Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Valsartanum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
11-0070-01
11-0070
Laboratorios Cinfa S.A., Spain; Laboratorios Liconsa, S.A., Spain
10-SEP-14
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
40 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Laboratorios Liconsa, S.A., Spain
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes
Valsartanum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju
• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
• Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. Punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Vamadrid un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Vamadrid lietošanas
3. Kā lietot Vamadrid
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Vamadrid
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. KAS IR VAMADRID UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO
Vamadrid pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, un kas palīdz regulēt augstu asinsspiedienu. Angiotenzīns II ir viela, kas veidojas organismā, tā izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Vamadrid iedarbojas, bloķējot angiotenzīna II darbību. Tā rezultātā asinsvadi paplašinās un asinsspiediens pazeminās.
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes var lietot triju dažādu stāvokļu ārstēšanai:
• augsta asinsspiediena ārstēšanai bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja šāds asinsspiediens netiek ārstēts, tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus; rezultātā izraisot insultu, sirds mazspēju vai nieru mazspēju. Augsts asinsspiediens paaugstina miokarda infarkta risku. Asinsspiediena pazemināšana līdz normālam samazina šo traucējumu attīstības risku.
• pieaugušu pacientu, kuri nesen pārcietuši sirdslēkmi (miokarda infarktu) ārstēšanai.
“Nesen” šeit nozīmē laiku starp 12 stundām un 10 dienām.
• simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Vamadrid lieto tad, kad nevar tikt lietota zāļu grupa – angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori (zāles sirds mazspējas ārstēšanai) vai to var lietot papildus AKE inhibitoriem, kad nevar lietot citas zāles sirds mazspējas ārstēšanai.
Sirds mazspējas simptomi ir elpas trūkums, kā arī pēdu un kāju tūska, sakarā ar šķidruma
uzkrāšanos organismā. Sirds mazspējas gadījumā sirds muskulis nevar sūknēt asinis pietiekami
spēcīgi, lai apgādātu ar asinīm visu ķermeni.
2. KAS JUMS JĀZINA PIRMS Vamadrid LIETOŠANAS
Nelietojiet Vamadrid šādos gadījumos
• Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret valsartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
• Ja Jums ir smaga aknu slimība.
• Ja Jums ir vairāk kā 3 mēnešus ilga grūtniecība (labāk izvairīties no Vamadrid lietošanas arī
agrīnā grūtniecības stadijā – skatīt punktu „Grūtniecība”).
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai
Nelietojiet Vamadrid, jā kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā:
Pirms Vamadrid lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:
• Ja Jums ir aknu slimība.
• Ja Jums ir smaga nieru slimība vai arī Jums tiek veikta dialīze.
• Ja Jūs ciešat no nieru artērijas sašaurināšanās.
• Ja Jums nesen bijusi nieru transplantācija (Jūs saņēmāt jaunu nieri).
• Ja Jums tiek ārstēta sirds mazspēja vai miokarda infarkts, ārsts var pārbaudīt Jūs nieru funkcijas.
• Ja Jums ir cita smaga sirds slimība, izņemot sirds mazspēju vai miokarda infarktu.
Ja Jums kādreiz ir bijis mēles un sejas pietūkums, ko izraisa alerģiskas reakcijas, ko sauc par angioedēmu, lietojot citas zāles (ieskaitot AKE inhibitorus), pastāstiet par to savam ārstam. Ja šie simptomi parādās, kad Jūs lietojat Vamadrid, nekavējoties pārtrauciet lietot Vamadrid, un nelietojiet to vēlreiz. Skatieties arī 4. apakšpunktu „Iespējamās blakusparādības”.
• Ja Jūs lietojat zāles, kas palielina kālija līmeni asinīs. Piemēram, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošu sāli, kāliju saudzējošas diurētikas un heparīnu. Var būt nepieciešams regulāri pārbaudīt kālija līmeni asinīs.
• Ja Jūs esat jaunāks par 18 gadiem un Jūs lietojat Vamadrid kopā ar citām zālēm, kas inhibē renīna angiotenzīna aldosterona sistēmu (zāles, ko lieto asinsspiediena pazemināšanai), Jūsu ārstam var būt nepieciešams nozīmēt Jums regulāri veikt asins analīzes, lai kontrolētu nieru darbību un kāliju.
• Ja Jūs ciešat no aldosteronisma. Tā ir slimība, kad virsnieru dziedzeris izdala pārāk daudz hormonu aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Vamadrid lietošana nav ieteicama.
• Ja esat zaudējis lielu šķidruma daudzumu (dehidratācija), ko izraisījusi caureja, vemšana vai lielas tablešu ūdens izvadīšanai (diurētiku) devas.
• Jums jāpastāsta savam ārstam, ja esat (vai varētu būt) grūtniece. Vamadrid nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot šajā stadijā, tas var ievērojami kaitēt bērnam (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un zīdīšanas periods).
• ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
- aliskirēnu
• Ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoru kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanā, un ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram, spironolaktons, eplerenons) vai beta blokatoriem (piemēram, metoprololu).
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Vamadrid šādos gadījumos”
Jau kaut kas no minētajiem faktiem attiecas uz Jums, pastāstiet to ārstam pirms Vamadrid lietošanas.
Citas zāles un Vamadrid
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ja Vamadrid tiek lietots kopā ar noteiktām citām zālēm, tas var ietekmēt ārstēšanas efektu. Varētu būt nepieciešams mainīt zāļu devu, ievērot citus brīdinājumus vai dažos gadījumos pārtraukt kādu zāļu lietošanu. Tas attiecas gan uz recepšu zālēm, gan arī uz tādām zālēm, ko izsniedz bez receptes, īpaši:
• Citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu, īpaši tabletēm ūdens izvadīšanai (diurētikām) AKE inhibitoriem (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, u.c.) vai aliskirēnu.
• Zālēm, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Piemēram, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošam sālim, kāliju saudzējošām diurētikām un heparīnam.
• Noteikta veida sāpes remdējošiem līdzekļiem - nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).
dažas antibiotikas (rifamicīna grupas), zāles, ko lieto, lai aizsargātu pret transplantāta atgrūšanas (ciklosporīnu) vai antiretrovīrusu zāles, ko lieto HIV / AIDS infekcijas ārstēšanai (ritonavīrs). Šīs zāles var pastiprināt Vamadrid iedarbību.
• Litiju, zālēm ko lieto noteiktu psihisku slimību ārstēšanai.
Bez tam:
• ja Jūs ārstējaties pēc pārciesta miokarda infarkta, tad nav ieteicama kombinācija ar AKE inhibitoriem (zālēm miokarda infarkta ārstēšanai);
• ja Jūs ārstējat sirds mazspēju, nav ieteicama trīskārša kombinācija ar AKE inhibitoriem un beta-blokatoriem (zālēm sirds mazspējas ārstēšanai).
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Vamadrid šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)
Ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoru kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanā, un ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram, spironolaktons, eplerenons) vai beta blokatoriem (piemēram, metoprololu).
Vamadrid lietošana kopā ar uzturu
Vamadrid var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.
Grūtniecība un zīdīšanas periods
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
• Jums jāpastāsta savam ārstam, ja esat (vai varētu būt) grūtniece. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Vamadrid lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai arī tiklīdz Jūs uzzināsiet par iestājušos grūtniecību, un rekomendēs Vamadrid vietā lietot citas zāles. Vamadrid nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var ievērojami kaitēt bērnam.
• Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat sākt bērna barošanu ar krūti, informējiet par to ārstu. Vamadrid nav ieteicams lietot zīdīšanas laikā un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties citu ārstēšanu, īpaši ja bērns ir tikko piedzimis vai dzimis priekšlaicīgi.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pirms vadāt satiksmes līdzekli, lietojat instrumentus vai strādājat ar mehānismiem vai veicat citu
darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās, pārliecinieties, kā Vamadrid iedarbība Jūs ietekmē. Līdzīgi
daudzām citām zālēm, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanā, Vamadrid dažos gadījumos var izraisīt
reiboni un ietekmēt koncentrēšanās spēju.
Vamadrid satur laktozi un sorbītu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, konsultējieties ar viņu, pirms šo zāļu lietošanas.
3. KĀ LIETOT VAMADRID
Vienmēr lietojiet Vamadrid tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis, lai panāktu labākus rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Pacienti, kuriem ir augsts asinsspiediens, bieži neievēro tā simptomus. Daudzi var justies pavisam normāli. Tādēļ ļoti svarīgas ir regulāras ārsta konsultācijas, pat ja Jūs jūtaties labi.
Bērni un pusaudži (vecumā no 6 līdz 18 gadiem) ar augstu asinsspiedienu
Pacientiem, kuru ķermeņa masa nepārsniedz 35 kg, parastā deva ir 40 mg valsartāna vienu reizi dienā.
Pacientiem ar ķermeņa masu 35 kg un vairāk, parastā deva ir 80 mg valsartāna vienu reizi dienā.
Atsevišķos gadījumos Jūsu ārsts var parakstīt lielākas devas (devu var palielināt līdz 160 mg un
maksimāli līdz 320 mg).
Pieaugušie pacienti pēc nesen pārciesta miokarda infarkta: Pēc pārciesta miokarda infarkta
ārstēšanu parasti uzsāk jau pēc 12 stundām, parasti lietojot mazāko devu–pa 20 mg divas reizes dienā.
Jūs iegūsiet 20 mg devu, sadalot uz pusēm 40 mg tableti. Šo zāļu devu ārsts Jums pakāpeniski dažu
nedēļu laikā palielinās līdz maksimālai devai–160 mg divas reizes dienā. Noslēdzošā deva atkarīga no
Jūsu individuālās devas panesamības.
Vamadrid var lietot kopā ar citām zālēm miokarda infarkta ārstēšanai, un ārsts izvēlēsies Jums
piemērotāko ārstēšanu.
Pieaugušie pacienti ar sirds mazspēju: Ārstēšanu parasti sāk ar 40 mg devu divas reizes dienā. Šo zāļu devu ārsts Jums pakāpeniski dažu nedēļu laikā palielinās līdz maksimālai devai–160 mg divas reizes dienā. Noslēdzošā deva atkarīga no Jūsu individuālās devas panesamības.
Vamadrid var lietot kopā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai, un ārsts izvēlēsies Jums piemērotāko ārstēšanu.
Vamadrid var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās. Norijiet Vamadrid tabletes, uzdzerot glāzi ūdens. Vamadrid ieteicams lietot vienā un tai pašā laikā katru dienu.
Ja esat lietojis Vamadrid vairāk nekā noteikts
Ja Jūs izjūtat smagu reiboni un/vai ģīboni, informējiet savu ārstu un apgulieties, cik ātri vien
iespējams. Ja esat nejauši ieņēmis vairāk Vamadrid tabletes nekā noteikts, sazinieties ar savu ārstu,
farmaceitu vai klīniku.
Ja esat aizmirsis lietot Vamadrid
Ja atceraties par aizmirsto devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties. Tomēr, ja gandrīz pienācis laiks lietot nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Vamadrid
Vamadrid lietošanas pārtraukšana var izraisīt Jūsu slimības simptomu pasliktināšanos. Nepārtrauciet
zāļu lietošanu, ja vien Jūsu ārsts to nav norādījis.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, Vamadrid var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Parādoties dažiem simptomiem, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība
Iespējami angioedēmas (specifiskas alerģiskas reakcijas) simptomi, t.i.,:
• sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūska;
• apgrūtināta elpošana vai rīšana;
• nātrene, nieze.
Ja Jūs novērojat kādas no minētajām blakusparādībām, nekavējoties ziņojiet savam ārstam.
Citas blakusparādības, tai skaitā:
Bieži : var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 10 cilvēkiem
• reibonis
• zems asinsspiediens ar vai bez tādiem simptomiem, kā reibonis un ģībonis pēc pozas maiņas
• pavājināta nieru funkcija (nieru funkciju traucējumu pazīmes)
Retāk: var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 100 cilvēkiem
• angioedēma (skatīt sadaļu “Parādoties dažiem simptomiem, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība”)
• pēkšņs samaņas zudums (sinkope)
• griešanās sajūta (vertigo)
• ievērojami pavājināta nieru funkcija (akūtas nieru mazspējas pazīmes)
• muskuļu spazmas, sirds ritma traucējumi (hiperkaliēmijas pazīmes)
• elpas trūkums, apgrūtināta elpošana apgulstoties, kāju un pēdu pietūkums (sirds mazspējas pazīmes)
• galvassāpes
• klepus
• sāpes vēderā
• nelabums
• caureja
• nogurdināmība
• vājums
Biežums nav zināms: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
• alerģiskas reakcijas ar izsitumiem, niezi un nātreni; simptomi kā drudzis, locītavu pietūkums un locītavu sāpes, sāpes muskuļos, palielināti limfmezgli un/vai gripai līdzīgi simptomi (seruma slimības pazīmes)
• purpursārti-sārti plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma, saukta arī par vaskulītu pazīmes)
• neparasta asiņošana vai zilumi (trombocitopēnijas pazīmes)
• muskuļu sāpes (mialģija)
• drudzis, iekaisis kakls vai čūlas mutes dobumā infekciju dēļ (balto asinsķermenīšu daudzuma samazināšanās simptomi, t.s. neitropēnija)
• asins hemoglobīna līmeņa un sarkano asinsķermenīšu daudzuma samazināšanās (kas smagos gadījumos var izraisīt anēmiju)
• kālija līmeņa palielināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt muskuļu spazmas un sirds ritma izmaiņas)
• aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās (kas var norādīt uz aknu bojājumiem), tostarp bilirubīna līmeņa palielināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt ādas un acu dzelti)
• urīnvielas slāpekļa līmeņa palielināšanās un seruma kreatinīna līmeņa palielināšanās (kas var norādīt uz nieru funkciju traucējumiem)
zems nātrija līmenis asinīs (kas var izraisīt nogurumu, apjukumu, muskuļu raustīšanos un / vai krampjus smagos gadījumos)
Dažu nevēlamo blakusparādību biežums var variēt atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa. Piemēram, tādas nevēlamās blakusparādības kā reiboni un pavājinātu nieru funkciju retāk novēro pieaugušiem pacientiem, kuriem tiek ārstēts augsts asinsspiediens nekā pieaugušiem pacientiem, kuriem tiek ārstēta sirds mazspēja vai kuri nesen pārcietuši sirdslēkmi.
Bērniem un pusaudžiem novērotās blakusparādības ir līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušiem pacientiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. KĀ UZGLABĀT VAMADRID
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.
• Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
• Nelietot Vamadrid pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš
attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
• Nelietojiet Vamadrid, ja pamanāt, ka tas ir bojāts vai bijis atvērts.
• Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. IEPAKOJUMA SATURS UN CITA INFORMĀCIJA
Ko Vamadrid satur
Aktīvā viela ir valsartāns.
Vamadrid 40 mg, katra apvalkotā tablete satur 40 mg valsartāna.
Pārējās sastāvdaļas ir:
mikrokristāliska celuloze (E 460), bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E 551), sorbīts (E 420), magnija karbonāts (E 504), kukurūzas ciete, preželatinizēta, povidons K-25 (E 1201), nātrija stearilfumarāts, nātrija laurilsulfāts, krospovidons, A tips (E 1202).Apvalks: laktozes monohidrāts, hipromeloze (E 464), titāna dioksīds (E 171), makrogols 4000.
Vamadrid 40 mg papildus dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).
Vamadrid ārējais izskats un iepakojums
Vamadrid 40 mg: cilindriskas, apvalkotas, ar dalījuma līniju vienā pusē, dzeltenas apvalkotās tabletes.
Iepakojumā pa 7, 14, 28, 56, 98 vai 280 apvalkotām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Laboratorios Liconsa, S.A.
Gran Vía Carlos III, 98, 7.stāvs
08028 Barcelona, SPĀNIJA
Ražotājs
Laboratorios LICONSA, S.A.
Avda. Miralcampo, N º 7, Polígono Industrial Miralcampo
19.200 Azuqueca de Henares (Guadalajara), Spānija
un
Laboratorios Cinfa, S.A.
Olaz Chipi, 10, Polígono Areta
31620 Huarte (Pamplona), Spānija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: oktobris2014
Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Nīderlande: Valsartan Xiromed 40 mg filmomhulde tablet
Bulgārija: Vamadrid 40 mg филмирани таблетки
Čehijas Republika: Vamadrid 40 mg
Igaunija: Vamadrid
Ungārija: Vamadrid 40 mg bevont tabletta
Īrija: Valsartan Rowa 40 mg film-coated tablets
Itālija: Vamadrid 40 mg compressa rivestita con film
Lietuva: Vamadrid 40 mg plėvele dengtos tabletės
Latvija: Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes
Luksemburga: Vamadrid 40 mg comprimé pelliculé
Polija: Vamadrid 40 mg
Portugāle: Vamadrid 40 mg
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena apvalkotā tablete satur 40 mg valsartāna (valsartanum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes:
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
sorbīts.............................. 4,6 mg
laktozes monohidrāts.......... 0,5 mg
nātrijs............................... 0,16 mg (0,01 mmol)
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletes: cilindriskas, apvalkotas, ar dalījuma līniju vienā pusē, dzeltenas apvalkotās tabletes.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Hipertensijas ārstēšana bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.
Nesen pārciests miokarda infarkts
Klīniski stabilu pieaugušo pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju vai asimptomātisku sirds kreisā kambara sistolisko disfunkciju pēc nesen pārciesta (12 stundas-10 dienas) miokarda infarkta ārstēšana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Sirds mazspēja
Pieaugušu pacientu ar simptomātisku sirds mazspēju ārstēšanai, kad AKE inhibitori nav panesami, vai kā papildus terapija AKE inhibitoriem pacientiem, kuriem beta blokatori nav panesami un nevar lietot mineralokortikoīdu receptoru antagonistus (skatīt 4.2., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Nesen pārciests miokarda infarkts
Klīniski stabiliem pacientiem ārstēšanu var uzsākt jau 12 stundas pēc miokarda infarkta. Pēc sākuma devas ordinēšanas pa 20 mg divas reizes dienā, dažu turpmāko nedēļu laikā valsartāna devu var pakāpeniski palielināt līdz 40 mg, 80 mg un 160 mg divas reizes dienā. Sākuma devas ordinēšanai paredzētas dalāmās tabletes pa 40 mg.
Maksimālā deva ir 160 mg divas reizes dienā. Kopumā pacientiem ieteicams sasniegt mērķa devu 80 mg divas reizes dienā divu nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas, maksimālo mērķa devu – 160 mg divas reizes dienā – sasniedzot 3 mēnešu laikā, pamatojoties uz valsartāna panesamību. Ja tiek novērota simptomātiska hipotensija vai nieru disfunkcija, jāapsver devas samazināšana.
Valsartānu var ordinēt pacientiem, kuriem pārciesta miokarda infarkta gadījumā tiek lietota cita
medikamentozā terapija, t.i., trombolītiskie līdzekļi, acetilsalicilskābe, beta-blokatori, statīni un
diurētikas. Nav ieteicama kombinācija ar AKE inhibitoriem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.
Sirds mazspēja
Vamadrid ieteicamā sākuma deva ir 40 mg divas reizes dienā. Devu palielinot līdz 80 mg un 160 mg divas reizes dienā, to ieteicams palielināt līdz pacientam panesamai augstākai devai vismaz ar divu nedēļu intervālu. Jāapsver vienlaicīgi lietojamo diurētiku devas samazināšana. Klīniskos pētījumos ordinētā maksimālā dienas deva ir 320 mg, ordinējot dalītās devās.
Valsartānu var lietot kopā ar citu sirds mazspējas ārstēšanas zāļu terapiju. Tomēr, nav ieteicama trīskāršā kombinācijā ar AKE inhibitoru, valsartānu un beta blokatoru vai kāliju aizturošu diurētiķi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Sirds mazspējas pacientiem vienmēr jānovērtē nieru funkcija.
Papildu informācija īpašām pacientu grupām
Gados vecāki pacienti
Šiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Nieru darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama pieaugušiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min
(skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Vamadrid kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāro cirozi un
pacientiem, kuriem novēro holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes, valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Pediatrijas pacienti
Hipertensija pediatrijas grupas pacientiem
Bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 18 gadiem
Bērniem ar ķermeņa masu līdz 35 kg sākotnējā deva ir 40 mg vienu reizi dienā un bērniem ar ķermeņa masu 35 kg vai vairāk sākotnējā deva ir 80 mg vienu reizi dienā. Devas pielāgošana jāveic vadoties no sasniegtās asinsspiediena atbildreakcijas.Klīniskajos pētījumos maksimālās pētītās devas skatīt zemāk tabulā.
Devas, kas pārsniedz sarakstā norādītās devas, nav pētītas un tāpēc to lietošana nav ieteicama.
|
|
|---|---|
|
|
|
|
|
|
Bērni vecumā līdz 6 gadiem
Pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2. Tomēr Vamadrid lietošanas drošums un
efektivitāte bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem nav noskaidrota.
Pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar nieru darbības traucējumiem
Zāļu lietošana pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatrijas pacientiem,
kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcija un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar aknu darbības traucējumiem
Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, Vamadrid kontrindicēts pediatrijas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāro cirozi un pacientiem, kuriem novēro holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Klīniskā pieredze par Vamadrid lietošanu pediatrijas grupas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Pediatrijas pacienti ar sirds mazspēju un nesen pārciestu miokarda infarktu
Vamadrid nav ieteicams sirds mazspējas un nesen pārciesta miokarda infarkta ārstēšanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti.
Lietošanas veids
Vamadrid var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, un to nepieciešams lietot, uzdzerot ūdeni.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām, vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Smaga aknu mazspēja, biliārā ciroze un holestāze.
- Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) [Zāļu nosaukums] lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hiperkaliēmija
Nav ieteicama vienlaicīga kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētiku, kāliju
saturošas sāls vai citu vielu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīna, u.c.) lietošana. Nepieciešama atbilstoša kālija līmeņa kontrole.
Nieru darbības traucējumi
Nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un pacientiem, kuri pārcietuši dialīzi, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi. Devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min (4.2. un 5.2. skatīt apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Vamadrid jālieto piesardzīgi pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes (skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu).
Pacienti ar hiponatriēmiju un hipovolēmiju
Pacientiem ar smagu hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju, piemēram, tādiem, kuri saņem lielas diurētiku devas, retos gadījumos, uzsākot lietot Vamadrid, var novērot simptomātisku hipotensiju. Tāpēc pirms uzsāk ārstēšanu ar Vamadrid, jākoriģē hiponatriēmija un hipovolēmija, piemēram, samazinot diurētiku devu.
Nieru artērijas stenoze
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, Vamadrid lietošanas drošība nav pierādīta.
Islaicīga Vamadrid ordinēšana 12 pacientiem ar vienpusēju nieru artērijas stenozi un sekundāru
renovaskulāru hipertensiju neizraisīja nozīmīgas nieru hemodinamikas, seruma kreatinīna vai asins urīnvielas slāpekļa (AUS) līmeņa izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā, ka citi renīna–angiotenzīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi var paaugstināt asins urīnvielas un seruma kreatinīna līmeni, pacientiem, ārstētiem ar valsartānu, ar vienpusēju nieru artērijas stenozi drošības nolūkos rekomendē nieru funkciju monitorēšanu.
Nieru transplantācija
Pašlaik nav pieredzes par Vamadrid drošību pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.
Primārais hiperaldosteronisms
Pacientu ar primāro hiperaldosteronismu ārstēšanā nedrīkst izmantot Vamadrid, jo viņu renīna-
angiotenzīna sistēma nav aktivizēta.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Tāpat kā visiem vazodilatatoriem, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju (HOKM).
Grūtniecība
Nedrīkst uzsākt ārstēšanu ar angiotenzīna II receptora antagonistiem (AIIRA) grūtniecības laikā.
Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno
grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Nesen pārciests miokarda infarkts
Kaptoprila un valsartāna kombinācija nav pierādījusi papildu klīnisko ieguvumu, tā vietā ir
palielinājies nevēlamo blakusparādību risks, salīdzinot ar atbilstošo ārstēšanu (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu). Tāpēc nav ieteicams kombinēt valsartānu ar AKE inhibitoru.
Jāievēro piesardzība, uzsākot ārstēšanu pacientiem, pārcietušiem miokarda infarktu. Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Vamadrid lietošana pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu parasti izraisa asinsspiediena
pazemināšanos, taču ārstēšanas pārtraukšana sakarā ar pastāvīgu simptomātisku hipotensiju parasti nav nepieciešama, ievērojot dozēšanas norādījumus (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Sirds mazspēja
Lietojot [Zāļu nosaukums] kombinācijā ar AKE inhibitoru var palielināties nevēlamo blakusparādību, it īpaši hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtas nieru mazspējas) risks. Pacientiem ar sirds mazspēju trīskāršas zāļu kombinācijas: AKE inhibitors, beta blokators un [Zāļu nosaukums] ordinēšana nav pierādījusi klīnisku ieguvumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šāda kombinācija acīmredzami palielina nevēlamo blakusparādību risku un tādējādi nav ieteicama. Nav ieteicama arī trīskāršā kombinācija ar AKE inhibitoru, mineralokortikoīdu receptoru antagonistu un valsartānu. Šo kombināciju lietošanu drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
Jāievēro piesardzība, uzsākot ārstēšanu sirds mazspējas pacientiem. Pacientiem ar sirds mazspēju vienmēr jānovērtē nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).
[Zāļu nosaukums] lietošana pacientiem ar sirds mazspēju parasti izraisa asinsspiediena pazemināšanos, taču ārstēšanas pārtraukšana sakarā ar pastāvīgu simptomātisku hipotensiju parasti nav nepieciešama, ievērojot dozēšanas norādījumus (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kuriem nieru funkcija var būt atkarīga no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (t.i., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un, retos gadījumos, ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Tā kā valsartāns ir angiotenzīna II antagonists, nevar izslēgt, ka [Zāļu nosaukums] lietošana var būt saistīta ar nieru darbības traucējumiem.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Angioedēma anamnēzē
Saņemti ziņojumi par angioedēmu, tai skaitā balsenes un balss spraugas pietūkumu, kas izraisīja elpošanas ceļu nosprostojumu un/vai sejas, rīkles un/vai mēles pietūkumu gadījumus pacientiem, kurus ārstēja ar valsartānu; dažiem no šiem pacientiem iepriekš bija attīstījusies angioedēma pēc citu zāļu, tai skaitā AKE inhibitoru, lietošanas. Pacientiem, kuriem attīstās angioedēma, Vamadrid lietošana nekavējoties jāpārtrauc un ārstēšanu ar Vamadrid atsākt nedrīkst (skatīt 4.8 apakšpunktu).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Pediatrijas pacienti
Nieru darbības traucējumi
Zāļu lietošana pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatrijas pacientiem,
kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem NAV ieteicams lietot valsartānu. Pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu ). Ārstēšanas laikā ar valsartānu rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.
Ipaši tas attiecināms tajos gadījumos, kad valsartāns tiek lietots pacientiem ar jau esošiem
predispozīcijas stāvokļiem (drudzi, dehidratāciju), kas var veicināt nieru darbības traucējumus.
Aknu darbības traucējumi
Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, Vamadrid kontrindicēts pediatrijas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāro cirozi un pacientiem, kuriem novēro holestāzi (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu ). Klīniskā pieredze par Vamadrid lietošanu pediatrijas grupas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota. Šiem pacientiem valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg.
Brīdinājums par palīgvielām:
Šīs zāles satur sorbītu. Pacientiem ar iedzimtu fruktozes nepanesību nevajadzētu lietot šīs zāles. Šīs zāles satur laktozi. Pacientiem ar iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu (mazspēju novēroja dažās populācijās Lapzemē) vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.
Šīs zāles satur mazāk nekā 23 mg nātrija uz devu; tās ir būtībā „nātriju nesaturošas”.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Renīna-angiotenzīna- aldosterona sistēmas dubulta blokāde (RAAS) ar AIIRA, AKEI vai aliskirēnu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs
Ziņots par litija seruma koncentrācijas palielināšanos un toksicitāti, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem. Šāda kombinācija nav ieteicama sakarā ar pieredzes trūkumu par vienlaicīgu valsartāna un litija lietošanu. Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, ieteicams veikt rūpīgu litija seruma koncentrāciju noteikšanu.
Kāliju saudzējošo diurētiku, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošas sāls un citu vielu lietošana, kas var paaugstināt kālija līmeni
Ja nepieciešams lietot zāles, kas ietekmē kālija līmeni kombinācijā ar valsartānu, ieteicams novērot kālija koncentrāciju plazmā.
Vienlaicīgas lietošanas laikā nepieciešama piesardzība
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļie (NPL), tostarp arī selektīvie COX–2 inhibitoriem, acetilsalicilskābe >3 g/dienā un neselektīvie NPL.
Ja angiotenzīna II antagonisti tiek lietoti kopā ar NPL, antihipertensīvā iedarbība var samazināties.
Turklāt vienlaicīga angiotenzīna II antagonistu un NPL lietošana var radīt paaugstinātu nieru
funkcijas pasliktināšanās risku un paaugstināt kālija līmeni serumā. Tādēļ terapijas sākumā ieteicams veikt nieru funkcijas monitoringu un nodrošināt pacienta adekvātu hidratāciju.
Transportieri
In vitro pētījumu rezultāti norāda, ka valsartāns ir aknu uzņemšanas transportiera OATP1B1/OATP1B3 un aknu izvadīšanas transportiera MRP2 substrāts. Šī atklājuma klīniskā nozīme nav zināma. Vienlaicīga lietošana ar uzņemšanas transportiera inhibitoriem (piem., rifampīnu, ciklosporīnu) vai izvadīšanas transportieriem (piem., ritonavīrs) var palielināt valsartāna sistēmisko iedarbību. Īstenojiet atbilstošu aprūpi, sākot vai beidzot vienlaicīgu ārstēšanu ar šādām zālēm.
Citas zāles
Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu, nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar jebkuru no šīm vielām: cimetidīnu, varfarīnu, furosemīdu, digoksīnu, atenololu, indometacīnu,
hidrohlortiazīdu, amlodipīnu un glibenklamīdu.
Pediatrijas pacienti
Ārstējot hipertensiju bērniem un pusaudžiem, kad bieži kā blakus slimība sastopami nieru darbības traucējumi, un lietojot valsartānu kopā ar vielām, kas inhibē renīna angiotenzīna aldosterona sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties kālija līmenis asinīs, ieteicams ievērot piesardzību. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav ieteicama angiotenzīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt apakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar tikt izslēgta neliela riska palielināšanās. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisku datu par AIIRA risku, līdzīgi riski var būt arī šai zāļu klasei. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu. Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju); skatīt arī apakšpunktu 5.3 „Preklīniskie dati par drošību”.
Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru funkcijas un galvaskausa ultrasonogrāfija.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā nav pieejama informācija par valsartāna lietošanu zīdīšanas laikā, nav ieteicama Vamadrid lietošana un ieteicams izmatot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kuru drošība ir pierādīta zīdīšanas laikā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušo bērnu.
Fertilitāte
Lietojot valsartāna 200 mg/kg/dienā devas iekšķīgi vīriešu un sieviešu dzimuma žurkām nenovēroja ar fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, aprēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto 320 mg/dienā devu).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Hipertensijas pieaugušiem pacientiem veiktos kontrolētos klīniskos pētījumos kopējais nevēlamo blakusparādību (NB) biežums bija salīdzināms ar placebo un atbilstošs valsartāna farmakoloģijai. Nevēlamo blakusparādību (NB) sastopamībai netika konstatēta sakarība starp lietoto devu vai ārstēšanas ilgumu, kā arī ar dzimumu, vecumu vai rasi.
Turpmāk uzskaitītas klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas pieredzē un laboratorijas izmeklējumos konstatētās NB atbilstoši orgānu sistēmas klasei.
Nevēlamās blakusparādības apkopotas biežuma mazināšanās secībā, biežākās norādot vispirms, šādā veidā:
ļoti bieži (≥1/10),
bieži (≥1/100 līdz <1/10),
retāk (≥1/1 000 līdz <1/100),
reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000),
ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus ziņojumus.
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Visām pēcreģistrācijas pieredzē un laboratorijas izmeklējumos konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām nebija iespējams izmantot NB biežuma klasifikāciju, tādējādi tās tika apkopotas ar nosaukumu biežums „nav zināmi”.
- Hipertensija
|
|
|---|---|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pediatrijas pacienti
Hipertensija
Valsartāna antihipertensīvā iedarbība pētīta divos nejaušinātos, dubultmaskētos pētījumos, kuros (katram seko pagarinājuma periods vai pētījums) un viens atklāts pētījums. Šajos pētījumos piedalījās 711 pediatrijas pacienti vecumā no 6 mazāk nekā 18 gadiem ar un bez hroniskas nieru slimības (CKD), no kuriem 560 pacienti saņēma valsartānu.. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad novēroja kuņģa-zarnu traucējumus (piemēram, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana) un reiboni, nekonstatēja būtiskas atšķirības starp drošības profiliem pediatrijas pacientiem vecumā no 6 mazāk nekā 18 gadiem un pieaugušiem pacientiem pēc nevēlamo blakusparādību tipa, biežuma un smaguma.
Tika veikta apvienotā 560 pediatriskā hipertensijas slimnieku (6-17 gadu vecuma), kas saņēma vai nu valsartāna monoterapiju [n = 483], vai kombinētu antihipertensīvu terapiju, ieskaitot valsartānu [n = 77], analīze. No 560 pacientiem 85 (15,2%) bija CKD (sākotnējais GFR <90 ml / min / 1,73m2). Kopumā 45 (8,0%) pacienti pārtrauca pētījumu blakusparādību dēļ. Kopumā 111 (19,8%) pacientiem bija vērojama nelabvēlīga zāļu reakcija (ADR), ar galvassāpēm (5,4%), reiboni (2,3%) un hiperkolēmiju (2,3%) visbiežāk. Pacientiem ar CKD biežākās blakusparādības bija hiperkaliēmija (12,9%), galvassāpes (7,1%), kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs (5,9%) un hipotensija (4,7%). Pacientiem bez CKD biežākās blakusparādības bija galvassāpes (5,1%) un reibonis (2,7%). ADR novēroja biežāk pacientiem, kuri saņēma valsartānu kombinācijā ar citiem antihipertensīviem medikamentiem, nekā tikai valsartāns.
Pediatrisko pacientu vecumā no 6 līdz 18 gadiem neirokognitīvais un attīstības novērtējums neuzrāda klīnisko nozīmīgas nevēlamās blakusparādības saistībā ar vienu gadu ilgu ārstēšanu ar Vamadrid.
Dubultmaskētā, nejaušinātā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 90 bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem, un kam sekoja viena gada atvērta tipa pagarinājuma fāze, ziņots par diviem nāves un atsevišķiem aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās gadījumiem. Šīs blakusparādības novēroja grupā, kur pacientiem bija smagas mirstību veicinošas blakusslimības. Cēloņsakarība ar Vamadrid lietošanu nav noteikta. Otrā pētījumā, kurā randomizēja 75 bērnus vecumā no 1 līdz 6 gadiem, ārstēšanas laikā ar Vamadrid nekonstatēja nāves vai aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās gadījumus.
Hiperkaliēmiju biežāk novēroja bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar diagnosticētu hronisku nieru slimību.
Kontrolētos klīniskos pētījumos novērotais drošuma profils pieaugušiem pacientiem pēc miokarda infarkta un/vai pacientiem ar sirds mazspēju atšķiras no kopējā drošuma profila pacientiem ar hipertensiju. Tas var būt saistīts ar pacientu pamatslimību. Miokarda infarktu pārcietušajiem un/vai sirds mazspējas pieaugušiem pacientiem novērotās nevēlamās blakusparādības apkopotas zemāk.
- Miokarda infarktu pārcietušie un/vai sirds mazspējas pacienti (pētīts vienīgi pieaugušiem pacientiem)
|
|
|---|---|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Simptomi
Vamadrid pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var radīt apziņas nomākumu, cirkulatoru kolapsu un/vai šoku.
Ārstēšana
Terapeitiskie pasākumi atkarīgi no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma; primārais
mērķis ir cirkulācijas stabilizēšana.
Ja attīstās hipotensija, pacientu jānovieto guļus un jāveic cirkulējošā asins daudzuma korekcija.
Maz ticams, ka valsartānu varētu izvadīt ar hemodialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīna II antagonists, monopreparāti, ATĶ kods: C09CA03
Valsartāns ir efektīvs, lietojot iekšķīgi, spēcīgs un specifisks angiotenzīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas darbojas selektīvi uz AT1 receptoru apakštipu, kas ir atbildīgs par zināmo angiotenzīna II darbību. Paaugstināts angiotenzīna II līmenis plazmā, kas rodas, bloķējot AT1 receptorus ar valsartānu, var stimulēt nebloķētos AT2 receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru darbību. Valsartānam nav daļējas AT1 receptoru agonista iedarbības un tam ir daudz lielāka afinitāte (apmēram 20 000 reizes) pret AT1 nekā pret AT2 receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītu vai bloķētu sirds-asinsvadu regulācijai svarīgos citus hormonu receptorus vai jonu kanālus.
Valsartāns neinhibē AKE (pazīstams arī kā kināze II), kas konvertē angiotenzīnu I par angiotenzīnu II, kā arī sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav iedarbības uz AKE, nav arī bradikinīna potencēšanas vai P substances uzkrāšanās, tāpēc maz ticams, ka angiotenzīna II antagonistu iedarbība var izraisīt klepu. Klīniskos pētījumos, kur tika salīdzināts valsartāns un AKE inhibitori, sausa klepus biežums pacientiem, kuri lietoja valsartānu, bija būtiski zemāks (p<0,05) nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoriem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā pacientiem, kuriem, lietojot AKE inhibitorus, anamnēzē bija sauss klepus, to konstatēja 19,5% valsartāna grupas pacientu un 19,0% pacientu, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētikas, salīdzinājumā ar 68,5% pacientu, kuri saņēma AKE inhibitorus (p<0,05).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Nesen pārciests miokarda infarkts
Tika veikti pētījumi ar valsartānu pēc akūta miokarda infarkta (The VALsartan In Acute myocardial iNfarcTion trial–VALIANT), kur kontrolētos, multinacionālos, dubultmaskētos, nejaušinātos pētījumos tika iekļauti 14 703 pacienti ar akūtu miokarda infarktu un radioloģiski diagnosticētu sastrēguma sirds mazspēju vai tās pazīmēm, simptomiem un/vai pierādījumiem par kreisā kambara sistolisko disfunkciju (kas manifestējas kā izsviedes frakcija ≤40%, nosakot ar radionukleīdu ventrikulogrāfiju, vai ≤35%, nosakot ar ehokardiogrāfiju vai ventrikulāro kontrastangiogrāfiju). Pacienti tika randomizēti laika periodā no 12 stundām līdz 10 dienām pēc miokarda infarkta simptomu parādīšanās vienā no trim terapijas grupām: valsartāna, kaptoprila vai abu minēto zāļu kombinētās terapijas grupā. Vidējais aritmētiskais ārstēšanas ilgums bija divi gadi. Primārais mērķkritērijs bija laika periods līdz letālam iznākumam, ko izraisīja visi cēloņi.
Mirstības, ko izraisīja visi cēloņi, samazināšanā pēc miokarda infarkta, valsartāns bija tikpat efektīvs kā kaptoprils. Visu cēloņu izraisīta mirstība bija līdzīga valsartāna grupā (19,9%), kaptoprila (19,5%) un valsartāna + kaptoprila grupā (19,3%). Kombinējot valsartānu ar kaptoprilu, netika pievienots papildus ieguvums, salīdzinot ar kaptoprilu vienu pašu. Netika konstatētas visu mirstības cēloņu atšķirības, kas saistītas ar vecumu, dzimumu, rasi, pamatterapiju vai pamatslimību. Valsartāns bija efektīvs, arī pagarinot laiku līdz kardiovaskulāra cēloņa izraisītas mirstības konstatēšanai, samazinot hospitalizāciju sakarā ar sirds mazspēju, miokarda infarkta recidīvu, atkārtotu sirds blokāžu un nefatālu insultu (sekundārais jauktais cēlonis) skaitu.
Valsartāna drošības rādītāji bija atbilstoši miokarda infarktu pārcietušo pacientu klīniskajam kursam. Saistībā ar nieru funkciju, 4,2% ar valsartānu ārstētajiem pacientiem, 4,8% ar valsartānu+kaptoprilu ārstētajiem pacientiem un 3,4% ar kaptoprilu ārstētajiem pacientiem tika konstatēts divkāršs seruma kreatinīna līmenis. Zāļu lietošanas pārtraukšana dažāda veida nieru disfunkciju dēļ bija nepieciešama 1,1% ar valsartānu ārstētajiem pacientiem, 1,3% ar valsartānu+kaptoprilu ārstētajiem pacientiem un 0,8% ar kaptoprilu ārstētajiem pacientiem. Pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.
Netika konstatētas atšķirības visu cēloņu izraisītas mirstības vai kardiovaskulāras mirstības, vai
saslimšanas gadījumā, kad kombinācijā ar valsartānu + kaptoprilu, valsartānu vienu pašu vai
kaptoprilu vienu pašu, tika ordinēti beta–blokatori. Neskatoties uz ārstēšanu ar pētāmajām zālēm, mirstība pacientu grupā, kuriem tika ordinēti beta–blokatori, bija zemāka; liecinot par to, ka beta–blokatoru darbības zināmais ieguvums šajā pacientu grupā saglabājās šī pētījuma ietvaros.
Sirds mazspēja
Tika veikts kontrolēts, nejaušināts, multinacionāls valsartāna Val–HeFT klīnisks pētījums, salīdzinot ar placebo, saistībā ar saslimstību un mirstību 5 010 II pakāpes (62%), III pakāpes (36%) un IV pakāpes (2%) sirds mazspējas (saskaņā ar NYHA klasifikāciju) pacientiem, kuri saņem standartterapiju ar LVEF <40% un kreisā kambara iekšējo diastolisko diametru (KKIDD) >2,9 cm/m2. Sākotnējā ārstēšanā tika izmantoti AKE inhibitori (93%), diurētikas (86%), digoksīns (67%) un beta blokatori (36%). Vidējais rādītāju dokumentēšanas periods bija aptuveni divus gadus ilgs. Val–HeFT pētījumā Vamadrid vidējā dienas deva bija 254 mg. Pētījumu raksturoja 2 primārie mērķparametri: visi cēloņi, kas izraisīja mirstību (laiks līdz letālam iznākumam) un jauktu cēloņu izraisīta mirstība, saslimstība ar sirds mazspēju (laiks līdz pirmajai slimības epizodei), kas definēti sekojoši: nāve, pēkšņa nāve ar atdzīvināšanu, hospitalizācija sirds mazspējas gadījumā vai inotropo vai vazodilatējošo līdzekļu intravenoza ievadīšana četru stundu laikā, vai ilgāk bez hospitalizēšanas. Visi mirstības cēloņi valsartāna grupā (19,7%) un placebo grupā (19,4%) bija līdzīgi (p=NS). Primārais ieguvums bija par 27,5% (95% TI: 17 līdz 37%) riskantā laika perioda līdz pirmajai hospitalizācijas epizodei samazināšanās (13,9% pret 18,5%). Tomēr riska samazinājums par labu placebo (kombinētā saslimstība un mirstība 21,9% placebo grupā pret 25,4% valsartāna grupā) tika novērota tiem pacientiem, kuriem tika lietota beta–blokatoru, AKE inhibitoru un valsartāna trīskārša kombinācija.
Vislielākais ieguvums saistībā ar saslimstību tika konstatēts pacientu apakšgrupā, kuri nesaņēma AKE inhibitoru (n=366). Šajā, valsartāna apakšgrupā visu cēloņu izraisītā letalitāte tika būtiski samazināta, salīdzinot ar placebo par 33% (95% TI: –6% līdz 58%) (17,3% valsartāns pret 27,1% placebo) un kombinētais saslimstības un letalitātes risks tika ievērojami samazināts par 44% (24,9% valsartāns pret 42,5% placebo).
Pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitoru bez beta-blokatora, visu cēloņu izraisītā mirstība bija līdzīga (p=NS) valsartāna (21,8%) un placebo (22,5%) grupās. Kombinētais saslimstības un mirstības risks būtiski samazinājās par 18,3% (95% TI: 8% līdz 28%), valsartānu salīdzinot ar placebo (31,0% pret 36,3%).
Kopējā Val–HeFT pacientu grupā, kuri ārstēti ar valsartānu, tika novērota būtiska funkcionālā stāvokļa uzlabošanās saskaņā ar NYHA klasifikāciju, sirds mazspējas pazīmju un simptomu, t.sk., elpas trūkuma, noguruma, tūskas un trokšņu mazināšanās, salīdzinot ar placebo.
Ar valsartānu ārstētajiem pacientiem bija labāka dzīves kvalitāte nekā pacientiem, kuri saņēma placebo, ko pierādīja rezultātu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli, vērtējot pēc Minesotas dzīves ar sirds mazspēju skalas iegūtos rezultātus. Ar valsartānu ārstētajiem pacientiem ievērojami palielinājās izsviedes frakcijas tilpums un salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli (lietojot placebo) rezultātā ievērojami samazinājās KKIDD.
Pediatrijas pacienti
Hipertensija
Valsartāna antihipertensīvā iedarbība pētīta četros nejaušinātos, dubultmaskētos pētījumos, kuros piedalījās 561 pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem un 165 pediatrijas pacienti vecumā no 1 līdz 6 gadiem. Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi, un aptaukošanās bija visbiežāk sastopamās blakusslimības, kas šajos pētījumos iesaistītajiem bērniem veicināja hipertensijas attīstību.
Klīniskā pieredze bērniem vecumā no 6 gadiem un vecākiem
Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 261 pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar
hipertensiju, pacienti ar ķermeņa masu <35 kg saņēma 10, 40 vai 80 mg valsartāna tabletes dienā (zemas, vidējas un augstas devas), un pacienti ar ķermeņa masu ≥35 kg saņēma 20, 80, un 160 mg valsartāna tabletes dienā (zemas, vidējas un augstas devas). Pēc 2 nedēļām valsartāns samazināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, korelācijā ar lietoto devu. Kopumā valsartāna trīs devu līmeņi (zems, vidējs un augsts) būtiski samazināja sistolisko asinsspiedienu par attiecīgi 8, 10, 12 mm Hg salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Pacientus atkārtoti randomizēja, no kuriem vienas grupas pacienti turpināja saņemt tādas pašas valsartāna devas, savukārt otras grupas pacientiem ārstēšanu nomainīja uz ārstēšanu ar placebo. Pacientiem, kuri turpināja lietot vidējas vai augstas valsartāna devas, sistoliskais asinsspiediens, kā jau bija paredzams, bija par -4 un -7 mm Hg zemāks nekā pacientiem, kurus ārstēja ar placebo. Pacientiem, kuri saņēma zemas valsartāna devas, sistoliskais asinsspiediens, kā jau bija paredzams, bija līdzīgs kā pacientiem, kuri saņēma ārstēšanu ar placebo. Kopumā no devas atkarīgais valsartāna antihipertensīvais efekts bija līdzīgs visās demogrāfiskajās apakšgrupās.
Citā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 300 pediatrijas pacienti vecumā no 6 līdz 18 gadiem ar hipertensiju, piemērotus pacientus randomizēja divās grupās valsartāna vai enalaprila tablešu lietošanai 12 nedēļu laika posmā. Bērni ar ķermeņa masu no ≥18 kg līdz <35 kg saņēma 80 mg valsartāna vai 10 mg enalaprila; bērni ar ķermeņa masu no ≥35 kg un <80 kg saņēma 160 mg valsartāna vai 20 mg enalaprila; bērni ar ķermeņa masu ≥80 kg saņēma 320 mg valsartāna vai 40 mg enalaprila. Sistoliskā asinsspiediena samazinājums bija līdzīgs pacientiem, kuri saņēma valsartānu (15 mmHg) un enalaprilu (14 mm Hg) (pietiekamas efektivitātes p-vērtība <0,0001). Pēc valsartāna un enalaprila lietošanas ieguva stabilus diastoliskā asinsspiediena samazinājuma rezultātus: attiecīgi 9,1 mmHg un 8,5 mmHg.
Trešajā atklātā klīniskā pētījumā, kurā piedalījās 150 pediatriski hipertensijas pacienti no 6 līdz 17 gadu vecumam, piemēroti pacienti (sistoliskais BP ≥95 vecums par vecumu, dzimumu un augumu) saņēma valsartānu 18 mēnešus, lai novērtētu drošību un panesamību. No 150 pacientiem, kas piedalījās šajā pētījumā, 41 pacients saņēma arī vienlaikus antihipertensīvos līdzekļus. Pacienti tika ievadīti, pamatojoties uz viņu svara kategorijām sākuma un uzturēšanas devām. Pacienti, kuru ķermeņa masa> 18 līdz <35 kg, ≥35 līdz <80 kg un ≥ 80 līdz <160 kg, saņēma 40 mg, 80 mg un 160 mg, un devas tika titrētas attiecīgi līdz 80 mg, 160 mg un 320 mg pēc vienas nedēļas. Puse no pacientiem (50,0%, n = 75) bija CKD ar 29,3% (44) pacientu, kam bija CKD 2. posms (GFR 60 - 89 ml / min / 1,73 m2) vai 3. posms (GFR 30-59 ml / min / 1,73m2). Vidējais sistoliskā asinsspiediena samazinājums visiem pacientiem (sākotnējais līmenis 133,5 mmHg), 18,4 mmHg pacientiem ar CKD (sākotnējais rādītājs 131,9 mmHg) un 11,5 mmHg pacientiem bez CKD (sākotnējais līmenis 135,1 mmHg) bija 14,9 mmHg. Pacientu procentuālais daudzums, kam kopējā BP kontrole (gan sistoliskais, gan diastoliskais BP <95. procentile), CKD grupā bija nedaudz lielāks (79,5%) salīdzinājumā ar CKD grupu (72,2%).
Klīniskā pieredze bērniem vecumā līdz 6 gadiem
Veikti divi klīniskie pētījumi ar pacientiem vecumā no 1 līdz 6 gadiem, kuros piedalījās attiecīgi 90 un 75 pacienti. Šajos pētījumos netika iekļauti bērni vecumā līdz 1 gadam. Pirmajā pētījumā valsartāna lietošanas efektivitāte tika pierādīta, salīdzinot ar placebo, bet atbildreakcija uz devu netika pierādīta. Otrajā pētījumā augstākas valsartāna devas tika saistītas ar lielāku AS samazinājumu, bet atbildreakcijas korelācija ar lietoto devu un ārstēšanas atšķirības salīdzinot ar placebo bija statistiski nenozīmīgas. Šo atšķirību dēļ valsartānu nav ieteicams lietot šīs grupas pacientiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no prasības iesniegt Vamadrid klīnisko pētījumu rezultātus no visām pediatrijas apakšgrupām ar sirds mazspējas un sirds mazspējas pēc nesen pārciesta miokarda infarkta pacientiem. Skatīt apakšpunktā 4.2 informāciju par lietošanu pediatrijas pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas viena paša valsartāna lietošanas, maksimālā valsartāna plazmas koncentrācija tiek sasniegta 2–4 stundās, lietojot tabletes, un 1–2 stundās, lietojot šķīdumu iekšķīgai lietošanai. Vidējā aritmētiskā absolūtā biopieejamība ir 23% un 39%, lietojot attiecīgi tablešu un šķīduma zāļu formu.
Pārtika samazina valsartāna plazmas koncentrācijas zemlīknes laukumu (AUC) par apmēram 40% un maksimālo plazmas koncentrāciju (Cmax) par apmēram 50%, kaut arī apmēram 8 h pēc lietošanas valsartāna plazmas koncentrācijas ir līdzīgas grupās, kas lietoja valsartānu tukšā dūšā un ēšanas laikā.
Tomēr šī AUC samazināšanās nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskā efekta samazināšanos, tāpēc valsartānu var lietot gan tukšā dūšā, gan arī ēšanas laikā.
Izkliede
Valsartāna statiskais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 17 litri, kas liecina, ka valsartāna izkliede audos nav plaša. Valsartāns ievērojami saistās ar seruma proteīniem (94–97%), galvenokārt seruma albumīniem.
Biotransformācija
Valsartānam nav raksturīga ievērojama biotransformācija , jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu veidā. Plazmā konstatēta neliela hidroksimetabolīta koncentrācija (mazāk par 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.
Eliminācija
Valsartānam novēro multieksponenciālu koncentrācijas samazināšanās kinētika (t½a <1 stundu un t½ß apmēram 9 stundas).
Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt izdaloties ar žulti un izkārnījumiem (aptuveni 83% devas) un caur nierēm ar urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt nemainītā veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.
Pacienti ar sirds mazspēju
Pacientien ar sirds mazspēju vidējais laiks līdz valsartāna augstākajai koncentrācijai un tā eliminācijas pusperiods ir līdzīgs tam, kāds novērots veseliem brīvprātīgajiem. Klīniskajā devu intervālā (no 40 līdz 160 mg divas reizes dienā) palielinot valsartāna devu, tā AUC un Cmax vērtības ir gandrīz proporcionālas. Vidējais uzkrāšanās faktors ir aptuveni 1,7. Pēc perorālas lietošanas valsartāna šķietamais klīrenss ir aptuveni 4,5 l/h. Pacientu ar sirds mazspēju vecums šķietamo klīrensu neietekmē .
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Dažiem gados vecākiem pacientiem pēc valsartāna lietošanas novērota nedaudz spēcīgāka sistēmiskā iedarbība, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, taču tam nav klīniski būtiskas nozīmes.
Nieru funkcijas traucējumi
Kā tas paredzams attiecībā uz vielu, kuras nieru klīrenss salīdzinājumā ar kopējo plazmas klīrensu ir tikai 30 %, korelācija starp nieru darbību un valsartāna sistēmiskās iedarbības intensitāti nav novērota. Tāpēc pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas korekcija (ja kreatinīna klīrenss >10 ml/min). Pašlaik nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un pacientiem, kuri pārcietuši dialīzi, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi (skatīt 4.2. un 4.4.apakšpunktu).
Valsartāna saistība ar plazmas olbaltumvielām ir augsta, tāpēc maz ticams, ka to varētu izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.
Aknu funkcijas traucējumi
Ap 70% no absorbētās devas izdalās ar žulti, galvenokārt neizmainītā veidā. Valsartāns netiek pakļauts izteiktai biotransformācijai. Divkārša zemlīknes koncentrācija (AUC) tika novērota pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Tomēr, netika novērota korelācija pacientiem starp aknu darbības traucējumu smaguma pakāpi un valsartāna plazmas koncentrāciju.
Vamadrid nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pediatrijas pacienti
Pētījumā, kurā piedalījās 26 pacienti (vecumā no 1 līdz 16 gadiem) ar hipertensiju un kuri saņēma vienu valsartāna suspensijas devu (vidēji: 0,9 līdz 2 mg/kg, ar maksimālo devu 80 mg), valsartāna klīrenss (litri/h/kg) bija līdzīgs visās vecuma grupās no 1 līdz 16 gadiem un bija salīdzināms ar datiem no pieaugušo pacientu grupas, kurā pacienti saņēma tādu pašu zāļu formu.
Nieru darbības traucējumi
Zāļu lietošana pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatrijas pacientiem,
kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama. Rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un kālija līmenis serumā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Žurkām, lietojot toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra un laktācijas periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt apakšpunktu 4.6). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).
Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas)
žurkām izraisīja sarkano asinsķermenīšu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta)
samazināšanos un nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu plazmas urīnvielas
koncentrāciju un nieru urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā) apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).
Līdzīgas devas lietojot pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur izmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, kas izraisīja palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju. Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.
Pediatrijas pacienti
Jaundzimušām/jaunām žurkām (no 7 līdz 70 dienai pēc dzimšanas) valsartāna 1 mg/kg/dienā devas (kas ir aptuveni 10-35% no maksimāli ieteicamās devas bērniem 4 mg/kg/dienā pamatojoties uz sistēmisko iedarbību) iekšķīga lietošana izraisīja pastāvīgus un neatgriezeniskus nieru bojājumus. Iepriekš aprakstītās atrades norāda uz pastiprinātu angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru un angiotenzīna II tipa 1 blokatoru farmakoloģisko efektu, un šāda iedarbība novērota, ja žurkas ārstēja pirmo 13 dienu laikā pēc dzimšanas. Šis periods sakrīt ar 36 nedēļu grūtniecības periodu cilvēkiem, kas atsevišķos gadījumos var pagarināties līdz 44 nedēļām. Pētījumā jaunām žurkām valsartāna devas lietoja līdz 70. dienai, un nevar izslēgt valsartāna ietekmi uz nieru nobriešanu (postnatālā perioda 4.-6. nedēļa). Funkcionāla nieru nobriešana ir aktīvs process cilvēka pirmā dzīves gada laikā. Līdz ar to nevar izslēgt klīniski nozīmīgu valsartāna ietekmi uz bērniem vecumā <1 gadam, tomēr preklīniskie dati neliecina par drošības risku bērniem vecākiem par 1 gadu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Mikrokristāliska celuloze (E 460)
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E 551)
Sorbīts (E-420)
Magnija karbonāts (E 504)
Kukurūzas ciete, preželatinizēta
Povidons K-25 (E 1201)
Nātrija stearilfumarāts
Nātrija laurilsulfāts
Krospovidons, A tips (E 1202)
Apvalks:
Laktozes monohidrāts
Hipromeloze (E 464)
Titāna dioksīds (E 171)
Makrogols 4000
Vamadrid 40 mg apvalkotās tabletēs papildus: dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PE/PVDH/alumīnija blisters.
Iepakojuma lielumi: 7, 14, 28, 56, 98, 280 apvalkotās tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Laboratorios Liconsa, S.A.
Gran Vía Carlos III, 98, 7.stāvs
08028 Barcelona, SPĀNIJA
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
11-0070
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Pirmās reģistrācijas datums: Marts 2011
Pārreģistrācijas datums: Marts 2014
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
