Ampril 2,5 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā un sargāt no mitruma.
Ramiprilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
3.56 €
05-0426-01
05-0426
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
27-MAY-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
2,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Ampril 2,5 mg tabletes
Ampril 5 mg tabletes
Ampril 10 mg tabletes
Ramiprilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Ampril un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Ampril lietošanas
3. Kā lietot Ampril
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Ampril
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Ampril un kādam nolūkam tās lieto
Ampril satur zāles, ko sauc par ramiprilu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem.
Ampril iedarbība:
Jūsu organismā samazina vielu, kas var paaugstināt Jūsu asinsspiedienu, sintēzi,
atslābina un paplašina Jūsu asinsvadus,
palīdz Jūsu sirdij sūknēt asinis caur Jūsu organismu.
Ampril var lietot:
paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai,
sirdslēkmes vai insulta riska mazināšanai,
lai mazinātu nieru slimību risku vai aizkavētu šo slimību saasināšanos (neatkarīgi no tā, vai Jums ir vai nav diabēts),
lai ārstētu Jūsu sirdi gadījumos, kad tā nespēj pārsūknēt pietiekami daudz asiņu uz citām Jūsu organisma daļām (sirds mazspējas ārstēšanai),
kā zāles pēc sirdslēkmes (miokarda infarkta), kas komplicējas ar sirds mazspēju.
2. Kas Jums jāzina pirms Ampril lietošanas
Nelietojiet Ampril šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret ramiprilu, citiem AKE inhibitoriem vai kādu citu (6. punktā minēto) Ampril sastāvdaļu.
Alerģiskas reakcijas pazīmes var būt izsitumi, rīšanas vai elpošanas traucējumi, kā arī lūpu, sejas, rīkles vai mēles tūska;
ja Jums kādreiz bijusi nopietna alerģiska reakcija, ko sauc par „angioedēmu”. Tās pazīmes ir nieze, nātrene, sarkani plankumi uz plaukstām, pēdām un rīklē, rīkles un mēles tūska, tūska ap acīm un lūpām, kā arī apgrūtināta elpošana un rīšana;
ja Jums veic dialīzi vai cita veida asins filtrēšanu. Atkarīgi no izmantojamās iekārtas Ampril var nebūt Jums piemērots;
ja Jums ir nieru slimība, kas raksturīga ar samazinātu nieru apgādi ar asinīm (nieru artēriju stenoze);
pēdējo 6 grūtniecības mēnešu laikā (skatīt zemāk punktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jums ir patoloģiski zems vai nestabils asinsspiediens. Tas jāizmeklē Jūsu ārstam;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, Ampril nelietojiet. Ja Jums ir kādi jautājumi, pirms Ampril lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Ampril lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi,
ja Jūsu organisms zaudējis daudz sāļu vai šķidruma (sliktas dūšas (vemšanas), caurejas, neparastas svīšanas, diētas ar samazinātu sāļu daudzumu, ilgstošas diurētisko līdzekļu (urīndzenošo tablešu) lietošanas vai dialīzes dēļ),
ja Jums nepieciešama ārstēšana (desensibilizācija), lai vājinātu Jūsu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem,
ja Jums paredzēta anestēzija. Tā iespējama operācijas vai kādu stomatoloģisku procedūru laikā. Vienu dienu iepriekš ārstēšanās ar Ampril Jums var būt jāpārtrauc. Lūdziet padomu savam ārstam,
ja Jūsu asinīs ir daudz kālija jonu (to konstatē pēc asinsanalīžu rezultātiem),
ja Jūs lietojat zāles vai Jums ir veselības traucējumi, kas var samazināt nātrija līmeni asinīs. Jūsu ārsts var regulāri nozīmēt asins analīzes, lai kontrolētu nātrija līmeni asinīs, it īpaši, ja Jūs esat gados vecāks pacients;
ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;
temsirolims, sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu transplantēto orgānu atgrūšanu un vēža ārstēšanai),
vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.
ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiska sarkanā vilkēde;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Ampril šādos gadījumos”.
Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība, Jums par to jāpastāsta savam ārstam.
Pirmo 3 grūtniecības mēnešu laikā nav ieteicams lietot Ampril, bet tā lietošana pēc 3. grūtniecības mēneša var nopietni kaitēt Jūsu bērnam (skatīt zemāk punktā „Grūtniecība un barošana ar krūti”).
Bērni un pusaudži
Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Ampril nav ieteicams, jo tā drošums un efektivitāte bērniem nav pierādīta.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja par kaut ko neesat pārliecināts), pirms Ampril lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Citas zāles un Ampril
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes (tostarp arī augu izcelsmes zāles). Tas nepieciešams tādēļ, ka Ampril var ietekmēt dažu zāļu iedarbību. Turklāt dažas zāles var ietekmēt Ampril iedarbību.
Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm. Šīs zāles var vājināt Ampril iedarbību:
zāles, ko lieto, lai atvieglotu sāpes un iekaisumu (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus jeb NPL, kā ibuprofēnu, indometacīnu vai aspirīnu),
zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģiju ārstēšanai, piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu. Ārstam būs jāpārbauda Jūsu asinsspiediens.
Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm. Ja tās lietojat kopā ar Ampril, var palielināties nevēlamo blakusparādību iespēja:
zāles, ko lieto, lai atvieglotu sāpes un iekaisumu (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus jeb NPL, kā ibuprofēnu, indometacīnu vai aspirīnu),
zāles vēža ārstēšanai (ķīmijterapeitiskos līdzekļus),
diurētiskos līdzekļus jeb urīndzenošās tabletes, piemēram, furosemīdu,
kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, triamtarēnu, amilorīdu) un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai, un trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai),
steroīdās zāles iekaisuma ārstēšanai, piemēram, prednizolonu,
alopurinolu (lieto, lai asinīs samazinātu urīnskābes daudzumu),
prokaīnamīdu (sirds ritma traucējumu ārstēšanai),
vildagliptīnu (2. tipa cukura diabēta ārstēšanai),
racekadotrilu (zāles, ko lieto caurejas ārstēšanai),
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (temsirolimu, sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm. Ampril var ietekmēt to iedarbību:
zāles pret diabētu, piemēram, iekšķīgi lietojamās zāles glikozes koncentrācijas pazemināšanai vai insulīnu. Ampril var samazināt cukura daudzumu Jūsu asinīs. Ampril lietošanas laikā rūpīgi kontrolējiet cukura daudzumu asinīs,
litija preparātus (garīgo slimību ārstēšanai). Ampril Jūsu asinīs var palielināt litija jonu daudzumu. Ārstam būs rūpīgi jākontrolē litija jonu daudzums Jūsu asinīs.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja par kaut ko neesat pārliecināts), pirms Ampril lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Ampril šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ampril kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Vienlaicīga alkoholisko dzērienu un Ampril lietošana Jums var izraisīt reiboni vai neskaidru sajūtu galvā. Ja Jūs uztrauc tas, cik daudz alkoholisko dzērienu varat lietot, kamēr lietojat Ampril, apspriediet to ar savu ārstu, jo zālēm, kuras lieto asinsspiediena pazemināšanai, un etilspirtam var būt papildinoša iedarbība.
Ampril var lietot kopā ar uzturu vai bez tā.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība, Jums par to jāpastāsta savam ārstam.
Pirmo 12 grūtniecības nedēļu laikā Jums nevajadzētu lietot Ampril, bet to nedrīkst lietot vispār pēc 13. grūtniecības nedēļas, jo šo zāļu lietošana grūtniecības laikā var būt kaitīga bērnam.
Ja Ampril lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Pirms plānotas grūtniecības, terapija jāmaina uz piemērotu alternatīvu terapiju.
Barošana ar krūti
Jūs nedrīkstat lietot Ampril, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pēc Ampril lietošanas Jums iespējama miegainības vai reiboņa sajūta. Tas vairāk iespējams Ampril lietošanas sākumā vai, ja sākat lietot lielāku devu. Šādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un nestrādājiet ne ar kādiem instrumentiem vai iekārtām.
Ampril satur laktozi un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
3. Kā lietot Ampril
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šo zāļu lietošana
Šīs zāles jālieto iekšķīgi, katru dienu vienā un tai pašā laikā.
Norijiet tabletes veselas, uzdzerot šķidrumu.
Šīs tabletes nesasmalciniet un nesakošļājiet.
Cik daudz lietot
Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana
Parastā sākumdeva ir 1,25 mg vai 2,5 mg vienu reizi dienā.
Jūsu ārsts pielāgos Jūsu devu, līdz tiks panākta asinsspiediena kontrole.
Maksimālā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.
Ja Jūs jau lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošās tabletes), Jūsu ārsts pirms ārstēšanas ar Ampril var pārtraukt diurētiskā līdzekļa lietošanu vai samazināt tā devu.
Sirdslēkmes vai insulta riska mazināšanai
Parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.
Vēlāk Jūsu ārsts var pieņemt lēmumu palielināt devu.
Parastā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.
Ārstēšana, lai mazinātu vai aizkavētu nieru slimības saasināšanos
Jūsu ārstēšanu var sākt ar 1,25 mg vai 2,5 mg lielu devu vienu reizi dienā.
Jūsu devu pielāgos ārsts.
Parastā deva ir 5 mg vai 10 mg vienu reizi dienā.
Sirds mazspējas ārstēšana
Parastā sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.
Jūsu devu pielāgos ārsts.
Maksimālā deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Preparātu vislabāk ieņemt divas reizes dienā.
Ārstēšana pēc tam, kad Jums bijusi sirdslēkme
Parastā sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā līdz 2,5 mg divas reizes dienā.
Jūsu devu pielāgos ārsts.
Parastā deva ir 10 mg dienā. Preparātu vislabāk ieņemt divas reizes dienā.
Gados vecāki pacienti
Jūsu ārsts samazinās sākumdevu un to pielāgos lēnāk.
Ja esat lietojis Ampril vairāk nekā noteikts
Nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu. Pats uz slimnīcu nebrauciet – lai Jūs aizved kāds cits vai piezvaniet neatliekamās palīdzības dienestam. Paņemiet līdzi savu zāļu iepakojumu. Tas nepieciešams tādēļ, lai ārsts zinātu, ko esat lietojis.
Ja esat aizmirsis lietot Ampril
Ja esat izlaidis devu, nākamajā reizē lietojiet savu parasto devu.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Ampril
Turpiniet zāļu lietošanu, kamēr ārsts nav licis to pārtraukt. Nepārtrauciet Ampril lietošanu tikai tāpēc, ka jūtaties labāk. Ja tā lietošanu pārtrauksiet, Jūsu slimība var atgriezties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, Ampril var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja ievērojat kādu no turpmāk minētām nopietnām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Ampril lietošanu un dodieties pie ārsta – Jums var būt nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība:
sejas, lūpu vai rīkles tūska, kas var apgrūtināt rīšanu vai elpošanu, kā arī nieze un izsitumi. Tās var būt pazīmes smagai alerģiskai reakcijai pret Ampril;
smagas ādas reakcijas, tostarp arī izsitumi un čūlas mutē, jau esošas ādas slimības saasināšanās, apsārtums, ādas pūslīšu veidošanās un ādas lobīšanās (piemēram, Stīvensa- Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze vai daudzformu eritēma).
Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja Jums ir:
paātrināta sirdsdarbība, neregulāra vai spēcīgi jūtama sirdsdarbība (sirdsklauves), sāpes krūšu kurvī, spiediena sajūta krūšu kurvī vai nopietnāki traucējumi, tostarp arī sirdslēkme un insults;
elpas trūkums vai klepus. Šīs var būt plaušu patoloģijas pazīmes;
vieglāka zilumu rašanās, ilgāka asiņošana nekā parasti, jebkādas asiņošanas pazīmes (piemēram, smaganu asiņošana), purpura krāsas plankumi uz ādas vai vieglāka infekciju attīstība nekā parasti, rīkles iekaisums un drudzis, noguruma sajūta, ģībonis, reibonis vai bāla āda. Tās var būt asiņu vai kaulu smadzeņu patoloģiju pazīmes;
spēcīgas sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru. Tā var būt pankreatīta (aizkuņģa dziedzera iekaisuma) pazīme;
drudzis, drebuļi, noguruma sajūta, ēstgribas zudums, sāpes vēderā, slikta dūša, dzeltena ādas vai acu baltumu krāsa (dzelte). Tās var būt aknu darbības traucējumu, piemēram, hepatīta (aknu iekaisuma) vai aknu bojājumu pazīmes.
Citas blakusparādības
Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ir ilgāka par dažām dienām, pastāstiet par tām savam ārstam.
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Galvassāpes vai noguruma sajūta.
Reiboņa sajūta. Tā vairāk iespējama Ampril lietošanas sākumā vai pēc lielākas devas lietošanas sākuma.
Ģībonis, hipotensija (patoloģiski zems asinsspiediens), jo īpaši – strauji pieceļoties stāvus vai sēdus.
Sauss kairinošs klepus, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts) vai bronhīts, elpas trūkums.
Sāpes kuņģī vai zarnās, caureja, gremošanas traucējumi, slikta dūša vai vemšana.
Ādas izsitumi (ar pacēlumu vai bez tā).
Sāpes krūšu kurvī.
Muskuļu krampji vai sāpes.
Asins analīžu rezultāti asinīs uzrāda palielinātu kālija jonu daudzumu.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Līdzsvara traucējumi (griešanās sajūta).
Nieze un neparastas sajūtas ādā, piemēram, nejutīguma, tirpšanas, durstīšanas, dedzināšanas vai tekalēšanas sajūta (parestēzijas).
Garšas sajūtas zudums vai izmaiņas.
Miega traucējumi.
Depresija, trauksme, neparasta nervozitāte vai nemiers.
Aizlikts deguns, apgrūtināta elpošana vai astmas pastiprināšanās.
Zarnu tūska, ko sauc par „zarnu angioedēma” ar tādiem simptomiem kā sāpes vēderā, vemšana un caureja.
Grēmas, aizcietējums vai mutes sausums.
Pastiprināta urīna izdalīšanās dienas laikā.
Pastiprināta svīšana.
Ēstgribas zudums vai samazināšanās (anoreksija).
Pastiprināta vai neregulāra sirdsdarbība. Roku un kāju tūska. Tā var būt pazīme tam, ka Jūsu organismā ir vairāk ūdens nekā parasti.
Pietvīkums.
Neskaidra redze.
Locītavu sāpes.
Drudzis.
Impotence vīriešiem, vājāka dzimumtieksme vīriešiem un sievietēm.
Palielināts noteikta veida leikocītu skaits (eozinofilija), ko konstatē pēc asinsanalīžu rezultātiem.
Asins analīzes uzrāda aknu, aizkuņģa dziedzera vai nieru darbības izmaiņas.
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Trīce vai apjukuma sajūta.
Sarkana un pietūkusi mēle.
Smaga ādas zvīņošanās vai lobīšanās, niezoši, izsitumi ar sacietējumiem.
Nagu pārmaiņas (piemēram, nagu sairšana vai atdalīšanās no to pamatnes).
Ādas izsitumi vai zilumu rašanās.
Pinnes uz ādas un roku/kāju salšana.
Acu apsarkums, nieze, tūska vai asarošana.
Dzirdes traucējumi un zvanīšana ausīs.
Vājuma sajūta.
Asins analīžu rezultāti uzrāda eritrocītu, leikocītu un trombocīta skaita, kā arī hemoglobīna daudzuma samazināšanos.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10000 cilvēkiem)
Neparasti paaugstināta jutība pret saules gaismu.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Koncentrēts urīns (tumšā krāsā), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var būt saistīts ar neatbilstošu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju. Ja Jums ir šie simptomi, konsultējieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.
Citas aprakstītās blakusparādības
Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ir ilgāka par dažām dienām, pastāstiet par to savam ārstam.
Koncentrēšanās grūtības.
Mutes tūska.
Asinsanalīžu rezultāti uzrāda izteikti samazinātu asins šūnu skaitu.
Asinsanalīžu rezultāti asinīs uzrāda samazinātu kālija jonu daudzumu.
Roku un kāju pirksti aukstumā maina krāsu un pēc sasilšanas tirpst vai kļūst sāpīgi (Reino sindroms).
Krūšu palielināšanās vīriešiem.
Palēninātas vai traucētas reakcijas.
Dedzināšanas sajūta.
Ožas sajūtas izmaiņas.
Matu izkrišana.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ampril
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Ampril satur
Aktīvā viela ir ramiprils.
Katra 2,5 mg tablete satur 2,5 mg ramiprila.
Katra 5 mg tablete satur 5 mg ramiprila.
Katra 10 mg tablete satur 10 mg ramiprila.
Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir nātrija hidrogēnkarbonāts (E500), laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, preželatinizēta ciete, nātrija stearilfumarāts, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tikai 2,5 mg un 5 mg tabletēs un sarkanais dzelzs oksīds (E172) tikai 5 mg tabletēs.
Skatīt 2. punktu "Ampril satur laktozi un nātriju".
Ampril ārējais izskats un iepakojums
Ampril 2,5 mg tabletes ir dzeltenas krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 10,0 x 5,0 mm.
Ampril 5 mg tabletes ir rozā krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 8,8 x 4,4 mm.
Ampril 10 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 11,0 – 5,5 mm.
Ampril pieejams blisteros pa 10, 20, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletēm kartona kārbā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ampril 2,5 mg tabletes
Ampril 5 mg tabletes
Ampril 10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 2,5 mg ramiprila (Ramiprilum).
Katra tablete satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum).
Katra tablete satur 10 mg ramiprila (Ramiprilum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
2,5 mg tabletes
5 mg tabletes
10 mg tabletes
laktoze
150,86 mg
91,65 mg
183,54 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Ampril 2,5 mg tabletes ir dzeltenas krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 10,0 x 5,00 mm.
Ampril 5 mg tabletes ir rozā krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 8,8 x 4,4 mm.
Ampril 10 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, iegarenas formas, plakanas tabletes ar izmēriem 11,0 x 5,5 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensijas ārstēšana.
Kardiovaskulāro slimību profilakse: saslimstības ar kardiovaskulārās sistēmas slimībām un to izraisītās mirstības samazināšana pacientiem ar:
simptomātisku aterotrombotisku kardiovaskulāru slimību (ja anamnēzē ir koronārā sirds slimība, insults vai perifēro asinsvadu slimība) vai
diabētu ar vismaz vienu kardiovaskulāro riska faktoru (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Nieru slimības ārstēšana:
glomerulāra diabētiska nefropātija sākuma stadijā, kas definēta kā esoša mikroalbuminūrija;
simptomātiska glomerulāra diabētiska nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija pacientiem ar vismaz vienu kardiovaskulāru riska faktoru (skatīt 5.1. apakšpunktu);
simptomātiska glomerulāra nediabētiska nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija ≥ 3 g dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.
Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta: mirstības samazināšana miokarda infarkta akūtajā fāzē pacientiem ar klīniskām sirds mazspējas pazīmēm gadījumos, kad zāļu lietošana sākta vairāk nekā 48 stundas pēc akūta miokarda infarkta.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Ar diurētiskajiem līdzekļiem ārstētie pacienti
Pēc Ampril lietošanas sākuma var būt hipotensija; tā vairāk iespējama pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šādiem pacientiem iespējams cirkulējošā šķidruma un/vai sāļu deficīts.
Ja tas iespējams, 2 - 3 dienas pirms Ampril terapijas sākuma jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav pārtraukta diurētiskā līdzekļa lietošana, ārstēšana ar Ampril jāsāk ar 1,25 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija jonu koncentrācija serumā. Nākamo Ampril devu lielums jāpielāgo atbilstoši mērķa asinsspiedienam.
Hipertensija
Deva jānosaka individuāli – atkarīgi no pacienta vajadzībām (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena kontroles.
Ampril var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citu grupu līdzekļiem hipertensijas ārstēšanai (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Sākumdeva
Ampril lietošana jāsāk pakāpeniski – ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā.
Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu pēc pirmās zāļu devas iespējams pārāk izteikts asinsspiediena kritums. Šādiem pacientiem ieteicama 1,25 mg liela sākumdeva un ārstēšana ir jāsāk medicīniskas uzraudzības apstākļos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Devu ar 2 - 4 nedēļas ilgiem starplaikiem var dubultot, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu; maksimālās atļautās Ampril dienas devas lielums ir 10 mg. Parasti deva jāieņem vienu reizi dienā.
Kardiovaskulāru slimību profilakse
Sākumdeva
Ieteicamā Ampril sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, deva pakāpeniski jāpalielina. Devu ieteicams dubultot pēc 1 vai 2 nedēļas ilgas terapijas un vēl pēc 2 – 3 nedēļām palielināt līdz mērķa balstdevai – 10 mg Ampril vienu reizi dienā.
Skatīt arī informāciju par devām pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem (iepriekš).
Nieru slimības ārstēšana
Pacientiem ar diabētu un mikroalbuminūriju
Sākumdeva
Ieteicamā Ampril sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, deva vēlāk jāpalielina. Vienu reizi dienā lietojamo devu pēc 2 nedēļām ieteicams dubultot līdz 2,5 mg un vēl pēc 2 nedēļām – līdz 5 mg.
Pacientiem ar diabētu un vismaz vienu kardiovaskulāru riska faktoru
Sākumdeva
Ieteicamā Ampril sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva vēlāk jāpalielina.
Ampril dienas devu pēc 2 nedēļām ieteicams dubultot līdz 5 mg un vēl pēc 2 vai 3 nedēļām – līdz 10 mg. Mērķa dienas deva ir 10 mg.
Pacientiem ar nediabētisku nefropātiju, kas definēta kā makroproteinūrija ≥ 3 g dienā.
Sākumdeva
Ieteicamā Ampril sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, deva vēlāk jāpalielina.
Vienu reizi dienā lietojamo devu pēc 2 nedēļām ieteicams dubultot līdz 2,5 mg un vēl pēc 2 nedēļām – līdz 5 mg.
Simptomātiska sirds mazspēja
Sākumdeva
Pacientiem, kuru stāvoklis stabilizēts ar diurētiskajiem līdzekļiem, ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg dienā.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Ampril deva, to dubultojot ar 1 - 2 nedēļu starplaikiem, jātitrē līdz maksimālajai dienas devai – 10 mg. Preparātu vislabāk ieņemt divas reizes dienā.
Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta sirds mazspējas apstākļos
Sākumdeva
48 stundas pēc miokarda infarkta klīniski un hemodinamiski stabiliem pacientiem sākumdeva, kas jālieto 3 dienas, ir 2,5 mg divas reizes dienā. Ja pacients šo 2,5 mg lielo sākumdevu nepanes, pirms tās palielināšanas līdz 2,5 mg un 5 mg divas reizes dienā, uz 2 dienām jāordinē pa 1,25 mg divas reizes dienā. Ja šo devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija jāpārtrauc.
Skatīt arī informāciju par devām pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem.
Devas titrēšana un balstdevas lielums
Dienas devu vēlāk palielina, ar 1 - 3 dienas ilgiem starplaikiem dubultojot līdz mērķa balstdevai jeb 5 mg divas reizes dienā.
Kad tas iespējams, šī balstdeva jāsadala un dienas laikā jāieņem divās reizēs.
Ja devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija jāpārtrauc. Joprojām trūkst pieredzes, ārstējot pacientus ar smagu sirds mazspēju (IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) tūlīt pēc miokarda infarkta. Ja pieņemts lēmums par šādu pacientu ārstēšanu, terapiju ieteicams sākt, vienu reizi dienā lietojot pa 1,25 mg un visos gadījumos, kad tiek palielināta deva, ievērot īpašu piesardzību.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem dienas deva jānosaka atbilstoši kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu):
ja kreatinīna klīrenss ir ≥ 60 ml/min, sākumdeva (2,5 mg dienā) nav jāpielāgo; maksimālā dienas deva ir 10 mg;
ja kreatinīna klīrenss ir robežās starp 30 un 60 ml/min, sākumdeva (2,5 mg dienā) nav jāpielāgo; maksimālā dienas deva ir 5 mg;
ja kreatinīna klīrenss ir robežās starp 10 un 30 ml/min, sākumdeva ir 1,25 mg dienā, bet maksimālā dienas deva ir 5 mg;
pacientiem ar hipertensiju, kuriem veic hemodialīzi: ramiprils dializējams vāji; sākumdeva ir 1,25 mg dienā un maksimālā dienas deva ir 5 mg; šīs zāles jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes beigām.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu)
Pacientu ar aknu darbības traucējumiem ārstēšanu ar Ampril drīkst sākt tikai stingras medicīniskas kontroles apstākļos, un maksimālā dienas deva ir 2,5 mg Ampril.
Gados vecāki pacienti
Tā kā pastāv lielāka nevēlamo blakusparādību iespēja (jo īpaši – gados ļoti veciem un vārgiem pacientiem), sākumdevām jābūt mazākām un devu titrēšana jāveic vēl pakāpeniskāk. Jāapsver iespēja lietot mazāku ramiprila sākumdevu – 1,25 mg.
Pediatriskā populācija
Ramiprila drošums un efektivitāte bērniem līdz šim vēl nav pierādīti. Pašreiz pieejamie dati par Ampril ir aprakstīti 4.8., 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā, taču konkrētus ieteikumus par devām sniegt nav iespējams.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Ampril ieteicams katru dienu ieņemt vienā un tajā pašā laikā.
Ampril var lietot pirms ēšanas vai ēdienreizes laikā, kā arī pēc tās, jo ēšana tā biopieejamību neietekmē (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Ampril jānorij kopā ar šķidrumu. To nav atļauts sakošļāt vai sasmalcināt.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai citiem AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitoriem.
Angioedēma (pārmantota, idiopātiska vai agrākas AKE inhibitoru vai AIIRA lietošanas izraisīta) anamnēzē.
Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras dēļ asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze.
2. un 3. grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Ramiprilu nedrīkst lietot pacienti ar hipotensiju vai nestabilu hemodinamiku
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ampril lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Ampril lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpašas pacientu grupas
Grūtniecība
Grūtniecības laikā sākt ārstēšanu ar AKE inhibitoriem, piemēram, ramiprilu vai angiotensīna II receptoru antagonistiem (AIIRA), nav atļauts. Ja vien turpmāka ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāordinē alternatīva hipertensijas terapija ar zālēm, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka to lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Pacienti, kuri pakļauti īpašam hipotensijas riskam
Pacienti ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu
Pacienti ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu AKE aktivitātes nomākuma dēļ ir pakļauti akūta izteikta asinsspiediena krituma un nieru darbības pasliktināšanās riskam (jo īpaši gadījumos, kad pirmo reizi vai vienlaikus tiek lietots diurētiskais līdzeklis vai pirmo reizi tiek palielināta deva).
Nozīmīga renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivācija paredzama un medicīniska uzraudzība, tostarp arī asinsspiediena kontrole, nepieciešama, piemēram:
pacientiem ar smagu hipertensiju,
pacientiem ar nekompensētu sastrēguma sirds mazspēju,
pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgām sirds kreisā kambara ieplūdes vai izplūdes trakta patoloģijām (piemēram, aortālā vai mitrālā vārstuļa stenozi),
pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri,
pacientiem ar esošu vai iespējamu cirkulējošā šķidruma vai sāļu deficītu (tostarp arī pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus),
pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu,
pacientiem, kuriem veic plašas operācijas vai anestēzijai lietojot vielas, kas izraisa hipotensiju.
Parasti organisma dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāls deficītu ieteicams novērst pirms terapijas sākuma (tomēr pacientiem ar sirds mazspēju šādu korektīvo darbību nepieciešamība rūpīgi jāsalīdzina ar iespējamo tilpuma pārslodzes risku).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Pārejoša vai nepārejoša sirds mazspēja pēc MI
Pacienti, kuri akūtas hipotensijas gadījumā pakļauti sirds vai smadzeņu išēmijas riskam
Terapijas sākuma fāzē nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība.
Gados vecāki pacienti
Skatīt 4.2. apakšpunktu.
Ķirurģiskās operācijas
Gadījumos, kad tas iespējams, terapiju ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, ieteicams pārtraukt vienu dienu pirms operācijas.
Nieru darbības uzraudzība
Pirms terapijas sākuma, kā arī tās laikā jāizmeklē nieru darbība un atbilstoši jāpielāgo zāļu deva (jo īpaši pirmajās terapijas nedēļās). Īpaši stingra kontrole nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pastāv nieru darbības traucējumu risks (īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieres transplantācijas).
Angioedēma
Ar AKE inhibitoriem (tostarp arī ramiprilu) ārstētajiem pacientiem aprakstīta angioedēma (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar vai bez elpošanas traucējumiem) (skatīt 4.8. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc ramiprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar ramiprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi ar tādām zālēm kā racekadotrilu, mTOR (zīdītāju rapamicīna mērķa) inhibitoriem (piemēram, temsirolimu, everolimu, sirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Angioedēmas gadījumā Ampril lietošana ir jāpārtrauc.
Nekavējoties jāveic pirmās palīdzības pasākumi. Pacients jānovēro vismaz 12 – 24 stundas un jāizraksta pēc tam, kad simptomi pilnīgi izzuduši.
Ar AKE inhibitoriem (tostarp arī Ampril) ārstētajiem pacientiem aprakstīta angioedēma zarnu traktā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās).
Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā
AKE aktivitātes nomākuma apstākļos palielinās insektu indes un citu alergēnu izraisīto anafilaktisko un anafilaktoīdo reakciju attīstības iespēja un smaguma pakāpe. Pirms desensibilizācijas jāapsver nepieciešamība uz laiku pārtraukt Ampril lietošanu.
Elektrolītu monitorēšana: hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riskam pakļauti pacienti ar nieru mazspēju, gados veci pacienti (pēc 70 gadu vecuma) vai nekontrolētu cukura diabētu un pacienti, kuri lieto kālija sāļus, kālija jonus aizturošos diurētiskos līdzekļus un citas aktīvās vielas, kas plazmā palielina kālija jonu koncentrāciju, vai pacienti, kuri lieto citas aktīvās vielas, kas saistītas ar kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piem., heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus), kā arī pacienti ar tādām patoloģijām kā organisma dehidratācija, akūta sirds dekompensācija vai metaboliska acidoze. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori, un iepriekš minētie līdzekļi pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Elektrolītu monitorēšana: hiponatriēmija
Dažiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar ramiprilu, novēroja antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindromu (ADHNSS) un sekojošu hiponatriēmiju. Gados vecākiem pacientiem un citiem pacientiem ar hiponatriēmijas risku ieteicams regulāri kontrolēt nātrija līmeni serumā.
Neitropēnija/agranulocitoze
Retos gadījumos novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija. Aprakstīts arī kaulu smadzeņu nomākums. Lai būtu iespējams diagnosticēt iespējamu leikopēniju, ieteicams kontrolēt leikocītu skaitu. Biežāka kontrole ieteicama terapijas sākuma fāzē un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar vienlaicīgu kolagenozi (piemēram, sarkano vilkēdi vai sklerodermiju) un visiem pacientiem, kurus ārstē ar citām zālēm, kas var izraisīt asinsainas izmaiņas (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēma izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Tāpat kā lietojot citus AKE inhibitorus, melnādainiem pacientiem ramiprils asinsspiediena pazemināšanai var būt mazāk efektīvs nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro zemu renīna aktivitāti.
Klepus
AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pēc ārstēšanas beigām izzūd. Kā klepus diferenciāldiagnozes noteikšanas daļa jāapsver AKE inhibitoru lietošanas izraisīts klepus.
Ampril satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kontrindicētās kombinācijas
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ekstrakorporālas ārstnieciskas procedūras, kuru dēļ notiek asins saskare ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija, izmantojot noteiktas augstas caurlaidības membrānas (piemēram, poliakrilnitrila membrānas) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu sakarā ar paaugstinātu smagu anafilaktoīdu reakciju risku (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja nepieciešama šāda terapija, jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.
Piesardzība lietošanā
Kālija sāļi, heparīns, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi vai citas aktīvās vielas (tostarp arī angiotensīna II antagonisti, takrolims vai ciklosporīns), kas plazmā paaugstina kālija jonu koncentrāciju: Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja ramiprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ ramiprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Līdzekļi pret hipertensiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi) un citas vielas, kas var pazemināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, pārāk liela alkoholisko dzērienu deva, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulosīns vai terazosīns): paredzams hipotensijas riska pieaugums (informāciju par diurētisko līdzekļu lietošanu skatīt 4.2. apakšpunktā).
Asinsvadus sašaurinošie simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns, dopamīns, epinefrīns), kas var vājināt Ampril asinsspiedienu pazeminošo iedarbību: ieteicams kontrolēt asinsspiedienu.
Alopurinols, imūnsistēmu nomācošie līdzekļi, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kas var izmainīt asinsainu: palielinās hematoloģisko blakusparādību iespējamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Litija sāļi: AKE inhibitori var palēnināt litija jonu ekskrēciju un tādēļ var pastiprināties litija toksicitāte. Jākontrolē litija jonu koncentrācija.
Pretdiabēta līdzekļi, tostarp arī insulīns: iespējamas reakcijas, kas saistītas ar hipoglikēmiju. Ieteicams kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe: paredzama Ampril asinsspiedienu pazeminošās iedarbības intensitātes samazināšanās. Turklāt vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoriem un NPL var palielināt nieru darbības pasliktināšanās un kaliēmijas pastiprināšanās risku.
Racekadotrils, mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims) vai DPP-4 inhibitori: paaugstināts angioedēmas risks ir iespējams pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto tādas zāles kā racekadotrilu, mTOR inhibitori (piemēram, temsirolimu, everolimu, sirolimu) vai DPP-4 inhibitoru vildagliptīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Uzsākot terapiju, jāievēro piesardzība.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Grūtniecības 1. trimestra laikā Ampril lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu) un 2. un 3. grūtniecības trimestra laikā lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības 1. trimestra laikā nav pārliecinoši, tomēr izslēgt nelielu riska palielināšanos nav iespējams. Ja vien turpmāka ārstēšana ar AKE inhibitoriem nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāordinē alternatīva hipertensijas terapija ar zālēm, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka to lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad ir konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru/ angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) iedarbība grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā cilvēkam ir fetotoksiska (tā izraisa nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos), kā arī toksiski ietekmē jaundzimušo (tā izraisa nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja auglis, sākot ar grūtniecības 2. trimestri, bijis pakļauts AKE inhibitoru iedarbībai, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus nieru darbības un galvaskausa stāvokļa izmeklējumus. Jaundzimušiem, kuru mātes ir lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju, oligūriju un hiperkaliēmiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par ramiprila lietošanu barošanas ar krūti laikā ir ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu), Ampril lietot nav ieteicams, un barošanas ar krūti laikā ir vēlams lietot alternatīvas zāles ar labāku drošuma profilu (jo īpaši – ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis bērns).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Dažas blakusparādības (piemēram, tāds asinsspiediena pazemināšanās simptoms kā reibonis) var traucēt pacienta koncentrēšanās un reakcijas spēju un tādējādi radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai strādājot ar iekārtām).
Minētais īpaši iespējams terapijas sākumā vai pārejot no citu zāļu lietošanas.
Pēc pirmās devas vai turpmākas tās palielināšanas vairākas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai strādāt ar iekārtām.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Ramiprils izraisa sausu, nepārejošu klepu un ar hipotensiju saistītas reakcijas. Nopietnas blakusparādības ir angioedēma, hiperkaliēmija, nieru vai aknu darbības traucējumi, pankreatīts, smagas ādas reakcijas un neitropēnija/agranulocitoze.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Nevēlamo blakusparādību sastopamība definēta, izmantojot šādus apzīmējumus:
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži (≥ 1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100)
Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)
Ļoti reti (< 1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofilija
Samazināts leikocītu skaits (tostarp arī neitropēnija vai agranulocitoze), samazināts eritrocītu skaits, pazemināta hemoglobīna koncentrācija, samazināts trombocītu skaits
Kaulu smadzeņu mazspēja, pancitopēnija, hemolītiska anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas, antinukleāro antivielu koncentrācijas paaugstināšanās
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanās asinīs.
Anoreksija, vājāka ēstgriba.
Nātrija jonu koncentrācijas pazemināšanās asinīs.
Psihiskie traucējumi
Depresija, uzbudinājums, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi (tostarp arī miegainība).
Apjukums.
Uzmanības traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, reibonis.
Vertigo, parestēzija, garšas sajūtas zudums, garšas sajūtas traucējumi.
Trīce, līdzsvara traucējumi.
Galvas smadzeņu išēmija, tostarp arī išēmisks insults un pārejošas išēmijas lēkmes, psihomotoro spēju traucējumi, dedzināšanas sajūta, parosmija.
Acu bojājumi
Redzes traucējumi, tostarp arī neskaidra redze.
Konjunktivīts.
Ausu un labirinta bojājumi
Dzirdes traucējumi, troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Miokarda išēmija, tostarp arī stenokardija vai miokarda infarkts, tahikardija, aritmija, sirdsklauves un perifēra tūska.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija, ortostatiska asinsspiediena pazemināšanās, sinkope.
Pietvīkums.
Asinsvadu stenoze, hipoperfūzija, vaskulīts.
Reino sindroms.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums.
Bronhu spazmas, tostarp arī astmas saasināšanās, aizlikts deguns.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Iekaisums kuņģa–zarnu traktā, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana.
Pankreatīts (AKE inhibitoru lietošanas laikā ļoti retos izņēmuma gadījumos aprakstīts letāls iznākums), aizkuņģa dziedzera enzīmu aktivitātes palielināšanās, tievo zarnu angioedēma, sāpes vēdera augšdaļā, tostarp arī gastrīts, aizcietējums, mutes sausums.
Glosīts.
Aftozs stomatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Aknu enzīmu un/vai bilirubīna konjugātu koncentrācijas palielināšanās
Holestātiska dzelte, aknu šūnu bojājumi.
Akūta aknu mazspēja, holestatisks vai citolītisks hepatīts (ļoti retos izņēmuma gadījumos aprakstīts letāls iznākums).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi (īpaši makulopapulozi)
Angioedēma. Ļoti retos izņēmuma gadījumos angioedēmas izraisītas elpceļu obstrukcijas rezultātā iespējams letāls iznākums. Nieze, hiperhidroze.
Eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, nagu atdalīšanās.
Fotosensibilizācijas reakcijas.
Toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa– Džonsona sindroms, erythema multiforme, pemfigs, psoriāzes paasinājums, psoriāzei līdzīgs dermatīts, pemfigoīda vai lihenoīda eksantēma vai enantēma, matu izkrišana.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu spazmas, muskuļu sāpes.
Locītavu sāpes.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nieru darbības traucējumi, tostarp arī akūta nieru mazspēja, pastiprināta urīna izvade, jau esošās proteinūrijas pastiprināšanās, urīnvielas koncentrācijas paaugstināšanās asinīs, kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanās asinīs.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Pārejoša erektila disfunkcija, samazināta dzimumtieksme.
Ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Sāpes krūšu kurvī, nespēks.
Pireksija.
Astēnija.
Pediatriskā populācija
Ramiprila drošums divu klīnisko pētījumu laikā pārbaudīts 325 bērniem un pusaudžiem, kuru vecums bija no diviem līdz 16 gadiem. Lai gan blakusparādību veids un smagums ir līdzīgs kā pieaugušajiem, šādas blakusparādības bērniem radās biežāk:
tahikardija, deguna gļotādas tūska un rinīts — “bieži” (t.i., ≥ 1/100 līdz < 1/10) pediatriskajā un “retāk” (t.i., ≥ 1/1000 līdz < 1/100) pieaugušo populācijā;
konjunktivīts — “bieži” (t.i., ≥ 1/100 līdz < 1/10) pediatriskajā un “reti” (t.i., ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000) pieaugušo populācijā;
trīce un nātrene — “retāk” (t.i., ≥ 1/1000 līdz < 1/100) pediatriskajā un “reti” (t.i., ≥1/10 000 līdz <1/1000) pieaugušo populācijā.
Kopējais ramiprila drošuma profils pediatriskajiem pacientiem būtiski neatšķiras no drošuma profila pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var būt izteikta perifēro asinsvadu paplašināšanās (ar izteiktu hipotensiju un šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.
Ārstēšana
Pacienti rūpīgi jākontrolē un terapijai ir jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ieteicamie pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, absorbentu lietošana) un hemodinamikas stabilitātes atjaunošanas pasākumi, tostarp arī alfa-1 adrenerģisko receptoru agonistu vai angiotensīna II (angiotensīnamīda) ievade. Hemodialīze ramiprila aktīvo metabolītu ramiprilātu no kopējās asinsrites izvada vāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori. ATĶ kods: C09A A05.
Darbības mehānisms
Prekursora ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotensīnu konvertējošais enzīms, kinināze II). Šis enzīms plazmā un audos katalizē angiotensīna I pārvērtību par aktīvo asinsvadus sašaurinošo vielu angiotensīnu II, kā arī aktīvās asinsvadus paplašinošās vielas bradikinīna noārdīšanos. Samazinātā angiotensīna II veidošanās un bradikinīna noārdīšanās nomākums izraisa asinsvadu paplašināšanos.
Tā kā angiotensīns II stimulē arī aldosterona atbrīvošanos, ramiprilāts izraisa arī aldosterona sekrēcijas samazināšanos. Melnādaino (Āfrikas un Karību izcelsmes) pacientu ar hipertensiju, kas parasti ir populācija ar hipertensiju ar mazu renīna koncentrāciju organismā, vidējā atbildreakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju ir vājāka nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Farmakodinamiskā iedarbība
Iedarbība pret hipertensiju
Ramiprila lietošana izraisa izteiktu perifēro artēriju pretestības samazināšanos. Parasti nozīmīgas plazmas plūsmas nierēs un glomerulārās filtrācijas ātruma izmaiņas nenovēro. Ramiprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus, kompensatori nepalielinoties sirdsdarbības ātrumam.
Lielākajai daļai pacientu pēc vienas iekšķīgi lietotas devas ieņemšanas zāļu asinsspiedienu pazeminošā iedarbība parādās pēc 1 - 2 stundām. Maksimālā vienreizējas iekšķīgi lietotas devas iedarbība parasti tiek sasniegta 3 - 6 stundas pēc ieņemšanas. Vienreizējas devas asinsspiedienu pazeminošā iedarbība parasti ilgst 24 stundas.
Ilgstošas ramiprila terapijas laikā maksimālā asinsspiedienu pazeminošās iedarbība parasti parādās pēc 3 - 4 nedēļām. Ir pierādīts, ka asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas ilgstošas (2 gadus) terapijas laikā.
Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana neizraisa strauju un pārāk izteiktu „atsitiena” asinsspiediena paaugstināšanos.
Sirds mazspēja
Papildus tradicionālajai terapijai ar diurētiskajiem līdzekļiem un pēc izvēles lietotiem sirds glikozīdiem ir pierādīta ramiprila efektivitāte pacientiem ar II – IV funkcionālās klases sirds mazspēju (pēc New-York Heart Association klasifikācijas).
Šīm zālēm raksturīga labvēlīga ietekme uz sirds hemodinamiku (pazeminās kreisā un labā kambara pildījuma spiediens, samazinās kopējā perifēro asinsvadu pretestība, palielinās sirds izsviede un uzlabojas sirdsdarbības indekss). Tas vājina arī neiroendokrīno aktivāciju.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Kardiovaskulāru slimību profilakse/nieru aizsardzība
Ar placebo kontrolētais profilakses pētījums HOPE tika veikts, ar ramiprilu papildinot vairāk nekā 9200 pacientu standarta terapijas shēmas. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar palielinātu kardiovaskulāras slimības risku vai nu pēc aterotrombotiskas kardiovaskulāras slimības (anamnēzē koronārā sirds slimība, insults vai perifēro asinsvadu slimība) vai ar cukura diabētu kopā ar vismaz vienu papildu riska faktoru (dokumentētu mikroalbuminūriju, hipertensiju, paaugstinātu kopējā holesterīna līmeni, zemu augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni vai smēķēšanu).
Pētījuma laikā tika pierādīts, ka ramiprils statistiski nozīmīgi samazina miokarda infarkta, kā arī kardiovaskulāru slimību un insulta izraisītu nāves gadījumu biežumu (atsevišķi vai kopā, primārais apvienotais rezultāts).
Pētījums HOPE: galvenie rezultāti
Ramiprils
Placebo
relatīvais risks (95 % ticamības intervāls)
p vērtība
%
%
Visi pacienti
n=4645
n=4652
Primārie apvienotie rezultāti
14,0
17,8
0,78 (0,70-0,86)
<0,001
Miokarda infarkts
9,9
12,3
0,80 (0,70-0,90)
<0,001
Kardiovaskulāru slimību izraisīta nāve
6,1
8,1
0,74 (0,64-0,87)
<0,001
Insults
3,4
4,9
0,68 (0,56-0,84)
<0,001
Sekundārie rezultāti
Jebkāda iemesla izraisīta nāve
10,4
12,2
0,84 (0,75-0,95)
0,005
Nepieciešamība veikt revaskularizāciju
16,0
18,3
0,85 (0,77-0,94)
0,002
Stacionēšana nestabilas stenokardijas dēļ
12,1
12,3
0,98 (0,87-1,10)
NN
Stacionēšana sirds mazspējas dēļ
3,2
3,5
0,88 (0,70-1,10)
0,25
Ar diabētu saistītas komplikācijas
6,4
7,6
0,84 (0,72-0,98)
0,03
Pētījumā MICRO-HOPE, kas bija iepriekš definēts pētījuma HOPE apakšpētījums, ar 3577 ≥ 55 gadus veciem (bez maksimālā vecuma ierobežojuma) normotensīviem vai hipertensīviem pacientiem, no kuriem lielākajai daļai bija 2. tipa diabēts (un vismaz vēl viens KV riska faktors), salīdzinot ar placebo, tika pētīta ietekme, ko izraisa esošās terapijas shēmas papildināšana ar 10 mg lielām ramiprila devām.
Datu primārās analīzes rezultāti pierādīja, ka 117 (6,5 %) dalībniekiem ramiprila grupā un 148 (8,4 %) placebo grupā attīstījās simptomātiska nefropātija, kas atbilst 24 % RRR; 95 % TI [3-40], p = 0,027.
Daudzcentru randomizētā, dubultmaskētā paralēlu grupu ar placebo kontrolētā pētījuma REIN mērķis bija novērtēt ramiprila lietošanas ietekmi uz glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) samazināšanos 352 normotensīviem vai hipertensīviem 18 – 70 gadus veciem pacientiem ar hroniskas ne-diabētiskas nefropātijas izraisītu vieglu (t. i., vidējo proteīnu ekskrēciju ar urīnu > 1 un < 3 g/24 h) vai smagu proteinūriju (≥ 3 g/24 h). Abas apakšpopulācijas tika prospektīvi stratificētas.
Galvenie pacientu ar vissmagāko proteinūriju (sakarā ar ieguvumu ramiprila grupā stratifikācija tika priekšlaikus pārtraukta) analīzes rezultāti pierādīja, ka ramiprila grupā vidējais GFĀ samazināšanās ātrums mēnesī ir mazāks nekā placebo grupā: -0,54 (0,66) pret -0,88 (1,03) ml/min/mēnesī, p = 0,038. Tādējādi atšķirība starp grupām bija 0,34 [0,03 – 0,65] mēnesī un aptuveni 4 ml/min gadā. Ramiprila grupā apvienoto sekundāro rezultātu – sākotnējās kreatinīna koncentrācijas serumā dubultošanos un/vai nieru slimību terminālā stadijā jeb NSTS (nepieciešamību veikt dialīzi vai transplantēt nieri) sasniedza 23,1 % pacientu pret 45,5 % placebo grupā (p = 0,02).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta
Pētījumā AIRE tika iekļauti vairāk nekā 2000 pacienti ar pārejošām/nepārejošām sirds mazspējas klīniskām pazīmēm pēc diagnosticēta miokarda infarkta. Ārstēšana ar ramiprilu tika sākta 3 - 10 dienas pēc akūtā miokarda infarkta. Šī pētījuma rezultāti pierādīja, ka pēc vidēji 15 mēnešus ilgiem novērojumiem ar ramiprilu ārstēto pacientu mirstība bija 16,9 %, bet pacientu, kuri saņēma placebo – 22,6 %.
Tas nozīmē absolūtās mirstības samazināšanos par 5,7 % un relatīvā riska samazināšanos par 27 % (95 % TI [11 – 40 %]).
Pediatriskā populācija
Nejaušinātā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 244 pediatriskie pacienti ar hipertensiju (73 % primārā hipertensija), kuru vecums bija no sešiem līdz 16 gadiem, pacienti saņēma ramiprilu vai nu mazā, vidējā vai lielā devā, lai panāktu tādu ramiprilāta koncentrāciju plazmā, kas, ņemot vērā ķermeņa masu, atbilstu pieaugušo devām 1,25 mg, 5 mg un 20 mg. Pēc četrām nedēļām ramiprils izrādījās neefektīvs attiecībā uz mērķa kritēriju, proti, sistoliskā asinsspiediena pazemināšanu, taču, lietots lielākajā devā, pazemināja diastolisko asinsspiedienu. Gan vidējā, gan lielā devā lietots ramiprils būtiski pazemināja gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu bērniem ar apstiprinātu hipertensiju.
Šāda ietekme netika novērota četras nedēļas ilgā nejaušinātā, dubultmaskētas atcelšanas un devu kāpināšanas pētījumā, kurā piedalījās 218 pediatriskie pacienti, kuru vecums bija no sešiem līdz 16 gadiem (75 % primārā hipertensija), kurā gan diastoliskais, gan sistoliskais asinsspiediens nedaudz pazeminājās, taču nevienā no pārbaudītajiem ramiprila devu līmeņiem, ņemot vērā ķermeņa masu [neliela deva (0,625–2,5 mg), vidēja deva (2,5–10 mg) vai liela deva (5–20 mg)], tas statistiski nozīmīgā apmērā nepazeminājās līdz sākotnējai vērtībai. Ramiprilam pētītajā pediatriskajā populācijā nebija vērojama lineāra reakcija uz devām.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas ramiprils ātri absorbējas no kuņģa – zarnu trakta. Augstākā ramiprila koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Ievērojot no urīna izdalīto vielas daudzumu, absorbcijas pakāpe ir vismaz 56 % un uztura klātbūtne kuņģa–zarnu traktā to ievērojami neietekmē. Aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība pēc 2,5 mg un 5 mg lielu devu perorālas lietošanas ir 45 %.
Ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta ramiprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 – 4 stundas pēc ramiprila ieņemšanas. Pēc parasto ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā stabila ramiprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni ceturtajā terapijas dienā.
Izkliede
Ar seruma proteīniem saistās aptuveni 73 % ramiprila un aptuveni 56 % ramiprilāta.
Biotransformācija
Ramiprils gandrīz pilnīgi metabolizējas par ramiprilātu, diketopiperazīna ēsteri un diketopiperazīnskābi, kā arī ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.
Eliminācija
Metabolītu ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm.
Ramiprilāta koncentrācija plazmā pazeminās vairākās fāzēs. Sakarā ar ramiprilāta spēcīgo un piesātināmo saistību ar AKE un lēno disociāciju no kompleksa ar šo enzīmu, ramiprilātam raksturīga ilgstoša terminālā eliminācijas fāze, kad tā koncentrācija plazmā ir ļoti zema.
Pēc atkārtotas 5 – 10 mg lielu ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā ramiprilāta efektīvo koncentrāciju pusperiods bija 13 – 17 stundas un ilgāks, nekā lietojot mazākās – 1,25 – 2,5 mg devas. Šī atšķirība ir saistīta ar šī enzīma piesātināmo spēju piesaistīt ramiprilātu.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprilāta ekskrēcija ir lēnāka un ramiprilāta nieru klīrenss ir proporcionāls kreatinīna klīrensam. Rezultātā paaugstinās ramiprilāta koncentrācija plazmā, kas pazeminās lēnāk nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)
Aknu esterāžu aktivitātes samazināšanās dēļ pacientiem ar aknu darbības traucējumiem bija kavēts ramiprila metabolisms par ramiprilātu un šo pacientu plazmā palielinājās ramiprila koncentrācija.
Tomēr šo pacientu organismā augstākās ramiprilāta koncentrācijas neatšķiras no tām, kādas novērotas cilvēkiem ar normālu aknu darbību.
Barošana ar krūti
Viena perorāla 10 mg liela ramiprila deva mātes pienā radīja nenosakāmu vielas koncentrāciju. Tomēr atkārtotu devu ietekme nav zināma.
Pediatriskā populācija
Ramiprila farmakokinētiskais profils pētīts 30 hipertensīviem pediatriskajiem pacientiem, kuru vecums bija no diviem līdz 16 gadiem, bet ķermeņa masa — ≥10 kg. Pēc ramiprila lietošanas 0,05–0,2 mg/kg lielā devā tas ātri un plaši tika metabolizēts līdz ramiprilātam. Ramiprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta 2–3 stundu laikā. Ramiprilāta klīrenss izteikti korelēja ar ķermeņa masas log vērtību (p<0,01) un ar devas lielumu (p<0,001). Visās devu grupās klīrensa un sadalījuma tilpuma vērtības pieauga, palielinoties bērnu vecumam. 0,05 mg/kg deva bērniem radīja tādu pašu sistēmiskās iedarbības līmeni, kāds vērojams pieaugušajiem pēc 5 mg ramiprila devas lietošanas. 0,2 mg/kg deva bērniem radīja tādu sistēmiskās iedarbības līmeni, kas pārsniedza to, kāds vērojams pieaugušajiem pēc maksimālās ieteicamās devas, proti, 10 mg dienā, lietošanas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Konstatēts, ka iekšķīga ramiprila lietošana grauzējiem un suņiem akūtu toksicitāti neizraisa.
Ilgstošas iekšķīgas lietošanas pētījumi ir veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem.
Šīm trim sugām tika konstatētas elektrolītu līdzsvara un asinsainas izmaiņu pazīmes.
Suņiem un pērtiķiem ievadot 250 mg/kg lielas vai lielākas dienas devas, kā ramiprila farmakodinamiskās aktivitātes izpausme tika novērota izteikta jukstaglomerulārā aparāta palielināšanās.
Žurkas, suņi un pērtiķi bez kaitīgām sekām panesa attiecīgi 2, 2,5 un 8 mg/kg lielas dienas devas.
Ar žurkām, suņiem un pērtiķiem veikto reproduktīvās toksicitātes pētījumu rezultāti neatklāja nekādas teratogēnas īpašības.
Netika traucēta ne žurku tēviņu, ne mātīšu fertilitāte.
50 mg/kg lielu vai lielāku ramiprila devu lietošana žurkām augļa attīstības un laktācijas periodā to pēcnācējiem izraisīja neatgriezeniskus nieru bojājumus (nieru bļodiņas paplašināšanos).
Plašu mutagenitātes pētījumu laikā izmantojot vairākas testu sistēma, nav iegūti nekādi pierādījumi, ka ramiprilam būtu raksturīgas jebkādas mutagēnas vai genotoksiskas īpašības.
Ļoti jauniem žurku mazuļiem, kam tika lietota vienreizēja ramiprila deva, novērots neatgriezenisks nieru bojājums.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (E500)
Laktozes monohidrāts
Kroskarmelozes nātrija sāls
Preželatinizēta ciete
Nātrija stearilfumarāts
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)- tikai 2,5 mg un 5 mg tabletēm
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)- tikai 5 mg tabletēm
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH/Al blisteri ar 10, 20, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletēm kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Ampril 2,5 mg tabletes: 05-0426
Ampril 5 mg tabletes: 05-0427
Ampril 10 mg tabletes: 05-0428
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2005. gada 19. oktobris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 18. oktobris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2019
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
PAGE
