Brufen

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Brufen 200 mg putojošās granulas

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena paciņa satur 200 mg ibuprofēna (Ibuprofenum).

Katra paciņa satur 1111 mg saharozes un 66 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Putojošās granulas.

Baltas granulas.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Simptomātiskai vieglu un vidēji stipru sāpju, piemēram, galvassāpju, menstruāciju sāpju, zobu sāpju, kā arī drudža un ar saaukstēšanos saistītu sāpju ārstēšanai.

Devas un lietošanas veids

Tikai iekšķīgai un īslaicīgai lietošanai.

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot mazāko efektīvo devu īsākajā periodā, kāds nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ibuprofēna deva ir atkarīga no pacienta vecuma un ķermeņa masas. Lielākā vienreizējā dienas deva pieaugušajiem un pusaudžiem, nedrīkst pārsniegt 400 mg ibuprofēna. Vairāk nekā 400 mg vienā reizē nesniedz labāku pretsāpju iedarbību.

Ja pieaugušajiem drudža gadījumā Brufen putojošās granulas ir nepieciešams lietot ilgāk nekā 3 dienas vai ilgāk nekā 5 dienas sāpju gadījumā, vai simptomi saglabājas vai pasliktinās, jākonsultējas ar ārstu.

Piemērots lietošanai pieaugušajiem un bērniem ar ķermeņa masu 30 kg vai vairāk (no 8 gadu vecuma).

Pieaugušie un pusaudži ≥40 kg

Sākotnējā deva ir 200 mg vai 400 mg ibuprofēna. Ja nepieciešams, var lietot papildus devu – 1 vai 2 paciņas (200 mg līdz 400 mg ibuprofēna).

Starp devām jāievēro vismaz 4 stundu intervāls. Kopējā deva 24 stundu laikā nedrīkst pārsniegt 1200 mg ibuprofēna.

Ķermeņa masa

Vienas devas paciņu skaits

Maksimālās dienas devas paciņu skaits

Pusaudžiem, pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem ar ķermeņa masu ≥40 kg

1 vai 2 paciņas

(atbilst 200 mg vai 400 mg ibuprofēna)

6 paciņas

(atbilst 1200 mg ibuprofēna)

Ja pusaudžiem šīs zāles ir nepieciešams lietot ilgāk nekā 3 dienas, vai simptomi pasliktinās, jākonsultējas ar ārstu.

Bērni ≥30 kg (no 8 gadu vecuma):

Brufen putojošās granulas jālieto vienīgi bērniem ar ķermeņa masu no 30 kg. Maksimālā kopējā ibuprofēna dienas deva ir 20 mg/kg ķermeņa masas, sadalot to 3 atsevišķās devās ar 6-8 stundu dozēšanas intervālu. Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu. 24 stundu laikā nedrīkst pārsniegt kopējo ibuprofēna devu – 600 mg. Lietojot Brufen putojošās granulas bērniem, jāievēro šādi dozēšanas norādījumi:

Ķermeņa masa

Vienas devas paciņu skaits

Maksimālās dienas devas paciņu skaits

Bērniem

30 kg līdz 39 kg (vecumā no 8 līdz 12 gadiem)

1 (atbilst 200 mg ibuprofēna)

3 (atbilst 600 mg ibuprofēna)

Ja bērniem šo zāļu lietošana ir nepieciešama ilgāk par 3 dienām vai simptomi pasliktinās, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Pacientiem ar paaugstinātu kuņģa jutību ieteicams lietot Brufen putojošās granulas ēdienreizes laikā. Ja zāles tiek lietotas īsi pēc ēdienreizes, Brufen putojošo granulu iedarbība var aizkavēties. Ja tā notiek, nelietojiet vairāk Brufen putojošās granulas, kā ieteikts 4.2. apakšpunktā vai kamēr nav pagājis pareizais atkārtotās devas intervāls.

Brufen 200 mg putojošās granulas nav paredzētas lietošanai par 8 gadiem jaunākiem bērniem, kā arī bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 30 kg.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Ieteicams īpaši novērot gados vecākus pacientus, jo pastāv lielāks nevēlamo blakusparādību risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Lai sasniegtu ātrāku iedarbības sākšanos, devu var lietot tukšā dūšā.

Pacientiem ar paaugstinātu kuņģa jutību ieteicams lietot Brufen putojošās granulas ēšanas laikā.

Lai pagatavotu gāzētu dzērienu ar apelsīnu garšu, putojošās granulas jāsajauc ar ūdeni. Paciņas saturu iebērt glāzē ar aptuveni 125 ml ūdens, samaisīt un izdzert, tiklīdz granulas ir izšķīdušas. Paciņas saturu nedrīkst dalīt devās, tas jāizlieto pilnībā. Lietojot Brufen putojošās granulas, var būt pārejoša dedzināšanas sajūta mutē vai rīklē: pārliecinieties, ka granulas tiek izšķīdinātas pietiekami lielā ūdens daudzumā.

Iekšķīgai lietošanai.

Kontrindikācijas

Zināma paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva vai recidivējoša peptiskā čūla/ asiņošana anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas veidošanās vai asiņošanas epizodes).

Gastrointestināla asiņošana vai perforācija anamnēzē saistībā ar iepriekšēju NPL terapiju.

Ibuprofēnu nedrīkst lietot pacienti, kuriem iepriekš pēc ibuprofēna, acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas ir bijušas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, bronhu spazmas, astma, nātrene, angioneirotiskā tūska vai rinīts).

Smaga aknu mazspēja.

Smaga sirds mazspēja (NYHA IV stadija) vai koronārā sirds slimība.

Smaga nieru mazspēja (glomerulārās filtrācijas ātrums mazāks par 30 ml/min).

Traucējumi ar pastiprinātu noslieci uz asiņošanu vai aktīvu asiņošanu.

Smaga organisma atūdeņošanās (vemšanas, caurejas vai nepietiekama šķidruma uzņemšanas dēļ).

Nezināmas izcelsmes asinsrades traucējumi.

Trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nevēlamās blakusparādības var mazināt, simptomu kontrolei lietojot mazāko efektīvo devu īsāko laika periodu (skatīt 4.2 apakšpunktu un gastrointestinālo un kardiovaskulāro ietekmi tālāk).

Piesardzība ir nepieciešama pacientiem ar noteiktām slimībām, kas var saasināties:

Sistēmiskā sarkanā vilkēde un jaukta saistaudu slimība – palielināts aseptiska meningīta risks (skatīt tālāk un 4.8 apakšpunktu),

Gastrointestinālie traucējumi un hroniska zarnu iekaisuma slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība) (skatīt 4.8 apakšpunktu),

Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.3 un 4.8 apakšpunktus),

Aknu funkcijas traucējumi (skatīt 4.3 un 4.8 apakšpunktus),

Uzreiz pēc nozīmīgas operācijas,

Asinsrades traucējumi,

Asinsreces traucējumi,

Pacientiem ar hipertensiju un/vai sirds darbības traucējumiem, jo var pasliktināties nieru funkcija (skatīt 4.3. un 4.8 apakšpunktus),

Pacientiem, kuriem ir bijušas paaugstinātas jutības vai alerģiskas reakcijas, jo viņiem var būt palielināts paaugstinātas jutības reakciju risks pret Brufen putojošajām granulām,

Pacientiem, kuriem ir siena drudzis, deguna polipi vai hroniska obstruktīva elpceļu slimība, jo šiem pacientiem ir palielināts alerģisku reakciju attīstības risks. Tās var izpausties kā astmas lēkme (tā sauktā pretsāpju līdzekļu izraisītā astma), Kvinkes tūska vai nātrene.

Tāpat kā citi NPL, ibuprofēns var maskēt infekcijas pazīmes.

Pastāv daži pierādījumi, ka zāles, kas nomāc ciklooksigenāzes/ prostaglandīnu sintēzi, sievietēm var izraisīt auglības traucējumus, ietekmējot ovulāciju. Tas ir atgriezeniski pēc lietošanas pārtraukšanas.

Iespējamās papildinošās darbības dēļ būtu jāizvairās no ibuprofēna vienlaikus lietošanas ar citiem NPL, tai skaitā ar selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Brufen putojošās granulas satur 2.9 mmol (66 mg nātrija) paciņā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Brufen satur 1111 mg saharozi paciņā. Tas jāņem vērā pacientiem ar cukura diabētu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesamību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltozes nepietiekamību.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ir lielāks nevēlamo blakusparādību risks pret NPL, īpaši gastrointestināla asiņošana un perforācija, kas var būt letāla.

Kardiovaskulārā ietekme

Piesardzība (diskusija ar ārstu vai farmaceitu) pirms terapijas uzsākšanas ir nepieciešama pacientiem, kuriem anamnēzē ir hipertensija un/vai sirds mazspēja, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Klīniskajos pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka ibuprofēna lietošana, jo īpaši lielās devās (2400 mg/dienā), var tikt saistīta ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās nelielu paaugstinātu risku (piemēram, miokarda infarktu vai insultu). Kopumā epidemioloģiskie pētījumi neliecina, ka ibuprofēns mazās devās (piem., ≤ 1200 mg/dienā) būtu saistāms ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās paaugstinātu risku.

Pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju (NYHA II-III), zināmu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāru slimību var lietot ibuprofēnu tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas, un ir jāizvairās lietot lielas devas (2400 mg/dienā).

Rūpīga izvērtēšana ir jāveic arī pirms ilgstošas ārstēšanas pacientiem ar kardiovaskulāru traucējumu riska faktoriem (piem., hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķēšanu), it īpaši, ja ir nepieciešamas lielas ibuprofēna devas (2400 mg/dienā).

Gastrointestināla asiņošana, čūlas veidošanās un perforācija

Par gastrointestinālu asiņošanu, čūlas veidošanos un perforāciju, kas var būt letāla, ir ziņots saistībā ar visiem NPL jebkurā terapijas laikā ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai iepriekšējiem nopietniem gastrointestināliem notikumiem vēsturē.

Gastrointestinālas asiņošanas, čūlas veidošanās un perforācijas risks ir lielāks, palielinot NPL devu, pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši ja tās komplikācija bijusi asiņošana vai perforācija (skatīt 4.3. apakšpunktu), un gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar mazāko pieejamo devu. Šādiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus jālieto acetilsalicilskābe mazā devā vai citas zāles, kas var palielināt gastrointestinālo traucējumu risku, jāapsver kombinēta terapija ar gļotādu aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, misoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar gastrointestinālas toksicitātes reakcijām anamnēzē, īpaši gados vecākiem pacientiem jāziņo par jebkuriem neierastiem abdomināliem simptomiem (sevišķi par gastrointestinālu asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumā.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaikus lieto zāles, kas var palielināt čūlas veidošanās vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, acetilsalicilskābi (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Ārstēšana ar ibuprofēnu jāpārtrauc, ja pacientam sākas gastrointestināla asiņošana vai rodas čūla.

NPL piesardzīgi jālieto pacientiem ar gastrointestinālu slimību, piemēram, čūlaino kolītu un Krona slimību anamnēzē, jo šīs slimības var paasināties (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Tā ietekmes uz nieru caurplūdi dēļ ibuprofēns var izraisīt nātrija, kālija un šķidruma aizturi pacientiem, kuriem iepriekš nav bijuši nieru darbības traucējumi. Predisponētiem pacientiem tas var izraisīt tūsku vai pat novest līdz sirds mazspējai vai hipertensijai.

Tāpat kā ar citiem NPL, arī ilgstošas ibuprofēna lietošanas dzīvniekiem gadījumā radusies papillāra nieru nekroze un citas patoloģiskas pārmaiņas nierēs. Cilvēkiem ir ziņots par akūtu intersticiālu nefrītu ar hematūriju, proteinūriju un atsevišķos gadījumos – nefrotisko sindromu. Toksiska iedarbība uz nierēm novērota arī pacientiem, kuriem nieru prostaglandīniem ir kompensējoša nozīme normālas nieru caurplūdes uzturēšanā. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt no devas atkarīgu prostaglandīnu veidošanās samazināšanos un sekundāri – nieru asins plūsmas samazināšanos, kas var izraisīt acīmredzamu nieru mazspēju. Tie, kuriem šis risks ir vislielākais, ir pacienti ar nieru darbības traucējumiem, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, gados vecāki pacienti un pacienti, kuri lieto diurētiskos līdzekļus vai AKE inhibitorus. Simptomi parasti ir atgriezeniski pēc NPL lietošanas pārtraukšanas.

Piesardzība jāievēro, ārstējot dehidratētus pacientus, īpaši bērnus un vecāka gadagājuma pacientus. Pusaudžiem,bērniem un gados vecākiem pacientiem ar dehidratāciju ir nieru bojājumu risks.

Kopumā ņemot, pretsāpju līdzekļu lietošana ieraduma pēc, īpaši, ja tā ir vairāku pretsāpju līdzekļu kombinācija, var izraisīt ilgstošu nieru bojājumu ar nieru mazspējas risku (analgētisko nefropātiju). Šis risks var būt palielināts fiziskas slodzes, kas saistīta ar nātrija zudumu un dehidratāciju, gadījumā. Tāpēc no tā ir jāizvairās.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Jāievēro piesardzība, ja ibuprofēnu lieto pacientiem, kuriem šobrīd vai anamnēzē ir bronhiālā astma, hronisks deguna gļotādas iekaisums, sinusīts, deguna polipi, adenoīdi vai alerģiskas slimības, jo ir ziņots, ka šādiem pacientiem NPL var pastiprināt bronhu spazmas, nātreni vai angioedēmu.

Dermatoloģiskā ietekme

Ļoti reti saistībā ar NPL lietošanu ir ziņots par smagām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, piemēram, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze (skatīt 4.8 apakšpunktu). Vislielākais šo reakciju rašanās risks ir terapijas kursa sākumā, vairumam gadījumu rodoties pirmā mēneša laikā. Ibuprofēna lietošana jāpārtrauc, rodoties pirmajām ādas izsitumu, gļotādas bojājumu vai citām paaugstinātas jutības pazīmēm.

Izņēmuma gadījumos smagu ādas un mīksto audu infekciju komplikāciju cēlonis var būt vējbakas. Šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka NPL var veicināt šo infekciju gaitas pasliktināšanos. Tāpēc vējbaku gadījumā ieteicams izvairīties no Brufen putojošo granulu lietošanas.

Alerģiskas reakcijas

Reti novērotas smagas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilaktiskais šoks). Brufen putojošo granulu lietošana jāpārtrauc, rodoties pirmajām paaugstinātas jutības pazīmēm. Atbilstoši simptomiem speciālistiem jāuzsāk medicīniski nepieciešamie pasākumi.

Pacientiem, kam ir bijusi paaugstinātas jutība vai alerģiskas reakcijas uz citām vielām, ir jāievēro piesardzība, jo tiem var būt paaugstināts ar ibuprofēna lietošanu saistīts paaugstinātas jutības reakciju rašanās risks.

Cita piesardzība lietošanā

Ibuprofēns, Brufen putojošo granulu aktīvā viela, īslaicīgi var nomākt trombocītu funkciju (agregāciju) un pagarināt asinsteces laiku. Tādēļ uzmanīgi jāuzrauga pacienti, kam ir koagulācijas traucējumi vai kas lieto antikoagulantu terapiju.

Ilgstošas Brufen putojošo granulu terapijas gadījumā nepieciešama regulāra aknu un nieru funkcijas, kā arī asins šūnu skaita uzraudzība.

Dažos gadījumos ibuprofēna terapijas laikā pacientiem ar esošiem autoimūnās sistēmas traucējumiem (piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde, jaukta saistaudu slimība) novēroti aseptiska meningīta simptomi, piemēram, kakla stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija.

Pretsāpju līdzekļu ilgstoša lietošana var izraisīt galvassāpes, ko nedrīkst ārstēt, palielinot zāļu devu.

Vienlaicīgas alkohola un NLP lietošanas gadījumā var pastiprināties ar aktīvo vielu saistītās blakusparādības, īpaši tās, kas saistītas ar kuņģa-zarnu traktu vai centrālo nervu sistēmu.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāpievērš uzmanība pacientiem, kuri tiek ārstēti ar jebkuru no sekojošajām zālēm, jo dažiem pacientiem ir ziņots par mijiedarbību:

Vienlaikus ibuprofēna lietošana ar:

Iespējamā ietekme:

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, beta blokatori un angiotenzīna II antagonisti

NPL var samazināt šo zāļu iedarbību. Diurētiskie līdzekļi un AKE inhibitori var palielināt NPL nefrotoksicitātes risku. Dažiem pacientiem ar traucētu nieru darbību (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem pacientiem ar traucētu nieru darbību) vienlaicīgas terapijas ar zālēm, kas nomāc ciklooksigenāzi, un AKE inhibitoriem, beta blokatoriem vai angiotenzīna II antagonistiem gadījumā var rasties turpmāka nieru funkcijas pasliktināšanās, tostarp iespējama akūta nieru mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska. Tāpēc šāda kombinācija, īpaši, gados vecākiem pacientiem jālieto uzmanīgi. Pacientiem jābūt pietiekami hidratētiem, un pēc kombinētās terapijas uzsākšanas, kā arī ar regulāriem starplaikiem ārstēšanas laikā jāpārbauda nieru darbība. Vienlaikus ibuprofēna un kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai AKE inhibitoru lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju. Nepieciešams rūpīgi uzraudzīt kālija līmeni.

Digoksīns

NPL var pastiprināt sirds mazspēju, samazināt glomerulārās filtrācijas ātrumu un paaugstināt sirds glikozīdu (piemēram, digoksīna) līmeni plazmā. Vienlaikus Brufen putojošo granulu lietošana ar digoksīnu var paaugstināt šo zāļu līmeni serumā. Ieteicama digoksīna līmeņa serumā uzraudzība, ja lieto ilgāk par 4 dienām.

Litijs

Vienlaikus Brufen putojošo granulu lietošana ar litija preparātiem var paaugstināt šo zāļu līmeni serumā. Ieteicama litija līmeņa serumā uzraudzība, ja lieto ilgāk par 4 dienām.

Metotreksāts

NPL inhibē metotreksāta tubulāro sekrēciju, kā rezultātā var rasties zināma metaboliska mijiedarbība ar samazinātu metotreksāta klīrensu. Brufen putojošo granulu lietošana 24 stundu laikā pirms vai pēc metotreksāta lietošanas var izraisīt palielinātu metotreksāta koncentrāciju un pastiprināt tā toksisko ietekmi. Tādēļ jāizvairās no vienlaicīgas NPL un metotreksāta lietošanas lielās devās. Jāapsver arī mazu metotreksāta devu lietošanas potenciālais mijiedarbību risks, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Kombinētas terapijas gadījumā jāuzrauga nieru funkcija.

Ciklosporīns

Ciklosporīna nieres bojājošo ietekmi palielina vienlaikus NPL lietošana. Šo ietekmi nevar izslēgt ibuprofēna un ciklosporīna kombinācijas gadījumā.

Mifepristons

NPL, tai skaitā acetilsalicilskābes, antiprostaglandīnu īpašību dēļ teorētiski var samazināties šo zāļu efektivitāte. Ierobežoti pierādījumi liecina, ka vienlaicīgai NPL līdzekļu lietošanai vienā dienā ar prostaglandīnu nav nevēlamas ietekmes uz mifepristona iedarbību vai prostaglandīnu iedarbību uz dzemdes kakla nobriešanu vai dzemdes kontraktilitāti, un tā nesamazina medicīniskas grūtniecības pārtraukšanas klīnisko efektivitāti.

Kortikosteroīdi

Brufen putojošo granulu kombinācija ar kortikosteroīdiem jālieto uzmanīgi, jo tas var palielināt blakusparādību, it īpaši, kuņģa-zarnu trakta blakusparādību (čūlu veidošanās un asiņošana kuņga-zarnu traktā) risku (skatīt 4.3. un 4.4 apakšpunktus).

Antikoagulanti

NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna darbību (skatīt 4.4 apakšpunktu). Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicams uzraudzīt koagulācijas stāvokli.

Acetilsalicilskābe

Nav ieteicams vienlaikus lietot ibuprofēnu un acetilsalicilskābi, jo pastāv smagāku nevēlamo blakusparādību risks.

Eksperimentālie dati liecina, ka, vienlaikus lietojot acetilsalicilskābi un ibuprofēnu, var tikt konkurējoši inhibēta mazu acetilsalicilskābes devu iedarbība uz trombocītu agregāciju. Lai gan ir neskaidrības par šo datu ekstrapolāciju klīniskajā situācijā, nevar izslēgt iespēju, ka ibuprofēna regulāra un ilgstoša lietošana var samazināt mazu acetilsalicilskābes devu kardioprotektīvo iedarbību. Netiek uzskatīts, ka neregulārai ibuprofēna lietošanai būtu klīniski nozīmīga ietekme (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi

Ir reti ziņojumi par hipoglikēmiju pacientiem, kuri lieto sulfonilurīnvielas preparātus un ibuprofēnu. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā piesardzības dēļ ir ieteicama glikozes līmeņa asinīs uzraudzība.

Zidovudīns

Ir palielināts hematoloģiskās toksicitātes risks, ja NPL lieto kopā ar zidovudīnu. Ir pierādījumi par palielinātu hemartrozes un hematomas risku CIV (cilvēku imūndeficīta vīruss) (+) hemofīlijas pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem zidovudīna un ibuprofēna terapiju. Ieteicams pārbaudīt asins šūnu skaitu 1-2 nedēļas pēc kombinētas lietošanas uzsākšanas.

Citi NPL, tai skaitā salicilāti un selektīvie cikooksigenāzes-2 inhibitori

Sinerģijas efekta rezultātā vienlaikus vairāku NPL lietošana var palielināt čūlu un asiņošanas risku kuņģa-zarnu traktā. Tādēļ jāizvairās no ibuprofēna lietošanas kopā ar citiem NPL (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Aminoglikozīdi

NPL var samazināt aminoglikozīdu izvadīšanu.

Holestiramīns

Vienlaicīga ibuprofēna un holestiramīna lietošana var samazināt ibuprofēna uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā. Tomēr klīniskā nozīme nav zināma. Šīs zāles jālieto ar vismaz 2 stundu starplaiku.

Takrolims

Iespējams palielināts nefrotoksicitātes risks, ja abas zāles lieto vienlaikus.

Antitrombotiskie līdzekļi (piem., klopidogrels un tiklopidīns)

Palielināts asiņošanas risks kuņģa-zarnu traktā (skatīt 4.4 apakšpunktu). Papildu trombocītu funkcijas nomācoša efekta riska dēļ, NPL nedrīkst lietot vienlaikus ar tiklopidīnu.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI)

Palielināts asiņošanas risks kuņģa-zarnu traktā (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Augu ekstrakti

Ginkgo biloba kopā ar NPL var palielināt asiņošanas risku.

Hinolonu grupas antibiotikas

Dzīvnieku dati liecina, ka NPL var palielināt ar hinolonu grupas antibiotikām saistīto krampju risku. Pacientiem, kuri lieto NPL un hinolonu grupas antibiotikas, var būt palielināts krampju attīstības risks.

CYP2C9 inhibitori

Vienlaicīga ibuprofēna un CYP2C9 inhibitoru lietošana var pastiprināt ibuprofēna (CYP2C9 substrāts) iedarbību. Pētījumā ar vorikonazolu un flukonazolu (CYP2C9 inhibitori) tika uzrādīta palielināta S(+) ibuprofēna iedarbība par aptuveni 80-100%. Vienlaikus lietojot spēcīgus CYP2C9 inhibitorus, īpaši, kad lielas ibuprofēna devas tiek lietotas ar vorikonazolu vai flukonazolu, jāapsver ibuprofēna devas samazināšana.

Fenitoīns

Vienlaikus Brufen putojošo granulu lietošana ar fenitoīnu var paaugstināt šo zāļu līmeni serumā. Pareizas lietošanas gadījumā fenitoīna līmeņa serumā uzraudzība nav noteikti nepieciešama (maksimums ilgāk par 4 dienām).

Probenecīds un sulfīnpirazons

Zāles, kas satur probenecīdu vai sulfīnpirazonu var aizkavēt ibuprofēna izvadīšanu.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi

Vienlaikus Brufen putojošo granulu lietošana ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem var izraisīt hiperkaliēmiju (ieteicams pārbaudīt kālija līmeni serumā).

Alkohols

Palielināta nopietnu gastrointestinālo blakusparādību, tai skaitā, asiņošanas riska dēļ jāizvairās no ibuprofēna lietošanas cilvēkiem ar hronisku alkohola lietošanu (14-20 dzērieni nedēļā vai vairāk).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Ibuprofēna lietošana var ietekmēt fertilitāti, un nav ieteicams to lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir grūtības ar grūtniecības iestāšanos vai kurām tiek izmeklēta neauglība, jāapsver ibuprofēna lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nevēlami ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par palielinātu spontānā aborta un sirds defektu, gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitora lietošanas agrīnā grūtniecības posmā. Uzskata, ka šis risks palielinās, pieaugot devai un terapijas ilgumam. Pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitora ievadīšana pastiprina apaugļotās olšūnas bojāeju pirms un pēc implantācijas un embrija-augļa letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuriem organoģenēzes laikā ievadīti prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ziņots par biežāku dažādu anomāliju, arī kardiovaskulāru defektu, rašanos.

Ibuprofēnu nedrīkst lietot pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja ibuprofēnu lieto sieviete, kura cenšas ieņemt bērnu, vai arī ir pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt pēc iespējas mazai, bet terapijas ilgumam – pēc iespējas īsam.

Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var radīt:

Auglim:

kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu hipertensiju),

nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju.

Mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās var radīt:

asinsteces laika pagarināšanos, tā ir antiagregantu ietekme, kas var izpausties pat ļoti mazās devās,

dzemdes kontrakciju nomākumu, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošas dzemdības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ibuprofēns ir kontrindicēts grūtniecības pēdējā trimestra laikā.

Barošana ar krūti

Ibuprofēns nonāk mātes pienā, bet, īslaicīgi lietojot terapeitiskas devas, ietekmes risks uz zīdaini ir maz ticams. Tomēr, ja ir izrakstīta ilgstošāka terapija, jāapsver agrīna barošanas ar krūti pārtraukšana.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pēc NPL lietošanas ir iespējamas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reibonis, miegainība, nogurums un redzes traucējumi. Ja tas tā notiek, pacienti nedrīkst vadīt transportļīdzekļus un apkalpot mehānismus. Šo ietekmi pastiprina vienlaicīga alkohola lietošana.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk novērojamās blakusparādības ir gastrointestinālas dabas. Var būt peptiskā čūla, perforācija vai gastrointestināla asiņošana, dažkārt letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4 apakšpunktu). Pēc lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, meteorismu, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlainu stomatītu, kā arī kolīta un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Nevēlamās blakusparādības lielākoties ir atkarīgas no devas. Sevišķi gastrointestinālas asiņošanas sastopamība ir atkarīga no devas un lietošanas ilguma. Citi riska faktori aprakstīti 4.4. apakšpunktā.

Paaugstināta jutība: ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām pēc NPL terapijas. Tās var būt (a) nespecifiskas alerģiskas reakcijas un anafilakse (b) elpceļu reaktivitāte, tostarp astma, astmas paasinājums, bronhu spazmas vai aizdusa vai (c) dažāda veida ādas reakcijas, tostarp dažāda veida izsitumi, nieze, nātrene, purpura, angioneirotiskā tūska un, daudz retāk – eksfoliatīvas un bulozas dermatozes (tai skaitā Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze un erythema multiforme).

Ir aprakstīta ar infekciju saistītu iekaisumu (piemēram, nekrotizējoša fascīta rašanās) saasināšanās vienlaicīgi ar NPL lietošanu. Ja Brufen putojošo granulu lietošanas laikā parādās, saasinās infekcijas pazīmes, ir ieteicams nekavējoties doties pie ārsta.

Ārkārtējos gadījumos varicellas infekcijas laikā var rasties smagas ādas infekcijas un mīksto audu komplikācijas.

Blakusparādības, kas vismaz iespējami saistītas ar ibuprofēna lietošanu, norādītas pēc MedDRA sastopamības biežuma iedalījuma un orgānu sistēmas grupu datu bāzes. Izmantots šāds sastopamības biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 - <1/10), retāk (≥1/1000 - <1/100), reti (≥1/10000 - <1/1000), ļoti reti (<1/10000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmas grupa

Sastopamības biežums

Blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Retāk

Rinīts

Reti

Aseptisks meningīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija, trombocitopēnija, neitropēnija, agranulocitoze, aplastiskā anēmija un hemolītiska anēmija.

Pirmās pazīmes: drudzis, iekaisis kakls, virspusējas čūlas mutē, gripai līdzīgi simptomi, smags nogurums, asiņošana vai zilumu veidošanās bez redzama iemesla.

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Tādas paaugstinātas jutības reakcijas kā nātrene, nieze, purpura un izsitumi, kā arī astmas lēkmes (dažreiz ar hipotensiju)

Reti

Smagas paaugstinātas jutības reakcijas. Simptomu starpā var būt: sejas, mēles un balsenes tūska, aizdusa, tahikardija, hipotensija (anafilakse, angioneirotiskā tūska vai smags šoks). Sarkanās vilkēdes sindroms

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, trauksme

Reti

Depresija, apjukums, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes, miegainība, reibonis, uzbudinājums, aizkaitināmība

Retāk

Parestēzija

Reti

Redzes nerva iekaisums

Acu bojājumi

Retāk

Redzes traucējumi

Reti

Toksiska redzes nerva neiropātija

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Dzirdes traucējumi, troksnis ausīs, vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti reti

Sirds mazspēja, miokarda infarkts (skatīt 4.4 apakšpunktu), sirdsklauves, akūta plaušu tūska

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hipertensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Astma, bronhu spazmas, aizdusa

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, meteorisms, aizcietējums, melēna, hematemēze, gastrointestināla asiņošana

Retāk

Gastrīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa čūla, čūlas mutē, gastrointestināla perforācija

Ļoti reti

Pankreatīts, ezofagīts, zarnu striktūras

Nav zināmi

Kolīta un Krona slimības paasinājums

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Hepatīts, dzelte, izmainīta aknu funkcija

Reti

Aknu bojājums

Ļoti reti

Aknu mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi

Retāk

Nātrene, nieze, purpura, angioedēma, fotosensitivitātes reakcija

Ļoti reti

Bullozas dermatozes, arī Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze un erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, alopēcija, nekrotizējošs fascīts

Nav zināmi

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS sindroms)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Tubulointersticiāls nefrīts, nefrotiskais sindroms un nieru mazspēja

Akūta nieru mazspēja, papilāra nekroze (īpaši ilgstošas lietošanas gadījumā) saistīta ar palielinātu urīnvielas līmeni serumā

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nogurums

Reti

Tūska

Klīniskajos pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka ibuprofēna lietošana, jo īpaši lielās devās (2400 mg/dienā), var tikt saistīta ar arteriālu trombotisku traucējumu rašanās nelielu paaugstinātu risku (piemēram, miokarda infarktu vai insultu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju, kā arī par čūlainā kolīta un Krona slimības gaitas pasliktināšanos.

Lietojot Brufen putojošās granulas, var būt pārejoša dedzināšanas sajūta mutē vai rīklē.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Toksicitāte

Bērniem un pieaugušajiem kopumā nav novērotas toksicitātes pazīmes un simptomi, lietojot devas, kas mazākas par 100 mg/kg. Taču atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama uzturoša terapija. Ir novērots, ka bērniem toksicitātes pazīmes un simptomi parādās, lietojot 400 mg/kg vai lielākas devas.

Simptomi

Vairumam pacientu, kuri lietojuši ievērojamas ibuprofēna devas, simptomi attīstās 4-6 stundu laikā.

Visbiežāk ziņotie pārdozēšanas simptomi ietver sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā, apātiju un miegainību. Centrālās nervu sistēmas (CNS) blakusparādības ir galvassāpes, troksnis ausīs, reibonis, krampji un samaņas zudums. Retos gadījumos ziņots arī par nistagmu, metabolo acidozi, hipotermiju, nieru darbības traucējumiem, gastrointestinālu asiņošanu, komu, elpošanas apstāšanos un CNS un elpošanas sistēmas nomākumu. Ir ziņots arī par kardiovaskulāru toksicitāti, tai skaitā hipotensiju, bradikardiju un tahikardiju. Ievērojamas pārdozēšanas gadījumā ir iespējama nieru mazspēja un aknu bojājums. Smaga pārdozēšana parasti ir labi panesama, ja netiek lietotas citas zāles.

Ārstēšana

Ibuprofēna pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Ja pēdējās stundas laikā lietotais daudzums nepārsniedz 400 mg/kg, ir ieteicama kuņģa iztukšošana un pēc tam uzturoši pasākumi.

Pacienti jāārstē simptomātiski, kā nepieciešams. Vienu stundu pēc potenciāli toksiska daudzuma lietošanas, jāapsver aktivētās ogles lietošana. Alternatīvi, pieaugušajiem, vienu stundu pēc potenciāli dzīvībai bīstamas pārdozēšanas lietošanas, jāapsver kuņģa skalošana.

Bieži un ilgstoši krampji jāārstē ar intravenozu diazepāmu.

Lai saņemtu visjaunāko informāciju, kontaktējieties ar vietējo toksikoloģijas centru.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Nesteroīdi pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, propionskābes atvasinājumi.

ATĶ kods: M01AE01.

Brufen ir nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kura prostaglandīnu sintēzes nomākšanas efektivitāte ir pierādīta dzīvnieku modeļos. Cilvēkiem ibuprofēns samazina ar iekaisumu saistītas sāpes, pietūkumu un drudzi. Ibuprofēns uzrāda nomācošu ietekmi uz prostaglandīnu sintēzi, nomācot ciklooksigenāzes aktivitāti.

Turklāt ibuprofēnam piemīt nomācoša ietekme uz ADF (adenozīndifosfātu) un kolagēna stimulēto trombocītu salipšanu.

Eksperimentālie dati liecina, ka, vienlaikus lietojot acetilsalicilskābi un ibuprofēnu, var tikt konkurējoši inhibēta mazu acetilsalicilskābes devu iedarbība uz trombocītu agregāciju. Dažos farmakodinamiskos pētījumos ir pierādīts, ka, lietojot atsevišķas ibuprofēna 400 mg devas 8 h laikā pirms vai 30 min laikā pēc ātras darbības acetilsalicilskābes devas (81 mg) lietošanas, radās samazināta acetilsalicilskābes iedarbība uz tromboksāna veidošanos vai trombocītu agregāciju. Lai gan ir neskaidrības par šo datu ekstrapolāciju klīniskajā situācijā, nevar izslēgt iespēju, ka ibuprofēna regulāra un ilgstoša lietošana var samazināt mazu acetilsalicilskābes devu kardioprotektīvo iedarbību. Netiek uzskatīts, ka neregulārai ibuprofēna lietošanai būtu klīniski nozīmīga ietekme (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ibuprofēns nomāc prostaglandīnu sintēzi dzemdē, tādējādi samazinot intrauterīno spiedienu miera un aktīvā stāvoklī, periodiskās dzemdes kontrakcijas un asinsritē nonākošo prostaglandīnu daudzumu. Uzskata, ka šīs izmaiņas izskaidro menstruālo sāpju atvieglošanu. Ibuprofēns nomāc prostaglandīnu sintēzi nierēs, kas riska pacientiem var izraisīt nieru mazspēju, šķidruma aizturi un sirds mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Prostaglandīni ir saistīti ar ovulāciju, tādēļ zāļu, kas nomāc prostaglandīnu sintēzi, lietošana var ietekmēt sievietes auglību (skatīt 4.4., 4.6. un 5.3. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas ibuprofēns daļēji uzsūcas kuņģī un tad pilnībā uzsūcas tievajās zarnās ar 80-90% biopieejamību. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,7 stundas pēc putojošo granulu lietošanas tukšā dūšā. Lietojot kopā ar ēdienu, maksimālā koncentrācija serumā ir par 34% zemāka un tā tiek sasniegta aptuveni 2 stundas vēlāk nekā, lietojot tukšā dūšā. Uzturs kopējo biopieejamību ievērojami neietekmē.

Sadalījums

Ibuprofēns plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (99%). Ibuprofēnam ir mazs izkliedes tilpums, kas pieaugušajiem ir aptuveni 0,12-0,2 l/kg.

Metabolisms

Ibuprofēns tiek strauji metabolizēts aknās ar citohromu P450, vislabāk ar CYP2C9 līdz diviem neaktīviem primārajiem metabolītiem, 2-hidroksiibuprofēnu un 3-karboksiibuprofēnu. Pēc iekšķīgas zāļu lietošanas nedaudz mazāk kā 90% iekšķīgi lietotās ibuprofēna devas var atrast urīnā kā oksidatīvos metabolītus un to glikuronāt-konjugātus. Ļoti neliela daļa ibuprofēna izdalās urīnā neizmainītā veidā.

Eliminācija

Ekskrēcija nierēs ir strauja un pilnīga. Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2 stundas. 24 stundas pēc pēdējās devas ibuprofēna ekskrēcija prakstiski ir pilnīga.

Īpašas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Ja nepastāv nieru darbības traucējumi, starp jauniem un vecāka gadagājuma pacientiem ir tikai mazas, klīniski nenozīmīgas izmaiņas farmakokinētiskajā profilā un ekskrēcijā urīnā.

Bērni

Ibuprofēna sistēmiskā iedarbība, izmantojot pēc svara pielāgotu terapeitisku dozēšanu (5 mg/kg līdz 10 mg/kg ķermeņa svara), 1 gadu veciem un vecākiem bērniem, šķiet, ir līdzīga kā pieaugušajiem.

Bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 2,5 gadiem, šķiet, ir lielāks ibuprofēna izkliedes tilpums (l/kg) un klīrenss (l/kg/h) nekā >2,5-12 gadus veciem bērniem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem ir ziņots par palielinātu nesaistītā (S)-ibuprofēna līmeni, augstāku (S)-ibuprofēna AUC vērtību un palielinātu enantiomēru (S/R) AUC attiecību salīdzinājumā ar veselu kontroles grupu.

Beigu stadijas nieru slimības pacientiem, kuriem tiek piemērota dialīze, vidējā ibuprofēna brīvā frakcija bija aptuveni 3%, salīdzinot ar 1% veseliem brīvprātīgajiem. Smagi nieru darbības traucējumi var izraisīt ibuprofēna metabolītu uzkrāšanos. Šīs ietekmes nozīmīgums nav zināms. Metabolītus var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.2, 4.3 un 4.4apakšpunktus).

Aknu darbības traucējumi

Ar alkoholismu saistīta aknu slimība ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem neizraisīja ievērojamas farmakokinētisko parametru izmaiņas.

Cirozes pacientiem ar vidējiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child Pugh 6-10), kuri tika ārstēti ar racēmisko ibuprofēnu, tika novērots vidēji 2 reizes ilgāks pusperiods un enantiomēru (S/R) AUC attiecība bija ievērojami zemāka kā veselajai kontroles grupai, norādot uz (R)-ibuprofēna metaboliskās pārveides par aktīvo (S)-enantiomēru traucējumiem (skatīt 4.2, 4.3 un 4.4 apakšpunktus).

Preklīniskie dati par drošību

Ibuprofēna subhroniskā un hroniskā toksicitāte dzīvnieku pētījumos galvenokārt tika novērota kā bojājumi un čūlas kuņģa-zarnu traktā. In vitro un in vivo pārbaudes nav uzrādījušas jebkādus klīniski nozīmīgus ibuprofēna mutagenitātes potenciāla pierādījumus. Turklāt pētījumos ar žurkām un pelēm ibuprofēnam netika novērota kancerogēna ietekme. Ibuprofēns nomāc ovulāciju trušiem un rada implantācijas traucējumus dažādām dzīvnieku sugām (trušiem, žurkām un pelēm). Eksperimentālos pētījumos pierādīts, ka ibuprofēns šķērso placentāro barjeru, un mātītei toksiskās devās tika novērota palielināta anomāliju (piemēram, kambaru starpsienas defektu) sastopamība.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Bezūdens nātrija karbonāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Ābolskābe

Mikrokristāliskā celuloze

Saharīna nātrija sāls

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Saharoze

Povidons

Apelsīnu aromatizētājs

Nātrija laurilsulfāts

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Iepakojuma veids un saturs

Termiski noslēgta paciņa, kas sastāv no papīra/polietilēna/alumīnija folijas un polietilēna lamināta.

Iepakojuma lielumi: 12, 20 vai 30 paciņas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Mylan IRE Healthcare Limited

Unit 35/36, Grange Parade, Baldoyle Industrial Estate, Dublin 13

Īrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

13-0049

REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 8. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 13. jūnijs

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 07-02-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1