Acic

Tablete

Acic 200 mg tabletes

PVH/Al blisteris, N100
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Aciclovirum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

03-0122-02

Zāļu reģistrācijas numurs

03-0122

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

20-JUN-08

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

200 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

ACIC 200 mg tabletes

(Aciclovirum)

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecās arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Acic 200 mg tabletes un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Acic 200 mg tablešu lietošanas

3. Kā lietot Acic 200 mg tabletes

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Acic 200 mg tabletes

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Acic 200 mg tabletes un kādam nolūkam tās lieto

Acic ir zāles, ko lieto:

ādas un gļotādu herpes simplex infekcijas ārstēšanai,

īpaši dzimumorgānu primāras herpes infekcijas un recidīva ārstēšanai [Izņemot jaundzimušo HSV un smagas HSV infekcijas bērniem ar novājinātu imunitāti].

2. Kas Jums jāzina pirms Acic 200 mg tablešu lietošanas

Nelietojiet Acic 200 mg tabletes šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret aciklovīru, valaciklovīru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

ja Jums ir nieru darbības traucējumi;

Ja Jūs esat vecāka gadagājuma pacients (vecāks par 65 gadiem);

Ja Jūs lietojat citas nefrotoksiskās zāles.

Šajos gadījumos ārsts Jums piemēros devu.

Zāļu lietošanas laikā, īpaši lietojot lielas devas, jānodrošina atbilstoša hidratācija (jādzer daudz šķidruma).

Citas zāles un Acic 200 mg tabletes

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Probenecīds un cimetidīns mazina aciklovīra izdalīšanos caur nierēm aptuveni par 30%. Tas var izraisīt aciklovīra vidējā eliminācijas pusperioda palielināšanos.

Iespējama mijiedarbība ar mikofenolāta mofetilu.

Lietojot aciklovīru vienlaicīgi ar ciklosporīnu, pieaug nefrotoksicitātes risks.

Vienlaicīgi lietojot aciklovīru ar teofilīnu, ieteicams noteikt teofilīna koncentrāciju plazmā.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja ārstēšana nepieciešama grūtniecības laikā, ārsts rūpīgi novērtēs ieguvumu un iespējamo risku.

Pēc aciklovīru saturošu zāļu lietošanas aciklovīrs konstatēts mātes pienā. Tādēļ sievietes nedrīkst zīdīt bērnu ārstēšanas laikā ar aciklovīru.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav ieteicams vadīt transporta līdzekli vai apkalpot mehānismus, ja tiek novērotas tādas blakusparādības kā miegainība, halucinācijas, apmulsuma stāvoklis, reibonis.

Acic® 200 mg tabletes satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Acic 200 mg tabletes

Vienmēr lietojiet Acic 200 mg tabletes tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Nepārsniedziet ieteikto devu un ārstēšanas ilgumu.

Devas un lietošanas veids

Pieaugušie

Herpes simplex infekcijas

200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 5 reizes dienā ik pēc 4 h.

Dzimumorgānu herpes simplex infekciju smagu formu un ļoti biežu recidīvu profilakse

Imunoloģiski veseli pacienti saņem 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h.

Var lietot arī 400 mg aciklovīra (atbilst 2 tabletēm Acic 200) divreiz dienā ik pēc 12 h.

Atsevišķos gadījumos efektīvu profilaksi var nodrošināt, arī lietojot 200 mg aciklovīra trīsreiz dienā (atbilst 1 tabletei Acic 200 trīsreiz dienā) ik pēc 8 h vai 200 mg aciklovīra divreiz dienā (atbilst 1 tabletei Acic 200 divreiz dienā) ik pēc 12 h.

Profilaktiskā nolūkā pacienti ar nomāktu imunitāti saņem 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h.

Pacienti ar stipri nomāktu imunitāti, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, saņem 400 mg aciklovīra (atbilst 2 tabletēm Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h.

Lietošana bērniem

Herpes simplex infekcijas

Bērni pēc 2 gadu vecuma saņem tādu pašu devu kā pieaugušie, bērni līdz 2 gadu vecumam – pusi pieaugušo devas.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Jāņem vērā, ka gados vecākiem pacientiem ir iespējami nieru darbības traucējumi, tādēļ atbilstoši jāpielāgo deva (skatīt tālāk, “Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem”).

Gados vecākiem pacientiem, kuri perorāli lieto lielas aciklovīra devas, terapijas laikā jālieto atbilstošs šķidruma daudzums.

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Ordinējot aciklovīru pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams ievērot piesardzību.

Terapijas laikā jālieto atbilstošs šķidruma daudzums.

Ārstējot herpes simplex infekcijas pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min), ieteicams pielāgot devu, to samazinot līdz 200 mg aciklovīra divas reizes dienā ik pēc aptuveni 12 stundām.

Ārstējot herpes zoster infekcijas pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min), ieteicams pielāgot devu, to samazinot līdz 800 mg divas reizes dienā ik pēc aptuveni 12 stundām, bet pacientiem, kuriem ir vidēji smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss 10–25 ml/min) – līdz 800 mg trīs reizes dienā ik pēc aptuveni astoņām stundām.

Tablete jāieņem, uzdzerot ūdeni, vēlams pēc ēšanas.

Lai sasniegtu iespējami labāko terapeitisko rezultātu, aciklovīrs jālieto pēc iespējas agrāk, t.i., pēc pirmo simptomu parādīšanās uz ādas, ja iespējams.

Īpaši svarīgi recidivējošu herpes simplex infekciju gadījumā aciklovīru lietot, tiklīdz tiek konstatētas slimības recidīva pirmās pazīmes (piemēram, nieze, saspringuma sajūta, pirmie pūslīši).

Herpes simplex infekciju ārstēšanas ilgums ir 5 dienas, bet tas var būt arī ilgāks atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa. Herpes simplex infekciju profilaktiskas ārstēšanas ilgums imunoloģiski veseliem pacientiem atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes un recidīvu biežuma. Tomēr ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 6 – 12 mēnešus.

Lietošanas ilgumu herpes simplex infekciju profilaksei pacientiem ar izteiktu imunitātes nomākumu nosaka imunitātes nomākuma pakāpe un infekcijas riska saglabāšanās ilgums.

Ja esat lietojis Acic 200 mg tabletes vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Acic 200 mg tabletes vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Acic 200 mg tabletes

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Acic 200 mg tabletes

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un biežumam. Blakusparādību biežums ir klasificēts sekojoši:

Ļoti bieži: skar vairāk kā 1 no 10 ārstēto pacientu

Bieži: skar 1 līdz 10 no 100 ārstēto pacientu

Retāk: skar 1 līdz 10 no 1000 ārstēto pacientu

Reti: skar 1 līdz 10 no 10 000 ārstēto pacientu

Ļoti reti: skar mazāk nekā 1 no 10 000 ārstēto pacientu

Nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Ir novērotas sekojošas blakusparādības:

Biežas blakusparādības (var skart 1 līdz 10 no 100 ārstēto pacientu)

Galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes, nieze, izsitumi (ieskaitot jutību pret gaismu), nespēks, drudzis.

Retākas blakusparādības (var skart 1 līdz 10 no 1000 ārstēto pacientu)

Nātrene, paātrināta, difūza matu izkrišana.

Retas blakusparādības (var skart 1 līdz 10 no 10 000 ārstēto pacientu)

Smagas alerģiskas reakcijas, elpošanas traucējumi, bilirubīna un ar aknām saistīto enzīmu līmeņa atgriezeniska paaugstināšanās, angioneirotiskā tūska, paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs.

Ļoti retas blakusparādības (var skart mazāk nekā 1 no 10 000 ārstēto pacientu)

Mazasinība, asinsķermenīšu (leikocītu vai trombocītu) daudzuma samazināšanās asinīs, nemiers,

apmulsums, trīce, dažādi kustību un runas traucējumi, halucinācijas, psihotiskie

simptomi, krampji, miegainība, encefalopātija, koma, hepatīts, dzelte, akūta nieru mazspēja, nieru sāpes.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Acic 200 mg tablešu uzglabāšana

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un sīkāka informācija

Ko Acic 200 mg tabletes satur

Aktīvā viela ir aciklovīrs. Katra tablete satur 200 mg aciklovīra.

Citas sastāvdaļas ir kopolividons, laktoze, magnija stearāts, mikrokristāliska celuloze, nātrija cietes glikolāts.

Acic 200 mg tablešu ārējais izskats un iepakojums

Baltas, apaļas, izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Iepakots PVH/Al blisteros.

Oriģinālā iesaiņojumā ir pa 25 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH,

Otto-von-Guericke-Allee 1

D-39179 Barleben

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Acic 200 mg tabletes

ZĀĻU APRAKSTS

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 200 mg aciklovīra (Aciclovirum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA
Tabletes. Baltas, apaļas, izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Ādas un gļotādu herpes simplex, īpaši herpes genitalis, infekcijas (primāra infekcija, kā arī herpes genitalis ar biežiem recidīviem [izņemot jaundzimušo HSV un smagas HSV infekcijas bērniem ar novājinātu imunitāti]). Profilaktiska zāļu lietošana indicēta pieaugušajiem ar smagas gaitas dzimumorgānu herpes simplex infekciju ar ļoti biežiem recidīviem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie  Herpes simplex infekcijas 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 5 reizes dienā ik pēc 4 h.
 Dzimumorgānu herpes simplex infekciju smagu formu un ļoti biežu recidīvu profilakse Imunoloģiski veseli pacienti saņem 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h. Var lietot arī 400 mg aciklovīra (atbilst 2 tabletēm Acic 200) divreiz dienā ik pēc 12 h.
Atsevišķos gadījumos efektīvu profilaksi var nodrošināt, arī lietojot 200 mg aciklovīra trīsreiz dienā (atbilst 1 tabletei Acic 200 trīsreiz dienā) ik pēc 8 h vai 200 mg aciklovīra divreiz dienā (atbilst 1 tabletei Acic 200 divreiz dienā) ik pēc 12 h.
Ja, lietojot kopējo dienas devu 800 mg, attīstās recidīvs, tad tāpat kā herpes simplex infekcijas gadījumā 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) jālieto 5 reizes dienā ik pēc 4 h 5 dienas. Pēc tam jāatkārto lietošana pēc iepriekšminētās shēmas.

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
Profilaktiskā nolūkā pacienti ar nomāktu imunitāti saņem 200 mg aciklovīra (atbilst 1 tabletei Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h.
Pacienti ar izteikti nomāktu imunitāti, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, saņem 400 mg aciklovīra (atbilst 2 tabletēm Acic 200) 4 reizes dienā ik pēc 6 h.
Alternatīvā veidā, īpaši pacientiem, kuriem ir pavājināta uzsūkšanās no gremošanas trakta, aciklovīru var ievadīt arī intravenozas infūzijas veidā.
Piebilde Pacientiem ar nomāktu imunitāti aprakstīta rezistences veidošanās iespējamība. Tas jāapsver, nosakot devu.
Bērni  Herpes simplex infekcijas Bērni pēc 2 gadu vecuma saņem tādu pašu devu kā pieaugušie, bērni līdz 2 gadu vecumam – pusi no pieaugušo devas.
Gados vecāki pacienti Jāņem vērā, ka gados vecākiem pacientiem ir iespējami nieru darbības traucējumi, tādēļ atbilstoši jāpielāgo deva (skatīt tālāk, “Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem”). Gados vecākiem pacientiem, kuri perorāli lieto lielas aciklovīra devas, organismā jānodrošina pietiekama hidratācija.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Ordinējot aciklovīru pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams ievērot piesardzību. Organismā jāuztur pietiekama hidratācija. Ārstējot herpes simplex infekcijas pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min), ieteicams pielāgot devu, to samazinot līdz 200 mg aciklovīra divas reizes dienā ik pēc aptuveni 12 stundām. Ārstējot herpes zoster infekcijas pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min), ieteicams pielāgot devu, to samazinot līdz 800 mg divas reizes dienā ik pēc aptuveni 12 stundām, bet pacientiem, kuriem ir vidēji smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss 10–25 ml/min) – līdz 800 mg trīs reizes dienā ik pēc aptuveni astoņām stundām.
Lietošana Tablete jāieņem, uzdzerot ūdeni, vēlams pēc ēšanas. Īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, kas ievērojami biežāk attīstās gados vecākiem pacientiem (sk. 4.3. Kontrindikācijas), terapijas laikā jālieto atbilstošs šķidruma daudzums. Lai sasniegtu iespējami labāko terapeitisko rezultātu, aciklovīrs jālieto pēc iespējas agrāk, t.i., pēc pirmo simptomu parādīšanās uz ādas, ja iespējams.
Īpaši svarīgi recidivējošu herpes simplex infekciju gadījumā aciklovīru lietot, tiklīdz tiek konstatētas slimības recidīva pirmās pazīmes (piemēram, nieze, saspringuma sajūta, pirmie pūslīši).
Lietošanas ilgums

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
Herpes simplex infekciju ārstēšanas ilgums ir 5 dienas, bet tas var būt arī ilgāks atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa. Herpes simplex infekciju profilaktiskas ārstēšanas ilgums imunoloģiski veseliem pacientiem atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes un recidīvu biežuma. Tomēr ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 6 – 12 mēnešus. Lietošanas ilgumu herpes simplex infekciju profilaksei pacientiem ar izteiktu imunitātes nomākumu nosaka imunitātes nomākuma pakāpe un infekcijas riska saglabāšanās ilgums.
4.3. Kontrindikācijas
Aciklovīra tabletes ir kontrindicētas pacientiem, par kuriem ir zināms, ka viņiem ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, valaciklovīru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem, kuriem aciklovīrs ievadīts i. v. vai kuri saņēmuši lielas zāļu devas perorāli, organismā jānodrošina pietiekama hidratācija.
Nieru darbības traucējumu risku palielina lietošana vienlaikus ar citām nefrotoksiskām zālēm.
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un gados vecākiem pacientiem: aciklovīrs tiek eliminēts renālā klīrensa ceļā, tādēļ pacietiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāsamazina (skatīt 4.2. apakšpunktu). Gados vecākiem pacientiem var būt pavājināta nieru darbība, tādēļ šajā pacientu grupā jāapsver devas samazināšanas nepieciešamība. Gan gados vecākiem pacientiem, gan pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir palielināts neiroloģisku blakusparādību rašanās risks, un viņi rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas pazīmes, kas liecina par šādu ietekmi. Gadījumos, par kuriem ziņots, šīs reakcijas parasti bija atgriezeniskas, pārtraucot ārstēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ilgstoši vai atkārtoti lietojot aciklovīru personām ar izteiktu imūnsistēmas nomākumu, var selekcionēties vīrusa celmi ar samazinātu jutīgumu, kuri nereaģē pret turpmāku ārstēšanu ar aciklovīru (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Palīgvielas Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Aciklovīrs galvenokārt tiek eliminēts neizmainītā veidā ar urīnu ar aktīvas sekrēcijas starpniecību nieru kanāliņos. Jebkuras vienlaikus lietotas zāles, kuras konkurē attiecībā uz šo mehānismu, var paaugstināt aciklovīra koncentrāciju plazmā. Probenecīds un cimetidīns šādā ceļā palielina aciklovīra zemlīknes laukumu (AUC) un samazina aciklovīra renālo klīrensu. Tāpat, vienlaikus lietojot aciklovīru un mikofenilāta mofetilu, imūnsupresantu, ko lieto pacientiem, kuriem veikta orgānu transplantācija, novērots aciklovīra un mikofenolāta mofetila neaktīvā metabolīta AUC pieaugums. Tomēr, ņemot vērā aciklovīra lielo terapeitiskās darbības platumu, devas pielāgošana nav nepieciešama. Lietojot aciklovīru vienlaicīgi ar ciklosporīnu, pieaug nefrotoksicitātes risks.

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
Ar pieciem vīriešiem veikta eksperimentāla pētījuma rezultāti parāda, ka aciklovīra vienlaicīga lietošana par aptuveni 50 % palielina kopējās ievadītās teofilīna devas AUC. Lietojot vienlaikus ar aciklovīru, ieteicams noteikt teofilīna koncentrāciju plazmā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Fertilitāte Skatīt 5.3. apakšpunktā.
Grūtniecība Aciklovīra lietošanu grūtniecības laikā drīkst apsvērt tikai tad, ja iespējamais ieguvums atsver nezināmo iespējamo risku. Pēc aciklovīra reģistrācijas izveidotā reģistrā ir dokumentēta informācija par grūtniecības iznākumu sievietēm, kuras bijušas pakļautas jebkuras aciklovīra zāļu formas iedarbībai. Reģistra dati nepierāda, ka indivīdiem, kuri bijuši pakļauti aciklovīra iedarbībai, būtu lielāks iedzimtu patoloģiju skaits nekā vispārējā populācijā, un neviena no iedzimtajām patoloģijām nebija unikāla vai ar līdzīgu norisi, kas ļautu domāt, ka tām ir kopējs cēlonis. Aciklovīra sistēmiska lietošana starptautiski akceptētos standarta testos neizraisīja embriotoksisku vai teratogēnu iedarbību trušiem, žurkām vai pelēm. Veicot nestandarta testus ar žurkām, novēroja augļa anomālijas, taču tikai pēc ļoti lielu subkutānu devu lietošanas, kuras izraisīja toksicitāti mātītes organismā. Šo datu klīniskā nozīme ir neskaidra.
Barošana ar krūti Pēc 200 mg aciklovīra perorālas lietošanas piecas reizes dienā aciklovīrs ir konstatēts mātes pienā, un tā koncentrācija variēja robežās no 0,6 līdz 4,1 reizēm no koncentrācijas plazmā. Šāda koncentrācija varētu būt pietiekama, lai ar mātes pienu barotus zīdaiņus pakļautu 0,3 mg/kg lielas aciklovīra dienas devas iedarbībai. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, ja aciklovīrs jālieto sievietei, kura baro bērnu ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Izvērtējot pacienta spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus, jāņem vērā pacienta klīniskais stāvoklis un aciklovīra nevēlamo blakusparādību spektrs. Nav veikti pētījumi, lai novērtētu aciklovīra ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Turklāt, ņemot vērā aktīvās vielas farmakoloģiju, nevar izslēgt nelabvēlīgu ietekmi uz šāda veida darbībām.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tālāk minētās nelabvēlīgo blakusparādību biežuma kategorijas ir aptuveni prognozējamās. Par vairumu blakusparādību dati, kuri būtu piemēroti biežuma prognozēšanai, nav pieejami. Turklāt nevēlamo blakusparādību biežums var atšķirties atkarībā no indikācijas.
Blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un biežumam. Blakusparādību biežums ir klasificēts sekojoši: ļoti bieži (1/10), bieži (1/100, 1/10), retāk (1/1000, 1/100), reti (1/10000, 1/1000), ļoti reti (1/10000), ieskaitot atsevišķus ziņojumus.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Ļoti reti: anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija.

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
Imūnās sistēmas traucējumi Reti: anafilakse.
Psihiskie un nervu sistēmas traucējumi Bieži: galvassāpes, reibonis. Ļoti reti: nemiers, apmulsums, trīce, ataksija, dizartrija, halucinācijas, psihotiskie simptomi, krampji, miegainība, encefalopātija, koma.
Iepriekš minētās blakusparādības lielākoties ir atgriezeniskas, un parasti ziņots, ka tās radušās pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai citiem predisponējošiem faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Reti: dispnoja.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Reti: bilirubīna un ar aknām saistīto enzīmu līmeņa atgriezeniska paaugstināšanās. Ļoti reti: hepatīts, dzelte.
Ādas un zemādas audu bojājumi Bieži: nieze, izsitumi (ieskaitot fotosensibilizāciju) Retāk: nātrene, paātrināta, difūza matu izkrišana.
Paātrināta, difūza matu izkrišana ir tikusi saistīta ar dažādiem slimības procesiem un zālēm, un tās saistība ar aciklovīra terapiju ir neskaidra.
Reti: angioneirotiskā tūska.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Reti: paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs. Ļoti reti: akūta nieru mazspēja, nieru sāpes.
Nieru sāpes var būt saistītas ar nieru mazspēju.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži: nespēks, drudzis.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
Aciklovīrs kuņģa—zarnu traktā absorbējas tikai daļēji. Pacienti ir pārdozējuši aciklovīru devās līdz pat 20 g vienā lietošanas reizē, un toksiska iedarbība parasti nav novērota. Septiņu dienu laikā atkārtoti nejauši pārdozējot perorāli lietotu aciklovīru, novērota ietekme uz kuņģa-zarnu traktu (piemēram, slikta dūša un vemšana) un neiroloģiska ietekme (galvassāpes un apmulsums).
Pārdozējot i.v. lietotu aciklovīru, radies paaugstināts kreatinīna līmenis serumā un atlieku slāpekļa līmenis asinīs un sekojoša nieru mazspēja. Saistībā ar pārdozēšanu ir aprakstīta neiroloģiska ietekme, ieskaitot apmulsumu, halucinācijas, uzbudinājumu, lēkmes un komu.
Ārstēšana Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas toksicitātes pazīmes. Hemodialīze būtiski pastiprina aciklovīra izvadīšanu no asinīm, un tādējādi to var uzskatīt par ārstēšanas variantu simptomātiskas pārdozēšanas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Guanozīna analogs, virustatisks līdzeklis, vīrusu DNS polimerāzes inhibitors ATĶ kods: JO5AB01
Aciklovīrs ir farmakoloģiski neaktīva viela, kas, nokļūstot ar herpes simplex vīrusu (HSV) vai varicella zoster vīrusu (VZV) inficētā šūnā, vispirms kļūst par virustatisku līdzekli. Šo aciklovīra aktivēšanu katalizē HSV vai VZV timidīnkināze – enzīms, kas vīrusiem ļoti nepieciešams vairošanās procesam.
Vienkāršojot, vīruss pats sintezē virustatisku līdzekli. Šim procesam ir vairāki posmi. 1. Aciklovīrs biežāk nokļūst ar herpes vīrusu inficētās šūnās. 2. Šajās šūnās esošā vīrusu timidīnkināze fosforilē aciklovīru par aciklovīra monofosfātu. 3. Šūnas enzīmi pārvērš aciklovīra monofosfātu par virustatisku līdzekli, t.i., par aciklovīra trifosfātu. 4. Aciklovīra trifosfātam piemīt 10 – 30 reizes izteiktāka afinitāte pret vīrusa DNS polimerāzi nekā pret šūnas DNS polimerāzi, tādējādi tas selektīvi inhibē vīrusa enzīma darbību. 5. Turklāt vīrusa DNS polimerāze inkorporē aciklovīru vīrusa DNS, izraisot ķēdes pārrāvumu DNS sintēzes procesā. Šie atsevišķie posmi kopā ļoti efektīvi mazina vīrusu augšanu. Iekaisuma mazināšanas testā apstiprināts, ka ar HSV inficētu verošūnu (Āfrikas zaļo pērtiķu nieru parenhīmas šūnu kultūras) augšanas nomākšanai nepieciešami 0,1 mol aciklovīra/l, bet neinficētu šūnu augšanas nomākšanai nepieciešami 300 mol aciklovīra/l.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās, līmenis plazmā Aciklovīrs tikai daļēji uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Maksimālā koncentrācija plazmā, kas noteikta līdzsvara apstākļos pēc atkārtotas 200 mg, 400 mg un 800 mg aciklovīra devu perorālas lietošanas ik pēc 4 h 5 reizes dienā, vidēji ir attiecīgi 3,02 ± 0,5 mol/l (200 mg), 5,21 ± 1,32 mol/l (400 mg) un 8,16 ± 1,98 mol/l (800 mg). Šie līmeņi tika sasniegti aptuveni pēc 1,5 ± 0,6

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
h. Atbilstošais pamatlīmenis plazmā aptuveni 4 h pēc perorālas aciklovīra lietošanas ir attiecīgi 1,61 ± 0,3 mol/l (200 mg), 2,59 ± 0,53 mol/l (400 mg) un 4,0 ± 0,72 mol/l (800 mg). 24 h pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas aciklovīrs organismā nav konstatējams.
Vidējo maksimālo koncentrāciju plazmā 5,7 – 15,1 mol/l noteica 3 – 11 gadus veciem bērniem ar nomāktu imunitāti, kas perorāli saņēma 400 mg aciklovīra 5 reizes dienā, kas atbilst 300 – 650 mg aciklovīra/m2 ķermeņa virsmas laukuma. Maksimālo koncentrāciju plazmā attiecīgi 17,3 un 8,6 mol/l noteica 1 – 6 nedēļas veciem zīdaiņiem, lietojot perorāli 600 mg aciklovīra/m2 ķermeņa virsmas laukuma ik pēc 6 h.
Aciklovīra kinētikas bieksponenciālais raksturs ļauj secināt, ka aciklovīrs audus un orgānus sasniedz augstā koncentrācijā un pēc tam lēnām izdalās.
Pieaugušiem sadales tilpums līdzsvara koncentrācijā ir 50 ± 8,7 l/1,73 m2, jaundzimušiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam tas ir 28,8 ± 9,3 l/1,73 m2.
Novērtēja, ka ar olbaltumiem saistās 9 – 33% zāļu.
Izkliede Pētījumi ar dzīvniekiem apliecina, ka, salīdzinot ar koncentrāciju serumā, augstāka aciklovīra koncentrācija tiek sasniegta dzīvnieku zarnās, nierēs, aknās un plaušās, zemāka koncentrācija tiek sasniegta dzīvnieku muskuļos, sirdī, smadzenēs, olnīcās un sēkliniekos.
Pēcnāves pētījumos ar cilvēkiem konstatēja, ka aciklovīrs uzkrājas siekalās, maksts sekrētā un herpētisko pūslīšu vezikulārā šķīdumā, kā arī dažos orgānos. Likvorā tiek sasniegta koncentrācija, kas atbilst 50% no koncentrācijas serumā.
Biotransformācija un eliminācija Pacientiem ar veselām nierēm 62 – 91% aciklovīra izdalās nemainītā veidā un 10 – 15% 9– karboksimetoksimetilguanīna veidā caur nierēm.
Pēc aciklovīra intravenozas ievadīšanas plazmas pusperiods (t1/2) pieaugušiem bija 2,87 ± 0,76 h, bet jaundzimušiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam – 4,1 ± 1,2 h. Aciklovīrs iziet glomeruālo filtrāciju un tubulāro sekrēciju. Ja aciklovīru ievada 1 h pēc 1 g probenecīda lietošanas, plazmas pusperiods (t1/2) pagarinās par 18% un laukums zem plazmas koncentrācijas līknes palielinās par 40%. Ja bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 20%, aptuveni 80% no kopējās aciklovīra devas izdalās ar izkārnījumiem.
Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju vidējais plazmas pusperiods ir aptuveni 19,5 h. Vidējais plazmas pusperiods, veicot hemodialīzi, ir 5,7 h. Hemodialīzes laikā aciklovīra koncentrācija plazmā mazinās aptuveni par 60%. Pavājināta nieru darbība rada zāļu uzkrāšanās risku, ja kreatinīna klīrenss ir < 25 ml/min/1,73 m2 un tiek lietoti 800 mg aciklovīra 5 reizes dienā (sk. apakšpunktu 4.2), vai kreatinīna klīrenss ir < 10 ml/min/1,73 m2 un tiek lietoti 200 mg aciklovīra 5 reizes dienā (sk. apakšpunktu 4.2).
Biopieejamība Iekšķīgi lietota aciklovīra biopieejamība ir aptuveni 20% no lietotās devas. Jaundzimušajiem (no 0 līdz 3 mēnešu vecumam), kurus ārstēja ar 10 mg/kg devu, ievadot to vienu stundu ilgas infūzijas veidā ik pēc 8 stundām, konstatēja, ka Cssmax ir 61,2 mikromoli

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
(13,8 mikrogrami/ml), bet Cssmin – 10,1 mikromoli (2,3 mikrogrami/ml). Atsevišķai jaundzimušo grupai, kurus ārstēja ar 15 mg/kg ik pēc 8 stundām, konstatēja aptuveni devai proporcionālu palielināšanos - Cmax bija 83,5 mikromoli (18,8 mikrogrami/ml), bet Cmin – 14,1 mikromoli (3,2 mikrogrami/ml).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūts toksiskums Lietojot aciklovīru perorāli pelēm un žurkām, LD50 nevar noteikt, jo fizioloģisku iemeslu dēļ nevar pārsniegt 10 g/kg ķermeņa masas devu pelēm un 20 g/kg ķermeņa masas devu žurkām. Dzīvnieki panesa ārstēšanu ar šīm devām.
Hronisks toksiskums Pelēm 4 nedēļas lietoja līdz 450 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas dienā. Visi dzīvnieki izdzīvoja un nevienam neattīstījās anomālijas.
12 mēnešu pētījumā dzinējsuņi perorāli saņēma līdz 60 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas dienā. Lietojot šo devu, biežāk novēroja gļotainu caureju un vemšanu. Dažiem suņiem novēroja ķepu pārmaiņas un nagu zudumu. Tomēr šīs patoloģiskās pārmaiņas bija atgriezeniskas. Citas nozīmīgas pārmaiņas nenovēroja.
Žurkas un peles saņēma līdz 450 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas/dienā 775 dienas. Nekādas pārmaiņas nenovēroja.
Mutagēniskās un kancerogēniskās īpašības Aciklovīram nekonstatēja mutagēniskas īpašības šādos testos.
Eimsa testā ar S. typhimurium, zīdītāju šūnu (Ķīnas kāmju olšūnu) un peles limfomas testā (rezistence pret 6–tioguanīnu, etiķskābi un vabaīnu) in vitro, in vivo ar pelēm veiktā dominantās letalitātes testā (25 un 50 mg/kg ķermeņa masas intraperitoneāli) un ar pacientu, kas saņem 5 mg/kg ķermeņa masas 3 reizes dienā intravenozi 5 dienas vai 200 g aciklovīra 5 reizes dienā perorāli piecas dienas, limfocītiem veiktā testā.
Mutagēnisku iedarbību novēroja šādos testos pie augstas un daļēji citotoksiskas aciklovīra koncentrācijas:
peļu limfomas šūnu testā timidīnkināzes (TK+/–) lokusā.
Ņemot vērā TK lokusa nozīmi aciklovīra aktivēšanas procesā, iespējama klonu veidošanas hromosomu bojājumu, kā arī selekcijas rezultātā.
In vitro hromosomu bojājumus konstatēja cilvēka limfocītu kultūrās, lietojot 550 mol/l un lielākas devas. In vivo pētījumos hromosomu bojājumus konstatēja tikai žurku mātīšu kaulu smadzeņu šūnās, ievadot 100 mg/kg ķermeņa masas intravenozi; bet šādu iedarbību nenovēroja žurku tēviņiem.
Intraperitoneāli ievadot 100 mg/kg ķermeņa masas, Ķīnas kāmjiem neattīstījās hromosomu pārmaiņas, bet, lietojot 500 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā, šādas pārmaiņas attīstījās un šī koncentrācija izraisīja arī vispārēju toksiskumu. Ievadot 50 mg/kg ķermeņa masas intravenozi,

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
neattīstījās hromosomu bojājumi ne žurkām, ne Ķīnas kāmjiem, kas atbilst “līmenim bez terapeitiskas iedarbības” (aptuveni 200 mol/l).
Pētījumos par aciklovīra koncentrāciju gonādās pēc intravenozas ievadīšanas žurku mātītēm un tēviņiem konstatēja, ka žurku mātītēm koncentrācija audos ir 1/3 no “līmeņa bez terapeitiskas iedarbības” un žurku tēviņiem – mazāka par 1/10 no “līmeņa bez terapeitiskas iedarbības”.
Pieņemot mērķlīmeni par aciklovīra iespējamās mutagēniskās iedarbības pamatu, šāds līmenis netiek sasniegts, pat lietojot lielāko perorālo devu – 800 mg aciklovīra 5 reizes dienā. Tādējādi mutaģenēzes risks nepastāv.
Transformācijas testā ar peļu fibroblastiem 220 mol/l koncentrācijā aciklovīrs ietekmēja monoslāņa šūnu kultūru (3. tipa centru) augšanu. Ilgstošos pētījumos (2 gadi) ar žurkām un pelēm aciklovīram nekonstatēja kancerogēnas īpašības.
Vairošanās toksiskums Teratoģenēze/embriotoksiskums Organoģenēzes laikā no 7. līdz 17. grūsnības dienai vai no 6. līdz 15. grūsnības dienai zemādā ievadot līdz 25 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas divreiz dienā, nekonstatēja ne toksisku ietekmi uz mātīti, ne anomāliju vai patoloģisku pārmaiņu rašanos augļiem vai žurku mazuļiem. Tāpat intravenozi vai zemādā ievadot līdz 25 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas divreiz dienā trušiem 6. – 18. grūsnības dienā (organoģenēzes fāzē), nekonstatēja ne toksisku ietekmi uz mātīti, ne nelabvēlīgu ietekmi uz embriju vai augļu attīstību.
Kaut gan iepriekš minētos standarttestos nekonstatēja aciklovīra embriotoksiskas vai teratogēniskas darbības pazīmes, augļa anomālijas (anoftalmiju un astes anomālijas) novēroja 10. grūsnības dienā (organoģenēzes laikā) turpmākā pētījumā, ievadot žurkām 100 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas zemādā 3 reizes.
Lietojot iepriekš minēto devu, attīstījās toksiska ietekme uz mātīti (nefrotoksiskums). Turklāt mātītēm aciklovīra koncentrācija plazmā bija attiecīgi 43 – 58 reizes, 67 – 90 reizes un 153 – 167 reizes augstāka nekā vidējā aciklovīra koncentrācija plazmā līdzsvara apstākļos cilvēkam pēc atkārtotas attiecīgi 800 mg, 400 mg un 200 mg devu lietošanas (lietojot 5 reizes dienā ik pēc 4 h). Tādējādi šo eksperimentālo atklājumu klīniskā nozīmība ir ļoti apšaubāma.
Auglība Nelabvēlīga, lielā mērā atgriezeniska, ietekme uz spermatoģenēzi žurkām un dzinējsuņiem attīstījās tikai, lietojot aciklovīru daudz lielākā devā nekā parastā terapeitiskā deva.
Lietojot aciklovīru perorāli (līdz 450 mg aciklovīra/kg ķermeņa masas dienā), eksperimentos ar divām peļu paaudzēm nekonstatēja nekādu ietekmi uz auglību.
Nav pieredzes par aciklovīra perorālu lietošanu sievietēm.
Perorāla aciklovīra lietošana vīriešiem neietekmē spermatozoīdu skaitu, morfoloģiju un kustīgumu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014
6.1. Palīgvielu saraksts Kopolividons Laktoze Magnija stearāts Mikrokristāliska celuloze Nātrija cietes glikolāts
6.2. Nesaderība Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks 5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.
6.5. Iepakojuma veids un saturs Iepakots PVH/Al blisteros. Oriģinālā iepakojumā pa 25 vai 100 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Sandoz d.d. Verovškova 57 1000 Ljubljana Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS 03-0122
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 19/05/2003 Pēdējās pārreģistrācijas datums: 20/06/2008
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 23-01-2014