Brufen

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Brufen 800 mg ilgstošās darbības tabletes.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena ilgstošās darbības tablete satur 800 mg ibuprofēna (Ibuprofenum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete

Balta, ovāla, apmēram 21 mm x 10 mm liela apvalkotā tablete.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Brufen ilgstošās darbības tabletes ir indicētas pieaugušajiem un pusaudžiem.

Simptomātiska sāpju un iekaisuma ārstēšana reimatoīdā artrīta un osteoartrīta gadījumā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ārstēšana jāsāk ar mazāko devu, ko uzskata par efektīvu, to vēlāk var pielāgot atkarībā no terapeitiskās atbildes reakcijas un jebkādām nevēlamajām blakusparādībām. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā mērķis ir maza uzturošā deva.

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot mazāko efektīvo devu īsākajā periodā, kāds nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pieaugušie un pusaudži pēc 12 gadu vecuma (≥40 kg)

2 tabletes vakarā. Var palielināt līdz maksimums 3 tabletēm dienā, sadalot lietošanu no rīta un vakarā. Maksimālā deva 24 stundu laikā ir 2400 mg.

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot vismaz pus glāzi ūdens.

Pacienti, kuriem, lietojot citas pretiekaisuma zāles, ir bijusi dispepsija vai asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, ibuprofēnu panesa labi, taču, uzsākot ārstēšanu ar Brufen pirmo reizi, tie regulāri jānovēro.

Pediatriskā populācija

Brufen nav piemērots lietošanai bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ir lielāks nopietnu nevēlamo blakusparādību seku risks. Ja NPL (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu) lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, jāizvēlas mazākā efektīvā deva, un tā jālieto īsāko iespējamo laika periodu. Pacients regulāri jānovēro, vai NPL terapijas laikā nerodas gastrointestināla asiņošana. Ja ir traucētas nieru vai aknu funkcijas, deva jānosaka individuāli.

Nieru darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, dozējot ibuprofēnu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Deva jānosaka individuāli. Jālieto pēc iespējas maza deva un jānovēro nieru funkcijas (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, dozējot ibuprofēnu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Deva jānosaka individuāli un jālieto pēc iespējas maza deva (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Pacientiem ar jutīgu kuņģi ir ieteicams lietot ibuprofēnu kopā ar uzturu.

Lietojiet Brufen ilgstošās darbības tabletes, uzdzerot glāzi ūdens. Brufen ilgstošās darbības tabletes jānorij veselas. Lai izvairītos no nepatīkamas sajūtas mutē un rīkles kairinājuma, tās nedrīkst košļāt, salauzt, sadrupināt vai sūkāt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret ibuprofēnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai recidivējoša gastrointestināla čūla/asiņošana anamnēzē (atsevišķas divas vai vairākas pierādītas čūlas veidošanās vai asiņošanas epizodes).

Smaga aknu mazspēja.

Smaga sirds mazspēja (NYHA IV stadija).

Smaga nieru mazspēja (glomerulārās filtrācijas ātrums zem 30 ml/min).

Traucējumi ar pastiprinātu noslieci uz asiņošanu.

Gastrointestināla asiņošana vai perforācija saistībā ar iepriekšēju ārstēšanu ar NPL.

Trešais grūtniecības trimestris.

Krustotas reakcijas dēļ ibuprofēnu nedrīkst dot pacientiem, kuriem radušies astmas, rinīta vai nātrenes simptomi pēc aspirīna vai citu NPL lietošanas.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēja piesardzība

Nevēlamās blakusparādības var mazināt, simptomu kontrolei lietojot mazāko efektīvo devu īsāko laika periodu (skatīt 4.2. apakšpunktu un gastrointestinālo un kardiovaskulāro ietekmi tālāk).

Tāpat kā citi NPL, ibuprofēns var nomākt infekcijas pazīmes.

Ilgstošas jebkura veida pretsāpju zāļu lietošanas gadījumā var rasties galvassāpes, ko nedrīkst ārstēt ar papildu zāļu devām.

Lietošana kopā ar alkoholu var pastiprināt NPL aktīvās vielas blakusparādības, īpaši tās, kas saistītas ar gastrointestinālo traktu vai centrālo nervu sistēmu.

Pastāv daži pierādījumi, ka zāles, kas nomāc ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzi, sievietēm var izraisīt auglības traucējumus, ietekmējot ovulāciju. Tas ir atgriezeniski pēc lietošanas pārtraukšanas.

Kardiovaskulārā ietekme

Atbilstoša uzraudzība un padomi nepieciešami pacientiem, kuriem anamnēzē ir hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sirds mazspēja, jo saistībā ar NPL terapiju ir ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Klīniskajos pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka ibuprofēna lietošana, jo īpaši lielās devās (2400 mg/dienā), var tikt saistīta ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās nelielu paaugstinātu risku (piemēram, miokarda infarktu vai insultu). Kopumā epidemioloģiskie pētījumi neliecina, ka ibuprofēns mazās devās (piem., ≤ 1200 mg/dienā) būtu saistāms ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās paaugstinātu risku.

Pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju (NYHA II-III), zināmu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāru slimību var lietot ibuprofēnu tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas, un ir jāizvairās lietot lielas devas (2400 mg/dienā). Rūpīga izvērtēšana ir jāveic arī pirms ilgstošas ārstēšanas pacientiem ar kardiovaskulāru traucējumu riska faktoriem (piem., hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķēšanu), it īpaši, ja ir nepieciešamas lielas ibuprofēna devas (2400 mg/dienā).

Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus ar hipertensiju un/vai sirds mazspēju anamnēzē, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Gastrointestināla asiņošana, čūlas un perforācija

Pastāv stingra sakarība starp devu un smagu gastrointestinālu asiņošanu. Jāizvairās no vienlaicīgas ibuprofēna un citu NPL, tai skaitā selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru, lietošanas.

Gados vecākiem pacientiem, ārstējoties ar NPL, ir lielāks risks novērot nevēlamās blakusparādības, īpaši, gastrointestinālu asiņošanu un perforāciju, kas var būt letāla.

Par potenciāli letālu gastrointestinālu asiņošanu, čūlām un perforāciju ziņots saistībā ar ārstēšanu ar visu veidu NPL. Tās radušās jebkurā brīdī ārstēšanas laikā ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai iepriekšējām smagu gastrointestinālu traucējumu epizodēm.

Kuņģa un zarnu trakta asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, izmantojot lielākas NPL devas pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši, ja tās komplikācija bijusi asiņošana vai perforācija (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Pacientiem ar iepriekš minētajiem riska faktoriem terapija jāsāk ar mazāko iespējamo devu.

Šādiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus jālieto aspirīns mazā devā vai citas zāles, kas var palielināt nevēlamo gastrointestinālo traucējumu risku, jāapsver terapija ar gļotādu aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, misoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar gastrointestinālām reakcijām anamnēzē, īpaši gados vecākiem pacientiem jānorāda pievērst uzmanību jebkuriem neparastiem abdominālajiem simptomiem (īpaši gastrointestinālai asiņošanai), īpaši ārstēšanas sākumā, un, ja rodas šādi simptomi, meklēt medicīnisku palīdzību.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaikus lieto zāles, kas var palielināt čūlas veidošanās vai asiņošanas risku, piemēram, perorālus kortikosteroīdus, antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, aspirīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ārstēšana ar ibuprofēnu jāpārtrauc, ja pacientam sākas gastrointestināla asiņošana vai rodas čūla.

NPL piesardzīgi jālieto pacientiem ar kuņģa un zarnu trakta slimību anamnēzē, piemēram, čūlaino kolītu un Krona slimību, jo šīs slimības var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Piesardzība jāievēro, ārstējot dehidratētus pacientus. Pastāv nieru bojājuma risks, it īpaši pusaudžiem un gados vecākiem pacientiem ar dehidratāciju.

Tāpat kā ārstējot ar citiem NPL, arī ilgstošas ibuprofēna lietošanas gadījumā radusies papillāra nekroze un citas patoloģiskas pārmaiņas nierēs. Toksiska iedarbība uz nierēm novērota arī pacientiem, kuriem nieru prostaglandīniem ir kompensējoša nozīme normālas nieru apasiņošanas uzturēšanā. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt no devas atkarīgu prostaglandīnu veidošanās samazināšanos un sekundāri nieru asins plūsmas samazināšanos, kas var izraisīt nieru mazspēju. Šis risks ir vislielākais pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus vai AKE inhibitorus. Simptomi parasti ir atgriezeniski pēc NPL lietošanas pārtraukšanas.

Pacientiem ar nieru, aknu vai sirds funkciju traucējumiem ir jālieto zemākā efektīvā deva pēc iespējas īsāku laika posmu un jāveic nieru funkcijas monitorēšanu, it īpaši pacientiem, kas ir ārstēti ilgstoši (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).

Hematoloģiskā ietekme

Ibuprofēns var nomākt trombocītu agregāciju, pagarinot asinsteces laiku.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Pacientiem, kam šobrīd vai anamnēzē ir bronhiālā astma, hronisks rinīts vai alerģiskas slimības, lietojot ibuprofēnu ir jāievēro īpaša piesardzība, jo ir ziņots, ka šādiem pacientiem ibuprofēns izraisa bronhospazmas, nātreni vai tūsku.

Dermatoloģiskā ietekme

Saistībā ar NPL lietošanu reti tika ziņots par smagām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, piemēram, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vislielākais šo reakciju rašanās risks ir terapijas kursa sākumā, vairumam gadījumu rodoties pirmā mēneša laikā. Ibuprofēna lietošana jāpārtrauc, rodoties pirmajām ādas izsitumu, gļotādas bojājumu vai citām paaugstinātas jutības pazīmēm.

Infekcijas un infestācijas

Izņēmuma gadījumos vējbakas var būt par cēloni smagām ādas un mīksto audu infekciju komplikācijām. Līdz šim nevar izslēgt iespējamību, ka NPL var veicināt šo infekciju gaitas pasliktināšanos. Tāpēc vējbaku gadījumā ieteicams izvairīties no Brufen lietošanas.

Aseptisks meningīts

Retos gadījumos ibuprofēna terapijas laikā pacientiem novērots aseptisks meningīts. Lai gan visdrīzāk tas varētu rasties pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi un attiecīgām saistaudu slimībām, par to ir ziņots pacientiem, kam pamatā nav hroniska slimība.

Pacienti ar gastrointestināliem traucējumiem, sistēmas sarkano vilkēdi, asinsrades vai asinsreces traucējumiem un astmu jāārstē uzmanīgi un NPL terapijas laikā stingri jāuzrauga, jo NPL var pastiprināt šos traucējumus.

Brufen nav piemērots lietošanai bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāizvairās no šādām kombinācijām ar Brufen:

Dikumarola grupa: NPL var pastiprināt tādu antikoagulantu kā varfarīna iedarbību. Eksperimentāli pētījumi rāda, ka ibuprofēns pastiprina varfarīna ietekmi uz asinsteces laiku. NPL un dikumarola grupu metabolizē viens un tas pats enzīms – CYP 2C9.

Antiagreganti: papildinošās trombocītu funkcijas inhibīcijas dēļ NPL nedrīkst kombinēt ar tādiem antiagregantiem kā tiklopidīnu (skatīt zemāk).

Metotreksāts: NPL nomāc metotreksāta tubulāro sekrēciju, kā rezultāts var rasties arī zināma metaboliska mijiedarbība ar samazinātu metotreksāta klīrensu. Tāpēc ārstēšanas gadījumā ar lielām metotreksāta devām, vienmēr jāizvairās parakstīt NPL (skatīt zemāk).

Acetilsalicilskābe: Nav ieteicams vienlaikus lietot ibuprofēnu un acetilsalicilskābi, jo pastāv smagāku nevēlamo blakusparādību risks.

Eksperimentālie dati liecina, ka, vienlaikus lietojot acetilsalicilskābi un ibuprofēnu, var tikt konkurējoši inhibēta mazu acetilsalicilskābes devu iedarbība uz trombocītu agregāciju. Lai gan ir neskaidrības par šo datu ekstrapolāciju klīniskajā situācijā, nevar izslēgt iespēju, ka ibuprofēna regulāra un ilgstoša lietošana var samazināt mazu acetilsalicilskābes devu kardioprotektīvo iedarbību. Netiek uzskatīts, ka neregulārai ibuprofēna lietošanai būtu klīniski nozīmīga ietekme (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Sirds glikozīdi: NPL var pastiprināt sirds mazspēju, samazināt glomerulāro filtrāciju un paaugstināt sirds glikozīdu (piemēram, digoksīna) līmeni plazmā.

Mifepristons: NPL, tai skaitā acetilsalicilskābes antiprostaglandīnu īpašību dēļ teorētiski var samazināties šo zāļu efektivitāte. Ierobežoti pierādījumi liecina, ka NPL līdzekļu lietošanai vienā dienā ar prostaglandīnu nav nevēlamas ietekmes uz mifepristona iedarbību vai prostaglandīnu iedarbību uz dzemdes kakla nobriešanu vai dzemdes kontraktilitāti, un tā nesamazina medicīniskas grūtniecības pārtraukšanas klīnisko efektivitāti.

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi: ir reti ziņojumi par hipoglikēmiju pacientiem, kuri lieto sulfonilurīnvielas atvasinājumus un ibuprofēnu.

Zidovudīns: ir pierādījumi par palielinātu hemartrozes un hematomas risku HIV(+) hemofilijas pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem zidovudīna un ibuprofēna terapiju.

Tālāk norādīto kombināciju gadījumā ar Brufen var būt jāpielāgo deva:

NPL var mazināt diurētisko un citu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību.

Diurētiķi var pastiprināt NPL nefrotoksicitātes risku.

NPL var mazināt aminoglikozīdu izvadīšanu.

Litijs: ibuprofēns mazina litija nieru klīrensu, tāpēc var paaugstināties litija līmenis serumā. No šīs kombinācijas jāizvairās, ja vien bieži netiek pārbaudīts litija līmenis serumā un potenciāli samazināta litija deva.

AKE inhibitori un angiotenzīna II antagonisti: pacientiem ar traucētu nieru darbību (piemēram, dehidratētiem un/vai gados vecākiem pacientiem), vienlaikus ārstējoties ar AKE inhibitoriem vai angiotenzīna II antagonistiem un NPL, tai skaitā selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem, ir palielināts akūtas nieru mazspējas, parasti atgriezeniskas, risks. Tāpēc šāda kombinācija pacientiem ar traucētu nieru darbību, īpaši gados vecākiem pacientiem, jālieto uzmanīgi. Pacientiem jābūt pietiekami hidratētiem, un pēc kombinētās terapijas sākšanas un ar regulāriem starplaikiem ārstēšanas laikā jāpārbauda nieru darbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Bēta blokatori: NPL samazina bēta adrenoreceptorus bloķējošo zāļu antihipertensīvo darbību.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI): gan SSAI, gan NPL lietošana saistīta ar palielinātu asiņošanas, piemēram, no gastrointestinālā trakta, risku. Kombinēta terapija šo risku palielina. Mehānisms varētu būt saistīts ar samazinātu serotonīna uzņemšanu trombocītos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns: uzskata, ka vienlaicīga NPL un ciklosporīna lietošana var palielināt nefrotoksicitātes risku samazinātās prostaciklīna sintēzes nierēs dēļ. Tāpēc kombinētas terapijas gadījumā cieši jāuzrauga nieru darbība.

Kaptoprils: eksperimentāli pētījumi liecina, ka ibuprofēns uz nātrija izvadi darbojas pretēji kaptoprilam.

Holestiramīns: vienlaicīga ibuprofēna un holestiramīna lietošana kavē un samazina (par 25%) ibuprofēna uzsūkšanos. Šīs zāles jālieto ar vismaz 2 stundu starplaiku.

Tiazīdi, tiazīdiem līdzīgi preparāti un cilpas diurētiskie līdzekļi: NPL var darboties pretēji furosemīda un bumetanīda diurētiskajai iedarbībai, iespējams, ar prostaglandīnu sintēzes inhibīcijas starpniecību. Tie var samazināt arī tiazīdu antihipertensīvo darbību.

Takrolims: uzskata, ka vienlaicīga NPL un takrolima lietošana var palielināt nefrotoksicitātes risku samazinātās prostaciklīna sintēzes nierēs dēļ. Tāpēc kombinētas terapijas gadījumā cieši jāuzrauga nieru darbība.

Metotreksāts: iespējamās mijiedarbības risks starp NPL un metotreksātu jāņem vērā arī saistībā ar mazu metotreksāta devu terapiju, īpaši pacientiem ar traucētu nieru darbību. Kad vien tiek izmantota kombinēta terapija, jāuzrauga nieru darbība. Jāievēro piesardzība, ja gan NPL, gan metotreksātu lieto 24 stundu laikā, jo var paaugstināties metotreksāta līmenis plazmā, izraisot pastiprinātu toksicitāti (skatīt iepriekš).

Kortikosteroīdi: vienlaicīga ārstēšana rada palielinātu gastrointestinālu čūlu un asiņošanas risku.

Antiagreganti: palielināts gastrointestinālas asiņošanas risks (skatīt iepriekš).

CYP2C9 inhibitori: vienlaicīga ibuprofēna un CYP2C9 inhibitoru lietošana var pastiprināt ibuprofēna (CYP2C9 substrāts) iedarbību. Pētījumā ar vorikonazolu un flukonazolu (CYP2C9 inhibitori) tika uzrādīta par aptuveni 80-100% palielināta S(+)ibuprofēna iedarbība. Vienlaikus lietojot spēcīgus CYP2C9 inhibitorus, īpaši, kad lielas ibuprofēna devas tiek lietotas ar vorikonazolu vai flukonazolu, jāapsver ibuprofēna devas samazināšana.

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nevēlami ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par palielinātu spontānā aborta un sirds anomāliju, gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitora lietošanas agrīnā grūtniecības posmā. Absolūtais kardiovaskulāro anomāliju risks palielinās no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka šis risks palielinās, pieaugot devai un terapijas ilgumam. Pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitora ievadīšana pastiprina apaugļotās olšūnas bojāeju pirms un pēc implantācijas un embrija-augļa letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuriem organoģenēzes laikā ievadīti prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ziņots par biežāku dažādu anomāliju, arī kardiovaskulāru anomāliju, rašanos. Brufen nedrīkst lietot pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja Brufen lieto sieviete, kura cenšas ieņemt bērnu, vai arī ir pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt pēc iespējas mazai, un terapijas ilgumam – pēc iespējas īsākam.

Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori auglim var radīt:

• kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu hipertensiju);

• nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar sekojošu oligohidramniju.

Mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās var radīt:

• asinsteces laika pagarināšanos;

• dzemdes kontrakciju nomākšanu, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošas dzemdības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Brufen lietošana grūtniecības pēdējā trimestra laikā ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Ibuprofēns nonāk mātes pienā, bet, lietojot terapeitiskas devas īslaicīgas terapijas laikā ietekmes risks uz zīdaini ir maz ticams. Tomēr, ja ir izrakstīta ilgstošāka terapija, jāapsver agra barošanas ar krūti pārtraukšana un cita ēdiena došanas uzsākšana.

Fertilitāte

Ibuprofēna lietošana var izraisīt auglības traucējumus un tāpēc to nerekomendē sievietēm, kuras mēģina ieņemt bērnu. Sievietēm, kurām ir grūtības palikt stāvoklī vai kurām tiek veikta neauglības izmeklēšana, jāapsver ibuprofēna lietošanas pārtraukšana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pēc ārstēšanas ar Brufen dažiem pacientiem var paildzināties reakcijas laiks. Tas jāņem vērā gadījumos, kad nepieciešama lielāka modrība, piemēram, vadot automašīnu. Tas lielākā mērā attiecas, lietojot vienlaicīgi ar alkoholu. Pētījumi nav veikti.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību veids, kas ziņots saistībā ar ibuprofēnu, ir līdzīgs tam, kas ziņots par citiem NPL.

• Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Visbiežāk vērojamās blakusparādības ir gastrointestinālas dabas. Pēc ibuprofēna lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, meteorismu, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlaino stomatītu, gastrointestinālu asiņošanu un kolīta un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla un kuņģa čūla, un gastrointestināla perforācija.

Gastrointestinālas čūlas, perforācija vai asiņošana reizēm var būt letāla, īpaši gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

• Ādas un zemādas audu bojājumi

Izņēmuma gadījumos vējbaku infekcijas laikā bijušas smagas ādas un mīksto audu infekcijas komplikācijas. Ir aprakstīts, kad NPL lietošanas laikā ir pastiprinājies ar infekcijām saistīts iekaisums (piemēram, attīstījies nekrotizējošs fascīts).

• Sirds funkcijas traucējumi un asinsvadu sistēmas traucējumi

Klīniskajos pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka ibuprofēna lietošana, jo īpaši lielās devās (2400 mg/dienā), var tikt saistīta ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās nelielu paaugstinātu risku (piemēram, miokarda infarktu vai insultu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

• Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ibuprofēns, atgriezeniski inhibējot trombocītu agregāciju, var izraisīt asinsteces laika pagarināšanos.

• Infekcijas un infestācijas

Vairumā gadījumu, kad tika ziņots par aseptisko meningītu, pacientiem bija kāda veida autoimūna blakusslimība (īpaši sistēmas sarkanā vilkēde un līdzīgas saistaudu slimības).

Blakusparādības, kas vismaz iespējami saistītas ar ibuprofēna lietošanu, norādītas pēc MedDRA sastopamības biežuma iedalījuma un orgānu sistēmu klasifikācijas datu bāzes. Izmantots šāds sastopamības biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Toksicitāte

Simptomu risks, ja deva >80-100 mg/kg. Devai pārsniedzot 200 mg/kg, pastāv smagu simptomu risks, lai gan ir lielas individuālas atšķirības. 15 mēnešus vecam bērnam 560 mg/kg deva izraisīja smagu intoksikāciju, 3,2 g 6 gadus vecam bērnam – vieglu vai vidēji smagu intoksikāciju, 2,8‑4 g 1,5 gadus vecam bērnam un 6 g 6 gadus vecam bērnam – smagu intoksikāciju pat pēc kuņģa skalošanas, 8 g pieaugušajam – vidēji smagu intoksikāciju un >20 g pieaugušajam – ļoti smagu intoksikāciju. 8 g lietošana 16 gadus vecam pusaudzim ietekmēja nieres un 12 g kombinācijā ar alkoholu pusaudzim izraisīja akūtu tubulāru nekrozi.

Simptomi

Dominējošie simptomi ir gastrointestinālie, piemēram, slikta dūša, vēdera sāpes, vemšana (iespējams, ar asinīm) un galvassāpes, troksnis ausīs, apjukums un nistagms. Lietojot lielas devas, samaņas zudums, krampji (galvenokārt bērniem). Bradikardija, asinsspiediena pazemināšanās. Metabolā acidoze, hipernatriēmija, nieru bojājumi, hematūrija. Var tikt bojātas aknas. Hipotermija. Reizēm ziņots par ARDS.

Ārstēšana

Ja attaisnojams, kuņģa skalošana, ogle. Gastrointestinālu traucējumu gadījumā – antacīdie līdzekļi. Hipotensijas gadījumā – intravenozie šķīdumi un nepieciešamības gadījumā inotropisks atbalsts. Nodrošiniet adekvātu diurēzi. Skābju-sārmu līdzsvara un elektrolītu līdzsvara noviržu korekcija. Cita simptomātiska terapija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdi pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, propionskābes atvasinājumi, ATĶ kods: M 01 AE 01.

Darbības mehānisms

Brufen pieder pie nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) grupas. Tas satur propionskābes atvasinājumu p-izobutilhidrotropo skābi ar ģenērisko nosaukumu “ibuprofēns”. Ibuprofēnam ir pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža iedarbība. Pretiekaisuma iedarbība ir salīdzināma ar aspirīna un indometacīna iedarbību. Ibuprofēna farmakoloģiskā iedarbība, domājams, ir saistīta ar tā spēju inhibēt prostaglandīnu sintēzi. Ibuprofēns paildzina asinsteces laiku, atgriezeniski inhibējot trombocītu agregāciju.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Eksperimentālie dati liecina, ka, vienlaikus lietojot acetilsalicilskābi un ibuprofēnu, var tikt konkurējoši inhibēta mazu acetilsalicilskābes devu iedarbība uz trombocītu agregāciju. Dažos farmakodinamiskos pētījumos ir pierādīts, ka, lietojot atsevišķas ibuprofēna 400 mg devas 8 h laikā pirms vai 30 min laikā pēc ātras darbības acetilsalicilskābes devas (81 mg) lietošanas, radās samazināta acetilsalicilskābes iedarbība uz tromboksāna veidošanos vai trombocītu agregāciju. Lai gan ir neskaidrības par šo datu ekstrapolāciju klīniskajā situācijā, nevar izslēgt iespēju, ka ibuprofēna regulāra un ilgstoša lietošana var samazināt mazu acetilsalicilskābes devu kardioprotektīvo iedarbību. Netiek uzskatīts, ka neregulārai ibuprofēna lietošanai būtu klīniski nozīmīga ietekme (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ibuprofēns nomāc prostaglandīnu sintēzi nierēs. Pacientiem ar normālu nieru darbību šai ietekmei nav īpašas nozīmes. Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, dekompensētu sirds vai aknu mazspēju, kā arī traucējumu gadījumā, kad ir mainīts plazmas tilpums, nomāktā prostaglandīnu sintēze var izraisīt akūtu nieru mazspēju, šķidruma aizturi un sirds mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Ibuprofēns strauji uzsūcas no gastrointestinālā trakta ar 80-90% biopieejamību. Maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 1-2 stundas pēc tūlītējas izdales zāļu formu lietošanas. Brufen ilgstošās darbības tabletes nodrošina pakāpenisku aktīvās vielas atbrīvošanos. Tā tiek izdalīta lēnāk, salīdzinājumā ar tūlītējas izdales zāļu formām, un tai ir zemāka maksimālā koncentrācija serumā, kas tiek sasniegta 3 stundas pēc lietošanas. Ilgstošas uzsūkšanās fāzes rezultātā sistēmiskajā asinsritē ir nodrošināts ilgstošs ibuprofēna līmenis plazmā. Tā rezultātā Brufen nepieciešams lietot tikai vienu reizi dienā.

Divu Brufen ilgstošās darbības tablešu farmakokinētiskās īpašības salīdzinājumā ar tām īpašībām kādas ir tūlītējās izdales 400 mg tabletēm, ko lieto četras reizes dienā, pierādīja, ka ilgstošās darbības zāļu forma samazināja atšķirību starp tūlītējās izdales tablešu maksimālo un minimālo koncentrāciju un tai bija augstāka vidējā koncentrācija plazmā 5., 10., 15. un 24. stundās. Laukums zem koncentrācijas-laika līknes ilgstošās darbības tabletēm, salīdzinājumā ar tūlītējās izdales tabletēm, bija līdzīgs.

Pētījumi ar standarta maltīti parāda, ka uzturs kopējo biopieejamību ievērojami neietekmē.

Izkliede

Ibuprofēns plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (99%). Ibuprofēnam ir mazs izkliedes tilpums, kas pieaugušajiem ir aptuveni 0,12-0,2 l/kg.

Biotransformācija

Ibuprofēns tiek strauji metabolizēts aknās ar citohromu P450, vislabāk ar CYP2C9 līdz diviem neaktīviem primārajiem metabolītiem, 2-hidroksiibuprofēnu un 3-karboksiibuprofēnu. Pēc iekšķīgas zāļu lietošanas nedaudz mazāk kā 90% iekšķīgi lietotās ibuprofēna devas var atrast urīnā kā oksidatīvos metabolītus un to glikuronāt-konjugātus. Ļoti neliela daļa ibuprofēna izdalās urīnā neizmainītā veidā.

Eliminācija

Ekskrēcija nierēs ir strauja un pilnīga. Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2 stundas. Ibuprofēna ekskrēcija ir praktiski pilnīga 24 stundas pēc pēdējās devas.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Ja nepastāv nieru darbības traucējumi, starp jauniem un gados vecākiem pacientiem ir tikai mazas, klīniski nenozīmīgas atšķirības farmakokinētiskajā profilā un ekskrēcijā urīnā.

Bērni

Brufen nav ieteicams lietošanai bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem ir ziņots par palielinātu nesaistītā (S)-ibuprofēna līmeni, augstāku AUC vērtību (S)-ibuprofēnam un palielinātu enantiomēru AUC (S/R) attiecību, salīdzinājumā ar veselu kontroles grupu.

Gala stadijas nieru slimības pacientiem, kuriem tiek piemērota dialīze, vidējā ibuprofēna brīvā frakcija bija aptuveni 3%, salīdzinot ar 1% veseliem brīvprātīgajiem. Smagi nieru darbības traucējumi var izraisīt ibuprofēna metabolītu uzkrāšanos. Šīs ietekmes nozīmīgums nav zināms. Metabolītus var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Ar alkoholismu saistīta aknu slimība ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem neizraisīja ievērojamas farmakokinētisko parametru izmaiņas.

Cirozes pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child Pugh 6-10), kuri tika ārstēti ar racēmisko ibuprofēnu, tika novērots vidēji 2 reizes ilgāks pusperiods un enantiomēru AUC attiecība (S/R) bija ievērojami zemāka kā veselajai kontroles grupai, norādot uz (R)-ibuprofēna metaboliskās pārveides par aktīvo (S)-enantiomēru traucējumiem (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Papildus tiem, kas jau ņemti vērā šajā zāļu aprakstā, nav citu drošuma vērtēšanai svarīgu preklīnisko datu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Ksantāna sveķi

Povidons

Stearīnskābe

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Tabletes apvalks

Talks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Blistera iepakojums:

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

ABPE pudele:

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē, lai pasargātu no mitruma.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Al blisteris satur 30 tabletes.

ABPE pudele ar polipropilēna vāciņu satur 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Mylan IRE Healthcare Limited

Unit 35/36, Grange Parade, Baldoyle Industrial Estate, Dublin 13

Īrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0251

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 27. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018