Tramadol Krka

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Tramadol Krka 50 mg/ml šķīdums injekcijām

Tramadol Krka 100 mg/ 2 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām (1 ampula) satur 50 mg tramadola hidrohlorīda (Tramadoli hydrochloridum).

2 ml šķīduma injekcijām (1 ampula) satur 100 mg tramadola hidrohlorīda (Tramadoli hydrochloridum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

nātrijs (0,701 mg/ml)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums injekcijām vai infūzijām ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vidēji stipras un stipras akūtas vai hroniskas sāpes, kad nav iespējama iekšķīga zāļu lietošana, piemēram, sāpes traumu dēļ (brūces, lūzumi), smagas neiralģijas, audzēju izraisītas sāpes, miokarda infarkta izraisītas sāpes, sāpes pēc diagnostiskām un terapeitiskām procedūrām.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devu jāpielāgo sāpju intensitātei un katra pacienta individuālajai jutībai. Parasti jāizvēlas mazākā efektīvā deva, kas nepieciešama sāpju kupēšanai.

Lietošanas shēma:

Pieaugušie un bērni vecāki par 14 gadiem:

50 - 100 mg (1 - 2 ampulas pa 50 mg vai 1 ampula pa 100 mg) intravenozi, intramuskulāri vai subkutāni.

Bērni vecumā no 1 līdz 14 gadiem:

1 - 2 mg/kg ķ.m. intravenozi, intramuskulāri vai subkutāni.

Intravenozas injekcijas jāveic ļoti lēnām vai intravenozas infūzijas veidā.

Atkārtoti devas var lietot ik pēc 4 – 6 stundām.

Dienas deva pieaugušiem nedrīkst pārsniegt 400 mg.

Gados vecāki pacienti

Pacientiem vecumā līdz 75 gadiem bez klīniskas aknu vai nieru mazspējas parasti nav nepieciešama devas pielāgošana. Gados vecākiem pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, var būt pagarināta eliminācija. Tādēļ, ja nepieciešams, intervālu starp devām ir jāpagarina katram pacientam individuāli.

Nieru mazspēja/dialīze un aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru un/vai aknu mazspēju ir aizkavēta tramadola eliminācija. Šiem pacientiem rūpīgi jāapsver starplaika pagarināšana starp devu lietošanas reizēm katram pacientam individuāli.

Tramadol Krka drīkst lietot tikai tik ilgi, kamēr pastāv absolūtas indikācijas terapijai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Akūta saindēšanās ar centrālās nervu sistēmas darbību kavējošiem līdzekļiem (alkoholu, opioīdiem, antidepresantiem, neiroleptiskiem, sedatīviem, anksiolītiskiem un miega līdzekļiem).

Tramadol Krka nedrīkst lietot pacientiem, kas saņem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitorus patreiz vai tie saņemti pēdējo 14 dienu laikā.

Tramadol Krka nedrīkst lietot narkotiku atcelšanas sindroma terapijai.

Zāles nedrīkst lietot bērniem jaunākiem par 1 gadu.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tramadolu drīkst lietot pacientiem ar paaugstinātu jutību pret opioīdiem, taču ļoti piesardzīgi.

Pacienti ar tendenci uz narkotiku atkarību, ārstēšanai ar tramadolu jābūt īslaicīgai un medicīniskā personāla uzraudzībā.

Tiek ziņots par novērotiem krampjiem pie terapeitiskām devām, to risks var pieaugt, pārsniedzot ierasto dienas devu. Pacientiem ar epilepsiju vai pacientiem ar zināmu lēkmju risku tramadols jānozīmē tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Tramadols var paaugstināt krampju lēkmju risku pacientiem, kuri saņem citus krampju slieksni pazeminošus līdzekļus.Terapijas laikā un kādu laiku pēc tās rūpīgi jānovēro pacienti ar cerebrālas izcelsmes krampjiem.

Ilgstošas tramadola lietošanas gadījumā nevar izslēgt zāļu atkarības rašanās iespēju.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min) eliminācijas pusperiods ir ilgāks, tādēļ vismaz terapijas sākumā ieteicams divkāršot devu lietošanas starplaiku.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem samazinātā aknu klīrensa dēļ palielinās koncentrācija serumā un paildzinās eliminācijas pusperiods. Tādēļ ieteicams lietot mazākas devas vai paildzināt lietošanas starplaiku.

Tramadolu var lietot pacientiem ar palielinātu intrakraniālo spiedienu, piemēram, pēc galvas traumas, neskaidras izcelsmes apziņas traucējumiem vai šoku.

Tramadols ar piesardzību jālieto pacientiem ar elpošanas centra darbības traucējumiem vai smagas norises plaušu slimību.

Var attīstīties tolerance, kā arī psiholoģiska un fiziska atkarība, īpaši pēc ilgstošas lietošanas. Pacientiem ar tendenci uz iespējamu atkarību, ārstēšanai jābūt īslaicīgai un medicīniskā personāla uzraudzībā.

Lietojot tramadolu vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, piemēram, benzodiazepīniem vai tiem radniecīgām zālēm, iespējama sedācija, elpošanas nomākums, koma un nāve. Šī riska dēļ vienlaicīgi ar šīm sedatīvajām zālēm drīkst parakstīt vienīgi pacientiem, kuriem alternatīva ārstēšana nav iespējama. Ja tiek pieņemts lēmums parakstīt tramadolu vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, jālieto mazākā efektīvā deva un ārstēšanai jābūt pēc iespējas īsākai.

Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmes un simptomus. Šajā ziņā stingri ieteicams informēt pacientus un viņu aprūpētājus par nepieciešamību pievērst uzmanību šiem simptomiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientam vairs nav nepieciešama ārstēšana ar tramadolu, devu ieteicams samazināt pakāpeniski, lai novērstu abstinences simptomus.

CYP2D6 metabolisms

Tramadolu metabolizē aknu enzīms CYP2D6. Ja pacientam šā enzīma daudzums ir nepietiekams vai tā nav vispār, nevar panākt pietiekamu atsāpinošo iedarbību. Aplēses liecina, ka līdz pat 7 % baltās rases pārstāvju var būt šā enzīma deficīts. Taču, ja pacientam ir īpaši ātra vielmaiņa, pastāv opioīdu toksicitātes <blakusparādību> risks pat parasti parakstītās devās.

Vispārējie opioīdu toksicitātes simptomi ir apjukums, miegainība, sekla elpošana, šauras acu zīlītes, nelabums, vemšana, aizcietējumi un ēstgribas zudums. Smagos gadījumos iespējami asinsrites un elpošanas nomākuma simptomi, kas var būt bīstami dzīvībai un ļoti retos gadījumos arī letāli. Šeit ir sniegtas aplēses par cilvēku ar īpaši ātru vielmaiņu izplatību dažādās populācijās.

Populācija Izplatība, %

Afrikāņi/etiopieši 29%

Afroamerikāņi 3,4-6,5%

Aziāti 1,2-2%

Baltās rases pārstāvji 3,6-6,5%

Grieķi 6,0%

Ungāri 1,9%

Ziemeļeiropieši 1-2%

Lietošana bērniem pēc operācijas

Zinātniskajās publikācijās ir ziņots, ka tramadola lietošana bērniem pēc mandeļu izgriešanas un/vai ar obstruktīvu miega apnoju saistītas adenoīdu izgriešanas operācijas ir izraisījusi retas, taču dzīvību apdraudošas blakusparādības. Ja bērniem lieto tramadolu pēcoperācijas sāpju mazināšanai, ir jāievēro ļoti liela piesardzība, kā arī cieši jāuzrauga opioīdu toksicitātes simptomi, tostarp elpošanas nomākums.

Bērni ar pavājinātu elpošanas funkciju

Tramadolu nav ieteicams lietot bērniem, kuru elpošanas funkcija var būt pavājināta, tostarp bērniem ar neiromuskulāriem traucējumiem, smagām sirds vai elpošanas slimībām, augšējo elpceļu vai plaušu infekcijām, politraumu vai bērniem, kuriem tiek veiktas lielas ķirurģiskas procedūras. <Šie faktori var saasināt opioīdu toksicitātes simptomus>.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tramadolu nedrīkst nozīmēt pacientiem, kas saņem MAO inhibitorus, kā arī 14 dienas pēc to lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kas 14 dienas pirms opioīda petidīna lietošanas tika ārstēti ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem, radās dzīvībai bīstama mijiedarbība, skarot centrālo nervu sistēmu, kā arī elpošanas un asinsrites centrus. Līdzīgas mijiedarbības iespēju starp monoamīnoksidāzes inhibitoriem un tramadolu nevar izslēgt.

Tramadolu lietojot vienlaikus ar zālēm, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu (anestēzijas līdzekļi, antidepresanti, neiroleptiski, sedatīvi, anksiolītiski un miega līdzekļi), vai alkoholu, iespējama sinerģistiska zāļu darbība, kas izpaužas izteiktākas sedācijas vai stiprākas pretsāpju darbības veidā.

Vienlaikus karbamazepīna lietošana pastiprina tramadola metabolismu, tādēļ nepieciešamas lielākas tramadola devas.

Lietojot opioīdus vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, piemēram, benzodiazepīniem vai radniecīgām zālēm, papildinošas nomācošas ietekmes uz CNS dēļ palielinās sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risks. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā devai un zāļu lietošanas ilgumam ir jābūt ierobežotam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tramadols var izraisīt krampjus, kā arī pastiprināt selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SNAI), triciklisko antidepresantu, antipsihotisko līdzekļu un citu krampju slieksni pazeminošo līdzekļu (tādu kā bupropiona, mirtazapīna, tetrahidrokannabinola) potenciālu izraisīt krampjus.

Tramadola vienlaicīga lietošana ar serotonīnerģiskām zālēm, piemēram, selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SNAI), MAO inhibitoriem (skatīt 4.3 apakšpunktu), tricikliskajiem antidepresantiem un mirtazapīnu, var izraisīt serotonīna toksicitāti. Serotonīna sindroms iespējams gadījumos, ja attīstās kāds no šiem simptomiem:

spontāni kloniski krampji;

ierosināmi vai okulāri kloniski krampji kopā ar uzbudinājumu vai diaforēzi;

trīce un hiperrefleskija;

hipertonija un ķermeņa temperatūra > 38 ºC kopā ar ierosināmiem vai okulāriem kloniskiem krampjiem.

Atsevišķos gadījumos ir saņemti ziņojumi par serotonīna sindroma īslaicīgu saistību ar tramadola lietošanu kombinācijā ar citām serotonīnerģiskajām zālēm, piemēram, selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru lietošanu, kas izpaužas ar apjukumu, uzbudinājumu, drudzi, svīšanu, ataksiju, hiperrefleksiju, mioklonusu un caureju.

Serotonīnerģisko zāļu lietošanas pārtraukšana parasti ātri uzlabo stāvokli. Terapija ir atkarīga no simptomu veida un smaguma pakāpes.

Tramadols kopā ar kumarīna atvasinājumiem (piemēram, ar varfarīnu) jālieto ar piesardzību, jo dažiem pacientiem novērota paaugstināta INR un ekhimoze.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav noteikta lietošanas drošība grūtniecības laikā. Lielas devas var kaitēt auglim un jaundzimušam. Lietošana ir atļauta tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā un atsevišķos neatliekamos gadījumos, kad iespējamais guvums mātei attaisno risku auglim.

Barošana ar krūti

Apmēram 0,1 % no mātes uzņemtās tramadola devas izdalās krūts pienā. Ja laikā uzreiz pēc dzemdībām māte dienā iekšķīgi lieto tramadola devu līdz 400 mg, ar krūti barots zīdainis uzņem vidēji 3 % no mātes lietotās svaram pielāgotās zāļu devas. Tāpēc tramadolu nedrīkst lietot krūts barošanas laikā, vai arī barošana ar krūti ir jāpārtrauc, kamēr lieto tramadolu. Pēc vienreizējas tramadola devas parasti nav nepieciešams pārtraukt barošanu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Medikaments stipri ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus, īpaši, ja to lieto kopā ar alkoholu. Tādēļ terapijas laikā pacientiem aizliegts vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tramadola terapijas laikā iespējamās blakusparādības to sastopamības biežuma secībā ir iedalītas šādās grupās:

ļoti bieži: ≥1/10,

bieži: ≥1/100 līdz <1/10,

retāk: ≥1/1 000 līdz <1/100,

reti: ≥1/10 000 līdz <1/1 000,

ļoti reti: <1/10 000,

nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Nevēlamo blakusparādību biežums atsevišķās orgānu sistēmās:

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: alerģiskas/anafilaktiskas reakcijas (ar apgrūtinātu elpošanu, sēkšanu, bronhospazmu un angioedēmu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: anoreksija.

Nav zināms: hipoglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk: nemiers, apjukums, miegainība,

Reti: eiforija, emocionāla nestabilitāte, miega traucējumi, kognitīvie traucējumi, halucinācijas, amnēzija.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: reibonis,

Bieži: vertigo, galvassāpes,

Reti: koordinācijas traucējumi, krampji, parestēzijas, trīce, koncentrēšanās traucējumi.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: tahikardija, bradikardija, sirdsklauves, kardiovaskulārs kolapss.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: vazodilatācija,

Reti: ģībonis, ortostatiska hipotensija, hipertensija.

Acu bojājumi

Ļoti reti: redzes traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša,

Bieži: aizcietējums, vemšana, caureja, sausums mutē,

Retāk: dispepsija, sāpes vēderā, meteorisms,

Reti: rīšanas traucējumi.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: svīšana,

Retāk: ādas izsitumi, nieze,

Reti: angioedēma, nātrene.

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

Ļoti reti: paaugstināts muskuļu tonuss.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: palielināts aknu enzīmu līmenis.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: urīna aizture, bieža urinācija,

Reti: disūrija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reti: izmainīta gaita, astēnija.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: menopauzes pazīmes, menstruāciju traucējumi.

Izmeklējumi

Reti: ķermeņa masas zudums.

Smagu nevēlamu blakusparādību gadījumā terapija ir jāpārtrauc.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Lietojot devas, kas ir ievērojami lielākas par ieteicamām, var rasties šādas saindēšanās pazīmes: apziņas traucējumi (arī koma), ģeneralizēti cerebrāli krampji, hipotensija, tahikardija, sašaurinātas vai paplašinātas acu zīlītes, elpošanas nomākums.

Ārstēšana

Smagas saindēšanās gadījumā, kad pacientam ir bezsamaņa un virspusēja elpošana, jāievada naloksons; cerebrāli krampji jāārstē ar diazepāmu, ievadot intravenozi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi opioīdi, ATĶ kods: N02AX02.

Darbības mehānisms

Tramadola pretsāpju darbība rodas divējādi: tas mazina sāpju sajūtu, saistoties ar µ opioīdu receptoriem un izraisot nelielu centrālas sāpju kavējošas sistēmas stimulāciju, un descendējošas monoamīnerģiskas sistēmas veidā pastiprināti inhibē sāpju impulsu pārvadi muguras smadzenēs. Pretsāpju ietekme rodas abu mehānismu sinerģiskas darbības rezultātā. Pretsāpju darbība ir tikpat spēcīga kā petidīnam un kodeīnam un desmit reizes vājāka nekā morfijam.

Lietojot terapeitiskas devas, tramadols praktiski neietekmē kardiovaskulāro sistēmu (nav nomācošas ietekmes un nepaaugstina spiedienu plaušu artērijā), nerada gludās muskulatūras spazmas un histamīna atbrīvošanos, tādēļ anafilaktiskas reakcijas rodas tikai izņēmuma gadījumos. Ietekme uz elpošanu ir neliela un rodas, tikai lietojot lielas devas.

Pediatriskā populācija

Enterālas un parenterālas tramadola lietošanas ietekme pētīta klīniskos pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 2000 pediatrisku pacientu no jaundzimušo vecuma līdz 17 gadu vecumam. Sāpju ārstēšanas indikācijas, kas tika pētītas šajos pētījumos, bija sāpes pēc ķirurģiskas (galvenokārt abdominālas) operācijas, pēc ķirurģiskas zoba ekstrakcijas, pēc lūzuma, apdeguma un traumām, kā arī citu sāpju gadījumā, ja pretsāpju terapija bija nepieciešama vismaz 7 dienas.

Lietojot vienreizējas devas līdz 2 mg/kg vai atkārtotas devas līdz 8 mg/kg dienā (līdz maksimāli 400 mg dienā), tramadola efektivitāte bija pārāka par placebo un pārāka vai līdzīga paracetamola, nalbufīna, petidīna vai mazu morfīna devu efektivitātei. Veiktie pētījumi apstiprināja tramadola efektivitāti. Tramadola drošuma īpašības bija līdzīgas pieaugušajiem un pediatriskiem pacientiem, kas vecāki par 1 gadu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Izkliedes tilpums pēc perorālas un intravenozas lietošanas gados jauniem, veseliem brīvprātīgiem bija attiecīgi 306 un 203 litri. Ar plazmas olbaltumiem saistās 20%. Tramadols šķērso placentas barjeru, tā koncentrācija nabas saites asinīs ir 80% no koncentrācijas mātes asinīs.

Biotransformācija

Aptuveni 85% tramadola tiek metabolizēti. Tramadols tiek metabolizēts N- un O-demetilēšanās veidā. Visi metabolīti, izņemot O-demetiltramadolu (M₁), ir farmakoloģiski neaktīvi. Lai gan pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta lielāka M₁ metabolīta saistīšanās pie μ opioīdu receptoriem, salīdzinot ar tramadolu, pētījumos ar veseliem brīvprātīgiem M₁ metabolītam netika atklāta pretsāpju ietekme.

Eliminācija

90% tramadola un tā metabolītu izdalās caur nierēm, pārējā daļa izdalās ar izkārnījumiem. Tramadola un tā metabolītu eliminācijas pusperiods ir 5 – 6 stundas.

Nieru darbības traucējumu gadījumā ir samazināts izdalīšanās ātrums un apjoms, tādēļ pacientiem ar kreatinīna klīrensu zem 30 ml/min ieteicams mazināt devu un ievērot ilgāku devu lietošanas starplaiku.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagu aknu cirozi tramadola un M₁ metabolisms ir samazināts, tādēļ deva atbilstoši jāpielāgo.

Gados vecāki pacienti

Pacientiem vecākiem par 75 gadiem, ir nedaudz palielināta maksimālā koncentrācija plazmā un paildzināts eliminācijas pusperiods, tādēļ nedaudz jāpielāgo deva.

Pediatriskā populācija

Noskaidrots, ka tramadola un O-desmetiltramadola farmakokinētika pēc vienas un vairāku devu iekšķīgas lietošanas 1-16 gadus veciem pacientiem kopumā bija līdzīga pieaugušiem novērotai, pielāgojot devu ķermeņa masai, bet ar lielāku atšķirību starp indivīdiem 8 gadus vecu un jaunāku bērnu grupā.

Bērniem līdz 1 gada vecumam tramadola un O-desmetiltramadola farmakokinētika ir pētīta, bet nav pilnībā raksturota. Informācija no pētījumiem, kas ietver šo vecumgrupu, liecina, ka O-desmetiltramadola veidošanās ātrums, iesaistoties CYP2D6, jaundzimušiem vienmērīgi palielinās, un pieaugušo CYP2D6 aktivitātes līmenis tiek sasniegts apmēram 1 gada vecumā. Turklāt bērniem līdz 1 gada vecumam nenobriedušas glikuronidācijas sistēmas un nenobriedusi nieru darbība var radīt lēnu O-desmetiltramadola elimināciju un uzkrāšanos.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Vienreizējas devas toksicitātes pētījumos laboratorijas dzīvniekiem noteikts, ka tramadols ir samērā toksiska viela. LD₅₀ vērtība pēc perorālas lietošanas ir aptuveni 200 mg/kg, pēc intravenozas lietošanas tā ir < 100 mg/kg. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos pēc atkārtotas perorālas un parenterālas tramadola lietošanas žurkām un suņiem zāļu izraisītas pārmaiņas netika atklātas. Ķermeņa masas samazināšanās un ietekme uz CNS (mazināta ķermeņa aprūpes spēja, nemiers, siekalošanās un krampji) tika novērotas, tikai lietojot par terapeitiskām daudzkārt lielākas devas.

In vitro un in vivo mutagenitātes testos tramadolam netika atklāta mutagēniska ietekme.

Tramadols neizraisīja kancerogēnisku ietekmi un ietekmi uz vairošanos laboratorijas dzīvniekiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

nātrija acetāts, bezūdens

ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Tramadol Krka šķīdums injekcijām ir nesavietojams ar šādiem šķīdumiem injekcijām: diazepāms, flunitrazepāms, gliceriltrinitrāts un daži nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (diklofenaks, indometacīns, fenilbutazons).

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25^oC.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Ampula (I tipa stikls): 5 ampulas pa 1 ml šķīduma injekcijām salokāmā kārbiņā.

Ampula (I tipa stikls): 5 ampulas pa 2 ml šķīduma injekcijām salokāmā kārbiņā.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBU NUMURI

Tramadol Krka 50 mg/ml šķīdums injekcijām: 96-0107

Tramadol Krka 100 mg/ 2 ml šķīdums injekcijām: 01-0148

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

50 mg/ml 1996. gada 3. aprīlis

100 mg/ 2 ml 2001. gada 14. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

50 mg/ml un 100 mg/ 2 ml 2011. gada 3. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL112026_1

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 25.04.2018 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 25.04.2018

Page PAGE 1 of NUMPAGES 9