Vanatex

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vanatex 80 mg apvalkotās tabletes

Vanatex 160 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 80 mg valsartāna (valsartanum).

Viena apvalkotā tablete satur 160 mg valsartāna (valsartanum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Viena 80 mg apvalkotā tablete satur 56,5 mg laktozes monohidrāta.

Viena 160 mg apvalkotā tablete satur 113 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Valsartan 80 mg: sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju.

Valsartan 160 mg: gaiši brūnas, iegarenas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju.

Tabletes var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

   1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem un hipertensijas ārstēšana 6 – 18 gadus veciem bērniem un pusaudžiem.

Nesen pārciests miokarda infarkts

Klīniski stabilu pieaugušu pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju vai asimptomātisku sirds kreisā kambara sistolisko disfunkciju pēc nesen pārciesta (12 stundas-10 dienas) miokarda infarkta ārstēšana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Pieaugušu pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju ārstēšana, japacients nepanes AKE inhibitorus, vai pacientiem, kas nepanes bēta blokatorus, kā papildinājums ārstēšanai ar AKE inhibitoriem, kad nevar izmantot minerālkortikoīdu receptoru antagonistus (skatīt 4.2., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Hipertensija

Vanatex ieteicamā sākuma deva ir 80 mg vienu reizi dienā. Hipotensīvais efekts būtiski parādās 2 nedēļu laikā, maksimālo efektu sasniedzot pēc 4 nedēļām. Dažiem pacientiem, kuriem asinsspiediens netiek adekvāti kontrolēts, devu var palielināt līdz 160 mg un maksimāli līdz 320 mg.

Vanatex var arī ordinēt vienlaicīgi ar citiem hipotensīviem līdzekļiem. Diurētisko līdzekļu, t.i. hidrohlortiazīda pievienošana pat veicinās asinsspiediena samazināšanu šiem pacientiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Nesen pārciests miokarda infarkts

Klīniski stabiliem pacientiem ārstēšanu var uzsākt jau 12 stundas pēc miokarda infarkta. Pēc sākuma devas ordinēšanas 20 mg divas reizes dienā, dažu turpmāko nedēļu laikā valsartāna devu var pakāpeniski palielināt līdz 40 mg, 80 mg un 160 mg divas reizes dienā. Sākuma devas ordinēšanai paredzētas 40 mg dalāmās tabletes. Tā kā nav pieejamas Vanatex 40 mg dalāmās tabletes, ieteicams izmantot cita ražotāja valsartānu saturošas 40 mg dalāmās tabletes.

Maksimālā mērķa deva ir 160 mg divas reizes dienā. Parasti pacientiem ieteicams sasniegt mērķa devu 80 mg divas reizes dienā divu nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas, maksimālo mērķa devu 160 mg divas reizes dienā sasniedzot 3 mēnešu laikā, atbilstoši pacienta panesamībai. Ja tiek novērota simptomātiska hipotensija vai nieru disfunkcija, jāapsver devas samazināšana.

Valsartānu var ordinēt pacientiem, kuriem pārciesta miokarda infarkta gadījumā tiek lietota cita medikamentozā terapija, t.i., trombolītiskie līdzekļi, acetilsalicilskābe, bēta-blokatori, statīni un diurētikas. Nav ieteicama kombinācija ar AKE inhibitoriem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.

Sirds mazspēja

Vanatex ieteicamā sākuma deva ir 40 mg divas reizes dienā. Rekomendējamo 40 mg zāļu devu ir iespējams nodrošināt ar Vanatex 80 mg dalāmo tableti.

Devu palielinot līdz 80 mg un 160 mg divas reizes dienā, to ieteicams palielināt līdz pacientam panesamai augstākai devai vismaz ar divu nedēļu intervālu. Jāapsver vienlaicīgi lietojamo diurētiku devas samazināšana. Klīniskos pētījumos ordinētā maksimālā dienas deva ir 320 mg, lietojot to dalītās devās.

Valsartānu var lietot kopā ar citu sirds mazspējas ārstēšanas medikamentozo terapiju. Tomēr, nav ieteicama trīskāršā kombinācijā ar AKE inhibitoru, valsartānu, bēta-blokatoru vai kāliju aizturošu diurētisku līdzekli (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Sirds mazspējas pacientiem vienmēr jānovērtē nieru funkcija.

Papildu informācija īpašām pacientu grupām

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama pieaugušiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m²) vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Cukura diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Vanatex kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāru cirozi un pacientiem ar holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes, valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.

Pediatrijas pacientiem

Bērni ar hipertensiju

Bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 18 gadiem

Bērniem, kam ķermeņa masa mazāka par 35 kg, sākuma deva ir 40 mg vienu reizi dienā, un bērniem ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg sākuma deva ir 80 mg vienu reizi dienā. Deva jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Maksimālās klīniskajos pētījumos pētītās devas, lūdzu, skatīt zemāk tabulā.

Devas, kas pārsniedz zemāk norādītās devas, nav pētītas un tāpēc to lietošana nav ieteicama.

Ķermeņa masa Maksimālā klīniskajos pētījumos pētītā deva

≥ 18 līdz < 35 kg 80 mg

≥ 35 līdz < 80 kg 160 mg

≥ 80 līdz ≤1 160 kg 320 mg

Bērni jaunāki par 6 gadiem

Pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā. Tomēr valsartāna lietošanas drošums un efektivitāte bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem nav noteikta.

Lietošana bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar nieru darbības traucējumiem

Lietošana bērniem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min, kā arī bērniem, kam tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šādiem pacientiem valsartāna lietošana nav ieteicama. Bērniem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min deva nav jāpielāgo. Rūpīgi jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošana bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar aknu darbības traucējumiem

Tāpat kā pieaugušajiem valsartāns ir kontrindicēts bērniem, kam ir smagi aknu darbības traucējumi, biliāra ciroze vai holestāze (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pieredze par valsartāna lietošanu bērniem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna dienas deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.

Bērni ar sirds mazspēju vai nesen pārciestu miokarda infarktu

Bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem valsartāns nav ieteicams sirds mazspējas ārstēšanai vai lietošanai pēc nesen pārciesta miokarda infarkta, jo nav datu par drošumu un efektivitāti.

Lietošanas veids

Vanatex var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, un to jālieto, uzdzerot ūdeni.

3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja, biliārā ciroze un holestāze.

Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Valsartāna vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m²) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hiperkaliēmija

Nav ieteicama vienlaicīga kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošas sāls vai citu vielu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīna, u.c.) lietošana. Nepieciešama atbilstoša kālija līmeņa kontrole.

Nieru darbības traucējumi

Pašlaik nav pieredzes par zāļu lietošanas drošumu pacientiem, kam kreatinīna klīrenss mazāks par 10 ml/min un dializējamiem pacientiem, tādēļ šiem pacientiem valsartāns jālieto piesardzīgi. Pieaugušiem pacientiem, kam kreatinīna klīrenss lielāks par 10 ml/min, deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

ARA, tajā skaitā valsartāna,vai AKEI vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m²) ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nātrija un/vai asinsvadu cirkulējoša šķidruma tilpuma samazināšanos pacientiem ar smagu nātrija un/vai asinsvadu cirkulējoša tilpuma samazināšanos, piemēram, tādiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos, uzsākot lietot Vanatex, var novērot simptomātisku hipotensiju. Tāpēc pirms uzsāk ārstēšanu ar Vanatex, jākoriģē hiponatriēmija un hipovolēmija, piemēram, samazinot diurētisko līdzekļu devu.

Nieru artērijas stenoze

Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, Vanatex lietošanas drošums nav pierādīts.

Īslaicīga Vanatex ordinēšana 12 pacientiem ar vienpusēju nieru artērijas stenozi un sekundāru renovaskulāru hipertensiju neizraisīja nozīmīgas nieru hemodinamikas, seruma kreatinīna vai asins urīnvielas slāpekļa līmeņa izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā, ka citi renīna–angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi var paaugstināt asins urīnvielas un seruma kreatinīna līmeni, pacientiem, ārstētiem ar valsartānu, ar vienpusēju nieru artērijas stenozi drošuma nolūkos rekomendē nieru funkciju monitorēšanu.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par Vanatex drošumu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.

Primārais hiperaldosteronisms

Pacientus ar primāro hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar Vanatex, jo viņu renīna-angiotensīna sistēma nav aktivizēta.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Tāpat kā visiem vazodilatatoriem, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju (HOCM).

Grūtniecība

Nedrīkst uzsākt ārstēšanu ar angiotensīna II receptora antagonistiem (AIIRA) grūtniecības laikā. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Nesen pārciests miokarda infarkts

Kaptoprila un valsartāna kombinācija nav pierādījusi papildu klīnisko ieguvumu, tā vietā ir palielinājies nevēlamo blakusparādību risks, salīdzinot ar atbilstošo ārstēšanu (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu). Tādējādi, nav ieteicams kombinēt valsartānu ar AKE inhibitoru.

Jāievēro piesardzība, uzsākot ārstēšanu pacientiem, pārcietušiem miokarda infarktu. Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vanatex lietošana pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu parasti izraisa asinsspiediena pazemināšanos, taču ārstēšanas pārtraukšana sakarā ar pastāvīgu simptomātisku hipotensiju parasti nav nepieciešama, ievērojot dozēšanas norādījumus (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Blakusparādību, īpaši hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas), risks var palielināties, ja Vanatex tiek lietots kombinācijā ar AKE inhibitoru. Pacientiem ar sirds mazspēju trīskāršas zāļu kombinācijas - AKE inhibitors, bēta blokators un Vanatex - ordinēšana nav pierādījusi klīnisku ieguvumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šāda kombinācija acīmredzami palielina nevēlamo blakusparādību risku un tādējādi nav ieteicama. Trīskārša kombinācija ar AKE inhibitoru, minerālkortikoīdu receptoru antagonistu un valsartānu arī nav ieteicama. Šo kombināciju lietošanai jānotiek speciālista uzraudzībā un bieži jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis un asinsspiediens.

Jāievēro piesardzība, uzsākot ārstēšanu sirds mazspējas pacientiem. Pacientiem ar sirds mazspēju vienmēr jānovērtē nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vanatex lietošana pacientiem ar sirds mazspēju parasti izraisa asinsspiediena pazemināšanos, taču ārstēšanas pārtraukšana sakarā ar pastāvīgu simptomātisku hipotensiju parasti nav nepieciešama, ievērojot dozēšanas norādījumus (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem nieru funkcija var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (t.i., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un retos gadījumos ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Tā kā valsartāns ir angiotensīna II receptoru blokators, nevar izslēgt, ka Vanatex lietošana var būt saistīta ar nieru darbības traucējumiem.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaikus pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Angioedēma anamnēzē

Ziņots, ka pacientiem, kas ārstēti ar valsartānu, radās angioedēma, kas ietver balsenes un balss spraugas pietūkumu un izraisa elpceļu nosprostojumu un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu; dažiem no šiem pacientiem iepriekš bijusi angioedēma, lietojot citas zāles, arī AKE inhibitorus. Pacientiem, kuriem rodas angioedēma, valsartāna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un pēc tam valsartānu lietot nedrīkst.

Divkārša renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde

Pierādījumi liecina, ka AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna vienlaicīga lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku. Divkāršas RAAS blokādes dēļ AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja divkāršas blokādes terapija tiek uzskatīta par absolūti nepieciešamu, tā jāveic speciālista uzraudzībā, bieži kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaikus pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pediatriskā populācija

Nieru darbības traucējumi

Lietošana bērniem ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min, kā arī bērniem, kam tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šādiem pacientiem valsartāna lietošana nav ieteicama. Bērniem, kam kreatinīna klīrenss lielāks par 30 ml/min, deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Valsartāna lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad valsartāns nozīmēts citu stāvokļu (drudža, organisma dehidratācijas), kas var pasliktināt nieru darbību, klātbūtnē. ARA, tajā skaitā valsartāna vai AKEI vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m²) ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tāpat kā pieaugušajiem, valsartāns kontrindicēts bērniem, kam ir smagi aknu darbības traucējumi, biliāra ciroze vai holestāze (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Klīniska pieredze par valsartāna lietošanu bērniem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna dienas deva nedrīkst būt lielāka par 80 mg.

Palīgviela

Vanatex satur laktozi. Pacientiem ar iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes nepietiekamību vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles nedrīkst lietot.

5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskā pētījuma dati liecina, ka divkārša renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde, vienlaicīgi lietojot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, saistīta ar lielāku blakusparādību (piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas)) sastopamību, salīdzinot ar tikai viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Nav ieteicama vienlaicīga lietošana ar šādām zālēm

Litijs

Ziņots par litija seruma koncentrācijas palielināšanos un toksicitāti, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem. Šāda kombinācija nav ieteicama sakarā ar pieredzes trūkumu par vienlaicīgu valsartāna un litija lietošanu. Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, ieteicams veikt rūpīgu litija seruma koncentrāciju noteikšanu.

Kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju un citu vielu lietošana, kas var paaugstināt kālija līmeni

Ja nepieciešams lietot zāles, kas ietekmē kālija līmeni kombinācijā ar valsartānu, ieteicams novērot kālija koncentrāciju plazmā.

Piesardzība jāievēro, lietojot kopā ar

Nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), t.sk. selektīviem COX–2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi > 3 g/dienā un neselektīvas darbības NPL.

Ja angiotensīna II antagonisti tiek lietoti kopā ar NPL, antihipertensīvā iedarbība var samazināties. Turklāt vienlaicīga angiotensīna II antagonistu un NPL lietošana var radīt paaugstinātu nieru funkcijas pasliktināšanās risku un paaugstināt kālija līmeni serumā. Tādēļ terapijas sākumā ieteicams veikt nieru funkcijas monitoringu un nodrošināt pacienta adekvātu hidratāciju.

Transportsistēmas

In vitro iegūtie dati liecina, ka valsartāns ir aknu uzsūkšanās transportsistēmas OATP1B1 un OATP1B3, kā arī aknu izvades transportsistēmas MRP2 substrāts. Šī atklājuma klīniskā nozīme nav zināma. Vienlaicīga uzsūkšanās transportsistēmu inhibitoru (piemēram, rifampicīna vai ciklosporīna) vai izvades transportsistēmu inhibitoru (piemēram, ritonavīra) lietošana var palielināt valsartāna sistēmiskās iedarbības intensitāti. Sākot vai pārtraucot vienlaicīgu ārstēšanu ar šīm zālēm, jāievēro atbilstoša piesardzība.

Citas zāles

Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu, nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar jebkuru no šīm vielām: cimetidīnu, varfarīnu, furosemīdu, digoksīnu, atenololu, indometacīnu, hidrohlortiazīdu, amlodipīnu un glibenklamīdu.

Pediatriskā populācija

Bērnu un pusaudžu hipertensijas gadījumos, kad pacientiem bieži ir arī nieru darbības traucējumi , vienlaicīgi lietojot valsartānu un citas vielas, kas nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un var paaugstināt kālija līmeni serumā, ieteicams ievērot piesardzību. Rūpīgi jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā.

6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav ieteicama angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar izslēgt nelielu riska palielināšanās. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisku datu par AIIRA risku, līdzīgi riski var būt arī šai zāļu klasei. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu.

Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju); skatīt 5.3. apakšpunktu.

Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru funkcijas un galvaskausa ultrasonogrāfija.

Nepieciešama bērnu, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīga novērošana hipotensijas konstatēšanai (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Tā kā nav pieejama informācija par valsartāna lietošanu barošanas ar krūti laikā, nav ieteicama Vanatex lietošana un ieteicams izmatot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kuru drošums ir pierādīts barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušo bērnu.

Fertilitāte

Līdz 200 mg/kg lielas perorālas valsartāna dienas devas neizraisīja nevēlamu ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu reprodukcijas spēju. Šāda deva ir sešas reizes lielāka par maksimālo, pēc mg/m² noteikto cilvēkam paredzēto devu (aprēķinot tika pieņemts, ka pacients ar 60 kg ķermeņa masu perorāli lieto 320 mg lielas dienas devas).

7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jārēķinās ar iespējamu reiboni vai nogurumu.

8. Nevēlamās blakusparādības

Pieaugušiem hipertensijas pacientiem veiktos kontrolētos klīniskos pētījumos kopējais nevēlamo blakusparādību (NBP) biežums bija salīdzināms ar placebo un bija atbilstošs valsartāna farmakoloģiskām īpašībām. Nevēlamo blakusparādību (NBP) sastopamībai netika konstatēta sakarība starp lietoto devu vai ārstēšanas ilgumu, kā arī ar dzimumu, vecumu vai rasi.

Turpmāk uzskaitītas klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas pieredzē un laboratorijas izmeklējumos konstatētās NBP atbilstoši orgānu sistēmas klasei.

Nevēlamās blakusparādības apkopotas biežuma mazināšanās secībā, biežākās norādot vispirms, šādā veidā: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Visām pēcreģistrācijas pieredzē un laboratorijas izmeklējumos konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām nebija iespējams izmantot NBP biežuma klasifikāciju, tādējādi tās tika apkopotas ar biežuma nosaukumu „nav zināmi”.

• Hipertensija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi Hemoglobīna līmeņa samazināšanās, hematokrīta samazināšanās, neitropēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi Paaugstināta jutība, tostarp seruma slimība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināmi Seruma kālija koncentrācijas palielināšanās, hiponatriēmija

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk Vertigo

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk Klepus

Kuņģa -zarnu trakta traucējumi

Retāk Sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi Aknu funkcionālo rādītāju, tostarp seruma bilirubīna vērtību palielināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi Angioedēma, izsitumi, nieze, bulozs dermatīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi Mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi, kreatinīna koncentrācijas pieaugums serumā

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk Nogurums

Pediatriskā populācija

Hipertensija

Valsartāna hipertensiju mazinošā iedarbība ir vērtēta divos randomizētos, dubultaklos klīniskos pētījumos (no kuriem katram sekoja pagarinājuma periods vai pētījums) un vienā atklātā pētījumā. Šajos pētījumos tika iekļauti 711 pediatriski pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar hronisku nieru slimību (HNS) vai bez tās, no kuriem 560 pacienti saņēma valsartānu. Izņemot atsevišķus kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus (piemēram, sāpes vēderā, sliktu dūšu un vemšanu) un reiboni, netika konstatētas nozīmīgas 6 – 18 gadus veciem bērniem novēroto un pieaugušajiem agrāk aprakstīto nevēlamo blakusparādību veidu, sastopamības un smaguma pakāpes atšķirības.

Vērtējot 6 – 16 gadus vecu pacientu neirokognitīvās spējas un attīstību pēc ne vairāk kā vienu gadu ilgas ārstēšanas ar valsartānu, klīniski nozīmīga nevēlama ietekme netika atklāta.

Ar 90 bērniem, kas bija 1 - 6 gadus veci, veiktā dubultaklā randomizētā pētījumā, kam sekoja vienu gadu ilga atvērta tipa pagarinājuma fāze, tika novēroti divi nāves gadījumi, kā arī atsevišķi gadījumi, kad pacientiem izteikti paaugstinājās aknu transamināžu līmenis.

Šie gadījumi tika novēroti populācijā, kurā bija nozīmīgas blakusslimības. Cēloņsakarība ar valsartāna lietošanu nav noteikta. Otrā randomizētā pētījumā ar 75 bērniem 1 - 6 gadu vecumā nozīmīga aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās vai nāves gadījumi valsartāna lietošanas laikā netika novēroti.

6–18 gadus veciem bērniem un pusaudžiem ar esošu hronisku nieru slimību.

biežāk novēroja hiperkaliēmiju.

Tika veikta apkopota analīze par 560 pediatriskiem hipertensīviem pacientiem (6-17 gadus veciem), kuri saņēma vai nu valsartāna monoterapiju [n=483], vai kombinētu antihipertensīvu terapiju, kurā ietilpa valsartāns [n=77]. 85 (15,2%) no 560 pacientiem bija HNS (sākotnējais GFĀ <90 ml/min/1,73m²). Pavisam 45 (8,0%) pacienti pārtrauca dalību pētījumā nevēlamu blakusparādību dēļ. Pavisam 111 (19,8%) pacientiem attīstījās kāda nevēlama zāļu blakusparādība (NBP), no kurām biežākās bija galvassāpes (5,4%), reibonis (2,3%) un hiperkaliēmija (2,3%). Pacientiem ar HNS visbiežākās NBP bija hiperkaliēmija (12,9%), galvassāpes (7,1%), paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs (5,9%) un hipotensija (4,7%). Pacientiem bez HNS visbiežākās NBP bija galvassāpes (5,1%) un reibonis (2,7%). NBP biežāk novēroja pacientiem, kuri saņēma valsartānu kombinācijā ar citām prethipertensijas zālēm, nekā tiem, kuri lietoja tikai valsartānu.

Kontrolētos klīniskos pētījumos novērotās preparāta drošuma īpašības pieaugušiem pacientiem pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju atšķiras no kopējā drošuma profila pacientiem ar hipertensiju. Tas var būt saistīts ar pacienta pamatslimību . Turpmāk minētas blakusparādības, kas bijušas pieaugušiem pacientiem pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju.

• Miokarda infarktu pārcietušiem un/vai sirds mazspējas pacientiem (pētījumi veikti tikai ar pieaugušajiem)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi Trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi Paaugstināta jutība, tostarp seruma slimība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk Hiperkaliēmija

Nav zināmi Seruma kālija koncentrācijas palielināšanās, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži Reibonis, ortostatiskais reibonis

Retāk Sinkope, galvassāpes

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk Sirds mazspēja

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži Hipotensija, ortostatiskā hipotensija

Nav zināmi Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk Klepus

Kuņģa -zarnu trakta traucējumi

Retāk Slikta dūša, caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi Aknu funkcionālo vērtību palielināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk Angioedēma

Nav zināmi Izsitumi, nieze, bulozs dermatīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi Mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi

Retāk Akūta nieru mazspēja, seruma kreatinīna koncentrācijas pieaugums

Nav zināmi Asins urīnvielas slāpekļa līmeņa palielināšanās

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk Vārgums, nogurums.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

9. Pārdozēšana

Simptomi

Vanatex pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var radīt apziņas nomākumu, cirkulatoru kolapsu un/vai šoku.

Ārstēšana

Terapeitiskie pasākumi atkarīgi no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma; primārais mērķis ir cirkulācijas stabilizēšana.

Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus un jāveic cirkulējošā asins daudzuma korekcija.

Maz ticams, ka valsartānu varētu izvadīt ar hemodialīzi.

4. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonists, monopreparāti, ATĶ kods: C09CA03

Valsartāns ir efektīvs, lietojot iekšķīgi, spēcīgs un specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas darbojas selektīvi uz AT₁ receptoru apakštipu, kas ir atbildīgs par zināmo angiotensīna II darbību. Paaugstināts angiotensīna II līmenis plazmā, kas rodas, bloķējot AT₁ receptorus ar valsartānu, var stimulēt nebloķētos AT₂ receptorus, kas līdzsvaro AT₁ receptoru darbību. Valsartānam nav daļējas AT₁ receptoru agonista iedarbības un tam ir daudz lielāka afinitāte (apmēram 20 000 reizes) pret AT₁ nekā pret AT₂ receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītu vai bloķētu sirds-asinsvadu regulācijai svarīgos citus hormonu receptorus vai jonu kanālus. Valsartāns neinhibē AKE (pazīstams arī kā kināze II), kas konvertē angiotensīnu I par angiotenzīnu II, kā arī sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav iedarbības uz AKE, nav arī bradikinīna potencēšanas vai P substances uzkrāšanās, tāpēc maz ticams, ka angiotensīna II antagonistu iedarbība var izraisīt klepu. Klīniskos pētījumos, kur tika salīdzināts valsartāns un AKE inhibitori, sausa klepus biežums pacientiem, kuri lietoja valsartānu, bija būtiski zemāks (p < 0,05) nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoriem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā pacientiem, kuriem, lietojot AKE inhibitorus, anamnēzē bija sauss klepus, to konstatēja19,5% valsartāna grupas pacientu un 19,0%pacientu, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētikas, salīdzinājumā ar 68,5% pacientu, kuri saņēma AKE inhibitorus (p< 0,05).

Hipertensija

Lietojot Vanatex hipertensijas pacientiem, konstatēta asinsspiediena pazemināšanās, neietekmējot pulsa biežumu.

Vairumam pacientu pēc vienreizējas iekšķīgas devas lietošanas hipotensīvas iedarbības sākumu var novērot pēc 2 stundām, maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek panākta 4–6 stundu laikā. Hipotensīvais efekts saglabājas 24 stundas pēc zāļu lietošanas. Atkārtoti lietojot, būtiska asinsspiediena pazemināšanās, ordinējot jebkuru no devām, parasti tiek sasniegta 2 nedēļu laikā un maksimālais efekts tiek panākts 4 nedēļu laikā un saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Kombinējot ar hidrohlortiazīdu, papildus var panākt būtisku asinsspiediena pazemināšanos.

Pēkšņa Vanatex lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas “rikošeta fenomenu” vai citām nevēlamām klīniskām blakusparādībām.

Tika pierādīts, ka hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju valsartāns samazina albumīna izdalīšanos urīnā. MARVAL (mikroalbuminūrijas samazināšanās, izmantojot valsartānu) pētījumā tika novērtēta albumīna izdalīšanās ar urīnu (UAE), izmantojot valsartānu (80-160 mg/vienu reizi dienā)salīdzinot ar amlodipīnu (5-10 mg/vienu reizi dienā), 332 otrā tipa diabēta pacientiem (vidējais vecums: 58 gadi; 265 vīrieši) ar mikroalbumīnūriju (valsartāns: 58 μg/min; amlodipīns: 55,4 μg/min), normālu vai augstu asinsspiedienu un saglabātu nieru funkciju (asins kreatinīns <120 μmol/l). 24 nedēļās, UAE (albumīna izdalīšanās ar urīnu) samazinājās (p<0,001) par 42% (–24,2 μg/min; 95% TI:–40,4 līdz –19,1), izmantojot valsartānu un apmēram par 3% (–1,7 μg/min; 95% TI:–5,6 līdz 14,9),izmantojot amlodipīnu, lai gan asinsspiediena samazināšanās bija līdzīga abās grupās.

Valsartan proteīnūrijas samazināšanas pētījumā tika veikti turpmāki valsartāna efektivitātes pētījumi UAE samazināšanā 391 hipertensīviem pacientiem (asinsspiediens=150/88 mmHg) ar otrā tipa diabētu, albuminūriju (vidēji=102 μg/min; 20-700 μg/min) un saglabātu nieru funkciju (vidējais seruma kreatinīns = 80 μmol/l). Pacienti tika randomizēti vienas no 3 valsartāna devu izmantošanai (160, 320 un 640 mg/vienu reizi dienā) un ārstēti 30 nedēļas. Pētījuma mērķis bija noteikt optimālo valsartāna devu UAE samazināšanai hipertensīviem 2. tipa diabēta pacientiem. 30. nedēļā tika konstatēts būtisks UAE procentuālais samazinājums par 36%, salīdzinot ar sākumstāvokli, izmantojot valsartāna devu 160 mg (95% TI: 22 līdz 47%), un par 44%, izmantojot valsartāna devu 320 mg(95% TI: 31 līdz 54%). Tika konstatēts, ka valsartāna deva 160-320 mg izraisa klīniski nozīmīgu UAE samazināšanos hipertensīviem 2. tipa diabēta pacientiem.

Nesen pārciests miokarda infarkts

Tika veikti pētījumi ar valsartānu pēc akūta miokarda infarkta (The VALsartan In Acute myocardial iNfarcTion trial–VALIANT), kur kontrolētos, multinacionālos, dubultaklos, randomizētos pētījumos tika iekļauti 14 703 pacienti ar akūtu miokarda infarktu un radioloģiski diagnosticētu sastrēguma sirds mazspēju vai tās pazīmēm, simptomiem un/vai pierādījumiem par kreisā kambara sistolisko disfunkciju (kas manifestējās kā izsviedes frakcija ≤40%, nosakot ar radionuklīdu ventrikulogrāfiju, vai≤35%, nosakot ar ehokardiogrāfiju vai ventrikulāro kontrastangiogrāfiju). Pacienti tika randomizēti laika periodā no 12 stundām līdz 10 dienām pēc miokarda infarkta simptomu parādīšanās vienā no trim terapijas grupām: valsartāna, kaptoprila vai abu minēto zāļu kombinētās terapijas grupā. Vidējais ārstēšanas ilgums bija divi gadi. Primārais mērķa kritērijs bija laika periods līdz letālam iznākumam, ko izraisīja visi cēloņi. Mirstības, ko izraisīja visi cēloņi, samazināšanā pēc miokarda infarkta, valsartāns bija tikpat efektīvs kā kaptoprils. Visu cēloņu izraisīta mirstība bija līdzīga valsartāna grupā (19,9%), kaptoprila (19,5%) un valsartāna + kaptoprila grupā (19,3%). Lietojot valsartānu vienlaicīgi ar kaptoprilu, netika novērots papildus ieguvums, salīdzinot ar kaptoprilu vienu pašu. Netika konstatētas visu mirstības cēloņu atšķirības, kas saistītas ar vecumu, dzimumu, rasi, pamatterapiju vai pamatslimību. Valsartāns bija efektīvs, arī pagarinot laiku līdz kardiovaskulāra cēloņa izraisītas mirstības konstatēšanai, samazinot hospitalizāciju sakarā ar sirds mazspēju, miokarda infarkta recidīvu, atkārtotu sirds blokāžu un nefatālu insultu (sekundārais jauktais cēlonis) skaitu.

Valsartāna drošuma rādītāji bija atbilstoši miokarda infarktu pārcietušo pacientu klīniskajam kursam. Saistībā ar nieru funkciju, 4,2% ar valsartānu ārstētajiem pacientiem, 4,8% ar valsartānu+kaptoprilu ārstētajiem pacientiem un 3,4% ar kaptoprilu ārstētajiem pacientiem tika konstatēts divkāršs seruma kreatinīna līmenis. Zāļu lietošanas pārtraukšana dažāda veida nieru disfunkciju dēļ bija nepieciešama 1,1% ar valsartānu ārstētajiem pacientiem, 1,3% ar valsartānu+kaptoprilu ārstētajiem pacientiem un 0,8% ar kaptoprilu ārstētajiem pacientiem. Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.

Netika konstatētas atšķirības visu cēloņu izraisītas mirstības vai kardiovaskulāras mirstības, vai saslimšanas gadījumā, kad kombinācijā ar valsartānu + kaptoprilu, valsartānu vienu pašu vai kaptoprilu vienu pašu, tika ordinēti bēta–blokatori. Neskatoties uz ārstēšanu ar pētāmajām zālēm, mirstība pacientu grupā, kuriem tika ordinēti bēta–blokatori, bija zemāka; liecinot par to, ka bēta–blokatoru darbības zināmais ieguvums šajā pacientu grupā šī pētījuma ietvaros saglabājās.

Sirds mazspēja

Tika veikts kontrolēts, randomizēts, multinacionāls valsartāna Val–HeFT klīnisks pētījums, salīdzinot ar placebo, saistībā ar saslimstību un mirstību 5 010 II pakāpes (62%), III pakāpes (36%) un IV pakāpes (2%) sirds mazspējas (saskaņā ar NYHA klasifikāciju) pacientiem, kuri saņem standartterapiju ar LVEF <40% un kreisā kambara iekšējo diastolisko diametru (LVIDD) >2,9 cm/m². Sākotnējā ārstēšanā tika izmantoti AKE inhibitori (93%), diurētikas (86%), digoksīns (67%) un bēta blokatori (36%). Vidējais rādītāju dokumentēšanas periods bija aptuveni divus gadus ilgs. Val–HeFT pētījumā Vanatex vidējā dienas deva bija 254 mg. Pētījumu raksturoja 2 primārie mērķa kritēriji : visi cēloņi, kas izraisīja mirstību (laiks līdz letālam iznākumam) un jauktu cēloņu izraisīta mirstība, saslimstība ar sirds mazspēju (laiks līdz pirmajai slimības epizodei), kas definēti sekojoši: nāve, pēkšņa nāve ar atdzīvināšanu, hospitalizācija sirds mazspējas gadījumā vai inotropo vai vazodilatējošo līdzekļu intravenoza ievadīšana četru stundu laikā, vai ilgāk bez hospitalizēšanas.

Visi mirstības cēloņi valsartāna grupā (19,7%) un placebo grupā (19,4%) bija līdzīgi (p=NS). Primārais ieguvums bija 27,5% (95% TI: 17 līdz 37%) riskantā laika perioda līdz pirmajai hospitalizācijas epizodei samazināšanā (13,9% pret 18,5%). Tomēr riska samazinājums par labu placebo (kombinētā saslimstība un mirstība 21,9% placebo grupā pret 25,4% valsartāna grupā) tika novērota tiem pacientiem, kuriem tika lietota bēta–blokatoru, AKE inhibitoru un valsartāna trīskārša kombinācija.

Vislielākais ieguvums saistībā ar saslimstību tika novērots pacientu apakšgrupā, kuri nesaņēma AKE inhibitoru (n=366). Šajā, valsartāna apakšgrupā visu cēloņu izraisītā letalitāte tika būtiski samazināta, salīdzinot ar placebo par 33% (95% TI: –6% līdz 58%) (17,3% valsartāns pret 27,1% placebo) un kombinētais saslimstības un mirstības risks tika ievērojami samazināts par 44% (24,9% valsartāns pret 42,5% placebo).

Pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitoru bez bēta-blokatora, visu cēloņu izraisītā mirstība bija līdzīga (p=NS) valsartāna (21,8%) un placebo (22,5%) grupās. Kombinētais saslimstības un mirstības risks būtiski samazinājās par 18,3% (95% TI: 8% līdz 28%), valsartānu salīdzinot ar placebo (31,0% pret 36,3%).

Kopumā pētījumā Val-Heft iekļautajā populācijā ar valsartānu ārstētajiem pacientiem tika konstatēta nozīmīga pēc NYHA klasifikācijas definēto patoloģiju smaguma pakāpes, kā arī sirds mazspējas pazīmju un simptomu, tostarp arī elpas trūkuma, nespēka, tūskas un plaušu trokšņu intensitātes samazināšanās, salīdzinot ar placebo.Pacientiem, kuri saņēma valsartānu, konstatēta labāka dzīves kvalitāte, ko pierādīja rezultātu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli, vērtējot pēc Minesotas dzīves ar sirds mazspēju skalas iegūtos rezultātussalīdzinot ar placebo. Ar valsartānu ārstētajiem pacientiem ievērojami palielinājās izsviedes frakcijas tilpums un salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli (lietojot placebo) rezultātā ievērojami samazinājās KKIDD.

Divos lielos randomizētos, kontrolētos pētījumos (ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes)) tika pārbaudīta AKE inhibitora kombinācijas lietošana ar angiotenzīna II receptoru blokatoru.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti ar kardiovaskulāru vai cerebrovaskulāru slimību vai 2. tipa cukura diabētu anamnēzē un pierādītu iesaistītā galvenā orgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nav pierādīta nozīmīga labvēlīga ietekme uz nieru un/vai kardiovaskulāriem iznākumiem un mirstību, bet novērots palielināts hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risks, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā līdzīgas farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kas izveidots, lai pārbaudītu ieguvumu no aliskirēna pievienošanas AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru blokatoru standartterapijai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai abām slimībām. Pētījums tika agrīni pārtraukts palielināta nelabvēlīgu iznākumu riska dēļ. Gan kardiovaskulāra nāve, gan insults biežāk radās aliskirēna grupā nekā placebo grupā, un blakusparādības un izvēlētas nopietnas blakusparādības (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi) biežāk radās aliskirēna grupā nekā placebo grupā.

Pediatriskā populācija

Hipertensija

Valsartāna antihipertensīvā darbība vērtēta četros randomizētos, dubultaklos klīniskos pētījumos 561 bērnam vecumā no 6 līdz 18 gadiem un 165 bērniem 1 – 6 gadu vecumā.

Šajos pētījumos iekļautajiem bērniem visbiežāk sastopamās blakusslimības , kas var veicināt hipertensiju, bija nieru un urīnizvades sistēmas darbības traucējumi, kā arī aptaukošanās.

Klīniskā pieredze par bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem

Klīniskā pētījumā, kurā piedalījās 261 pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 16 gadiem ar hipertensiju, pacienti ar ķermeņa masu < 35 kg saņēma 10, 40 vai 80 mg valsartāna tabletes dienā (mazas, vidēji lielas un lielas devas), un pacienti ar ķermeņa masu ≥ 35 kg saņēma 20, 80 vai 160 mg valsartāna tabletes dienā (mazas, vidēji lielas un lielas devas). Otrās nedēļas beigās valsartāns samazināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, korelācijā ar lietoto devu. Kopumā šīs trīs dažādā līmeņa valsartāna devas (mazās, vidējās un lielās) būtiski samazināja sistolisko asinsspiedienu par attiecīgi 8, 10, 12 mm Hg salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Pacienti tika atkārtoti randomizēti, no kuriem vienas grupas pacienti turpināja saņemt tādas pašas valsartāna devas, savukārt otras grupas pacientiem ārstēšanu nomainīja uz ārstēšanu ar placebo. Pacientiem, kas turpināja saņemt vidēji lielas vai lielas valsartāna devas, minimālais sistoliskais asinsspiediens bija par attiecīgi 4 un 7 mm Hg zemāks nekā pacientiem, kuri saņēma placebo. Pacientiem, kuri turpināja saņemt mazas valsartāna devas, minimālais sistoliskais asinsspiediens bija līdzīgs tam, kas tika novērots pacientiem, kuri saņēma placebo. Kopumā no devas lieluma atkarīga valsartāna iedarbība pret hipertensiju tika novērota visās demogrāfiskajās apakšgrupās.

Citā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 300 pediatrijas pacienti ar hipetrensiju vecumā no 6 līdz 18 gadiem, piemērotus pacientus randomizēja divās grupās valsartāna vai enalaprila tablešu lietošanai 12 nedēļu laika posmā. Bērni, kam ķermeņa masa bija ≥ 18 līdz < 35 kg, saņēma 80 mg valsartāna vai 10 mg enalaprila, bērni, kam ķermeņa masa bija ≥ 35 līdz < 80 kg, saņēma 160 mg valsartāna vai 20 mg enalaprila, bet bērni, kam ķermeņa masa bija ≥ 80 kg, saņēma 320 mg valsartāna vai 40 mg enalaprila. Pacientiem, kas saņēma valsartānu un enalaprilu, sistoliskais asinsspiediens pazeminājās līdzīgi – par attiecīgi 15 mm Hg un 14 mm Hg (nelīdzvērtības p < 0,0001). Saskanīgi rezultāti tika novēroti arī attiecībā uz diastolisko asinsspiedienu, kas pēc valsartāna un enalaprila lietošanas pazeminājās par attiecīgi 9,1 mm Hg un 8,5 mm Hg.

Trešā atklātā klīniskā pētījumā, kurā piedalījās 150 pediatriski 6-17 gadus veci pacienti ar hipertensiju, piemērotie pacienti (sistoliskais AS ≥95. procentīle pēc vecuma, dzimuma un garuma) saņēma valsartānu 18 mēnešus, lai izvērtētu drošumu un panesamību. No 150 pacientiem, kas piedalījās šajā pētījumā, 41 pacients vienlaicīgi saņēma arī prethipertensijas zāles. Sākuma un balstterapijas devas tika noteiktas atbilstoši pacientu ķermeņa masas kategorijām. Pacienti, kam ķermeņa masa bija ≥18 līdz < 35 kg, ≥35 līdz < 80 kg un ≥ 80 līdz < 160 kg, saņēma 40 mg, 80 mg un 160 mg, un devas pēc vienas nedēļas tika titrētas attiecīgi līdz 80 mg, 160 mg un 320 mg. Pusei iekļauto pacientu (50,0%, n=75) bija HNS, bet 29,3% (44) pacientu bija HNS 2. stadija (GFĀ 60 – 89 ml/min/1,73m²) vai HNS 3. stadija (GFĀ 30-59 ml/min/1,73m²). Sistoliskais asinsspiediens vidēji pazeminājās par 14,9 mmHg visiem pacientiem (sākotnējais: 133,5 mmHg), par 18,4 mmHg – pacientiem ar HNS (sākotnējais: 131,9 mmHg) un par 11,5 mmHg – pacientiem bez HNS (sākotnējais: 135,1 mmHg). Vispārēju asinsspiediena kontroli (gan sistoliskā, gan diastoliskā AS <95. procentīli) sasniegušo pacientu daudzums procentos bija nedaudz lielāks pacientu ar HNS grupā (79,5%), salīdzinot ar grupu, kurā bija pacienti bez HNS (72,2%).

Klīniskā pieredze par bērniem līdz 6 gadu vecumam

Ir veikti divi klīniskie pētījumi 1 – 6 gadus veciem bērniem, kuros piedalījās attiecīgi 90 un 75 pacienti. Šajos pētījumos netika iekļauti bērni līdz 1 gada vecumam. Pirmajā pētījumā valsartāna efektivitāte tika pierādīta, to salīdzinot ar placebo, tomēr nebija iespējams pierādīt atbildreakcijas atkarību no devas lieluma. Otrā pētījuma laikā lielāku valsartāna devu lietošana bija saistīta ar izteiktāku asinsspiediena pazemināšanos, bet atbildes reakcijas korelācija ar lietoto devu un ārstēšanas atšķirības salīdzinot ar placebo bija statistiski nenozīmīgas.

Šo atšķirību dēļ minētajai vecuma grupai valsartāns nav ieteicams (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no prasības iesniegt valsartāna klīnisko pētījumu rezultātus no visām pediatrijas apakšgrupām ar sirds mazspējas un sirds mazspējas pēc nesen pārciesta miokarda infarkta pacientiem. Skatīt apakšpunktā 4.2 informāciju par lietošanu pediatrijas pacientiem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas viena paša valsartāna lietošanas, maksimālā valsartāna plazmas koncentrācija tiek sasniegta 2–4 stundās. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Pārtika par aptuveni 40 % samazina valsartāna iedarbības intensitāti, kas noteikta pēc AUC, un par aptuveni 50 % pazemina augstāko koncentrāciju plazmā (C_max), tomēr aptuveni 8 h pēc devas valsartāna koncentrācija plazmā ēdienu saņēmušajās un nesaņēmušajās grupās bija līdzīga. . Tomēr šī AUC samazināšanās nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskā efekta samazināšanos, tāpēc valsartānu var lietot gan tukšā dūšā, gan arī ēšanas laikā.

Izkliede

Valsartāna izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 17 litri, kas liecina, ka valsartāna izkliede audos nav plaša. Valsartāns izteikti saistās ar seruma proteīniem (94–97%), galvenokārt seruma albumīniem.

Biotransformācija

Valsartānam nav raksturīga ievērojama biotransformācija, jo metabolītu veidā ir izdalīti tikai aptuveni 20 % devas. Plazmā konstatēta neliela hidroksimetabolīta koncentrācija (mazāk par 10 % no valsartāna AUC).

Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija

Valsartānam raksturīga multieksponenciāla koncentrācijas samazināšanās kinētika (t_½α <1 stundu un t_½ß aptuveni 9 stundas).

Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt izdaloties ar žulti un fēcēm (aptuveni 83% devas) un caur nierēm ar urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.

Sirds mazspējas pacientiem

Vidējais laiks līdz valsartāna augstākajai koncentrācijai un tā eliminācijas pusperiods ir līdzīgs tam, kas novērots veseliem brīvprātīgajiem. Valsartāna AUC un C_max vērtības ir gandrīz proporcionālas devas palielināšanai klīnisko devu robežās (40 līdz 160 mg divas reizes dienā). Vidējais uzkrāšanās faktors ir aptuveni 1,7. Valsartāna nieru klīrenss pēc tā iekšķīgas lieto ir apmēram 4,5 l/h. Sirds mazspējas pacientiem vecums neietekmē šķietamo klīrensu.

Specifiskas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Dažiem gados vecākiem pacientiem pēc valsartāna lietošanas novērota nedaudz spēcīgāka sistēmiskā iedarbība, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, tomēr nav pierādīts, ka tam būtu kāda klīniska nozīme.

Nieru funkcijas traucējumi

Kā tas paredzams attiecībā uz vielu, kuras nieru klīrenss salīdzinājumā ar kopējo plazmas klīrensu ir tikai 30 %, korelācija starp nieru darbību un valsartāna sistēmiskās iedarbības intensitāti nav novērota. Tāpēc pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. (kreatinīna klīrenss >10 ml/min). Pašlaik nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un pacientiem, kuri pārcietuši dialīzi, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Valsartāna saistība ar plazmas proteīniem ir augsta, tāpēc maz ticams, ka to varētu izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

Aknu funkcijas traucējumi

Ap 70% no valsartāna absorbētās devas izdalās ar žulti, galvenokārt neizmainītā veidā. Valsartāns netiek pakļauts izteiktai biotransformācijai. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem novērota iedarbības intensitātes (AUC) dubultošanās. Tomēr, netika novērota korelācija pacientiem starp aknu darbības traucējumu pakāpi un valsartāna plazmas koncentrāciju.

Vanatex nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pētījumā ar 26 bērniem (vecumā no 1 līdz 16 gadiem) ar hipertensiju, kuri saņēma vienu valsartāna suspensijas devu (vidēji 0,9 līdz 2 mg/kg, ar maksimālo devu80 mg), valsartāna klīrenss (litri/h/kg) bija līdzīgs visās vecuma grupās no 1 līdz 16 gadiem un bija salīdzināms ar datiem no pieaugušo pacientu grupas, kurā pacienti saņēma tādu pašu zāļu formu.

Nieru darbības traucējumi

Zāļu lietošana bērniem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min, kā arī bērniem, kam tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šādiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Bērniem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min deva nav jāpielāgo. Rūpīgi jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

10. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām, lietojot mātītei toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra un laktācijas periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkam m ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m² (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Neklīniskajos drošuma pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām izraisīja sarkano asinsķermenīšu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) samazināšanos un nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu plazmas urīnvielas koncentrāciju un nieru urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām ievadītās dienas devas (200 un 600 mg/kg/dienā) apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m² (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Līdzīgas devas lietojot pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur izmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, kas izraisīja palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju.

Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.

Pediatriskā populācija

Jaundzimušām un jaunām žurkām (7 – 70 dienu vecumā) līdz 1 mg/kg lielas valsartāna devas (šādas devas atbilst aptuveni 10–35 % maksimālās bērniem ieteicamās devas jeb 4 mg/kg dienā, vērtējot pēc sistēmiskās iedarbības intensitātes) izraisīja pastāvīgus un neatgriezeniskus nieru bojājumus. Šī iedarbība atbilst paredzētajai pastiprinātajai angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un angiotensīna II 1. tipa blokatoru farmakoloģiskajai iedarbībai. Tā ir novērota žurkām, kas preparātu saņēmušas dzīves pirmajās 13 dienās.

Šis periods sakrīt ar 36 nedēļu grūtniecības periodu cilvēkiem , kas dažos gadījumos var pagarināties līdz 44 nedēļām. Valsartāna pētījuma laikā jaunās žurkas preparātu saņēma līdz 70. dienai, un nav iespējams izslēgt ietekmi uz nieru nobriešanu, kas notiek 4 – 6 nedēļas pēc atnešanās. Nieru darbības nobriešana ir nepārtraukts process cilvēka pirmā dzīves gada laikā gadā. Tādēļ nav iespējams izslēgt klīnisku nozīmi attiecībā uz bērniem līdz viena gada vecumam, tomēr neklīniskie dati neliecina par iespējamu kaitīgu ietekmi uz bērniem, kas vecāki par vienu gadu.

5. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalks

Valsartan 80 mg Valsartan 160 mg

Hipromeloze 6cP Hipromeloze 6cP

Makrogols 400 Makrogols 400

Titāna dioksīds (E171) Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172) Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

11. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

12. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Vanatex 80 mg: Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Vanatex 160 mg: Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

13. Iepakojuma veids un saturs

Kastītes pa 28 tabletēm Alumīnija/PVH/PVDH 90 blisteros.

14. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

6. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medana Pharma SA

Wł. Łokietka 10

98-200 Sieradz, Polija

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Vanatex 80 mg: 10-0438

Vanatex 160 mg: 10-0437

8. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010.gada 1.oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 9.marts

9. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018