Perindap 4 mg/1,25 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Tert-butylamini perindoprilum Indapamidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0016-01
09-0016
Merckle GmbH, Germany
21-JAN-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg/1,25mg
Tablete
Ir apstiprināta
Ratiopharm GmbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Perindap 4 mg/1,25 mg tabletes
Tert-Butylamini perindoprilum, Indapamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz tām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perindap tabletes un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perindap tablešu lietošanas
3. Kā lietot Perindap tabletes
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Perindap tabletes
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Perindap tabletes un kādam nolūkam tās lieto
Kas ir Perindap tabletes
Perindap tabletes ir divu aktīvo vielu perindoprila un indapamīda kombinācija. Tās ir antihipertensīvas zāles un tās lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.
Kādam nolūkam lieto Perindap tabletes
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko dēvē par AKE inhibitoriem. Tie darbojas paplašinot asinsvadus, kas ļauj sirdij vieglāk sūknēt caur tiem asinis.
Indapamīds ir diurētisks līdzeklis. Diurētiskie līdzekļi palielina nierēs izstrādātā urīna daudzumu. Taču indapamīds atšķiras no citiem diurētiskajiem līdzekļiem, jo tikai nedaudz palielina urīna daudzumu. Abas aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu, un tās kopīgi ļauj regulēt asinsspiedienu.
2. Kas Jums jāzina pirms Perindap tablešu lietošanas
Nelietojiet Perindap tabletes šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret perindoprilu (vai jebkuru citu AKE inhibitoru, piem., ramiprilu, lizinoprilu, fosinoprilu), indapamīdu (vai citiem sulfonamīdiem, piem., ko-trimoksazolu, sulfadiazīnu), vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli dēvē par angioedēmu);
- ja Jums ir smaga aknu slimība vai stāvoklis, ko dēvē par aknu encefalopātiju (deģeneratīva smadzeņu slimība);
- ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze;
- ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;
- ja Jums ir neārstēta dekompensēta sirds mazspēja (smaga šķidruma aizture organismā, apgrūtināta elpošana) vai aizdomas par to;
- ja Jums ir grūtniecība ilgāk kā trīs mēnešus. (Tāpat labāk ir izvairīties no Perindap lietošanas arī grūtniecības sākumā (skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”);
- ja Jūs barojat bērnu ar krūti;
- ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Perindap tablešu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (straujš zemādas pietūkums, piemēram, kakla apvidū):
racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);
sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (tās lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu);
- ja Jums ir aortas stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, kas iziet no sirds) vai hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība), vai nieru artēriju stenoze (sašaurinātas artērijas, kas apgādā ar asinīm nieres);
- ja Jums ir kāda cita problēma saistībā ar sirdi vai nierēm;
- ja Jums ir kolagēna slimība, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
- ja Jums ir ateroskleroze (artēriju sacietēšana);
- ja Jums ir podagra;
- ja Jums ir cukura diabēts;
- ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Perindap šādos gadījumos’’;
- ja Jums ir noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat sāls aizvietotājus, kas satur kāliju;
- ja Jūs lietojat kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus (spironolaktonu, triamterēnu), jo jāizvairās no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas ar Perindap tabletēm (skatīt sadaļu “Citas zāles un Perindap tabletes”).
Jums jāizstāsta savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai plānojat grūtniecību. Perindap nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk par trīs mēnešiem, jo tas var nodarīt nopietnu ļaunumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).
Perindap tablešu lietošanas laikā Jums jāinformē ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti šādos gadījumos:
- ja Jums plānota anestēzija un/vai ķirurģiska operācija;
- ja Jums ir nesen bijusi caureja vai vemšana, vai Jums ir dehidratācija;
- ja Jums jāveic ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot īpašu ierīci);
- ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem;
- ja Jums jāveic medicīniskas pārbaudes, kuru gadījumā nepieciešams injicēt jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas padara orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzamus rentgenizmeklēšanā).
Sportistiem jāzina, ka Perindap tabletes satur aktīvo vielu (indapamīdu), kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga pārbaužu rezultātam.
Bērni un pusaudži
Šīs zāles nedrīkst lietot bērni.
Citas zāles un Perindap tabletes
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Jums jāizvairās no Perindap tablešu vienlaicīgas lietošanas ar:
- litiju (izmanto depresijas ārstēšanā);
- kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem (spironolaktonu, triamterēnu), kālija sāli.
Ārstēšanu ar Perindap tabletēm var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam var nākties mainīt Jūsu devu un/vai ieteikt citus piesardzības pasākumus, ja lietojat:
- citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai;
- prokaīnamīdu (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
- allopurinolu (podagras ārstēšanai);
- terfenadīnu vai astemizolu (pretalerģijas līdzekļi, ko lieto siena drudža vai alerģijas ārstēšanai);
- kortikosteroīdus (lieto, lai ārstētu dažādus stāvokļus, tostarp smagu astmu un reimatoīdo artrītu);
- imūnsistēmu nomācošus līdzekļus, ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu atgrūšanas reakciju (piem., ciklosporīnu);
- zāles vēža ārstēšanai;
- eritromicīnu (antibiotika) injekciju veidā;
- halofantrīnu (lieto noteiktu malārijas paveidu ārstēšanai);
- pentamidīnu (lieto pneimonijas ārstēšanai);
- injicējamo zeltu (lieto reimatoīdā poliartrīta ārstēšanai);
- vinkamīnu (lieto simptomātisku kognitīvu traucējumu, ieskaitot atmiņas zudumu, ārstēšanai gados vecākiem pacientiem);
- bepridilu (lieto stenokardijas ārstēšanai);
- sultoprīdu (lieto psihozes ārstēšanai);
- zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piem., hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols);
- digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);
- baklofēnu (lieto muskuļu stīvuma, kas rodas tādu slimību kā multiplā skleroze gadījumā);
- zāles diabēta ārstēšanai (piem., insulīnu vai metformīnu);
- kalciju, ieskaitot kalciju saturošus uztura bagātinātājus;
- stimulējošus caurejas līdzekļus (piem., sennu);
- nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piem., ibuprofēnu) vai salicilātus (piem., aspirīnu) lielās devās;
- amfotericīnu B injekciju veidā (lieto smagu sēnīšu slimību ārstēšanā);
- zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai (piem., tricikliskos antidepresantus, neiroleptiskos līdzekļus);
- tetrakoksaktīdu (lieto Krona slimība ārstēšanai);
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kuras pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Perindap šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Perindap tabletes kopā ar uzturu un dzērienu
Perindap tabletes vēlams lietot no rīta pirms ēšanas.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāizstāsta savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai to plānojat. Ārsts Jums ieteiks pārtraukt Perindap lietošanu pirms Jums iestājas grūtniecība vai tiklīdz tas būs zināms un ieteiks Jums citas zāles Perindap vietā. Perindap nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāka par trīs mēnešiem, jo tas var nodarīt nopietnu ļaunumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Jūs nedrīkstat lietot Perindap, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Pastāstiet ārstam tūlīt, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai Jūs gatavojieties to darīt.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Perindap tabletes parasti neietekmē uzmanību, bet dažiem pacientiem var rasties reibonis vai nespēks, kas saistīts ar asinsspiediena pazemināšanos. Ja novērojat šādu iedarbību, Jūsu spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var būt traucēta.
Perindap tabletes satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Perindap tabletes
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Parastā deva ir viena tablete dienā. Jūsu ārsts var izlemt par devas izmainīšanu, ja Jums ir nieru darbības traucējumi. Ieteicams zāles lietot no rīta pirms ēdienreizes. Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Perindap tabletes vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcu. Ticamākais efekts pārdozēšanas gadījumā ir zems asinsspiediens. Ja rodas izteikti pazemināts asinsspiediens (simptomi ir, piemēram, reibonis vai ģībonis), var palīdzēt apgulšanās un kāju pacelšana uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Perindap tabletes
Svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija ir efektīvāka. Tomēr, ja esat aizmirsis lietot Perindap devu, nākošo devu lietojiet parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Perindap tabletes
Tā kā paaugstināta asinsspiediena ārstēšana parasti ir mūža garumā, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas konsultējaties ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas jebkuras no tālāk minētajām blakusparādībām, tūlīt pārtrauciet lietot tabletes un nekavējoties konsultējieties ar ārstu:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska kombinācijā ar apgrūtinātu elpošanu;
izteikts reibonis vai ģībonis;
neparasti strauja vai neregulāra sirdsdarbība.
Iespējamās blakusparādības norādītas dilstošā secībā pēc sastopamības biežuma:
• Bieži (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes, reibšanas sajūta, vertigo, dedzinoša un durstoša ādas sajūta, redzes traucējumi, tinnīts (sajūta, ka ausīs dzirdams troksnis), reibonis zema asinsspiediena dēļ, klepus, elpas trūkums, kuņģa -zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, sāpes epigastrijā, anoreksija, vemšana, sāpes vēderā, garšas pārmaiņas, sausuma sajūta mutē, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums), alerģiskas reakcijas (izsitumi uz ādas, nieze), krampji, noguruma sajūta.
• Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, bronhospazma (tādi simptomi kā spiedoša sajūta krūtīs, sēcoša elpošana un elpas trūkums), angioedēma (tādi simptomi kā sēkšana, sejas un mēles pietūkums), nātrene, purpura (sīki, sarkani punktiņi uz ādas), nieru darbības traucējumi, impotence, svīšana.
Ja Jums ir sistēmas sarkanā vilkēde (kolagēna slimības veids), iespējams tās paasinājums.
• Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
psoriāzes paasinājums.
• Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi (sirds ritma traucējumi, stenokardija, sirdslēkme), eozinofila pneimonija (rets pneimonijas tips), rinīts (aizlikts vai tekošs deguns), alerģiska reakcija tievajās zarnās (intestināla angioedēma), smagi ādas bojājumi (kas manifestējas kā daudzformu eritēma). Ir bijuši ziņojumi par paaugstinātas fotosensitivitātes reakcijām (izmaiņām ādas izskatā) pēc uzturēšanās saulē vai mākslīgajos UVS.
• Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
ģībšana, roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms), dzīvībai bīstama neregulāra sirdsdarbība (Torsade de Pointes), izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
Var rasties asins, nieru, aknu vai aizkuņģa dziedzera traucējumi un izmaiņas laboratoriskajos rādītājos (asins analīzēs). Ārstam var būt nepieciešams nozīmēt Jums atkārtotas asins analīzes, lai kontrolētu Jūsu stāvokli. Aknu mazspējas (aknu darbības traucējumu) gadījumā ir iespējama hepatiska encefalopātija (deģeneratīva smadzeņu slimība).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Perindap tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindap tabletes satur
Aktīvās vielas ir perindoprila terc-butilamīns un indapamīds.
Katra tablete satur 3,338 mg perindoprila, kas atbilst 4 mg perindoprila terc-butilamīna, un 1,25 mg indapamīda.
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze (E460i), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.
Perindap tablešu ārējais izskats un iepakojums
Baltas kapsulas formas tablete ar dalījuma līniju abās pusēs; vienā pusē abpus dalījuma līnijai ir iespiedumi "H", bet otra puse ir gluda.
Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
Perindap tabletes ir pieejamas blisteros, iepakojumā pa 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
ratiopharm GmbH , Graf-Arco-Str. 3, 89079 Ulm, Vācija
Ražotājs
Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, 89143 Blaubeuren, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Beļģijā: Perindopril/Indapamide Teva 2 mg/0,625 mg (4 mg/1,25 mg) tabletten
Čehijā: Perinpa 4 mg/1,25 mg
Itālijā: Perindopril Indapamide ratiopharm 2 mg/0,625mg (4 mg/1,25 mg) compresse
Latvijā: Perindap 4 mg/1,25 mg tabletes
Lietuvā: Perindap 2mg/0,625 mg (4 mg/1,25 mg) tabletės
Nīderlandē: Perindopril tert-butylamine/Indapamide 2 mg/0,625 mg (4 mg/1,25 mg) Teva, tabletten Portugālē: Perindopril + Indapamida ratiopharm
Slovākijā: Perindocombi 2 mg/0,625 mg (4 mg/1,25 mg)
Vācijā: Perindopril/Indapamid-ratiopharm 2 mg/0,625 mg (4 mg/1,25 mg) Tabletten
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 2 Version: 2019-03-01_var036_6.1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Perindap 4 mg/1,25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 3,338 mg perindoprila, kas atbilst 4 mg perindoprila terc-butilamīna, un 1,25 mg indapamīda (Tert-Butylamini perindoprilum, Indapamidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 58,456 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Balta, kapsulas formas tablete ar dalījuma līniju abās pusēs; vienā pusē abpus dalījuma līnijai ir iespiedumi "H", bet otra puse ir gluda.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Perindap tabletes ir indicētas esenciālas hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar perindoprila monoterapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Parasti deva ir viena tablete dienā vienreizējas devas veidā, ko vēlams lietot no rīta, tukšā dūšā.
Ja iespējams, ieteicams veikt atsevišķu sastāvdaļu devas titrēšanu. Ja klīniski iespējams, var apsvērt pāreju no monoterapijas uz Perindap tabletēm.
Gados vecāki pacienti (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ārstēšana jāsāk ar vienu Perindap tableti dienā.
Pacienti ar pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min) ārstēšana ir kontrindicēta.
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30–60 ml/min) maksimālā deva ir ½ tablete (2 mg/0,625 mg) dienā.
Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir lielāks par vai vienāds ar 60 ml/min, deva nav jāpielāgo.
Parastā medicīniskā novērošana ietvers biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.
Pacienti ar pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā ārstēšana ir kontrindicēta.
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija
Perindoprila terc-butilamīna/indapamīda drošums un efektivitāte pediatriskā populācijā līdz šim nav pierādīta. Perindap tabletes neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Saistībā ar perindoprilu
- Paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru;
- angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju;
- iedzimta vai idiopātiska angioedēma;
- otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
- pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Perindap lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
- Paaugstināta jutība pret indapamīdu vai jebkuru citu sulfonamīdu;
- smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min);
- aknu encefalopātija;
- smagi aknu darbības traucējumi;
- hipokaliēmija;
- šīs zāles neiesaka lietot kombinācijā ar ne-antiaritmiskiem līdzekļiem, kas izraisa Torsades de pointes (skatīt 4.5. apakšpunktu);
- barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar Perindap tabletēm
- Paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nepietiekamas terapeitiskās pieredzes dēļ Perindap tabletes nedrīkst lietot:
- pacienti, kuriem veic dialīzi;
- pacienti ar neārstētu, dekompensētu sirds mazspēju.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Kopēji perindoprilam un indapamīdam
Nav pierādīts, ka nelielu devu perindoprila un indapamīda kombinācija izraisītu būtiski mazāk blakusparādību nekā zemākās apstiprinātās monokomponentu devas, izņemot hipokaliēmiju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientu vienlaicīgi pakļauj divu iepriekš nelietotu antihipertensīvu līdzekļu darbībai, nevar izslēgt idiosinkrātisko reakciju lielāku biežumu. Lai mazinātu šādu risku, pacients rūpīgi jānovēro.
Litijs
Litija lietošanu kopā ar perindoprila un indapamīda kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar perindoprilu
Neitropēnija/agranulocitoze
Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja ir iepriekš esoša pavājināta nieru funkcija. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kuras dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu un pacienti jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm (piem., iekaisušu kaklu, drudzi).
Paaugstināta jutība/angioedēma
Pacientiem, kuri ārstēti ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu inhibitoriem, tostarp perindoprilu, retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc perindoprila lietošana un jāievieš atbilstošs monitorings, lai pirms pacienta izrakstīšanas nodrošinātu simptomu pilnīgu izzušanu. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši antihistamīni.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un iespējama elpceļu nosprostošanās, nekavējoties jāveic atbilstoša ārstēšana, kas var ietvert epinefrīna šķīduma 1:1000 (0,3 ml līdz 0,5 ml) subkutānu ievadīšanu un/vai pasākumus brīvu elpceļu nodrošināšanai.
Ir ziņots, ka melnās rases pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, angioedēma rodas biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (kombinācijā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pacientiem iepriekš nebija bijusi sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Šāda angioedēma diagnosticēta ar vēdera dobuma datortomogrāfijas palīdzību vai ultraskaņas skenēšanu, vai arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitoru lietošanas beigām simptomi izzuda. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpesvēderā, diferenciāldiagnozē jāietver arī zarnu angioedēma.
mTOR inhibitoru (piem., sirolima, everolima, temsirolima) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās; skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par to, ka pacientiem bijušas ilgstošas, dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas, saņemot AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu (bišu, lapseņu) indi. AKE inhibitori alerģiskiem pacientiem, kuriem veic desensibilizācijas terapiju, jālieto piesardzīgi, un indes imūnterapijas laikā no AKE inhibitoru lietošanas jāizvairās. Tomēr šīs reakcijas var novērst, ja pacienti, kuriem vajadzīgi gan AKE inhibitori, gan desenzibilizācija, uz laiku pārtrauc lietot AKE inhibitorus vismaz 24 stundas pirms terapijas.
Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām izvairījās, pirms katras aferēzes pārtraucot AKE inhibitoru terapiju.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem veikta dialīze ar augstas plūsmas membrānām (piem., AN 69®) un kuri vienlaikus tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas grupas antihipertensīvo līdzekli.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija sāļi
Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un kālija sāļus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt lietot AKE inhibitorus. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Ja ir pavājināta aknu darbība, tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Ja rodas šis traucējums, diurētiskā līdzekļa lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Paaugstināta jutība pret gaismu
Saistībā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem un tiazīdiem radniecīgiem diurētiskajiem līdzekļiem ir ziņots par paaugstinātu jutību pret gaismu (fotosensitivitāti) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensitivitātes reakcijas, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja uzskata, ka nepieciešams atsākt lietot diurētisko līdzekli, ieteicams aizsargāt saules iedarbībai vai mākslīgajam UVA starojumam pakļautās ķermeņa daļas.
Piesardzība lietošanā
Kopēja perindoprilam un indapamīdam
Nieru darbības traucējumi
Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) ārstēšana ir kontrindicēta.
Dažiem pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav iepriekšēju acīmredzamu nieru bojājumu, bet nieru darbības rādītāji liecina par funkcionālu nieru mazspēju, ārstēšana jāpārtrauc un, iespējams, vēlāk jāatsāk ar mazāku devu vai tikai ar vienu terapijas sastāvdaļu.
Šiem pacientiem standarta medicīniskā novērošana ietvers biežu kālija un kreatinīna līmeņa noteikšanu, proti, pēc divām ārstēšanas nedēļām un ik pēc diviem mēnešiem vēlāk terapeitiskās stabilitātes periodā. Par nieru mazspēju ziņojuši galvenokārt pacienti ar smagu sirds mazspēju vai vienlaikus esošu nieru mazspēju, tostarp nieru artēriju stenozi.
Gadījumos, kad pacientam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai darbojas tikai viena niere, šo zāļu lietošanu neiesaka.
Hipotensija un ūdens un elektrolītu zudums
Ja ir iepriekš bijis nātrija zudums (jo īpaši pacientiem ar nieru artēriju stenozi), pastāv pēkšņas hipotensijas risks. Tādēļ jāveic sistēmiskas pārbaudes attiecībā uz ūdens un elektrolītu zuduma klīniskajām pazīmēm, kas var parādīties caurejas vai vemšanas epizožu veidā. Šādiem pacientiem regulāri jānosaka elektrolītu līmenis plazmā.
Izteiktas hipotensijas gadījumā nepieciešama izotoniska nātrija hlorīda šķīduma intravenoza ievadīšana.
Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija ārstēšanas turpināšanai. Pēc apmierinoša asins tilpuma atjaunošanas un asinsspiediena noregulēšanas ārstēšanu var atsākt, vai nu izmantojot mazāku devu, vai lietojot tikai vienu no sastāvdaļām.
Kālija koncentrācija
Perindoprila un indapamīda koncentrācija nenovērš hipokaliēmijas sākšanos, jo īpaši ar cukura diabētu slimojošiem pacientiem vai pacientiem ar nieru mazspēju. Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, ko kombinē ar diurētisku līdzekli, regulāri jānosaka kālija koncentrācija plazmā.
Palīgvielas
Perindap tabletes nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Saistībā ar perindoprilu
Klepus
Saistībā ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanu ir ziņots par sausu klepu. Tam ir raksturīgs noturīgums, un tas parasti izzūd, pārtraucot ārstēšanu. Šāda simptoma gadījumā jāapsver jatrogēna etioloģija. Ja ārsts joprojām dod priekšroku angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora parakstīšanai, var apsvērt terapijas turpināšanu.
Pediatriskā populācija
Perindoprila monoterapijas vai kombinētās terapijas iedarbīgums un panesība bērniem un pusaudžiem nav apstiprināti.
Arteriālas hipertensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas, ūdens un elektrolītu zuduma u.c. gadījumos)
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas izteikta stimulācija novērota īpaši gadījumos, kad ir bijis izteikts ūdens un elektrolītu zudums (stingra diēta ar ierobežotu nātriju uzņemšanu vai ilgstoša diurētisku līdzekļu terapija), pacientiem ar sākotnēji zemu asinsspiedienu, nieru artērijas stenozes gadījumā, sastrēguma sirds mazspējas vai cirozes gadījumā ar tūsku un ascītu.
Tādēļ šīs sistēmas bloķēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, jo īpaši pirmajā lietošanas reizē un pirmajās divās ārstēšanas nedēļās, var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos un/vai kreatinīna koncentrācijas plazmā paaugstināšanos, kas liecina par funkcionālu nieru mazspēju. Dažkārt tās sākums var būt akūts, lai gan tas notiek reti, un laiks līdz sākumam atšķiras.
Šādos gadījumos ārstēšana jāsāk ar mazāku devu, ko pakāpeniski palielina.
Gados vecāki pacienti
Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāpārbauda nieru funkcija un kālija līmenis. Sākumdevu vēlāk pielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildreakcijai, jo īpaši ūdens un šķidruma zuduma gadījumos, lai izvairītos no pēkšņas hipotensijas.
Pacienti ar zināmu aterosklerozi
Hipotensijas risks ir visiem pacientiem, bet īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir išēmiskā sirds slimība vai smadzeņu asinsrites nepietiekamība, un ārstēšana jāsāk ar nelielu devu.
Renovaskulāra hipertensija
Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanas metode ir revaskularizācija. Tomēr gadījumos, kad pacienti ar renovaskulāru hipertensiju gaida plānoto koriģējošo operāciju vai tā nav iespējama, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var dot pozitīvu efektu.
Ja Perindap tabletes paraksta pacientiem ar zināmu nieru artēriju stenozi vai aizdomām par to, ārstēšana jāsāk stacionārā, lietojot nelielas devas, un jākontrolē nieru darbība un kālija koncentrācija, jo dažiem pacientiem ir radusies funkcionāla nieru mazspēja, kas, pārtraucot ārstēšanu, bijusi atgriezeniska.
Citi pacienti, kuri pakļauti riskam
Pacientiem ar smagu sirds mazspēju (IV pakāpe) vai pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu (spontāna nosliece uz paaugstinātu kālija līmeni), ārstēšana jāsāk mediķu uzraudzībā un ar samazinātu sākumdevu. Ārstēšana ar bēta adrenoreceptoru blokatoriem pacientiem ar hipertensiju, kuriem ir arī koronāra mazspēja, nav jāpārtrauc: AKE inhibitors jāpievieno bēta adrenoreceptoru blokatoram.
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, īpaši rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis, jo īpaši pirmajā AKE inhibitoru terapijas mēnesī.
Etniskās atšķirības
Tāpat kā visi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, arī perindoprils daudz neefektīvāk pazemina asinsspiedienu melnās rases cilvēkiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējams, to nosaka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu palielinātā izplatība pacientu ar melnu ādas krāsu, kuriem ir hipertensija, vidū.
Ķirurģiskas procedūras/anestēzija
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas gadījumā, jo īpaši, ja anestēzijas līdzeklim piemīt hipotensijas izraisīšanas potenciāls.
Tādēļ, ja tas iespējams, vienu dienu pirms ķirurģiskās operācijas ārstēšanu ar ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, ieteicams pārtraukt.
Aortas vai mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitors piesardzīgi jālieto pacientiem, kam ir sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu, ir novērots paaugstināts kālija līmenis serumā. Pie hiperkaliēmijas riska faktoriem pieder nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, hipoaldosteronisms, interkurenti gadījumi, jo īpaši dehidratācija, akūta kardiāla dekompensācija, metaboliskā acidoze un kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu (piem., spironolaktons, eplerenons, triamterēns, amilorīds), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana; šāds risks ir arī pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar paaugstinātu kālija līmeni asinīs (piem., heparīns, kotrimoksazols, ko sauc arī par trimrtoprimu/sulfametoksazolu). Kāliju saudzējošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, jo īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu aritmiju, kam dažkārt var būt letāls iznākums. Ja iepriekš minēto līdzekļu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars
Nātrija koncentrācija
Uzsākot ārstēšanu un regulāri pēc tam jānosaka nātrija koncentrācija. Jebkura diurētisko līdzekļu terapija var pazemināt nātrija līmeni, kam var būt nopietnas sekas. Nātrija līmeņa pazemināšanās sākumā var būt asimptomātiska, tādēļ nepieciešamas regulāras pārbaudes. Pārbaudes biežāk jāveic vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).
Kālija koncentrācija
Lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus vai tiazīdiem radniecīgus diurētiskos līdzekļus, vērā ņemams risks ir kālija zudums un hipokaliēmija. Pacientiem, kuri pieder pie augsta riska grupām, piemēram, vecāka gadagājuma pacientiem un/vai indivīdiem, kuri saņem nepilnvērtīgu uzturu (neatkarīgi no tā, vai viņi vienlaikus lieto vēl kādas zāles), pacientiem ar aknu cirozi, kas norit ar tūsku un ascītu, pacientiem ar koronāriem traucējumiem un pacientiem ar sirds mazspēju, jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu pazemināta kālija līmeņa (<3,4 mmol/l) rašanos.
Šādos gadījumos hipokaliēmija palielina sirds glikozīdu toksicitātes un sirds ritma traucējumu risku.
Riskam pakļauti arī indivīdi ar garu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, darbojas kā faktors, kas veicina smagu sirds ritma traucējumu rašanos, jo īpaši torsades de pointes, kam var būt letāls iznākums.
Visos gadījumos nepieciešams arī bieži noteikt kālija koncentrāciju. Pirmais kālija līmeņa plazmā mērījums jāveic pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas.
Ja konstatē zemu kālija līmeni, tas jākoriģē.
Kalcija koncentrācija
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos no organisma ar urīnu un izraisīt vieglu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā paaugstināšanos. Izteikti augsts kalcija līmenis asinīs var būt saistīts ar nediagnosticētu hiperparatireoīdismu. Šādos gadījumos pirms epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaudīšanas ārstēšana jāpārtrauc.
Glikozes līmenis asinīs
Pacientiem ar cukura diabētu ir svarīgi kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs, jo īpaši, ja ir zema kālija koncentrācija.
Urīnskābe
Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt palielināta nosliece uz podagras lēkmēm.
Nieru darbība un diurētiskie līdzekļi
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir efektīvi vienīgi tad, ja nieru funkcija ir normāla vai tikai nedaudz traucēta (kreatinīna līmenis ir zemāks par aptuveni 25 mg/l, t.i., 220 μmol/l pieaugušam cilvēkam).
Vecāka gadagājuma pacientiem kreatinīna koncentrācijas plazmā vērtības jāpielāgo, ņemot vērā pacienta vecumu, ķermeņa masu un dzimumu, saskaņā ar Kokrofta formulu:
clcr= (140 - vecums) x ķermeņa masa / 0,814 x kreatinīna koncentrācija plazmā plazmā,
kur: vecumu izsaka gados; ķermeņa masu izsaka kg; kreatinīna līmeni plazmā izsaka mikromol/l.
Šī formula ir piemērota vecāka gadagājuma vīriešiem, bet sievietēm tā jāpielāgo, reizinot rezultātu ar 0,85.
Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tās rezultātā var paaugstināties urīnskābes un kreatinīna līmenis asinīs. Šāda pārejoša nieru nepietiekamība nerada nevēlamas sekas pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem, taču stāvoklis var pasliktināties, ja ir iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība.
Sportisti
Sportistiem jāzina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga pārbaužu rezultātam.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kopēja perindoprilam un indapamīdam
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs: vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par litija koncentrācijas serumā atgriezenisku paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var vēl vairāk paaugstināt litija koncentrāciju un palielināt litija toksicitātes risku ar AKE inhibitoriem. Ar indapamīdu kombinēta perindoprila un litija lietošanu neiesaka, bet, ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
- Baklofēns: anihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Asinsspiediena un nieru funkcijas monitorings, kā arī devas pielāgošana, ja tas nepieciešams.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja AKE inhibitorus lieto vienlaikus ar nesteroīdajiem
pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi devās, kas nodrošina pretiekaisuma darbību, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā darbība. AKE inhibitoru un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, jo īpaši pacientiem, kam jau iepriekš bijusi pavājināta nieru funkcija. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem.
Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība
- Imipramīna tipa antidepresanti (tricikliskie antidepresanti), neiroleptiski līdzekļi: pastiprināta
antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks (darbības summēšanās).
- Kortikosteroīdi, tetrakozaktīds: antihipertensīvās iedarbības mazināšanās (sāls un šķidruma aizture kortikosteroīdu dēļ).
- Citi antihipertensīvie līdzekļi: lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus kopā ar
perindoprilu/indapamīdu, iespējama papildu asinsspiedienu pazeminoša iedarbība.
Saistībā ar perindoprilu
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
- Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (spironolaktons, triamterēns (monoterapijas veidā vai
kombinācijās), kālijs (sāļi): AKE inhibitori samazina kālija zudumu, ko izraisījuši diurētiskie līdzekļi. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt vērā ņemamu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (kas var būt letāla). Ja apstiprinātas hipokaliēmijas dēļ indicēta šādu līdzekļu vienlaicīga lietošana, tie jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā un jāveic EKG.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
- Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, hipoglikemizējoši sulfonamīdi): ziņots par kaptoprilu un enalaprilu.
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var pastiprināt hipoglikemizējošo darbību pacientiem ar diabētu, kurus ārstē ar insulīnu vai hipoglikemizējošiem sulfonamīdiem. Hipoglikēmijas epizodes attīstās ļoti reti (glikozes tolerances uzlabošanās ar tai sekojošu samazinātu nepieciešamību pēc insulīna).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība
- Allopurinols, citostatiski vai imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, sistēmiski lietojami kortikosteroīdi un prokaīnamīds: šo līdzekļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var izraisīt palielinātu
leikopēnijas risku.
- Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt noteiktu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.
- Diurētiski līdzekļi (tiazīds vai cilpas diurētiskie līdzekļi): ja pacients iepriekš lietojis diurētiskus
līdzekļus lielās devās, tad, uzsākot ārstēšanu ar perindoprilu, var rasties šķidruma zudums un
hipotensijas risks.
- Zelts: retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējama zelta (nātrija aurotiomalātu) terapiju un
vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām
(simptomi ietver sejas piesārtumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Racekadotrils: zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Lietojot tos vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas gadījumā), šis risks var palielināties.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu) var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Vienlaicīga lietošanas, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
- Zāles, kas izraisa Torsades de pointes:
hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds piesardzīgi jālieto kopā ar zālēm, kas izraisa torsades de pointes, piemēram, IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds); III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds, bretiliums, sotalols); dažiem neiroleptiskiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns), benzamīdiem (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds), butirofenoniem (droperidols, haloperidols), citiem neiroleptiskiem līdzekļiem (pimozīds); citām vielām, piemēram, bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, i/v ievadītu eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu, pentamidīnu, sparfloksacīnu, i/v ievadītu vinkamīnu, metadonu, astemizolu, terfenadīnu u.c. Zema kālija līmeņa profilakse un, ja nepieciešams, korekcija: QT intervāla kontrolēšana.
- Līdzekļi, kas pazemina kālija līmeni asinīs: amfotericīns B (i/v ievadīts), glikokortikosteroīdi un
mineralokortikoīdi (sistēmiski lietoti), tetrakozaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi: palielināts zema kālija līmeņa risks (iedarbības summēšanās). Kālija līmeņa kontrolēšana un, ja nepieciešams, koriģēšana; īpaša piesardzība jāievēro gadījumos, kad tiek veikta ārstēšana ar sirds glikozīdiem. Jālieto nestimulējoši laksatīvi līdzekļi.
- Sirds glikozīdi: zems kālija līmenis veicina sirds glikozīdu toksisko iedarbību. Jākontrolē kālija līmenis un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāapsver terapijas nepieciešamība.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība
- Metformīns: metformīna izraisīta pienskābes acidoze, kuras cēlonis ir iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar diurētisko līdzekļu, īpaši cilpas diurētisko līdzekļu, lietošanu. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna līmenis serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm - 12 mg/l (110 μmol/l).
- Jodu saturošas kontrastvielas: diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts
akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās. Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.
- Kalcijs (sāļi): paaugstinātas kalcija koncentrācijas, jo samazinās kalcija izvadīšana ar urīnu.
- Ciklosporīns: paaugstināts kreatinīna līmenis, nemainoties cirkulējošā ciklosporīna daudzumam, pat tad, ja nav sāļu un šķidruma deficīta.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ir noteikta katras šo kombinēto zāļu sastāvdaļas ietekme uz grūtniecību un barošanu ar krūti.
Perindap neiesaka grūtniecības pirmajā trimestrī. Perindap ir kontrindicēts otrajā un trešajā
grūtniecības trimestrī.
Perindap ir kontrindicēts barošanas ar krūti periodā. Tādēļ, ņemot vērā terapijas svarīgumu mātei, ir jānolemj pārtraukt barošanu ar krūti vai Perindap lietošanu.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
AKE inhibitorus neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Ilgstoša tiazīda lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra išēmija un augšanas aizture. Turklāt retos gadījumos pēc zāļu lietošanas neilgi pirms dzemdībām ir ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem.
Barošana ar krūti
Perindap tabletes ir kontrindicētas barošanas ar krūti laikā.
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā informācija par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti periodā ir nepietiekama, perindoprilu neiesaka lietot šajā periodā un būtu jāizvēlas cita, drošāka ārstēšanas metode, īpaši barojot jaundzimušos un priekšlaicīgi dzimušos.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds izdalās mātes pienā. Indapamīds ir cieši saistīts ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kuriem, lietojot zīdīšanas laikā, ir saistība ar piena daudzuma samazināšanos vai pat laktācijas nomākumu. Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīda atvasinājumiem, hipokaliēmija un ādas dzelte.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Saistībā ar perindoprilu, indapamīdu un Perindap
Abas aktīvās vielas, individuāli vai kombinācijā, kā tas ir Perindap tabletēs, neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, bet dažiem pacientiem, jo īpaši ārstēšanas sākumā vai saistībā ar citu anihipertensīvu līdzekļu lietošanu, var rasties individuālas reakcijas, kuras saistītas ar zemu asinsspiedienu.
Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Perindoprila lietošana inhibē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un mazina indapamīda izraisīto kālija zudumu. Diviem procentiem pacientu, kas saņem ārstēšanu ar Perindap tabletēm, rodas hipokaliēmija (kālija koncentrācija < 3,4 mmol/l).
Ārstēšanas laikā var novērot šādas blakusparādības, kas iedalāmas šādās biežuma kategorijās:
ļoti bieži (>1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: trombocitopēnija, leikopēnija/neitropēnija, agranulocitoze, aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija.
Noteiktos apstākļos saistībā ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem ir ziņots par anēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu) (pacientiem ar transplantētu nieri, pacientiem, kuriem veic hemodialīzi).
Psihiskie traucējumi
Retāk: garastāvokļa vai miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: parestēzija, galvassāpes, reibonis, vertigo.
Ļoti reti: apmulsums.
Nav zināms: sinkope.
Acu bojājumi
Bieži: redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti reti: aritmija, tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija, priekškambaru mirgošana, stenokardija un miokarda infarkts, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms: Torsades de pointes (potenciāli letāla) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: hipotensija (iespējams, ortostatiska) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināmi: Reino sindroms.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži: saistībā ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanu ir ziņots par sausu klepu. Tam ir raksturīgs noturīgums, un tas parasti izzūd, pārtraucot ārstēšanu. Šāda simptoma gadījumā jāapsver jatrogēna etioloģija. Dispnoja.
Retāk: bronhu spazmas.
Ļoti reti: eozinofila pneimonija, rinīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: aizcietējums, sausuma sajūta mutē, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, caureja.
Ļoti reti: pankreatīts, zarnu angioedēma.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: hepatīts - citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms: aknu mazspējas gadījumā pastāv aknu encefalopātijas sākšanās risks (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, nieze, makulopapulāri izsitumi.
Retāk:
sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma,
nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu);
paaugstinātas jutības reakcijas, galvenokārt dermatoloģiska rakstura, pacientiem ar
noslieci uz alerģiskām un astmātiskām reakcijām;
purpura;
iespējams iepriekš bijušas akūtas izkaisītas sarkanās vilkēdes paasinājums.
Reti: psoriāzes paasinājums.
Ļoti reti: Erythema multiforme, toksiska epidermāla nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms.
Ir ziņots par fotosensitivitātes reakcijas gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži: krampji.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: nieru mazspēja.
Ļoti reti: akūta nieru mazspēja.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: impotence.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: astēnija.
Retāk: pastiprināta svīšana.
Izmeklējumi
Nav zināms:
- QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu);
- paaugstināta glikozes līmeņa un urīnskābes koncentrācija asinīs ārstēšanas laikā;
- nedaudz paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un kreatinīna koncentrācija plazmā. Šie traucējumi ir atgriezeniski, pārtraucot ārstēšanu. Šādu paaugstinājumu biežāk novēro pacientiem ar nieru artēriju stenozi, arteriālu hipertensiju, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, nieru mazspēju;
- paaugstināti aknu enzīmu rādītāji.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti: hiperkalcēmija.
Nav zināms:
- kālija zudums ar īpaši izteiktu kālija koncentrācijas pazemināšanos dažām augsta riska
pacientu grupām (skatīt 4.4. apakšpunktu);
- paaugstināta kālija koncentrācija, parasti pārejoša;
- pazemināta nātrija koncentrācija ar hipovolēmiju, kas izraisa dehidratāciju un hipotensiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ticamākās nevēlamās blakusparādības pārdozēšanas gadījumā ir hipotensija, dažkārt saistīta ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, psihisku apmulsumu un oligūriju, kas var progresēt līdz anūrijai (hipovolēmijas dēļ). Var rasties sāls un šķidruma līdzsvara traucējumi (zems nātrija līmenis, zems kālija līmenis).
Pirmās palīdzības pasākumi ietver iedzerto zāļu izvadīšanu no organisma, veicot kuņģa skalošanu un/vai lietojot aktivēto ogli; pēc tam specializētā centrā jāatjauno šķidruma un elektrolītu līdzsvars, līdz tas atgriežas normas robežās.
Ja rodas izteikta hipotensija, to var ārstēt, novietojot pacientu guļus stāvoklī ar nolaistu galvu. Nepieciešamības gadījumā var ievadīt intravenozi izotoniska nātrija hlorīda infūziju vai pielietot jebkuru citu šķidruma tilpuma palielināšanas metodi.
Perindoprila aktīvo formu perindoprilātu var izvadīt no organisma ar dialīzes palīdzību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: perindoprils un diurētiski līdzekļi, ATĶ kods: C09BA04.
Perindap tabletes ir kombinēts līdzeklis, kas satur angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru perindoprila terc-butilamīnu un hlorsulfamila grupas diurētisku līdzekli indapamīdu. Šo zāļu farmakoloģiskās īpašības ir atvasinātas no katras sastāvdaļas īpašībām, lietojot atsevišķi, un tās papildina abu aktīvo vielu kombinācijas sinerģisko darbību.
Darbības mehānisms
Saistībā ar Perindap tabletēm
Perindap tabletēm raksturīga abu sastāvdaļu antihipertensīvās darbības summēšanās.
Saistībā ar perindoprilu
Perindoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors (AKE inhibitors); šis enzīms angiotensīnu I pārvērš angiontensīnā II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela; turklāt šis enzīms stimulē aldosterona sekrēciju nieru garozā un veicina bradikinīna, kas paplašina asinsvadus, noārdīšanu līdz neaktīviem heptapeptīdiem.
Tā rezultātā:
- samazinās aldosterona sekrēcija;
- paaugstinās renīna aktivitāte plazmā, jo tā vairs nav pakļauta aldosterona negatīvajai iedarbībai;
- samazinās kopējā perifēriskā pretestība, labvēlīgi ietekmējot asinsvadu gultni muskuļos un nierēs, un ilgstošas ārstēšanas gadījumā nepievienojas sāls un šķidruma aizture vai reflektora tahikardija.
Perindoprila antihipertensīvā darbībā izpaužas arī pacientiem, kam renīna koncentrācija ir normas robežās.
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Pārējie metabolīti ir neaktīvi.
Perindoprils samazina sirds slodzi:
- paplašinot vēnas - iespējams, šīs ietekmes cēlonis ir prostaglandīnu metabolisma izmainīšana, kas mazina pirmsslodzi;
- samazinot kopējo perifērisko pretestību, kas mazina pēcslodzi.
Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts:
- kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediena pazeminājums;
- kopējās perifērisko asinsvadu pretestības samazinājums;
- sirds izsviedes tilpuma pieaugums un sirds indeksa uzlabojums;
- asinsrites uzlabošanās muskuļos.
Par uzlabojumiem liecina arī slodzes testu rezultāti.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds ir sulfonamīda atvasinājums ar indola gredzenu, kas farmakoloģiski līdzinās tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds inhibē nātrija reabsorbciju kortikālās dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlorīdu, un - mazākā mērā - kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.
Farmakodinamiskās īpašības
Saistībā ar Perindap tabletēm
Pacientiem ar hipertensiju, neatkarīgi no viņu vecuma, Perindap tabletes atkarībā no devas pazemina diastolisko un sistolisko arteriālo asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā. Šīs antihipertensīvās darbības ilgums ir 24 stundas. Asinsspiediena stabilizēšana tiek panākta mazāk nekā mēneša laikā un bez tahifilakses; pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu. Klīniskajos pētījumos, vienlaicīgi lietojot perindoprilu un indapamīdu, papildus katra līdzekļa iedarbībai novēroja arī sinerģisku iedarbību.
Vairākcentru, nejaušinātajā, dubultaizklātajā un aktīvi kontrolētajā pētījumā PICXEL ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.
Pētījumā PICXEL pacientiem ar hipertensiju, kuriem bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un > 100 g/m2 sievietēm), pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai viena gada garumā reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas, deva tika pielāgota līdz 8 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34% pacientu (salīdzinājumam - 20% pacientu ar 10 mg enalaprila).
Ārstēšanas beigās visā nejaušināšanai pakļauto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m2), salīdzinot ar enalaprila grupu (–1,1 g/m2). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95% TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).
Labāku ietekmi uz KKMI atstāja perindoprila/ indapamīda devas, kas bija augstākas par Perindap 4 mg/1,25 mg tabletēm apstiprinātajām devām.
Attiecībā uz asinsspiedienu, aplēstā vidējā atšķirība starp grupām nejaušināšanai pakļautajā populācijā bija sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95% TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam –2,3 mmHg (95% TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/indapamīda grupai.
Saistībā ar perindoprilu
Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: vieglu, mērenu vai smagu. Sistoliskā un diastoliskā arteriālā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vairāk nekā 24 stundas.
Pēc 24 stundām joprojām novēro izteiktu angiotensīnu konvertējošā enzīma blokādi, proti, aptuveni 80% apmērā.
Pacientiem, kam novēro atbildes reakciju, asinsspiediens normalizējas pēc viena mēneša, un efekts saglabājas bez tahifilakses.
Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu attiecībā uz hipertensiju.
Perindoprilam piemīt vazodilatējošas īpašības, un tas atjauno maģistrālo artēriju elastību, koriģē histomorfoloģiskas pārmaiņas rezistences artērijās un mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ja vajadzīgs, tiazīdu diurētiskā līdzekļa pievienošana nodrošina sinerģisku darbību.
Kombinējot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru ar tiazīdu diurētisko līdzekli, tiek samazināts hipokaliēmijas risks, kas saistīts ar diurētisko līdzekļu monoterapiju.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu.
VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīdam, lietojot monoterapijas veidā, raksturīga antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir 24 stundas. Šāda darbība piemīt arī devām ar minimālām diurētiskām īpašībām.
Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un perifēro arteriolu pretestības palielināšanos.
Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Pārsniedzot tiazīdu diurētisko līdzekļu un līdzīgu diurētisko līdzekļu devu, tiek sasniegta antihipertensīvās darbības līdzsvara fāze, kamēr nevēlamo blakusparādību biežums turpina pieaugt. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.
Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:
- neietekmē lipīdu (triglicerīdu, ZBL holesterīna un ABL holesterīna) vielmaiņu;
- neietekmē ogļhidrātu vielmaiņu— arī pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar cukura diabētu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Saistībā ar Perindap tabletēm
Lietojot perindoprila un indapamīda kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.
Saistībā ar perindoprilu
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir prekursors. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila terc-butilamīns jālieto tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Ir pierādīts, ka pastāv lineārais sakars starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Nesaistīta perindoprilāta sadalījuma tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20% apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās. Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju. Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa rādītājus).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no gremošanas trakta.
Cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni vienas stundas laikā pēc preparāta perorālas lietošanas. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir 79%.
Eliminācijas pusperiods ir 14–24 stundas (vidēji 18 stundas). Atkārtota lietošana neizraisa uzkrāšanos. Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un fēcēm (22%) neaktīvu metabolītu veidā.
Pacientiem ar nieru mazspēju farmakokinētika nemainās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindap tablešu toksicitāte ir nedaudz augstāka par atsevišķu sastāvdaļu toksicitāti. Žurkām pastiprināta iedarbība uz nierēm netika novērota. Tomēr ir novērota šādas kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot ar perindoprilu).
Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro, lietojot devas, kas atbilst ļoti izteiktai drošības robežai, salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.
Preklīniskajos pētījumos, kas veikti atsevišķi ar perindoprilu un indapamīdu, netika konstatēts genotoksisks, kancerogēns vai teratogēns potenciāls.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460i)
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Tabletes ir iepakotas PA-Al-PVH/Al blisteros.
Iepakojumu lielums: 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 500 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
ratiopharm GmbH
Graf-Arco-Str. 3
89079 Ulm
Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
09-0016
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 03. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 21. janvāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2019
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 2 Version: 2019-03-01_var036_4.1
