Valsacombi 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Valsartanum Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0515-01
09-0515
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
13-JUL-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
80 mg/12,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Valsacombi 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Valsacombi 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Valsacombi 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes
Valsacombi 320 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Valsacombi 320 mg/25 mg apvalkotās tabletes
Valsartanum/Hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Valsacombi un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Valsacombi lietošanas
Kā lietot Valsacombi
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Valsacombi
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Valsacombi un kādam nolūkam to lieto
Valsacombi apvalkotās tabletes satur divas aktīvās vielas, ko sauc par valsartānu un hidrohlortiazīdu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).
Valsartāns pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā „angiotensīna II receptoru antagonisti”, kas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu. Angiotensīns II ir viela, kas sašaurina asinsvadus, tādējādi izraisot asinsspiediena paaugstināšanos. Valsartāns bloķē angiotensīna II iedarbību. Rezultātā atslābinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens.
Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem (pazīstams arī kā „urīndzenošās tabletes”). Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.
Valsacombi lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu, ko nav iespējams kontrolēt tikai ar vienas aktīvās vielas palīdzību.
Paaugstināts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja to neārstē, tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus, kā rezultātā iespējams insults, sirds mazspēja vai nieru mazspēja. Paaugstināts asinsspiediens palielina sirdslēkmju risku. Jūsu asinsspiediena pazemināšana līdz normālajam šo traucējumu risku samazina.
2. Kas Jums jāzina pirms Valsacombi lietošanas
Nelietojiet Valsacombi šādos gadījumos
Ja Jums ir alerģija pret valsartānu, hidrohlortiazīdu, sulfonamīdu atvasinājumiem (vielām, kuru ķīmiskā struktūra līdzīga hidrohlortiazīdam) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jūsu grūtniecības laiks pārsniedz 3 mēnešus (arī grūtniecības agrīnajās stadijās labāk ieteicams izvairīties lietot Valsacombi - skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un zīdīšanas periods”),
ja Jums ir smaga aknu slimība, mazo žults ceļu bojājums aknās (biliārā ciroze), kas izraisa žults uzkrāšanos aknās (holestāze),
ja Jums ir smaga nieru slimība,
ja Jums neveidojas urīns (anūrija),
ja Jūs ārstē ar mākslīgo nieri,
ja kālija vai nātrija jonu koncentrācija Jūsu asinīs ir zemāka par normu vai ja, neraugoties uz ārstēšanu, kalcija jonu koncentrācija Jūsu asinīs ir augstāka par normu,
ja Jums ir podagra,
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, šīs zāles nelietojiet un konsultējieties ar savu ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Valsacombi lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jūs lietojat zāles, kas organismā aiztur kāliju, kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju saturošus sāls aizvietotājus vai citas zāles, kas Jūsu asinīs paaugstina kālija jonu koncentrāciju, piemēram, heparīnu. Jūsu ārstam var būt regulāri jāpārbauda kālija jonu daudzums Jūsu asinīs,
ja Jūsu asinīs ir zema kālija jonu koncentrācija,
ja Jums ir caureja vai smaga vemšana,
ja Jūs lietojat lielas „urīndzenošo tablešu” (diurētisko līdzekļu) devas,
ja Jums ir smaga sirds slimība,
ja Jums ir sirds mazspēja vai miokarda infarkts. Rūpīgi sekojiet ārsta norādījumiem par pirmo devu. Ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru darbību,
ja Jums ir sašaurināta nieres artērija,
ja Jūs nesen esat saņēmis jaunu nieri,
ja Jums ir hiperaldosteronisms. Tā ir slimība, kuras gadījumā Jūsu virsnieru dziedzeri ražo pārāk daudz hormona, ko sauc par aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Valsacombi lietošana nav ieteicama,
ja Jums ir aknu vai nieru slimība,
ja Jums, lietojot citas zāles (tai skaitā AKE inhibitorus), kādreiz ir bijusi galvenokārt sejas vai rīkles tūska. Ja Jums rodas šie simptomi, nekavējoties pārtrauciet Valsacombi lietošanu un sazinieties ar ārstu. Nekad vairs nelietojiet Valsacombi. Skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”.
ja Jums ir drudzis, izsitumi un locītavu sāpes, kas var būt sistēmiskas sarkanās vilkēdes (tā sauktās autoimūnās slimības jeb SSV) pazīmes,
ja Jums ir diabēts, podagra vai augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs,
ja Jums šīs grupas asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (angiotensīna II receptoru antagonistu) lietošanas laikā ir bijušas alerģiskas reakcijas vai ja Jums ir alerģija vai astma,
ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Valsacombi lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu. Ja Jums agrāk ir bijusi alerģija pret penicilīnu vai sulfonamīdiem, Jums ir lielāks šo simptomu attīstīšanās risks,
preparāts var paaugstināt jutību pret saules stariem,
ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Valsacombi lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību,
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsacombi šādos gadījumos”.
Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam.
Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība, par to jāpastāsta savam ārstam. Grūtniecības agrīnajās stadijās Valsacombi nav ieteicams, bet pēc grūtniecības trešā mēneša tā lietošana nav atļauta, jo tas šajā grūtniecības stadijā var nopietni kaitēt Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība”).
Bērni un pusaudži
Valsacombi lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Citas zāles un Valsacombi
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanas efektivitāti var ietekmēt Valsacombi lietošana kopā ar dažām citām zālēm. Var būt jāmaina deva, jāievēro citi piesardzības pasākumi vai (dažos gadījumos) jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošana. Tas īpaši attiecas uz turpmāk minētajām zālēm:
litija preparātiem – zālēm, ko lieto dažu veidu garīgo slimību ārstēšanai,
zālēm, kas Jūsu asinīs var paaugstināt kālija jonu koncentrāciju. Tie ir kāliju saturošaie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošaie sāls aizstājēji, kālijsaudzējošie līdzekļi un heparīns,
zālēm, kas Jūsu asinīs var pazemināt kālija jonu koncentrāciju, piemēram, diurētiskiem līdzekļiem (urīndzenošām tabletēm), kortikosteroīdiem, caurejas līdzekļiem, karbenoksoloniem, amfotericīnam vai penicilīnam G,
dažas antibiotikas (rifamicīna grupas), zāles, kuras lieto pret transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns) vai zāles pret retrovīrusiem, kuras lieto lai ārstētu HIV/AIDS infekcijas (ritonavīrs). Šīs zāles var pastiprināt Valsacombi iedarbību;
zālēm, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirds darbība), piemēram, antiaritmiskiem līdzekļiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai) un dažiem antipsihotiskiem līdzekļiem;
zālēm, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, pretepilepsijas līdzekļiem;
zālēm podagras ārstēšanai, piemēram, allopurinolu, probenecīdu, sulfīnpirazonu;
ārstnieciskajiem D vitamīnu un kalciju saturošajiem uztura bagātinātājiem;
zālēm diabēta ārstēšanai (iekšķīgi lietojamajiem preparātiem, piemēram, metformīnu vai insulīniem),
citām zālēm, kas pazemina Jūsu asinsspiedienu, arī metildopu;
zālēm, kas paaugstina assinspiedienu, piemēram, noradrenalīnu vai adrenalīnu;
digoksīnu vai citiem sirds glikozīdiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai);
zālēm, kas asinīs paaugstina cukura koncentrāciju, piemēram, diazoksīdu vai bēta blokatorus;
citotoksiskām zālēm (lietotas vēža ārstēšanai), piemēram, metotreksātu vai ciklofosfamīdu,
pretsāpju līdzekļiem, piemēram, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), arī selektīviem ciklooksigenāzes 2 inhibitoriem (COX - 2 inhibitoriem) un acetilsalicilskābi >3 g;
muskuļus relaksējošām zālēm, piemēram, tubokurarīnu;
antiholīnerģiskajām zālēm (zālēm, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu krampju, Parkinsona slimības, ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekļiem anestēzijas panākšanai);
amantadīnu (zālēm, ko lieto Parkinsona slimības ārstēšanai un arī noteiktu vīrusu izraisītu slimību profilaksei vai ārstēšanai),
holestiramīnu un kolestipolu (zālēm, ko pārsvarā lieto, lai ārstētu paaugstinātu lipīdu koncentrāciju asinīs),
alkoholu, miega līdzekļiem un anestēzijas līdzekļiem (zālēm, kam ir iemidzinoša vai sāpes mazinoša iedarbība, un ko izmanto, piemēram, ķirurģisku operāciju laikā),
jodu saturošām kontrastvielām (vielām, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanu),
Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsacombi šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Valsacombi kopā ar uzturu
Valsacombi varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.
Pirms konsultācijas ar savu ārstu izvairieties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Etilspirts var izraisīt pastiprinātu asinsspiediena pazemināšanos un/vai palielināt reiboņa vai ģīboņa risku.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība, Jums par to jāpastāsta savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, ieteiks pārtraukt Valsacombi lietošanu, kā arī ieteiks Valsacombi vietā lietot citas zāles. Grūtniecības agrīnajās stadijās Valsacombi nav ieteicams, bet pēc Jūsu grūtniecības trešā mēneša to lietot nav atļauts, jo pēc grūtniecības trešā mēneša tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Ja barojat ar krūti vai plānojat sākt barot ar krūti bērnu, pastāstiet par to savam ārstam. Mātēm, kuras baro ar krūti bērnu, Valsacombi nav ieteicams un ja Jūs vēlaties barot ar krūti bērnu, ārsts var Jums izvēlēties citas zāles (īpaši tad, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai piedzimis priekšlaikus).
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pirms vadāt transportlīdzekli, lietojat instrumentus vai apkalpojat mehānismus, kā arī veicat citas darbības, kuru laikā nepieciešama koncentrēšanās, Jums noteikti jāzina, kā Valsacombi Jūs ietekmē. Tāpat kā daudzas zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, Valsacombi dažkārt var izraisīt reiboni un ietekmēt Jūsu koncentrēšanās spēju.
Valsacombi satur laktozi un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jūs nepanesat dažu veidu cukurus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
3. Kā lietot Valsacombi
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Tas Jums palīdzēs iegūt vislabākos rezultātus un samazinās blakusparādību risku. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu bieži nemana nekādas šīs patoloģijas pazīmes. Daudzi jūtas gluži normāli. Tādēļ Jums ir vēl svarīgāk ievērot vizītes pie sava ārsta pat tad, ja jūtaties labi.
Jūsu ārsts pateiks, cik tieši Valsacombi tablešu Jums jālieto. Atkarīgi no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu Jūsu ārsts var ieteikt lielāku vai mazāku devu.
Parastā Valsacombi deva ir 1 tablete dienā.
Bez konsultācijas ar savu ārstu devu nemainiet un tablešu lietošanu nepārtrauciet.
Šīs zāles katru dienu jālieto vienā un tai pašā laikā (parasti no rīta).
Valsacombi varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.
Šīs tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Valsacombi vairāk nekā noteikts
Ja Jums ir stiprs reibonis un/vai ģībonis, nekavējoties atgulieties un sazinieties ar savu ārstu.
Ja nejauši esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Valsacombi
Ja esat aizmirsis ieņemt devu, izdariet to, tiklīdz par to atceraties. Tomēr tad, ja jau gandrīz ir pienācis laiks ieņemt nākamo devu, aizmirsto devu izlaidiet.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Valsacombi
Valsacombi lietošanas pārtraukšana var pasliktināt Jūsu ar paaugstināto asinsspiedienu saistīto stāvokli. Ja vien to nav licis Jūsu ārsts, zāļu lietošanu nepārtrauciet.
Ja Jums ir vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažas blakusparādības var būt nopietnas un to gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska palīdzība:
Jums nekavējoties jādodas pie sava ārsta, ja Jums ir angioedēmas simptomi, piemēram:
sejas, mēles vai rīkles tūska,
apgrūtināta rīšana,
nātrene un apgrūtināta elpošana.
smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūslīšu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze),
redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes)
drudzis, rīkles iekaisums, biežākas infekcijas (agranulocitoze)
Šīs blakusparādības ir ļoti retas vai to biežums nav zināms.
Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, pārtrauciet Valsacombi lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Citas blakusparādības ir:
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
klepus
zems asinsspiediens
viegls reibonis
organisma dehidratācija (ar tādiem simptomiem kā slāpes, sausums mutē un sausa mēle, retāka urinācija, tumšs urīns un sausa āda)
muskuļu sāpes
noguruma sajūta
tirpšana vai nejutīgums
neskaidra redze
trokšņi (piemēram, šņākoņa vai dūkoņa) ausīs.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
reibonis
caureja
locītavu sāpes.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
apgrūtināta elpošana
ļoti izteikti samazināta urīna izdalīšanās
zema nātrija jonu koncentrācija asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt noguruma sajūtu, apjukumu, muskuļu raustīšanos un/vai krampjus)
zema kālija jonu koncentrācija asinīs (dažkārt kopā ar muskuļu vājumu, muskuļu krampjiem un sirds ritma traucējumiem)
mazu leikocītu skaitu asinīs (ar tādiem simptomiem, kā, piemēram, drudzis, ādas infekcijas, rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā, kā arī vājums)
paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt ādas un acu baltumu dzelti)
paaugstināta atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs (kas var norādīt uz nieru darbības novirzēm no normas)
paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt podagru)
sinkope (ģībonis).
Blakusparādības, kas aprakstītas, valsartānu vai hidrohlortiazīdu lietojot atsevišķi, bet nav novērotas, lietojot Valsacombi:
Valsartāns
Retāk (var skart līdz 1 no100 cilvēkiem)
griešanās sajūta
sāpes vēderā.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
ādas izsitumi ar niezi vai bez tās kopā ar dažām no turpmāk minētajām pazīmēm vai simptomiem: drudzi, locītavu sāpēm, muskuļu sāpēm, palielinātiem limfmezgliem un/vai gripai līdzīgiem simptomiem
izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma simptomi)
mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt kopā ar neparastu asiņošanu vai zilumu rašanos)
augsta kālija jonu koncentrācija asinīs (dažkārt kopā ar muskuļu krampjiem un sirds ritma traucējumiem)
alerģiskas reakcijas (ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta elpošanu vai rīšana, reibonis)
sejas un rīkles tūska (galvenokārt), izsitumi un nieze
aknu darbību raksturojošo parametru vērtību palielināšanās
pazemināts hemoglobīna līmenis un samazināts eritrocītu procentuālais daudzums asinīs (abas patoloģijas smagos gadījumos var izraisīt anēmiju)
nieru mazspēja
zems nātrija līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt nogurumu, apjukumu, muskuļu raustīšanos un/vai krampjus).
Hidrohlortiazīds
Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)
zems kālija līmenis asinīs
paaugstināts lipīdu līmenis asinīs
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
zems nātrija līmenis asinīs
zems magnija līmenis asinīs
augsts urīnskābes līmenis asinīs
niezoši izsitumi un citu veidu izsitumi
samazināta ēstgriba
mērena slikta dūša un vemšana
reibonis, ģībonis pieceļoties
nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
ādas tūska un pūslīšu veidošanās (sakarā ar paaugstinātu jutību pret sauli)
augsts kalcija līmenis asinīs
augsts cukura līmenis asinīs
cukurs urīnā
diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās
aizcietējums, caureja, diskomforta sajūta kuņģī vai zarnu traktā, aknu darbības traucējumi, kas var attīstīties kopā ar dzeltenu ādas un acu krāsu
neregulāra sirdsdarbība
galvassāpes
miega traucējumi
garastavokļa nomākums (depresija)
mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt kopā ar asiņošanu vai zemādas zilumu rašanos)
reibonis
durstoša sajūta vai notirpums
redzes traucējumi.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
asinsvadu iekaisums ar tādiem simptomiem kā izsitumi, purpursarkani plankumi un drudzis (vaskulīts)
izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības reakcijas)
izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskulatūras traucējumi, drudzis (sarkanā ādas vilkēde)
spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā (pankreatīts)
apgrūtināta elpošana ar drudzi, klepu, sēkšanu, elpas trūkums („respirators distress” ar pneimonītu un plaušu tūsku)
bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšs urīns (hemolītiska anēmija)
drudzis, rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā (leikopēnija)
apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un krampji, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska alkaloze).
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)
vājums, asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija)
stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas pazīmes)
redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes)
izsitumi, sarkana āda, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (iespējamas Erythema multiforme pazīmes)
muskuļu krampji
drudzis (pireksija)
vājums (astēnija)
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Valsacombi
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Valsacombi satur
Aktīvās vielas ir valsartāns un hidrohlortiazīds.
Viena Valsacombi 80 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 80 mg valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Viena Valsacombi 160 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 160 mg valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Viena Valsacombi 160 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 160 mg valsartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
Viena Valsacombi 320 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 320 mg valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Viena Valsacombi 320 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 320 mg valsartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze (E460), laktozes monohidrāts, magnija stearāts (E572), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons K-25, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds tabletes kodolā un hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 4000, sarkanais dzelzs oksīds (E172) (tikai 80 mg/12.5 mg, 160 mg/12.5 mg, 160 mg/25 mg un 320 mg/12.5 mg apvalkotajās tabletēs), dzeltenais dzelzs oksīds (E172) (80 mg/12.5 mg, 160 mg/25 mg un 320 mg/25 mg apvalkotajās tabletēs)- apvalkā. Skatīt 2. punktu “Valsacombi satur laktozi un nātriju”.
Valsacombi ārējais izskats un iepakojums
80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir sārtas, ovālas un abpusēji izliektas.
160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir sarkani brūnas, ovālas un abpusēji izliektas.
160 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir gaiši brūnas, ovālas un abpusēji izliektas.
320 mg/12,5 mg: rozā, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.
320 mg/25 mg: bāli dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Valsacombi 80 mg/12.5 mg, 160 mg/12.5 mg un 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes pieejamas kastītēs pa 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 280, 56 x 1, 98 x 1 un 280 x 1 apvalkotajām tabletēm.
Valsacombi 320 mg/12.5 mg and 320 mg/25 mg apvalkotās tabletes pieejamas kastītēs pa 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 100, 280, 56 x 1, 98 x 1 un 280 x 1 apvalkotajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Krka d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotāji
Krka d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
Zāļu nosaukums
Vācija
Valsacor comp. (stiprumiem 320 mg/12.5 mg, 320 mg/25 mg)
Čehija
Valsacombi
Slovākija
Co-Valsacor
Latvija
Valsacombi
Lietuva
Valsacombi
Igaunija
Valsacombi
Polija
Co-Valsacor
Ungārija
Co-Valsacor
Bulgārija
Co-Valsacor
Grieķija
Valsartan+hydrochlorothiazide/Krka
Somija
Valsartan/Hydrochlorothiazide Krka
Dānija
Valsartan/Hydrochlorothiazide Krka
Islande
Valsartan/Hydrochlorothiazide Krka
Norvēģija
Valsartan/Hydrochlorothiazide Krka
Zviedrija
Valsartan/Hydrochlorothiazide Krka
Spānija
Valsartán/hidroclorotiazida Kern Pharma
Slovēnija
Valsacombi
Austrija
Valsartan/Hydrochlorothiazid Krka
Lielbritānija
Valsartan/hydrochlorothiazide
Īrija
Valsartan/hydrochlorothiazide Krka
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019
SASKAŅOTS ZVA 31-01-2019
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Valsacombi 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 80 mg valsartāna (valsartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
laktoze
16, 27 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
80 mg/12,5 mg: apvalkotās tabletes ir rozā, ovālas, abpusēji izliektas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.
Valsacombi fiksētas devas kombinācija indicēta pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Valsacombi 80 mg/12,5 mg ieteicamā deva ir pa 1 apvalkotajai tabletei reizi dienā.
Ieteicams devu titrēt ar atsevišķajām sastāvdaļām. Katrā gadījumā jāuzrauga atsevišķo sastāvdaļu devas palielināšana līdz nākamajai devai, lai mazinātu hipotensijas un citu blakusparādību risku.
Ja tas ir klīniski pamatoti, pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju, var apsvērt tiešu monoterapijas nomaiņu ar fiksēto devu kombināciju, ja vien tiek ievērota ieteiktā atsevišķo sastāvdaļu devas titrēšanas secība.
Klīniskā atbildes reakcija pret Valsacombi jānovērtē pēc terapijas sākšanas, un gadījumos, kad asinsspiediens nenormalizējas, devu var palielināt, palielinot kādas sastāvdaļas devu līdz maksimālajai valsartāna/hidrohlortiazīda devai 320 mg/25 mg.
Antihipertensīvā iedarbība būtiski parādās 2 nedēļu laikā.
Vairumam pacientu maksimālo iedarbību novēro 4 nedēļu laikā. Tomēr dažiem pacientiem var būt nepieciešama 4 – 8 nedēļu ārstēšana. Tas jāņem vērā devas titrēšanas laikā.
Lietošanas veids
Valsacombi var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi, uzdzerot ūdeni.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ≥30 ml/min) deva nav jāpielāgo. Sastāvā esošā hidrohlortiazīda dēļ Valsacombi ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ<30 ml/min) un anūriju (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem hidrohlortiazīda devas korekcija nav nepieciešama. Tā kā Valsacombi ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai ar biliāro cirozi un holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija
Valsacombi nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par lietošanas drošību un efektivitāti.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citām sulfonamīdu atvasinājumu zālēm vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smagi aknu darbības traucējumi, biliāra ciroze un holestāze.
Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), anūrija.
Rezistenta hipokaliēmija, hiponatriēmija, hiperkalcēmija un simptomātiska hiperurikēmija.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Valsacombi lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Elektrolītu pārmaiņas serumā
Valsartāns
Vienlaicīga kālija preparātu, kālijaizturošo diurētisko līdzekļu, sāls aizstājēju ar kāliju vai citu līdzekļu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīna u.c.), lietošana nav ieteicama. Jāveic atbilstoša kālija līmeņa kontrole.
Hidrohlortiazīds
Veicot ārstēšanu ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, ziņots par hipokaliēmiju. Ieteicams bieži kontrolēt kālija līmeni serumā.
Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, bijusi saistīta ar hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi. Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina magnija izdalīšanos urīnā, kas var izraisīt hipomagniēmiju. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi samazina kalcija izvadīšanu. Tas var izraisīt hiperkalciēmiju.
Tāpat kā visiem pacientiem, kuri saņem ārstēšanu ar diurētiskiem līdzekļiem, periodiski ar atbilstošiem starplaikiem jānosaka elektrolītu līmenis serumā.
Pacienti ar nātrija un/vai šķidruma deficītu
Pacientiem, kuri saņem tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, arī hidrohlortiazīdu, jākontrolē, vai neparādās klīniskās šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu pazīmes.
Pacientiem ar stipru nātrija un/vai šķidruma deficītu, piemēram, tiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos pēc ārstēšanas sākšanas ar valsartānu un hidrohlortiazīdu iespējama simptomātiska hipotensija. Nātrija un/vai šķidruma deficīts jānovērš pirms ārstēšanas sākšanas ar valsartāna un hidrohlortiazīda kombināciju.
Pacienti ar smagu hronisku sirds mazspēju vai citiem stāvokļiem ar stimulētu renīna-angiotensīna-aldosterona-sistēmu
Pacientiem, kuriem nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un retos gadījumos ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju vai ar pārciestu miokarda infarktu, vienmēr jānovērtē arī nieru funkcijas.Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas izmantošana pacientiem ar smagu hronisku sirds mazspēju nav noskaidrota.
Nevar izslēgt, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ valsartāna un hidrohlortiazīda lietošana varētu būt saistīta arī ar nieru darbības traucējumiem. Valsacombi nevajadzētu lietot šiem pacientiem.
Nieru artērijas stenoze
Valsacombi nevajadzētu izmantot hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar unilaterālu vai bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šiem pacientiem var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nevajadzētu ārstēt ar Valsacombi, jo viņu renīna-angiotensīna sistēma nav aktivēta.
Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija
Tāpat kā citu vazodilatatoru lietošanas gadījumā, īpaša piesardzība ievērojama pacientiem, kuri cieš no aortas vai mitrālā vārstuļa stenozes vai hipertrofiskas obstruktīvas kardiomiopātijas (HOKM).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir ≥ 30 ml/min (skatīt 4.2. apakšpunktu), deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, lietojot Valsacombi, ieteicama periodiska kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa kontrole serumā.
Nieru transplantācija
Pašlaik nav pieredzes par drošu Valsacombi lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes Valsacombi jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Tiazīdu grupas līdzekļi pacientiem ar pavājinātu aknu darbību vai progresējošu aknu slimību jālieto piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmeņa nelielas izmaņas var veicināt aknu komu.
Angiodēma anamnēzē
Ziņots par angiodēmu, ieskaitot balsenes tūsku un glosītu, kas izraisa elpceļu nosprostošanos un/vai sejas, lūpu, rīkles gala un/vai mēles tūsku, pacientiem, kuri tika ārstēti ar valsartānu; datiem ir bijusi angiodēma, ārstējoties ar citām zālēm, ieskaitot AKE inhibitorus. Ja pacientam attīstās angiodēma, nakavējoties jāpārtrauc Valsacombi lietošana un Valsacombi lietošanu nedrīkst atsākt (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sistēmas sarkanā vilkēde
Ziņots, ka tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina vai aktivē sistēmas sarkano vilkēdi.
Citi vielmaiņas traucējumi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var pasliktināt glikozes panesamību un paaugstināt holesterīna, triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Diabēta slimniekiem var būt nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana.
Tiazīdi var mazināt kalcija izvadīšanu urīnā un izraisīt īslaicīgu un nelielu kalcija līmeņa paaugstināšanos gadījumos, kad nav diagnosticētu kalcija metabolisma traucējumu. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par hiperparatiroidismu. Tiazīdu lietošana jāpārtrauc pirms epitēlijķermenīšu funkcijas testu veikšanas.
Fotosensitivitāte
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par fotosensitivitātes reakcijām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensitivitātes reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātos ādas apvidus no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Vispārēja
Pacientiem ar iepriekš paaugstinātu jutību pret citiem angiotensīna II receptoru antagonistiem jāievēro piesardzība. Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu vairāk iespējamas pacientiem ar alerģiju vai astmu.
Akūta slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām, kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Pie simptomiem pieder akūts redzes asuma samazinājums vai sāpes acīs un tie parasti rodas pāris stundu līdz nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga redzes zuduma.
Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja intraokulārais spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu medicīnisku vai ķirurģisku iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.
Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Valsacombi satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība, saistīta gan ar valsartānu, gan hidrohlortiazīdu
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs
Vienlaicīgas AKE inhibitoru un tiazīdu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas gadījumā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas paaugstināšanos serumā un toksicitāti. Vienlaicīgas valsartāna un litija lietošanas pieredzes trūkuma dēļ šī kombinācija nav ieteicama. Ja šīs kombinācijas lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācija var pastiprināt citu līdzekļu ar antihipertensīvām īpašībām (piemēram, guanetidīna, metildopas, asinsvadu paplašinošo līdzekļu, AKEI, angiotensīna receptoru blokatoru, beta blokatoru, kalcija kanālu blokatoru un dopamīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru) iedarbību.
Kateholamīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)
Iespējama vājāka atbildes reakcija pret kateholamīniem. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un reakcijas samazinājums nav tik izteikts, lai nepieļautu to lietošanu.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (>3 g /dienā) un neselektīvie NPL
NPL var pavājināt gan angiotensīna II antagonistu, gan hidrohlortiazīda antihipertensīvo iedarbību, ja tos lieto vienlaikus. Turklāt vienlaicīga Valsacombi un NPL lietošana var pavājināt nieru darbību un paaugstināt kālija līmeni serumā. Tāpēc ārstēšanas sākumā ieteicams kontrolēt nieru darbību, kā arī adekvātu pacienta hidratāciju.
Ar valsartānu saistīta mijiedarbība
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi, kālija preparāti, sāls aizstājēji ar kāliju un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni
Ja tiek uzskatīts, ka zāles kas ietekmē kālija līmeni, ir jālieto kombinācijā ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.
Transportieri (Transporters)
In vitro dati liecina, ka valsartāns ir substrāts aknu uzņemšanas transportierim (hepatic uptake transporter) OATP1B1/OATP1B3 un aknu izvadīšanas transportierim (hepatic efflux transporter) MRP2. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma. Lietošana kopā ar uzņemšanas transportieru inhibitoriem (piemēram, rifampicīnu, ciklosporīnu) vai izvadīšanas transportieriem (piemēram, ritonaviru) var palielināt valsartāna sistēmisko iedarbību. Uzsākot vai pārtraucot šo zāļu vienlaikus lietošanu, jāievēro piesardzība.
Nav mijiedarbības
Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp valsartānu un kādu no tālāk minētajām vielām: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns, glibenklamīds. Digoksīns un indometacīns var mijiedarboties ar Valsacombi hidrohlortiazīda sastāvdaļu (skatīt ar hidrohlortiazīdu saistītas mijiedarbības).
Ar hidrohlortiazīdu saistīta mijiedarbība
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
Zāles, kas ietekmē kālija līmeni serumā. Hidrohlortiazīda izraisītu hipokaliēmiju var pastiprināt lietošana kopā ar šādām zālēm: kalijurētiskie diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīns G, salicilskābe un tās atvasinājumi).
Ja šīs zāles ir jāparaksta kopā ar hidrohlortiazīda-valsartāna kombināciju, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var ierosināt torsades de pointes
Hipokaliēmijas riska dēļ hidrohlortiazīds jālieto uzmanīgi, ja vienlaikus tiek lietotas zāles, kas var ierosināt torsades de pointes, atsevišķi Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.
Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serumā
Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt lietošana kopā ar tādām zālēm kā antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā jāievēro piesardzība.
Sirds glikozīdi
Kā nevēlama blakusparādība var rasties tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija, veicinot sirds glikozīdu ierosinātas sirds aritmijas.
Kalcija sāļi un D vitamīns
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tiazīda grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar kalcija sāļiem palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju predisponētiem pacientiem (piemēram, ar hiperparatireoidismu, ļaundabīgu audzēju vai D vitamīna mediētu stāvokli) var izraisīt hiperkalciēmiju.
Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)
Tiazīdu grupas līdzekļi var ietekmēt glikozes panesamību. Var būt jāpielāgo pretdiabēta zāļu deva.
Metformīns jālieto uzmanīgi laktātacidozes riska dēļ, ko var izraisīt ar hidrohlortiazīda lietošanu iespējami saistītā nieru mazspēja.
Beta blokatori un diazoksīds
Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, un beta blokatoru lietošana var palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Var būt jāpalielina probenecīda vai sulfīnpirazona deva. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana var palielināt paaugstinātas jutības reakciju sastopamību pret allopurinolu.
Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kas ietekmē kuņģa-zarnu trakta motoriku
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību var palielināt antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns), domājams, samazinātās gastrointestinālā trakta motilitātes un kuņģa iztukšošanās ātruma dēļ. Savukārt sagaidāms, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var samazināt tiazīdu grupas līdzekļu biopieejamību.
Amantadīns
Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.
Jonu apmaiņas sveķi
Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Tas var izraisīt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu subterapeitisku iedarbību. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda un jonu apmaiņas sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas pirms vai 4-6 stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.
Citotoksiskie līdzekļi
Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var mazinātu citotoksisko līdzekļu (piemēram, ciklofosfamīda, metotreksāta) izvadi caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.
Nedepolarizējošie skeleta muskuļu atslābinātāji (piemēram, tubokurarīns)
Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var pastiprināt skeleta muskuļu releksantu, piemēram, kā kurāres atvasinājumu iedarbību.
Ciklosporīns
Lietošana vienlaikus ar ciklosporīnu var palielināt hiperurikēmijas un podagras tipa komplikāciju risku.
Alkohols, bārbiturāti un sedatīvie līdzekļi
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kam ir zināma asinsspiedienu pazeminoša iedarbība (piemēram, samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti vai tieša vazodilatatoriska iedarbība), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.
Metildopa
Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem, kuri vienlaikus ārstēti ar metildopu un hidrohlortiazīdu.
Jodu saturošas kontrastvielas
Diurētisko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši, ja tiek ievadītas lielas joda preparāta devas. Pacienti pirms ievadīšanas ir jārehidrē.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Valsartāns
Pirmajā grūtniecības trimestrī angiotensīna II receptoru antagonistu AIIRA lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības pirmajā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkam izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī. Pētījumi dzīvniekiem veikti nepietiekami.
Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ņemot vērā hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā lietošana otrajā un trešajā trimestrī var pavājināt augļa un placentas apasiņošanu un izraisīt augļa un jaundzimušā veselības traucējumus, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.
Barošana ar krūti
Informācija par Valsacombi lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama. Hidrohlortiazīds izdalās mātes pienā cilvēkam, tādēļ Valsacombi lietošana barošanas ar kurūti laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu valsartāna-hidrohlortiazīda kombinācijas ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka reizēm iespējams reibonis vai vājums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un kas atklātas laboratoriskajās analīzēs un valsartāna plus hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā radušās biežāk nekā placebo lietošanas gadījumā, kā arī atsevišķie pēcreģistrācijas ziņojumi parādīti tālāk, sakārtojot pa orgānu sistēmām. Blakusparādības, kuras, kā zināms, var rasties katras sastāvdaļas atsevišķas lietošanas gadījumā, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, arī var rasties ārstēšanas laikā ar valsartānu /hidrohlortiazīdu.
Blakusparādības sakārtotas pēc sastopamības biežuma, vispirms norādot biežāk sastopamās un izmantojot šādu iedalījumu:
ļoti bieži (≥1/10),
bieži (≥1/100, <1/10),
retāk (≥1/1 000, <1/100),
reti (≥1/10 000, <1/1 000),
ļoti reti (<1/10 000),
nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
1. tabula. Blakusparādību sastopamības biežums, lietojot valsartānu/hidrohlortiazīdu
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Dehidratācija
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Reibonis
Retāk
Parestēzijas
Nav zināmi
Sinkope
Acu slimības
Retāk
Apmiglota redze
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Troksnis ausīs
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Klepus
Nav zināmi
Nekardiogēna plaušu tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti reti
Caureja
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Mialģija
Ļoti reti
Artralģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nieru darbības traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Nogurums
Izmeklējumi
Nav zināmi
Paaugstināts urīnskābes līmeni serumā, paaugstināts bilirubīna un kreatinīna līmenis serumā, hipokaliēmija, hiponatriēmija, atlieku slāpekļa līmeņa paaugstināšanās asinīs, neitropēnija
Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām
Blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots atsevišķu sastāvdaļu lietošanas gadījumā, ir iespējamas blakusparādības arī valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanas gadījumā, pat ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas novērošanas periodā.
2. tabula. Blakusparādību sastopamības biežums, lietojot valsartānu
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta pazemināšanās, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Citas paaugstinātas jutības/alerģiskas reakcijas, arī seruma slimība
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi
Kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, hiponatriēmija
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Vertigo
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Vaskulīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Sāpes vēderā
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Aknu funkcionālo raksturlielumu paaugstināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi
Angioneirotiska tūska, izsitumi, nieze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nieru mazspēja
3. tabula. Blakusparādību sastopamības biežums, lietojot hidrohlortiazīdu
Hidrohlortiazīds plaši aprakstīts jau daudzus gadus, bieži lietotas lielākas devas nekā Valsacombi. Pacientiem, kas ārstēti ar tiazīdu grupas diurētiska līdzekļa, arī hidrohlortiazīda, monoterapiju, ziņots par šādām blakusparādībām:
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Nav zināmi
Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)1
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti
Trombocitopēnija, reizēm ar purpuru
Ļoti reti
Agranulocitoze, leikopēnija, hemolītiskā anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja
Nav zināmi
Aplastiskā anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Paaugstinātas jutības reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti bieži
Hipokaliēmija, paaugstināts lipīdu līmenis asinīs (galvenokārt lietojot lielas devas)
Bieži
Hiponatriēmija, hipomagniēmija, hiperurikēmija
Reti
Hiperkalciēmija, hiperglikēmija, glikozūrija un diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās
Ļoti reti
Hipohloriēmiska alkaloze
Psihiskie traucējumi
Reti
Depresija, miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Reti
Galvassāpes, reiboņi, parestēzija
Acu bojājumi
Reti
Redzes traucējumi
Nav zināmi
Akūta slēgta kakla glaukoma
Sirds funkcijas traucējumi
Reti
Sirds aritmijas
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Ortostatiska hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti reti
Respirators distress, arī pneimonīts un plaušu tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Ēstgribas zudums, viegla šķebināšana un vemšana
Reti
Aizcietējums, gastrointestināls diskomforts, diareja
Ļoti reti
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti
Intrahepatiska holestāze vai dzelte
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nieru traucējumi, akūta nieru mazspēja
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Nātrene un citi izsitumu veidi
Reti
Fotosensibilizācija
Ļoti reti
Nekrotizējošs vaskulīts un toksiska epidermāla nekrolīze, ādas sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas, ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija
Nav zināmi
Erythema multiforme
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nav zināmi
Pireksija, astēnija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi
Muskuļu spazmas
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži
Impotence
1Nemelanomas ādas vēzis: Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Valsartāna pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var nomākt samaņu, izraisīt cirkulatoru kollapsu un/vai šoku. Turklāt hidrohlortiazīda sastāvdaļas pārdozēšanas dēļ iespējamas šādas pazīmes un simptomi: slikta dūša, miegainība, hipovolēmija un elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas saistīti ar sirds aritmijām un muskuļu spazmām.
Ārstēšana
Ārstēšana ir atkarīga no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma pakāpes, un vissvarīgākā ir asinsrites stabilizēšana.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda un steidzami jāievada sāļi un šķidrums.
Valsartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, jo tas ir stipri saistīts ar plazmas olbaltumiem, bet hidrohlortiazīdu var izvadīt ar dialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA03.
Valsartāns/hidrohlortiazīds
Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvas kontrolgrupas pētījumā pacientiem, kuriem pietiekama iedarbība nebija sasniegta ar hidrohlortiazīda 12,5 mg, daudz lielāku vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazeminājumu novēroja, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg (14,9/11,3 mmHg), salīdzinājumā ar 12,5 mg hidrohlortiazīda (5,2/2,9 mmHg) un 25 mg hidrohlortiazīda (6,8/5,7 mmHg). Turklāt procentuāli daudz vairāk pacientu iedarbīgs bija (diastoliskais AS <90 mmHg vai pazeminājums ≥10 mmHg) valsartāns/hidrohlortiazīds 80/12,5 mg (60%) nekā 12,5 mg hidrohlortiazīda (25%) un 25 mg hidrohlortiazīda (27%).
Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvas kontrolgrupas pētījumā pacientiem, kuriem pietiekama iedarbība nebija sasniegta ar 80 mg valsartāna, daudz lielāku vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazeminājumu novēroja, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg (9,8/8,2 mmHg), salīdzinājumā ar 80 mg valsartāna (3,9/5,1 mmHg) un 160 mg valsartāna (6,5/6,2 mmHg). Turklāt procentuāli daudz vairāk pacientu iedarbīgs bija (diastoliskais AS <90 mmHg vai pazeminājums ≥10 mmHg) valsartāns/hidrohlortiazīds 80/12,5 mg (51%) nekā 80 mg valsartāna (36%) un 160 mg valsartāna (37%).
Dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā, ar modelēto koeficientu pētījumā, kurā tika salīdzinātas valsartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ar atsevišķajām sastāvdaļām, nozīmīgi lielāku vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazeminājumu novēroja, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg (16,5/11,8 mmHg), nekā lietojot placebo (1,9/4,1 mmHg) un hidrohlortiazīdu 12,5 mg (7,3/7,2 mmHg), un valsartānu 80 mg (8,8/8,6 mmHg). Turklāt procentuāli daudz vairāk pacientu iedarbīgs bija (diastoliskais AS <90 mmHg vai pazeminājums ≥10 mmHg) valsartāns/hidrohlortiazīds 80/12,5 mg (64%) nekā placebo (29%) un hidrohlortiazīds (41%).
Kontrolētos klīniskos pētījumos ar valsartānu + hidrohlortiazīdu radās no devas atkarīga kālija līmeņa pazemināšanās serumā. Biežāk kālija līmenis serumā pazeminājās pacientiem, kuri lietoja 25 mg hidrohlortiazīda, nekā tiem, kuri lietoja 12,5 mg hidrohlortiazīda. Kontrolētos klīniskos pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu hidrohlortiazīda kālija līmeni pazeminošo darbību mazināja valsartāna kāliju aizturošā darbība.
Valsartāna labvēlīgā iedarbība kombinācijā ar hidrohlortiazīdu uz kardiovaskulāro mirstību un saslimstību pašlaik nav zināma.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu mazina kardiovaskulāras mirstības un saslimstības risku.
Valsartāns
Valsartāns ir perorāli aktīvs un specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas selektīvi iedarbojas uz AT1 receptoru apakštipu, kas nosaka zināmo angiotensīna II darbību. Paaugstinātais Ang II līmenis plazmā pēc AT1 receptoru blokādes ar valsartānu var stimulēt nebloķētos AT2 receptorus, kas, šķiet, līdzsvaro AT1 receptoru iedarbību. Valsartānam nepiemīt nekāda daļēja agonista aktivitāte pie AT1 receptoriem un tam ir daudz (aptuveni 20 000 reižu) lielāka afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītos vai bloķētu citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kuriem būtu nozīme kardiovaskulārajā regulācijā.
Valsartāns neinhibē AKE, kas pazīstams arī ar nosaukumu kinināze II un kas pārvērš Ang I par Ang II un sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav zināmas ietekmes uz AKE un nekādas bradikinīna vai P substances pastiprināšanas, nav paredzams, ka angiotensīna II antagonisti varētu būt saistīti ar klepošanu. Klīniskajos pētījumos, kuros valsartāns tika salīdzināts ar AKE inhibitoru, ar valsartānu ārstētajiem pacientiem sausa klepus sastopamība bija daudz (P <0,05) mazāka nekā tiem, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoru (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kuriem bija bijis sauss klepus AKE inhibitora terapijas laikā, 19,5% pētījuma dalībnieku, kuri saņēma valsartānu, un 19,0% to, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētisko līdzekli, radās klepus, salīdzinot ar 68,5% to, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoru (P <0,05).
Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos bez ietekmes uz pulsa ātrumu. Vairumam pacientu pēc vienas perorālas devas lietošanas antihipertensīvā iedarbība parādījās 2 stundu laikā, un maksimālais asinsspiediena pazeminājums tika sasniegts 4 – 6 stundās. Antihipertensīvā iedarbība ilgst 24 stundas pēc devas ievadīšanas. Atkārtotu devu ievadīšanas gadījumā maksimālais asinsspiediena pazeminājums pēc jebkuras devas tiek sasniegts 2 - 4 nedēļās, un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Apvienojot ar hidrohlortiazīdu, tiek sasniegts nozīmīgs papildu asinsspiediena pazeminājums.
Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav bijusi saistīta ar rikošeta hipertensiju vai citām klīniskām blakusparādībām.
Hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju valsartāns, kā pierādīts, mazina albumīnu izdalīšanos urīnā. MARVAL (Micro Albuminuria Reduction with Valsartn) pētījums vērtēja albumīnu izdalīšanās mazināšanos urīnā (urinary albumin excretion, UAE), lietojot valsartānu (80 – 160 mg dienā) un amlodipīnu (5 – 10 mg dienā), 332 2. tipa cukura diabēta slimniekiem (vidējais vecums: 58 gadi; 265 vīrieši) ar mikroalbuminūriju (valsartāns: 58 μg/min; amlodipīns: 55,4 μg/min), normālu vai paaugstinātu asinsspiedienu un saglabātu nieru funkciju (kreatinīns asinīs <120 μmol/l). Pēc 24 nedēļām UAE mazinājās (p <0,001) par 42% (–24,2 μg/min; 95% TI: –40,4 līdz –19,1), lietojot valsartānu, un par aptuveni 3% (–1,7 μg/min; 95% TI: –5,6 līdz 14,9), lietojot amlodipīnu, neskatoties uz līdzīgu asinsspiediena pazeminājumu abās grupās. Pēc tam veiktā pētījumā tika pārbaudīta valsartāna efektivitāte UAE mazināšanā 391 hipertensīvam pacientam (AS=150/88 mmHg) ar 2. tipa cukura diabētu, albuminūriju (vidēji =102 μg/min; 20–700 μg/min) un saglabātu nieru funkciju (vidējais seruma kreatinīns = 80 μmol/l). Pacienti tika nejaušināti iedalīti saņemt vienu no 3 valsartāna devām (160, 320 un 640 mg dienā) un ārstēti 30 nedēļas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot optimālo valsartāna devu UAE mazināšanai hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Pēc 30 nedēļām procentuālā UAE pārmaiņa bija nozīmīgi mazinājusies par 36%, salīdzinot ar sākumstāvokli, lietojot valsartānu pa 160 mg (95% TI: 22 – 47%), un par 44%, lietojot valsartānu pa 320 mg (95% TI: 31 – 54%). Tika secināts, ka 160 – 320 mg valsartāna izraisīja klīniski nozīmīgu UAE mazināšanos hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Hidrohlortiazīds
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu darbības vieta galvenokārt ir nieru distālie izlocītie kanāliņi. Pierādīts, ka nieru garozā ir augstas afinitātes receptori, kas ir primārā tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu saistīšanās vieta darbībai un NaCl transporta kavēšanai distālajos izlocītajos kanāliņos. Tiazīdu darbības mehānisms realizējas caur Na+Cl- transportiera inhibīciju, domājams, konkurējot par Cl- vietu, tādējādi ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismus: tieši palielinot nātrija un hlorīdu izvadi aptuveni vienādā apmērā un netieši ar šo diurētisko darbību mazinot plazmas tilpumu, kas savukārt izraisa plazmas renīna aktivitātes, aldosterona sekrēcijas un kālija izvadīšanas palielināšanos urīnā, kā arī kālija daudzuma samazināšanos serumā. Renīna-aldosterona saiti mediē angiotensīns II, tāpēc valsartāna vienlaicīgas lietošanas gadījumā kālija līmeņa pazemināšanās serumā ir mazāk izteikta nekā hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā.
Nemelanomas ādas vēzis: Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Valsartāns/hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīda sistēmiskā pieejamība mazinās par aptuveni 30%, ja to lieto kopā ar valsartānu. Valsartāna kinētiku izteikti neietekmē lietošana kopā ar hidrohlortiazīdu. Šai novērotajai mijiedarbībai nav ietekmes uz kombinēto valsartāna un hidrohlortiazīda lietošanu, jo kontrolētos klīniskos pētījumos novērota skaidri izteikta antihipertensīvā iedarbība, kas ir lielāka nekā tā, kas tiek sasniegta ar katru aktīvo vielu atsevišķi vai ar placebo.
Valsartāns
Uzsūkšanās
Pēc perorālas tikai valsartāna lietošanas maksimālā valsartāna koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 – 4 stundās. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs mazina valsartāna kopējo iedarbību (ko izsaka AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan no aptuveni 8. stundas pēc devas lietošanas valsartāna koncentrācija plazmā grupās, kas bija paēdušas un kas bija tukšā dūšā, bija vienāda. Šī AUC samazināšanās tomēr nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības mazināšanos, tāpēc valsartānu var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.
Izkliede
Līdzsvara stāvokļa valsartāna izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir aptuveni 17 litri, kas norāda, ka valsartāns ekstensīvi neizkliedējas audos. Valsartāns ir stipri saistīts ar seruma olbaltumiem (94 – 97%), pārsvarā seruma albumīnu.
Biotransformācija
Valsartāns netiek bioloģiski pārveidots nozīmīgā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas izdalās metabolītu veidā. Plazmā mazā koncentrācija konstatēts hidroksimetabolīts (mazāk nekā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.
Eliminācija
Valsartānam ir multieksponenciālas samazināšanās kinētika (t½α <1 h un t½ß aptuveni 9 h). Valsartāns primāri tiek izvadīts izkārnījumos (aptuveni 83% devas) un urīnā (aptuveni 13% devas), pārsvarā nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievadīšanas valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.
Hidrohlortiazīds
Uzsūkšanās
Hidrohlortiazīda uzsūkšanās pēc perorālas devas ir strauja (tmax aptuveni 2 h). Vidējā AUC palielināšanās ir lineāra un proporcionāla devai terapeitiskajās robežās. Uztura ietekme uz hidrohlortiazīda uzsūkšanos, ja tāda pastāv, ir klīniski nenozīmīga. Absolūtā hidrohlortiazīda biopieejamība pēc perorālas lietošanas ir 70%.
Izkliede
Šķietamais izkliedes tilpums ir 4 – 8 l/kg.
Cirkulējošais hidrohlortiazīds ir saistīts ar seruma olbaltumiem (40 – 70%), pārsvarā seruma albumīnu. Hidrohlortiazīds arī uzkrājas eritrocītos, turklāt līmenī, kas ir aptuveni 3 reizes augstāks par tā līmeni plazmā.
Eliminācija
Hidrohlortiazīds tiek eliminēts galvenokārt neizmainītā veidā. Terminālā eliminācijas fāzē hidrohlortiazīds tiek izvadīts no plazmas ar vidējo eliminācijas pusperiodu 6-15 h. Atkārtotu devu lietošanas gadījumā hidrohlortiazīda kinētika nemainās un uzkrāšanās ir minimāla, ja lieto reizi dienā.Vairāk nekā 95% uzsūktās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti nemainīta savienojuma veidā urīnā. Nieru klīrenss sastāv no pasīvās filtrācijas un aktīvās sekrēcijas nieru kanāliņos.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Dažiem gados vecākie pacientiem novērota nedaudz lielāka kopējā sistēmiskā valsartāna iedarbība nekā gados jaunākiem pacientiem, tomēr pierādīts, ka tam nav nekādas klīniskas nozīmes.
Neliels datu apjoms liecina, ka gan veseliem, gan hipertensīviem gados vecākiem cilvēkiem sistēmiskais hidrohlortiazīda klīrenss ir mazāks nekā gados jauniem veseliem brīvprātīgajiem.
Nieru darbības traucējumi
Lietojot ieteiktās fiksētas valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas devas, pacientiem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ir 30 – 70 ml/min, devas pielāgošana nav nepieciešama.
Par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min) un par pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav pieejami dati par fiksēto valsartāna un hidrohlortiazīda kombināciju. Valsartāns ir stipri saistīts ar plazmas olbaltumiem un to nevar izvadīt ar dialīzi, bet hidrohlortiazīda klīrenss ar dialīzi tiks sasniegts.
Nieru darbības traucējumu gadījumā hidrohlortiazīda vidējais maksimālais plazmas līmenis un AUC vērtības palielinās, un izdalīšanās ātrums ar urīnu samazinās ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 3 reizēm. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 8 reizēm. Hidrohlortiazīds ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētikas pētījumā pacientiem ar viegliem (n=6) vai vidēji smagiem (n=5) aknu darbības traucējumiem valsartāna kopējā iedarbība bija aptuveni 2 reizes lielāka nekā veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pieejami dati par valsartāna lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu). Aknu slimība nozīmīgi neietekmē hidrohlortiazīda farmakokinētiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas iespējamā toksicitāte pēc perorālas lietošanas tika pētīta žurkām un mērkaķīšiem pētījumos, kas ilga līdz sešiem mēnešiem. Nebija nekādu atklājumu, kas nepieļautu terapeitisku devu lietošanu cilvēkam.
Kombinācijas izraisītās pārmaiņas hroniskās toksicitātes pētījumos, visticamāk, izraisījis valsartāns. Toksikoloģiskais mērķa orgāns bija nieres, un reakcija mērkaķīšiem bija izteiktāka nekā žurkām. Kombinācijas lietošana izraisīja nieru bojājumu (nefropātiju ar kanāliņu bazofiliju, urīnvielas līmeņa paaugstināšanos plazmā, plazmas kreatinīna un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, urīna tilpuma palielināšanos un elektrolītu palielināšanos urīnā 30 mg/kg dienā valsartāna + 9 mg/kg dienā hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā žurkām un 10 + 3 mg/kg dienā lietošanas gadījumā mērkaķīšiem), domājams, nieru hemodinamikas pārmaiņu dēļ. Šīs devas žurkām ir attiecīgi 0,9 un 3,5 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (maximum recommended human dose, MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. Šīs devas mērkaķīšiem ir attiecīgi 0,3 un 1,2 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā valsartānam kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).
Lielas valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas devas izraisīja eritrocītu raksturlielumu pazemināšanos (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrīts: no 100 + 31 mg/kg dienā žurkām un 30 + 9 mg/kg dienā mērkaķīšiem). Šīs devas žurkām ir attiecīgi 3,0 un 12 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. Šīs devas mērkaķīšiem ir attiecīgi 0,9 un 3,5 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā valsartānam kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).
Mērkaķīšiem bojājumu novēroja kuņģa gļotādā (no 30 + 9 mg/kg dienā). Kombinācijas lietošana izraisīja arī aferento ateriolu hiperplāziju nierēs (lietojot 600 + 188 mg/kg dienā žurkām un no 30 + 9 mg/kg dienā mērkaķīšiem). Šīs devas mērkaķīšiem ir attiecīgi 0,9 un 3,5 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. Šīs devas žurkām ir attiecīgi 18 un 73 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m2. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā valsartānam kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).
Iepriekš minēto iedarbību, šķiet, nosaka lielu valsartāna devu farmakoloģiskā iedarbība (angiotensīna II izraisītās renīna izdalīšanās inhibīcijas blokāde ar renīnu producējošo šūnu stimulāciju), kas rodas arī AKE inhibitoru lietošanas gadījumā. Šiem atklājumiem, šķiet, nav nozīmes valsartāna terapeitisko devu lietošanas gadījumā cilvēkam.
Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijai netika pārbaudīta mutagenitāte, hromosomu šķelšana un karcerogenitāte, jo nav nekādu pierādījumu par mijiedarbību starp abām vielām. Tomēr šie testi tika veikti atsevišķi ar valsartānu un hidrohlortiazīdu, un netika iegūti mutagenitātes, hromosomu šķelšanas un karcerogenitātes pierādījumi.
Žurkām mātītei toksiskas valsartāna devas (600 mg/kg dienā) pēdējās grūsnības dienā un zīdīšanas periodā izraisīja mazāku dzīvildzi, sliktāku pieņemšanos svarā un aizkavētu attīstību (auss gliemenes atslāņošanos un auss kanāla atvēršanos) pēcnācējiem (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs devas žurkām (600 mg/kg dienā) ir aptuveni 18 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva, aprēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg/dienā un pacients sver 60 kg). Līdzīgus novērojumus atklāja valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā žurkām un trušiem. Embriofetālās attīstības (II segmenta) pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem nebija nekādu teratogenitātes pierādījumu, tomēr tika novērota ar toksicitāti mātītei saistīta fetotoksicitāte.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Laktozes monohidrāts
Magnija stearāts (E572)
Kroskarmelozes nātrija sāls
Povidons K-25
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Apvalks
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 4000
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteris (PVH/PE/PVDH/Al): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 280, 56 x 1, 98 x 1, 280 x 1 apvalkotā tablete kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Krka d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
09-0515
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 21. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 20. decembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2019
SASKAŅOTS ZVA 31-01-2019
PAGE
