Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Proindap 2,5 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena kapsula satur 2,5 mg indapamīda (indapamidum). Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: katra kapsula satur 10,40 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula

Cietās želatīna kapsulas, kurām viena daļa ir balta, otra zila. Kapsulas satur baltu pulveri.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

   1. Terapeitiskās indikācijas

Indapamīds ir indicēts arteriālās hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem.

Devas un lietošanas veids

Parastā dienas deva ir 1 kapsula (2,5 mg). Kapsulas ir jānorij veselas, nesakošļājot un uzdzerot ūdeni. Proindap var kombinēt ar citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, bet ne diurētiskajiem līdzekļiem. Gadījumos, kad netiek panākts apmierinošs terapijas rezultāts, labāk ir pievienot citu antihipertensīvo līdzekli, nevis paaugstināt Proindap devu.

Kontrindikācijas

• paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

• smaga aknu mazspēja un aknu encefalopātija;

• grūtniecības un bērna barošanas ar krūti periods;

• smaga nieru mazspēja;

• hipokaliēmija.

  4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Šādos gadījumos terapija jāpārtrauc nekavējoties.

Nātrija līmenis plazmā

Nātrija līmenis plazmā jānosaka jau pirms terapijas uzsākšanas un pēc tam regulāri jākontrolē. Jebkura terapija ar diurētiskiem līdzekļiem var izraisīt hiponatriēmiju, dažkārt ar ļoti smagām sekām. Sākumā nātrija līmeņa pazemināšanās plazmā var būt asimptomātiska, tādēļ nepieciešama regulāra kontrole, galvenokārt gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi.

Kālija līmenis plazmā

Ilgstoša tiazīdu un līdzīgu diurētisku līdzekļu lietošana var izraisīt kālija deficītu ar hipokaliēmiju. No hipokaliēmijas veidošanās jāizvairās gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nepietiekamu uzturu un pacientiem, kas vienlaicīgi saņem ļoti daudz citu medikamentu, kā arī pacientiem ar cirozi, tūskām un ascītu, koronāro asinsvadu slimību un sirds mazspēju, jo viņiem draud aritmiju veidošanās (hipokaliēmija paaugstina sirds glikozīdu izraisīto toksicitāti). Pacientiem ar pagarinātu QT intervālu

– iedzimtu vai jatrogēnas izcelsmes, hipokaliēmija ir bīstama. Hipokaliēmija, kā arī bradikardija ir predispozīcija smagu aritmiju, galvenokārt dzīvībai bīstamās “torsade de pointes” attīstībai. Visos iepriekš pieminētajos gadījumos kālija līmenis plazmā jānosaka daudz biežāk. Pirmā kālija līmeņa noteikšana jāveic terapijas pirmajā nedēļā. Svarīgi ir veikt mērījumus, ja hipokaliēmija ir jau izveidojusies.

Kalcija līmenis plazmā

Tiazīdi un līdzīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija ekskrēciju ar urīnu, tādēļ iespējama mērena un pārejoša kalcija līmeņa paaugstināšanās plazmā. Iepriekš nediagnosticēta hiperparatireoze var būt iemesls īstai hiperkalciēmijai. Šajos gadījumos nepieciešams pārtraukt terapiju līdz ir noteikta paratireoīdo dziedzeru funkcija.

Glikēmija

Pacientiem ar cukura diabētu un hipokaliēmiju nepieciešams regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs. Urīnskābes līmenis plazmā

Pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes līmeni plazmā draud podagras lēkme un tādēļ nepieciešama devas korekcija atbilstoši esošajam urīnskābes līmenim plazmā.

Tiazīdi un līdzīgi diurētiskie līdzekļi ir efektīvi tikai pie normālas vai nedaudz samazinātas nieru funkcijas (kreatinīna līmenis plazmā ne vairāk kā 25 mg/l, t.i. 220 µmol/l pieaugušajiem).

Diurētiskie līdzekļi, izraisot ūdens un nātrija zudumu, rada hipovolēmiju, kas samazina glomerulāro filtrāciju. Šī iemesla dēļ iespējama urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās plazmā.

Šī pārejošā funkcionālā nieru mazspēja ir nenozīmīga pacientiem ar normālu nieru funkciju, bet tā var pasliktināt jau esošu nieru mazspēju.

Indapamīds var dot pozitīvu dopinga testu.

Zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nevēlamas kombinācijas:

Indapamīdu lietojot kopā ar litiju var radīt litija toksisku koncentrāciju asinīs ar pārdozēšanas pazīmēm (samazināta litija ekskrēcija ar urīnu, piem., bezsāls diētas gadījumā). Ja nepieciešama litija un diurētisku līdzekļu vienlaikus lietošana, jākontrolē litija līmenis plazmā un jāveic atbilstoša tā korekcija.

Pacientiem ar hipokaliēmiju un bradikardiju un jau esošu pagarinātu QT intervālu indapamīda un dažu medikamentu (astemizols, bepridils, eritromicīns, halofantrīns, sulptoprīds, terfenadīns, vinkamīns) vienlaicīga lietošana var izraisīt aritmiju “torsade de pointes”.

Kombinācijas, kas prasa uzmanību:

NSPL (sistēmiski) un salicilāti augstās devās var samazināt indapamīda antihipertensīvo efektu.

Dehidratētiem pacientiem var draudēt akūta nieru mazspēja (samazināta glomerulārā filtrācija). Šādiem pacientiem nepieciešama rehidratācija un, uzsākot terapiju, jākontrolē nieru funkcijas.

Amfotericīns B (i.v.), glikokortikoīdi un mineralokortikoīdi (sistēmiski), tetrakosaktīds un caureju veicinošie līdzekļi var izraisīt hipokaliēmiju (sinerģisks efekts). Kālija līmenis plazmā ir jākontrolē un atbilstoši stāvoklim jākoriģē (galvenokārt vienlaicīgi lietojot sirds glikozīdus).

Baklofēns pastiprina indapamīda antihipertensīvo iedarbību. Pacientam jābūt labi hidratētam un, uzsākot terapiju, jākontrolē nieru funkcijas.

Pacienti, kuri saņem digoksīnu, hipokaliēmija paaugstina digoksīna toksisko iedarbību. Šādiem pacientiem jāveic kālija līmeņa kontrole plazmā un EKG kontrole un, ja nepieciešams, jākoriģē terapija.

Ja, uzsākot AKE inhibitoru terapiju, vienlaicīgi ir arī nātrija deficīts, pastāv pēkšņas hipotensijas un akūtas nieru mazspējas risks (galvenokārt pacientiem ar nieres artērijas stenozi).

Hroniskas sirds mazspējas gadījumā, kad indapamīds tiek lietots kopā ar AKE inhibitoriem, ļoti mazas AKE inhibitoru devas var nozīmēt vienlaicīgi ar mazām diurētisko līdzekļu devām.

Lietojot kopā ar Ia klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns, dizopiramīds) un III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, bretilijs, sotalols), tas var izraisīt aritmiju “torsade de pointes” (kā predisponējoši faktori ir hipokaliēmija, bradikardija, un jau esošs QT intervāla pagarinājums).

Lietojot kopā ar metformīnu, var rasties laktātacidoze, ko izraisa diurētisko līdzekļu inducēta (galvenokārt cilpas diurētikas) funkcionāla nieru mazspēja.

Metformīnu nerekomendē nozīmēt, ja kreatinīna līmenis plazmā pārsniedz 15 mg/l (135 µmol/l) vīriešiem un 12 mg/l (110 µmol/l) sievietēm.

Lietojot kopā ar lielām devām jodu saturošām kontrastvielām un vienlaicīgas dehidratācijas, pastāv augsts akūtas nieru mazspējas risks.

Imipramīns (tricikliskais antidepresants) un neiroleptiskie līdzekļi paaugstina gan antihipertensīvo efektu, gan ortostātiskās hipotensijas attīstības risku (sinerģisks efekts).

Ir jāapsver kalcija preparātu nozīmēšana, jo pastāv hiperkalciēmijas risks, ko izraisa samazinātā kalcija ekskrēcija caur nierēm.

Ciklosporīni rada paaugstināta plazmas kreatinīna līmeņa risku bez ciklosporīna līmeņa izmaiņām plazmā (pat ja nepastāv ūdens un nātrija deficīts).

Kortikosteroīdi var samazināt antihipertensīvo efektu ūdens vai sāļu aiztures dēļ.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Diurētiskos līdzekļus nedrīkst nozīmēt grūtniecības periodā, kā arī lietot fizioloģiskās tūskas ārstēšanai grūtniecības laikā. Tas var izraisīt fetoplacentāro išēmiju un apdraudēt augļa augšanu.

Indapamīds ekskretējas mātes pienā, tādēļ bērna krūts barošanas laikā terapija ir jāpārtrauc.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Proindap parasti neietekmē uzmanības reakcijas. Individuālos gadījumos, galvenokārt uzsākot terapiju vai lietojot kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, kad pazeminās asinsspiediens, zāles var radīt

negatīvu ietekmi uz uzmanību un spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Vairums nevēlamo blakusparādību (ietekme uz klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem) ir atkarīgas no nozīmētās devas lieluma. Slikta dūša, aizcietējums, sausa mute, reibonis, nogurums, parestēzijas un galvassāpes ir reti un parasti samazinās reducējot devu.

Ļoti reti novērots pankreatīts.

Paaugstinātas jutības reakcijas (galvenokārt dermatoloģiskas) var rasties pacientiem ar alerģisku predispozīciju vai astmu.

Pacientiem ar sarkano vilkēdi iespējama stāvokļa pasliktināšanās, makulopapulāri izsitumi un purpura.

Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem var veicināt encefalopātiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktus).

Indapamīds var ietekmēt laboratoriskos rādītājus (kālija deficīts līdz hipokaliēmijai īpaši novājinātiem pacientiem – skatīt 4.4. apakšpunktu, hiponatriēmija ar hipovolēmiju līdz dehidratācijai un ortostātiskai hipotensijai).

Klīniskajos pētījumos tika vērota hipokaliēmija pēc 4-6 nedēļu terapeitiskās devas lietošanas (kālija līmenis plazmā mazāks par 3,4 mmol/l bija 25% pacientu un mazāks par 3,2 mmol/l bija 10% pacientu).

12 nedēļas pēc pēdējās lietošanas vidējais kālija līmeņa pazeminājums bija 0,41 mmol/l.

Vienlaicīgs hlora jonu deficīts var būt cēlonis sekundārai metaboliskai alkalozei, bet tās sastopamība un pakāpe ir niecīgas.

Pacientiem ar podagru vai cukura diabētu šī diurētiskā līdzekļa nozīmēšana jāapsver ļoti rūpīgi, jo potenciāli var paaugstināties urīnskābes un glikozes līmenis plazmā.

Hematoloģiski traucējumi ir reti (trombocitopēnija, leikopēnija, agranulocitoze, aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija).

Ļoti reti ir hiperkalciēmija.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Indapamīdam devā līdz 40 mg nav toksiska iedarbība (t.i. 16 reizes vairāk kā terapeitiskā deva). Akūtās intoksikācijas simptomi izriet no hipovolēmijas (hiponatriēmija, hipokaliēmija). Klīniski novērota slikta dūša, vemšana, hipotensija, krampji, izteikts reibonis, miegainība, apjukums, poliūrija vai oligūrija, iespējama anūrija (hipovolēmijas rezultātā).

Pirmās palīdzības pasākumi uzņemtās vielas izvadīšanai ir kuņģa skalošana un aktivētās ogles nozīmēšana ar sekojošu ūdens un elektrolītu balansa atjaunošanu specializētā medicīnas centrā.

4. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

   10. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antihipertensīvs, diurētisks līdzeklis, ATĶ kods: C03BA11

Indapamīds ir sulfonamīdu derivāts ar indola gredzenu, farmakoloģiski līdzīgs tiazīdu diurētiskiem līdzekļiem. Tas darbojas inhibējot nātrija reabsorbciju kortikālajā dilūcijas segmentā, tādejādi paaugstinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju ar urīnu un mazākā mērā arī kālija un magnija ekskrēciju, kā rezultātā palielinās urīna produkcija un rodas antihipertensīvais efekts.

Antihipertensīvais efekts saglabājas arī anefriskiem pacientiem ar hipertensiju.

Antihipertensīvā efekta vaskulārais mehānisms ietver (līdzīgi citiem diurētiskiem līdzekļiem): gludās muskulatūras šķiedru kontraktilitātes samazināšanos asinsvadu sienilās saistībā ar starpmembrānu jonu apmaiņas izmaiņām (galvenokārt kalcija) un prostaglandīnu PGE un prostaciklīna PGI sintēzes

veicināšanu.

Indapamīds samazina kreisā kambara hipertrofiju.

Kad tiek sasniegta noteikta deva, tiazīdu un līdzīgu diurētisku līdzekļu terapeitiskai efekts nepalielinās, bet nevēlamās parādības, devu paaugstinot, turpina pieaugt. Ja netiek sasniegta pietiekama terapeitiskā iedarbība, nav lietderīgi paaugstināt devu.

Indapamīds neietekmē ne lipīdu metabolismu (triglicerīdu, ZBL holesterīnu, ABL holesterīnu), ne arī ogļhidrātu metabolismu (arī cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju).

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Indapamīdam ir augsta bioloģiskā pieejamība (93%). Laiks līdz tiek sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā (T) ir apmēram 1-2 stundas pēc 2,5 mg nozīmēšanas.

Izkliede

Vairāk nekā 75% indapamīda saistās ar plazmas proteīniem. Plazmas eliminācijas pusperiods ir 14-24 stundas (vidēji 18 stundas). Indapamīda atkārtota nozīmēšana paaugstina plazmas līdzsvara koncentrācijas līmeni salīdzinot ar vienas devas nozīmēšanu. Līdzsvara koncentrācija paliek stabila un akumulācija nenotiek.

Eliminācija

60-80% nozīmētās devas eliminējas caur nierēm. Indapamīds eliminējas galvenokārt kā metabolīts, 5% izdalās neizmainītā veidā.

Nieru mazspējas gadījumā farmakokinētika nemainās.

Preklīniskie dati par drošumu

Eksperimentos pēc indapamīda nozīmēšanas nav novērota toksikoloģiski nelabvēlīga ietekme. Akūtas toksicitātes simptomi parādās, ja tiek nozīmētas visaugstākās iekšķīgi lietojamās devas. Letālā deva ir apmēram 300-1000 mg/kg, subakūtā toksicitāte pēc trīs mēnešu perorālas indapamīda nozīmēšanas žurkām sākās pie devas virs 1000 mg. Hroniskā toksicitāte pēc 30 mg nozīmēšanas radās hipokaliēmijas rezultātā.

Nav atklāts mutagēns, kancerogēns efekts vai toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu.

5. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

   13. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze Laktozes monohidrāts Kukurūzas ciete

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Indigokarmīns

Titāna dioksīds Želatīns

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/Al blisteri, lietošanas instrukcija, kartona kārbiņa.

Iepakojuma lielums: 30 cietās kapsulas

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PRO.MED.CS Praha a.s. Telčská 377/1

Michle, 140 00 Praha 4

Čehija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

03-0079

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003.gada 17. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 24. oktobris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2018