Hartil

Tablete

Hartil 5 mg tabletes

Kartona kastīte, Al/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Ramiprilum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

05-0324-01

Zāļu reģistrācijas numurs

05-0324

Ražotājs

Actavis Limited, Malta; Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

25-JAN-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Hartil 2,5 mg tabletes

Hartil 5 mg tabletes

Hartil 10 mg tabletes

Ramiprilum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Hartil un kādam nolūkam tās/to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Hartil lietošanas

3. Kā lietot Hartil

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Hartil

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Hartil un kādam nolūkam tās/to lieto

Hartil satur zāles, kuras sauc par ramiprilu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem

(angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem).

Hartil iedarbība:

• organismā samazina Jūsu asinsspiedienu paaugstinošo vielu sintēzi;

• atslābina un paplašina Jūsu asinsvadus;

• palīdz Jūsu sirdij organismā pārsūknēt asinis.

Hartil var lietot:

• lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju);

• lai samazinātu sirdslēkmes vai insulta risku;

• lai samazinātu nieru slimību risku vai aizkavētu nieru darbības traucējumu tālāku pastiprināšanos

(neatkarīgi no tā, vai Jums ir diabēts vai nav);

• lai ārstētu Jūsu sirdi, kad tā nespēj pārsūknēt pietiekamu asins daudzumu uz citām ķermeņa daļām

(sirds mazspējas gadījumā);

• kā zāles pēc sirdslēkmes (miokarda infarkta) ar sirds mazspēju .

2. Kas Jums jāzina pirms Hartil lietošanas

Nelietojiet Hartil šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret ramiprilu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai jebkurām citām AKE inhibitoru grupas zālēm.

Iespējamās alerģisko reakciju pazīmes var būt izsitumi, rīšanas vai elpošanas traucējumi, kā arī lūpu,

sejas, rīkles vai mēles tūska;

• ja Jums kādreiz ir bijusi smaga alerģiska reakcija, ko sauc par „angioedēmu”. Tās pazīmes

ir nieze, nātrene, sarkani plankumi uz rokām, pēdām un rīklē, rīkles un mēles tūska, tūska ap acīm

un lūpām, kā arī apgrūtināta elpošana un rīšana;

• ja Jūs esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu − zāles, ko lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem;

• ja Jums veic dialīzi vai kāda cita veida asins filtrāciju. Atkarīgi no izmantotās iekārtas Hartil

Jums var nebūt piemērots;

• ja Jums ir nieru slimība, kas samazina Jūsu nieru apgādi ar asinīm (nieru artēriju stenoze);

• ja Jūsu grūtniecības laiks ir lielāks kā 3 mēneši. Labāk ir izvairīties lietot Hartil arī grūtniecības sākumā (skatīt apakšpunktā „Grūtniecība un barošana ar krūti”);

• ja Jums ir izteikti zems vai nestabils asinsspiediens. Tas jānovērtē Jūsu ārstam;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, Hartil nelietojiet. Ja Jums ir kādi jautājumi, pirms

Hartil lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība, lietošanā

Pirms Hartil lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

• ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

• ja Jūsu organisms ir zaudējis daudz sāļu vai šķidruma (sakarā ar vemšanu, caureju, pastiprinātu

svīšanu, diētu ar samazinātu sāls saturu, diurētisko (urīndzenošo) tablešu lietošanu vai ilgstošu

dialīzi);

• ja Jums ir paredzēta ārstēšana, lai vājinātu Jūsu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem

(desensibilizācija);

• ja Jums ir paredzēta anestēzijas līdzekļu lietošana. Tā ir iespējama ķirurģisku operāciju vai

stomatoloģisko procedūru laikā. Vienu dienu iepriekš Jums var būt jāpārtrauc Hartil lietošana.

Konsultējieties ar savu ārstu;

• ja Jūsu asinīs ir daudz kālija (to konstatē pēc asins analīžu rezultātiem);

• ja Jūs lietojat zāles vai Jums ir veselības traucējumi, kas var samazināt nātrija līmeni asinīs. Jūsu ārsts var regulāri nozīmēt asins analīzes, lai kontrolētu nātrija līmeni asinīs, it īpaši, ja Jūs esat gados vecāks pacients;

• ja Jūs lietojat zāles, kas var paaugstināt angioedēmas, nopietnas alerģiskas reakcijas risku, tādas kā m.TOR inhibitorus (piem. temsirolimu, everolimu, sirolimu), vildagliptīnu neprilizīna (NEP) inhibitorus (tādus kā racekadotrilu),vai sakubitrilu/valsartānu. Par sakubitrilu/valsartānu skatīt informāciju 2. punktā „Nelietojiet Hartil šādos gadījumos”;

• ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiska sarkanā vilkēde;

• ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

- aliskirēnu

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā Nelietojiet Hartil šādos gadījumos”;

• ja Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība, par to ir jāpastāsta savam ārstam. Hartil nav ieteicams pirmajos 3 grūtniecības mēnešos un to nedrīkst lietot, ja Jūsu grūtniecības laiks ir lielāks kā 3 mēneši,, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tiek lietots šajā laikā (skatīt tālāk apakšpunktā “Grūtniecība un barošana ar krūti”.

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioneirotisku tūsku (alerģiska reakcija, kuras pazīmes

ir izsitumi, apgrūtināta elpošana un rīšana, lūpu,sejas, rīkles vai mēles tūska) izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.

Tāpat kā citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, melnādainiem pacientiem ramiprila asinsspiedienu

pazeminošā iedarbība var būt vājāka nekā citas ādas krāsas pacientiem.

Bērni un pusaudži

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Hartil nav ieteicams, jo Hartil drošība un efektivitāte, lietojot bērniem, līdz šim nav pierādīta.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja Jums ir kādi jautājumi), pirms Hartil lietošanas

konsultējieties ar savu ārstu.

Citas zāles un Hartil

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas ir svarīgi tādēļ, ka Hartil var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību, turklāt dažas citas zāles var ietekmēt Hartil iedarbību.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā Nelietojiet Hartil šādos gadījumos un Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, pastāstiet par to savam ārstam. Šīs zāles var vājināt Hartil iedarbību:

• zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma atvieglošanai (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus

(NPL), piemēram, ibuprofēnu, indometacīnu vai acetilsalicilskābi);

• zāles, kuras lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai,

piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu. Ārstam būs jākontrolē Jūsu asinsspiediens.

Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam. Ja Jūs tās lietojat vienlaikus ar Hartil, šīs zāles var palielināt nevēlamu blakusparādību iespēju:

• sakubutrilu valsartānu- lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas veida ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt 2. punktā “Nelietojiet Hartil šādos gadījumos”);

• zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma atvieglošanai (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus

(NPL), piemēram, ibuprofēnu, indometacīnu vai acetilsalicilskābi);

• zāles pret vēzi (ķīmijterapeitiskos līdzekļus);

• zāles pret orgānu atgrūšanu pēc to transplantācijas, piemēram, ciklosporīnu;

• diurētiskās (urīndzenošās) tabletes, piemēram, furosemīdu;

• zāles, kuras Jūsu asinīs palielina kālija jonu koncentrāciju, piemēram, spironolaktonu, triamtarēnu,

amilorīdu, kālija sāļus un heparīnu (asins šķidrināšanai);

• steroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, prednizolonu;

• allopurinolu (lieto, lai Jūsu asinīs pazeminātu urīnskābes koncentrāciju);

• prokaīnamīdu (lieto pret sirds ritma traucējumiem);

• trimetoprimu vienu pašu vai kombinācijā ar sulfametoksazolu (kotrimoksazolu) (baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai);

• temsirolimu (lieto vēža ārstēšanai);

• sirolimu, everolimu (lieto transplantāta atgrūšanas profilaksei);

• vildagliptīnu (lieto 2 tipa diabēta ārstēšanai);

racekadotrilu (lieto pret caureju).

Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam. Hartil var

ietekmēt to iedarbību:

• zāles diabēta ārstēšanai, piemēram, iekšķīgi lietojamās zāles glikozes koncentrācijas pazemināšanai

un insulīnu. Hartil var pazemināt cukura daudzumu Jūsu asinīs. Hartil lietošanas laikā

rūpīgi kontrolējiet cukura koncentrāciju asinīs;

• litija preparātus (garīgo slimību ārstēšanai). Hartil var palielināt litija daudzumu Jūsu asinīs.

Ārstam būs nepieciešams rūpīgi kontrolēt litija daudzumu Jūsu organismā.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja Jums ir kādi jautājumi), pirms Hartil lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Hartil tablešu lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

• Vienlaicīga alkoholisko dzērienu un Hartil lietošana Jums var izraisīt reiboni vai neskaidru sajūtu galvā. Ja Jums ir jautājumi par to, kādu alkoholisko dzērienu daudzumu ir atļauts lietot vienlaikus ar Hartil, konsultējieties ar savu ārstu, jo zālēm, kuras lieto asinsspiediena pazemināšanai un alkoholiskajiem dzērieniem var būt savstarpēji papildinoša iedarbība.

• Hartil ir atļauts ieņemt gan kopā ar uzturu, gan bez tā.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Ja Jums šķiet, ka Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība, par to ir jāpastāsta savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts Jums liks pārtraukt Hartil lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jums iestājas grūtniecība un ieteiks Jums Hartil vietā lietot citas zāles.

Pirmo 12 grūtniecības nedēļu laikā nevajadzētu lietot Hartil, bet no 13. nedēļas Jums to nav atļauts

lietot vispār, jo tas var kaitēt bērnam.

Ja Jums Hartil lietošanas laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Pirms

plānotas grūtniecības ir jāpāriet uz piemērotu alternatīvu ārstēšanas veidu.

Barošana ar krūti

Ja barojat bērnu ar krūti, lietot Hartil nav atļauts.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Hartil lietošanas laikā Jums ir iespējama reiboņa sajūta. Vairāk tā ir iespējama Hartil lietošanas

sākumā vai sākumā pēc lielākas devas lietošanas uzsākšanas. Šādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un nestrādājiet ne ar kādiem instrumentiem vai iekārtām.

Hartil satur laktozi

Laktozes nepanesības gadījumā jāņem vērā, ka katra tablete satur:

Hartil 2,5 mg tabletes

158,8 mg laktozes monohidrāta katrā tabletē

Hartil 5 mg tabletes

96,47 mg laktozes monohidrāta katrā tabletē

Hartil 10 mg tabletes

193,2 mg laktozes monohidrāta katrā tabletē

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir atsevišķu cukuru nepanesība, pirms medikamenta lietošanas sazinieties ar savu ārstu.

Kā lietot Hartil

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Kā lietot šīs zāles

• Šīs zāles ir jālieto iekšķīgi, katru dienu vienā un tai pašā laikā.

• Šīs tabletes jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu.

• Šīs tabletes nesasmalciniet un nesakošļājiet. Lai nodrošinātu pareizu lietošanu, tabletes var sadalīt vienādās devās pa dalījuma līniju.

Cik daudz lietot

Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana

• Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg vai 2,5 mg vienu reizi dienā.

• Jūsu ārsts pielāgos devu, līdz tiks panākta Jūsu asinsspiediena kontrole.

• Maksimālā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.

• Ja Jūs jau lietojat diurētiskās (urīndzenošās) tabletes, pirms ārstēšanas ar Hartil Jūsu ārsts var

pārtraukt diurētiskā līdzekļa lietošanu vai samazināt tā devu.

Sirdslēkmes vai insulta riska samazināšanai

• Ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.

• Vēlāk ārsts var pieņemt lēmumu palielināt devu.

• Ieteicamā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.

Ārstēšana, lai vājinātu vai aizkavētu nieru darbības traucējumu pastiprināšanos

• Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg vai 2,5 mg lielu devu vienu reizi dienā.

• Jūsu ārsts pielāgos lietojamo devu.

• Ieteicamā deva ir 5 mg vai 10 mg vienu reizi dienā.

Sirds mazspējas ārstēšana

• Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.

• Jūsu ārsts pielāgos lietojamo devu.

• Maksimālā deva ir 10 mg dienā. Ir vēlams šo devu ieņemt 2 reizēs.

Ārstēšana pēc tam, kad Jums ir bijusi sirdslēkme

• Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā līdz 2,5 mg divas reizes dienā.

• Jūsu ārsts pielāgos lietojamo devu.

• Ieteicamā deva ir 10 mg dienā. Ir vēlams šo devu ieņemt 2 reizēs.

Gados vecāki pacienti

Jūsu ārsts samazinās sākumdevu un devu pielāgos lēnāk.

Ja esat lietojis Hartil vairāk nekā noteikts

Pastāstiet par to ārstam vai nekavējoties dodieties uz tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu.

Nebrauciet patstāvīgi, bet palūdziet kādam citam Jūs aizvest vai piezvaniet ātrajai palīdzībai. Paņemiet līdz zāļu iepakojumu, lai ārsts zinātu, ko esat ieņēmis.

Ja esat aizmirsis lietot Hartil

•Ja esat izlaidis devu, nākamajā reizē lietojiet parasto devu.

• Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Hartil lietošanu un apmeklējiet savu ārstu – Jums var būt nepieciešama steidzama ārstēšana:

• Sejas, lūpu vai rīkles tūska, kas var apgrūtināt rīšanu vai elpošanu, kā arī nieze un izsitumi. Šīs

parādības var būt pazīmes smagai alerģiskai reakcijai pret Hartil.

• Smagas ādas reakcijas, tostarp arī izsitumi, čūlas mutes dobumā, jau iepriekš esošo ādas slimību

paasinājums, apsārtums, ādas pūslīšu veidošanās vai atdalīšanās (piemēram, Stīvensa – Džonsona

sindroms, toksiska epidermas nekrolīze vai daudzformu eritēma).

Ja Jums ir turpmāk minētās parādības, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam:

• Paātrināta sirdsdarbība, neregulāra vai spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves), sāpes krūšu kurvī,

spiediena sajūta krūšu kurvī vai smagākas patoloģijas, tostarp arī sirdslēkme un insults.

• Elpas trūkums vai klepus. Šīs parādības var būt plaušu slimību pazīmes.

• Vieglāka zilumu rašanās, patoloģiski pagarināts asiņošanas laiks, jebkādas asiņošanas pazīmes

(piemēram, smaganu asiņošana), purpura krāsas pūtītes uz ādas vai vieglāka infekciju attīstība nekā

parasti, kakla iekaisums un drudzis, noguruma sajūta, ģībonis, reibonis vai pelēcīga ādas krāsa.

Minētās parādības var būt asins vai kaulu smadzeņu patoloģiju pazīmes.

• Spēcīgas sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru. Tā var būt pankreatīta (aizkuņģa dziedzera

iekaisuma) pazīme.

• Drudzis, drebuļi, noguruma sajūta, ēstgribas zudums, sāpes kuņģī , slikta dūša, dzeltena ādas un acu

krāsa (dzelte). Tās var būt aknu patoloģiju, piemēram, hepatīta (aknu iekaisuma) vai aknu bojājumu

pazīmes.

• Koncentrēts urīns (tumšā krāsā), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var būt saistīts ar neatbilstošu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju. Ja Jums ir šie simptomi, konsultējieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Citas blakusparādības:

Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā dažas dienas, pastāstiet par to savam ārstam.

Bieži (var ietekmēt līdz 1 no 10 pacientiem)

• Galvassāpes vai noguruma sajūta

• Reiboņa sajūta. Tā vairāk ir iespējama Hartil lietošanas sākumā vai sākot lietot lielāku devu

• Ģībonis, hipotensija (patoloģiski zems asinsspiediens), jo īpaši – strauji pieceļoties stāvus vai sēdus

• Sauss un kairinošs klepus, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts) vai bronhīts, elpas trūkums

• Sāpes kuņģī vai zarnu traktā, caureja, gremošanas traucējumi, slikta dūša vai vemšana

• Piepacelti ādas izsitumi

• Sāpes krūšu kurvī

• Muskuļu sāpes vai krampji

• Asins analīžu rezultāti liecina par paaugstinātu kālija koncentrāciju asinīs.

Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 pacientiem)

• Ķermeņa līdzsvara traucējumi (vertigo)

• Nieze un neparastas ādas sajūtas, piemēram, nejutīgums un tirpas, kā arī ādas durstīšanas,

dedzināšanas un tirpšanas sajūta (parestēzijas)

• Garšas sajūtas traucējumi vai zudums

• Miega traucējumi

• Depresijas, nemiera, pastiprinātas nervozitātes vai nemiera sajūta

• Aizlikts deguna, apgrūtināta elpošana vai astmas paasinājums

• Zarnu tūska, ko sauc par „zarnu angioedēmu”, kuras simptomi ir, piemēram, sāpes vēderā,

vemšana un caureja

• Grēmas, aizcietējums vai sausums mutē

• Pastiprināta urinācija visas dienas garumā, nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja

• Pastiprināta svīšana

• Ēstgribas zudums vai samazināšanās (anoreksija)

• Pastiprināta vai neregulāra sirdsdarbība, roku un kāju tūska. Tās var būt pazīmes, kas liecina par to,

ka Jūsu organismā ir uzkrājies lieks ūdens

• Pietvīkums

• Neskaidra redze

• Locītavu sāpes

• Drudzis

• Impotence vīriešiem, vājāka dzimumtieksme vīriešiem un sievietēm

• Palielināts noteiktu balto asins šūnu skaits (eozinofīlija), ko nosaka pēc asins analīžu rezultātiem

• Asins analīžu rezultāti norāda uz aknu, aizkuņģa dziedzera un nieru darbības izmaiņām.

Reti (var ietekmēt līdz 1 no 1000 pacientiem)

• Trīce vai apjukuma sajūta

• Sarkana un pietūkusi mēle

• Smaga ādas zvīņošanās un lobīšanās, kā arī niezoši un piepacelti izsitumi

• Nagu izmaiņas (piemēram, nagu irdenums vai atdalīšanās)

• Ādas izsitumi vai hematomas

• Pūtītes uz ādas un ekstremitāšu aukstums

• Acu apsarkums, nieze, tūska vai asarošana

• Dzirdes traucējumi un troksnis ausīs

• Vājuma sajūta

• Asins analīžu rezultāti norāda uz samazinātu sarkano un balto asins šūnu un trombocītu skaitu un

pazeminātu hemoglobīna koncentrāciju.

Ļoti reti (var ietekmēt līdz 1 no 10 000 pacientiem)

• Paaugstināta jutība pret sauli.

Citas aprakstītās blakusparādības:

Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā dažas dienas, pastāstiet par to savam ārstam.

• Koncentrēšanās grūtības

• Mutes tūska

• Asins analīžu rezultāti norāda uz pārāk mazu asins šūnu daudzumu Jūsu asinīs

• Asins analīžu rezultāti norāda uz zemāku nātrija jonu koncentrāciju Jūsu asinīs kā parasti

• Pirksti un pēdas maina krāsu, kad esat nosalis, bet pēc sasildīšanās tie ir notirpuši un sāpīgi (Reino

sindroms)

• Krūšu palielināšanās vīriešiem

• Palēninātas vai traucētas reakcijas

• Dedzināšanas sajūta

• Ožas sajūtas izmaiņas

• Matu izkrišana.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Hartil

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt krāsas izmaiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko satur Hartil

Aktīvā viela ir ramiprils (ramiprilum)

Hartil 2,5 mg tabletes

Katra tablete satur 2,5 mg ramiprila (Ramiprilum)

Hartil 5 mg tabletes

Katra tablete satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum)

Hartil 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10 mg ramiprila (Ramiprilum)

Cita(-s) sastāvdaļas ir:

Hartil 2,5 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, “Pigment Blend PB 22960 Dzeltens” (3,8 mg laktozes monohidrāts, dzeltenais dzelzs oksīds), laktozes monohidrāts (kopā 158,8 mg katrā tabletē)

Hartil 5 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, “Pigment Blend PB 24877 Sārts” (2,47 mg laktozes monohidrāts, sarkanais dzelzs oksīds, dzeltenais dzelzs oksīds), laktozes monohidrāts (kopā 96,47 mg katrā tabletē)

Hartil 10 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, laktozes monohidrāts (193,2 mg katrā tabletē)

Hartil ārējais izskats un iepakojums

Hartil 2,5 mg tabletes

Dzeltenas iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R2

Hartil 5 mg tabletes

Rozā iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R3

Hartil 10 mg tabletes

Baltas līdz bālganas iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R4

Tableti var sadalīt vienādās devās.

Iepakojuma veids un saturs: 28 vai 98 tabletes Al/Al blisteros un kārbās.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Egis Pharmaceuticals PLC.

1106 Budapest, Keresztúri út 30-38

Ungārija

Ražotājs:

Egis Pharmaceuticals PLC.

H-1165 Budapest, Bökényföldi út 118-120

Ungārija

Actavis Ltd.

B16

Bulebel Industrial Estate

Zejtun ZTN 08

Malta

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem nosaukumiem:

Ungārijā: Hartil 2,5 mg, 5 mg, 10 mg tabletta

Latvijā: Hartil 2,5 mg, 5 mg, 10 mg tabletes

Lietuvā: Hartil 2,5 mg, 5 mg, 10 mg tabletės

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

2018. 09.03. HU/H/0101/II/023/G EQ PAGE 1

2018. 09.03. HU/H/0101/II/023 PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Hartil 2,5 mg tabletes

Hartil 5 mg tabletes

Hartil 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Hartil 2,5 mg tabletes

Katra tablete satur 2,50 mg ramiprila (Ramiprilum)

Hartil 5 mg tabletes

Katra tablete satur 5,00 mg ramiprila (Ramiprilum)

Hartil 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10,0 mg ramiprila (Ramiprilum)

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Hartil 2,5 mg tabletes

Dzeltenas iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R2

Hartil 5 mg tabletes

Rozā iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R3

Hartil 10 mg tabletes

Baltas līdz bālganas iegarenas kapsulveida tabletes, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un sānu malā, marķētas ar R4

Tabletes var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- Hipertensijas ārstēšana.

- Sirds – asinsvadu sistēmas slimību profilakse: lai samazinātu saslimstību ar sirds – asinsvadu

sistēmas slimībām un to izraisīto mirstību pacientiem ar:

simptomātiskām aterotrombotiskām sirds – asinsvadu sistēmas slimībām (ja anamnēzē ir

koronārā sirds slimība, insults vai perifēro asinsvadu slimības) vai

diabētu kopā ar vismaz vienu sirds – asinsvadu sistēmas slimību riska faktoru (skatīt

5.1. apakšpunktu).

- Nieru slimību ārstēšana:

diabētiskas glomerulāras nefropātijas sākumstadija, kas definēta kā mikroalbuminūrijas

esamība,

izteikta glomerulāra nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija pacientiem ar vismaz

vienu sirds – asinsvadu sistēmas slimību riska faktoru (skatīt 5.1. apakšpunktu),

izteikta glomerulāra ne-diabētiska nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija ≥3 dienā

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

- Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.

- Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta: mirstības samazināšana pēc miokarda infarkta

akūtās fāzes pacientiem ar klīniskām sirds mazspējas pazīmēm , ārstēšanu sākot vairāk nekā 48 stundas pēc akūta miokarda infarkta.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Pacienti, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem

Pēc Hartil lietošanas sākuma ir iespējama hipotensija. Tā ir vairāk iespējama pacientiem, kurus

vienlaikus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ ir jāievēro piesardzība, jo šiem pacientiem ir

iespējams cirkulējošā tilpuma un/vai sāļu deficīts organismā.

Ja iespējams, 2 - 3 dienas pirms Hartil lietošanas sākuma diurētisko līdzekļu lietošana ir jāpārtrauc

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar hipertensiju, kuri nav pārtraukuši diurētisko līdzekļu lietošanu, Hartil lietošana ir jāsāk ar 1,25 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija jonu koncentrācija serumā. Nākamās Hartil devas ir jāpielāgo atbilstoši mērķa asinsspiedienam.

Hipertensija:

Deva ir jāpielāgo individuāli, atbilstoši pacienta stāvoklim (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena

kontrolei.

Hartil var lietot monoterapijas veidā vai kombinācijās ar citu grupu zālēm pret hipertensiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Sākumdeva

Hartil lietošana ir jāsāk pakāpeniski un ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā.

Pacientiem ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju pēc pirmās devas ir iespējams pārāk izteikts asinsspiediena kritums. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg un ārstēšana ir jāsāk medicīniskas uzraudzības apstākļos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Devas pielāgošana un balstdeva

Šo devu ar 2 - 4 nedēļu intervālu var dubultot, lai pakāpeniski tiktu sasniegts mērķa asinsspiediens.

Maksimālā pieļaujamā Hartil deva ir 10 mg dienā. Parasti deva ir jāieņem vienu reizi dienā.

Sirds – asinsvadu sistēmas slimību profilakse

Sākumdeva

Ieteicamā Hartil sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarībā no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva ir pakāpeniski jāpalielina. Šo devu ir ieteicams

dubultot pēc 1 vai 2 nedēļas ilgas ārstēšanas un vēl pēc 2 - 3 nedēļām, lai tā tiktu palielināta līdz mērķa

balstdevai – 10 mg Hartil vienu reizi dienā.

Skatīt arī devas pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem (iepriekš).

Nieru slimību ārstēšana

Pacientiem ar diabētu un mikroalbuminūriju:

Sākumdeva:

Ieteicamā Hartil sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarībā no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva vēlāk ir pakāpeniski jāpalielina. Pēc 2 nedēļām šo vienu reizi dienā lietojamo devu ir ieteicams dubultot līdz 2,5 mg, bet pēc nākamajām 2 nedēļām – līdz 5 mg.

Pacientiem ar diabētu un vismaz vienu citu sirds – asinsvadu sistēmas slimību riska faktoru

Sākumdeva:

Ieteicamā Hartil sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarībā no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva vēlāk ir pakāpeniski jāpalielina. Pēc 1 vai 2 nedēļām ir ieteicams dienas devu dubultot līdz 5 mg Hartil, bet vēl pēc 2 - 3 nedēļām – līdz 10 mg Hartil. Mērķa dienas deva ir 10 mg.

Pacientiem ar ne-diabētisku nefropātiju, kas definēta kā makroproteinūrija3 g/ dienā

Sākumdeva:

Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg Hartil vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarībā no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, vēlāk šī deva ir jāpalielina. Pēc 2 nedēļām šo vienu reizi

dienā lietojamo devu ieteicams dubultot līdz 2,5 mg, bet pēc nākamajām 2 nedēļām – līdz 5 mg.

Simptomātiska sirds mazspēja

Sākumdeva

Pacientiem, kuru stāvoklis ir stabilizēts, ārstējot ar diurētiskajiem līdzekļiem, ieteicamā sākumdeva ir

1,25 mg dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Hartil deva ir pakāpeniski jāpalielina, to katru nedēļu vai pēc katrām 2 nedēļām dubultojot līdz

maksimālajai devai – 10 mg. Ir lietderīgi devu ieņemt 2 reizēs.

Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta ar sirds mazspēju

Sākumdeva

48 stundas pēc miokarda infarkta klīniski un hemodinamiski stabiliem pacientiem sākumdeva, kas jālieto 3 dienas, ir 2,5 mg divas reizes dienā. Ja pacients šo 2,5 mg sākumdevu nepanes, 2 dienas pirms devas palielināšanas līdz 2,5 mg un 5 mg divas reizes dienā ir jālieto pa 1,25 mg divas reizes dienā. Ja devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija ir jāpārtrauc.

Skatīt arī devas pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem (iepriekš).

Devas pielāgošana un balstdeva

Šo dienas devu vēlāk palielina, ar 1 - 3 dienu intervālu dubultojot līdz mērķa balstdevai – 5 mg divas

reizes dienā.

Gadījumos, kad tas ir iespējams, šī balstdeva ir jāsadala un jāieņem 2 reizēs.

Ja devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija ir jāpārtrauc. Joprojām trūkst

pietiekamas pieredzes par pacientu ārstēšanu gadījumos, kad tūlīt pēc miokarda infarkta pacientam ir

smaga sirds mazspēja (IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas). Ja ir pieņemts lēmums par šādu pacientu

ārstēšanu, to ir ieteicams sākt ar 1,25 mg vienu reizi dienā un ievērojot īpašu piesardzību visos gadījumos, kad tiek palielināta deva.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva ir jānosaka, pamatojoties uz kreatinīna klīrensa ātrumu (skatīt 5.2. apakšpunktu):

- ja kreatinīna klīrensa ātrums ir vismaz 60 ml/min, sākumdevas (2,5 mg dienā) korekcija nav

nepieciešama; maksimālā dienas deva ir 10 mg;

- ja kreatinīna klīrensa ātrums ir 30 – 60 ml/min, sākumdevas (2,5 mg dienā) korekcija nav

nepieciešama; maksimālā dienas deva ir 5 mg;

- ja kreatinīna klīrensa ātrums ir 10 – 30 ml/min, sākumdeva ir 1,25 mg dienā, bet maksimālā dienas

deva 5 mg;

- pacientiem ar hipertensiju, kuriem veic hemodialīzi: ramiprils nedaudz dializējas. Sākumdeva ir

1,25 mg dienā, bet maksimālā dienas deva 5 mg. Šīs zāles ir jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientu, kuriem ir aknu darbības traucējumi, ārstēšana ar Hartil jāsāk tikai stingrā medicīniskā

uzraudzībā un maksimālā Hartil dienas deva ir 2,5 mg.

Gados vecāki cilvēki

Sākumdevai ir jābūt mazākai un vēlāk deva ir jāpalielina vēl pakāpeniskāk, jo pastāv palielināta nevēlamu blakusparādību iespēja (īpaši ļoti veciem un novājinātiem pacientiem). Jāapsver mazāka ramiprila sākumdeva – 1,25 mg.

Pediatriskā populācija

Ramiprila drošība un efektivitāte, lietojot bērniem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati par ramiprilu aprakstīti 4.8., 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktos, taču īpašus ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Hartil ieteicams lietot katru dienu vienā un tai pašā laikā.

Hartil var ieņemt pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas, jo uzturs tā biopieejamību neietekmē

(skatīt 5.2. apakšpunktu).

Hartil ir jāieņem, uzdzerot šķidrumu. To nav atļauts sakošļāt vai sasmalcināt. Lai nodrošinātu pareizu lietošanu, tabletes var sadalīt vienādās devās pa dalījuma līniju.

4.3. Kontrindikācijas

- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai kādu citu AKE (angiotenzīnu konvertējošā enzīma) inhibitoru .

- Angionedēma (pārmantota, idiopātiska vai agrākas AKE vai AIIRA lietošanas izraisīta

angioedēma) anamnēzē

- Vienlaicīga lietošana ar sakubitrila/valsartāna terapiju (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

- Ekstrakorporāla terapija, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu)

- Nozīmīga bilaterāla nieru artēriju stenoze vai unilaterāla (vienīgās funkcionējošās nieres gadījumā) nieru artēriju stenoze

- Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu)

- Ramiprilu nav atļauts lietot pacientiem ar hipotensiju vai hemodinamiski nestabiliem stāvokļiem.

- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2 Hartil lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas populācijas

Grūtniecība:

Grūtniecības laikā sākt ārstēšanu ar AKE inhibitoriem (piemēram, ramiprilu) vai

angiotenzīna II receptoru antagonistiem (AIIRA) nav atļauts. Ja vien ārstēšanu ar AKE inhibitoriem/AIIRA neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīvām zālēm pret hipertensiju ar pierādītu drošības profilu grūtniecības laikā. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva veida ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktus).

Īpašam hipotensijas riskam pakļauti pacienti

- Pacienti ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju

Pacienti ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju sakarā ar AKE aktivitātes

nomākumu ir pakļauti akūta ievērojama asinsspiediena krituma un nieru darbības pasliktināšanās riskam (jo īpaši gadījumos, kad AKE inhibitoru vai vienlaicīgi ordinētu diurētisku līdzekli lieto pirmo reizi vai kad pirmo reizi palielina to devu).

Nozīmīga renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivācija ir paredzama un medicīniska kontrole,

tostarp arī asinsspiediena kontrole, ir nepieciešama, piemēram:

- pacientiem ar smagu hipertensiju;

- pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;

- pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem sirds kreisā kambara ieplūdes un atteces traucējumiem (piemēram, aortas vai mitrālā vārstuļa stenozi);

- pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri;

- pacientiem ar esošu vai iespējamu šķidruma vai sāļu deficītu organismā (tostarp arī pacientiem,

kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem);

- pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu;

- pacientiem, kuriem veic plašas operācijas vai anestēziju ar hipotensiju izraisošiem preparātiem.

Parasti organisma dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāļu deficītu ir ieteicams koriģēt pirms terapijas

sākuma (tomēr gadījumos, kad šādas korektīvas darbības veic pacientiem ar sirds mazspēju, to sniegtais ieguvums ir rūpīgi jāsalīdzina ar tilpuma pārslodzes radīto risku).

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

- Pārejoša vai paliekoša sirds mazspēja pēc MI

- Pacienti, kuri akūtas hipotensijas gadījumā ir pakļauti sirds vai smadzeņu išēmijas riskam

Ārstēšanas sākuma fāzē ir nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība.

Gados vecāki cilvēki

Skatīt 4.2. apakšpunktu

Ķirurģiskās operācijas

Gadījumos, kad tas ir iespējams, vienu dienu pirms operācijas angiotenzīnu konvertējošā enzīma

inhibitoru, piemēram, ramiprila lietošana ir jāpārtrauc.

Nieru darbības kontrole

Pirms terapijas, kā arī tās laikā ir jāvērtē pacienta nieru darbība un jāpielāgo deva (jo īpaši pirmajās

ārstēšanas nedēļās). Īpaši rūpīga kontrole ir nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

(skatīt 4.2. apakšpunktāu). Pastāv nieru darbības traucējumu risks (jo īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieru transplantācijas).

Angioedēma

Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta angionedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ši sangioedēmas risks var būt paaugstināts pacientiem, kas vienlaicīgi lieto zāles, kas var izraisīt angioedēmu, tādas kā mTOR (rapamicīna mērķmolekula zīdītājiem) inhibitorus (piem. temsirolimu, everolimu, sirolimu), vildagliptīnu vai neprilizīna (NEP) inhibitorus (tādus kā racekadotrilu). Ramiprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta paaugstinātā angioedēmas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Angioedēmas gadījumā Hartil lietošana ir jāpārtrauc.

Nekavējoties ir jāordinē pirmās palīdzības pasākumi. Pacients vismaz 12 – 24 stundas ir jānovēro un

jāizraksta tikai pēc tam, kad simptomi ir pilnīgi izzuduši.

Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta zarnu angioedēma

(skatīt 4.8 apakšpunktu.). Šādiem pacientiem ir bijušas sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšas vai

vemšanu vai bez šīm parādībām).

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

AKE aktivitātes nomākuma apstākļos palielinās anafilaktisku un anafilaksijai līdzīgu reakciju pret insektu indi un citiem alergēniem iespēja un smaguma pakāpe. Pirms desensibilizācijas ir jāapsver iespēja Hartil lietošanu uz laiku pārtraukt.

Elektrolītu monitorēšana: hiperkaliēmija

Dažiem ar AKE inhibitoriem, tostarp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem ir novērota hiperkaliēmija.

Hiperkaliēmijas riskam ir pakļauti pacienti ar nieru nepietiekamību, pacienti pēc 70 gadu vecuma un/vai pacienti ar nekontrolētu cukura diabētu, pacienti, kuri lieto kālija sāļus, kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus un citas aktīvās vielas, kuras plazmā palielina kālija jonu koncentrāciju, kā arī pacienti ar tādiem stāvokļiem kā, piemēram, organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju vai metabolisku acidozi. Ja iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par piemērotu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu.).

Elektrolītu monitorēšana: hiponatriēmija

Dažiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar ramiprilu, novēroja antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindromu (ADHNSS) un sekojošu hiponatriēmiju. Gados vecākiem pacientiem un citiem pacientiem ar paaugstinātu hiponatriēmijas risku, ieteicams regulāri kontrolēt nātrija līmeni serumā.

Neitropēnija/agranulocitoze

Retos gadījumos ir novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija. Ir aprakstīts arī kaulu smadzeņu darbības nomākums. Lai varētu konstatēt iespējamu leikopēniju, ieteicams kontrolēt balto asins šūnu skaitu. Biežāka kontrole ir ieteicama ārstēšanas sākumā, kā arī pacientiem ar traucētu nieru darbību vai vienlaicīgām kollagēnām slimībām (piemēram, sarkano vilkēdi vai sklerodermiju), kā arī visiem pacientiem, kurus ārstē ar zālēm, kas var izraisīt asinsainas izmaiņas (skatīt 4.5. un 4.8 apakšpunktu.).

Etniskās atšķirības

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēmu izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas

pacientiem.

Tāpat kā citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, melnādainiem pacientiem ramiprila asinsspiedienu

pazeminošā iedarbība var būt vājāka nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka

hipertensija vairāk ir izplatīta melnādaino pacientu populācijā ar zemu renīna koncentrāciju.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un

pēc ārstēšanas beigām izzūd. Nosakot klepus diferenciāldiagnozi, var apsvērt AKE inhibitoru lietošanas izraisīta klepus iespēju.

Laktoze

Laktozes nepanesības gadījumā jāņem vērā, ka katra 2,5 mg tablete satur 158,8 mg laktozes, 5 mg tablete satur 96,47 mg, bet 10 mg tablete satur 193,2 mg laktozes. Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nevajadzētu lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kontrindicētas kombinācijas

Vienlaicīga AKE inhibitoru lietošana ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā paaugstina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Ārstēšanu ar ramiprilu nedrīkst uzsākt agrāk kā 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst lietot agrāk kā 36 stundas pēc pēdējās Hartil devas.

Ekstrakorporālas terapijas veidi, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo palielinās smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānas vai citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.

Piesardzība lietošanā

Kālija sāļi, heparīns, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi un citas aktīvās vielas, kuras plazmā palielina kālija jonu koncentrāciju (tostarp arī angiotenzīna II antagonisti, trimetoprims un tā fiksētas devas kombinācija ar sulfametoksazolu, takrolīms, ciklosporīni):ir iespējama hiperkaliēmija, tādēļ rūpīgi jākontrolē kālija jonu koncentrācija serumā.

Līdzekļi pret hipertensiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi) un citas vielas, kuras var pazemināt

asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkoholisko

dzērienu lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulozīns, terazosīns): paredzama

hipotensijas riska palielināšanās (skatīt 4.2. apakšpunktā „Pacienti, kurus ārstē ar diurētiskajiem

līdzekļiem”).

Vazopresorie simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns,

dopamīns, epinefrīns), kas var vājināt Hartil iedarbību pret hipertensiju: ieteicama asinsspiediena

kontrole.

Allopurinols, imūnās sistēmas darbību nomācošie līdzekļi, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie

līdzekļi un citas vielas, kuras var izmainīt asins šūnu skaitu: palielināta hematoloģisku reakciju iespēja

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Litija sāļi: AKE inhibitori var samazināt litija jonu ekskrēciju un tādējādi var palielināties litija preparātu toksicitāte. Jākontrolē litija jonu koncentrācija.

Līdzekļi pret diabētu, tostarp arī insulīns: iespējamas reakcijas ar hipoglikēmiju. Ieteicams kontrolēt

glikozes koncentrāciju asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe: paredzama vājāka Hartil iedarbība pret

hipertensiju. Turklāt vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības

pasliktināšanās un kaliēmijas palielināšanās risku.

Trimetoprims un fiksētas devas kombinācijā ar sulfametoksazolu (kotrimoksazols): pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un trimetoprimu un fiksētas devas kombināciju arsulfametoksazolu (kotrimoksazolu), tika novērota palielināta hiperkaliēmijas sastopamība.

mTOR inhibitori vai vildagliptīns: paaugstināta angioedēmas riska iespējamība konstatēta pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto tādas zāles kā mTOR inhibitorus (piem. temsirolimu, everolimu, sirolimu) vai vildagliptīnu. Jāievēro piesardzība uzsākot terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neprilizīna (NEP) inhibitori: ziņots par paaugstinātu angioedēmas risku, lietojot vienlaicīgi AKE inhibitorus un NEP inhibitoru, piem., racekadotrilu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sakubitrils/valsartāns: vienlaicīga AKE inhibitoru lietošana ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā paaugstina angioedēmas risku.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Grūtniecības 1. trimestra laikā Hartil nav ieteicams (skatīt 4.4. apakšpunktu) un ir kontrindicēts

grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru

iedarbības grūtniecības 1. trimestra laikā nav pārliecinoši, tomēr nelielu riska palielināšanos izslēgt nav iespējams. Ja vien turpmāku ārstēšanu ar AKE inhibitoriem neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem līdzekļiem pret hipertensiju ar pierādītu drošības profilu grūtniecības laikā. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva veida ārstēšana.

Zināms, ka AKE inhibitoru/angiotenzīna II receptoru antagonistu (AIIRA) iedarbība grūtniecības 2. un

3. trimestra laikā izraisa toksisku ietekmi uz cilvēka augli (novēro nieru darbības pasliktināšanos,

oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos) un jaundzimušo (novēro nieru mazspēju,

hipotensiju un hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktā „Preklīniskie dati par drošību”). Ja auglis, sākot ar grūtniecības 2. trimestri, ir bijis pakļauts AKE inhibitoru iedarbībai, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus nieru darbības un galvaskausa izmeklējumus. Jaundzimušie, kuru mātes ir lietojušas AKE inhibitorus, ir rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju, oligūriju un hiperkaliēmiju (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu.).

Barošana ar krūti

Tā kā pieejamā informācija par ramiprila lietošanu barošanas ar krūti laikā ir ierobežota (skatīt

5.2. apakšpunktu), ramiprils nav ieteicams un ir ieteicams izvēlēties alternatīvu ārstēšanas veidu ar

pierādītu drošuma profilu barošanas ar krūti laikā (jo īpaši – barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas blakusparādības (piemēram, asinsspiediena pazemināšanās simptomi kā reibonis) var traucēt

pacienta spēju koncentrēties un reaģēt, tādējādi radot risku situācijās, kurās šīm spējām ir īpaša nozīme

(piemēram, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus).

Minētais īpaši ir iespējams ārstēšanas sākumā vai pārejot no citu zāļu lietošanas. Pēc pirmās devas vai pēc devas palielināšanas dažas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Drošuma informācija par ramiprilu liecina par pastāvīgu sausu klepu un hipotensijas izraisītām

reakcijām. Smagas nevēlamas blakusparādības ir angioedēma, hiperkaliēmija, nieru vai aknu

darbības traucējumi, pankreatīts, smagi ādas bojājumi un neitropēnija/agranulocitoze.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Nevēlamo blakusparādību biežums ir definēts, izmantojot šādus apzīmējumus:

Ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz

< 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Eozinofīlija

Balto asins

šūnu skaita

samazināšanās

(tostarp arī

neitropēnija vai

agranulocitoze),

sarkano asins

šūnu skaita

samazināšanās,

hemoglobīna

koncentrācijas

samazināšanās,

trombocītu

skaita

samazināšanās

Kaulu

smadzeņu

mazspēja,

pancitopēnija,

hemolītiska

anēmija

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Anafilaktiskas

vai

anafilaksijai

līdzīgas

reakcijas,

palielināts

antinukleāro

antivielu

daudzums

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS)

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Paaugstināta

kālija jonu

koncentrācija

asinīs

Anoreksija,

vājāka ēstgriba

Pazemināta

nātrija jonu

koncentrācija

asinī

Psihiskie

traucējumi

Depresija,

satraukums,

nervozitāte,

nemiers, miega

traucējumi,

tostarp arī

miegainība

Apjukuma

stāvoklis

Uzmanības

traucējumi

Nervu

sistēmas

traucējumi

Galvassāpes,

reiboņi

Vertigo,

parestēzijas,

agēzija, disgēzija,

Trīce, ķermeņa

līdzsvara

traucējumi

Smadzeņu

išēmija,

tostarp arī išēmisks

insults un

pārejošas

išēmijas

lēkmes,

psihomotoro

spēju

traucējumi,

dedzināšanas

sajūta,

parosmija

Acu bojājumi

Redzes

traucējumi,

tostarp arī

neskaidra redze

Konjunktivīts

Ausu un

labirinta

bojājumi

Dzirdes

traucējumi,

troksnis ausīs

Sirds

funkcijas

traucējumi

Miokarda

išēmija, tostarp

arī stenokardija

vai miokarda

infarkts,

tahikardija,

aritmija,

sirdsklauves,

perifēra tūska

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija,

ortostatiska

asinsspiediena

pazemināšanās,

sinkopes

Karstuma viļņi

Asinsvadu

stenoze,

hipoperfūzija,

vaskulīts

Reino

sindroms

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

Neproduktīvs

kairinošs

klepus,

bronhīts,

sinusīts, elpas

trūkums

Bronhu

spazmas,

tostarp arī

astmas

paasinājumi un

aizlikts deguns

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Iekaisumi

kuņģa – zarnu

traktā,

gremošanas

traucējumi,

diskomforta

sajūta vēderā,

dispepsija,

caureja, slikta

dūša, vemšana

Pankreatīts

(AKE

inhibitoru

lietošanas laikā

letāls iznākums

ir aprakstīts

ārkārtējos

izņēmuma

gadījumos),

aizkuņģa

dziedzera

enzīmu

aktivitātes

palielināšanās,

tievo zarnu angioedēma

, sāpes

vēdera

augšdaļā,

tostarp arī

gastrīts,

aizcietējumi un sausums mutē

Glosīts

Aftozs

stomatīts

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

aknu enzīmu

aktivitāte un/vai

palielināta konjugētā

bilirubīna

koncentrācija

Holestātiska

dzelte, aknu

šūnu bojājumi

Akūta aknu

mazspēja,

holestātisks

vai citolītisks

hepatīts (ļoti

retos

izņēmuma

gadījumos ir

aprakstīts

letāls

iznākums).

Ādas un

zemādas audu

bojājumi

Izsitumi (jo

īpaši

makulopapulāri)

Angioedēma.

Ārkārtējos

izņēmuma

gadījumos

angioedēmas izraisīts

elpceļu

aizsprostojums

ir izraisījis

nāves

iestāšanos;

nieze,

hiperhidroze

Eksfoliatīvs

dermatīts,

nātrene, nagu

atslāņošanās

Fotosensibilizācijas

reakcijas

Toksiska

epidermāla

nekrolīze,

Stīvensa –

Džonsona

sindroms,

daudzformu

eritēma,

pemfigus,

psoriāzes

saasināšanās,

psoriāzei

līdzīgs

dermatīts,

pemfigam vai

ēdei līdzīga

eksantēma vai

enantēma,

matu

izkrišana

Skeleta muskuļu

un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskulatūras

spazmas,

muskuļu sāpes

Locītavu sāpes

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Nieru darbības

traucējumi,

tostarp arī akūta

nieru mazspēja,

urīna sekrēcijas

palielināšanās,

jau iepriekš

esošas

proteinūrijas

paasinājums,

paaugstināta

urīnvielas

koncentrācija

asinīs,

paaugstināta

kreatinīna

koncentrācija asinīs

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Pārejoša

erektila

disfunkcija,

samazināta

dzimumtieksme

Ginekomastija

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Sāpes krūšu

kurvī, nespēks

Pireksija

Astēnija

Pediatriskā populācija

Ramiprila drošums tika novērota 325 bērniem un pusaudžiem vecumā no 2 līdz 16 gadiem 2 klīniskos pētījumos. Lai gan blakusparādību raksturs un smaguma pakāpe ir līdzīga kā pieaugušajiem, bērniem salīdzinoši biežāk sastopamas sekojošas blakusparādības:

Tahikardija, deguna aizlikums un rinīts, kas ir bieži sastopams (t.i., ≥ 1/100 līdz < 1/10) bērniem un retāk (t.i., ≥ 1/1,000 līdz < 1/100) pieaugušajiem.

Konjunktivīts, kas ir bieži sastopams (t.i., ≥ 1/100 līdz < 1/10) bērniem un reti (t.i., ≥ 1/10,000 līdz < 1/1,000) pieaugušajiem.

Trīce un nātrene, kas ir retāk sastopama (t.i., ≥ 1/1,000 līdz < 1/100) bērniem un reti (t.i., ≥ 1/10,000 līdz < 1/1,000) pieaugušajiem.

Vispārējais ramiprila drošuma profils bērniem daudz neatšķiras no drošuma profila pieaugušajiem

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var izpausties kā pārmērīga perifēra vazodilatācija (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.

Medicīniskā aprūpe

Pacients ir rūpīgi jākontrolē un terapijai ir jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ieteicamie pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, adsorbentu lietošana) un hemodinamikas atjaunošanas pasākumi, tostarp arī α1 adrenerģisko agonistu vai angiotenzīna II (angiotenzīnamīda) lietošana. Hemodialīze ramiprila aktīvo metabolītu ramiprilātu no vispārējās asinsrites izvada vāji.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, nekombinēti AKE inhibitori, ATĶ kods: C09A A05

Darbības mehānisms

Zāļu pamatformas ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotenzīnu konvertējošais enzīms; kinināze II). Plazmā un audos šis ferments katalizē

angiotenzīna I pārveidošanos par aktīvu asinsvadus sašaurinošu vielu angiotenzīnu II, kā arī aktīvā

vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos. Samazināta angiotenzīna II veidošanās un bradikinīna noārdīšanās inhibīcija izraisa vazodilatāciju.

Tā kā angiotenzīns II stimulē arī aldosterona atbrīvošanos, ramiprilāts izraisa aldosterona sekrēcijas

samazināšanos. Vidējā atbildes reakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju bija zemāka melnās rases (Āfrikas-Karību) pacientiem ar hipertensiju (parasti šai populācijai ir hipertensija ar zemu renīna līmeni), salīdzinot ar citu rasu pacientiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Iedarbība pret hipertensiju:

Ramiprila lietošana izraisa izteiktu perifēro artēriju pretestības samazināšanos. Parasti nerodas lielas

plazmas plūsmas nierēs un glomerulārās filtrācijas ātruma izmaiņas.

Ramiprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus

stāvoklī bez kompensējošas sirds darbības ātruma palielināšanās.

Vairumam pacientu antihipertensīvās darbības efekts rodas 1 – 2 stundas pēc perorālas vienreizējas devas lietošanas. Maksimālais efekts parasti rodas 3 – 6 stundas pēc vienreizējas perorālas devas lietošanas. Antihipertensīvais efekts pēc vienreizējas devas lietošanas parasti ilgst 24 stundas.

Maksimālā antihipertensīvā ietekme ilgstošas ramiprila terapijas laikā parasti parādās pēc 3 – 4 nedēļām.Pierādīts, ka ilgstošas terapijas laikā antihipertensīvais darbības efekts saglabājas 2 gadus.

Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana nerada strauju un izteiktu atsitiena asinsspiediena palielināšanos.

Sirds mazspēja:

Papildus konvencionālajai ārstēšanai ar diurētiskajiem līdzekļiem un sirds glikozīdiem (pēc izvēles), ir

pierādīts, ka ramiprils ir efektīvs pacientiem ar II – IV pakāpes funkcionālo klasi (pēc Ņujorkas Sirds asociācijas klasifikācijas). Šim preparātam ir raksturīga labvēlīga ietekme uz sirds hemodinamiku (tas pazemina sirds kreisā un labā kambara pildījuma spiedienu, samazina kopējo perifēro asinsvadu pretestību, palielina sirds minūtes tilpumu un uzlabo sirds indeksu). Preparāts arī samazina neiroendokrīnās sistēmas aktivāciju.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Sirds – asinsvadu sistēmas/nieru aizsardzība

Ir veikts preventīvs placebo kontrolēts pētījums (pētījums HOPE). Šī pētījuma laikā ar

ramiprilu tika papildināta vairāk nekā 9200 pacientiem ordinētās standarta terapijas shēma. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar paaugstinātu sirds – asinsvadu slimību risku pēc aterotrombotiskām sirds – asinsvadu sistēmas slimībām (koronāro sirds slimību, insultu vai perifēro asinsvadu slimību anamnēzē) vai cukura diabēta slimnieki ar vismaz vienu papildu riska faktoru (dokumentētu mikroalbuminūriju, hipertensiju, paaugstinātu kopējā holesterīna koncentrāciju, zemu augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna koncentrāciju vai smēķēšanu).

Šī pētījuma rezultāti pierādīja, ka ramiprils statistiski nozīmīgi samazina miokarda infarkta, kā arī sirds – asinsvadu sistēmas slimību un insulta izraisītu nāves gadījumu biežumu (atsevišķi un kopā) (primārie apvienotie rezultāti).

Pētījums HOPE: galvenie rezultāti

Ramiprils

%

Placebo

%

Relatīvais risks

(95 % ticamības intervālā)

p vērtība

Visi pacienti

n=4,645

N=4,652

Primārie apvienotie rezultāti

14.0

17.8

0.78 (0.70-0.86)

<0.001

Miokarda infarkts

9.9

12.3

0.80 (0.70-0.90)

<0.001

Sirds – asinsvadu slimību izraisīta

Nāve

6.1

8.1

0.74 (0.64-0.87)

<0.001

Insults

3.4

4.9

0.68 (0.56-0.84)

<0.001

Sekundārie rezultāti

Jebkāda iemesla izraisīta nāve

10.4

12.2

0.84 (0.75-0.95)

0.005

Revaskularizācijas nepieciešamība

16.0

18.3

0.85 (0.77-0.94)

0.002

Hospitalizācija nestabilas

stenokardijas dēļ

12.1

12.3

0.98 (0.87-1.10)

NS

Hospitalizācija sirds mazspējas dēļ

3.2

3.5

0.88 (0.70-1.10)

0.25

Ar diabētu saistītas komplikācijas

6.4

7.6

0.84 (0.72-0.98)

0.03

Pētījuma MICRO-HOPE (iepriekš minētā pētījuma HOPE apakšpētījuma) laikā tika pētīta ietekme, ko

3577 normotensīviem vai hipertensīviem pacientiem no 55 gadu vecuma (bez maksimālā vecuma

ierobežojuma) galvenokārt ar 2. tipa diabētu (un vismaz vēl vienu SAS riska faktoru) izraisa izmantotās terapijas shēmas papildinājums ar 10 mg ramiprila salīdzinājumā ar placebo.

Primārās analīzes rezultāti pierādīja, ka 117 (6,5 %) pētījuma dalībniekiem, kuri saņēma ramiprilu, un

149 (8,4 %) dalībniekiem, kuri saņēma placebo, attīstījās simptomātiska nefropātija. Tas atbilst 24 % RRA (95 % TI [3-40], p = 0,027).

Randomizētā, daudzcentru dubultmaskētā, paralēlu grupu un ar placebo kontrolētā pētījumā REIN, kura mērķis bija novērtēt ramiprila terapijas ietekmi uz glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) samazināšanos 352 normotensīviem vai hipertensīviem 18 – 70 gadus veciem pacientiem ar hroniskas, ne-diabētiskas nefropātijas izraisītu vieglu (t. i., vidējā proteīnu ekskrēcija ar urīnu > 1 un < 3 g/24 h) vai smagu proteīnūriju (≥ 3 g/24 h). Abas populācijas tika grupētas prospektīvi.

Galvenie par pacientiem ar vissmagāko proteinūriju iegūtie analīzes rezultāti (sakarā ar ieguvumu

ramiprila grupā grupēšana tika pārtraukta priekšlaicīgi) pierādīja, ka vidējais GFĀ samazinājums mēneša laikā ramiprila grupā bija mazāks nekā placebo grupā: -0,54 (0,66) salīdzinājumā ar -0,88 (1,03) ml/min mēnesī, p = 0.038. Tādējādi atšķirība starp grupām bija 0,34 [0,03-0,65] mēnesī un aptuveni 4 ml/min gadā. Ramiprila grupā apvienoto sekundāro rezultātu (sākotnējās kreatinīna koncentrācijas serumā dubultošanos vai nieru slimību terminālā fāzē jeb NSTF) nepieciešama dialīze vai nieru transplantācija sasniedza 23,1 % pacientu pret 45,5 % placebo grupā (p = 0,02).

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem)

Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta

AIRE pētījumā tika iekļauti vairāk nekā 2000 pacienti ar pārejošām/stabilām klīniskām sirds mazspējas pazīmēm pēc dokumentēta miokarda infarkta. Ārstēšana ar ramiprilu tika sākta 3 - 10 dienas pēc akūta miokarda infarkta. Pētījuma laikā tika pierādīts, ka pēc vidēji 15 mēnešus ilga novērojumu perioda mirstība starp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem bija 16,9 %, bet starp pacientiem, kuri saņēma placebo, tā bija 22,6 %. Tas nozīmē, ka absolūtā mirstība samazinās par 5,7 %, bet relatīvais risks samazinās par 27 % (95 % TI [11-40 %]).

Pediatriskā populācija

Randomizētā, dubultmaskētā placebo kontrolētā klīniskā pētījumā, kurā iesaistīti 244 pediatrijas pacienti ar hipertensiju (73% primārā hipertensija) vecumā no 6 līdz 16 gadiem, lai sasniegtu ramiprilāta koncentrēšanos plazmā, pacienti saņēma vai nu mazu vai vidēju, vai lielu ramiprila devu, kas atbilda pieaugušā devām – 1,25 mg, 5 mg un 20 mg atkarībā no ķermeņa masas. Pēc 4 nedēļām tika noskaidrots, ka ramiprils nav efektīvs sistoliskā asinsspiediena samazināšanā, taču pie lielākās devas samazināja diastolisko asinsspiedienu. Gan vidēja, gan liela ramiprila deva izraisīja nozīmīgu sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena samazinājumu bērniem ar apstiprinātu hipertensiju.

Šādu ietekmi nenovēroja 4 nedēļas ilgā, nejaušinātā, dubultmaskētā devas palielināšanas un terapijas pārtraukšanas pētījumā 218 bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem (75% ar primāru hipertensiju), kad konstatēja mērenu diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena atsitiena reakciju, bet ne statistiski nozīmīgu atjaunošanos sākotnējā līmenī visos trīs pārbaudītajos ramiprila devas līmeņos [maza deva (0,625 mg - 2,5 mg), vidēja deva (2,5 mg - 10 mg) vai liela deva (5 mg - 20 mg)] atbilstoši ķermeņa masai. Ramiprilam pētītajā pediatriskajā populācijā nekonstatēja lineāru sakarību starp devu un atbildes reakciju. 

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas ramiprils ātri absorbējas no kuņģa – zarnu trakta: ramiprila augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Ievērojot no urīna izdalīto vielas daudzumu, absorbcijas pakāpe ir vismaz 56 % un to nozīmīgi neietekmē uztura klātbūtne kuņģa – zarnu traktā. Pēc perorālas 2,5 mg un 5 mg lielu ramiprila devu ieņemšanas aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība ir 45 %.Ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta ramiprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 – 4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Pēc parasto ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā stabila ramiprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 4. ārstēšanas dienā.

Izkliede

Ar seruma proteīniem saistās aptuveni 73 % ramiprila un aptuveni 56 % ramiprilāta.

Biotransformācija

Ramiprils gandrīz pilnīgi metabolizējas par ramiprilātu, kā arī diketopiperazīna ēsteri,

diketopiperazīnskābi un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolītu ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm.

Ramiprilāta koncentrācija plazmā samazinās polifāziskā veidā. Sakarā ar tā spēcīgo un piesātināmo

saistību ar AKE un tā lēno disociāciju no enzīma, ramiprilātam ir raksturīga ilgstoša terminālā eliminācijas fāze ar ļoti zemu ramiprilāta koncentrāciju plazmā.

Pēc atkārtotu 5 – 10 mg lielu ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā efektīvo ramiprilāta koncentrāciju pusperiods ilgst 13 – 17 stundas, bet mazāku, 1,25 – 2,5 mg lielu devu gadījumos tas ir ilgāks. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo spēju piesaistīt ramiprilātu.

Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir samazināta ramiprilāta ekskrēcija caur nierēm, un

ramiprilāta renālais klīrenss ir proporcionāli saistīts ar kreatinīna klīrensu. Tas izraisa paaugstinātu

ramiprilāta koncentrāciju plazmā, kas samazinās lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sakarā ar mazāku aknu esterāžu aktivitāti tiek kavēts ramiprila metabolisms par ramiprilātu un šādiem pacientiem palielinās ramiprila koncentrācija plazmā. Tomēr ramiprilāta augstākā koncentrācija šādiem pacientiem neatšķiras no tās, kas ir novērota cilvēkiem ar normālu aknu darbību.

Barošana ar krūti

Pēc vienreizējas perorālas ramiprila devas lietošanas ramiprila un tā metabolītu līmenis mātes pienā nebija nosakāms.Tomēr vairāku devu ietekme nav zināma.

Pediatriskā populācija

Ramiprila farmakokinētiskais profils tika pētīts 30 bērniem ar hipertensiju vecumā no 2 līdz 16 gadiem ar svaru >10 kg. Pēc 0,05 – 0,2 mg/kg devas ramiprils tika ātri un plaši metabolizēts ramiprilātā. Augstākā ramiprilāta koncentrācija parādījās pēc 2-3 stundām. Ramiprilāta izvadīšana bija cieši saistīta ar ķermeņa masu (p<0.01) un devas lielumu (p<0,001). Izvadīšana un izkliedes apjoms palielinājās līdz ar bērna vecumu katrā devas grupā. Deva bērniem 0,05 mg/kg sasniedza iedarbības līmeni, kas salīdzināms ar iedarbības līmeni pieaugušajiem, ārstējoties ar 5 mg ramiprilu. Deva bērniem 0,2 mg/kg sasniedza iedarbības līmeni, kas ir augstāks par maksimāli ieteikto devu

10 mg dienā pieaugušajiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Konstatēts, ka perorāla ramiprila lietošana grauzējiem un suņiem akūtu toksicitāti neizraisa.

Pētījumi par ilgstošu perorālu lietošanu veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. 3 sugām ir novērotas

pazīmes, kas liecina par elektrolītu līdzsvara izmaiņām plazmā un asinsainas izmaiņām.

Kā ramiprila farmakodinamiskās aktivitātes izpausme ir novērota nozīmīga jukstaglomerulārā aparāta

palielināšanās suņiem un pērtiķiem, lietojot 250 mg/kg ķermeņa masas dienas devas. Žurkas, suņi un pērtiķi bez kaitīgas ietekmes panesa attiecīgi 2, 2,5 un 8 mg/kg lielas dienas devas. Ļoti jaunām žurkām pēc vienas ramiprila devas tika novēroti neatgriezeniski nieru bojājumi.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, trušiem un pērtiķiem netika atklātas nekādas teratogēnas īpašības.

Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm netika traucēta auglība.

Ramiprila lietošana žurku mātītēm fetālā periodā un laktācijas periodā izraisīja neatgriezeniskus nieru

bojājumus (nieru bļodiņas dilatāciju) pēcnācējiem, lietojot 50 mg/kg ķermeņa masas vai lielākas dienas devas.

Plašās mutagenitātes pārbaudēs, lietojot vairākas testu sistēmas, netika atklāts, ka ramiprils būtu mutagēns vai genotoksisks.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Hartil 2,5 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, “Pigment Blend PB 22960 Dzeltens” (3,8 mg laktozes monohidrāts, dzeltenais dzelzs oksīds), laktozes monohidrāts (kopā 158,8 mg katrā tabletē)

Hartil 5 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, “Pigment Blend PB 24877 Sārts” (2,47 mg laktozes monohidrāts, sarkanais dzelzs oksīds, dzeltenais dzelzs oksīds), laktozes monohidrāts (kopā 96,47 mg katrā tabletē)

Hartil 10 mg tabletes

Nātrija stearilfumarāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija kroskarmeloze, preželatinizēta ciete, laktozes monohidrāts (193,2 mg katrā tabletē)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Nelietot zāles pēc uz iepakojuma norādītā derīguma termiņa beigām.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25o C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

28 vai 98 tabletes Al/Al blisteros un kārbās.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Egis Pharmaceuticals PLC.

1106 Budapest, Keresztúri út 30-38

UNGĀRIJA

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Hartil 2,5 mg tabletes 05-0323

Hartil 5 mg tabletes 05-0324

Hartil 10 mg tabletes 05-0325

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 25. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

EQ

2018. 09.03. HU/H/0101/II/023/G EQ PAGE 1

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2018

2018. 09.03. HU/H/0101/II/023/G EQ PAGE 1