Valsacor 80 mg apvalkotās tabletes
Temperatūrā līdz 30°C, oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Valsartanum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
07-0195-11
07-0195
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
24-MAY-11
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
80 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Valsacor 40 mg apvalkotās tabletes
Valsacor 80 mg apvalkotās tabletes
Valsacor 160 mg apvalkotās tabletes
Valsartanum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Valsacor un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Valsacor lietošanas
3. Kā lietot Valsacor
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Valsacor
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Valsacor un kādam nolūkam tās lieto
Valsacor pieder zāļu grupai, kas zināma kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, kas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu. Angiotenzīns II ir viela, kas sašaurina asinsvadus, tādējādi izraisot asinsspiediena paaugstināšanos. Tā iedarbība bloķē angiotenzīna II iedarbību. Rezultātā atslābinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens.
Valsacor 40 mg, 80 mg un 160 mg apvalkotās tabletes var lietot trīs dažādu stāvokļu gadījumos:
augsta asinsspiediena ārstēšanai bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja šāds asinsspiediens netiek ārstēts, tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus; rezultātā izraisot insultu, sirds mazspēju vai nieru mazspēju. Augsts asinsspiediens paaugstina miokarda infarkta risku. Asinsspiediena pazemināšana līdz normālam samazina šo traucējumu attīstības risku.
lai ārstētu pieaugušus pacientus, kuriem nesen bijusi sirdslēkme (miokarda infarkts). „Nesen” nozīmē pirms 12 stundām līdz 10 dienām.
lai ārstētu simptomātisku sirds mazspēju pieaugušiem pacientiem. Valsacor var lietot simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Valsacor lieto gadījumos, kad nav iespējams lietot zāļu grupu, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem (zāles sirds mazspējas ārstēšanai), vai arī to papildus AKE inhibitoriem iespējams lietot gadījumos, kad nevar lietot bēta blokatorus (vēl vienas zāles sirds mazspējas ārstēšanai).
Sirds mazspējas simptomi ir elpas trūkums, kā arī šķidruma uzkrāšanās organismā izraisīta pēdu un kāju tūska. Tā iespējama gadījumos, kad sirds muskulis nespēj caur organismu pārsūknēt tik daudz asiņu, cik organismam nepieciešams.
Valsacor 80 mg un 160 mg apvalkotās tabletes var lietot trīs dažādu stāvokļu gadījumos:
augsta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem un bērniem, un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja šāds asinsspiediens netiek ārstēts, tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus; rezultātā izraisot insultu, sirds mazspēju vai nieru mazspēju. Augsts asinsspiediens paaugstina miokarda infarkta risku. Asinsspiediena pazemināšana līdz normālam samazina šo traucējumu attīstības risku.
lai ārstētu pieaugušus pacientus, kuriem nesen bijusi sirdslēkme (miokarda infarkts). „Nesen” nozīmē pirms 12 stundām līdz 10 dienām.
lai ārstētu simptomātisku sirds mazspēju pieaugušiem pacientiem. Valsacor lieto gadījumos, kad nav iespējams lietot zāļu grupu, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem (zāles sirds mazspējas ārstēšanai), vai arī to papildus AKE inhibitoriem iespējams lietot gadījumos, kad nevar lietot citas zāles sirds mazspējas ārstēšanai).
Sirds mazspējas simptomi ir elpas trūkums, kā arī šķidruma uzkrāšanās organismā izraisīta pēdu un kāju tūska. Tā iespējama gadījumos, kad sirds muskulis nespēj caur organismu pārsūknēt tik daudz asiņu, cik organismam nepieciešams.
2. Kas Jums jāzina pirms Valsacor lietošanas
Nelietojiet Valsacor šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret valsartānu vai kādu citu (6. punktā minēto)šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir smaga aknu slimība;
ja Jūsu grūtniecība ilgāka par 3 mēnešiem (arī agrīnajās grūtniecības stadijās ir labāk no Valsacor lietošanas izvairīties – skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un ja Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, Valsacor nelietojiet.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Valsacor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir smaga aknu slimība;
ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums veic dialīzi;
ja Jums ir sašaurināta nieres artērija;
ja Jums nesen pārstādīta niere (esat saņēmis jaunu nieri);
ja Jūs ārstē pēc sirdslēkmes vai sakarā ar sirds mazspēju, Jūsu ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru darbību;
ja Jums ir smaga sirds slimība, bet ne sirds mazspēja vai sirdslēkme;
ja Jums, lietojot citas zāles (tai skaitā AKE inhibitorus), kādreiz bijusi alerģiskas reakcijas, ko sauc par angioedēmu, izraisīta mēles vai sejas tūska. Ja, lietojot Valsacor, Jums rodas šie simptomi, nekavējoties pārtrauciet Valsacor lietošanu un nekad vairs to nelietojiet. Skatīt arī 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”;
ja lietojat zāles, kas Jūsu asinīs paaugstina kālija koncentrāciju. Šādas zāles ir kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai sāls aizstājēji, zāles, kas organismā aiztur kāliju, un heparīns. Var būt regulāri jāpārbauda kālija daudzums Jūsu asinīs;
ja Jūs esat jaunāks par 18 gadiem un Jūs lietojat Valsacor kombinācijā ar citām zālēm, kas inhibē renīna-angiotenzīna- aldosterona sistēmu (zāles, kas pazemina asinsspiedienu), Jūsu ārsts ar regulāriem intervāliem var pārbaudīt Jūsu nieru darbību un nātrija līmeni asinīs;
ja Jums ir aldosteronisms. Tā ir slimība, kuras gadījumā Jūsu nieres ražo pārāk daudz hormona, ko sauc par aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Valsacor lietošana nav ieteicama;
ja Jūsu organisms sakarā ar caureju, vemšanu vai lielu urīndzenošo (diurētisko) tablešu devu lietošanu zaudējis daudz šķidruma (ja Jums ir organisma dehidratācija);
ja Jums šķiet, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība, par to jāpastāsta savam ārstam. Grūtniecības agrīnajās stadijās Valsacor nav ieteicams, bet pēc Jūsu grūtniecības 3. mēneša tā lietošana nav atļauta, jo tā lietošana šajā grūtniecības stadijā var nopietni kaitēt Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitorus (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoriem kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanā, un ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram, spironolaktons, eplerenons) vai bēta blokatoriem (piemēram, metoprololu).
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsacor šādos gadījumos”.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pirms Valsacor lietošanas par to jāpastāsta savam ārstam.
Citas zāles un Valsacor
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanas efektivitāti var ietekmēt Valsacor lietošana kopā ar dažām citām zālēm. Var būt jāmaina deva, jāievēro citi piesardzības pasākumi vai (dažos gadījumos) jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Minētais attiecas gan uz recepšu, gan bezrecepšu zālēm, īpaši:
citām asinsspiedienu pazeminošajām zālēm, jo īpaši urīndzenošajām tabletēm (diurētiskajiem līdzekļiem),
zālēm, kas Jūsu asinīs palielina kālija koncentrāciju. Šādas zāles ir kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai sāls aizstājēji, zāles, kas organismā aiztur kāliju, un heparīns,
noteikta veida pretsāpju līdzekļi, ko sauc par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL),
dažām antibiotikām (rifamicīna grupas), zālēm, kuras lieto pret transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns) vai zālēm pret retrovīrusiem, kuras lieto lai ārstētu HIV/AIDS infekcijas (ritonavīrs). Šīs zāles var pastiprināt Valsacor iedarbību,
litija preparāti – zāles, ko lieto dažu veidu garīgo slimību ārstēšanai,
ja Jūs lietojat AKE inhibitorus vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsacor šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoriem kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanā, un ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram, spironolaktons, eplerenons) vai bēta blokatoriem (piemēram, metoprololu).
Turklāt:
ja Jūs ārstē pēc sirdslēkmes, šī preparāta kombinācijas ar AKE inhibitoriem (zāles sirdslēkmju ārstēšanai) nav ieteicamas;
ja Jums ārstē sirds mazspēju, nav ieteicama trīskārša kombinācija ar AKE inhibitoriem (zāles sirdslēkmju ārstēšanai) un bēta blokatoriem.
Valsacor kopā ar uzturu
Valsacor varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat
grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja Jums šķiet, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība, par to ir jāpastāsta savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, ieteiks pārtraukt Valsacor lietošanu, kā arī ieteiks Valsacor vietā lietot citas zāles. Grūtniecības agrīnajās stadijās Valsacor nav ieteicams, bet pēc grūtniecības 3. mēneša to lietot nav atļauts, jo pēc grūtniecības 3. mēneša tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.
Ja barojat ar krūti vai plānojat sākt barot ar krūti bērnu, pastāstiet par to savam ārstam. Mātēm, kuras baro ar krūti bērnu, Valsacor nav ieteicams, un ja Jūs vēlaties barot ar krūti bērnu, ārsts var izvēlēties citas zāles (īpaši tad, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai piedzimis priekšlaikus).
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pirms vadāt transportlīdzekli, lietojat instrumentus vai apkalpojat mehānismus, kā arī veicat darbības, kuru laikā nepieciešama koncentrēšanās, Jums noteikti jāzina, kā Valsacor Jūs ietekmē. Tāpat kā daudzas zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, Valsacor retos gadījumos var izraisīt reiboni un ietekmēt Jūsu koncentrēšanās spēju.
Valsacor satur laktozi
Ja Jūsu ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Valsacor
Lai iegūtu vislabākos rezultātus un samazinātu nevēlamo blakusparādību risku, vienmēr lietojiet Valsacor tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. Cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu bieži nemana nekādas šīs patoloģijas pazīmes. Daudzi jūtas gluži normāli. Tādēļ Jums ir vēl svarīgāk apmeklēt ārstu pat tad, ja jūtaties labi.
Pieauguši pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu: parastā deva ir 80 mg dienā. Dažos gadījumos Jūsu ārsts var nozīmēt lielākas devas (piemēram, 160 mg vai 320 mg). Ārsts var arī Valsacor kombinēt ar papildu zālēm (piemēram, diurētisku līdzekli).
Bērni un pusaudži (vecumā no 6 līdz 18 gadiem) ar augstu asinsspiedienu: pacientiem, kuru ķermeņa masa nepārsniedz 35 kg, parastā deva ir 40 mg valsartāna vienu reizi dienā.
Pacientiem ar ķermeņa masu 35 kg un vairāk, parastā deva ir 80 mg valsartāna vienu reizi dienā.
Atsevišķos gadījumos Jūsu ārsts var parakstīt lielākas devas (devu var palielināt līdz 160 mg un maksimums līdz 320 mg).
Pieauguši pacienti pēc nesenas sirdslēkmes: pēc sirdslēkmes ārstēšanu sāk jau pēc 12 stundām, parasti lietojot nelielu devu (20 mg) 2 reizes dienā. 20 mg devu Jūs varat iegūt, sadalot 40 mg tableti. Jūsu ārsts šo devu vairāku nedēļu laikā pakāpeniski palielinās līdz maksimālajai – pa 160 mg 2 reizes dienā. Galīgais devas lielums atkarīgs no tā, kā tieši Jūs to panesat.
Valsacor var lietot kopā ar citām zālēm ārstēšanai pēc sirdslēkmes, un Jūsu ārsts pieņems lēmumu par Jums piemērotu ārstēšanas veidu.
Sirds mazspēja: parasti ārstēšanu sāk ar 40 mg 2 reizes dienā. Jūsu ārsts šo devu vairāku nedēļu laikā pakāpeniski palielinās līdz maksimālajai – pa 160 mg 2 reizes dienā. Galīgais devas lielums atkarīgs no tā, kā tieši Jūs to panesat.
Valsacor var lietot kopā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai, un Jūsu ārsts pieņems lēmumu par Jums piemērotu ārstēšanas veidu.
Valsacor varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Valsacor jāieņem, uzdzerot glāzi ūdens.
Valsacor katru dienu jālieto aptuveni vienā un tai pašā laikā.
Ja esat lietojis Valsacor vairāk nekā noteikts
Ja Jums ir smags reibonis un/vai ģībonis, nekavējoties atgulieties un sazinieties ar savu ārstu. Ja nejauši esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Valsacor
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja esat aizmirsis ieņemt devu, izdariet to, tiklīdz par to atceraties. Tomēr tad, ja jau gandrīz ir pienācis laiks ieņemt nākamo devu, aizmirsto devu izlaidiet.
Ja pārtraucat lietot Valsacor
Valsacor lietošanas pārtraukšana var saasināt Jūsu slimību. Ja vien to nav ieteicis Jūsu ārsts, zāļu lietošanu nepārtrauciet.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Daži simptomi, kuru gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska palīdzība
Jums var rasties angioedēmas simptomi (specifiska alerģiska reakcija), piemēram,
sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūska;
apgrūtināta elpošana vai rīšana;
nātrene, nieze.
Ja Jums ir kāds no šiem simptomiem, nekavējoties pārtrauciet Valsacor lietošanu un sazinieties ar savu ārstu (skatīt apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Citas blakusparādības ir:
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
reibonis;
zems asinsspiediens ar vai bez tādiem simptomiem kā reibonis un ģībonis pieceļoties;
vājāka nieru darbība (nieru darbības traucējumu pazīmes).
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
angioedēma (skatīt apakšpunktu “Daži simptomi, kuru gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska palīdzība”);
pēkšņs samaņas zudums (sinkope);
griešanās sajūta (vertigo);
ļoti vāja nieru darbība (akūtas nieru mazspējas pazīmes);
muskuļu spazmas, sirds ritma patoloģijas (hiperkaliēmijas pazīmes);
elpas trūkums, apgrūtināta elpošana pēc atgulšanās, pēdu vai kāju tūska (sirds mazspējas pazīmes);
galvassāpes;
klepus;
sāpes vēderā;
slikta dūša;
caureja;
noguruma sajūta;
vājums.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
pūslīšu veidošanās uz ādas (bulloza dermatīta pazīmes);
var rasties alerģiska reakcija ar izsitumiem un niezi vai drudzi, locītavu pietūkumu un sāpēm, muskuļu sāpēm, palielinātiem limfmezgliem un/vai gripai līdzīgiem simptomiem (seruma slimības pazīmēm);
purpursarkaniem punktiņiem uz ādas, drudzi un niezi (asinsvadu iekaisuma, ko sauc arī par vaskulītu, pazīmēm);
neparastu asiņošanu vai zilumu rašanos (trombocitopēnijas pazīmēm);
muskuļu sāpēm (mialģiju);
infekciju izraisītu drudzi, rīkles iekaisumu vai čūlām mutē (samazināta balto asins šūnu skaita, ko sauc arī par neitropēniju, simptomiem);
pazeminātu hemoglobīna līmeni un eritrocītu procentuālā daudzuma samazināšanos asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt anēmiju);
kālija jonu koncentrācijas palielināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt muskuļu spazmas un sirds ritma patoloģijas);
nātrija līmeņa pazemināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt nogurumu un apjukumu, muskuļu raustīšanos un krampjus);
aknu darbību raksturojošo parametru vērtību palielināšanos (kas var norādīt uz aknu bojājumiem), tostarp arī bilirubīna koncentrācijas palielināšanos asinīs (kas smagos gadījumos rada dzeltenu ādas un acu baltumu krāsu);
atlieku slāpekļa koncentrācijas palielināšanās asinīs un kreatinīna koncentrācijas palielināšanās serumā (kas var liecināt par nieru darbības traucējumiem).
Dažu nevēlamo blakusparādību biežums var mainīties atkarībā no Jūsu stāvokļa. Piemēram, tādas blakusparādības kā reibonis un vājāka nieru darbība pacientiem, kuriem ārstē paaugstinātu asinsspiedienu, novērotas retāk nekā pacientiem, kuriem ārstē sirds mazspēju vai veic ārstēšanu pēc sirdslēkmes.
Blakusparādības bērniem un pusaudžiem ir tādas pašas kā novērotas pieaugušajiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Valsacor
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc ”EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Valsacor satur
Aktīvā viela ir valsartāns. Katra apvalkotā tablete satur 40 mg, 80 mg vai 160 mg valsartāna.
Citas tabletes kodola sastāvdaļas (palīgvielas) ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, povidons, kroskaramelozes nātrija sāls, bezūdens koloidāls silīcija dioksīds un magnija stearāts.
Citas 40 mg apvalkoto tablešu apvalka sastāvdaļas ir hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 4000 un dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).
Citas 80 mg apvalkoto tablešu apvalka sastāvdaļas ir hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 4000 un sarkanais dzelzs oksīds (E 172).
Citas 160 mg apvalkoto tablešu apvalka sastāvdaļas ir hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 4000, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172) un sarkanais dzelzs oksīds (E 172).
Valsacor ārējais izskats un iepakojums
40 mg apvalkotās tabletes ir dzelteni brūnas, apaļas, abās pusēs viegli izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
80 mg apvalkotās tabletes ir sārtas, apaļas, abās pusēs izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
160 mg apvalkotās tabletes ir dzelteni brūnas, ovālas, abās pusēs izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
Visu trīs devu tabletes var sadalīt vienādās devās.
Apvalkotās tabletes ir pieejamas blisteros un kārbiņās pa 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90, 98, 120 vai 180 apvalkotajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
SIA “KRKA Latvija”
Tel.: 67338610
Fakss: 67338151
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts
Zāļu nosaukums
Čehija, Bulgārija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Austrija, Vācija
Valsacor
Spānija
Valsartán Krka
Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija
Valsartan Krka
Portugāle
Valsartan Pharmacons
Īrija
Valsartan
Itālija
Valsartan HCS
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 9/2017
SASKAŅOTS ZVA 05-10-2017
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Valsacor 80 mg apvalkotās tabletes
Valsacor 160 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 80 mg valsartāna (Valsartanum).
Katra apvalkotā tablete satur 160 mg valsartāna (Valsartanum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
80 mg apvalkotās tabletes
160 mg apvalkotās tabletes
Laktoze
28,5 mg/tabletē
57 mg/tabletē
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
80 mg apvalkoto tablešu ārējais izskats: sārtas, apaļas, abās pusēs izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
160 mg apvalkoto tablešu ārējais izskats: dzelteni brūnas, ovālas, abās pusēs izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
Abu devu lieluma tabletes var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušiem pacientiem, hipertensijas ārstēšana bērniem un pusaudžiem vecumā no 6-18 gadiem.
Nesens miokarda infarkts
Klīniski stabilu pieaugušu pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju vai asimptomātisku sirds kreisā kambara sistolisku disfunkciju pēc nesena (pirms 12 stundām līdz 10 dienām) miokarda infarkta ārstēšana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Sirds mazspēja
Pieaugušu pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju ārstēšanai, kad AKE (angiotensīnu konvertējošais enzīms) inhibitori nav panesami, vai kā papildus terapija AKE inhibitoriem pacientiem, kuriem bēta blokatori nav panesami un nevar lietot mineralokortikoīdu receptoru antagonistus (skatīt 4.2., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Devas un lietošanas veids
Devas
Hipertensija
Ieteicamā valsartāna sākumdeva ir 80 mg vienu reizi dienā. Būtiska asinsspiedienu pazeminoša iedarbība parādās 2 nedēļu laikā, bet maksimālā iedarbības intensitāte tiek sasniegta 4 nedēļu laikā. Dažiem pacientiem, kuru asinsspiediena kontrole nav pietiekama, šo devu var palielināt līdz 160 mg vai maksimālajai devai – 320 mg.
Valsartānu var lietot kopā ar citām zālēm pret hipertensiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Šādiem pacientiem terapijas shēmas papildināšana ar diurētiskajiem līdzekļiem, piemēram, hidrohlortiazīdu, asinsspiedienu pazeminās vēl vairāk.
Nesens miokarda infarkts
Klīniski stabilu pacientu ārstēšanu var sākt jau 12 stundas pēc miokarda infarkta. Pēc 20 mg lielas sākumdevas, ko lieto 2 reizes dienā, dažu nākamo nedēļu laikā valsartāna deva pakāpeniski jāpalielina līdz 40 mg, 80 mg un 160 mg 2 reizes dienā. Sākumdevu nodrošina 40 mg dalāmās tabletes.
Maksimālā mērķa deva ir 160 mg 2 reizes dienā. Parasti, atkarībā no preparāta panesamības, pacientiem ieteicams 80 mg lielu mērķa devu 2 reizes dienā sasniegt 2 nedēļas pēc ārstēšanas sākuma, bet maksimālo mērķa devu (pa 160 mg 2 reizes dienā) sasniegt pēc 3 mēnešiem. Ja parādās simptomātiska hipotensija vai nieru darbības traucējumi, jāapsver nepieciešamība samazināt devu.
Valsartānu atļauts lietot pacientiem, kurus ārstē ar citiem pēc miokarda infarkta lietojamajiem preparātiem, piemēram, trombolītiskajiem līdzekļiem, acetilsalicilskābi, bēta blokatoriem, statīniem un diurētiskajiem līdzekļiem. Kombinācijas ar AKE inhibitoriem nav ieteicamas (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pacientu, kuriem bijis miokarda infarkts, izmeklējumos vienmēr jāiekļauj nieru darbības vērtējums.
Sirds mazspēja
Ieteicamā valsartāna sākumdeva ir 40 mg 2 reizes dienā. Atkarībā no tā, kā pacients panes preparātu, pakāpeniska devas palielināšana līdz 80 mg un 160 mg 2 reizes dienā jāveic ar vismaz 2 nedēļas ilgiem starplaikiem. Jāapsver nepieciešamība samazināt vienlaikus lietoto diurētisko līdzekļu devas. Klīnisko pētījumu laikā lietotā maksimālā dienas deva ir 320 mg dalītās devās.
Valsartānu atļauts lietot kopā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai. Tomēr trīskāršas AKE inhibitoru, valsartānu un bēta blokatoru vai kāliju aizturošu diurētiku kombinācijas lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pacientu ar sirds mazspēju izmeklējumos vienmēr jāiekļauj nieru darbības vērtējums.
Papildu informācija par īpašām populācijām
Nieru darbības traucējumi
Pieaugušiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrensa ātrums lielāks par 10 ml/min, devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Cukura diabēts
Vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar holestāzi valsartāns ir kontrindicēts (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Pediatriskā populācija
Hipertensija pediatriskā populācijā
Bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 18 gadiem
Bērniem ar ķermeņa masu līdz 35 kg sākotnējā deva ir 40 mg vienu reizi dienā un bērniem ar ķermeņa masu 35 kg vai vairāk sākotnējā deva ir 80 mg vienu reizi dienā. Devas korekcija jāveic vadoties no sasniegtās asinsspiediena atbildes reakcijas. Maksimālās klīniskajos pētījumos pētītās devas skatīt zemāk tabulā.
Devas, kas pārsniedz sarakstā norādītās devas, nav pētītas un tāpēc to lietošana nav ieteicama.
Ķermeņa masa
Maksimālā klīniskajos pētījumos pētītā deva
≥18 kg līdz <35 kg
80 mg
≥35 kg līdz <80 kg
160 mg
≥80 kg līdz ≤160 kg
320 mg
Bērni vecumā līdz 6 gadiem
Pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktos. Tomēr Valsacor lietošanas drošums un efektivitāte bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem nav noskaidrota.
Pediatriskie pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar nieru darbības traucējumiem
Zāļu lietošana pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskie pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar aknu darbības traucējumiem
Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, Valsacor kontrindicēts pediatriskiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāro cirozi un pacientiem, kuriem novēro holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Klīniskā pieredze par Valsacor lietošanu pediatriskiem pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Pediatriskie pacienti ar sirds mazspēju un nesen pārciestu miokarda infarktu
Valsacor nav ieteicams sirds mazspējas un nesen pārciesta miokarda infarkta ārstēšanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošumu un efektivitāti.
Lietošanas veids
Valsacor var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, un to nepieciešams lietot, uzdzerot ūdeni.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Smagi aknu darbības traucējumi, ciroze, žultsceļu aizsprostojums.
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2).
Valsacor lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hiperkaliēmija
Vienlaicīga kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kālija jonus aizturošo diurētisko līdzekļu, kāliju saturošo sāls aizstājēju un citu preparātu, kas var paaugstināt kālija jonu koncentrāciju (heparīna u. t. t.), lietošana nav ieteicama. Piemērotā veidā jākontrolē kālija jonu koncentrācija.
Nieru darbības traucējumi
Nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un pacientiem, kuri pārcietuši dialīzi, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi. Devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Vienlaicīga ARA (angiotensīna receptoru antagonistu), tajā skaitā valsartāna, vai AKE inhibitoru lietošana ar aliskirēnu ir kontrindicēta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar nātrija jonu un/vai cirkulējošā šķidruma tilpuma deficītu
Pacientiem ar smagu nātrija jonu deficītu un/vai cirkulējošā šķidruma tilpuma deficītu, piemēram, pacientiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos pēc valsartāna lietošanas sākuma iespējama simptomātiska hipotensija. Pirms valsartāna lietošanas sākuma jānovērš nātrija jonu un/vai cirkulējošā šķidruma tilpuma deficīts, piemēram, samazinot diurētiskā līdzekļa devu.
Nieru artēriju stenoze
Pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi valsartāna lietošanas drošums nav noteikts.
Īslaicīga valsartāna lietošana 12 pacientiem ar renovaskulāru hipertensiju pēc vienpusējas nieres artērijas stenozes neizraisīja nekādas nozīmīgas nieru hemodinamikas izmaiņas, kā arī kreatinīna koncentrācijas serumā vai atlieku slāpekļa koncentrācijas izmaiņas asinīs. Tomēr citi preparāti, kas ietekmē renīna – angiotensīna sistēmu, pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi var paaugstināt urīnvielas koncentrāciju asinīs un kreatinīna koncentrāciju serumā, tādēļ gadījumos, kad pacientus ārstē ar valsartānu, ieteicams kontrolēt nieru darbību.
Nieru transplantācija
Pašlaik nav pieredzes par valsartāna lietošanas drošums pacientiem pēc nesen veiktas nieres transplantācijas.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu ārstēt ar valsartānu nav atļauts, jo viņiem nav aktivēta renīna – angiotensīna sistēma.
Aortālā un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā visu asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošanas gadījumos īpaša piesardzība indicēta attiecībā uz pacientiem ar aortālā vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju (OHKM).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā sākt terapiju ar angiotensīna II receptoru antagonistiem (AIIRA) nav atļauts. Ja vien turpmāka ārstēšana ar AIIRA nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīvu hipertensijas terapiju ar preparātiem, attiecībā uz kuriem ir pierādīts, ka to lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad ir konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk piemērota alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Nesens miokarda infarkts
Ir pierādīts, ka kaptoprila un valsartāna kombinācijas lietošana papildu klīnisko ieguvumu nenodrošina, bet nevēlamo blakusparādību risks salīdzinājumā ar attiecīgo preparātu lietošanu palielinās (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu). Tādēļ valsartāna lietošana kombinācijā ar AKE inhibitoriem nav ieteicama.
Sākot ārstēt pacientus pēc miokarda infarkta, jāievēro piesardzība. Pacientu, kuriem bijis miokarda infarkts, izmeklējumos vienmēr jāiekļauj nieru darbības vērtējums (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Valsartāna lietošana pacientiem pēc miokarda infarkta bieži izraisa nelielu asinsspiediena pazemināšanos, tomēr gadījumos, kad tiek ievēroti norādījumi attiecībā uz devām, ilgstošas simptomātiskas hipotensijas dēļ terapijas pārtraukšana parasti nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Sirds mazspēja
Lietojot Valsacor kombinācijā ar AKE inhibitoru, var palielināties nevēlamo blakusparādību, it īpaši hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtas nieru mazspējas) risks. Pacientiem ar sirds mazspēju trīskāršas zāļu kombinācijas: AKE inhibitoru, bēta blokatoru un Valsacor ordinēšana nav pierādījuši klīnisku ieguvumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šāda kombinācija acīmredzami palielina nevēlamo blakusparādību risku un tādējādi nav ieteicama. Nav ieteicama arī trīskāršā kombinācija ar AKE inhibitoriem, mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem un valsartānu. Šo kombināciju lietošanu drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
Jāievēro piesardzība, uzsākot ārstēšanu sirds mazspējas pacientiem. Pacientiem ar sirds mazspēju vienmēr jānovērtē nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Valsacor lietošana pacientiem ar sirds mazspēju parasti izraisa asinsspiediena pazemināšanos, taču ārstēšanas pārtraukšana sakarā ar pastāvīgu simptomātisku hipotensiju parasti nav nepieciešama, ievērojot dozēšanas norādījumus (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kuriem nieru funkcija var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (t.i., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un, retos gadījumos, ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Tā kā valsartāns ir angiotensīna II receptoru blokators, nevar izslēgt, ka Valsacor lietošana var būt saistīta ar nieru darbības traucējumiem.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Angioedēma anamnēzē
Saņemti ziņojumi par angioedēmu, tai skaitā balsenes un balss spraugas pietūkumu, kas izraisīja elpošanas ceļu nosprostojumu un/vai sejas, rīkles un/vai mēles pietūkumu gadījumus pacientiem, kurus ārstēja ar valsartānu; dažiem no šiem pacientiem iepriekš bija attīstījusies angioedēma pēc citu zāļu, tai skaitā AKE inhibitoru, lietošanas. Pacientiem, kuriem attīstās angioedēma, Valsacor lietošana nekavējoties jāpārtrauc un ārstēšanu ar Valsacor atsākt nedrīkst (skatīt 4.8. apakšpunktā).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultā blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Pediatriskā populācija
Nieru darbības traucējumi
Zāļu lietošana pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem ieteicams lietot valsartānu. Pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar valsartānu rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā. Īpaši tas attiecināms tajos gadījumos, kad valsartāns tiek lietots pacientiem ar jau esošiem predispozīcijas stāvokļiem (drudzi, dehidratāciju), kas var veicināt nieru darbības traucējumus. Vienlaicīga ARA, tajā skaitā valsartāna, vai AKEI lietošana ar aliskirēnu ir kontrindicēta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, Valsacor kontrindicēts pediatriskiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāro cirozi un pacientiem, kuriem novēro holestāzi (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Klīniskā pieredze par Valsacor lietošanu pediatriskiem pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Valsacor satur laktozi. Pacientiem ar retām pārmantotām patoloģijām, kas ir raksturīgas ar galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes absorbcijas patoloģijām šīs zāles lietot nav atļauts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) duālā blokāde ar ARA, AKEI vai aliskirēnu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litija preparāti
Vienlaicīgas AKE inhibitoru lietošanas laikā aprakstīta atgriezeniska litija jonu koncentrācijas paaugstināšanās serumā un to toksicitātes pastiprināšanās. Tā kā pieredzes par vienlaicīgu valsartāna un litija preparātu lietošanu nav, šī kombinācija nav ieteicama. Ja iegūti pierādījumi, ka šāda kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā.
Kālija jonus aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji, kāliju saturošie sāls aizvietotāji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija jonu koncentrāciju
Ja uzskata, ka kombinācijā ar valsartānu jālieto zāles, kas ietekmē kālija jonu koncentrāciju, ieteicams kontrolēt kālija jonu koncentrāciju plazmā.
Vienlaicīgas lietošanas laikā nepieciešama piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (ja tās deva lielāka par 3 g dienā) un neselektīvie NPL
Ja angiotensīna II antagonistus lieto vienlaikus ar NPL, var kļūt vājāka to asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Turklāt vienlaicīga angiotensīna II antagonistu un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku un paaugstinātu kālija jonu koncentrāciju serumā.
Tādēļ terapijas sākumā ieteicams kontrolēt nieru darbību, kā arī nodrošināt pietiekamu pacienta organisma hidratāciju.
Transportieri
In vitro dati liecina, ka valsartāns ir substrāts aknu uzņemšanas transportierim (hepatic uptake transporter) OATP1B1/OATP1B3 un aknu izvadīšanas transportierim (hepatic efflux transporter) MRP2. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma. Lietošana kopā ar uzņemšanas transportieru inhibitoriem (piemēram, rifampicīnu, ciklosporīnu) vai izvadīšanas transportieriem (piemēram, ritonavīru) var palielināt valsartāna sistēmisko iedarbību. Uzsākot vai pārtraucot šo zāļu kopīgu lietošanu, jāievēro piesardzība.
Citi
Valsartāna mijiedarbības pētījumu laikā klīniski nozīmīga valsartāna mijiedarbība ar kādām no turpmāk minētajām zālēm nav konstatēta. Šādas zāles ir: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns un glibenklamīds.
Pediatriskā populācija
Ārstējot hipertensiju bērniem un pusaudžiem, kad bieži kā blakus slimība sastopami nieru darbības traucējumi, un lietojot valsartānu kopā ar vielām, kas inhibē renīna angiotensīna aldosterona sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties kālija līmenis asinīs, ieteicams ievērot piesardzību. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Grūtniecības 1. trimestra laikā angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). 2. un 3. grūtniecības trimestra laikā AIIRA lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības 1. trimestra laikā nav pārliecinoši, tomēr izslēgt nelielu riska palielināšanos nav iespējams. Lai gan nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati par AIIRA radīto risku, šīs grupas zāles var radīt līdzīgu risku. Ja vien turpmāka ārstēšana ar AIIRA nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu hipertensijas terapiju ar preparātiem, par kuriem ir pierādīts, ka to lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad ir konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas nepieciešams, jāsāk piemērota alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AIIRA iedarbība grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā cilvēkam ir fetotoksiska (tā izraisa nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos), kā arī toksiski ietekmē jaundzimušo (tā izraisa nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju), skatīt 5.3. apakšpunktu „Preklīniskie dati par drošību”.
Ja auglis, sākot ar grūtniecības 2. trimestri, bijis pakļauts AIIRA iedarbībai, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus nieru darbības un galvaskausa stāvokļa izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par valsartāna lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, valsartāns nav ieteicams un vēlams lietot alternatīvus preparātus ar labāk noskaidrotu lietošanas drošību barošanas ar krūti laikā (jo īpaši tad, ja zīdainis dzimis priekšlaicīgi).
Fertilitāte
Lietojot valsartāna 200 mg/kg/dienā devas iekšķīgi vīriešu un sieviešu dzimuma žurkām nenovēroja ar fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, aprēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto 320 mg/dienā devu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Tāpat kā citu antihipertensīvo līdzekļu lietošanas gadījumos, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, ir jāievēro piesardzība.
Nevēlamās blakusparādības
Kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju kopējais novēroto nevēlamo blakusparādību (NBP) biežums bija līdzīgs tam, kas novērots pacientiem, kuri saņēma placebo, kā arī nebija pretrunā ar valsartāna farmakoloģiskajām īpašībām. NBP attīstības biežums nebija saistīts ar devas lielumu vai ārstēšanas ilgumu, kā arī pacienta dzimumu, vecumu vai rases piederību.
Turpmāk, sistematizējot pēc orgānu sistēmām, minētas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas perioda laikā aprakstītās NBP, kā arī laboratorisko izmeklējumu laikā konstatētie fakti.
Nevēlamās blakusparādības sistematizētas pēc to biežuma, vispirms minot visbiežākās, izmantojot šādus biežuma apzīmējumus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus.
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Uz visām pēcreģistrācijas periodā aprakstītajām NBP un laboratorisko izmeklējumu laikā konstatētajiem faktiem nav iespējams attiecināt kādu no NBP biežuma apzīmējumiem, tādēļ to biežums definēts kā „nav zināmi”.
Hipertensija
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Hemoglobīna līmeņa samazināšanās, hematokrīta samazināšanās, neitropēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Hipersensitivitāte, tostarp seruma slimība
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi
Seruma kālija koncentrācijas palielināšanās, hiponatriēmija
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Klepus
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Sāpes vēderā
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Aknu funkcionālo rādītāju, tostarp seruma
bilirubīna, vērtību palielināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi
Asinsvadu tūska, bullozs dermatīts, izsitumi, nieze
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi
Mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi,
seruma kreatinīna koncentrācijas pieaugums
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Nogurums
Pediatriskā populācija
Hipertensija
Valsartāna antihipertensīvā ietekme ir pētīta divos nejaušinātos, dubultmaskētos klīniskajos pētījumos (katram no tiem sekoja pagarinājuma periods vai pētījums) un vienā atklāta tipa pētījumā. Šajos pētījumos bija iekļauti 711 pediatriski pacienti vecumā no 6 līdz mazāk nekā 18 gadiem ar hronisku nieru slimību (HNS) vai bez tās, 560 no šiem pacientiem saņēma valsartānu. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad novēroja kuņģa-zarnu traucējumus (piemēram, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana) un reiboni, nekonstatēja būtiskas atšķirības starp drošuma profiliem pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz mazāk nekā 18 gadiem un pieaugušiem pacientiem pēc nevēlamo blakusparādību tipa, biežuma un smaguma.
Pediatrisko pacientu vecumā no 6 līdz 18 gadiem neirokognitīvais un attīstības novērtējums neuzrāda klīnisko nozīmīgas nevēlamās blakusparādības saistībā ar vienu gadu ilgu ārstēšanu ar valsartānu.
Dubultmaskētā, nejaušinātā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 90 bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem, un kam sekoja viena gada atvērta tipa pagarinājuma fāze, ziņots par diviem nāves un atsevišķiem aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās gadījumiem. Šīs blakusparādības novēroja grupā, kur pacientiem bija smagas mirstību veicinošas blakusslimības. Cēloņsakarība ar valsartāna lietošanu nav noteikta. Otrā pētījumā, kurā randomizēja 75 bērnus vecumā no 1 līdz 6 gadiem, ārstēšanas laikā ar valsartānu nekonstatēja nāves vai aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās gadījumus.
Hiperkaliēmiju biežāk novēroja bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar diagnosticētu hronisku nieru slimību.
Veica apkopotu analīzi 560 pediatriskiem pacientiem ar hipertensiju (vecumā no 6 līdz 17 gadiem), kuri saņēma vai nu valsartāna monoterapiju [n=483] vai kombinētu antihipertensīvu terapiju, kura ietvēra valsartānu [n=77]. No šiem 560 pacientiem 85 (15,2%) bija HNS (sākotnējais GFA <90 ml/min/1,73 m2). Kopumā 45 (8,0%) pacientu pārtrauca dalību pētījumā nevēlamu blakusparādību dēļ. Kopumā 111 (19,8%) pacientiem radās zāļu izraisīta nevēlama blakusparādība (NBP), visbiežāk galvassāpes (5,4%), reibonis (2,3%) un hiperkaliēmija (2,3%). Pacientiem ar HNS biežākās NBP bija hiperkaliēmija (12,9%), galvassāpes (7,1%), paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs (5,9%) un hipotensija (4,7%). Pacientiem bez HNS biežākās NBP bija galvassāpes (5,1%) un reibonis (2,7%). NBP pacientiem, kuri saņēma valsartānu kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, novēroja biežāk nekā tiem, kuri saņēma tikai valsartānu.
Kontrolētos klīniskos pētījumos novērotais drošuma profils pieaugušiem pacientiem pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju atšķiras no kopējā drošuma profila pacientiem ar hipertensiju. Tas var būt saistīts ar pacienta blakusslimību. Turpmāk minētas NBP, kas bijušas pieaugušiem pacientiem pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju:
Pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju (pētīts tikai pieaugušiem pacientiem)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Hipersensitivitāte, tostarp seruma slimība
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Hiperkaliēmija
Nav zināmi
Seruma kālija koncentrācijas palielināšanās, hiponatriēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis, ortostatisks reibonis
Retāk
Sinkope, galvassāpes
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Sirds mazspēja
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Hipotensija, ortostatiska hipotensija
Nav zināmi
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Klepus
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Nelabums, diareja
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Aknu funkcionālo vērtību palielināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Asinsvadu tūska
Nav zināmi
Bullozs dermatīts, nieze, izsitumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi
Mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži
Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi
Retāk
Akūta nieru mazspēja, seruma kreatinīna
koncentrācijas pieaugums
Nav zināmi
Asins urīnvielas slāpekļa līmeņa palielināšanās
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Astēnija, nogurums
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Valsartāna pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var izraisīt apziņas traucējumus, cirkulatoru kolapsu un/vai šoku.
Ārstēšana
Terapeitisko pasākumu veids ir atkarīgs no laika, kas pagājis kopš preparāta ieņemšanas, kā arī simptomu izpausmēm un smaguma pakāpes. Visbūtiskākais ir stabilizēt asinsrites sistēmas darbību.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un viņam jāveic cirkulējošā asins tilpuma korekcija.
Iespēja, ka valsartānu iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, ir maz ticama.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti, monopreparāti. ATĶ kods: C09CA03.
Pēc perorālas lietošanas valsartāns ir aktīvs, spēcīgs, specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas selektīvi iedarbojas uz AT1 apakštipa receptoriem, kas nodrošina zināmos angiotensīna II iedarbības veidus. Pēc valsartāna izraisītās AT1 receptoru blokādes paaugstinātā Ang II koncentrācija plazmā var stimulēt nebloķētos AT2 receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru iedarbību. Valsartānam nepiemīt daļēja agonistiska aktivitāte pret AT1 receptoriem un tam raksturīga daudz lielāka (aptuveni 20 000 reizes lielāka) afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Ir zināms, ka valsartāns nesaistās ar citiem hormonu receptoriem vai jonu kanāliem (un tos nebloķē), kuriem ir nozīme sirds – asinsvadu sistēmas regulācijā.
Valsartāns neinhibē AKE (tas zināms arī kā kinināze II), kas Ang I pārvērš par Ang II un noārda bradikinīnu. Tā kā nav ietekmes uz AKE un netiek pastiprināta bradikinīna vai „P” vielas aktivitāte, angiotensīna II inhibitoru saistība ar klepus attīstību ir maz ticama. Klīniskajos pētījumos, kuru laikā valsartāns tika salīdzināts ar AKE inhibitoriem, ar valsartānu ārstētajiem pacientiem sauss klepus tika novērots nozīmīgi retāk (p < 0,05) nekā ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem (attiecīgi 2,6 % gadījumu pret 7,9 % gadījumu). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kuru anamnēzē ir sauss klepus AKE inhibitoru lietošanas laikā, 19,5 % pētījuma dalībnieku, kuri saņēma valsartānu, un 19,0 % dalībnieku, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, bija sauss klepus, salīdzinot ar 68,5 % pacientu, kurus ārstēja ar AKE inhibitoriem (p < 0,05).
Hipertensija
Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos, neietekmējot pulsa frekvenci.
Lielākajai daļai pacientu pēc vienreizējas perorālas devas lietošanas asinsspiedienu pazeminošā iedarbība parādās 2 stundu laikā, bet visizteiktākā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta 4 – 6 stundu laikā. Šī asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas 24 stundas pēc devas saņemšanas. Atkārtotas lietošanas laikā nozīmīga asinsspiedienu pazeminoša iedarbība parādās 2 nedēļu laikā, bet maksimālā iedarbības intensitāte tiek sasniegta 4 nedēļu laikā un saglabājas arī ilgstošas lietošanas laikā. Preparātu kombinējot ar hidrohlortiazīdu, tiek sasniegta nozīmīga asinsspiediena papildu pazemināšanās.
Pēkšņa valsartāna lietošanās pārtraukšana nav saistīta ar rikošeta hipertensiju vai citām klīniskām nevēlamām blakusparādībām.
Ir pierādīts, ka hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa diabētu un mikroalbuminūriju valsartāns samazina albumīnu ekskrēciju ar urīnu. Albumīnu ekskrēcijas ar urīnu (AEU) samazināšanās tika vērtēta pētījumā MARVAL (mikroalbuminūrijas samazināšanās valsartāna lietošanas laikā), salīdzinot valsartāna (80 - 160 mg vienu reizi dienā) un amlodipīna (5 - 10 mg vienu reizi dienā) lietošanu 332 vidēji 58 gadus veciem pacientiem, no kuriem 265 bija vīrieši, ar 2. tipa diabētu un mikroalbumīnūriju (valsartāna grupā 58 μg/min, amlodipīna grupā 55,4 μg/min), normālu vai augstu asinsspiedienu un saglabājušos nieru darbību (kreatinīna koncentrāciju asinīs < 120 μmol/l). Pēc 24 nedēļām AEU samazinājās (p < 0,001) – par 42 % (–24,2 μg/min; 95 % TI –40,4 līdz –19,1) valsartāna grupā un aptuveni par 3 % (–1,7 μg/min; 95 % TI –5,6 līdz 14,9) amlodipīna grupā, neraugoties uz līdzīgu asinsspiediena pazemināšanos abās grupās.
Valsartāna efektivitāte, samazinot AEU, sīkāk tika pētīta DROP ar 391 pacientu ar hipertensiju (AS = 150/88 mm/Hg), 2. tipa diabētu, albuminūriju (vidēji 102 μg/min; 20-700 μg/min) un saglabājušos nieru darbību (vidējo kreatinīna koncentrāciju serumā 80 μmol/l). Pacienti tika randomizēti 1 no 3 valsartāna devu (160, 320 vai 640 mg vienu reizi dienā) lietošanai un ārstēti 30 nedēļas. Šī pētījuma mērķis bija noteikt optimālo valsartāna devu AEU samazināšanai hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa diabētu. Pēc 30 nedēļām salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli AEU procentuāli ievērojami samazinājās – 160 mg valsartāna grupā par 36 % (95 % TI no 22 līdz 47 %), bet 320 mg valsartāna grupā par 44 % (95 % TI no 31 līdz 54 %). Tika secināts, ka hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa diabētu 160 – 320 mg lielas valsartāna devas izraisa klīniski nozīmīgu AEU samazināšanos.
Nesens miokarda infarkts
Pētījums „VALsartan In Acute myocardial iNfarcTion trial” (VALIANT) bija randomizēts, kontrolēts starptautisks dubultmaskēts pētījums ar 14 703 pacientiem ar akūtu miokarda infarktu un pazīmēm, simptomiem vai radioloģiski iegūtiem pierādījumiem par sirds sastrēguma mazspēju un/vai pierādījumiem par sirds kreisā kambara sistolisku disfunkciju (to izpausmes bija izsviedes frakcija ≤ 40 %, ventrikulogrāfiski nosakot ar radionuklīdu metodi, vai ≤ 35 %, nosakot ehokardiogrāfiski vai ar sirds kambaru kontrasta angiogrāfijas metodi). 12 stundas līdz 10 dienas pēc miokarda infarkta simptomu parādīšanās pacienti tika randomizēti valsartāna, kaptoprila vai abu preparātu kombinācijas lietošanai. Terapijas vidējais ilgums bija 2 gadi. Primārais rezultāts bija jebkāda iemesla izraisīta nāve.
Samazinot jebkādu iemeslu izraisītu nāves gadījumu biežumu pēc miokarda infarkta, valsartāns bija tikpat efektīvs kā kaptoprils. Valsartāna, kaptoprila un valsartāna + kaptoprila grupās jebkādu iemeslu izraisītu nāves gadījumu biežums bija līdzīgs (attiecīgi 19,9 %, 19,5 % un 19,3 % gadījumu). Valsartāna un kaptoprila kombinācijas lietošana salīdzinājumā ar kaptoprila monoterapiju papildu ieguvumu nenodrošināja. Ievērojot pacienta vecumu, dzimumu, rases piederību, ārstēšanu pirms preparātu lietošanas sākuma vai blakusslimību, atšķirība starp jebkādu iemeslu izraisītu nāves gadījumu biežumu valsartāna un kaptoprila grupās netika konstatēta. Valsartāns bija efektīvs, arī pagarinot laiku līdz sirds - asinsvadu patoloģiju izraisītai nāvei, kā arī samazinot tās gadījumu biežumu, hospitalizāciju sakarā ar sirds mazspēju, miokarda infarkta recidīvu biežumu, reanimācijas pēc sirds apstāšanās gadījumu biežumu un ne-letālu insultu gadījumu biežumu (sekundārais apvienotais rezultāts).
Valsartāna lietošanas drošuma profils pēc miokarda infarkta ārstētajiem pacientiem klīniskā procesa laikā bija stabils. Attiecībā uz nieru darbību kreatinīna koncentrācijas serumā dubultošanās tika novērota attiecīgi 4,2 %, 4,8 % un 3,4 % ar valsartānu, valsartānu + kaptoprilu un kaptoprilu ārstēto pacientu. Dažādu veidu nieru darbības traucējumu dēļ terapija tika pārtraukta attiecīgi 1,1 %, 1,3 % un 0,8 % ar valsartānu, valsartānu + kaptoprilu un kaptoprilu ārstēto pacientu. Pacientu, kuriem bijis miokarda infarkts, izmeklējumos jāiekļauj nieru darbības vērtējums.
Gadījumos, kad kopā ar valsartāna + kaptoprila kombināciju, tikai valsartānu vai kaptoprilu tika lietoti bēta blokatori, jebkādu iemeslu vai sirds – asinsvadu sistēmas patoloģiju izraisītu slimību vai nāves gadījumu biežums neatšķīrās. Neatkarīgi no terapijas veida pacientu grupā, kas tika ārstēta ar bēta blokatoru, mirstība bija mazāka, kas liecina, ka šajā pētījumā attiecīgajā populācijā saglabājās zināmais bēta blokatoru sniegtais ieguvums.
Sirds mazspēja
Val-Heft bija starptautisks randomizēts kontrolēts klīnisks pētījums, lai salīdzinātu valsartānu un placebo attiecībā uz saslimstību un mirstību, iesaistot 5010 pacientus ar NYHA II (62 %), III (36 %) un IV (2 %) smaguma pakāpes sirds mazspēju un KKIF < 40 % un kreisā kambara iekšējo diastolisko diametru (KKIDD) > 2,9 cm/m2, kuri saņēma parasto terapiju. Sākotnējai terapijai tika lietoti AKE inhibitori (93 %), diurētiskie līdzekļi (86 %), digoksīns (67%) un bēta blokatori (36 %). Vidējais novērojumu ilgums bija gandrīz 2 gadi. Pētījuma Val-HeFT laikā vidējā valsartāna dienas deva bija 254 mg. Pētījumam bija 2 primārie rezultāti: jebkāda iemesla izraisīta nāve (laiks līdz nāves iestāšanās brīdim) un apvienotā mirstība un sirds mazspējas parādīšanās (laiks līdz pirmās patoloģijas parādīšanās brīdim), kas definēta kā nāve, pēkšņa nāve ar reanimāciju, hospitalizācija sakarā ar sirds mazspēju vai 4 stundas ilga vai ilgāka intravenoza inotropo vai asinsvadus paplašinošo līdzekļu ievade bez hospitalizācijas.
Jebkāda iemesla izraisītas nāves gadījumu biežums valsartāna (19,7 %) un placebo grupās (19,4 %) bija līdzīgs (p = NN). Primārais ieguvums bija riska samazināšanās par 27,5 % (95 % TI 17 līdz 37 %) attiecībā uz laiku līdz pirmajai hospitalizācijai sakarā ar sirds mazspēju (13,9 % pret 18,5 %). Attiecībā uz pacientiem, kuri saņēma trīskāršu AKE inhibitora, bēta blokatora un valsartāna kombināciju, novērotie rezultāti liecināja par labu placebo (apvienotā mirstība un saslimstība placebo grupā bija 21,9 % pret 25,4 % valsartāna grupā).
Pacientu apakšgrupā (n = 366), kas AKE inhibitorus nesaņēma, ieguvums attiecībā uz saslimstību bija vislielākais. Salīdzinot ar placebo, šajā apakšgrupā lietojot valsartānu, ievērojami jeb par 33 % (95 % TI – 6 % līdz 58 %) samazinājās jebkādu iemeslu izraisītu nāves gadījumu biežums (17,3 % valsartāna grupā pret 27,1 % placebo grupā), turklāt ievērojami jeb par 44 % samazinājās apvienotais mirstības un saslimstības risks (24,9 % valsartāna grupā pret 42,5 % placebo grupā).
Valsartāna un placebo grupās pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitoru, bet nesaņēma bēta blokatoru, jebkāda iemesla izraisītu nāves gadījumu biežums bija līdzīgs (p = NN, attiecīgi 21,8 % un 22,5 % gadījumu). Lietojot valsartānu, ievērojami (par 18,3 %; 95 % TI par 8 % līdz 28 %) samazinājās kopējais mirstības un saslimstības risks (salīdzinot ar placebo, 31,0 % pret 36,3 %).
Kopumā pētījumā Val-Heft iekļautajā populācijā ar valsartānu ārstētajiem pacientiem tika konstatēta nozīmīga pēc NYHA klasifikācijas definēto patoloģiju smaguma pakāpes, kā arī sirds mazspējas pazīmju un simptomu, tostarp arī elpas trūkuma, nespēka, tūskas un plaušu trokšņu intensitātes samazināšanās, salīdzinot ar placebo. Ar valsartānu ārstētajiem pacientiem bija labāka dzīves kvalitāte nekā pacientiem, kuri saņēma placebo, ko pierādīja rezultātu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli, vērtējot pēc Minesotas dzīves ar sirds mazspēju skalas iegūtos rezultātus. Ar valsartānu ārstētajiem pacientiem ievērojami palielinājās izsviedes frakcijas tilpums un salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli (lietojot placebo) rezultātā ievērojami samazinājās KKIDD.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Hipertensija
Valsartāna antihipertensīvā iedarbība pētīta četros nejaušinātos, dubultmaskētos pētījumos, kuros piedalījās 561 pediatriskais pacients vecumā no 6 līdz 18 gadiem un 165 pediatriskie pacienti vecumā no 1 līdz 6 gadiem.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi, un aptaukošanās bija visbiežāk sastopamās blakusslimības, kas šajos pētījumos iesaistītajiem bērniem veicināja hipertensijas attīstību.
Klīniskā pieredze bērniem vecumā no 6 gadiem un vecākiem
Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 261 pediatriskais pacients vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar hipertensiju, pacienti ar ķermeņa masu <35 kg saņēma 10, 40 vai 80 mg valsartāna tabletes dienā (zemas, vidējas un augstas devas), un pacienti ar ķermeņa masu ≥35 kg saņēma 20, 80, un 160 mg valsartāna tabletes dienā (zemas, vidējas un augstas devas). Pēc 2 nedēļām valsartāns samazināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, korelācijā ar lietoto devu.
Kopumā valsartāna trīs devu līmeņi (zems, vidējs un augsts) būtiski samazināja sistolisko asinsspiedienu par attiecīgi 8, 10, 12 mm Hg salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Pacientus atkārtoti randomizēja, no kuriem vienas grupas pacienti turpināja saņemt tādas pašas valsartāna devas, savukārt otras grupas pacientiem ārstēšanu nomainīja uz ārstēšanu ar placebo. Pacientiem, kuri turpināja lietot vidējas vai augstas valsartāna devas, sistoliskais asinsspiediens, kā jau bija paredzams, bija par -4 un -7 mm Hg zemāks nekā pacientiem, kurus ārstēja ar placebo. Pacientiem, kuri saņēma zemas valsartāna devas, sistoliskais asinsspiediens, kā jau bija paredzams, bija līdzīgs kā pacientiem, kuri saņēma ārstēšanu ar placebo. Kopumā no devas atkarīgais valsartāna antihipertensīvais efekts bija līdzīgs visās demogrāfiskajās apakšgrupās.
Citā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 300 pediatriskie pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar hipertensiju, piemērotus pacientus randomizēja divās grupās valsartāna vai enalaprila tablešu lietošanai 12 nedēļu laika posmā. Bērni ar ķermeņa masu no ≥18 kg līdz <35 kg saņēma 80 mg valsartāna vai 10 mg enalaprila; bērni ar ķermeņa masu no ≥35 kg un <80 kg saņēma 160 mg valsartāna vai 20 mg enalaprila; bērni ar ķermeņa masu ≥80 kg saņēma 320 mg valsartāna vai 40 mg enalaprila. Sistoliskā asinsspiediena samazinājums bija līdzīgs pacientiem, kuri saņēma valsartānu (15 mmHg) un enalaprilu (14 mm Hg) (pietiekamas efektivitātes p-vērtība <0,0001). Pēc valsartāna un enalaprila lietošanas ieguva stabilus diastoliskā asinsspiediena samazinājuma rezultātus: attiecīgi 9,1 mmHg un 8,5 mmHg.
Trešajā atklāta tipa klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 150 pediatriski pacienti ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem, piemēroti pacienti (sistoliskais AS ≥95. percentīles atbilstoši vecumam, dzimumam un augumam) drošuma un panesamības izvērtēšanai 18 mēnešus saņēma valsartānu. No 150 pacientiem, kuri piedalījās šajā pētījumā, 41 pacients vienlaicīgi saņēma arī antihipertensīvas zāles. Pacientiem sākumdevu un balstdevu noteica atbilstoši ķermeņa masas kategorijai. Pacienti, kuru ķermeņa masa bija no >18 līdz < 35 kg, no ≥35 līdz < 80 kg un no ≥ 80 līdz < 160 kg, saņēma 40 mg, 80 mg un 160 mg un pēc nedēļas devu titrēja līdz attiecīgi 80 mg, 160 mg un 320 mg. Pusei pētījumā iekļauto pacientu (50,0%, n=75) bija HNS, no kuriem 29,3% (44) pacientu bija 2. stadijas (GFĀ 60 – 89 ml/min/1,73 m2) vai 3. stadijas (GFĀ 30 - 59 ml/min/1,73 m2) HNS. Vidējais sistoliskā asinsspiediena pazeminājums bija 14,9 mmHg visiem pacientiem (pētījuma sākumā 133,5 mmHg), 18,4 mmHg pacientiem ar HNS (pētījuma sākumā 131,9 mmHg) un 11,5 mmHg pacientiem bez HNS (pētījuma sākumā 135,1 mmHg). Tādu pacientu procentuālais daudzums, kuriem tika panākta vispārēja AS kontrole (gan sistoliskais, gan diastoliskais AS < 95. percentīli), HNS grupā bija nedaudz lielāks (79,5%) nekā ne-HNS grupā (72,2%).
Klīniskā pieredze bērniem vecumā līdz 6 gadiem
Veikti divi klīniskie pētījumi ar pacientiem vecumā no 1 līdz 6 gadiem, kuros piedalījās attiecīgi 90 un 75 pacienti. Šajos pētījumos netika iekļauti bērni vecumā līdz 1 gadam. Pirmajā pētījumā valsartāna lietošanas efektivitāte tika pierādīta salīdzinot ar placebo, bet atbildreakcija uz devu netika pierādīta. Otrajā pētījumā augstākas valsartāna devas tika saistītas ar lielāku AS samazinājumu, bet atbildreakcijas korelācija ar lietoto devu un ārstēšanas atšķirības salīdzinot ar placebo bija statistiski nenozīmīgas. Šo atšķirību dēļ valsartānu nav ieteicams lietot šīs grupas pacientiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no prasības iesniegt valsartāna klīnisko pētījumu rezultātus no visām pediatriskām apakšgrupām ar sirds mazspējas un sirds mazspējas pēc nesen pārciesta miokarda infarkta pacientiem. Skatīt 4.2. apakšpunktā informāciju par lietošanu pediatriskiem pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Perorāli ieņemot tikai valsartānu, valsartāna augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 - 4 stundu laikā lietojot tabletes un 1-2 stundu laikā šķīduma veidā. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23 % un 39% atbilstoši lietojot tabletes un šķīdumu. Uzturs par aptuveni 40 % samazina valsartāna iedarbības intensitāti, kas noteikta pēc AUC, un par aptuveni 50 % pazemina augstāko koncentrāciju plazmā (Cmax), tomēr aptuveni 8 h pēc devas valsartāna koncentrācija plazmā ēdienu saņēmušajās un nesaņēmušajās grupās bija līdzīga. Tomēr šo AUC samazināšanos nepavada klīniski nozīmīga terapeitiskā efekta samazināšanās, tādēļ valsartānu var lietot gan kopā ar ēdienu, gan bez tā.
Izkliede
Pēc intravenozas lietošanas valsartāna izkliedes tilpums stabilas koncentrācijas apstākļos ir aptuveni 17 litri, kas norāda, ka valsartāna izkliede audos nav plaša. Valsartāns ievērojami saistās ar seruma proteīniem (94 - 97 %), galvenokārt seruma albumīniem.
Biotransformācija
Valsartānam nav raksturīga ievērojama biotransformācija, jo metabolītu veidā ir izdalīti tikai aptuveni 20 % devas. Plazmā konstatēta neliela hidroksimetabolīta koncentrācija (mazāk par 10 % no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.
Eliminācija
Valsartānam raksturīga multieksponenciāla koncentrācijas samazināšanās kinētika (t1/2α < 1 h, bet t1/2β ir aptuveni 9 h). Valsartāna eliminācija galvenokārt notiek ar žulti un izkārnījumiem (aptuveni 83 % devas) un caur nierēm ar urīnu (aptuveni 13 % devas) – galvenokārt neizmainītā veidā. Pēc intravenozas lietošanas valsartāna plazmas klīrensa ātrums ir aptuveni 2 l/h, bet nieru klīrensa ātrums – 0,62 l/h (aptuveni 30 % no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.
Pacienti ar sirds mazspēju
Pacientiem ar sirds mazspēju vidējais laiks līdz valsartāna augstākajai koncentrācijai un tā eliminācijas pusperiods ir līdzīgs tam, kāds novērots veseliem brīvprātīgajiem. Klīniskajā devu intervālā (no 40 līdz 160 mg divas reizes dienā) palielinot valsartāna devu, tā AUC un Cmax vērtības ir gandrīz proporcionālas. Vidējais uzkrāšanās faktors ir aptuveni 1,7. Pēc perorālas lietošanas valsartāna šķietamais klīrenss ir aptuveni 4,5 l/h. Pacientu ar sirds mazspēju vecums šķietamo klīrensu neietekmē.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Dažiem gados vecākiem pacientiem novērotā valsartāna sistēmiskās iedarbības intensitāte bija nedaudz lielāka nekā gados jauniem cilvēkiem, tomēr nav pierādīts, ka tam būtu kāda klīniska nozīme.
Nieru darbības traucējumi
Kā tas paredzams attiecībā uz vielu, kuras nieru klīrenss salīdzinājumā ar kopējo plazmas klīrensu ir tikai 30 %, korelācija starp nieru darbību un valsartāna sistēmiskās iedarbības intensitāti nav novērota. Tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrensa ātrums pārsniedz 10 ml/min) deva nav jāpielāgo. Pašlaik nav pieredzes par preparāta lietošanas drošumu pacientiem, kuriem kreatinīna klīrensa ātrums mazāks par 10 ml/min, un hemodializējamiem pacientiem, tādēļ šiem pacientiem valsartāns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Valsartāns ievērojami saistās ar plazmas proteīniem un iespēja to izvadīt ar dialīzes palīdzību ir maz ticama.
Aknu darbības traucējumi
Aptuveni 70 % absorbētās devas eliminējas kopā ar žulti, galvenokārt neizmainītā formā. Valsartāns nav pakļauts nozīmīgiem biotransformācijas procesiem. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem novērota iedarbības intensitātes (AUC) dubultošanās. Tomēr korelācija starp valsartāna koncentrāciju plazmā un aknu darbības traucējumu smaguma pakāpi nav novērota. Valsartāna lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Pētījumā, kurā piedalījās 26 pacienti (vecumā no 1 līdz 16 gadiem) ar hipertensiju un kuri saņēma vienu valsartāna suspensijas devu (vidēji: 0,9 līdz 2 mg/kg, ar maksimālo devu 80 mg), valsartāna klīrenss (litri/h/kg) bija līdzīgs visās vecuma grupās no 1 līdz 16 gadiem un bija salīdzināms ar datiem no pieaugušo pacientu grupas, kurā pacienti saņēma tādu pašu zāļu formu.
Nieru darbības traucējumi
Zāļu lietošana pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Pediatriskiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Žurkām mātes organismam toksisku dienas devu (600 mg/kg) lietošana grūsnības pēdējās dienās un laktācijas periodā pēcnācējiem izraisīja dzīvildzes saīsināšanos, lēnāku ķermeņa masas palielināšanos un kavētu attīstību (ausu gliemežnīcu atdalīšanos un dzirdes kanāla atvēršanos, skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām ievadītās dienas devas (600 mg/kg) bija aptuveni 18 reizes lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu mg/m2 (aprēķinu laikā tika pieņemts, ka pacients, kura ķermeņa masa ir 60 kg, perorāli lieto pa 320 mg preparāta dienā).
Neklīnisko drošuma pētījumu laikā lielas valsartāna devas (200 - 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām izraisīja eritrocītu funkciju raksturojošo parametru vērtību (eritrocītu skaita, hemoglobīna un hematokrīta) samazināšanos, kā arī pierādīja nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinājās urīnvielas koncentrācija plazmā un žurku tēviņiem attīstījās nieru kanāliņu hiperplāzija un bazofīlija). Šīs žurkām ievadītās dienas devas (200 un 600 mg/kg) bija aptuveni 6 un 18 reizes lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu mg/m2 (aprēķinu laikā tika pieņemts, ka pacients, kura ķermeņa masa ir 60 kg, perorāli lieto pa 320 mg preparāta dienā).
Līdzīgas devas lietojot Callithrix pērtiķiem, šīs izmaiņas bija līdzīgas, tomēr smagākas – īpaši nierēs, kur izmaiņas attīstījās līdz nefropātijai, tostarp arī paaugstinātai urīnvielas un kreatinīna koncentrācijai.
Abām sugām novērota arī nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzija. Pastāv uzskats, ka visas šīs izmaiņas izraisa valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas izraisa ilgstošu hipotensiju (īpaši Callithrix pērtiķiem). Terapeitiskās valsartāna devas lietojot cilvēkam, nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofijai nav nekādas nozīmes.
Pediatriskā populācija
Jaundzimušām/jaunām žurkām (no 7 līdz 70 dienai pēc dzimšanas) valsartāna 1 mg/kg/dienā devas (kas ir aptuveni 10-35% no maksimāli ieteicamās devas bērniem 4 mg/kg/dienā pamatojoties uz sistēmisko iedarbību) iekšķīga lietošana izraisīja pastāvīgus un neatgriezeniskus nieru bojājumus. Iepriekš aprakstītās atrades norāda uz pastiprinātu angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru un angiotensīna II tipa 1 blokatoru farmakoloģisko efektu, un šāda iedarbība novērota, ja žurkas ārstēja pirmo 13 dienu laikā pēc dzimšanas.
Šis periods sakrīt ar 36 nedēļu grūtniecības periodu cilvēkiem, kas atsevišķos gadījumos var pagarināties līdz 44 nedēļām. Pētījumā jaunām žurkām valsartāna devas lietoja līdz 70. dienai, un nevar izslēgt valsartāna ietekmi uz nieru nobriešanu (postnatālā perioda 4.-6. nedēļa). Funkcionāla nieru nobriešana ir aktīvs process cilvēka pirmā dzīves gada laikā. Līdz ar to nevar izslēgt klīniski nozīmīgu valsartāna ietekmi uz bērniem vecumā <1 gadam, tomēr preklīniskie dati neliecina par drošuma risku bērniem vecākiem par 1 gadu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliska celuloze
Povidons
Kroskaramelozes nātrija sāls
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks:
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E 171)
Makrogols 4000
Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172*)
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172**)
* ietilpst 160 mg apvalkoto tablešu sastāvā
** ietilpst 80 mg un 160 mg apvalkoto tablešu sastāvā
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai sargātu no mitruma.
Iepakojuma veids un saturs
PVH/PE/PVDH un alumīnija blisteri.
80 mg, 160 mg: iepakojumi pa 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90, 98, 120, 180 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Krka d.d., Novo mesto
Šmarješka cesta 6
8501 Novo mesto
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
80 mg: 07-0195
160 mg: 07-0196
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2007. gada 30. jūlijs
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 24. maijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2018
SASKAŅOTS ZVA 21-06-2018
