ja vien angiotensīna receptora blokatoru lietošanas turpināšana netiek atzīta par absolūti nepieciešamu, grūtniecību plānojošām pacientēm terapija jāaizstāj ar alternatīvu antihipertensīvu terapiju, kurai ir zināmas drošuma īpašības grūtniecības laikā. Ja tiek atklāta grūtniecības iestāšanās, terapija ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka AIIRA iedarbība otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam ierosina fetotoksicitāti (nieru darbības pavājināšanās, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksicitāti jaundzimušajam (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt 5.3. apakšpunktu)

Ja no grūtniecības otrā trimestra ir bijusi AIIRA iedarbība, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfiska izmeklēšana.

Rūpīgi jānovēro, vai zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA, nerodas hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Dati par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši pirmā trimestra laikā, ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā trimestrī var izraisīta augļa un placentas perfūzijas traucējumus un noteiktu ietekmi uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas un preeklampsijas terapijā, jo pastāv intravaskulāras tilpuma samazināšanās un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības norisi.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālās hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad nav iespējama citu terapijas līdzekļu lietošana.

Barošana ar krūti

Olmesartāna medoksomils

Tā kā nav pieejamas informācijas par Co-Olimestra lietošanu zīdīšanas laikā, Co-Olimestra lietošana nav ieteicama un priekšroka dodama alternatīvām terapijas metodēm ar labāk zināmām drošuma īpašībām zīdīšanas periodā, īpaši zīdot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā tiek izvadīts ar cilvēka pienu. Tiazīdu grupas līdzekļi lielās devās, kas izraisa intensīvu diurēzi, var nomākt piena veidošanos. Co-Olimestra lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Ja Co-Olimestra tiek lietots zīdīšanas laikā, tā devai jābūt pēc iespējas mazākai.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Olmesartāna medoksomils/hidrohlortiazīds var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Antihipertensīvos līdzekļus lietojošiem pacientiem reizēm iespējams reibonis vai vājums, kas var pasliktināt spēju reaģēt.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ārstēšanas laikā ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju biežāk ziņotās blakusparādības ir galvassāpes (2,9%), reibonis (1,9%) un vājums (1,0%).

Hidrohlortiazīds var izraisīt vai pastiprināt šķidruma zudumu, kas var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 1155 pacienti, kuri lietoja olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju 20/12,5 mg un 20/25 mg devā, un 466 pacienti, kuri lietoja placebo līdz 21 mēnesi ilgi, kopējais blakusparādību biežums olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinētās terapijas lietotājiem un placebo lietotājiem bija līdzīgs. Arī terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda 20/12,5 mg – 20/25 mg (2%) un placebo (3%) grupā bija līdzīgs. Kopumā blakusparādību biežums olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda lietotājiem, salīdzinot ar placebo grupu, nebija saistīts ar vecumu (< 65 gadu vecumam, salīdzinot ar ≥ 65 gadu vecumu), dzimumu un rasi, lai arī reiboņa biežums bija nedaudz palielināts pacientiem ≥ 75 gadu vecuma.

Biežākā blakusparādība olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda 20/12,5 mg – 20/25 mg grupā un vienīgā blakusparādība, kuras biežums pārsniedza tās rašanās biežumu placebo grupā par vismaz 1%, bija reibonis (2,6% olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda 20/12,5 mg – 20/25 mg grupā un 1,3% placebo grupā).

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda 40 /12,5 mg un 40/25 mg lietošanas drošums tika pētīts arī klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 3709 pacienti, kas lietoja olmesartāna medoksomilu kombinācijā ar hidrohlortiazīdu.

Blakusparādību rašanās biežuma iedalījumam izmantota šāda terminoloģija: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināmi (nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Blakusparādības

Biežums

Olmesartāna medoksomils/hidrohlor-tiazīds

Olmesartāna medoksomils

Hidrohlortiazīds

Infekcijas un infestācija

Sialadenīts

Reti

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)¹

Nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Aplastiskā anēmija

Reti

Kaulu smadzeņu nomākums

Reti

Hemolītiskā anēmija

Reti

Leikopēnija

Reti

Neitropēnija/ Agranulocitoze

Reti

Trombocitopēnija

Retāk

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Retāk

Glikozūrija

Bieži

Hiperkalciēmija

Bieži

Hiperholesterinēmija

Retāk

Ļoti bieži

Hiperglikēmija

Bieži

Hiperkaliēmija

Reti

Hipertrigliceridēmija

Retāk

Bieži

Ļoti bieži

Hiperurikēmija

Retāk

Bieži

Ļoti bieži

Hipohlorēmija

Bieži

Hipohlorēmiska alkaloze

Ļoti reti

Hipokaliēmija

Bieži

Hipomagniēmija

Bieži

Hiponatriēmija

Bieži

Hiperamilasēmija

Bieži

Psihiskie traucējumi

Apātija

Reti

Depresija

Reti

Nemiers

Reti

Miega traucējumi

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Apjukuma stāvoklis

Bieži

Krampji

Reti

Samaņas traucējumi (piemēram, samaņas zudums)

Reti

Reibonis/pirmsģīboņa stāvoklis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Reti

Ēstgribas zudums

Retāk

Parestēzija

Reti

Posturāls reibonis

Retāk

Miegainība

Retāk

Sinkope

Retāk

Acu bojājumi

Samazināta asaru izdalīšanās

Reti

Pārejoša redzes miglošanās

Reti

Jau esošas miopijas pastiprināšanās

Retāk

Ksantopsija

Reti

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Retāk

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Retāk

Sirds aritmijas

Reti

Sirdsklauves

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Embolija

Reti

Hipotensija

Retāk

Reti

Nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)

Reti

Ortostatiska hipotensija

Retāk

Tromboze

Reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhīts

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Elpas trūkums

Reti

Intersticiāla pneimonija

Reti

Faringīts

Bieži

Plaušu tūska

Reti

Respiratorais distress

Retāk

Rinīts

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Retāk

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Caureja

Retāk

Bieži

Dispepsija

Retāk

Bieži

Kuņģa kairinājums

Bieži

Gastroenterīts

Bieži

Meteorisms

Bieži

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Pankreatīts

Reti

Paralītisks ileuss

Ļoti reti

Vemšana

Retāk

Bieži

Sprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Akūts holecistīts

Reti

Dzelte (intrahepatisks holestātisks ikteruss)

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alerģisks dermatīts

Retāk

Anafilaktiskas ādas reakcijas

Reti

Angioedēma

Reti

Ādas sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas

Reti

Ekzēma

Retāk

Eritēma

Retāk

Eksantēma

Retāk

Fotosensibilizācijas reakcijas

Retāk

Nieze

Retāk

Purpura

Retāk

Izsitumi

Retāk

Ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija

Reti

Toksiska epidermas nekrolīze

Reti

Nātrene

Reti

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija

Retāk

Artrīts

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Muskuļu spazmas

Retāk

Reti

Muskuļu vājums

Reti

Mialģija

Retāk

Sāpes ekstremitātē

Retāk

Parēze

Reti

Muskuļu un kaulu sāpes

Bieži

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Reti

Hematūrija

Retāk

Bieži

Intersticiāls nefrīts

Reti

Nieru mazspēja

Reti

Nieru darbības traucējumi

Reti

Urīnceļu infekcija

Bieži

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīlā disfunkcija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Bieži

Sejas tūska

Retāk

Nogurums

Bieži

Drudzis

Reti

Gripai līdzīgi simptomi

Bieži

Letarģija

Reti

Savārgums

Reti

Retā

Sāpes

Bieži

Perifēra tūska

Bieži

Vājums

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts kalcija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk

Reti

Bieži

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts glikozes līmenis asinīs

Retāk

Pazemināts hematokrīta līmenis asinīs

Reti

Pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs

Reti

Paaugstināts lipīdu līmenis asinīs

Retāk

Pazemināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Retāk

Bieži

Paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs

Reti

Paaugstināts urīnskābes

Reti

Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis

Retāk

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Bieži

¹Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņots, ka atsevišķi rabdomiolīzes gadījumi laikā ir saistīti ar angiotensīna II receptora blokatoru lietošanu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Specifiska informācija par olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda pārdozēšanas izpausmēm vai terapiju nav pieejama. Pacienti rūpīgi jānovēro, bet terapijai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Aprūpe ir atkarīga no laika kopš tablešu norīšanas un simptomu smaguma pakāpes. Piedāvātie pasākumi ir vemšanas ierosināšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas terapijā var noderēt aktivētā ogle. Bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā. Ja rodas hipotensija, pacients ātri jānogulda uz muguras un ātri jāsāk sāļu un tilpuma aizstājterapija.

Sagaidāms, ka iespējamākās olmesartāna medoksomila pārdozēšanas izpausmes ir hipotensija un tahikardija; var rasties arī bradikardija. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu trūkumu (hipokaliēmija, hipohlorēmija) un dehidratāciju, ko rada pārmērīga diurēze. Pārdozēšanas biežākās izpausmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmija var izraisīt muskuļa spazmu un/vai akcentēt sirdsdarbības aritmijas, kas saistītas ar uzpirkstītes glikozīdu vai noteiktu antiaritmisku līdzekļu vienlaicīgu lietošanu.

Nav informācijas par iespēju olmesartānu vai hidrohlortiazīdu izvadīt ar dialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II antagonisti un diurētikas, ATĶ kods: C09DA08.

Darbības mehānisms/farmakondinamiskais efekts

Co-Olimestra ir diurētiskā līdzekļa hidrohlortiazīda kombinācija. Šo savienojumu kombinācijai ir aditīva antihipertensīva iedarbība un asinsspiediens tiek pazemināts lielākā pakāpē nekā ar kādu no individuāliem kombinācijas komponentiem.

Co-Olimestra lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un līdzenu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundu ilgā dozēšanas starplaikā.

Olmesartāna medoksomils ir perorāli aktīvs, selektīvs angiotensīna II (AT₁ tipa) receptoru antagonists. Angiotensīns II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas vazoaktīvais hormons ar lielu nozīmi hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīns II darbojas, ierosinot vazokonstrikciju, veicinot aldosterona sintēzi un sekrēciju, stimulējot sirdsdarbību un nātrija reabsorbciju nierēs. Olmesartāns bloķē angiotensīna II izraisīto vazokonstrikciju un aldosterona sekrēciju, bloķējot tā piesaistīšanos pie AT₁ receptora dažādos audos, tai skaitā asinsvadu gludajā muskulatūrā un virsnierēs. Olmesartāna iedarbība nav atkarīga no angiotensīna II sintēzes avota vai ceļa. Olmesartāna selektīvi antagoniskā ietekme uz angiotensīna II (AT₁) receptoriem izraisa renīna līmeņa, kā arī angiotensīna I un II koncentrācijas palielināšanos plazmā, kā arī nelielu aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa devatkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazeminājumu. Nav iegūti pierādījumi par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksi ilgstošas terapijas gadījumā vai rikošeta hipertensiju pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un līdzenu asinsspiediena pazeminājumu visā 24 stundas ilgā dozēšanas starplaikā. Kopējai dienas devai paliekot nemainīgai, lietošana vienu reizi dienā un lietošana divas reizes dienā asinsspiedienu pazemina līdzīgi.

Nepārtrauktas terapijas gadījumā maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek panākts līdz 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, lai arī nozīmīga asinsspiedienu pazeminošās iedarbības daļa novērojama jau pēc 2 nedēļas ilgas terapijas.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. Vidējais novērošanās laiks bija 3,2 gadi. Novērošanas laikā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.

Attiecībā uz primāro mērķa kritēriju (laiks līdz mikroalbuminūrijas parādīšanās), pētījums parādīja ievērojamu riska mazināšanos olmesartāna grupā. Pēc AS atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nesasniedza statistisku ticamību. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).

Attiecībā uz sekundārajiem mērķa kritērijiem, akūti kardiovaskulāri traucējumi radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru traucējumu skaits.

„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem mērķa kritērijiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu un diagnosticētu nefropātiju. Vidējais novērošanas periods bija 3,1 gads. Novērošanas laikā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.

Primārais saliktais mērķa kritērijs (laiks līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās gadījumam serumā, beigu stadijas nieru slimība, visu cēloņu nāve) tika konstatēts 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Sekundārais saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs tika konstatēts 40 pacientiem olmesartāna grupā (14,2%) un 53 pacientiem placebo grupa (18,7%). Saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletāls insults 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav zināms pilnīgi. Tiazīdu grupas savienojumi ietekmē elektrolītu reabsorbcijas mehānismu nieru kanāliņos, tieši pastiprinot nātrija un hlorīda izvadīšanu aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība samazina plazmas tilpumu, palielina renīna aktivitāti plazmā un pastiprina aldosterona sekrēciju, tā pastiprinot kālija un bikarbonāta izvadīšanu ar urīnu un pazeminot kālija līmeni serumā. Renīna-aldosterona saikni pastarpina angiotensīns II, tādēļ lietošana vienlaicīgi ar angiotensīna II receptora antagonistu izlīdzina kālija zudumu, kas saistīts ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli. Hidrohlortiazīda gadījumā diurēze sākas aptuveni pēc 2 stundām un maksimālā iedarbība novērojama aptuveni 4 stundas pēc devas lietošanas, savukārt iedarbība turpinās aptuveni 6‑12 stundas.

Epidemioloģiskos pētījumos pierādīts, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīda monoterapiju mazina kardiovaskulārās mirstības un saslimstības risku.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācija izraisa papildinošu asinsspiediena pazeminājumu, kas parasti pieaug, palielinoties abu kombinācijas sastāvdaļu devai.

Apvienotos placebo kontrolētos pētījumos 20 mg / 12,5 mg un 20 mg / 25 mg olmesartāna medoksomila / hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana izraisīja vidējo placebo kontrolētu sistoliskā / diastoliskā asinsspiediena pazeminājumu pirms nākamās devas lietošanas (atņemot placebo) par attiecīgi 12/7 mm Hg un 16/9 mm Hg. Vecumam un dzimumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz terapiju ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju.

12,5 mg un 25 mg hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuriem 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapija nenodrošināja pietiekamu kontroli, papildus pazemināja 24 stundu sistolisko/diastolisko asinsspiedienu, ko noteica ar ambulatorisku asinsspiediena pārbaudi, par attiecīgi 7/5 mm Hg un 12/7 mm Hg salīdzinājumā ar sākotnējo olmesartāna medoksomila monoterapiju. Papildu vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās zemākajā līmenī salīdzinājumā ar sākotnējo, nosakot ar standarta metodēm, bija attiecīgi 11/10 mm Hg un 16/11 mm Hg.

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinētās terapijas efektivitāte saglabājās ilgstošas (vienu gadu ilgas) ārstēšanas laikā. Olmesartāna medoksomila terapijas pārtraukšana kopā ar vienlaicīgu hidrohlortiazīda lietošanu vai bez tās neizraisīja rikošeta hipertensiju.

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda fiksētas devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulāro saslimstību pašlaik nav zināma.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis:

Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Gremošanas trakta gļotādā un portālās asinīs esošās esterāzes to strauji pārveido par farmakoloģiski aktīvo metabolītu olmesartānu, tam uzsūcoties no kuņģa un zarnu trakta. Plazmā un izdalījumos nav atklāts nemainīts olmesartāna medoksomils vai medoksomila grupā ar nepārveidotu sānu ķēdi. Olmesartāna vidējā absolūtā biopieejamība no tabletēm bija 25,6%.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (C_max) tiek panākta aptuveni 2 stundu laikā pēc iekšķīgas olmesartāna medoksomila lietošanas, un, individuālas iekšķīgās devas palielinot līdz aptuveni 80 mg, olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri.

Pārtikai ir minimāla ietekme uz olmesartāna biopieejamību, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot kopā ar maltīti un tukšā dūšā.

Nav novērotas klīniski būtiskas, ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas proteīniem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaicīgi lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir zems (16 – 29 l).

Hidrohlortiazīds

Pēc olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācijas iekšķīgas lietošanas vidējais laiks līdz hidrohlortiazīda maksimālas koncentrācijas sasniegšanai bija 1,5 - 2 stundas pēc devas lietošanas.

68% hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumiem, šķietamais izkliedes tilpums ir 0,83 – 1,14 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Olmesartāna medoksomils

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (CV, 19%), un relatīvi lēns, salīdzinot ar asinsriti aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar ¹⁴C iezīmēta olmesartāna medoksomila lietošanas 10 – 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 h laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 – 15 h. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāku uzkrāšanos pēc 14 dienu ilgas lietošanas nekonstatēja. Nieru klīrenss bija aptuveni 0,5 – 0,7 l/h, un tas nebija atkarīgs no devas.

Hidrohlortiazīds

Cilvēka organismā hidrohlortiazīds netiek metabolizēts un gandrīz pilnīgi tiek izvadīts nemainītas aktīvās vielas formā ar urīnu. Aptuveni 60% iekšķīgi lietojamas devas tiek izvadīti nemainītas aktīvās vielas veidā 48 stundu laikā. Nieru klīrenss ir aptuveni 250 – 300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10 – 15 stundas.

Olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācija

Lietojot vienlaicīgi ar olmesartāna medoksomilu, hidrohlortiazīda sistēmiskā bioloģiskā pieejamība mazinās par aptuveni 20%, taču šim mērenajam samazinājumam nav klīniskās nozīmes. Lietošana vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu neietekmē olmesartāna kinētiku.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Gados vecāki cilvēki

Gados veciem (65 – 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem AUC līdzsvara koncentrācijā bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem pacientiem (> 75 g. v.) – aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ierobežoti dati liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss gan veseliem, gan hipertensīviem gados vecākiem cilvēkiem ir mazāks nekā jauniem veseliem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem olmesartāna AUC līdzsvara koncentrācijā palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar vieglu, vidēji smagu un smagu nieru mazspēju, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2., 4.4.apakšpunktus).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods ir pagarināts.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas iekšķīgas lietošanas pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna AUC vērtības bija par attiecīgi 6% un 65% lielākas nekā atbilstošiem veseliem līdzīgiem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas lietošanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotas devu lietošanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% lielāks nekā atbilstošiem veseliem cilvēkiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem un veseliem cilvēkiem olmesartāna vidējās C_max vērtības bija līdzīgas.

Aknu darbības traucējumi nozīmīgi neietekmē hidrohlortiazīda farmakokinētiku.

Zāļu mijiedarbība

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veseliemm pētāmiem cilvēkiem izraisīja C_max samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – C_max un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaicīgi vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi hidrohlortiazīda farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombināciju toksiskās iedarbības iespēja tika vērtēta līdz sešus mēnešus ilgos atkārtotas devas perorālās toksicitātes pētījumos ar žurkām un suņiem.

Tāpat kā atsevišķo aktīvo vielu un citu šīs grupas zāļu gadījumā, galvenais kombinācijas toksiskās ietekmes mērķa orgāns bija niere. Olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācija izraisīja funkcionālas nieru pārmaiņas (paaugstināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis serumā). Lielas devas izraisīja nieru kanāliņu deģenerāciju un reģenerāciju žurku un suņu nierēs, un tas, iespējams, bija saistīts ar nieru hemodinamikas pārmaiņām (samazināta nieres perfūzija, ko izraisa hipotensija ar kanāliņu hipoksiju un kanāliņu šūnu deģenerāciju). Turklāt olmesartāna medoksomila/ hidrohlortiazīda kombinācija izraisīja eritrocītu raksturlielumu (eritrocītu skaits, hemoglobīns un hematokrits) samazināšanos, kā arī sirds masas samazināšanos žurkām.

Šāda ietekme novērota arī citu AT₁ receptora antagonistu un AKE inhibitoru gadījumā, un šķiet, ka to ierosinājusi lielu olmesartāna medoksomila devu farmakoloģiskā darbība un ka ieteicamās terapeitiskās devās cilvēkiem tā nav būtiska.

Genotoksicitātes pētījumos ar olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombināciju, kā arī ar atsevišķajiem kombinācijas savienojumiem nav atklātas nekādas klīniski būtiskas genotoksiskas aktivitātes izpausmes.

Olmesartāna medoksomila un hidrohlortiazīda kombinācijas kancerogēnā ietekme nav pētīta, jo nav pierādījumu, ka abām atsevišķajām aktīvajām vielām klīniskas lietošanas apstākļos būtu nozīmīga kancerogēna ietekme.

Pelēm un žurkām, kas saņēma olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijas nekonstatēja teratogenitātes pazīmes. Kā jau paredzams šīs grupas zālēm, ārstējot ar olmesartāna medoksomila/hidrohlortiazīda kombinācijām grūsnības laikā, žurkām tika novērota toksiska ietekme uz augli, par ko liecināja nozīmīgi samazinātā augļa ķermeņa masa (skatīt 4.3., 4.6. apakšpunktu).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts (E470b)

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze

Tabletes apvalks

Titāna dioksīds (E171)

Talks (E553b)

Polivinilspirts- daļēji hidrolizēts

Makrogols 3000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteriepakojumi (OPA/Al/PVH, Al folija): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu norādījumu.

Visas neizlietotās zāles vai citi izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: 12-0178

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes: 12-0179

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012. gada 26. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-04-2019

PAGE

Co-Olimestra

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Olimestra variācijas

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N56

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N60

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N84

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N90

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N98

Co-Olimestra 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N100

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N56

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N60

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N84

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N90

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N98

Co-Olimestra 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N100

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N56

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N60

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N84

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N90

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N98

Co-Olimestra 40 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N100

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N14

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N28

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N56

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N60

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N84

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N90

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N98

Co-Olimestra 40 mg/25 mg apvalkotās tabletes Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N100

Populārākie meklējumi

Pāriet uz