Zovirax I.V.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Zovirax I.V. 250 mg

pulveris infūzijas šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 250 mg aciklovīra (aciclovirum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Liofilizāts infūzijas šķīduma pagatavošanai

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Zovirax I.V. ir indicēts herpes simplex infekcijas ārstēšanai.

Zovirax I.V. ir indicēts herpes simplex infekcijas profilaksei pacientiem ar nomāktu imunitāti.

Zovirax I.V. ir indicēts varicella zoster infekcijas ārstēšanai.

Zovirax I.V. ir indicēts herpes simplex infekcijas ārstēšanai jaundzimušiem.

Zovirax I.V. ir indicēts CMV (citomegalovīrusu) profilaksei pacientiem pēc kaulu smadzeņu transplantācijas. Ir pierādīts, ka lielas Zovirax devas samazina CMV infekcijas biežumu un aizkavē tās sākumu. Ja lielām intravenozām Zovirax devām seko 6 mēnešu ārstēšana ar lielām perorālām aciklovīra devām, samazinās arī mirstība un virēmijas biežums.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

HERPES SIMPLEX INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANA

Zovirax I.V. ārstēšanas kurss parasti ilgst 5 dienas, bet to var pielāgot atkarībā no pacienta stāvokļa un reakcijas uz terapiju. Herpes encefalīta ārstēšana parasti ilgst 10 dienas. Jaundzimušo herpes ārstēšanas ilgums parasti ir šāds: 14 dienas ādas un gļotādu (ādas-acu-mutes) infekcijām un 21 diena izkaisītai vai centrālās nervu sistēmas slimībai.

Pieaugušajiem

Pacientiem ar aptaukošanos jāordinē rekomendētā pieaugušo deva, balstoties uz ideālo, nevis reālo svaru.

Pacientiem ar herpes simplex infekcijām (izņemot herpes encefalīta gadījumus) ievada 5 mg Zovirax I.V. uz 1 kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Pacientiem ar herpes encefalītu ievada 10 mg Zovirax I.V. uz 1 kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Zīdaiņiem un bērniem

Zovirax I.V. devas lielums zīdaiņiem un bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 12 gadiem tiek rēķināts atkarībā no ķermeņa virsmas laukuma.

3 mēnešus veciem un vecākiem bērniem ar herpes simplex infekcijām (izņemot herpes encefalīta gadījumus) ievada 250 mg Zovirax I.V. uz 1 ķermeņa virsmas kvadrātmetru ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Zīdaiņiem un bērniem ar herpes encefalītu ievada 500 mg Zovirax I.V. uz 1 ķermeņa virsmas kvadrātmetru ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Jaundzimušajiem

Zovirax I.V. devas jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam rēķina atkarībā no ķermeņa masas.

Ieteicamā shēma zīdaiņiem, kuriem tiek ārstēta apstiprināta vai iespējama jaundzimušo herpes infekcija, ir 20 mg/kg ķermeņa masas aciklovīra i.v. ik pēc 8 stundām 21 dienu, ja tiem ir izkaisīta vai CNS slimība, un 14 dienas, ja slimība skārusi tikai ādu un gļotādas.

Zīdaiņiem un bērniem ar pavājinātu nieru darbību nepieciešama bojājuma pakāpei atbilstoši pielāgota deva (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Vecāka gadagājuma pacientiem

Attiecībā uz vecāka gadagājuma pacientiem ir jāapsver nieru darbības traucējumu iespēja un atbilstoši jāpielāgo deva (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Nieru bojājumu gadījumā

Lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju, ir jāievēro piesardzība. Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Devas korekcijas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pamatojas uz kreatinīna klīrensu ml/min vienībās pieaugušajiem un pusaudžiem un ml/min/1,73 m² vienībās zīdaiņiem un bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem.

Iesaka šādas devas:

1. tabula

a) Devas korekcijas herpes simplex infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem ar nieru bojājumu

Kreatinīna klīrenss

Deva

25 – 50 ml/min

Ieteikto devu (5 vai 10 mg/kg ķermeņa masas) jāievada ik pēc 12 stundām.

10 – 25 ml/min

Ieteikto devu (5 vai 10 mg/kg ķermeņa masas) jāievada ik pēc 24 stundām.

0 (anūrija) – 10 ml/min

Ieteiktā deva (5 vai 10 mg/kg ķermeņa masas) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām.

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, ieteiktā deva (5 vai 10 mg/kg ķermeņa masas) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām un pēc dialīzes seansa.

b) Devas korekcijas herpes simplex infekcijas ārstēšanai zīdaiņiem un bērniem ar nieru bojājumu

Kreatinīna klīrenss

Deva

25 – 50 ml/min/1,73 m²

Ieteikto devu (250 vai 500 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma vai 20 mg/kg ķermeņa masas) jāievada ik pēc 12 stundām.

10 – 25 ml/min/1,73 m²

Ieteikto devu (250 vai 500 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma vai 20 mg/kg ķermeņa masas) jāievada ik pēc 24 stundām.

0 (anūrija) – 10 ml/min/1,73 m²

Ieteiktā deva (250 vai 500 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma vai 20 mg/kg ķermeņa masas) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām.

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, ieteiktā deva (250 vai 500 mg/m² ķermeņa virsmas laukuma vai 20 mg/kg ķermeņa masas) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām un pēc dialīzes seansa.

HERPES SIMPLEX INFEKCIJAS PROFILAKSE PACIENTIEM AR NOMĀKTU IMUNITĀTI

Zovirax I.V. profilaktiskās lietošanas ilgumu nosaka riska perioda ilgums.

Pieaugušajiem

Pacientiem ar aptaukošanos jāordinē rekomendētā pieaugušo deva, balstoties uz ideālo, nevis reālo svaru.

Dozēšanu skat. HERPES SIMPLEX INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANA pieaugušajiem

Bērniem

Zovirax I.V. devas lielums bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 12 gadiem tiek rēķināts atkarībā no ķermeņa virsmas laukuma.

Dozēšanu skat. HERPES SIMPLEX INFEKCIJAS ĀRSTĒŠANA bērniem.

Zīdaiņiem un bērniem ar pavājinātu nieru darbību nepieciešama bojājuma pakāpei atbilstoši pielāgota deva (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Vecāka gadagājuma pacientiem

Attiecībā uz vecāka gadagājuma pacientiem ir jāapsver nieru funkciju traucējumu iespēja un atbilstoši jāpielāgo deva (skat. Nieru bojājumu gadījumā). Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Nieru bojājumu gadījumā

Ir jāievēro piesardzība, lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju. Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju, Zovirax I.V. deva jāsamazina, kā norādīts 1. tabulā.

VARICELLA UN HERPES ZOSTER ĀRSTĒŠANA

Zovirax I.V. ārstēšanas kurss parasti ilgst 5 dienas, bet to var pielāgot atkarībā no pacienta stāvokļa un reakcijas uz terapiju.

Pieaugušajiem

Pacientiem ar aptaukošanos jāordinē rekomendētā pieaugušo deva, balstoties uz ideālo, nevis reālo svaru.

Pacientiem ar varicella zoster infekciju ievada 5 mg Zovirax I.V. uz 1 kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Imūnkompromitētiem pacientiem ar varicella zoster infekciju ievada 10 mg Zovirax I.V. uz 1 kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Bērniem

Zovirax I.V. devas lielums bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 12 gadiem tiek rēķināts atkarībā no ķermeņa virsmas laukuma.

3 mēnešus veciem un vecākiem bērniem ar varicella zoster infekciju ievada 250 mg Zovirax I.V. uz 1 ķermeņa virsmas kvadrātmetru ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Imūnkompromitētiem bērniem ar varicella zoster infekciju ievada 500 mg Zovirax I.V. uz 1 ķermeņa virsmas kvadrātmetru ik pēc 8 stundām, ja nav traucēta nieru funkcija.

Zīdaiņiem un bērniem ar pavājinātu nieru darbību nepieciešama bojājuma pakāpei atbilstoši pielāgota deva (skatīt Nieru bojājumu gadījumā).

Vecāka gadagājuma pacientiem

Attiecībā uz vecāka gadagājuma pacientiem ir jāapsver nieru funkciju traucējumu iespēja un atbilstoši jāpielāgo deva (skat. Nieru bojājumu gadījumā). Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Nieru bojājumu gadījumā

Ir jāievēro piesardzība, lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju. Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju, Zovirax I.V. deva jāsamazina, kā norādīts 1. tabulā.

CMV INFEKCIJAS PROFILAKSE

Zovirax I.V. profilaktiskās lietošanas ilgumu nosaka riska perioda ilgums.

Pieaugušajiem

Pacientiem ar aptaukošanos jāordinē rekomendētā pieaugušo deva, balstoties uz ideālo, nevis reālo svaru.

CMV infekcijas profilaksei pacientiem pēc kaulu smadzeņu transplantācijas ievada intravenozi 500 mg/m² Zovirax 3 reizes dienā ar apmēram 8 stundu intervālu, ja nav traucēta nieru funkcija. Ieteicamais ārstēšanās ilgums ir no 5 dienām pirms līdz 30 dienām pēc transplantācijas.

Bērniem

Zovirax I.V. devas lielums bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem tiek rēķināts atkarībā no ķermeņa virsmas laukuma.

Neliels datu daudzums norāda, ka CMV infekcijas profilaksei bērniem, kas vecāki par 2 gadiem, pēc kaulu smadzeņu transplantācijas var lietot pieaugušo devas.

Bērniem ar traucētu nieru funkciju jālieto deva, kas pielāgota atbilstoši bojājuma pakāpei (skat. Nieru bojājumu gadījumā).

Vecāka gadagājuma pacientiem

Attiecībā uz vecāka gadagājuma pacientiem ir jāapsver nieru funkciju traucējumu iespēja un atbilstoši jāpielāgo deva (skat. Nieru bojājumu gadījumā). Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Nieru bojājumu gadījumā

Ir jāievēro piesardzība, lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju. Jānodrošina pietiekama hidratācija.

Lietojot Zovirax I.V. pacientiem ar traucētu nieru funkciju, Zovirax I.V. deva jāsamazina, kā norādīts 2. tabulā.

2. tabula

a) Devas korekcijas CMV infekcijas profilaksei pieaugušajiem un pusaudžiem ar nieru bojājumu

Kreatinīna klīrenss

Deva

25 – 50 ml/min

Ieteikto devu (500 mg/m²) jāievada ik pēc 12 stundām.

10 – 25 ml/min

Ieteikto devu (500 mg/m²) jāievada ik pēc 24 stundām.

0 (anūrija) – 10 ml/min

Ieteiktā deva (500 mg/m²) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām.

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, ieteiktā deva (500 mg/m²) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām un pēc dialīzes seansa.

b) Devas korekcijas CMV infekcijas profilaksei bērniem no 2 gadu vecuma ar nieru bojājumu

Kreatinīna klīrenss

Deva

25 – 50 ml/min/1,73 m²

Ieteikto devu (500 mg/m²) jāievada ik pēc 12 stundām.

10 – 25 ml/min/1,73 m²

Ieteikto devu (500 mg/m²) jāievada ik pēc 24 stundām.

0 (anūrija) – 10 ml/min/1,73 m²

Ieteiktā deva (500 mg/m²) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām.

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, ieteiktā deva (500 mg/m²) jāsamazina uz pusi un jāievada ik pēc 24 stundām un pēc dialīzes seansa.

Lietošanas veids

Zovirax I.V. paredzēts ievadīšanai lēnas intravenozas infūzijas veidā 1 stundas laikā. Ieteikumus par šķīdināšanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Zovirax I.V. ir kontrindicēts pacientiem, kam ir zināma palielināta jutība pret valaciklovīru vai aciklovīru, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem, kuriem ievada lielas i.v. aciklovīra devas, jānodrošina pietiekama hidratācija.

Intravenozi deva jāievada infūzijā vienas stundas laikā, lai izvairītos no aciklovīra izgulsnēšanās nierēs. Jāvairās no straujas vai bolusa injekcijas.

Lietošana kopā ar citām nefrotoksiskām zālēm palielina nieru darbības traucējumu risku. Ievadot aciklovīru i.v. kopā ar citām nefrotoksiskām zālēm, jāievēro piesardzība.

Lietošana pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem un vecāka gadagājuma pacientiem

Aciklovīrs tiek izvadīts no organisma ar renālā klīrensa palīdzību, tādēļ pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem deva ir jāsamazina (skat. Devas un lietošana). Vecāka gadagājuma pacientiem, ļoti iespējams, ir samazināta nieru funkcija, tādēļ šai vecuma grupai jāapsver nepieciešamība samazināt devu. Gan vecāka gadagājuma pacientiem, gan pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem pastāv paaugstināts neiroloģisko blakusparādību risks, un tie rūpīgi jānovēro attiecībā uz šo blakusparādību pazīmēm. Ziņotajos gadījumos šīs blakusparādības pārsvarā pārgāja pēc terapijas pārtraukšanas (skat. Blakusparādības).

Ilgstoši vai atkārtoti aciklovīra kursi pacientiem ar smagu imūndeficītu var izraisīt tādu vīrusu celmu selekciju, kam ir samazināta jutība un kas var nereaģēt uz turpmāku ārstēšanu ar aciklovīru (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kas saņem Zovirax I.V. lielās devās (piem., herpes encefalīta gadījumā), jāievēro īpaša piesardzība attiecībā uz nieru funkciju, sevišķi, ja pacientam iestājusies dehidratācija vai ir nieru funkcijas traucējumi.

Izšķīdināta Zovirax I.V. pH ir apmēram 11,0, un to nedrīkst lietot perorāli.

Zāles satur nātriju (26 mg, apmēram 1,13 mmol).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Aciklovīrs primāri izdalās urīnā nepārmainītā formā aktīvas nieru tubulārās sekrēcijas ceļā. Jebkuras vienlaikus lietotas zāles, kuras konkurējoši piedalās šajā mehānismā, var palielināt aciklovīra koncentrāciju plazmā. Šādā veidā probenecīds un cimetidīns palielina aciklovīra AUC un samazina aciklovīra renālo klīrensu. Tomēr devas pielāgošana nav nepieciešama, jo aciklovīram ir plašs terapeitiskās darbības spektrs.

Pacientiem, kuri saņem Zovirax I.V. intravenozi, jāievēro piesardzība, vienlaicīgi lietojot medikamentus, kuri konkurē ar aciklovīru tā izdalīšanās laikā, jo plazmā var palielināties viena vai abu medikamentu, vai to metabolītu līmenis. Ir konstatēta aciklovīra un mikofenolāta mofetīla (imūnsupresijas preparāts transplantācijas pacientiem) neaktīvā metabolīta plazmas AUC palielināšanās, šīs zāles lietojot vienlaicīgi.

Ja vienlaikus ar lielu aciklovīra i.v. devu lieto litiju, litija toksicitātes dēļ stingri jākontrolē litija koncentrācija serumā.

Piesardzība ir jāievēro (kontrolējot nieru funkcijas izmaiņas) arī, ja Zovirax I.V. lieto kopā ar zālēm, kuras ietekmē nieru funkciju citā veidā (piem., ciklosporīns, takrolims).

Eksperimentāls pētījums piecām vīriešu kārtas pētāmajām personām parādīja, ka vienlaicīga ārstēšana ar aciklovīru palielina kopumā ievadītā teofilīna AUC par aptuveni 50%. Vienlaicīgas terapijas laikā ar aciklovīru ieteicams noteikt koncentrāciju plazmā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte: skat. „Klīniskie pētījumi” 5.2. apakšpunktā.

Grūtniecība: aciklovīra lietošana jāapsver vienīgi tad, ja iespējamie guvumi attaisno iespējamos nezināmos riskus. Aciklovīra grūtniecību reģistrā ir reģistrēti grūtniecības iznākumi sievietēm, kuras lietojušas jebkura veida Zovirax. Reģistra dati nenorāda uz iedzimto defektu skaita palielināšanos, ja grūtniece ir lietojusi Zovirax, salīdzinājumā ar vispārējo populāciju, un iedzimtie defekti nav unikāli vai līdzīga veida, kas varētu liecināt par kopēju cēloni. Sistēmiska aciklovīra lietošana starptautiski atzītos standarta testos trušiem, žurkām un pelēm neizraisīja embriotoksisku vai teratogēnu iedarbību. Nestandarta testā žurkām novēroja augļa anomālijas, taču tikai pēc tik lielu subkutānu devu ievadīšanas, kas bija toksiskas mātītei. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav skaidra.

Barošana ar krūti: pēc 200 mg aciklovīra perorālas lietošanas 5 reizes dienā, aciklovīru var noteikt mātes pienā koncentrācijās, kas 0,6 līdz 4,1 reizi pārsniedz tā koncentrāciju plazmā. Tas nozīmē, ka zīdaiņi, iespējams, varētu saņemt aciklovīru devās līdz 0,3 mg/kg ķermeņa svara/dienā. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot Zovirax I.V. zīdīšanas laikā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zovirax I.V. parasti lieto stacionāra pacientiem un informācija par ietekmi uz spēju vadīt autotransportu un apkalpot iekārtas parasti nav būtiska. Nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu Zovirax ietekmi uz autotransporta vadīšanu un spēju apkalpot iekārtas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Sastopamības kategorijas, kas piešķirtas zemāk minētajām blakusparādībām, ir novērtējumi. Lielākajā daļā gadījumu nav pietiekamu datu, lai izvērtētu biežumu. Turklāt blakusparādību biežums var mainīties atkarībā no indikācijām.

Blakusparādību biežuma klasifikācijā ir izmantoti sekojoši apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1000 un <1/100), reti (≥1/10000 un <1/1000), ļoti reti (<1/10000).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Retāk: hematoloģisko rādītāju pazemināšanās (anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija)

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: anafilakse

Psihiskie traucējumi un nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti: galvassāpes, reibonis, satraukums, apjukums, trīce, ataksija, dizartrija, halucinācijas, psihotiski simptomi, krampji, miegainība, encefalopātija, koma

Iepriekšminētās parādības parasti ir atgriezeniskas un parasti par tām ir ziņots attiecībā uz pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem vai citiem predisponējošiem faktoriem (skat. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: flebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti: dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, vemšana

Ļoti reti: caureja, sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži: aknu enzīmu līmeņa atgriezeniska paaugstināšanās

Ļoti reti: bilirubīna līmeņa atgriezeniska paaugstināšanās, dzelte, hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: nieze, nātrene, izsitumi (tajā skaitā fotosensitivitāte)

Ļoti reti: angioedēma

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs

Straujš urīnvielas un kreatinīna līmeņa pieaugums asinīs visticamāk ir saistīts ar zāļu maksimālo līmeni plazmā un pacienta hidratācijas pakāpi. Lai izvairītos no šī efekta, medikamentu neievada intravenozi bolus veidā, bet lēnā infūzijā vienas stundas laikā.

Ļoti reti: nieru funkciju pasliktināšanās, akūta nieru mazspēja, sāpes nierēs

Jāuztur adekvāta hidratācija. Nieru darbības pasliktināšanās parasti strauji reaģē uz pacienta rehidratāciju un/vai devas samazināšanu vai medikamenta atcelšanu. Izņēmuma gadījumos tomēr tā var progresēt līdz akūtai nieru mazspējai.

Sāpes nierēs var būs saistītas ar nieru mazspēju.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti reti: nogurums, drudzis, lokāla iekaisuma reakcija

Smagi lokāli iekaisumi, kas dažreiz var radīt ādas bojājumus, ir radušies, ja Zovirax I.V. ir ievadīts ekstravazāli.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Intravenoza aciklovīra pārdozēšana ir izraisījusi seruma kreatinīna un urīnvielas slāpekļa līmeņa palielināšanos asinīs ar sekojošu nieru mazspējas rašanos. Pēc pārdozēšanas ziņots par neiroloģiskām blakusparādībām, tai skaitā apziņas traucējumiem, halucinācijām, uzbudinājumu, krampjiem un komu.

Pacienti rūpīgi jānovēro attiecībā uz toksiskas iedarbības pazīmēm. Aciklovīra izvadīšanu no asinīm ievērojami uzlabo hemodialīze, tādēļ tā var būt izvēles pasākums simptomātiskas pārdozēšanas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa- pretvīrusu līdzeklis sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods J05AB01

Darbības mehānisms

Aciklovīrs ir sintētisks purīnu nukleozīda analogs ar in vitro un in vivo cilvēka herpes vīrusus inhibējošu aktivitāti, ieskaitot 1. un 2. tipa herpes simplex vīrusu (HSV), varicella zoster vīrusu (VZV), citomegalovīrusu (CMV), Epšteina-Barra vīrusu (EBV). Šūnu kultūrās aciklovīram ir vislielākā aktivitāte pret HSV-1, kam seko (dilstošā secībā) HSV-2, VZV, EBV un CMV.

Aciklovīra inhibējošā aktivitāte pret HSV-1, HSV-2, VZV un EBV ir ļoti specifiska. Normālo, neinficēto šūnu ferments timidīnkināze (TK) aciklovīru kā substrātu efektīvi neizmanto, tādejādi toksicitāte uz zīdītāju šūnām ir zema; TK, kas iezīmēta ar HSV, VZV un EBV, ar šūnu fermentu palīdzību, pārvērš aciklovīru par aciklovīra monofosfātu, nukleozīda analogu, kuru tālāk pārvērš par difosfātu, un beidzot par trifosfātu. Aciklovīra trifosfāts mijiedarbojas ar vīrusa DNS polimerāzi un inhibē vīrusa DNS replikāciju, rezultātā tiek pārrauta ķēde, un tas iekļaujas vīrusa DNS.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ilgstoši vai atkārtoti aciklovīra ārstēšanas kursi pacientiem ar stipri nomāktu imunitāti izraisa tāda vīrusa štamma veidošanos, kam ir pazemināta jutība pret tālāku aciklovīra terapiju.

Vairums klīniskiem vīrusa izolātiem ar pazeminātu jutību piemīt vīrusa TK deficīts. Ir aprakstīti arī štammi ar izmainītu vīrusa TK vai DNS polimerāzi. Arī in vitro pētījumos iedarbojoties ar aciklovīru uz HSV izolātiem, var izraisīt mazāk jutīgu vīrusa štammu veidošanos. Saistība starp HSV izolātu jutību in vitro un klīnisko atbildi uz aciklovīra terapiju nav skaidra.

Visi pacienti jābrīdina izvairīties no vīrusa pārnešanas, sevišķi ja ir novērojami aktīvi bojājumi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pieaugušiem pacientiem vidējie plazmas līdzsvara koncentrācijas maksimālie (Cssmax) līmeņi pēc 2,5 mg/kg, 5 mg/kg , 10 mg/kg un 15 mg/kg medikamenta infūzijas, bija atbilstoši 22,7 μmol (5,1 μg/ml), 43,6 μmol (9,8 μg /ml) un 92 μmol (20,7 μg/ml) un 105 μmol (23,6 μg /ml). Atbilstošie Cssmin līmeņi 7 stundas vēlāk bija 2,2 μmol (0,5 μg/ml), 3,1 μmol (0,7 μg/ml) un 10,2 μmol (2,3 μg/ml) un 8,8 μmol (2,0μg/ml). Bērniem, kuri vecāki par vienu gadu, tika novēroti līdzīgi vidējie Cssmax un Cssmin līmeņi, 5 mg/kg devu aizstājot ar 250 mg/m² un 10 mg/kg devu aizstājot ar 500 mg/m². Jaundzimušajiem (0 – 3 mēn veci), ievadot 10 mg/kg Zovirax I.V. infūzijā 1 stundas laikā ik pēc 8 stundām, Cssmax bija 61,2 μmol (13,8 μg/ml) un Cssmin bija 10,1 μmol (2,3 μg/ml).

Atsevišķā jaundzimušo grupā, kuri tika ārstēti ar 15 mg/kg ik pēc 8 stundām, konstatēja apmēram devai proporcionālu palielināšanos ar Cmax 83,5 μmol (18,8 μg /ml) un Cmin 14,1 μmol (3,2 μg/ml).

Izkliede

Koncentrācijas muguras smadzeņu šķidrumā ir apmēram 50% no atbilstošās plazmas koncentrācijas. Plazmas proteīnu saistīšanās ir relatīvi zema (9 līdz 33 %), un zāļu mijiedarbību, kas ietver saistīšanas vietu aizstāšanu, nevar paredzēt.

Eliminācija

Pieaugušiem pacientiem aciklovīra eliminācijas pusperiods plazmā pēc medikamenta intravenozas ievadīšanas ir apmēram 2,9 stundas. Lielākā daļa medikamenta izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Aciklovīra renālais klīrenss ir ievērojami lielāks kā kreatinīna klīrenss norādot, ka nieru kanāliņu sekrēcija papildus glomerulārai filtrācijai veicina medikamenta izdali caur nierēm. 9-karboksimetoksi-metilēnguanīns ir vienīgais ievērojamais aciklovīra metabolīts, un tas sastāda apmēram 10-15% no medikamenta daudzuma, kas izdalās urīnā. Ievadot aciklovīru vienu stundu pēc 1 g probenecīda ievadīšanas, tā eliminācijas pusperiods un laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes pieaug attiecīgi par 18% un 40%.

Jaundzimušiem (0 – 3 mēn. veci), ievadot 10 mg/kg Zovirax I.V. infūzijā 1 stundas laikā ik pēc 8 stundām, galīgais plazmas eliminācijas pusperiods bija 3,8 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem ar hroniskiem nieru bojājumiem vidējais eliminācijas pusperiods bija 19,5 stundas. Vidējais aciklovīra eliminācijas pusperiods hemodialīzes laikā bija 5,7 stundas. Plazmas aciklovīra koncentrācija dialīzes laikā krītas apmēram par 60%.

Vecāka gadagājuma pacientiem kopējais ķermeņa klīrenss pazeminās, palielinoties vecumam. Tas ir saistīts ar kreatinīna klīrensa samazināšanos, lai gan ir maz izmaiņu plazmas eliminācijas pusperiodā.

Klīniskie pētījumi

Nav datu par aciklovīra perorāli lietojamo formu vai i/v infūziju ietekmi uz sievietes auglību. Pētījumā, kurā piedalījās 20 vīriešu dzimuma pacienti ar normālu spermatozoīdu skaitu, perorāli lietots aciklovīrs- devās līdz 1 g dienā, līdz 6 mēnešus ilgi- neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz spermatozoīdu skaitu, kustīgumu vai morfoloģiju.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Mutagenitāte: Pētījumi in vitro un in vivo par mutagēnu ietekmi liecināja, ka aciklovīram ir maz ticams ģenētisku traucējumu izraisīšanas risks cilvēkam.

Kancerogenitāte: Ilgstošos pētījumos ar pelēm un žurkām aciklovīram nenovēroja kancerogēnu ietekmi.

Fertilitāte: Ir ziņots galvenokārt par atgriezenisku efektu uz spermatoģenēzi žurkām un suņiem, kas saistīts ar vispārējo toksicitāti, lietojot aciklovīra devas, kas ievērojami pārsniedz terapeitiskās devas. Pētījumos ar pelēm divās paaudzēs nav novērota ietekme uz auglību pēc (perorālas) aciklovīra lietošanas.

Teratogenitāte: Sistēmiska aciklovīra ievadīšana starptautiski atzītos testos žurkām, pelēm un trušiem embriotoksisku un teratogēnu ietekmi neradīja. Augļa patoloģijas tika novērotas papildus pētījumos ar žurkām, taču tikai subkutāni ievadot lielas devas, kas radīja toksisku ietekmi uz mātes organismu. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav skaidra.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hidroksīds

Nātrija jonu saturs flakonā apmēram 26 mg.

6.2. Nesaderība

Nav datu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

Sagatavotam šķīdumam – 12 stundas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25⁰C.

Sagatavoto vai atšķaidīto šķīdumu uzglabāt temperatūrā no 15⁰C līdz 25 ⁰C; to nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgs I tipa stikla flakons ar sintētiskas gumijas aizbāzni, kas nodrošināts ar alumīnija izolāciju un plastikāta drošības vāciņu. Iepakojumā ir 5 flakoni.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zovirax I.V. jāšķīdina sekojošos tilpumos injekciju ūdens vai nātrija hlorīda injekcijām (0,9%), lai šķīdums saturētu 25 mg/ml aciklovīra:

Flakona veids

Šķīdināšanai nepieciešamais tilpums

250 mg flakons

10 ml

Ņemot vērā aprēķināto devu, aprēķiniet nepieciešamo flakonu skaitu. Lai izšķīdinātu katra flakona saturu, pievienojiet ieteicamo infūzijas šķīduma tilpumu un viegli sakratiet, kamēr flakona saturs pilnīgi izšķīst.

Pēc izšķīdināšanas Zovirax I.V var tikt ievadīts ar infūzijas perfuzoru, kam tiek kontrolēts infūzijas ātrums.

Iegūto šķīdumu var arī tālāk atšķaidīt, lai iegūtu aciklovīra koncentrāciju ne lielāku kā 5 mg/ml (0,5%), ko izmanto infūzijām:

Pievienojiet nepieciešamo daudzumu izšķīdinātā flakona satura kādam no tālākajā tekstā minētajiem infūzijas šķīdumiem un labi sakratiet, lai tie pilnīgi sajauktos.

Bērniem un jaundzimušajiem, kuriem ir ieteicams izmantot minimālu infūzijas šķīduma daudzumu, iesaka lietot 4 ml izšķīdinātā flakona satura (100 mg aciklovīra), tam pievienojot 20 ml infūzijas šķīduma.

Pieaugušajiem iesaka lietot infūzijas maisiņus, kas satur 100 ml infūzijas šķīduma, pat tad, ja šajā gadījumā aciklovīra koncentrācija būs zemāka par 0,5%. Tādējādi viens 100 ml infūzijas maisiņš var tikt lietots jebkurai devai starp 250 mg un 500 mg aciklovīra (10 un 20 ml šķīduma), bet otrs maisiņš jālieto devām starp 500 mg un 1000 mg.

Ja Zovirax I.V. tiek izšķīdināts saskaņā ar ieteicamo shēmu, tas ir saderīgs ar tālāk uzskaitītajiem infūzijas šķīdumiem un stabils savienojumā līdz 12 stundām istabas temperatūrā (15°C līdz 25°C):

nātrija hlorīdu intravenozām infūzijām (0,45% un 0,9%);

nātrija hlorīdu (0,18%) un glikozi (4%) intravenozām infūzijām;

nātrija hlorīdu (0,45%) un glikozi (2,5%) intravenozām infūzijām;

nātrija laktāta savienojumu intravenozām infūzijām (Hartmana šķīdumu).

Ja Zovirax I.V. atšķaida saskaņā ar augšminēto shēmu, tad aciklovīra koncentrācija nav lielāka par 0,5%.

Pēc šādas šķīdināšanas Zovirax I.V. pH ir apmēram 11,0.

Tā kā nav pievienots antibakteriālais konservants, šķīdināšana un atšķaidīšana jāveic pilnīgi aseptiskos apstākļos tieši pirms lietošanas, un neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Izšķīdināto vai atšķaidīto šķīdumu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Ja šķīdumā pirms lietošanas vai lietošanas laikā parādās redzams duļķojums vai notiek kristalizācija, tas ir jāiznīcina.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Latvia SIA, Duntes iela 3, Rīga, LV-1013, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

97-0346

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

03.09.1997./06.12.2002/ 05.12.2007

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Redakcija Nr. 28a

Datums: 2017. gada augusts

SASKAŅOTS ZVA 12-10-2017

PAGE 1