Osaver 20 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Olmesartanum medoxomilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
13-0021-01
13-0021
Zentiva SA, Romania
31-OCT-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
20 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA PACIENTAM
Osaver 20 mg apvalkotās tabletes
Osaver 40 mg apvalkotās tabletes
Olmesartanum medoxomilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Osaver un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Osaver lietošanas
3. Kā lietot Osaver
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Osaver
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Osaver un kādam nolūkam tās lieto
Osaver apvalkotās tabletes pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīna II receptoru antagonisti paplašina asinsvadus, kas savukārt pazemina asinsspiedienu.
Osaver lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (ko sauc arī par hipertensiju) pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Paaugstināts asinsspiediens var bojāt asinsvadus dažādos orgānos, piemēram, sirdī, nierēs, smadzenēs un acīs. Dažos gadījumos tas var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti augstam asinsspiedienam nav simptomu. Svarīgi ir pārbaudīt asinsspiedienu, lai izvairītos no bojājumu rašanās.
Paaugstinātu asinsspiedienu var kontrolēt ar tādām zālēm kā Osaver tabletes. Iespējams, ka ārsts Jums ir arī ieteicis mainīt dzīvesveidu, kas palīdzētu pazemināt asinsspiedienu (piemēram, samazināt ķermeņa masu, atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu un sāls daudzumu uzturā). Ārsts Jūs noteikti arī aicinājis regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, piemēram, staigāt vai peldēt. Jums noteikti ir jāievēro šie ārsta norādījumi.
2. Kas Jums jāzina pirms Osaver lietošanas
Nelietojiet Osaver šādos gadījumos
- ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Osaver lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);
ja Jums ir dzeltena ādas un acu nokrāsa (dzelte) vai žults izvadīšanas traucējumi no žultspūšļa (žults izplūdes obstrukcija, piemēram, žultsakmeņu dēļ);
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Osaver lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pirms uzsākt ārstēšanu pastāstiet savam ārstam, ja uz Jums attiecas kāds no sekojošiem stāvokļiem:
nieru darbības traucējumi;
aknu slimība;
sirds mazspēja vai sirds muskuļa vai vārstuļu bojājums;
stipra vemšana, caureja;
lieto lielas urīndzenošu (diurētisku) zāļu devas, vai ievērojat diētu ar samazinātu sāls saturu;
paaugstināts kālija līmenis asinīs;
virsnieru darbības traucējumi (piemēram, primārs aldosteronisms);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Osaver šādos gadījumos”.
Sazinieties ar ārstu, ja jums sākas smaga, nepārejoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos. Ārsts novērtēs simptomus un lems, kā turpināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanu.
Tāpat kā lietojot citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar asinsrites traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tāpēc ārsts Jums rūpīgi kontrolēs asinsspiedienu.
Jums ir jāizstāsta ārstam, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Osaver nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot, ja grūtniecības termiņš ir vairāk kā 3 mēneši. Šīs zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tās lieto norādītajā laikā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Olmesartāna medoksomils ir pētīts bērniem un pusaudžiem. Lai iegūtu sīkāku informāciju, konsultējieties ar savu ārstu. Osaver nav ieteicams lietot bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem un to nedrīkst lietot bērniem, kuri jaunāki par 1 gadu, jo nav pieredzes par lietošanu šajā grupā.
Citas zāles un Osaver
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, it īpaši:
citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo Osaver iedarbība var pastiprināties; Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus: Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Osaver šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
kāliju saturošus uztura bagātinātājus, urīndzenošas tabletes (diurētiskie līdzekļi) vai heparīnu (lieto asins šķidrināšanai). Šo zāļu lietošana kopā ar Osaver var paaugstināt kālija līmeni Jūsu asinīs;
litiju (lieto garastāvokļa svārstību un noteiktu depresijas veidu ārstēšanai). Litija toksicitāte var palielināties, ja to lieto vienlaicīgi ar Osaver. Tādēļ Jūsu ārstam var būt nepieciešams kontrolēt litija līmeni Jūsu asinīs;
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), ko lieto, lai mazinātu sāpes, drudzi un iekaisumu; tie var paaugstināt nieru mazspējas risku un samazināt Osaver iedarbību;
holesevelama hidrohlorīdu – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs –, jo Osaver iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Osaver vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda;
noteiktas zāles gremošanas traucējumu ārstēšanai (antacīdus), kas satur alumīnija/magnija hidroksīdu var nedaudz samazināt Osaver iedarbību.
Gados vecāki pacienti
Ja Jums ir 65 un vairāk gadu un ja ārsts izlemj paaugstināt Jūsu olmesartāna medoksomila devu līdz 40 mg dienā, ārstam būs regulāri jāpārbauda Jūsu asinsspiediens, lai pārliecinātos, ka tas nav pārāk zems.
Melnās rases pacienti
Tāpat kā citām līdzīgām zālēm, arī Osaver asinsspiedienu pazeminošā iedarbība melnās rases pacientiem ir nedaudz vājāka.
Osaver kopā ar uzturu un dzērienu
Osaver var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties)
grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Osaver lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Osaver vietā lietot kādas citas zāles. Osaver lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet tās nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Osaver lietošana nav ieteicama sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas laikā Jūs varat novērot reiboni vai nespēku. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz šie simptomi izzūd. Jums jākonsultējas ar ārstu.
Osaver satur laktozi
Šīs zāles satur laktozi (noteikta veida cukuru). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Osaver
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā sākumdeva ir 10 mg dienā. Ja Jūsu asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar šādu devu, Jūsu ārsts var to palielināt līdz 20 mg vai 40 mg vienu reizi dienā, vai arī izrakstīt papildu zāles.
Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru slimību deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem
Ieteiktā sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Ja asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt, ārsts var izlemt palielināt devu līdz 20 mg vai 40 mg vienu reizi dienā. Bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka kā 35 kg, devai nevajadzētu pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā.
Tabletes var lietot ēšanas laikā vai nesaistīti ar ēdienreizi. Norijiet tableti veselu, uzdzerot pietiekamu daudzumu ūdens (piemēram, vienu glāzi). Ja iespējams, lietojiet devu vienā un tajā pašā laikā katru dienu, piemēram, brokastu laikā.
Ja esat lietojis Osaver vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk Osaver tablešu nekā noteikts vai ja bērns nejauši norijis tabletes, sazinieties ar savu ārstu vai nekavējoties dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu un paņemiet līdzi tablešu iepakojumu.
Ja esat aizmirsis lietot Osaver
Ja esat aizmirsis ieņemt devu, ieņemiet to parastajā laikā nākamajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Osaver
Ir svarīgi turpināt lietot Osaver, līdz Jūsu ārsts nav ieteicis to pārtraukt.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, Osaver var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja tās rodas, tās visbiežāk ir viegli izteiktas un ārstēšana nav jāpārtrauc.
Lai arī tālāk minētās blakusparādības neradīsies daudziem, tās var būt nopietnas:
Retākos gadījumos (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem) var rasties pēkšņas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni un radīt elpošanas traucējumus, kā arī strauju asinsspiediena pazemināšanos pat līdz ģībonim (anafilaktiska reakcija).
Osaver lietošanas laikā reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem) var rasties sejas, mutes un/vai balsenes audu pietūkums kopā ar niezi un izsitumiem.
Reti (nedaudz biežāk gados vecākiem cilvēkiem) alerģiskas reakcijas dēļ Osaver var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos jutīgiem cilvēkiem. Tas var radīt pirmsģīboņa sajūtu vai ģīboni.
Ja kaut kas no minētā rodas, pārtrauciet Osaver lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu un apgulieties.
Tālāk minētas citas blakusparādības, kas līdz šim novērotas saistībā ar olmesartāna medoksomila lietošanu.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
reibonis, galvassāpes,
bronhīts, iekaisis kakls, klepus, deguna tecēšana vai aizlikts deguns,
gastroenterīts (kuņģa vai zarnu iekaisums), caureja, sāpes kuņģī, slikta dūša, gremošanas traucējumi,
sāpes locītavās, mugurā vai kaulos,
asinis urīnā, urīnceļu infekcija,
sāpes, sāpes krūšu kurvī, potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums, gripai līdzīgi simptomi, nogurums,
izmaiņas asins analīžu rezultātos:
paaugstināts tauku līmenis (hipertrigliceridēmija),
paaugstināts urīnskābes līmenis (hiperurikēmija),
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs,
paaugstināti rādītāji aknu un muskuļu funkcijas testos.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
reibšanas vai griešanās sajūta (vertigo),
stenokardija (sāpes vai diskomforts krūšu kurvī).
vemšana,
ādas izsitumi, alerģiski ādas izsitumi, nieze, eksantēma (ādas izsitumi), nātrene,
muskuļu sāpes,
sejas pietūkums,
nespēka sajūta vai slikta pašsajūta.
Asins analīzēs konstatēta asinsķermenīšu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās (trombocitopēnija).
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem):
akūta nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi,
muskuļu krampji,
enerģijas trūkums,
nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja,
asins analīžu rezultātu pārmaiņas
paaugstināts kālija līmenis asinīs (hiperkaliēmija),
paaugstināts ar nieru darbību saistīto savienojumu līmenis.
Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem
Bērniem un pusaudžiem blakusparādības ir līdzīgas pieaugušajiem ziņotajām. Taču reiboni un galvassāpes bērniem novēro biežāk un deguna asiņošana ir tikai bērniem bieži sastopama blakusparādība.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Osaver
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc ”EXP” Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Osaver satur
Aktīvā viela ir olmesartāna medoksomils. Katra apvalkotā tablete satur 20 mg vai 40 mg olmesartāna medoksomila.
Citas sastāvdaļas ir:
mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, hidroksipropilceluloze, mazaizvietota hidroksipropilceluloze-11, magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, hipromeloze, talks, titāna dioksīds (E171).
Osaver ārējais izskats un iepakojums
Osaver 20 mg: baltas, apaļas apvalkotās tabletes.
Osaver 40 mg: baltas, ovālas apvalkotās tabletes.
Osaver apvalkotās tabletes ir iepakotas Al/Al (OPA/Al/PVH un Al folijas) blisteros.
Osaver ir pieejams blisteriepakojumos ar 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98, 100 un 500 apvalkotām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
Ražotājs
S.C. Zentiva, S.A., B-dul Theodor Pallady nr.50, sector 3, 032266 Bukareste, Rumānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehijas Republikā: Zeota 10, 20, 40 mg
Latvijā: Osaver 20, 40 mg apvalkotās tabletes
Lietuvā: Osaver 10, 20, 40 mg plėvele dengtos tabletės
Grieķijā: Olmesartan/Zentiva
Kiprā: Olmesartan/Zentiva 10, 20, 40 mg film-coated tablets
Itālijā: Olmesartan medoxomil Zentiva
Spānijā: Olmesartan Zentiva 10, 20, 40 mg comprimidos recubiertos con película EFG
Portugālē: Olmesartan Zentiva
Lielbritānijā: Olmesartan 10, 20, 40 mg film-coated tablets
Polijā: Osaver
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2018
SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018
CZ/H/0430/001-003/R/001
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Osaver 20 mg apvalkotās tabletes
Osaver 40 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra 20 mg apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum).
Katra 40 mg apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
Osaver 20 mg: katra apvalkotā tablete satur 116,9 mg laktozes monohidrāta.
Osaver 40 mg: katra apvalkotā tablete satur 233,9 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Osaver 20 mg: baltas, apaļas apvalkotās tabletes ar diametru 8,6 mm.
Osaver 40 mg: baltas, ovālas apvalkotās tabletes, 15 mm garas un 7 mm platas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.
Hipertensijas ārstēšana bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušajiem
Ieteicamā olmesartāna medoksomila sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Tomēr, pacientiem, kuriem ar šo devu asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, dienas devu var palielināt līdz optimālai devai – 20 mg reizi dienā. Ja nepieciešama papildus asinsspiediena pazemināšana, olmesartāna medoksomila devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā vai pievienot tam hidrohlortiazīdu.
Olmesartāna medoksomila antihipertensīvā iedarbība pilnībā parādās 2 nedēļu laikā pēc terapijas sākšanas un sasniedz maksimumu aptuveni 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Tas ir jāievēro, apsverot devas maiņu jebkuram pacientam.
Gados vecāki pacienti (65 gadi un vecāki)
Gados vecākiem pacientiem parasti nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt tālāk
ieteicamās devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem). Ja nepieciešama devas
palielināšana līdz maksimālajai devai - 40 mg dienā, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens.
Nieru darbības traucējumi
Maksimālā deva pacientiem ar viegli vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna
klīrenss 20 – 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, jo pieredze par
lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir ierobežota. Olmesartāna medoksomila
lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min)
nav ieteicama, jo pieredze par zāļu lietošanu šai pacientu grupai ir ierobežota (skatīt 4.4. un 5.2.
apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, bet maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri jau saņem diurētiskos līdzekļus un/vai citus līdzekļus pret hipertensiju, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens un nieru darbība. Pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav, tādēļ šīs grupas pacientiem zāles nav ieteicamas (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Olmesartāna medoksomilu nedrīkst lietot pacientiem ar žults izvades sistēmas obstrukciju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 18 gadiem
Olmesartāna medoksomila ieteiktā sākuma deva bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā. Bērniem, kuriem ar šo devu neizdodas asinsspiedienu pietiekami kontrolēt, olmesartāna medoksomila devu var palielināt līdz 20 mg vienu reizi dienā. Ja assinspiedienu nepieciešams vēl vairāk pazemināt, bērniem ar ķermeņa masu > 35 kg olmesartāna medoksomila devu var palielināt līdz maksimāli 40 mg. Bērniem ar ķermeņa masu < 35 kg dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.
Cita pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 1 līdz 5 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8. un 5.1. apakšpunktā, taču nekādus ieteikumus par devām nevar sniegt.
Olmesartāna medoksomilu nevajadzētu lietot bērniem līdz 1 gada vecumam drošuma apsvērumu dēļ, kā arī datu trūkuma dēļ par šo vecuma grupu.
Lietošanas veids
Lai nodrošinātu līdzestību, ieteicams Osaver tabletes lietot vienā un tajā pašā laikā katru dienu neatkarīgi no ēdienreizēm, piemēram, brokastu laikā. Tablete jānorij, uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma (piem., glāzi ūdens). Tableti nedrīkst sakošļāt.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
- Žults izvades sistēmas obstrukcija (skatīt 5.2. apakšpunktu).
- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Osaver lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās
Pacientiem ar intensīvas diurētisko līdzekļu lietošanas, diētas ar ierobežotu sāls saturu, caurejas vai
vemšanas izraisītu cirkulējošā šķidruma un/vai nātrija jonu deficītu organismā ir iespējama
simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās zāļu devas. Pirms olmesartāna medoksomila lietošanas
sākuma minētie stāvokļi ir jānovērš.
Citi stāvokļi, kas palielina renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitāti
Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai vienlaicīgu nieru slimību, tostarp arī nieru artēriju stenozi), terapija ar citām zālēm, kuras ietekmē šo sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju un retos gadījumos ar akūtu nieru mazspēju. Līdzīgas iedarbības iespēju nevar noliegt, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus.
Renovaskulāra hipertensija
Pacienti ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kurus
ārstē ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir pakļauti augstākam smagas
hipotensijas un nieru mazspējas riskam.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Gadījumos, kad olmesartāna medoksomilu lieto pacienti ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams
periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju serumā. Pacientiem ar smagiem nieru
darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) olmesartāna
medoksomils nav ieteicams (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Pieredzes par olmesartāna medoksomila
lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri vai nieru mazspēju terminālā stadijā (t. i., ja
kreatinīna klīrenss ir mazāks par 12 ml/min) nav.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lietošanas pieredzes nav, tādēļ šīs grupas pacientiem olmesartāna medoksomils nav ieteicams (skatīt 4.2. apakšpunktā ieteiktās devas pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem).
Hiperkaliēmija
Zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju.
Šīs parādības, kas var izraisīt nāves iestāšanos, risks ir lielāks gados vecākiem pacientiem, pacientiem
ar nieru mazspēju, diabēta slimniekiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas var
palielināt kālija līmeni un/vai pacientiem ar vienlaicīgām patoloģijām.
Pirms tam, kad tiek apsvērta nepieciešamība vienlaicīgi lietot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir jāvērtē iespējamā ieguvuma un riska attiecība, kā arī jāapsver citas ārstēšanas iespējas (skatīt arī tālāk sadaļu „Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde”).
Galvenie hiperkaliēmijas attīstības riska faktori, kas jāievēro, ir:
diabēts, nieru darbības traucējumi un pacienta vecums (ja tas pārsniedz 70 gadus);
vienlaicīga vienu vai vairāku zāļu lietošana, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, un/vai kāliju saturošu uztura bagātinātāju lietošana. Dažas zāles vai zāļu grupas, kas var provocēt hiperkaliēmijas attīstību, ir kāliju saturošie sāls aizvietotāji, diurētiskie līdzekļi, kas organismā aiztur kāliju, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL; tai skaitā selektīvie COX-2 inhibitori), heparīns, imūnās sistēmas darbību nomācošie līdzekļi (piemēram, ciklosporīns vai takrolīms) un trimetoprims;
vienlaicīgi notikumi, īpaši organisma dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze, nieru darbības pasliktināšanās, pēkšņa nieru darbības pasliktināšanās (piemēram, infekcijas slimību gadījumos) un šūnu sadalīšanās (piemēram, akūtas ekstremitāšu išēmijas, rabdomiolīzes vai plašu traumu gadījumos).
Riskam pakļautiem pacientiem ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija līmeni (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Litiju saturošas zāles
Tāpat kā citu angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanas gadījumos litiju saturošu zāļu un
olmesartāna medoksomila kombinācijas lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citu asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošanas gadījumos īpaša piesardzība jāievēro attiecībā
uz pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ šiem pacientiem olmesartāna medoksomila lietošana nav ieteicama.
Sprū līdzīga enteropātija
Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartāna medoksomilu, vairākus mēnešus vai gadus pēc zāļu lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, ko, iespējams, izraisījusi lokāla aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartāna medoksomilu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartāna medoksomilu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jākonsultējas ar speciālistu (t. i., gastroenterologu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citu angiotensīna II receptoru antagonistu gadījumā olmesartāna medoksomila asinsspiedienu
pazeminošā darbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka nekā citiem pacientiem. Iespējams,
tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro zemu renīna līmeni.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AIIRA lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā
AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu
lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir
diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk
alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Citi brīdinājumi
Tāpat kā lietojot citus līdzekļus pret hipertensiju, pacientiem ar koronāro sirds slimību vai išēmiskām
cerebrovaskulārām slimībām pārāk izteikta asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda
infarktu vai insultu.
Zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.
Nav zināms, vai bērniem mijiedarbība ir līdzīga pieaugušajiem pacientiem.
Citu zāļu ietekme uz olmesartāna medoksomila iedarbību
Citi līdzekļi pret hipertensiju
Olmesartāna medoksomila asinsspiedienu pazeminošā darbība var pastiprināties citu antihipertensīvo līdzekļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā.
AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kāliju saturošie uztura bagātinātāji un diurētiskie līdzekļi, kas organismā aiztur kāliju
Pamatojoties uz pieredzi, kas ir iegūta, lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna
sistēmu, vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisku līdzekļu, kāliju saturošo uztura bagātinātāju, kāliju saturošo sāls aizvietotāju vai zāļu, kas var palielināt kālija koncentrāciju serumā (piemēram, heparīns), lietošana var palielināt kālija koncentrāciju serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tādēļ vienlaicīga šādu zāļu lietošana nav ieteicama.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (tostarp arī acetilsalicilskābe, ja tās dienas deva pārsniedz 3 g, un COX-2 inhibitori) un
angiotensīna II receptoru antagonisti var sinerģiski samazināt glomerulārās filtrācijas ātrumu. Lietojot vienlaicīgi NPL un angiotensīna II antagonistus, pastāv akūtas nieru mazspējas risks.
Ieteicams terapijas sākumā kontrolēt pacienta nieru darbību, kā arī regulāri veikt organisma
hidratāciju.
Turklāt vienlaicīga terapija var vājināt angiotensīna II receptoru antagonistu asinsspiedienu
pazeminošo darbību, izraisot daļēju to efektivitātes zudumu.
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un mazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Citas vielas
Pēc terapijas ar antacīdajiem līdzekļiem (alumīnija un/vai magnija hidroksīdu) ir novērota neliela
olmesartāna biopieejamības samazināšanās. Vienlaicīga varfarīna vai digoksīna lietošana olmesartāna
farmakokinētiku neietekmē.
Olmesartāna medoksomila ietekme uz citu zāļu iedarbību
Litiju saturošas zāles
Vienlaicīgas litiju saturošu zāļu un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotensīna II
receptoru antagonistu lietošanas laikā ir novērota atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un
toksicitātes palielināšanās. Tādēļ olmesartāna medoksomila un litiju saturošu zāļu kombinācijas
lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šādas kombinācijas lietošanu uzskata par
nepieciešamu, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā.
Citas vielas
Noteiktu, ar veseliem brīvprātīgajiem veiktu klīnisku pētījumu laikā ir vērtēta olmesartāna medoksomila ietekme uz varfarīna, digoksīna, antacīdo līdzekļu (alumīnija un/vai magnija hidroksīda), hidrohlortiazīda un pravastatīna iedarbību. Klīniski nozīmīga mijiedarbība nav novērota, un īpaši, olmesartāna medoksomils būtiski neietekmēja varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai digoksīna farmakokinētiku.
Olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme in vitro uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas neinducē citohroma P450 aktivitāti žurkām vai inducē to minimāli. Tādēļ in vivo mijiedarbības pētījumi ar zināmiem citohroma P450 enzīma inhibitoriem un induktoriem netika veikti, un klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav paredzama.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pirmajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības pirmajā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu
risku nevar izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku
nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas
plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar
vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana
netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties
jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu
(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu
toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju
un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Olmesartāns izdalās ar mātītes pienu žurkām, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās ar mātes pienu cilvēkam.
Tā kā informācija par Osaver lietošanu barošanas ar krūti periodā nav pieejama, Osaver lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti periodā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Osaver nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Pacientiem, kuri lieto līdzekļus pret hipertensiju, dažkārt var rasties reibonis vai nespēks, kas var ietekmēt reakcijas ātrumu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums
Ārstēšanas laikā ar Osaver biežāk ziņotās blakusparādības ir galvassāpes (7,7%), gripai līdzīgi simptomi (4,0%) un reibonis (3,7%).
Placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos vienīgā nevēlamā blakusparādība, kas nepārprotami bija saistīta ar ārstēšanu, bija reibonis (2,5% sastopamība olmesartāna medoksomila grupā un 0,9% placebo grupā).
Arī hipertrigliceridēmijas (0,2% pret 1,1%) un paaugstināta kreatīnfosfokināzes līmeņa (1,3% pret 0,7%) sastopamība olmesartāna medoksomila grupā bija nedaudz lielāka nekā placebo grupā.
Blakusparādību saraksts tabulas veidā
Olmesartāna medoksomila klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas drošuma pētījumos un spontānajos ziņojumos konstatētās blakusparādības apkopotas tabulā.
Blakusparādību sastopamības iedalīšanai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (< 1/10 000).
MedDRA orgānu sistēmu grupa
Biežums
Blakusparādības
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk
Anafilaktiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Hipertrigliceridēmija, hiperurikēmija
Reti
Hiperkaliēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis, galvassāpes
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Stenokardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Reti
Hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Bronhīts, faringīts, klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Gastroenterīts, caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija
Retāk
Vemšana
Ļoti reti
Sprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Eksantēma,
alerģisks dermatīts, nātrene, izsitumi, nieze
Reti
Angioedēma
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Artrīts, muguras sāpes, kaulu sāpes
Retāk
Mialģija
Reti
Muskuļu spazmas
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži
Hematūrija, urīnceļu infekcija
Reti
Akūta nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Sāpes, sāpes krūtīs, perifēra tūska, gripai līdzīgi simptomi, nogurums
Retāk
Sejas tūska, astēnija, savārgums
Reti
Letarģija
Izmeklējumi
Bieži
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīnfosfokināzes līmenis asinīs
Reti
Paaugstināts kreatinīna
līmenis asinīs
Ir aprakstīti ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanas laiku saistīti atsevišķi rabdomiolīzes
gadījumi.
Papildu informācija par īpašām pacientu grupām
Pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila lietošanas drošumu uzraudzīja 2 klīniskajos pētījumos 361 bērnam un pusaudzim (vecumā no 1 – 17 gadiem). Blakusparādību veids un smaguma pakāpe ir līdzīga pieaugušajiem novērotajai, taču bērniem blakusparādības ir sastopamas biežāk:
deguna asiņošana bērniem ir bieži sastopama blakusparādība (t. i., no ≥ 1/100 līdz < 1/10), par ko pētījumos ar pieaugušajiem nav ziņots;
dubultmaskētā pētījumā 3 nedēļu laikā ar terapiju saistīta reiboņa un galvassāpju sastopamība 6 – 17 gadus veciem bērniem lielas olmesartāna medoksomila devas grupā gandrīz dubultojās.
Vispārējais olmesartāna medoksomila drošuma raksturojums pediatriskiem pacientiem nozīmīgi neatšķiras no drošuma raksturojuma pieaugušajiem.
Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)
Gados vecākiem pacientiem hipotensijas gadījumu biežums ir nedaudz lielāks – to novēro nevis „reti”,
bet „retāk”.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Par zāļu pārdozēšanu cilvēkam ir pieejama tikai ierobežota informācija. Visvairāk iespējamā
pārdozēšanas izraisītā parādība ir hipotensija. Pārdozēšanas gadījumā pacients ir rūpīgi jākontrolē un jāordinē simptomātiska un uzturoša terapija.
Informācija par iespēju olmesartānu izvadīt ar dialīzes palīdzību nav pieejama.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti.
ATĶ kods: C09CA08
Darbības mehānisms/ farmakodinamiskā iedarbība
Olmesartāna medoksomils ir spēcīgs un selektīvs, pēc perorālas lietošanas aktīvs AT1 tipa
angiotensīna II receptoru antagonists. Paredzams, ka neatkarīgi no angiotensīna II avota vai sintēzes
ceļa tas bloķē visus AT1 tipa receptoru pastarpinātos angiotensīna II iedarbības veidus. Šis selektīvais
antagonisms pret AT1 tipa angiotensīna II receptoriem izraisa renīna, kā arī angiotensīna I un II
koncentrācijas palielināšanos un zināmu aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.
Angiotensīns II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas hormons ar vazoaktīvu
iedarbību un tam ar 1. tipa (AT1) receptoru starpniecību ir nozīmīga loma hipertensijas patofizioloģijā.
Klīniskā efektivitāte un lietošanas drošums
Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no tā devas lieluma atkarīgu ilgstošu arteriālā
asinsspiediena pazemināšanos. Nav iegūti pierādījumi par hipotensiju pēc pirmās devas, tahifilaksiju
ilgstošas terapijas laikā vai atsitiena hipertensiju pēc terapijas pārtraukšanas.
Olmesartāna medoksomila lietošana vienu reizi dienā visā 24 stundas ilgajā intervālā starp devām nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. Zāļu lietošana reizi dienā izraisa asinsspiediena pazeminājumu, kas ir līdzīgs tam, ko novēro, to pašu dienas devu ieņemot divās reizēs.
Ilgstošas terapijas gadījumā maksimālo asinsspiediena pazeminājumu var sasniegt līdz 8. nedēļai kopš
terapijas sākuma, tomēr nozīmīga asinsspiedienu pazeminošās darbības daļa ir novērojama jau pēc 2
terapijas nedēļām. Zāles lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, novēro papildinošu asinsspiedienu
pazeminošu iedarbību, turklāt vienlaicīga abu zāļu lietošana ir labi panesama.
Olmesartāna medoksomila ietekme uz saslimstību un mirstību vēl nav zināma.
Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartāna medoksomilu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. Novērošanas laika mediāna bija 3,2 gadi. Pacienti saņēma vai nu olmesartāna medoksomilu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.
Pētījumā konstatēja primārā mērķa kritērija – laika līdz mikroalbuminūrijas parādīšanās – riska samazināšanos par labu olmesartāna medoksomilam. Pēc AS atšķirību korekcijas riska samazinājums vairs nebija statistiski nozīmīgs. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna medoksomila grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).
Sekundārais mērķa kritērijs – akūti kardiovaskulāri traucējumi- radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartāna medoksomilu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna medoksomila lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna medoksomila lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru notikumu skaits.
„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna medoksomila ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem rezultātiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu, kuriem bija manifesta nefropātija. Novērošanas laika mediāna bija 3,1 gadi. Pacienti saņēma vai nu olmesartāna medoksomilu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.
Primāro salikto mērķa kritēriju (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā, terminālas nieru slimības, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna medoksomila grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Salikto sekundāro kardiovaskulāro mērķa kritēriju konstatēja 40 ar olmesartāna medoksomilu ārstēto pacientu (14,2%) un 53 ar placebo ārstēto pacientu (18,7%). Saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartāna medoksomilu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletāls insults 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).
Pediatriskā populācija
Olmesartāna medoksomila antihipertensīvo iedarbību pediatriskajā populācijā vērtēja randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 302 hipertensīviem pacientiem 6 – 17 gadu vecumā. Pētījuma populācija ietvēra 112 tikai melnādainu pacientu grupu un jauktu rasu 190 pacientu grupu, kurā bija 38 melnādaini pacienti. Hipertensijas etioloģija pārsvarā bija esenciāla hipertensija (87% melnādaino pacientu grupā un 67% jauktajā grupā). Pacienti, kuru ķermeņa masa bija no 20 līdz <35 kg, pēc randomizācijas saņēma 2,5 mg (mazu) vai 20 mg (lielu) olmesartāna medoksomila devu vienu reizi dienā un pacienti ar ķermeņu masu ≥35 kg pēc randomizācijas saņēma 5 mg (mazu) vai 40 mg (lielu) olmesartāna medoksomila devu vienu reizi dienā. Olmesartāna medoksomils atkarībā no devas nozīmīgi pazemināja pēc ķermeņa masas koriģēto gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu. Olmesartāna medoksomils gan mazā, gan lielā devā nozīmīgi pazemināja sistolisko asinsspiedienu attiecīgi pa 6,6 un 11,9 mmHg, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem. Šo iedarbību novēroja arī 2 nedēļu randomizētajā atcelšanas fāzē, bet placebo grupā novēroja statistiski nozīmīgu sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena ”atsitiena” efektu, salīdzinot ar olmesartāna medoksomila grupu. Ārstēšana bija efektīva pediatriskajiem pacientiem gan ar primāru, gan sekundāru hipertensiju. Melnādainiem pacientiem, kā jau novērots pieaugušo populācijās, asinsspiediens pazeminājās mazāk.
Tajā pašā pētījumā 59 pacienti 1 – 5 gadu vecumā, ar ķermeņa masu ≥5 kg, nemaskētā fāzē saņēma 0,3 mg/kg olmesartāna medoksomilu vienu reizi dienā trīs nedēļas un pēc randomizācijas dubultmaskētā fāzē saņēma olmesartāna medoksomilu vai placebo. Zāļu lietošanas pārtraukšanas otrās nedēļas beigās grupā, kas saņēma olmesartāna medoksomilu, vidējais sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens minimālajā līmenī bija pa 3/3 mmHg zemāks; šī asinsspiediena atšķirība nebija statistiski nozīmīga (95% TI no 2 līdz 7/no 1 – 7).
Cita informācija
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial ) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes ) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir kardiovaskulāras sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai kardiovaskulāras sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāras sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un izkliede
Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Vielai absorbējoties no kuņģa – zarnu trakta, zarnu trakta
gļotādā un portālajās asinīs esošās esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvo metabolītu
olmesartānu.
Plazmā vai organisma izdalījumos neskartas olmesartāna medoksomila vai medoksomila sānu ķēdes
nav konstatētas. Lietojot olmesartāna tablešu formas, tā absolūtā biopieejamība ir vidēji 25,6 %.
Pēc iekšķīgas olmesartāna medoksomila lietošanas olmesartāna augstākā koncentrācija plazmā (Cmax)
tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā un, vienreizējas iekšķīgas devas palielinot līdz aptuveni 80 mg,
olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri.
Uztura ietekme uz olmesartāna biopieejamību ir minimāla, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot gan kopā ar ēdienu, gan bez tā.
Klīniski nozīmīgas, no pacienta dzimuma atkarīgas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav
konstatētas.
Ļoti liela olmesartāna daļa (99,7 %) saistās ar plazmas proteīniem, tomēr klīniski nozīmīgas
mijiedarbības, ko izraisa vielu izspiešana no piesaistes vietas, starp olmesartānu un citām vienlaicīgi lietotām zālēm, kuras ievērojami saistās ar plazmas proteīniem, iespēja ir neliela (to apstiprina fakts,
ka nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu).
Olmesartāna saistība ar asins šūnām ir niecīga. Pēc intravenozas ievades vielas vidējais izkliedes
tilpums ir mazs (16 – 29 l).
Biotransformācija un eliminācija
Kopējā plazmas klīrensa ātrums parasti ir 1,3 l/h (CV, 19%) un salīdzinājumā ar asins plūsmas ātrumu
aknās (aptuveni 90 l/h) tas ir relatīvi mazs. Pēc vienreizējas, ar 14C iezīmētas olmesartāna
medoksomila devas perorālas lietošanas 10 - 16 % ievadītās radioaktivitātes ekskrēcija notika kopā ar
urīnu (lielākās daļas ekskrēcija notika 24 stundu laikā pēc devas lietošanas), un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6 %, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Citi nozīmīgi metabolīti nav konstatēti. Enterohepātiskā olmesartāna recirkulācija ir minimāla. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu obstrukciju ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).
Pēc atkārtotas iekšķīgas lietošanas olmesartāna eliminācijas terminālais pusperiods ir robežās no
10 līdz 15 stundām. Stabila vielas koncentrācija tiek sasniegta pēc dažām pirmajām devām, tomēr pēc
14 dienas ilgas zāļu lietošanas turpmāka olmesartāna uzkrāšanās organismā nav novērota. Vielas nieru
klīrensa ātrums ir aptuveni 0,5 – 0,7 l/h un tas nav atkarīgs no devas lieluma.
Farmakokinētika īpašās pacientu grupās
Pediatriskā populācija
Olmesartāna farmakokinētiku pētīja pediatriskiem hipertensīviem pacientiem 1 – 16 gadu vecumā. Olmesartāna klīrenss pediatriskiem pacientiem bija līdzīgs klīrensam pieaugušiem pacientiem, koriģējot pēc ķermeņa masas.
Nav pieejama informācija par farmakokinētiku pediatriskiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vecāki)
Salīdzinot ar jaunākiem pacientiem ar hipertensiju, gados vecākiem pacientiem (vecumā no 65 līdz 75 gadiem) AUC līdzsvara koncentrācijas apstākļos bija palielināts aptuveni par 35 %, bet ļoti veciem pacientiem (no 75 gadu vecuma) – aptuveni par 44 %. Tas vismaz daļēji var būt saistīts ar šīs grupas pacientu vidējo nieru darbības pavājināšanos.
Nieru darbības traucējumi
Salīdzinājumā ar veseliem kontroles grupas cilvēkiem, pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai
smagiem nieru darbības traucējumiem AUC līdzsvara koncentrācijas apstākļos bija palielināta par attiecīgi 62 %, 82 % un 179 % (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6% un 65% lielāks attiecīgi pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas lietošanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotu devu lietošanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% lielāks nekā atbilstošiem veseliem kontrolgrupas pārstāvjiem. Olmesartāna vidējie Cmax raksturlielumi indivīdiem ar aknu darbības traucējumiem un veseliem cilvēkiem bija līdzīgi. Olmesartāna medoksomila farmakokinētiskās īpašības pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav vērtētas (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Zāļu mijiedarbība
Žultsskābju sekvestrants holesevelams
Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veseliem cilvēkiem izraisīja Cmax samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.
Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaikus vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 4.5. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ar žurkām un suņiem veikto hroniskās toksicitātes pētījumu laikā olmesartāna medoksomila izraisītās
parādības bija līdzīgas tām, kādas ir novērotas citu AT1 receptoru antagonistu un AKE inhibitoru
lietošanas gadījumos: paaugstināta atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs (tādēļ, ka
AT1 receptoru blokāde izraisa funkcionālas nieru izmaiņas), sirds masas samazināšanās, asins sarkano
šūnu parametru (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) vērtību samazināšanās, histoloģiski pierādījumi
par nieru bojājumiem (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas biezuma
palielināšanās un nieru kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās
iedarbības izraisītās nevēlamās blakusparādības ir novērotas arī citu AT1 receptoru antagonistu un
AKE inhibitoru preklīnisko pētījumu laikā. Tās ir iespējams samazināt, vienlaikus perorāli ievadot
nātrija hlorīdu.
Abu sugu dzīvniekiem ir novērota paaugstināta renīna aktivitāte plazmā un nieru jukstaglomerulāro
šūnu hipertrofija/hiperplāzija. Šīs izmaiņas, kas ir AKE inhibitoru un citu AT1 receptoru antagonistu
grupai raksturīga parādība, var nebūt klīniski nozīmīgas.
Konstatēts, ka līdzīgi citiem AT1 receptoru antagonistiem olmesartāna medoksomils in vitro palielina
šūnu kultūru hromosomu defektu gadījumu biežumu. Vairākos in vivo veiktos pētījumos, kuru laikā
tika lietotas ļoti lielas olmesartāna medoksomila devas (līdz 2000 mg/kg), šādas parādības netika
novērotas. Plašu genotoksicitātes testu laikā iegūtie kopējie dati liecina, ka olmesartāna izraisīta
genotoksiska iedarbība klīniskā pielietojuma laikā ir ļoti maz ticama.
Kancerogēna olmesartāna medoksomila iedarbība nav konstatēta ne 2 gadus ilga ar žurkām veikta
pētījuma laikā, ne divu 6 mēnešu ilgu ar pelēm veiktu testu laikā, veicot kancerogenitātes pētījumus ar
transgēniskiem modeļiem.
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām olmesartāna medoksomils neietekmēja fertilitāti un netika
iegūti pierādījumi par tā teratogenitāti. Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc
olmesartāna medoksomila iedarbības samazinājās pēcnācēju dzīvildze un pēc zāļu lietošanas mātītēm
vēlīnā grūsnības un zīdīšanas laikā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Tāpat kā citiem
antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomilam pierādīta izteiktāka toksiska ietekme uz
grūsnām trušu mātītēm nekā uz grūsnām žurku mātītēm, tomēr pierādījumi par toksisku ietekmi uz
augli nav iegūti.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze
Laktozes monohidrāts
Hidroksipropilceluloze
Mazaizvietota hidroksipropilceluloze-11
Magnija stearāts
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Talks
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Alumīnija-Alumīnija (OPA/Al/PVH Al folija) blisteriepakojums.
Iepakojums satur 14, 28, 30,50, 56, 84, 90, 98, 100 un 500 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva k.s.
U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy
Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Osaver 20 mg apvalkotās tabletes: Reģ.nr. 13-0021
Osaver 40 mg apvalkotās tabletes: Reģ.nr. 13-0022
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013.gada 13.februāris
Pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
08/2018
SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018
CZ/H/0430/001-003/R/001
